𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌬𑌹𑍁𑌤𑌿𑌥𑍇 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑍇 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌯𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌵𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍈 ॥ 2 ॥
𑌤𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌚 𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌚 𑌸𑍁𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌤𑍁𑌰𑌗𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌵𑌾𑌹𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌜𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌃 ॥ 4 ॥
𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌚 𑌜𑌾𑌬𑌾𑌲𑌿𑌮𑌥 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌚 𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯𑌤𑍍𑌸 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌦𑌪𑌾𑌰𑌗𑌾𑌨𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌪𑍂𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 7 ॥
𑌮𑌮 𑌲𑌾𑌲𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍈 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌹𑌯𑌮𑍇𑌧𑍇𑌨 𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍀𑌤𑌿 𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌮 ॥ 8 ॥
𑌤𑌦𑌹𑌂 𑌯𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌋𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌪𑍂𑌜𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌖𑌾𑌚𑍍𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌋𑌷𑍍𑌯𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌪𑍁𑌰𑍋𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍂𑌚𑍁𑌰𑍍𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌤𑍁𑌰𑌗𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍋𑌽𑌮𑌿𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍇 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑍀 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾 ॥ 12 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌭𑌵𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣𑍇𑌦𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 ।
𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌾𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌸𑍋𑌪𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌸𑌰𑌯𑍍𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ॥ 15 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍁𑌮𑌯𑌂 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌹𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌨𑌾𑌪𑌰𑌾𑌧𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌕𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇 ॥ 16 ॥
𑌛𑌿𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑍃𑌗𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌂𑌸𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌹𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 17 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑍇 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌰𑍇𑌷 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌤𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌾𑌃 𑌕𑌰𑌣𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌹 ॥ 18 ॥
