𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌦𑌪𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌟𑌨𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌬𑌲𑌂 𑌨𑌾𑌗𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌪𑌮𑌃 ॥ 1 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌃 ।
𑌭𑌯𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌨𑌯𑌨𑍍𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ॥ 2 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌚𑌰𑌂 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌋𑌷𑌿𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌨𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌥 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 3 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌂 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ॥ 4 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌭𑌯𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌨𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 5 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑍍 ।
𑌬𑌾𑌲𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑍋𑌽𑌯𑌮𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 6 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌯𑌤𑍍𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌬𑌲𑍇𑌨 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 7 ॥
𑌵𑌧𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌸𑍇𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌨𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌦𑍍𑌬𑌲𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌰𑍇𑌷𑍍𑌵𑌭𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 9 ॥
𑌆𑌸𑍀𑌤𑍍𑌤𑌵 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌪 ।
𑌕𑌾𑌮𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍𑌵𑌿𑌹 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪 ॥ 10 ॥
𑌬𑌾𑌲𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 ।
𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪 ॥ 11 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌸 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵𑍋𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌫𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌧𑌨𑍁𑌃 ॥ 13 ॥
𑌅𑌜𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌨𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌏𑌕𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌧𑌰𑍋 𑌧𑌨𑍍𑌵𑍀 𑌶𑌿𑌖𑍀 𑌕𑌨𑌕𑌮𑌾𑌲𑌯𑌾 ॥ 14 ॥
𑌶𑍋𑌭𑌯𑌨𑍍 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ।
𑌅𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌇𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌃 ।
𑌬𑌲𑍀 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑍋𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌦𑌾𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌤𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍈𑌵𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ।
𑌮𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌨𑍁𑌸𑍍𑌸𑌜𑍍𑌯𑌮𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑌃 ॥ 17 ॥
