Vayu

ಶ್ರೀ ಹರಿ ವಾಯು ಸ್ತುತಿ

Shri Hari Vayu Stuti

🖋️ Kannada script
📄 Download PDF
ಅಥ ನಖಸ್ತುತಿಃ
ಪಾನ್ತ್ವಸ್ಮಾನ್ ಪುರುಹೂತವೈರಿಬಲವನ್ಮಾತಙ್ಗಮಾದ್ಯದ್ಘಟಾ-
-ಕುಮ್ಭೋಚ್ಚಾದ್ರಿವಿಪಾಟನಾಧಿಕಪಟು ಪ್ರತ್ಯೇಕ ವಜ್ರಾಯಿತಾಃ ।
ಶ್ರೀಮತ್ಕಣ್ಠೀರವಾಸ್ಯಪ್ರತತಸುನಖರಾ ದಾರಿತಾರಾತಿದೂರ-
-ಪ್ರಧ್ವಸ್ತಧ್ವಾನ್ತಶಾನ್ತಪ್ರವಿತತಮನಸಾ ಭಾವಿತಾ ಭೂರಿಭಾಗೈಃ ॥ 1 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮೀಕಾನ್ತ ಸಮನ್ತತೋಽಪಿ ಕಲಯನ್ ನೈವೇಶಿತುಸ್ತೇ ಸಮಂ
ಪಶ್ಯಾಮ್ಯುತ್ತಮವಸ್ತು ದೂರತರತೋಪಾಸ್ತಂ ರಸೋ ಯೋಽಷ್ಟಮಃ ।
ಯದ್ರೋಷೋತ್ಕರ ದಕ್ಷ ನೇತ್ರ ಕುಟಿಲ ಪ್ರಾನ್ತೋತ್ಥಿತಾಗ್ನಿ ಸ್ಫುರತ್
ಖದ್ಯೋತೋಪಮ ವಿಸ್ಫುಲಿಙ್ಗಭಸಿತಾ ಬ್ರಹ್ಮೇಶಶಕ್ರೋತ್ಕರಾಃ ॥ 2 ॥
ಅಥ ವಾಯುಸ್ತುತಿಃ
ಶ್ರೀಮದ್ವಿಷ್ಣ್ವಙ್ಘ್ರಿನಿಷ್ಠಾತಿಗುಣಗುರುತಮಶ್ರೀಮದಾನನ್ದತೀರ್ಥ-
-ತ್ರೈಲೋಕ್ಯಾಚಾರ್ಯಪಾದೋಜ್ಜ್ವಲಜಲಜಲಸತ್ಪಾಂಸವೋಽಸ್ಮಾನ್ ಪುನನ್ತು ।
ವಾಚಾಂ ಯತ್ರ ಪ್ರಣೇತ್ರೀ ತ್ರಿಭುವನಮಹಿತಾ ಶಾರದಾ ಶಾರದೇನ್ದು-
-ಜ್ಯೋತ್ಸ್ನಾಭದ್ರಸ್ಮಿತಶ್ರೀಧವಲಿತಕಕುಭಾ ಪ್ರೇಮಭಾರಂ ಬಭಾರ ॥ 1 ॥
ಉತ್ಕಣ್ಠಾಕುಣ್ಠಕೋಲಾಹಲಜವವಿಜಿತಾಜಸ್ರಸೇವಾನುವೃದ್ಧ-
-ಪ್ರಾಜ್ಞಾತ್ಮಜ್ಞಾನಧೂತಾನ್ಧತಮಸಸುಮನೋಮೌಲಿರತ್ನಾವಲೀನಾಮ್ ।
ಭಕ್ತ್ಯುದ್ರೇಕಾವಗಾಢಪ್ರಘಟನಸಧಟಾತ್ಕಾರಸಙ್ಘೃಷ್ಯಮಾಣ-
ಪ್ರಾನ್ತಪ್ರಾಗ್ರ್ಯಾಙ್ಘ್ರಿಪೀಠೋತ್ಥಿತಕನಕರಜಃಪಿಞ್ಜರಾರಞ್ಜಿತಾಶಾಃ ॥ 2 ॥
ಜನ್ಮಾಧಿವ್ಯಾಧ್ಯುಪಾಧಿಪ್ರತಿಹತಿವಿರಹಪ್ರಾಪಕಾಣಾಂ ಗುಣಾನಾಂ
ಅಗ್ರ್ಯಾಣಾಮರ್ಪಕಾಣಾಂ ಚಿರಮುದಿತಚಿದಾನನ್ದಸನ್ದೋಹದಾನಾಮ್ ।
ಏತೇಷಾಮೇಷ ದೋಷಪ್ರಮುಷಿತಮನಸಾಂ ದ್ವೇಷಿಣಾಂ ದೂಷಕಾಣಾಂ
ದೈತ್ಯಾನಾಮಾರ್ತಿಮನ್ಧೇ ತಮಸಿ ವಿದಧತಾಂ ಸಂಸ್ತವೇ ನಾಸ್ಮಿ ಶಕ್ತಃ ॥ 3 ॥
ಅಸ್ಯಾವಿಷ್ಕರ್ತುಕಾಮಂ ಕಲಿಮಲಕಲುಷೇಽಸ್ಮಿನ್ ಜನೇ ಜ್ಞಾನಮಾರ್ಗಂ
ವನ್ದ್ಯಂ ಚನ್ದ್ರೇನ್ದ್ರರುದ್ರದ್ಯುಮಣಿಫಣಿವಯೋನಾಯಕಾದ್ಯೈರಿಹಾದ್ಯ ।
ಮಧ್ವಾಖ್ಯಂ ಮನ್ತ್ರಸಿದ್ಧಂ ಕಿಮುತ ಕೃತವತೋ ಮಾರುತಸ್ಯಾವತಾರಂ
ಪಾತಾರಂ ಪಾರಮೇಷ್ಟ್ಯಂ ಪದಮಪವಿಪದಃ ಪ್ರಾಪ್ತುರಾಪನ್ನಪುಂಸಾಮ್ ॥ 4 ॥
ಉದ್ಯದ್ವಿದ್ಯುತ್ಪ್ರಚಣ್ಡಾಂ ನಿಜರುಚಿನಿಕರವ್ಯಾಪ್ತಲೋಕಾವಕಾಶೋ
ಬಿಭ್ರದ್ಭೀಮೋ ಭುಜೇ ಯೋಽಭ್ಯುದಿತದಿನಕರಾಭಾಙ್ಗದಾಢ್ಯ ಪ್ರಕಾಣ್ಡೇ ।
ವೀರ್ಯೋದ್ಧಾರ್ಯಾಂ ಗದಾಗ್ರ್ಯಾಮಯಮಿಹ ಸುಮತಿಂ ವಾಯುದೇವೋ ವಿದಧ್ಯಾತ್
ಅಧ್ಯಾತ್ಮಜ್ಞಾನನೇತಾ ಯತಿವರಮಹಿತೋ ಭೂಮಿಭೂಷಾಮಣಿರ್ಮೇ ॥ 5 ॥
ಸಂಸಾರೋತ್ತಾಪನಿತ್ಯೋಪಶಮದಸದಯಸ್ನೇಹಹಾಸಾಮ್ಬುಪೂರ-
-ಪ್ರೋದ್ಯದ್ವಿದ್ಯಾನವದ್ಯದ್ಯುತಿಮಣಿಕಿರಣಶ್ರೇಣಿಸಮ್ಪೂರಿತಾಶಃ ।
ಶ್ರೀವತ್ಸಾಙ್ಕಾಧಿವಾಸೋಚಿತತರಸರಲಶ್ರೀಮದಾನನ್ದತೀರ್ಥ-
-ಕ್ಷೀರಾಮ್ಭೋಧಿರ್ವಿಭಿನ್ದ್ಯಾದ್ಭವದನಭಿಮತಂ ಭೂರಿ ಮೇ ಭೂತಿಹೇತುಃ ॥ 6 ॥
ಮೂರ್ಧನ್ಯೇಷೋಽಞ್ಜಲಿರ್ಮೇ ದೃಢತರಮಿಹ ತೇ ಬಧ್ಯತೇ ಬನ್ಧಪಾಶ-
-ಚ್ಛೇತ್ರೇ ದಾತ್ರೇ ಸುಖಾನಾಂ ಭಜತಿ ಭುವಿ ಭವಿಷ್ಯದ್ವಿಧಾತ್ರೇ ದ್ಯುಭರ್ತ್ರೇ ।
ಅತ್ಯನ್ತಂ ಸನ್ತತಂ ತ್ವಂ ಪ್ರದಿಶ ಪದಯುಗೇ ಹನ್ತ ಸನ್ತಾಪಭಾಜಾ-
-ಮಸ್ಮಾಕಂ ಭಕ್ತಿಮೇಕಾಂ ಭಗವತ ಉತ ತೇ ಮಾಧವಸ್ಯಾಥ ವಾಯೋಃ ॥ 7 ॥
ಸಾಭ್ರೋಷ್ಣಾಭೀಶುಶುಭ್ರಪ್ರಭಮಭಯ ನಭೋ ಭೂರಿಭೂಭೃದ್ವಿಭೂತಿ-
-ಭ್ರಾಜಿಷ್ಣುರ್ಭೂರೃಭೂಣಾಂ ಭವನಮಪಿ ವಿಭೋಽಭೇದಿ ಬಭ್ರೇ ಬಭೂವೇ ।
ಯೇನ ಭ್ರೂವಿಭ್ರಮಸ್ತೇ ಭ್ರಮಯತು ಸುಭೃಶಂ ಬಭ್ರುವದ್ದುರ್ಭೃತಾಶಾನ್
ಭ್ರಾನ್ತಿರ್ಭೇದಾವಭಾಸಸ್ತ್ವಿತಿ ಭಯಮಭಿಭೂರ್ಭೋಕ್ಷ್ಯತೋ ಮಾಯಿಭಿಕ್ಷೂನ್ ॥ 8 ॥
ಯೇಽಮುಂ ಭಾವಂ ಭಜನ್ತೇ ಸುರಮುಖಸುಜನಾರಾಧಿತಂ ತೇ ತೃತೀಯಂ
ಭಾಸನ್ತೇ ಭಾಸುರೈಸ್ತೇ ಸಹಚರಚಲಿತೈಶ್ಚಾಮರೈಶ್ಚಾರುವೇಷಾಃ ।
ವೈಕುಣ್ಠೇ ಕಣ್ಠಲಗ್ನಸ್ಥಿರಶುಚಿವಿಲಸತ್ಕಾನ್ತಿತಾರುಣ್ಯಲೀಲಾ-
ಲಾವಣ್ಯಾಪೂರ್ಣಕಾನ್ತಾಕುಚಭರಸುಲಭಾಶ್ಲೇಷಸಮ್ಮೋದಸಾನ್ದ್ರಾಃ ॥ 9 ॥
ಆನನ್ದಾನ್ಮನ್ದಮನ್ದಾ ದದತಿ ಹಿ ಮರುತಃ ಕುನ್ದಮನ್ದಾರನನ್ದ್ಯಾ-
-ವರ್ತಾಮೋದಾನ್ ದಧಾನಾ ಮೃದುಪದಮುದಿತೋದ್ಗೀತಕೈಃ ಸುನ್ದರೀಣಾಮ್ ।
ವೃನ್ದೈರಾವನ್ದ್ಯಮುಕ್ತೇನ್ದ್ವಹಿಮಗುಮದನಾಹೀನ್ದ್ರದೇವೇನ್ದ್ರಸೇವ್ಯೇ
ಮೌಕುನ್ದೇ ಮನ್ದಿರೇಽಸ್ಮಿನ್ನವಿರತಮುದಯನ್ಮೋದಿನಾಂ ದೇವದೇವ ॥ 10 ॥
ಉತ್ತಪ್ತಾಽತ್ಯುತ್ಕಟತ್ವಿಟ್ ಪ್ರಕಟಕಟಕಟಧ್ವಾನಸಙ್ಘಟ್ಟನೋದ್ಯ-
-ದ್ವಿದ್ಯುದ್ವ್ಯೂಢಸ್ಫುಲಿಙ್ಗಪ್ರಕರವಿಕಿರಣೋತ್ಕ್ವಾಥಿತೇ ಬಾಧಿತಾಙ್ಗಾನ್ ।
ಉದ್ಗಾಢಂ ಪಾತ್ಯಮಾನಾ ತಮಸಿ ತತ ಇತಃ ಕಿಙ್ಕರೈಃ ಪಙ್ಕಿಲೇ ತೇ
ಪಙ್ಕ್ತಿರ್ಗ್ರಾವ್ಣಾಂ ಗರಿಮ್ಣಾ ಗ್ಲಪಯತಿ ಹಿ ಭವದ್ವೇಷಿಣೋ ವಿದ್ವದಾದ್ಯ ॥ 11 ॥
ಅಸ್ಮಿನ್ನಸ್ಮದ್ಗುರೂಣಾಂ ಹರಿಚರಣಚಿರಧ್ಯಾನಸನ್ಮಙ್ಗಲಾನಾಂ
ಯುಷ್ಮಾಕಂ ಪಾರ್ಶ್ವಭೂಮಿಂ ಧೃತರಣರಣಿಕಸ್ವರ್ಗಿಸೇವ್ಯಾಂ ಪ್ರಪನ್ನಃ ।
ಯಸ್ತೂದಾಸ್ತೇ ಸ ಆಸ್ತೇಽಧಿಭವಮಸುಲಭಕ್ಲೇಶನಿರ್ಮೂಕಮಸ್ತ-
-ಪ್ರಾಯಾನನ್ದಂ ಕಥಞ್ಚಿನ್ನ ವಸತಿ ಸತತಂ ಪಞ್ಚಕಷ್ಟೇಽತಿಕಷ್ಟೇ ॥ 12 ॥
ಕ್ಷುತ್ ಕ್ಷಾಮಾನ್ ರೂಕ್ಷರಕ್ಷೋರದಖರನಖರಕ್ಷುಣ್ಣವಿಕ್ಷೋಭಿತಾಕ್ಷಾ-
-ನಾಮಗ್ನಾನಾನ್ಧಕೂಪೇ ಕ್ಷುರಮುಖಮುಖರೈಃ ಪಕ್ಷಿಭಿರ್ವಿಕ್ಷತಾಙ್ಗಾನ್ ।
ಪೂಯಾಸೃಙ್ಮೂತ್ರವಿಷ್ಠಾಕೃಮಿಕುಲಕಲಿಲೇ ತತ್ಕ್ಷಣಕ್ಷಿಪ್ತಶಕ್ತ್ಯಾ-
-ದ್ಯಸ್ತ್ರವ್ರಾತಾರ್ದಿತಾಂಸ್ತ್ವದ್ದ್ವಿಷ ಉಪಜಿಹತೇ ವಜ್ರಕಲ್ಪಾ ಜಲೂಕಾಃ ॥ 13 ॥
ಮಾತರ್ಮೇ ಮಾತರಿಶ್ವನ್ ಪಿತರತುಲಗುರೋ ಭ್ರಾತರಿಷ್ಟಾಪ್ತಬನ್ಧೋ
ಸ್ವಾಮಿನ್ ಸರ್ವಾನ್ತರಾತ್ಮನ್ನಜರ ಜರಯಿತರ್ಜನ್ಮಮೃತ್ಯಾಮಯಾನಾಮ್ ।
ಗೋವಿನ್ದೇ ದೇಹಿ ಭಕ್ತಿಂ ಭವತಿ ಚ ಭಗವನ್ನೂರ್ಜಿತಾಂ ನಿರ್ನಿಮಿತ್ತಾಂ
ನಿರ್ವ್ಯಾಜಾಂ ನಿಶ್ಚಲಾಂ ಸದ್ಗುಣಗಣಬೃಹತೀಂ ಶಾಶ್ವತೀಮಾಶು ದೇವ ॥ 14 ॥
ವಿಷ್ಣೋರತ್ತ್ಯುತ್ತಮತ್ವಾದಖಿಲಗುಣಗಣೈಸ್ತತ್ರ ಭಕ್ತಿಂ ಗರಿಷ್ಠಾಂ
ಆಶ್ಲಿಷ್ಟೇ ಶ್ರೀಧರಾಭ್ಯಾಮಮುಮಥ ಪರಿವಾರಾತ್ಮನಾ ಸೇವಕೇಷು ।
ಯಃ ಸನ್ಧತ್ತೇ ವಿರಿಞ್ಚಶ್ವಸನವಿಹಗಪಾನನ್ತರುದ್ರೇನ್ದ್ರಪೂರ್ವೇ-
-ಷ್ವಾಧ್ಯಾಯಂಸ್ತಾರತಮ್ಯಂ ಸ್ಫುಟಮವತಿ ಸದಾ ವಾಯುರಸ್ಮದ್ಗುರುಸ್ತಮ್ ॥ 15 ॥
ತತ್ತ್ವಜ್ಞಾನ್ ಮುಕ್ತಿಭಾಜಃ ಸುಖಯಿಸಿ ಹಿ ಗುರೋ ಯೋಗ್ಯತಾತಾರತಮ್ಯಾ-
-ದಾಧತ್ಸೇ ಮಿಶ್ರಬುದ್ಧಿಂಸ್ತ್ರಿದಿವನಿರಯಭೂಗೋಚರಾನ್ ನಿತ್ಯಬದ್ಧಾನ್ ।
ತಾಮಿಸ್ರಾನ್ಧಾದಿಕಾಖ್ಯೇ ತಮಸಿ ಸುಬಹುಲಂ ದುಃಖಯಸ್ಯನ್ಯಥಾಜ್ಞಾನ್
ವಿಷ್ಣೋರಾಜ್ಞಾಭಿರಿತ್ಥಂ ಶೃತಿಶತಮಿತಿಹಾಸಾದಿ ಚಾಕರ್ಣಯಾಮಃ ॥ 16 ॥
ವನ್ದೇಽಹಂ ತಂ ಹನೂಮಾನಿತಿ ಮಹಿತಮಹಾಪೌರುಷೋ ಬಾಹುಶಾಲೀ
ಖ್ಯಾತಸ್ತೇಽಗ್ರ್ಯೋಽವತಾರಃ ಸಹಿತ ಇಹ ಬಹುಬ್ರಹ್ಮಚರ್ಯಾದಿಧರ್ಮೈಃ ।
ಸಸ್ನೇಹಾನಾಂ ಸಹಸ್ವಾನಹರಹರಹಿತಂ ನಿರ್ದಹನ್ ದೇಹಭಾಜಾಂ
ಅಂಹೋಮೋಹಾಪಹೋ ಯಃ ಸ್ಪೃಹಯತಿ ಮಹತೀಂ ಭಕ್ತಿಮದ್ಯಾಪಿ ರಾಮೇ ॥ 17 ॥
ಪ್ರಾಕ್ಪಞ್ಚಾಶತ್ಸಹಸ್ರೈರ್ವ್ಯವಹಿತಮಹಿತಂ ಯೋಜನೈಃ ಪರ್ವತಂ ತ್ವಂ
ಯಾವತ್ಸಞ್ಜೀವನಾದ್ಯೌಷಧನಿಧಿಮಧಿಕಪ್ರಾಣ ಲಙ್ಕಾಮನೈಷಿಃ ।
ಅದ್ರಾಕ್ಷೀದುತ್ಪತನ್ತಂ ತತ ಉತ ಗಿರಿಮುತ್ಪಾಟಯನ್ತಂ ಗೃಹೀತ್ವಾ
ಯಾನ್ತಂ ಖೇ ರಾಘವಾಙ್ಘ್ರೌ ಪ್ರಣತಮಪಿ ತದೈಕಕ್ಷಣೇ ತ್ವಾಂ ಹಿ ಲೋಕಃ ॥ 18 ॥
ಕ್ಷಿಪ್ತಃ ಪಶ್ಚಾತ್ಸತ್ಸಲೀಲಂ ಶತಮತುಲಮತೇ ಯೋಜನಾನಾಂ ಸ ಉಚ್ಚ-
-ಸ್ತಾವದ್ವಿಸ್ತಾರವಂಶ್ಚಾಪ್ಯುಪಲಲವ ಇವ ವ್ಯಗ್ರಬುದ್ಧ್ಯಾ ತ್ವಯಾಽತಃ ।
ಸ್ವಸ್ವಸ್ಥಾನಸ್ಥಿತಾತಿಸ್ಥಿರಶಕಲಶಿಲಾಜಾಲಸಂಶ್ಲೇಷನಷ್ಟ-
-ಛ್ಛೇದಾಙ್ಕಃ ಪ್ರಾಗಿವಾಭೂತ್ ಕಪಿವರವಪುಷಸ್ತೇ ನಮಃ ಕೌಶಲಾಯ ॥ 19 ॥
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ದುಷ್ಟಾಧಿಪೋರಃ ಸ್ಫುಟಿತಕನಕಸದ್ವರ್ಮ ಘೃಷ್ಟಾಸ್ಥಿಕೂಟಂ
ನಿಷ್ಪಿಷ್ಟಂ ಹಾಟಕಾದ್ರಿಪ್ರಕಟತಟತಟಾಕಾತಿಶಙ್ಕೋ ಜನೋಽಭೂತ್ ।
ಯೇನಾಽಜೌ ರಾವಣಾರಿಪ್ರಿಯನಟನಪಟುರ್ಮುಷ್ಟಿರಿಷ್ಟಂ ಪ್ರದೇಷ್ಟುಂ
ಕಿಂ ನೇಷ್ಟೇ ಮೇ ಸ ತೇಽಷ್ಟಾಪದಕಟಕತಟಿತ್ಕೋಟಿಭಾಮೃಷ್ಟಕಾಷ್ಠಃ ॥ 20 ॥
ದೇವ್ಯಾದೇಶಪ್ರಣೀತಿದೃಹಿಣಹರವರಾವಧ್ಯರಕ್ಷೋವಿಘಾತಾ-
-ದ್ಯಾಸೇವೋದ್ಯದ್ದಯಾರ್ದ್ರಃ ಸಹಭುಜಮಕರೋದ್ರಾಮನಾಮಾ ಮುಕುನ್ದಃ ।
ದುಷ್ಪ್ರಾಪೇ ಪಾರಮೇಷ್ಠ್ಯೇ ಕರತಲಮತುಲಂ ಮೂರ್ಧಿವಿನ್ಯಸ್ಯ ಧನ್ಯಂ
ತನ್ವನ್ಭೂಯಃ ಪ್ರಭೂತಪ್ರಣಯವಿಕಸಿತಾಬ್ಜೇಕ್ಷಣಸ್ತ್ವೇಕ್ಷಮಾಣಃ ॥ 21 ॥
ಜಘ್ನೇ ನಿಘ್ನೇನ ವಿಘ್ನೋ ಬಹುಲಬಲಬಕಧ್ವಂಸನಾದ್ಯೇನ ಶೋಚ-