𑌤𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌚 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌪𑍂𑌜𑌯𑌨𑍍 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌤𑌮𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤 ॥ 19 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁𑌵𑌨𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌰𑍍𑌷𑌭𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌗𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 21 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
tataḥ kāle bahutithe kasmiṃścitsumanohare |
vasante samanuprāpte rājño yaṣṭuṃ mano'bhavat || 1 ||
tataḥ prasādya śirasā taṃ vipraṃ devavarṇinam |
yajñāya varayāmāsa santānārthaṃ kulasya vai || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuvāca ca susatkṛtaḥ |
sambhārā sambhriyantāṃ te turagaśca vimucyatām || 3 ||
tato rājā'bravīdvākyaṃ sumantraṃ mantrisattamam |
sumantrāvāhaya kṣipraṃ ṛtvijo brahmavādinaḥ || 4 ||
suyajñaṃ vāmadevaṃ ca jābālimatha kāśyapam |
purohitaṃ vasiṣṭhaṃ ca ye cānye dvijasattamāḥ || 5 ||
tatassumantrastvaritaṃ gatvā tvaritavikramaḥ |
samānayatsa tānviprān samastānvedapāragān || 6 ||
tānpūjayitvā dharmātmā rājā daśarathastadā |
dharmārthasahitaṃ yuktaṃ ślakṣṇaṃ vacanamabravīt || 7 ||
mama lālapyamānasya putrārthaṃ nāsti vai sukham |
tadarthaṃ hayamedhena yakṣyāmīti matirmama || 8 ||
tadahaṃ yaṣṭumicchāmi śāstradṛṣṭena karmaṇā |
ṛṣiputraprabhāvena kāmānprāpsyāmi cāpyaham || 9 ||
tatassādhviti tadvākyaṃ brāhmaṇāḥ pratyapūjayan |
vasiṣṭhapramukhāssarve pārthivasya mukhāccyutam || 10 ||
ṛṣyaśṛṅgapurogāśca pratyūcurnṛpatiṃ tadā |
sambhārāssambhriyantāṃ te turagaśca vimucyatām || 11 ||
sarvathā prāpsyase putrāṃścatvāro'mitavikramān |
yasya te dhārmikī buddhiriyaṃ putrārthamāgatā || 12 ||
tataḥ prīto'bhavadrājā śrutvā tadvijabhāṣitam |
amātyāṃścābravīdrājā harṣeṇedaṃ śubhākṣaram || 13 ||
gurūṇāṃ vacanācchīghraṃ sambhārāssambhriyantu me |
samarthādhiṣṭhitaścāśvassopādhyāyo vimucyatām || 14 ||
sarayvāścottare tīre yajñabhūmirvidhīyatām |
śāntayaścābhivardhantāṃ yathākalpaṃ yathāvidhi || 15 ||
śakyaḥ prāptumayaṃ yajñassarveṇāpi mahīkṣitā |
nāparādho bhavetkaṣṭo yadyasminkratusattame || 16 ||
chidraṃ hi mṛgayante'tra vidvāṃso brahmarākṣasāḥ |
nihatasya ca yajñasya sadyaḥ kartā vinaśyati || 17 ||
tadyathā vidhipūrvaṃ me kratureṣa samāpyate |
tathā vidhānaṃ kriyatāṃ samarthāḥ karaṇeṣviha || 18 ||
tatheti ca tatassarve mantriṇaḥ pratyapūjayan |
pārthivendrasya tadvākyaṃ yathājñaptamakurvata || 19 ||
tato dvijāste dharmajñamastuvanpārthivarṣabham |
anujñātāstatassarve punarjagmuryathāgatam || 20 ||
gateṣvatha dvijāgyreṣu mantriṇastānnarādhipaḥ |
visarjayitvā svaṃ veśma praviveśa mahādyutiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
ततः काले बहुतिथे कस्मिंश्चित्सुमनोहरे ।
वसन्ते समनुप्राप्ते राज्ञो यष्टुं मनोऽभवत् ॥ 1 ॥
ततः प्रसाद्य शिरसा तं विप्रं देववर्णिनम् ।
यज्ञाय वरयामास सन्तानार्थं कुलस्य वै ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुवाच च सुसत्कृतः ।
सम्भारा सम्भ्रियन्तां ते तुरगश्च विमुच्यताम् ॥ 3 ॥
ततो राजाऽब्रवीद्वाक्यं सुमन्त्रं मन्त्रिसत्तमम् ।
सुमन्त्रावाहय क्षिप्रं ऋत्विजो ब्रह्मवादिनः ॥ 4 ॥
सुयज्ञं वामदेवं च जाबालिमथ काश्यपम् ।
पुरोहितं वसिष्ठं च ये चान्ये द्विजसत्तमाः ॥ 5 ॥
ततस्सुमन्त्रस्त्वरितं गत्वा त्वरितविक्रमः ।
समानयत्स तान्विप्रान् समस्तान्वेदपारगान् ॥ 6 ॥
तान्पूजयित्वा धर्मात्मा राजा दशरथस्तदा ।
धर्मार्थसहितं युक्तं श्लक्ष्णं वचनमब्रवीत् ॥ 7 ॥
मम लालप्यमानस्य पुत्रार्थं नास्ति वै सुखम् ।
तदर्थं हयमेधेन यक्ष्यामीति मतिर्मम ॥ 8 ॥
तदहं यष्टुमिच्छामि शास्त्रदृष्टेन कर्मणा ।
ऋषिपुत्रप्रभावेन कामान्प्राप्स्यामि चाप्यहम् ॥ 9 ॥
ततस्साध्विति तद्वाक्यं ब्राह्मणाः प्रत्यपूजयन् ।