𑌅𑌵𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌨𑌹𑌂 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌦𑍍𑌬𑌾𑌲𑍋𑌽𑌯𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌮𑌭𑍍𑌯𑌧𑌾𑌵𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌤𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 18 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌬𑌾𑌣𑌃 𑌶𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌨𑌿𑌬𑌰𑍍𑌹𑌣𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌹𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑍇 ॥ 19 ॥
𑌨𑍇𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 𑌤𑌾𑌤 𑌮𑌾𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌰𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌮𑌚𑍇𑌤𑌨𑌃 ॥ 20 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑍇 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌤 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌏𑌵𑌮𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌤𑌦𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌹𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌬𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 22 ॥
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌦𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣 ॥ 23 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌰𑌤𑌿𑌵𑌿𑌧𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌜𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌮𑌨𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚𑌾𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 24 ॥
𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌕𑍃𑌤𑍇 ॥ 25 ॥
𑌅𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌶𑍁𑌚𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌪𑌰𑌪𑌾𑌪𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌗𑌹𑍍𑌰𑌦𑍇 𑌯𑌥𑌾 ॥ 26 ॥
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌭𑌿𑌹𑌤𑌾𑌨𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌤𑌵 𑌦𑍋𑌷𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 ॥ 27 ॥
𑌹𑍃𑌤𑌦𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌦𑌾𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌶 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑌵𑌤𑍋 𑌦𑌿𑌶𑌃 ।
𑌹𑌤𑌶𑍇𑌷𑌾𑌨𑌶𑌰𑌣𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 28 ॥
𑌶𑌰𑌜𑌾𑌲𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌗𑍍𑌧𑌭𑌵𑌨𑌾𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 29 ॥
𑌪𑌰𑌦𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌮𑌰𑍍𑌶𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌤𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌤𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 30 ॥
𑌭𑌵 𑌸𑍍𑌵𑌦𑌾𑌰𑌨𑌿𑌰𑌤𑌸𑍍𑌵𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸 ।
𑌮𑌾𑌨𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 31 ॥
𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌯𑌦𑍀𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌭𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌾 𑌕𑍃𑌥𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌹𑍍𑌯 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌬𑌲𑌸𑍍𑌸𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍋 𑌯𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌶𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
kadācidapyahaṃ vīryātparyaṭanpṛthivīmimām |
balaṃ nāgasahasrasya dhārayanparvatopamaḥ || 1 ||
nīlajīmūtasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
bhayaṃ lokasya janayankirīṭī parighāyudhaḥ || 2 ||
vyacaraṃ daṇḍakāraṇye ṛṣimāṃsāni bhakṣayan |
viśvāmitro'tha dharmātmā madvitrasto mahāmuniḥ || 3 ||