-ದ್ವಿಪ್ರಾನುಕ್ರೋಶಪಾಶೈರಸುವಿಧೃತಿಸುಖಸ್ಯೈಕಚಕ್ರಾಜನಾನಾಮ್ ।
ತಸ್ಮೈ ತೇ ದೇವ ಕುರ್ಮಃ ಕುರುಕುಲಪತಯೇ ಕರ್ಮಣಾ ಚ ಪ್ರಣಾಮಾನ್
ಕಿರ್ಮೀರಂ ದುರ್ಮತೀನಾಂ ಪ್ರಥಮಮಥ ಚ ಯೋ ನರ್ಮಣಾ ನಿರ್ಮಮಾಥ ॥ 22 ॥
ನಿರ್ಮೃದ್ನನ್ನತ್ಯಯತ್ನಂ ವಿಜರವರ ಜರಾಸನ್ಧಕಾಯಾಸ್ಥಿಸನ್ಧೀನ್
ಯುದ್ಧೇ ತ್ವಂ ಸ್ವಧ್ವರೇ ವಾ ಪಶುಮಿವ ದಮಯನ್ ವಿಷ್ಣುಪಕ್ಷದ್ವಿಡೀಶಮ್ ।
ಯಾವತ್ಪ್ರತ್ಯಕ್ಷಭೂತಂ ನಿಖಿಲಮಖಭುಜಂ ತರ್ಪಯಾಮಾಸಿಥಾಸೌ
ತಾವತ್ಯಾಽಯೋಜಿ ತೃಪ್ತ್ಯಾ ಕಿಮು ವದ ಭಗವನ್ ರಾಜಸೂಯಾಶ್ವಮೇಧೇ ॥ 23 ॥
ಕ್ಷ್ವೇಲಾಕ್ಷೀಣಾಟ್ಟಹಾಸಂ ತವ ರಣಮರಿಹನ್ನುದ್ಗದೋದ್ದಾಮಬಾಹೋಃ
ಬಹ್ವಕ್ಷೌಹಿಣ್ಯನೀಕಕ್ಷಪಣಸುನಿಪುಣಂ ಯಸ್ಯ ಸರ್ವೋತ್ತಮಸ್ಯ ।
ಶುಶ್ರೂಷಾರ್ಥಂ ಚಕರ್ಥ ಸ್ವಯಮಯಮಥ ಸಂವಕ್ತುಮಾನನ್ದತೀರ್ಥ-
-ಶ್ರೀಮನ್ನಾಮನ್ಸಮರ್ಥಸ್ತ್ವಮಪಿ ಹಿ ಯುವಯೋಃ ಪಾದಪದ್ಮಂ ಪ್ರಪದ್ಯೇ ॥ 24 ॥
ದೃಹ್ಯನ್ತೀಂ ಹೃದೃಹಂ ಮಾಂ ದೃತಮನಿಲ ಬಲಾದ್ದ್ರಾವಯನ್ತೀಮವಿದ್ಯಾ-
-ನಿದ್ರಾಂ ವಿದ್ರಾವ್ಯ ಸದ್ಯೋರಚನಪಟುಮಥಾಽಪಾದ್ಯ ವಿದ್ಯಾಸಮುದ್ರ ।
ವಾಗ್ದೇವೀ ಸಾ ಸುವಿದ್ಯಾದ್ರವಿಣದ ವಿದಿತಾ ದ್ರೌಪದೀ ರುದ್ರಪತ್ನ್ಯಾ-
-ದುದ್ರಿಕ್ತಾ ದ್ರಾಗಭದ್ರಾದ್ರಹಯತು ದಯಿತಾ ಪೂರ್ವಭೀಮಾಽಜ್ಞಯಾ ತೇ ॥ 25 ॥
ಯಾಭ್ಯಾಂ ಶುಶ್ರೂಷುರಾಸೀಃ ಕುರುಕುಲಜನನೇ ಕ್ಷತ್ರವಿಪ್ರೋದಿತಾಭ್ಯಾಂ
ಬ್ರಹ್ಮಭ್ಯಾಂ ಬೃಂಹಿತಾಭ್ಯಾಂ ಚಿತಸುಖವಪುಷಾ ಕೃಷ್ಣನಾಮಾಸ್ಪದಾಭ್ಯಾಮ್ ।
ನಿರ್ಭೇದಾಭ್ಯಾಂ ವಿಶೇಷಾದ್ವಿವಚನವಿಷಯಾಭ್ಯಾಮಮೂಭ್ಯಾಮುಭಾಭ್ಯಾಂ
ತುಭ್ಯಂ ಚ ಕ್ಷೇಮದೇಭ್ಯಃ ಸರಿಸಿಜವಿಲಸಲ್ಲೋಚನೇಭ್ಯೋ ನಮೋಽಸ್ತು ॥ 26 ॥
ಗಚ್ಛನ್ ಸೌಗನ್ಧಿಕಾರ್ಥಂ ಪಥಿ ಸ ಹನುಮತಃ ಪುಚ್ಛಮಚ್ಛಸ್ಯ ಭೀಮಃ
ಪ್ರೋದ್ಧರ್ತುಂ ನಾಶಕತ್ಸ ತ್ವಮುಮುರುವಪುಷಾ ಭೀಷಯಾಮಾಸ ಚೇತಿ ।
ಪೂರ್ಣಜ್ಞಾನೌಜಸೋಸ್ತೇ ಗುರುತಮ ವಪುಷೋಃ ಶ್ರೀಮದಾನನ್ದತೀರ್ಥ
ಕ್ರೀಡಾಮಾತ್ರಂ ತದೇತತ್ ಪ್ರಮದದ ಸುಧಿಯಾಂ ಮೋಹಕ ದ್ವೇಷಭಾಜಾಮ್ ॥ 27 ॥
ಬಹ್ವೀಃ ಕೋಟೀರಟೀಕಃ ಕುಟಲಕಟುಮತೀನುತ್ಕಟಾಟೋಪಕೋಪಾನ್
ದ್ರಾಕ್ಚ ತ್ವಂ ಸತ್ವರತ್ವಾಚ್ಚರಣದ ಗದಯಾ ಪೋಥಯಾಮಾಸಿಥಾರೀನ್ ।
ಉನ್ಮಥ್ಯಾತಥ್ಯಮಿಥ್ಯಾತ್ವವಚನವಚನಾನುತ್ಪಥಸ್ಥಾಂಸ್ತಥಾಽನ್ಯಾನ್
ಪ್ರಾಯಚ್ಛಃ ಸ್ವಪ್ರಿಯಾಯೈ ಪ್ರಿಯತಮಕುಸುಮಂ ಪ್ರಾಣ ತಸ್ಮೈ ನಮಸ್ತೇ ॥ 28 ॥
ದೇಹಾದುತ್ಕ್ರಾಮಿತಾನಾಮಧಿಪತಿರಸತಾಮಕ್ರಮಾದ್ವಕ್ರಬುದ್ಧಿಃ
ಕ್ರುದ್ಧಃ ಕ್ರೋಧೈಕವಶ್ಯಃ ಕ್ರಿಮಿರಿವ ಮಣಿಮಾನ್ ದುಷ್ಕೃತೀ ನಿಷ್ಕ್ರಿಯಾರ್ಥಮ್ ।
ಚಕ್ರೇ ಭೂಚಕ್ರಮೇತ್ಯ ಕ್ರಕಚಮಿವ ಸತಾಂ ಚೇತಸಃ ಕಷ್ಟಶಾಸ್ತ್ರಂ
ದುಸ್ತರ್ಕಂ ಚಕ್ರಪಾಣೇರ್ಗುಣಗಣವಿರಹಂ ಜೀವತಾಂ ಚಾಧಿಕೃತ್ಯ ॥ 29 ॥
ತದ್ದುಷ್ಪ್ರೇಕ್ಷಾನುಸಾರಾತ್ಕತಿಪಯಕುನರೈರಾದೃತೋಽನ್ಯೈರ್ವಿಸೃಷ್ಟೋ
ಬ್ರಹ್ಮಾಽಹಂ ನಿರ್ಗುಣೋಽಹಂ ವಿತಥಮಿದಮಿತಿ ಹ್ಯೇಷ ಪಾಷಣ್ಡವಾದಃ ।
ತದ್ಯುಕ್ತ್ಯಾಭಾಸಜಾಲಪ್ರಸರವಿಷತರೂದ್ದಾಹದಕ್ಷಪ್ರಮಾಣ-
-ಜ್ವಾಲಾಮಾಲಾಧರಾಗ್ನಿಃ ಪವನ ವಿಜಯತೇ ತೇಽವತಾರಸ್ತೃತೀಯಃ ॥ 30 ॥
ಆಕ್ರೋಶನ್ತೋ ನಿರಾಶಾ ಭಯಭರವಿವಶಸ್ವಾಶಯಾಶ್ಛಿನ್ನದರ್ಪಾ
ವಾಶನ್ತೋ ದೇಶನಾಶಸ್ವಿತಿ ಬತ ಕುಧಿಯಾಂ ನಾಶಮಾಶಾದಶಾಽಶು ।
ಧಾವನ್ತೋಽಶ್ಲೀಲಶೀಲಾ ವಿತಥಶಪಥಶಾಪಾಶಿವಾಃ ಶಾನ್ತಶೌರ್ಯಾ-
-ಸ್ತ್ವದ್ವ್ಯಾಖ್ಯಾಸಿಂಹನಾದೇ ಸಪದಿ ದದೃಶಿರೇ ಮಾಯಿಗೋಮಾಯವಸ್ತೇ ॥ 31 ॥
ತ್ರಿಷ್ವಪ್ಯೇವಾವತಾರೇಷ್ವರಿಭಿರಪಘೃಣಂ ಹಿಂಸಿತೋ ನಿರ್ವಿಕಾರಃ
ಸರ್ವಜ್ಞಃ ಸರ್ವಶಕ್ತಿಃ ಸಕಲಗುಣಗಣಾಪೂರ್ಣರೂಪಪ್ರಗಲ್ಭಃ ।
ಸ್ವಚ್ಛಃ ಸ್ವಚ್ಛನ್ದಮೃತ್ಯುಃ ಸುಖಯಸಿ ಸುಜನಂ ದೇವ ಕಿಂ ಚಿತ್ರಮತ್ರ
ತ್ರಾತಾ ಯಸ್ಯ ತ್ರಿಧಾಮಾ ಜಗದುತ ವಶಗಂ ಕಿಙ್ಕರಾಃ ಶಙ್ಕರಾದ್ಯಾಃ ॥ 32 ॥
ಉದ್ಯನ್ಮನ್ದಸ್ಮಿತಶ್ರೀಮೃದು ಮಧುಮಧುರಾಲಾಪಪೀಯೂಷಧಾರಾ-
-ಪೂರಾಸೇಕೋಪಶಾನ್ತಾಸುಖಸುಜನಮನೋಲೋಚನಾಪೀಯಮಾನಮ್ ।
ಸನ್ದ್ರಕ್ಷ್ಯೇ ಸುನ್ದರಂ ಸನ್ದುಹದಿಹ ಮಹದಾನನ್ದಮಾನನ್ದತೀರ್ಥ
ಶ್ರೀಮದ್ವಕ್ತ್ರೇನ್ದುಬಿಮ್ಬಂ ದುರತನುದುದಿತಂ ನಿತ್ಯದಾಽಹಂ ಕದಾ ನು ॥ 33 ॥
ಪ್ರಾಚೀನಾಚೀರ್ಣಪುಣ್ಯೋಚ್ಚಯಚತುರತರಾಚಾರತಶ್ಚಾರುಚಿತ್ತಾ-
-ನತ್ಯುಚ್ಚಾಂ ರೋಚಯನ್ತೀಂ ಶ್ರುತಿಚಿತವಚನಾಂ ಶ್ರಾವಕಾಂಶ್ಚೋದ್ಯಚುಞ್ಚೂನ್ ।
ವ್ಯಾಖ್ಯಾಮುತ್ಖಾತದುಃಖಾಂ ಚಿರಮುಚಿತಮಹಾಚಾರ್ಯ ಚಿನ್ತಾರತಾಂಸ್ತೇ
ಚಿತ್ರಾಂ ಸಚ್ಛಾಸ್ತ್ರಕರ್ತಾಶ್ಚರಣಪರಿಚರಾಞ್ಛ್ರಾವಯಾಸ್ಮಾಂಶ್ಚ ಕಿಞ್ಚಿತ್ ॥ 34 ॥
ಪೀಠೇ ರತ್ನೋಕಪಕ್ಲೃಪ್ತೇ ರುಚಿರರುಚಿಮಣಿಜ್ಯೋತಿಷಾ ಸನ್ನಿಷಣ್ಣಂ
ಬ್ರಹ್ಮಾಣಂ ಭಾವಿನಂ ತ್ವಾಂ ಜ್ವಲತಿ ನಿಜಪದೇ ವೈದಿಕಾದ್ಯಾ ಹಿ ವಿದ್ಯಾಃ ।
ಸೇವನ್ತೇ ಮೂರ್ತಿಮತ್ಯಃ ಸುಚರಿತ ಚರಿತಂ ಭಾತಿ ಗನ್ಧರ್ವ ಗೀತಂ
ಪ್ರತ್ಯೇಕಂ ದೇವಸಂಸತ್ಸ್ವಪಿ ತವ ಭಗವನ್ನರ್ತಿತದ್ಯೋವಧೂಷು ॥ 35 ॥
ಸಾನುಕ್ರೋಶೈರಜಸ್ರಂ ಜನಿಮೃತಿನಿರಯಾದ್ಯೂರ್ಮಿಮಾಲಾವಿಲೇಽಸ್ಮಿನ್
ಸಂಸಾರಾಬ್ಧೌ ನಿಮಗ್ನಾನ್ ಶರಣಮಶರಣಾನಿಚ್ಛತೋ ವೀಕ್ಷ್ಯ ಜನ್ತೂನ್ ।
ಯುಷ್ಮಾಭಿಃ ಪ್ರಾರ್ಥಿತಃ ಸನ್ ಜಲನಿಧಿಶಯನಃ ಸತ್ಯವತ್ಯಾಂ ಮಹರ್ಷೇ-
-ರ್ವ್ಯಕ್ತಶ್ಚಿನ್ಮಾತ್ರಮೂರ್ತಿರ್ನ ಖಲು ಭಗವತಃ ಪ್ರಾಕೃತೋ ಜಾತು ದೇಹಃ ॥ 36 ॥
ಅಸ್ತವ್ಯಸ್ತಂ ಸಮಸ್ತಶ್ರುತಿಗತಮಧಮೈ ರತ್ನಪೂಗಂ ಯಥಾಽನ್ಧೈ-
-ರರ್ಥಂ ಲೋಕೋಪಕೃತ್ಯೈ ಗುಣಗಣನಿಲಯಃ ಸೂತ್ರಯಾಮಾಸ ಕೃತ್ಸ್ನಮ್ ।
ಯೋಽಸೌ ವ್ಯಾಸಾಭಿಧಾನಸ್ತಮಹಮಹರಹರ್ಭಕ್ತಿತಸ್ತ್ವತ್ಪ್ರಸಾದಾತ್
ಸದ್ಯೋ ವಿದ್ಯೋಪಲಬ್ಧ್ಯೈ ಗುರುತಮಮಗುರುಂ ದೇವದೇವಂ ನಮಾಮಿ ॥ 37 ॥
ಆಜ್ಞಾಮನ್ಯೈರಧಾರ್ಯಾಂ ಶಿರಸಿ ಪರಿಸರದ್ರಶ್ಮಿಕೋಟೀರಕೋಟೌ
ಕೃಷ್ಣಸ್ಯಾಕ್ಲಿಷ್ಟಕರ್ಮಾ ದಧದನುಸರಾಣಾದರ್ಥಿತೋ ದೇವಸಙ್ಘೈಃ ।
ಭೂಮಾವಾಗತ್ಯ ಭೂಮನ್ನಸುಕರಮಕರೋರ್ಬ್ರಹ್ಮಸೂತ್ರಸ್ಯ ಭಾಷ್ಯಂ
ದುರ್ಭಾಷ್ಯಂ ವ್ಯಸ್ಯ ದಸ್ಯೋರ್ಮಣಿಮತ ಉದಿತಂ ವೇದಸದ್ಯುಕ್ತಿಭಿಸ್ತ್ವಮ್ ॥ 38 ॥
ಭೂತ್ವಾ ಕ್ಷೇತ್ರೇ ವಿಶುದ್ಧೇ ದ್ವಿಜಗಣನಿಲಯೇ ರೌಪ್ಯಪೀಠಾಭಿಧಾನೇ
ತತ್ರಾಪಿ ಬ್ರಹ್ಮಜಾತಿಸ್ತ್ರಿಭುವನವಿಶದೇ ಮಧ್ಯಗೇಹಾಖ್ಯಗೇಹೇ ।
ಪಾರಿವ್ರಾಜ್ಯಾಧಿರಾಜಃ ಪುನರಪಿ ಬದರೀಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಕೃಷ್ಣಂ ಚ ನತ್ವಾ
ಕೃತ್ವಾ ಭಾಷ್ಯಾಣಿ ಸಮ್ಯಗ್ ವ್ಯತನುತ ಚ ಭವಾನ್ ಭಾರತಾರ್ಥಪ್ರಕಾಶಮ್ ॥ 39 ॥
ವನ್ದೇ ತಂ ತ್ವಾಂ ಸುಪೂರ್ಣಪ್ರಮತಿಮನುದಿನಾಸೇವಿತಂ ದೇವವೃನ್ದೈಃ
ವನ್ದೇ ವನ್ದಾರುಮೀಶೇ ಶ್ರಿಯ ಉತ ನಿಯತಂ ಶ್ರೀಮದಾನನ್ದತೀರ್ಥಮ್ ।
ವನ್ದೇ ಮನ್ದಾಕಿನೀಸತ್ಸರಿದಮಲಜಲಾಸೇಕಸಾಧಿಕ್ಯಸಙ್ಗಂ
ವನ್ದೇಽಹಂ ದೇವ ಭಕ್ತ್ಯಾ ಭವಭಯದಹನಂ ಸಜ್ಜನಾನ್ಮೋದಯನ್ತಮ್ ॥ 40 ॥
ಸುಬ್ರಹ್ಮಣ್ಯಾಖ್ಯಸೂರೇಃ ಸುತ ಇತಿ ಸುಭೃಶಂ ಕೇಶವಾನನ್ದತೀರ್ಥ-
ಶ್ರೀಮತ್ಪಾದಾಬ್ಜಭಕ್ತಃ ಸ್ತುತಿಮಕೃತ ಹರೇರ್ವಾಯುದೇವಸ್ಯ ಚಾಸ್ಯ ।
ತತ್ಪಾದಾರ್ಚಾದರೇಣ ಗ್ರಥಿತಪದಲಸನ್ಮಾಲಯಾ ತ್ವೇತಯಾ ಯೇ
ಸಂರಾಧ್ಯಾಮೂ ನಮನ್ತಿ ಪ್ರತತಮತಿಗುಣಾ ಮುಕ್ತಿಮೇತೇ ವ್ರಜನ್ತಿ ॥ 41 ॥
ಅಥ ಶ್ರೀನಖಸ್ತುತಿಃ
ಪಾನ್ತ್ವಸ್ಮಾನ್ ಪುರುಹೂತವೈರಿಬಲವನ್ಮಾತಙ್ಗಮಾದ್ಯದ್ಘಟಾ
ಕುಮ್ಭೋಚ್ಚಾದ್ರಿವಿಪಾಟನಾಧಿಕಪಟುಪ್ರತ್ಯೇಕವಜ್ರಾಯಿತಾಃ ।
ಶ್ರೀಮತ್ಕಣ್ಠೀರವಾಸ್ಯ ಪ್ರತತ ಸುನಖರಾ ದಾರಿತಾರಾತಿದೂರ-
ಪ್ರಧ್ವಸ್ತಧ್ವಾನ್ತಶಾನ್ತಪ್ರವಿತತಮನಸಾ ಭಾವಿತಾ ನಾಕಿವೃನ್ದೈಃ ॥ 1 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮೀಕಾನ್ತ ಸಮನ್ತತೋಽವಿಕಲಯನ್ ನೈವೇಶಿತುಸ್ತೇ ಸಮಂ
ಪಶ್ಯಾಮ್ಯುತ್ತಮವಸ್ತು ದೂರತರತೋಽಪಾಸ್ತಂ ರಸೋ ಯೋಽಷ್ಟಮಃ ।
ಯದ್ರೋಷೋತ್ಕರದಕ್ಷನೇತ್ರಕುಟಿಲಪ್ರಾನ್ತೋತ್ಥಿತಾಗ್ನಿಸ್ಫುರತ್
ಖದ್ಯೋತೋಪಮವಿಸ್ಫುಲಿಙ್ಗಭಸಿತಾ ಬ್ರಹ್ಮೇಶಶಕ್ರೋತ್ಕರಾಃ ॥ 2 ॥
ಇತಿ ಶ್ರೀತ್ರಿವಿಕ್ರಮಪಣ್ಡಿತಾಚಾರ್ಯ ವಿರಚಿತಾ ವಾಯುಸ್ತುತಿಃ ಸಮಾಪ್ತಾ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha nakhastutiḥ
pāntvasmān puruhūtavairibalavanmātaṅgamādyadghaṭā-
-kumbhoccādrivipāṭanādhikapaṭu pratyeka vajrāyitāḥ |
śrīmatkaṇṭhīravāsyapratatasunakharā dāritārātidūra-
-pradhvastadhvāntaśāntapravitatamanasā bhāvitā bhūribhāgaiḥ || 1 ||
lakṣmīkānta samantato'pi kalayan naiveśituste samaṃ