वसिष्ठप्रमुखास्सर्वे पार्थिवस्य मुखाच्च्युतम् ॥ 10 ॥
ऋष्यशृङ्गपुरोगाश्च प्रत्यूचुर्नृपतिं तदा ।
सम्भारास्सम्भ्रियन्तां ते तुरगश्च विमुच्यताम् ॥ 11 ॥
सर्वथा प्राप्स्यसे पुत्रांश्चत्वारोऽमितविक्रमान् ।
यस्य ते धार्मिकी बुद्धिरियं पुत्रार्थमागता ॥ 12 ॥
ततः प्रीतोऽभवद्राजा श्रुत्वा तद्विजभाषितम् ।
अमात्यांश्चाब्रवीद्राजा हर्षेणेदं शुभाक्षरम् ॥ 13 ॥
गुरूणां वचनाच्छीघ्रं सम्भारास्सम्भ्रियन्तु मे ।
समर्थाधिष्ठितश्चाश्वस्सोपाध्यायो विमुच्यताम् ॥ 14 ॥
सरय्वाश्चोत्तरे तीरे यज्ञभूमिर्विधीयताम् ।
शान्तयश्चाभिवर्धन्तां यथाकल्पं यथाविधि ॥ 15 ॥
शक्यः प्राप्तुमयं यज्ञस्सर्वेणापि महीक्षिता ।
नापराधो भवेत्कष्टो यद्यस्मिन्क्रतुसत्तमे ॥ 16 ॥
छिद्रं हि मृगयन्तेऽत्र विद्वांसो ब्रह्मराक्षसाः ।
निहतस्य च यज्ञस्य सद्यः कर्ता विनश्यति ॥ 17 ॥
तद्यथा विधिपूर्वं मे क्रतुरेष समाप्यते ।
तथा विधानं क्रियतां समर्थाः करणेष्विह ॥ 18 ॥
तथेति च ततस्सर्वे मन्त्रिणः प्रत्यपूजयन् ।
पार्थिवेन्द्रस्य तद्वाक्यं यथाज्ञप्तमकुर्वत ॥ 19 ॥
ततो द्विजास्ते धर्मज्ञमस्तुवन्पार्थिवर्षभम् ।
अनुज्ञातास्ततस्सर्वे पुनर्जग्मुर्यथागतम् ॥ 20 ॥
गतेष्वथ द्विजाग्य्रेषु मन्त्रिणस्तान्नराधिपः ।
विसर्जयित्वा स्वं वेश्म प्रविवेश महाद्युतिः ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
tataḥ kāle bahutithe kasmiṃścitsumanohare |
vasante samanuprāpte rājño yaṣṭuṃ mano'bhavat || 1 ||
tataḥ prasādya śirasā taṃ vipraṃ devavarṇinam |
yajñāya varayāmāsa santānārthaṃ kulasya vai || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuvāca ca susatkṛtaḥ |
sambhārā sambhriyantāṃ te turagaśca vimucyatām || 3 ||
tato rājā'bravīdvākyaṃ sumantraṃ mantrisattamam |
sumantrāvāhaya kṣipraṃ ṛtvijo brahmavādinaḥ || 4 ||
suyajñaṃ vāmadevaṃ ca jābālimatha kāśyapam |
purohitaṃ vasiṣṭhaṃ ca ye cānye dvijasattamāḥ || 5 ||
tatassumantrastvaritaṃ gatvā tvaritavikramaḥ |
samānayatsa tānviprān samastānvedapāragān || 6 ||
tānpūjayitvā dharmātmā rājā daśarathastadā |
dharmārthasahitaṃ yuktaṃ ślakṣṇaṃ vacanamabravīt || 7 ||
mama lālapyamānasya putrārthaṃ nāsti vai sukham |
tadarthaṃ hayamedhena yakṣyāmīti matirmama || 8 ||
tadahaṃ yaṣṭumicchāmi śāstradṛṣṭena karmaṇā |
ṛṣiputraprabhāvena kāmānprāpsyāmi cāpyaham || 9 ||
tatassādhviti tadvākyaṃ brāhmaṇāḥ pratyapūjayan |
vasiṣṭhapramukhāssarve pārthivasya mukhāccyutam || 10 ||
ṛṣyaśṛṅgapurogāśca pratyūcurnṛpatiṃ tadā |
sambhārāssambhriyantāṃ te turagaśca vimucyatām || 11 ||
sarvathā prāpsyase putrāṃścatvāro'mitavikramān |
yasya te dhārmikī buddhiriyaṃ putrārthamāgatā || 12 ||
tataḥ prīto'bhavadrājā śrutvā tadvijabhāṣitam |
amātyāṃścābravīdrājā harṣeṇedaṃ śubhākṣaram || 13 ||
gurūṇāṃ vacanācchīghraṃ sambhārāssambhriyantu me |
samarthādhiṣṭhitaścāśvassopādhyāyo vimucyatām || 14 ||
sarayvāścottare tīre yajñabhūmirvidhīyatām |
śāntayaścābhivardhantāṃ yathākalpaṃ yathāvidhi || 15 ||
śakyaḥ prāptumayaṃ yajñassarveṇāpi mahīkṣitā |
nāparādho bhavetkaṣṭo yadyasminkratusattame || 16 ||
chidraṃ hi mṛgayante'tra vidvāṃso brahmarākṣasāḥ |
nihatasya ca yajñasya sadyaḥ kartā vinaśyati || 17 ||
tadyathā vidhipūrvaṃ me kratureṣa samāpyate |
tathā vidhānaṃ kriyatāṃ samarthāḥ karaṇeṣviha || 18 ||
tatheti ca tatassarve mantriṇaḥ pratyapūjayan |
pārthivendrasya tadvākyaṃ yathājñaptamakurvata || 19 ||
tato dvijāste dharmajñamastuvanpārthivarṣabham |
anujñātāstatassarve punarjagmuryathāgatam || 20 ||
gateṣvatha dvijāgyreṣu mantriṇastānnarādhipaḥ |
visarjayitvā svaṃ veśma praviveśa mahādyutiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.