svayaṃ gatvā daśarathaṃ narendramidamabravīt |
adya rakṣatu māṃ rāmaḥ parvakāle samāhitaḥ || 4 ||
mārīcānme bhayaṃ ghoraṃ samutpannaṃ nareśvara |
ityevamukto dharmātmā rājā daśarathastadā || 5 ||
pratyuvāca mahābhāgaṃ viśvāmitraṃ mahāmunim |
bālo dvādaśavarṣo'yamakṛtāstraśca rāghavaḥ || 6 ||
kāmaṃ tu mama yatsainyaṃ mayā saha gamiṣyati |
balena caturaṅgeṇa svayametya niśācarān || 7 ||
vadhiṣyāmi muniśreṣṭha śatrūṃste manasepsitān |
ityevamuktassamunī rājānamidamabravīt || 8 ||
rāmānnānyadbalaṃ loke paryāptaṃ tasya rakṣasaḥ |
devatānāmapi bhavān samareṣvabhipālakaḥ || 9 ||
āsīttava kṛtaṃ karma triloke viditaṃ nṛpa |
kāmamastu mahatsainyaṃ tiṣṭhatviha parantapa || 10 ||
bālo'pyeṣa mahātejāssamarthastasya nigrahe |
gamiṣye rāmamādāya svasti te'stu parantapa || 11 ||
evamuktvā tu sa munistamādāya nṛpātmajam |
jagāma paramaprīto viśvāmitrassvamāśramam || 12 ||
taṃ tadā daṇḍakāraṇye yajñamuddiśya dīkṣitam |
babhūvopasthito rāmaścitraṃ viṣphārayandhanuḥ || 13 ||
ajātavyañjanaśrīmānpadmapatranibhekṣaṇaḥ |
ekavastradharo dhanvī śikhī kanakamālayā || 14 ||
śobhayan daṇḍakāraṇyaṃ dīptena svena tejasā |
adṛśyata tato rāmo bālacandra ivoditaḥ || 15 ||
tato'haṃ meghasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
balī dattavarodarpādājagāma tadāśramam || 16 ||
tena dṛṣṭaḥ praviṣṭo'haṃ sahasaivodyatāyudhaḥ |
māṃ tu dṛṣṭvā dhanussajyamasambhrāntaścakāra saḥ || 17 ||
avajānannahaṃ mohādbālo'yamiti rāghavam |
viśvāmitrasya tāṃ vedimabhyadhāvaṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tena muktastato bāṇaḥ śitaśśatrunibarhaṇaḥ |
tenāhaṃ tvāhataḥ kṣiptassamudre śatayojane || 19 ||
necchatā tāta māṃ hantuṃ tadā vīreṇa rakṣitaḥ |
rāmasya śaravegena nirasto'hamacetanaḥ || 20 ||
pātito'haṃ tadā tena gambhīre sāgarāmbhasi |
prāpya sañjñāṃ cirāttāta laṅkāṃ pratigataḥ purīm || 21 ||
evamasmi tadā muktassahāyāstu nipātitāḥ |
akṛtāstreṇa bālena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 22 ||
tanmayā vāryamāṇastvaṃ yadi rāmeṇa vigraham |
kariṣyasyāpadaṃ ghorāṃ kṣipraṃ prāpsyasi rāvaṇa || 23 ||
krīḍāratividhijñānāṃ samājotsavaśālinām |
rakṣasāṃ caiva santāpamanarthaṃ cāhariṣyasi || 24 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāratnavibhūṣitām |
drakṣyasi tvaṃ purīṃ laṅkāṃ vinaṣṭāṃ maithilīkṛte || 25 ||
akurvanto'pi pāpāni śucayaḥ pāpasaṃśrayāt |
parapāpairvinaśyanti matsyā nāgahrade yathā || 26 ||
divyacandanadigdhāṅgāndivyābharaṇabhūṣitān |
drakṣyasyabhihatānbhūmau tava doṣāttu rākṣasān || 27 ||
hṛtadārān sadārāṃśca daśa vidravato diśaḥ |
hataśeṣānaśaraṇāndrakṣyasi tvaṃ niśācarān || 28 ||
śarajālaparikṣiptāmagnijvālāsamāvṛtām |
pradagdhabhavanāṃ laṅkāṃ drakṣyasi tvaṃ na saṃśayaḥ || 29 ||
paradārābhimarśāttu nānyatpāpataraṃ mahat |
pramadānāṃ sahasraṃ ca tava rājanparigrahaḥ || 30 ||
bhava svadāraniratasvakulaṃ rakṣa rākṣasa |
mānamṛddhiṃ ca rājyaṃ ca jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ || 31 ||
kalatrāṇi ca saumyāni mitravargaṃ tathaiva ca |
yadīcchasi ciraṃ bhoktaṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 32 ||
nivāryamāṇassuhṛdā mayā bhṛśaṃ prasahya sītāṃ yadi dharṣayiṣyasi |
gamiṣyasi kṣīṇabalassabāndhavo yamakṣayaṃ rāmaśarāttajīvitaḥ || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
कदाचिदप्यहं वीर्यात्पर्यटन्पृथिवीमिमाम् ।