paśyāmyuttamavastu dūrataratopāstaṃ raso yo'ṣṭamaḥ |
yadroṣotkara dakṣa netra kuṭila prāntotthitāgni sphurat
khadyotopama visphuliṅgabhasitā brahmeśaśakrotkarāḥ || 2 ||
atha vāyustutiḥ
śrīmadviṣṇvaṅghriniṣṭhātiguṇagurutamaśrīmadānandatīrtha-
-trailokyācāryapādojjvalajalajalasatpāṃsavo'smān punantu |
vācāṃ yatra praṇetrī tribhuvanamahitā śāradā śāradendu-
-jyotsnābhadrasmitaśrīdhavalitakakubhā premabhāraṃ babhāra || 1 ||
utkaṇṭhākuṇṭhakolāhalajavavijitājasrasevānuvṛddha-
-prājñātmajñānadhūtāndhatamasasumanomauliratnāvalīnām |
bhaktyudrekāvagāḍhapraghaṭanasadhaṭātkārasaṅghṛṣyamāṇa-
prāntaprāgryāṅghripīṭhotthitakanakarajaḥpiñjarārañjitāśāḥ || 2 ||
janmādhivyādhyupādhipratihativirahaprāpakāṇāṃ guṇānāṃ
agryāṇāmarpakāṇāṃ ciramuditacidānandasandohadānām |
eteṣāmeṣa doṣapramuṣitamanasāṃ dveṣiṇāṃ dūṣakāṇāṃ
daityānāmārtimandhe tamasi vidadhatāṃ saṃstave nāsmi śaktaḥ || 3 ||
asyāviṣkartukāmaṃ kalimalakaluṣe'smin jane jñānamārgaṃ
vandyaṃ candrendrarudradyumaṇiphaṇivayonāyakādyairihādya |
madhvākhyaṃ mantrasiddhaṃ kimuta kṛtavato mārutasyāvatāraṃ
pātāraṃ pārameṣṭyaṃ padamapavipadaḥ prāpturāpannapuṃsām || 4 ||
udyadvidyutpracaṇḍāṃ nijarucinikaravyāptalokāvakāśo
bibhradbhīmo bhuje yo'bhyuditadinakarābhāṅgadāḍhya prakāṇḍe |
vīryoddhāryāṃ gadāgryāmayamiha sumatiṃ vāyudevo vidadhyāt
adhyātmajñānanetā yativaramahito bhūmibhūṣāmaṇirme || 5 ||
saṃsārottāpanityopaśamadasadayasnehahāsāmbupūra-
-prodyadvidyānavadyadyutimaṇikiraṇaśreṇisampūritāśaḥ |
śrīvatsāṅkādhivāsocitatarasaralaśrīmadānandatīrtha-
-kṣīrāmbhodhirvibhindyādbhavadanabhimataṃ bhūri me bhūtihetuḥ || 6 ||
mūrdhanyeṣo'ñjalirme dṛḍhataramiha te badhyate bandhapāśa-
-cchetre dātre sukhānāṃ bhajati bhuvi bhaviṣyadvidhātre dyubhartre |
atyantaṃ santataṃ tvaṃ pradiśa padayuge hanta santāpabhājā-
-masmākaṃ bhaktimekāṃ bhagavata uta te mādhavasyātha vāyoḥ || 7 ||
sābhroṣṇābhīśuśubhraprabhamabhaya nabho bhūribhūbhṛdvibhūti-
-bhrājiṣṇurbhūrṛbhūṇāṃ bhavanamapi vibho'bhedi babhre babhūve |
yena bhrūvibhramaste bhramayatu subhṛśaṃ babhruvaddurbhṛtāśān
bhrāntirbhedāvabhāsastviti bhayamabhibhūrbhokṣyato māyibhikṣūn || 8 ||
ye'muṃ bhāvaṃ bhajante suramukhasujanārādhitaṃ te tṛtīyaṃ
bhāsante bhāsuraiste sahacaracalitaiścāmaraiścāruveṣāḥ |
vaikuṇṭhe kaṇṭhalagnasthiraśucivilasatkāntitāruṇyalīlā-
lāvaṇyāpūrṇakāntākucabharasulabhāśleṣasammodasāndrāḥ || 9 ||
ānandānmandamandā dadati hi marutaḥ kundamandāranandyā-
-vartāmodān dadhānā mṛdupadamuditodgītakaiḥ sundarīṇām |
vṛndairāvandyamuktendvahimagumadanāhīndradevendrasevye
maukunde mandire'sminnaviratamudayanmodināṃ devadeva || 10 ||
uttaptā'tyutkaṭatviṭ prakaṭakaṭakaṭadhvānasaṅghaṭṭanodya-
-dvidyudvyūḍhasphuliṅgaprakaravikiraṇotkvāthite bādhitāṅgān |
udgāḍhaṃ pātyamānā tamasi tata itaḥ kiṅkaraiḥ paṅkile te
paṅktirgrāvṇāṃ garimṇā glapayati hi bhavadveṣiṇo vidvadādya || 11 ||
asminnasmadgurūṇāṃ haricaraṇaciradhyānasanmaṅgalānāṃ
yuṣmākaṃ pārśvabhūmiṃ dhṛtaraṇaraṇikasvargisevyāṃ prapannaḥ |
yastūdāste sa āste'dhibhavamasulabhakleśanirmūkamasta-
-prāyānandaṃ kathañcinna vasati satataṃ pañcakaṣṭe'tikaṣṭe || 12 ||
kṣut kṣāmān rūkṣarakṣoradakharanakharakṣuṇṇavikṣobhitākṣā-
-nāmagnānāndhakūpe kṣuramukhamukharaiḥ pakṣibhirvikṣatāṅgān |
pūyāsṛṅmūtraviṣṭhākṛmikulakalile tatkṣaṇakṣiptaśaktyā-
-dyastravrātārditāṃstvaddviṣa upajihate vajrakalpā jalūkāḥ || 13 ||
mātarme mātariśvan pitaratulaguro bhrātariṣṭāptabandho
svāmin sarvāntarātmannajara jarayitarjanmamṛtyāmayānām |
govinde dehi bhaktiṃ bhavati ca bhagavannūrjitāṃ nirnimittāṃ
nirvyājāṃ niścalāṃ sadguṇagaṇabṛhatīṃ śāśvatīmāśu deva || 14 ||
viṣṇorattyuttamatvādakhilaguṇagaṇaistatra bhaktiṃ gariṣṭhāṃ
āśliṣṭe śrīdharābhyāmamumatha parivārātmanā sevakeṣu |
yaḥ sandhatte viriñcaśvasanavihagapānantarudrendrapūrve-
-ṣvādhyāyaṃstāratamyaṃ sphuṭamavati sadā vāyurasmadgurustam || 15 ||
tattvajñān muktibhājaḥ sukhayisi hi guro yogyatātāratamyā-
-dādhatse miśrabuddhiṃstridivanirayabhūgocarān nityabaddhān |
tāmisrāndhādikākhye tamasi subahulaṃ duḥkhayasyanyathājñān
viṣṇorājñābhiritthaṃ śṛtiśatamitihāsādi cākarṇayāmaḥ || 16 ||
vande'haṃ taṃ hanūmāniti mahitamahāpauruṣo bāhuśālī
khyātaste'gryo'vatāraḥ sahita iha bahubrahmacaryādidharmaiḥ |
sasnehānāṃ sahasvānaharaharahitaṃ nirdahan dehabhājāṃ
aṃhomohāpaho yaḥ spṛhayati mahatīṃ bhaktimadyāpi rāme || 17 ||
prākpañcāśatsahasrairvyavahitamahitaṃ yojanaiḥ parvataṃ tvaṃ
yāvatsañjīvanādyauṣadhanidhimadhikaprāṇa laṅkāmanaiṣiḥ |
adrākṣīdutpatantaṃ tata uta girimutpāṭayantaṃ gṛhītvā
yāntaṃ khe rāghavāṅghrau praṇatamapi tadaikakṣaṇe tvāṃ hi lokaḥ || 18 ||
kṣiptaḥ paścātsatsalīlaṃ śatamatulamate yojanānāṃ sa ucca-
-stāvadvistāravaṃścāpyupalalava iva vyagrabuddhyā tvayā'taḥ |
svasvasthānasthitātisthiraśakalaśilājālasaṃśleṣanaṣṭa-
-chchedāṅkaḥ prāgivābhūt kapivaravapuṣaste namaḥ kauśalāya || 19 ||
dṛṣṭvā duṣṭādhiporaḥ sphuṭitakanakasadvarma ghṛṣṭāsthikūṭaṃ
niṣpiṣṭaṃ hāṭakādriprakaṭataṭataṭākātiśaṅko jano'bhūt |
yenā'jau rāvaṇāripriyanaṭanapaṭurmuṣṭiriṣṭaṃ pradeṣṭuṃ
kiṃ neṣṭe me sa te'ṣṭāpadakaṭakataṭitkoṭibhāmṛṣṭakāṣṭhaḥ || 20 ||
devyādeśapraṇītidṛhiṇaharavarāvadhyarakṣovighātā-
-dyāsevodyaddayārdraḥ sahabhujamakarodrāmanāmā mukundaḥ |
duṣprāpe pārameṣṭhye karatalamatulaṃ mūrdhivinyasya dhanyaṃ
tanvanbhūyaḥ prabhūtapraṇayavikasitābjekṣaṇastvekṣamāṇaḥ || 21 ||
jaghne nighnena vighno bahulabalabakadhvaṃsanādyena śoca-
-dviprānukrośapāśairasuvidhṛtisukhasyaikacakrājanānām |
tasmai te deva kurmaḥ kurukulapataye karmaṇā ca praṇāmān
kirmīraṃ durmatīnāṃ prathamamatha ca yo narmaṇā nirmamātha || 22 ||
nirmṛdnannatyayatnaṃ vijaravara jarāsandhakāyāsthisandhīn
yuddhe tvaṃ svadhvare vā paśumiva damayan viṣṇupakṣadviḍīśam |
yāvatpratyakṣabhūtaṃ nikhilamakhabhujaṃ tarpayāmāsithāsau
tāvatyā'yoji tṛptyā kimu vada bhagavan rājasūyāśvamedhe || 23 ||
kṣvelākṣīṇāṭṭahāsaṃ tava raṇamarihannudgadoddāmabāhoḥ
bahvakṣauhiṇyanīkakṣapaṇasunipuṇaṃ yasya sarvottamasya |
śuśrūṣārthaṃ cakartha svayamayamatha saṃvaktumānandatīrtha-
-śrīmannāmansamarthastvamapi hi yuvayoḥ pādapadmaṃ prapadye || 24 ||
dṛhyantīṃ hṛdṛhaṃ māṃ dṛtamanila balāddrāvayantīmavidyā-
-nidrāṃ vidrāvya sadyoracanapaṭumathā'pādya vidyāsamudra |
vāgdevī sā suvidyādraviṇada viditā draupadī rudrapatnyā-
-dudriktā drāgabhadrādrahayatu dayitā pūrvabhīmā'jñayā te || 25 ||
yābhyāṃ śuśrūṣurāsīḥ kurukulajanane kṣatraviproditābhyāṃ
brahmabhyāṃ bṛṃhitābhyāṃ citasukhavapuṣā kṛṣṇanāmāspadābhyām |
nirbhedābhyāṃ viśeṣādvivacanaviṣayābhyāmamūbhyāmubhābhyāṃ
tubhyaṃ ca kṣemadebhyaḥ sarisijavilasallocanebhyo namo'stu || 26 ||
gacchan saugandhikārthaṃ pathi sa hanumataḥ pucchamacchasya bhīmaḥ
proddhartuṃ nāśakatsa tvamumuruvapuṣā bhīṣayāmāsa ceti |
pūrṇajñānaujasoste gurutama vapuṣoḥ śrīmadānandatīrtha
krīḍāmātraṃ tadetat pramadada sudhiyāṃ mohaka dveṣabhājām || 27 ||
bahvīḥ koṭīraṭīkaḥ kuṭalakaṭumatīnutkaṭāṭopakopān
drākca tvaṃ satvaratvāccaraṇada gadayā pothayāmāsithārīn |
unmathyātathyamithyātvavacanavacanānutpathasthāṃstathā'nyān
prāyacchaḥ svapriyāyai priyatamakusumaṃ prāṇa tasmai namaste || 28 ||
dehādutkrāmitānāmadhipatirasatāmakramādvakrabuddhiḥ
kruddhaḥ krodhaikavaśyaḥ krimiriva maṇimān duṣkṛtī niṣkriyārtham |
cakre bhūcakrametya krakacamiva satāṃ cetasaḥ kaṣṭaśāstraṃ
dustarkaṃ cakrapāṇerguṇagaṇavirahaṃ jīvatāṃ cādhikṛtya || 29 ||
tadduṣprekṣānusārātkatipayakunarairādṛto'nyairvisṛṣṭo
brahmā'haṃ nirguṇo'haṃ vitathamidamiti hyeṣa pāṣaṇḍavādaḥ |
tadyuktyābhāsajālaprasaraviṣatarūddāhadakṣapramāṇa-
-jvālāmālādharāgniḥ pavana vijayate te'vatārastṛtīyaḥ || 30 ||
ākrośanto nirāśā bhayabharavivaśasvāśayāśchinnadarpā
vāśanto deśanāśasviti bata kudhiyāṃ nāśamāśādaśā'śu |
dhāvanto'ślīlaśīlā vitathaśapathaśāpāśivāḥ śāntaśauryā-
-stvadvyākhyāsiṃhanāde sapadi dadṛśire māyigomāyavaste || 31 ||
triṣvapyevāvatāreṣvaribhirapaghṛṇaṃ hiṃsito nirvikāraḥ
sarvajñaḥ sarvaśaktiḥ sakalaguṇagaṇāpūrṇarūpapragalbhaḥ |
svacchaḥ svacchandamṛtyuḥ sukhayasi sujanaṃ deva kiṃ citramatra
trātā yasya tridhāmā jagaduta vaśagaṃ kiṅkarāḥ śaṅkarādyāḥ || 32 ||
udyanmandasmitaśrīmṛdu madhumadhurālāpapīyūṣadhārā-
-pūrāsekopaśāntāsukhasujanamanolocanāpīyamānam |
sandrakṣye sundaraṃ sanduhadiha mahadānandamānandatīrtha
śrīmadvaktrendubimbaṃ duratanududitaṃ nityadā'haṃ kadā nu || 33 ||
prācīnācīrṇapuṇyoccayacaturatarācārataścārucittā-
-natyuccāṃ rocayantīṃ śruticitavacanāṃ śrāvakāṃścodyacuñcūn |
vyākhyāmutkhātaduḥkhāṃ ciramucitamahācārya cintāratāṃste
citrāṃ sacchāstrakartāścaraṇaparicarāñchrāvayāsmāṃśca kiñcit || 34 ||
pīṭhe ratnokapaklṛpte rucirarucimaṇijyotiṣā sanniṣaṇṇaṃ
brahmāṇaṃ bhāvinaṃ tvāṃ jvalati nijapade vaidikādyā hi vidyāḥ |
sevante mūrtimatyaḥ sucarita caritaṃ bhāti gandharva gītaṃ
pratyekaṃ devasaṃsatsvapi tava bhagavannartitadyovadhūṣu || 35 ||
sānukrośairajasraṃ janimṛtinirayādyūrmimālāvile'smin
saṃsārābdhau nimagnān śaraṇamaśaraṇānicchato vīkṣya jantūn |
yuṣmābhiḥ prārthitaḥ san jalanidhiśayanaḥ satyavatyāṃ maharṣe-
-rvyaktaścinmātramūrtirna khalu bhagavataḥ prākṛto jātu dehaḥ || 36 ||
astavyastaṃ samastaśrutigatamadhamai ratnapūgaṃ yathā'ndhai-
-rarthaṃ lokopakṛtyai guṇagaṇanilayaḥ sūtrayāmāsa kṛtsnam |
yo'sau vyāsābhidhānastamahamaharaharbhaktitastvatprasādāt
sadyo vidyopalabdhyai gurutamamaguruṃ devadevaṃ namāmi || 37 ||
ājñāmanyairadhāryāṃ śirasi parisaradraśmikoṭīrakoṭau
kṛṣṇasyākliṣṭakarmā dadhadanusarāṇādarthito devasaṅghaiḥ |
bhūmāvāgatya bhūmannasukaramakarorbrahmasūtrasya bhāṣyaṃ
durbhāṣyaṃ vyasya dasyormaṇimata uditaṃ vedasadyuktibhistvam || 38 ||
bhūtvā kṣetre viśuddhe dvijagaṇanilaye raupyapīṭhābhidhāne
tatrāpi brahmajātistribhuvanaviśade madhyagehākhyagehe |
pārivrājyādhirājaḥ punarapi badarīṃ prāpya kṛṣṇaṃ ca natvā
kṛtvā bhāṣyāṇi samyag vyatanuta ca bhavān bhāratārthaprakāśam || 39 ||
vande taṃ tvāṃ supūrṇapramatimanudināsevitaṃ devavṛndaiḥ
vande vandārumīśe śriya uta niyataṃ śrīmadānandatīrtham |
vande mandākinīsatsaridamalajalāsekasādhikyasaṅgaṃ
vande'haṃ deva bhaktyā bhavabhayadahanaṃ sajjanānmodayantam || 40 ||
subrahmaṇyākhyasūreḥ suta iti subhṛśaṃ keśavānandatīrtha-
śrīmatpādābjabhaktaḥ stutimakṛta harervāyudevasya cāsya |
tatpādārcādareṇa grathitapadalasanmālayā tvetayā ye
saṃrādhyāmū namanti pratatamatiguṇā muktimete vrajanti || 41 ||
atha śrīnakhastutiḥ
pāntvasmān puruhūtavairibalavanmātaṅgamādyadghaṭā
kumbhoccādrivipāṭanādhikapaṭupratyekavajrāyitāḥ |
śrīmatkaṇṭhīravāsya pratata sunakharā dāritārātidūra-
pradhvastadhvāntaśāntapravitatamanasā bhāvitā nākivṛndaiḥ || 1 ||
lakṣmīkānta samantato'vikalayan naiveśituste samaṃ
paśyāmyuttamavastu dūratarato'pāstaṃ raso yo'ṣṭamaḥ |
yadroṣotkaradakṣanetrakuṭilaprāntotthitāgnisphurat