बलं नागसहस्रस्य धारयन्पर्वतोपमः ॥ 1 ॥
नीलजीमूतसङ्काशस्तप्तकाञ्चनकुण्डलः ।
भयं लोकस्य जनयन्किरीटी परिघायुधः ॥ 2 ॥
व्यचरं दण्डकारण्ये ऋषिमांसानि भक्षयन् ।
विश्वामित्रोऽथ धर्मात्मा मद्वित्रस्तो महामुनिः ॥ 3 ॥
स्वयं गत्वा दशरथं नरेन्द्रमिदमब्रवीत् ।
अद्य रक्षतु मां रामः पर्वकाले समाहितः ॥ 4 ॥
मारीचान्मे भयं घोरं समुत्पन्नं नरेश्वर ।
इत्येवमुक्तो धर्मात्मा राजा दशरथस्तदा ॥ 5 ॥
प्रत्युवाच महाभागं विश्वामित्रं महामुनिम् ।
बालो द्वादशवर्षोऽयमकृतास्त्रश्च राघवः ॥ 6 ॥
कामं तु मम यत्सैन्यं मया सह गमिष्यति ।
बलेन चतुरङ्गेण स्वयमेत्य निशाचरान् ॥ 7 ॥
वधिष्यामि मुनिश्रेष्ठ शत्रूंस्ते मनसेप्सितान् ।
इत्येवमुक्तस्समुनी राजानमिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
रामान्नान्यद्बलं लोके पर्याप्तं तस्य रक्षसः ।
देवतानामपि भवान् समरेष्वभिपालकः ॥ 9 ॥
आसीत्तव कृतं कर्म त्रिलोके विदितं नृप ।
काममस्तु महत्सैन्यं तिष्ठत्विह परन्तप ॥ 10 ॥
बालोऽप्येष महातेजास्समर्थस्तस्य निग्रहे ।
गमिष्ये राममादाय स्वस्ति तेऽस्तु परन्तप ॥ 11 ॥
एवमुक्त्वा तु स मुनिस्तमादाय नृपात्मजम् ।
जगाम परमप्रीतो विश्वामित्रस्स्वमाश्रमम् ॥ 12 ॥
तं तदा दण्डकारण्ये यज्ञमुद्दिश्य दीक्षितम् ।
बभूवोपस्थितो रामश्चित्रं विष्फारयन्धनुः ॥ 13 ॥
अजातव्यञ्जनश्रीमान्पद्मपत्रनिभेक्षणः ।
एकवस्त्रधरो धन्वी शिखी कनकमालया ॥ 14 ॥
शोभयन् दण्डकारण्यं दीप्तेन स्वेन तेजसा ।
अदृश्यत ततो रामो बालचन्द्र इवोदितः ॥ 15 ॥
ततोऽहं मेघसङ्काशस्तप्तकाञ्चनकुण्डलः ।
बली दत्तवरोदर्पादाजगाम तदाश्रमम् ॥ 16 ॥
तेन दृष्टः प्रविष्टोऽहं सहसैवोद्यतायुधः ।
मां तु दृष्ट्वा धनुस्सज्यमसम्भ्रान्तश्चकार सः ॥ 17 ॥
अवजानन्नहं मोहाद्बालोऽयमिति राघवम् ।
विश्वामित्रस्य तां वेदिमभ्यधावं कृतत्वरः ॥ 18 ॥
तेन मुक्तस्ततो बाणः शितश्शत्रुनिबर्हणः ।
तेनाहं त्वाहतः क्षिप्तस्समुद्रे शतयोजने ॥ 19 ॥
नेच्छता तात मां हन्तुं तदा वीरेण रक्षितः ।
रामस्य शरवेगेन निरस्तोऽहमचेतनः ॥ 20 ॥
पातितोऽहं तदा तेन गम्भीरे सागराम्भसि ।
प्राप्य सञ्ज्ञां चिरात्तात लङ्कां प्रतिगतः पुरीम् ॥ 21 ॥
एवमस्मि तदा मुक्तस्सहायास्तु निपातिताः ।
अकृतास्त्रेण बालेन रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 22 ॥
तन्मया वार्यमाणस्त्वं यदि रामेण विग्रहम् ।
करिष्यस्यापदं घोरां क्षिप्रं प्राप्स्यसि रावण ॥ 23 ॥
क्रीडारतिविधिज्ञानां समाजोत्सवशालिनाम् ।
रक्षसां चैव सन्तापमनर्थं चाहरिष्यसि ॥ 24 ॥
हर्म्यप्रासादसम्बाधां नानारत्नविभूषिताम् ।
द्रक्ष्यसि त्वं पुरीं लङ्कां विनष्टां मैथिलीकृते ॥ 25 ॥
अकुर्वन्तोऽपि पापानि शुचयः पापसंश्रयात् ।
परपापैर्विनश्यन्ति मत्स्या नागह्रदे यथा ॥ 26 ॥
दिव्यचन्दनदिग्धाङ्गान्दिव्याभरणभूषितान् ।
द्रक्ष्यस्यभिहतान्भूमौ तव दोषात्तु राक्षसान् ॥ 27 ॥
हृतदारान् सदारांश्च दश विद्रवतो दिशः ।
हतशेषानशरणान्द्रक्ष्यसि त्वं निशाचरान् ॥ 28 ॥
शरजालपरिक्षिप्तामग्निज्वालासमावृताम् ।
प्रदग्धभवनां लङ्कां द्रक्ष्यसि त्वं न संशयः ॥ 29 ॥
परदाराभिमर्शात्तु नान्यत्पापतरं महत् ।
प्रमदानां सहस्रं च तव राजन्परिग्रहः ॥ 30 ॥
भव स्वदारनिरतस्वकुलं रक्ष राक्षस ।
मानमृद्धिं च राज्यं च जीवितं चेष्टमात्मनः ॥ 31 ॥
कलत्राणि च सौम्यानि मित्रवर्गं तथैव च ।
यदीच्छसि चिरं भोक्तं मा कृथा रामविप्रियम् ॥ 32 ॥
निवार्यमाणस्सुहृदा मया भृशं प्रसह्य सीतां यदि धर्षयिष्यसि ।
गमिष्यसि क्षीणबलस्सबान्धवो यमक्षयं रामशरात्तजीवितः ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
kadācidapyahaṃ vīryātparyaṭanpṛthivīmimām |
balaṃ nāgasahasrasya dhārayanparvatopamaḥ || 1 ||
nīlajīmūtasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
bhayaṃ lokasya janayankirīṭī parighāyudhaḥ || 2 ||
vyacaraṃ daṇḍakāraṇye ṛṣimāṃsāni bhakṣayan |