khadyotopamavisphuliṅgabhasitā brahmeśaśakrotkarāḥ || 2 ||
iti śrītrivikramapaṇḍitācārya viracitā vāyustutiḥ samāptā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ नखस्तुतिः
पान्त्वस्मान् पुरुहूतवैरिबलवन्मातङ्गमाद्यद्घटा-
-कुम्भोच्चाद्रिविपाटनाधिकपटु प्रत्येक वज्रायिताः ।
श्रीमत्कण्ठीरवास्यप्रततसुनखरा दारितारातिदूर-
-प्रध्वस्तध्वान्तशान्तप्रविततमनसा भाविता भूरिभागैः ॥ 1 ॥
लक्ष्मीकान्त समन्ततोऽपि कलयन् नैवेशितुस्ते समं
पश्याम्युत्तमवस्तु दूरतरतोपास्तं रसो योऽष्टमः ।
यद्रोषोत्कर दक्ष नेत्र कुटिल प्रान्तोत्थिताग्नि स्फुरत्
खद्योतोपम विस्फुलिङ्गभसिता ब्रह्मेशशक्रोत्कराः ॥ 2 ॥
अथ वायुस्तुतिः
श्रीमद्विष्ण्वङ्घ्रिनिष्ठातिगुणगुरुतमश्रीमदानन्दतीर्थ-
-त्रैलोक्याचार्यपादोज्ज्वलजलजलसत्पांसवोऽस्मान् पुनन्तु ।
वाचां यत्र प्रणेत्री त्रिभुवनमहिता शारदा शारदेन्दु-
-ज्योत्स्नाभद्रस्मितश्रीधवलितककुभा प्रेमभारं बभार ॥ 1 ॥
उत्कण्ठाकुण्ठकोलाहलजवविजिताजस्रसेवानुवृद्ध-
-प्राज्ञात्मज्ञानधूतान्धतमससुमनोमौलिरत्नावलीनाम् ।
भक्त्युद्रेकावगाढप्रघटनसधटात्कारसङ्घृष्यमाण-
प्रान्तप्राग्र्याङ्घ्रिपीठोत्थितकनकरजःपिञ्जरारञ्जिताशाः ॥ 2 ॥
जन्माधिव्याध्युपाधिप्रतिहतिविरहप्रापकाणां गुणानां
अग्र्याणामर्पकाणां चिरमुदितचिदानन्दसन्दोहदानाम् ।
एतेषामेष दोषप्रमुषितमनसां द्वेषिणां दूषकाणां
दैत्यानामार्तिमन्धे तमसि विदधतां संस्तवे नास्मि शक्तः ॥ 3 ॥
अस्याविष्कर्तुकामं कलिमलकलुषेऽस्मिन् जने ज्ञानमार्गं
वन्द्यं चन्द्रेन्द्ररुद्रद्युमणिफणिवयोनायकाद्यैरिहाद्य ।
मध्वाख्यं मन्त्रसिद्धं किमुत कृतवतो मारुतस्यावतारं
पातारं पारमेष्ट्यं पदमपविपदः प्राप्तुरापन्नपुंसाम् ॥ 4 ॥
उद्यद्विद्युत्प्रचण्डां निजरुचिनिकरव्याप्तलोकावकाशो
बिभ्रद्भीमो भुजे योऽभ्युदितदिनकराभाङ्गदाढ्य प्रकाण्डे ।
वीर्योद्धार्यां गदाग्र्यामयमिह सुमतिं वायुदेवो विदध्यात्
अध्यात्मज्ञाननेता यतिवरमहितो भूमिभूषामणिर्मे ॥ 5 ॥
संसारोत्तापनित्योपशमदसदयस्नेहहासाम्बुपूर-
-प्रोद्यद्विद्यानवद्यद्युतिमणिकिरणश्रेणिसम्पूरिताशः ।
श्रीवत्साङ्काधिवासोचिततरसरलश्रीमदानन्दतीर्थ-
-क्षीराम्भोधिर्विभिन्द्याद्भवदनभिमतं भूरि मे भूतिहेतुः ॥ 6 ॥
मूर्धन्येषोऽञ्जलिर्मे दृढतरमिह ते बध्यते बन्धपाश-
-च्छेत्रे दात्रे सुखानां भजति भुवि भविष्यद्विधात्रे द्युभर्त्रे ।
अत्यन्तं सन्ततं त्वं प्रदिश पदयुगे हन्त सन्तापभाजा-
-मस्माकं भक्तिमेकां भगवत उत ते माधवस्याथ वायोः ॥ 7 ॥
साभ्रोष्णाभीशुशुभ्रप्रभमभय नभो भूरिभूभृद्विभूति-
-भ्राजिष्णुर्भूरृभूणां भवनमपि विभोऽभेदि बभ्रे बभूवे ।
येन भ्रूविभ्रमस्ते भ्रमयतु सुभृशं बभ्रुवद्दुर्भृताशान्
भ्रान्तिर्भेदावभासस्त्विति भयमभिभूर्भोक्ष्यतो मायिभिक्षून् ॥ 8 ॥
येऽमुं भावं भजन्ते सुरमुखसुजनाराधितं ते तृतीयं
भासन्ते भासुरैस्ते सहचरचलितैश्चामरैश्चारुवेषाः ।
वैकुण्ठे कण्ठलग्नस्थिरशुचिविलसत्कान्तितारुण्यलीला-
लावण्यापूर्णकान्ताकुचभरसुलभाश्लेषसम्मोदसान्द्राः ॥ 9 ॥
आनन्दान्मन्दमन्दा ददति हि मरुतः कुन्दमन्दारनन्द्या-
-वर्तामोदान् दधाना मृदुपदमुदितोद्गीतकैः सुन्दरीणाम् ।
वृन्दैरावन्द्यमुक्तेन्द्वहिमगुमदनाहीन्द्रदेवेन्द्रसेव्ये
मौकुन्दे मन्दिरेऽस्मिन्नविरतमुदयन्मोदिनां देवदेव ॥ 10 ॥
उत्तप्ताऽत्युत्कटत्विट् प्रकटकटकटध्वानसङ्घट्टनोद्य-
-द्विद्युद्व्यूढस्फुलिङ्गप्रकरविकिरणोत्क्वाथिते बाधिताङ्गान् ।
उद्गाढं पात्यमाना तमसि तत इतः किङ्करैः पङ्किले ते
पङ्क्तिर्ग्राव्णां गरिम्णा ग्लपयति हि भवद्वेषिणो विद्वदाद्य ॥ 11 ॥
अस्मिन्नस्मद्गुरूणां हरिचरणचिरध्यानसन्मङ्गलानां
युष्माकं पार्श्वभूमिं धृतरणरणिकस्वर्गिसेव्यां प्रपन्नः ।
यस्तूदास्ते स आस्तेऽधिभवमसुलभक्लेशनिर्मूकमस्त-
-प्रायानन्दं कथञ्चिन्न वसति सततं पञ्चकष्टेऽतिकष्टे ॥ 12 ॥
क्षुत् क्षामान् रूक्षरक्षोरदखरनखरक्षुण्णविक्षोभिताक्षा-
-नामग्नानान्धकूपे क्षुरमुखमुखरैः पक्षिभिर्विक्षताङ्गान् ।
पूयासृङ्मूत्रविष्ठाकृमिकुलकलिले तत्क्षणक्षिप्तशक्त्या-
-द्यस्त्रव्रातार्दितांस्त्वद्द्विष उपजिहते वज्रकल्पा जलूकाः ॥ 13 ॥
मातर्मे मातरिश्वन् पितरतुलगुरो भ्रातरिष्टाप्तबन्धो
स्वामिन् सर्वान्तरात्मन्नजर जरयितर्जन्ममृत्यामयानाम् ।
गोविन्दे देहि भक्तिं भवति च भगवन्नूर्जितां निर्निमित्तां
निर्व्याजां निश्चलां सद्गुणगणबृहतीं शाश्वतीमाशु देव ॥ 14 ॥
विष्णोरत्त्युत्तमत्वादखिलगुणगणैस्तत्र भक्तिं गरिष्ठां
आश्लिष्टे श्रीधराभ्याममुमथ परिवारात्मना सेवकेषु ।
यः सन्धत्ते विरिञ्चश्वसनविहगपानन्तरुद्रेन्द्रपूर्वे-
-ष्वाध्यायंस्तारतम्यं स्फुटमवति सदा वायुरस्मद्गुरुस्तम् ॥ 15 ॥
तत्त्वज्ञान् मुक्तिभाजः सुखयिसि हि गुरो योग्यतातारतम्या-
-दाधत्से मिश्रबुद्धिंस्त्रिदिवनिरयभूगोचरान् नित्यबद्धान् ।
तामिस्रान्धादिकाख्ये तमसि सुबहुलं दुःखयस्यन्यथाज्ञान्
विष्णोराज्ञाभिरित्थं शृतिशतमितिहासादि चाकर्णयामः ॥ 16 ॥
वन्देऽहं तं हनूमानिति महितमहापौरुषो बाहुशाली
ख्यातस्तेऽग्र्योऽवतारः सहित इह बहुब्रह्मचर्यादिधर्मैः ।
सस्नेहानां सहस्वानहरहरहितं निर्दहन् देहभाजां
अंहोमोहापहो यः स्पृहयति महतीं भक्तिमद्यापि रामे ॥ 17 ॥
प्राक्पञ्चाशत्सहस्रैर्व्यवहितमहितं योजनैः पर्वतं त्वं
यावत्सञ्जीवनाद्यौषधनिधिमधिकप्राण लङ्कामनैषिः ।
अद्राक्षीदुत्पतन्तं तत उत गिरिमुत्पाटयन्तं गृहीत्वा
यान्तं खे राघवाङ्घ्रौ प्रणतमपि तदैकक्षणे त्वां हि लोकः ॥ 18 ॥
क्षिप्तः पश्चात्सत्सलीलं शतमतुलमते योजनानां स उच्च-
-स्तावद्विस्तारवंश्चाप्युपललव इव व्यग्रबुद्ध्या त्वयाऽतः ।
स्वस्वस्थानस्थितातिस्थिरशकलशिलाजालसंश्लेषनष्ट-
-छ्छेदाङ्कः प्रागिवाभूत् कपिवरवपुषस्ते नमः कौशलाय ॥ 19 ॥
दृष्ट्वा दुष्टाधिपोरः स्फुटितकनकसद्वर्म घृष्टास्थिकूटं
निष्पिष्टं हाटकाद्रिप्रकटतटतटाकातिशङ्को जनोऽभूत् ।
येनाऽजौ रावणारिप्रियनटनपटुर्मुष्टिरिष्टं प्रदेष्टुं
किं नेष्टे मे स तेऽष्टापदकटकतटित्कोटिभामृष्टकाष्ठः ॥ 20 ॥
देव्यादेशप्रणीतिदृहिणहरवरावध्यरक्षोविघाता-
-द्यासेवोद्यद्दयार्द्रः सहभुजमकरोद्रामनामा मुकुन्दः ।
दुष्प्रापे पारमेष्ठ्ये करतलमतुलं मूर्धिविन्यस्य धन्यं
तन्वन्भूयः प्रभूतप्रणयविकसिताब्जेक्षणस्त्वेक्षमाणः ॥ 21 ॥
जघ्ने निघ्नेन विघ्नो बहुलबलबकध्वंसनाद्येन शोच-
-द्विप्रानुक्रोशपाशैरसुविधृतिसुखस्यैकचक्राजनानाम् ।
तस्मै ते देव कुर्मः कुरुकुलपतये कर्मणा च प्रणामान्
किर्मीरं दुर्मतीनां प्रथममथ च यो नर्मणा निर्ममाथ ॥ 22 ॥
निर्मृद्नन्नत्ययत्नं विजरवर जरासन्धकायास्थिसन्धीन्
युद्धे त्वं स्वध्वरे वा पशुमिव दमयन् विष्णुपक्षद्विडीशम् ।
यावत्प्रत्यक्षभूतं निखिलमखभुजं तर्पयामासिथासौ
तावत्याऽयोजि तृप्त्या किमु वद भगवन् राजसूयाश्वमेधे ॥ 23 ॥
क्ष्वेलाक्षीणाट्टहासं तव रणमरिहन्नुद्गदोद्दामबाहोः
बह्वक्षौहिण्यनीकक्षपणसुनिपुणं यस्य सर्वोत्तमस्य ।
शुश्रूषार्थं चकर्थ स्वयमयमथ संवक्तुमानन्दतीर्थ-
-श्रीमन्नामन्समर्थस्त्वमपि हि युवयोः पादपद्मं प्रपद्ये ॥ 24 ॥
दृह्यन्तीं हृदृहं मां दृतमनिल बलाद्द्रावयन्तीमविद्या-
-निद्रां विद्राव्य सद्योरचनपटुमथाऽपाद्य विद्यासमुद्र ।
वाग्देवी सा सुविद्याद्रविणद विदिता द्रौपदी रुद्रपत्न्या-
-दुद्रिक्ता द्रागभद्राद्रहयतु दयिता पूर्वभीमाऽज्ञया ते ॥ 25 ॥
याभ्यां शुश्रूषुरासीः कुरुकुलजनने क्षत्रविप्रोदिताभ्यां
ब्रह्मभ्यां बृंहिताभ्यां चितसुखवपुषा कृष्णनामास्पदाभ्याम् ।
निर्भेदाभ्यां विशेषाद्विवचनविषयाभ्याममूभ्यामुभाभ्यां
तुभ्यं च क्षेमदेभ्यः सरिसिजविलसल्लोचनेभ्यो नमोऽस्तु ॥ 26 ॥
गच्छन् सौगन्धिकार्थं पथि स हनुमतः पुच्छमच्छस्य भीमः
प्रोद्धर्तुं नाशकत्स त्वमुमुरुवपुषा भीषयामास चेति ।
पूर्णज्ञानौजसोस्ते गुरुतम वपुषोः श्रीमदानन्दतीर्थ
क्रीडामात्रं तदेतत् प्रमदद सुधियां मोहक द्वेषभाजाम् ॥ 27 ॥
बह्वीः कोटीरटीकः कुटलकटुमतीनुत्कटाटोपकोपान्
द्राक्च त्वं सत्वरत्वाच्चरणद गदया पोथयामासिथारीन् ।
उन्मथ्यातथ्यमिथ्यात्ववचनवचनानुत्पथस्थांस्तथाऽन्यान्
प्रायच्छः स्वप्रियायै प्रियतमकुसुमं प्राण तस्मै नमस्ते ॥ 28 ॥
देहादुत्क्रामितानामधिपतिरसतामक्रमाद्वक्रबुद्धिः
क्रुद्धः क्रोधैकवश्यः क्रिमिरिव मणिमान् दुष्कृती निष्क्रियार्थम् ।
चक्रे भूचक्रमेत्य क्रकचमिव सतां चेतसः कष्टशास्त्रं
दुस्तर्कं चक्रपाणेर्गुणगणविरहं जीवतां चाधिकृत्य ॥ 29 ॥
तद्दुष्प्रेक्षानुसारात्कतिपयकुनरैरादृतोऽन्यैर्विसृष्टो
ब्रह्माऽहं निर्गुणोऽहं वितथमिदमिति ह्येष पाषण्डवादः ।
तद्युक्त्याभासजालप्रसरविषतरूद्दाहदक्षप्रमाण-
-ज्वालामालाधराग्निः पवन विजयते तेऽवतारस्तृतीयः ॥ 30 ॥
आक्रोशन्तो निराशा भयभरविवशस्वाशयाश्छिन्नदर्पा
वाशन्तो देशनाशस्विति बत कुधियां नाशमाशादशाऽशु ।
धावन्तोऽश्लीलशीला वितथशपथशापाशिवाः शान्तशौर्या-
-स्त्वद्व्याख्यासिंहनादे सपदि ददृशिरे मायिगोमायवस्ते ॥ 31 ॥
त्रिष्वप्येवावतारेष्वरिभिरपघृणं हिंसितो निर्विकारः
सर्वज्ञः सर्वशक्तिः सकलगुणगणापूर्णरूपप्रगल्भः ।
स्वच्छः स्वच्छन्दमृत्युः सुखयसि सुजनं देव किं चित्रमत्र
त्राता यस्य त्रिधामा जगदुत वशगं किङ्कराः शङ्कराद्याः ॥ 32 ॥
उद्यन्मन्दस्मितश्रीमृदु मधुमधुरालापपीयूषधारा-
-पूरासेकोपशान्तासुखसुजनमनोलोचनापीयमानम् ।
सन्द्रक्ष्ये सुन्दरं सन्दुहदिह महदानन्दमानन्दतीर्थ
श्रीमद्वक्त्रेन्दुबिम्बं दुरतनुदुदितं नित्यदाऽहं कदा नु ॥ 33 ॥
प्राचीनाचीर्णपुण्योच्चयचतुरतराचारतश्चारुचित्ता-
-नत्युच्चां रोचयन्तीं श्रुतिचितवचनां श्रावकांश्चोद्यचुञ्चून् ।
व्याख्यामुत्खातदुःखां चिरमुचितमहाचार्य चिन्तारतांस्ते
चित्रां सच्छास्त्रकर्ताश्चरणपरिचराञ्छ्रावयास्मांश्च किञ्चित् ॥ 34 ॥
पीठे रत्नोकपक्लृप्ते रुचिररुचिमणिज्योतिषा सन्निषण्णं
ब्रह्माणं भाविनं त्वां ज्वलति निजपदे वैदिकाद्या हि विद्याः ।
सेवन्ते मूर्तिमत्यः सुचरित चरितं भाति गन्धर्व गीतं
प्रत्येकं देवसंसत्स्वपि तव भगवन्नर्तितद्योवधूषु ॥ 35 ॥
सानुक्रोशैरजस्रं जनिमृतिनिरयाद्यूर्मिमालाविलेऽस्मिन्
संसाराब्धौ निमग्नान् शरणमशरणानिच्छतो वीक्ष्य जन्तून् ।
युष्माभिः प्रार्थितः सन् जलनिधिशयनः सत्यवत्यां महर्षे-
-र्व्यक्तश्चिन्मात्रमूर्तिर्न खलु भगवतः प्राकृतो जातु देहः ॥ 36 ॥
अस्तव्यस्तं समस्तश्रुतिगतमधमै रत्नपूगं यथाऽन्धै-
-रर्थं लोकोपकृत्यै गुणगणनिलयः सूत्रयामास कृत्स्नम् ।
योऽसौ व्यासाभिधानस्तमहमहरहर्भक्तितस्त्वत्प्रसादात्
सद्यो विद्योपलब्ध्यै गुरुतममगुरुं देवदेवं नमामि ॥ 37 ॥
आज्ञामन्यैरधार्यां शिरसि परिसरद्रश्मिकोटीरकोटौ
कृष्णस्याक्लिष्टकर्मा दधदनुसराणादर्थितो देवसङ्घैः ।
भूमावागत्य भूमन्नसुकरमकरोर्ब्रह्मसूत्रस्य भाष्यं
दुर्भाष्यं व्यस्य दस्योर्मणिमत उदितं वेदसद्युक्तिभिस्त्वम् ॥ 38 ॥
भूत्वा क्षेत्रे विशुद्धे द्विजगणनिलये रौप्यपीठाभिधाने
तत्रापि ब्रह्मजातिस्त्रिभुवनविशदे मध्यगेहाख्यगेहे ।
पारिव्राज्याधिराजः पुनरपि बदरीं प्राप्य कृष्णं च नत्वा
कृत्वा भाष्याणि सम्यग् व्यतनुत च भवान् भारतार्थप्रकाशम् ॥ 39 ॥
वन्दे तं त्वां सुपूर्णप्रमतिमनुदिनासेवितं देववृन्दैः
वन्दे वन्दारुमीशे श्रिय उत नियतं श्रीमदानन्दतीर्थम् ।
वन्दे मन्दाकिनीसत्सरिदमलजलासेकसाधिक्यसङ्गं
वन्देऽहं देव भक्त्या भवभयदहनं सज्जनान्मोदयन्तम् ॥ 40 ॥
सुब्रह्मण्याख्यसूरेः सुत इति सुभृशं केशवानन्दतीर्थ-
श्रीमत्पादाब्जभक्तः स्तुतिमकृत हरेर्वायुदेवस्य चास्य ।
तत्पादार्चादरेण ग्रथितपदलसन्मालया त्वेतया ये
संराध्यामू नमन्ति प्रततमतिगुणा मुक्तिमेते व्रजन्ति ॥ 41 ॥
अथ श्रीनखस्तुतिः
पान्त्वस्मान् पुरुहूतवैरिबलवन्मातङ्गमाद्यद्घटा
कुम्भोच्चाद्रिविपाटनाधिकपटुप्रत्येकवज्रायिताः ।
श्रीमत्कण्ठीरवास्य प्रतत सुनखरा दारितारातिदूर-
प्रध्वस्तध्वान्तशान्तप्रविततमनसा भाविता नाकिवृन्दैः ॥ 1 ॥
लक्ष्मीकान्त समन्ततोऽविकलयन् नैवेशितुस्ते समं
पश्याम्युत्तमवस्तु दूरतरतोऽपास्तं रसो योऽष्टमः ।
यद्रोषोत्करदक्षनेत्रकुटिलप्रान्तोत्थिताग्निस्फुरत्
खद्योतोपमविस्फुलिङ्गभसिता ब्रह्मेशशक्रोत्कराः ॥ 2 ॥
इति श्रीत्रिविक्रमपण्डिताचार्य विरचिता वायुस्तुतिः समाप्ता ॥
atha nakhastutiḥ
pāntvasmān puruhūtavairibalavanmātaṅgamādyadghaṭā-
-kumbhoccādrivipāṭanādhikapaṭu pratyeka vajrāyitāḥ |
śrīmatkaṇṭhīravāsyapratatasunakharā dāritārātidūra-
-pradhvastadhvāntaśāntapravitatamanasā bhāvitā bhūribhāgaiḥ || 1 ||
lakṣmīkānta samantato'pi kalayan naiveśituste samaṃ
paśyāmyuttamavastu dūrataratopāstaṃ raso yo'ṣṭamaḥ |
yadroṣotkara dakṣa netra kuṭila prāntotthitāgni sphurat
khadyotopama visphuliṅgabhasitā brahmeśaśakrotkarāḥ || 2 ||
atha vāyustutiḥ