viśvāmitro'tha dharmātmā madvitrasto mahāmuniḥ || 3 ||
svayaṃ gatvā daśarathaṃ narendramidamabravīt |
adya rakṣatu māṃ rāmaḥ parvakāle samāhitaḥ || 4 ||
mārīcānme bhayaṃ ghoraṃ samutpannaṃ nareśvara |
ityevamukto dharmātmā rājā daśarathastadā || 5 ||
pratyuvāca mahābhāgaṃ viśvāmitraṃ mahāmunim |
bālo dvādaśavarṣo'yamakṛtāstraśca rāghavaḥ || 6 ||
kāmaṃ tu mama yatsainyaṃ mayā saha gamiṣyati |
balena caturaṅgeṇa svayametya niśācarān || 7 ||
vadhiṣyāmi muniśreṣṭha śatrūṃste manasepsitān |
ityevamuktassamunī rājānamidamabravīt || 8 ||
rāmānnānyadbalaṃ loke paryāptaṃ tasya rakṣasaḥ |
devatānāmapi bhavān samareṣvabhipālakaḥ || 9 ||
āsīttava kṛtaṃ karma triloke viditaṃ nṛpa |
kāmamastu mahatsainyaṃ tiṣṭhatviha parantapa || 10 ||
bālo'pyeṣa mahātejāssamarthastasya nigrahe |
gamiṣye rāmamādāya svasti te'stu parantapa || 11 ||
evamuktvā tu sa munistamādāya nṛpātmajam |
jagāma paramaprīto viśvāmitrassvamāśramam || 12 ||
taṃ tadā daṇḍakāraṇye yajñamuddiśya dīkṣitam |
babhūvopasthito rāmaścitraṃ viṣphārayandhanuḥ || 13 ||
ajātavyañjanaśrīmānpadmapatranibhekṣaṇaḥ |
ekavastradharo dhanvī śikhī kanakamālayā || 14 ||
śobhayan daṇḍakāraṇyaṃ dīptena svena tejasā |
adṛśyata tato rāmo bālacandra ivoditaḥ || 15 ||
tato'haṃ meghasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
balī dattavarodarpādājagāma tadāśramam || 16 ||
tena dṛṣṭaḥ praviṣṭo'haṃ sahasaivodyatāyudhaḥ |
māṃ tu dṛṣṭvā dhanussajyamasambhrāntaścakāra saḥ || 17 ||
avajānannahaṃ mohādbālo'yamiti rāghavam |
viśvāmitrasya tāṃ vedimabhyadhāvaṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tena muktastato bāṇaḥ śitaśśatrunibarhaṇaḥ |
tenāhaṃ tvāhataḥ kṣiptassamudre śatayojane || 19 ||
necchatā tāta māṃ hantuṃ tadā vīreṇa rakṣitaḥ |
rāmasya śaravegena nirasto'hamacetanaḥ || 20 ||
pātito'haṃ tadā tena gambhīre sāgarāmbhasi |
prāpya sañjñāṃ cirāttāta laṅkāṃ pratigataḥ purīm || 21 ||
evamasmi tadā muktassahāyāstu nipātitāḥ |
akṛtāstreṇa bālena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 22 ||
tanmayā vāryamāṇastvaṃ yadi rāmeṇa vigraham |
kariṣyasyāpadaṃ ghorāṃ kṣipraṃ prāpsyasi rāvaṇa || 23 ||
krīḍāratividhijñānāṃ samājotsavaśālinām |
rakṣasāṃ caiva santāpamanarthaṃ cāhariṣyasi || 24 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāratnavibhūṣitām |
drakṣyasi tvaṃ purīṃ laṅkāṃ vinaṣṭāṃ maithilīkṛte || 25 ||
akurvanto'pi pāpāni śucayaḥ pāpasaṃśrayāt |
parapāpairvinaśyanti matsyā nāgahrade yathā || 26 ||
divyacandanadigdhāṅgāndivyābharaṇabhūṣitān |
drakṣyasyabhihatānbhūmau tava doṣāttu rākṣasān || 27 ||
hṛtadārān sadārāṃśca daśa vidravato diśaḥ |
hataśeṣānaśaraṇāndrakṣyasi tvaṃ niśācarān || 28 ||
śarajālaparikṣiptāmagnijvālāsamāvṛtām |
pradagdhabhavanāṃ laṅkāṃ drakṣyasi tvaṃ na saṃśayaḥ || 29 ||
paradārābhimarśāttu nānyatpāpataraṃ mahat |
pramadānāṃ sahasraṃ ca tava rājanparigrahaḥ || 30 ||
bhava svadāraniratasvakulaṃ rakṣa rākṣasa |
mānamṛddhiṃ ca rājyaṃ ca jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ || 31 ||
kalatrāṇi ca saumyāni mitravargaṃ tathaiva ca |
yadīcchasi ciraṃ bhoktaṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 32 ||
nivāryamāṇassuhṛdā mayā bhṛśaṃ prasahya sītāṃ yadi dharṣayiṣyasi |
gamiṣyasi kṣīṇabalassabāndhavo yamakṣayaṃ rāmaśarāttajīvitaḥ || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.