śrīmadviṣṇvaṅghriniṣṭhātiguṇagurutamaśrīmadānandatīrtha-
-trailokyācāryapādojjvalajalajalasatpāṃsavo'smān punantu |
vācāṃ yatra praṇetrī tribhuvanamahitā śāradā śāradendu-
-jyotsnābhadrasmitaśrīdhavalitakakubhā premabhāraṃ babhāra || 1 ||
utkaṇṭhākuṇṭhakolāhalajavavijitājasrasevānuvṛddha-
-prājñātmajñānadhūtāndhatamasasumanomauliratnāvalīnām |
bhaktyudrekāvagāḍhapraghaṭanasadhaṭātkārasaṅghṛṣyamāṇa-
prāntaprāgryāṅghripīṭhotthitakanakarajaḥpiñjarārañjitāśāḥ || 2 ||
janmādhivyādhyupādhipratihativirahaprāpakāṇāṃ guṇānāṃ
agryāṇāmarpakāṇāṃ ciramuditacidānandasandohadānām |
eteṣāmeṣa doṣapramuṣitamanasāṃ dveṣiṇāṃ dūṣakāṇāṃ
daityānāmārtimandhe tamasi vidadhatāṃ saṃstave nāsmi śaktaḥ || 3 ||
asyāviṣkartukāmaṃ kalimalakaluṣe'smin jane jñānamārgaṃ
vandyaṃ candrendrarudradyumaṇiphaṇivayonāyakādyairihādya |
madhvākhyaṃ mantrasiddhaṃ kimuta kṛtavato mārutasyāvatāraṃ
pātāraṃ pārameṣṭyaṃ padamapavipadaḥ prāpturāpannapuṃsām || 4 ||
udyadvidyutpracaṇḍāṃ nijarucinikaravyāptalokāvakāśo
bibhradbhīmo bhuje yo'bhyuditadinakarābhāṅgadāḍhya prakāṇḍe |
vīryoddhāryāṃ gadāgryāmayamiha sumatiṃ vāyudevo vidadhyāt
adhyātmajñānanetā yativaramahito bhūmibhūṣāmaṇirme || 5 ||
saṃsārottāpanityopaśamadasadayasnehahāsāmbupūra-
-prodyadvidyānavadyadyutimaṇikiraṇaśreṇisampūritāśaḥ |
śrīvatsāṅkādhivāsocitatarasaralaśrīmadānandatīrtha-
-kṣīrāmbhodhirvibhindyādbhavadanabhimataṃ bhūri me bhūtihetuḥ || 6 ||
mūrdhanyeṣo'ñjalirme dṛḍhataramiha te badhyate bandhapāśa-
-cchetre dātre sukhānāṃ bhajati bhuvi bhaviṣyadvidhātre dyubhartre |
atyantaṃ santataṃ tvaṃ pradiśa padayuge hanta santāpabhājā-
-masmākaṃ bhaktimekāṃ bhagavata uta te mādhavasyātha vāyoḥ || 7 ||
sābhroṣṇābhīśuśubhraprabhamabhaya nabho bhūribhūbhṛdvibhūti-
-bhrājiṣṇurbhūrṛbhūṇāṃ bhavanamapi vibho'bhedi babhre babhūve |
yena bhrūvibhramaste bhramayatu subhṛśaṃ babhruvaddurbhṛtāśān
bhrāntirbhedāvabhāsastviti bhayamabhibhūrbhokṣyato māyibhikṣūn || 8 ||
ye'muṃ bhāvaṃ bhajante suramukhasujanārādhitaṃ te tṛtīyaṃ
bhāsante bhāsuraiste sahacaracalitaiścāmaraiścāruveṣāḥ |
vaikuṇṭhe kaṇṭhalagnasthiraśucivilasatkāntitāruṇyalīlā-
lāvaṇyāpūrṇakāntākucabharasulabhāśleṣasammodasāndrāḥ || 9 ||
ānandānmandamandā dadati hi marutaḥ kundamandāranandyā-
-vartāmodān dadhānā mṛdupadamuditodgītakaiḥ sundarīṇām |
vṛndairāvandyamuktendvahimagumadanāhīndradevendrasevye
maukunde mandire'sminnaviratamudayanmodināṃ devadeva || 10 ||
uttaptā'tyutkaṭatviṭ prakaṭakaṭakaṭadhvānasaṅghaṭṭanodya-
-dvidyudvyūḍhasphuliṅgaprakaravikiraṇotkvāthite bādhitāṅgān |
udgāḍhaṃ pātyamānā tamasi tata itaḥ kiṅkaraiḥ paṅkile te
paṅktirgrāvṇāṃ garimṇā glapayati hi bhavadveṣiṇo vidvadādya || 11 ||
asminnasmadgurūṇāṃ haricaraṇaciradhyānasanmaṅgalānāṃ
yuṣmākaṃ pārśvabhūmiṃ dhṛtaraṇaraṇikasvargisevyāṃ prapannaḥ |
yastūdāste sa āste'dhibhavamasulabhakleśanirmūkamasta-
-prāyānandaṃ kathañcinna vasati satataṃ pañcakaṣṭe'tikaṣṭe || 12 ||
kṣut kṣāmān rūkṣarakṣoradakharanakharakṣuṇṇavikṣobhitākṣā-
-nāmagnānāndhakūpe kṣuramukhamukharaiḥ pakṣibhirvikṣatāṅgān |
pūyāsṛṅmūtraviṣṭhākṛmikulakalile tatkṣaṇakṣiptaśaktyā-
-dyastravrātārditāṃstvaddviṣa upajihate vajrakalpā jalūkāḥ || 13 ||
mātarme mātariśvan pitaratulaguro bhrātariṣṭāptabandho
svāmin sarvāntarātmannajara jarayitarjanmamṛtyāmayānām |
govinde dehi bhaktiṃ bhavati ca bhagavannūrjitāṃ nirnimittāṃ
nirvyājāṃ niścalāṃ sadguṇagaṇabṛhatīṃ śāśvatīmāśu deva || 14 ||
viṣṇorattyuttamatvādakhilaguṇagaṇaistatra bhaktiṃ gariṣṭhāṃ
āśliṣṭe śrīdharābhyāmamumatha parivārātmanā sevakeṣu |
yaḥ sandhatte viriñcaśvasanavihagapānantarudrendrapūrve-
-ṣvādhyāyaṃstāratamyaṃ sphuṭamavati sadā vāyurasmadgurustam || 15 ||
tattvajñān muktibhājaḥ sukhayisi hi guro yogyatātāratamyā-
-dādhatse miśrabuddhiṃstridivanirayabhūgocarān nityabaddhān |
tāmisrāndhādikākhye tamasi subahulaṃ duḥkhayasyanyathājñān
viṣṇorājñābhiritthaṃ śṛtiśatamitihāsādi cākarṇayāmaḥ || 16 ||
vande'haṃ taṃ hanūmāniti mahitamahāpauruṣo bāhuśālī
khyātaste'gryo'vatāraḥ sahita iha bahubrahmacaryādidharmaiḥ |
sasnehānāṃ sahasvānaharaharahitaṃ nirdahan dehabhājāṃ
aṃhomohāpaho yaḥ spṛhayati mahatīṃ bhaktimadyāpi rāme || 17 ||
prākpañcāśatsahasrairvyavahitamahitaṃ yojanaiḥ parvataṃ tvaṃ
yāvatsañjīvanādyauṣadhanidhimadhikaprāṇa laṅkāmanaiṣiḥ |
adrākṣīdutpatantaṃ tata uta girimutpāṭayantaṃ gṛhītvā
yāntaṃ khe rāghavāṅghrau praṇatamapi tadaikakṣaṇe tvāṃ hi lokaḥ || 18 ||
kṣiptaḥ paścātsatsalīlaṃ śatamatulamate yojanānāṃ sa ucca-
-stāvadvistāravaṃścāpyupalalava iva vyagrabuddhyā tvayā'taḥ |
svasvasthānasthitātisthiraśakalaśilājālasaṃśleṣanaṣṭa-
-chchedāṅkaḥ prāgivābhūt kapivaravapuṣaste namaḥ kauśalāya || 19 ||
dṛṣṭvā duṣṭādhiporaḥ sphuṭitakanakasadvarma ghṛṣṭāsthikūṭaṃ
niṣpiṣṭaṃ hāṭakādriprakaṭataṭataṭākātiśaṅko jano'bhūt |
yenā'jau rāvaṇāripriyanaṭanapaṭurmuṣṭiriṣṭaṃ pradeṣṭuṃ
kiṃ neṣṭe me sa te'ṣṭāpadakaṭakataṭitkoṭibhāmṛṣṭakāṣṭhaḥ || 20 ||
devyādeśapraṇītidṛhiṇaharavarāvadhyarakṣovighātā-
-dyāsevodyaddayārdraḥ sahabhujamakarodrāmanāmā mukundaḥ |
duṣprāpe pārameṣṭhye karatalamatulaṃ mūrdhivinyasya dhanyaṃ
tanvanbhūyaḥ prabhūtapraṇayavikasitābjekṣaṇastvekṣamāṇaḥ || 21 ||
jaghne nighnena vighno bahulabalabakadhvaṃsanādyena śoca-
-dviprānukrośapāśairasuvidhṛtisukhasyaikacakrājanānām |
tasmai te deva kurmaḥ kurukulapataye karmaṇā ca praṇāmān
kirmīraṃ durmatīnāṃ prathamamatha ca yo narmaṇā nirmamātha || 22 ||
nirmṛdnannatyayatnaṃ vijaravara jarāsandhakāyāsthisandhīn
yuddhe tvaṃ svadhvare vā paśumiva damayan viṣṇupakṣadviḍīśam |
yāvatpratyakṣabhūtaṃ nikhilamakhabhujaṃ tarpayāmāsithāsau
tāvatyā'yoji tṛptyā kimu vada bhagavan rājasūyāśvamedhe || 23 ||
kṣvelākṣīṇāṭṭahāsaṃ tava raṇamarihannudgadoddāmabāhoḥ
bahvakṣauhiṇyanīkakṣapaṇasunipuṇaṃ yasya sarvottamasya |
śuśrūṣārthaṃ cakartha svayamayamatha saṃvaktumānandatīrtha-
-śrīmannāmansamarthastvamapi hi yuvayoḥ pādapadmaṃ prapadye || 24 ||
dṛhyantīṃ hṛdṛhaṃ māṃ dṛtamanila balāddrāvayantīmavidyā-
-nidrāṃ vidrāvya sadyoracanapaṭumathā'pādya vidyāsamudra |
vāgdevī sā suvidyādraviṇada viditā draupadī rudrapatnyā-
-dudriktā drāgabhadrādrahayatu dayitā pūrvabhīmā'jñayā te || 25 ||
yābhyāṃ śuśrūṣurāsīḥ kurukulajanane kṣatraviproditābhyāṃ
brahmabhyāṃ bṛṃhitābhyāṃ citasukhavapuṣā kṛṣṇanāmāspadābhyām |
nirbhedābhyāṃ viśeṣādvivacanaviṣayābhyāmamūbhyāmubhābhyāṃ
tubhyaṃ ca kṣemadebhyaḥ sarisijavilasallocanebhyo namo'stu || 26 ||
gacchan saugandhikārthaṃ pathi sa hanumataḥ pucchamacchasya bhīmaḥ
proddhartuṃ nāśakatsa tvamumuruvapuṣā bhīṣayāmāsa ceti |
pūrṇajñānaujasoste gurutama vapuṣoḥ śrīmadānandatīrtha
krīḍāmātraṃ tadetat pramadada sudhiyāṃ mohaka dveṣabhājām || 27 ||
bahvīḥ koṭīraṭīkaḥ kuṭalakaṭumatīnutkaṭāṭopakopān
drākca tvaṃ satvaratvāccaraṇada gadayā pothayāmāsithārīn |
unmathyātathyamithyātvavacanavacanānutpathasthāṃstathā'nyān
prāyacchaḥ svapriyāyai priyatamakusumaṃ prāṇa tasmai namaste || 28 ||
dehādutkrāmitānāmadhipatirasatāmakramādvakrabuddhiḥ
kruddhaḥ krodhaikavaśyaḥ krimiriva maṇimān duṣkṛtī niṣkriyārtham |
cakre bhūcakrametya krakacamiva satāṃ cetasaḥ kaṣṭaśāstraṃ
dustarkaṃ cakrapāṇerguṇagaṇavirahaṃ jīvatāṃ cādhikṛtya || 29 ||
tadduṣprekṣānusārātkatipayakunarairādṛto'nyairvisṛṣṭo
brahmā'haṃ nirguṇo'haṃ vitathamidamiti hyeṣa pāṣaṇḍavādaḥ |
tadyuktyābhāsajālaprasaraviṣatarūddāhadakṣapramāṇa-
-jvālāmālādharāgniḥ pavana vijayate te'vatārastṛtīyaḥ || 30 ||
ākrośanto nirāśā bhayabharavivaśasvāśayāśchinnadarpā
vāśanto deśanāśasviti bata kudhiyāṃ nāśamāśādaśā'śu |
dhāvanto'ślīlaśīlā vitathaśapathaśāpāśivāḥ śāntaśauryā-
-stvadvyākhyāsiṃhanāde sapadi dadṛśire māyigomāyavaste || 31 ||
triṣvapyevāvatāreṣvaribhirapaghṛṇaṃ hiṃsito nirvikāraḥ
sarvajñaḥ sarvaśaktiḥ sakalaguṇagaṇāpūrṇarūpapragalbhaḥ |
svacchaḥ svacchandamṛtyuḥ sukhayasi sujanaṃ deva kiṃ citramatra
trātā yasya tridhāmā jagaduta vaśagaṃ kiṅkarāḥ śaṅkarādyāḥ || 32 ||
udyanmandasmitaśrīmṛdu madhumadhurālāpapīyūṣadhārā-
-pūrāsekopaśāntāsukhasujanamanolocanāpīyamānam |
sandrakṣye sundaraṃ sanduhadiha mahadānandamānandatīrtha
śrīmadvaktrendubimbaṃ duratanududitaṃ nityadā'haṃ kadā nu || 33 ||
prācīnācīrṇapuṇyoccayacaturatarācārataścārucittā-
-natyuccāṃ rocayantīṃ śruticitavacanāṃ śrāvakāṃścodyacuñcūn |
vyākhyāmutkhātaduḥkhāṃ ciramucitamahācārya cintāratāṃste
citrāṃ sacchāstrakartāścaraṇaparicarāñchrāvayāsmāṃśca kiñcit || 34 ||
pīṭhe ratnokapaklṛpte rucirarucimaṇijyotiṣā sanniṣaṇṇaṃ
brahmāṇaṃ bhāvinaṃ tvāṃ jvalati nijapade vaidikādyā hi vidyāḥ |
sevante mūrtimatyaḥ sucarita caritaṃ bhāti gandharva gītaṃ
pratyekaṃ devasaṃsatsvapi tava bhagavannartitadyovadhūṣu || 35 ||
sānukrośairajasraṃ janimṛtinirayādyūrmimālāvile'smin
saṃsārābdhau nimagnān śaraṇamaśaraṇānicchato vīkṣya jantūn |
yuṣmābhiḥ prārthitaḥ san jalanidhiśayanaḥ satyavatyāṃ maharṣe-
-rvyaktaścinmātramūrtirna khalu bhagavataḥ prākṛto jātu dehaḥ || 36 ||
astavyastaṃ samastaśrutigatamadhamai ratnapūgaṃ yathā'ndhai-
-rarthaṃ lokopakṛtyai guṇagaṇanilayaḥ sūtrayāmāsa kṛtsnam |
yo'sau vyāsābhidhānastamahamaharaharbhaktitastvatprasādāt
sadyo vidyopalabdhyai gurutamamaguruṃ devadevaṃ namāmi || 37 ||
ājñāmanyairadhāryāṃ śirasi parisaradraśmikoṭīrakoṭau
kṛṣṇasyākliṣṭakarmā dadhadanusarāṇādarthito devasaṅghaiḥ |
bhūmāvāgatya bhūmannasukaramakarorbrahmasūtrasya bhāṣyaṃ
durbhāṣyaṃ vyasya dasyormaṇimata uditaṃ vedasadyuktibhistvam || 38 ||
bhūtvā kṣetre viśuddhe dvijagaṇanilaye raupyapīṭhābhidhāne
tatrāpi brahmajātistribhuvanaviśade madhyagehākhyagehe |
pārivrājyādhirājaḥ punarapi badarīṃ prāpya kṛṣṇaṃ ca natvā
kṛtvā bhāṣyāṇi samyag vyatanuta ca bhavān bhāratārthaprakāśam || 39 ||
vande taṃ tvāṃ supūrṇapramatimanudināsevitaṃ devavṛndaiḥ
vande vandārumīśe śriya uta niyataṃ śrīmadānandatīrtham |
vande mandākinīsatsaridamalajalāsekasādhikyasaṅgaṃ
vande'haṃ deva bhaktyā bhavabhayadahanaṃ sajjanānmodayantam || 40 ||
subrahmaṇyākhyasūreḥ suta iti subhṛśaṃ keśavānandatīrtha-
śrīmatpādābjabhaktaḥ stutimakṛta harervāyudevasya cāsya |
tatpādārcādareṇa grathitapadalasanmālayā tvetayā ye
saṃrādhyāmū namanti pratatamatiguṇā muktimete vrajanti || 41 ||
atha śrīnakhastutiḥ
pāntvasmān puruhūtavairibalavanmātaṅgamādyadghaṭā
kumbhoccādrivipāṭanādhikapaṭupratyekavajrāyitāḥ |
śrīmatkaṇṭhīravāsya pratata sunakharā dāritārātidūra-
pradhvastadhvāntaśāntapravitatamanasā bhāvitā nākivṛndaiḥ || 1 ||
lakṣmīkānta samantato'vikalayan naiveśituste samaṃ
paśyāmyuttamavastu dūratarato'pāstaṃ raso yo'ṣṭamaḥ |
yadroṣotkaradakṣanetrakuṭilaprāntotthitāgnisphurat
khadyotopamavisphuliṅgabhasitā brahmeśaśakrotkarāḥ || 2 ||
iti śrītrivikramapaṇḍitācārya viracitā vāyustutiḥ samāptā ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in