𑍐 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌶𑌰 𑌋𑌷𑌿𑌃, 𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌤𑌿 𑌬𑍀𑌜𑌮𑍍, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍇𑌤𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃, 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑍀𑌤𑌿 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ॥
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑌪𑌰𑌾𑌶𑌰𑌾𑌯 𑌋𑌷𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿,
𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌸𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌖𑍇,
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌯𑍈 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇,
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌬𑍀𑌜𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍇,
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌯 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃,
𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌧𑌰𑌾𑌯 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇 ॥
𑌕𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌶𑍂𑌰𑌵𑌂𑌶𑍈𑌕𑌧𑍀𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌶𑍗𑌰𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌸𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑌵𑍍𑌰𑌜 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌶𑌕𑌟𑌾𑌰𑍂𑌢 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃,
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌕𑍃𑌤𑌾𑌲𑌯 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌜𑌨𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃,
𑌰𑌜𑌕𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑌨 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑌿𑌲𑌯 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑌭𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌶𑌰 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃,
𑌏𑌵𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍
𑌕𑍇𑌷𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌗𑌲𑌿𑌤𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌬𑌾𑌲𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌂
𑌕𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌲𑍀𑌲𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌰𑌸𑌿𑌕𑌤𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌮𑍍 ।
𑌕𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌮𑌾𑌸𑌮𑌾𑌜𑍇 𑌜𑌨𑌿𑌤𑌮𑌨𑌸𑌿𑌜𑍋 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌪𑌹𑍈𑌵𑌂
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌭𑌿𑌲𑌾𑌷𑌂 𑌸 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍋𑌽𑌭𑍂𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌬𑍍𑌧𑍗 𑌕𑍃𑌤𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌵𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌗𑌣𑍈𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑍈𑌃
𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌸𑌦𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌮𑍁𑌦𑌾 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡 𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌕𑌂𑌸𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌾𑌮𑌸𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌂
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋𑌽𑌖𑌿𑌲𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌜𑌨𑌸𑌖𑌃 𑌪𑌾𑌯𑌾𑌦𑌪𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌸 𑌨𑌃 ॥ 2 ॥
𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌬𑌰𑍍𑌹𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌦𑌾𑌰𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌧𑌰𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑍍 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌤𑌨𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌗𑍋𑌪𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌵𑍃𑌤𑌂
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌕𑌲𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑌨𑌰𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌭𑍂𑌷𑌂 𑌭𑌜𑍇 ॥ 3 ॥
𑌓𑌮𑍍 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌸𑍇𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑍋𑌦𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑍇𑌶𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌶𑌾𑌯𑍀 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌯𑌃 ॥ 1 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌤𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑌯𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑌶𑌿𑌖𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃 ॥ 2 ॥
𑌸𑍁𑌖𑌭𑌾𑌵𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾𑌶𑌯𑌃 ।
𑌅𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 3 ॥
𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌭𑌿𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌰𑍍𑌥𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍀 𑌕𑌲𑌾𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌵𑌯𑌵𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌃 ॥ 4 ॥
𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾𑌯𑌾𑌸𑌹𑌰𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌦𑌪𑍍𑌰𑍇𑌰𑌣𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑌦𑍋𑌦𑍍𑌗𑍀𑌤𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 5 ॥
𑌰𑍗𑌹𑌿𑌣𑍇𑌯𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌕𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌗𑍁𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌵𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 6 ॥
𑌶𑍂𑌰𑌵𑌂𑌶𑍈𑌕𑌧𑍀𑌶𑍍𑌶𑍗𑌰𑌿𑌃 𑌕𑌂𑌸𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑍋𑌲𑍍𑌲𑌸𑌚𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌕𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌮𑌗𑌰𑍍𑌭𑌗𑌃 ॥ 7 ॥
𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌸𑍁𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌬𑌾𑌲𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ॥ 8 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑍋𑌤𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑌦𑍍𑌭𑌾𑌵𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾𑌪𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌶𑍀𑌥𑌸𑌮𑌯𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌗𑌦𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌿𑌭𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑍋𑌰𑌸𑍍𑌕𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌮𑌕𑌰𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌃 ॥ 10 ॥
𑌪𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌘𑌨𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑌃 ।
𑌸𑍁𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌾𑌭𑌰𑌣𑌃 𑌸𑍂𑌤𑌿𑌕𑌾𑌗𑍃𑌹𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ॥ 11 ॥
𑌕𑌾𑌰𑌾𑌗𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌸𑍂𑌚𑌕𑌃 ।
𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌃 ॥ 12 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌵𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌕𑌃 ।
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌕𑍂𑌟𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌧𑍃𑌤𑌲𑍗𑌕𑌿𑌕𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 13 ॥
𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌸𑍁𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌃 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌕𑌃 ॥ 14 ॥
𑌜𑌨𑌕𑍋𑌪𑌾𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌨𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌪𑌾𑌣𑌿𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌗𑌾𑌰𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ॥ 15 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌟𑌿𑌤𑌾𑌶𑍇𑌷𑌕𑌪𑌾𑌟𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑌾𑌹𑌕𑌃 ।
𑌶𑍇𑌷𑍋𑌰𑌗𑌫𑌣𑌾𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌕𑌃 ॥ 16 ॥
𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌪𑍂𑌰𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌸𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑌵𑍍𑌰𑌜𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌮𑌾𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌃 ॥ 17 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑌿𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌵𑍋 𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌤𑌲𑍍𑌪𑌶𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑍋𑌪𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌰𑍋𑌦𑌯𑌃 ॥ 18 ॥
𑌸𑍁𑌜𑌾𑌤𑌜𑌾𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍀𑌭𑌦𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌅𑌲𑍀𑌕𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑍋𑌪𑌗𑌮𑌃 𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌨𑌪𑍀𑌡𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌗𑍋𑌧𑍂𑌲𑌿𑌰𑍍𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌕𑌰𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌤𑌶𑌿𑌰𑍋𑌮𑌧𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌸𑍁𑌗𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌬𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌲𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌃 ॥ 21 ॥
𑌅𑌞𑍍𑌜𑌨𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌨𑌯𑌨𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌤𑌰𑌲𑌾𑌲𑍋𑌕𑌶𑍍𑌶𑌕𑌟𑌾𑌸𑍁𑌰𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 22 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍋𑌦𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍂𑌤𑌜𑌲𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌯𑌶𑍋𑌦𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑍋 𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌮𑍁𑌖𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ॥ 23 ॥
𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍃𑌣𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌾𑌦𑌿𑌦𑍁𑌸𑍍𑌸𑌹𑌃 ।
𑌤𑍃𑌣𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌾𑌸𑍁𑌰𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 24 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌤𑌨𑌾𑌮𑌕𑌰𑌣𑍋 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌣𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌿𑌚𑍂𑌲𑌿𑌕𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑍋 𑌘𑍋𑌷𑌗𑍋𑌪𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 25 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌮𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌨𑌖𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌃 ।
𑌪𑌙𑍍𑌕𑌾𑌨𑍁𑌲𑍇𑌪𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍋 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌲𑍋𑌰𑍁𑌕𑌟𑍀𑌤𑌟𑌃 ॥ 26 ॥
𑌘𑍃𑌷𑍍𑌟𑌜𑌾𑌨𑍁𑌕𑌰𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌨𑍁𑌕𑌾𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌾𑌗𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌰𑌦𑍋𑌦𑍍𑌗𑌮𑌃 ॥ 27 ॥
𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑌰𑌸𑌮𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌖𑌲𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌵𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌢𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑌚𑌾𑌪𑌲𑌃 ॥ 28 ॥
𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌸𑌮𑌾𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌗𑍋𑌪𑍀𑌮𑍁𑌦𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 29 ॥
𑌅𑌕𑌾𑌲𑌵𑌤𑍍𑌸𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌸𑍁𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌮𑌹𑌾𑌚𑍋𑌰𑍋 𑌦𑌾𑌰𑌕𑌾𑌹𑌾𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 30 ॥
𑌪𑍀𑌠𑍋𑌲𑍂𑌖𑌲𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌨𑌃 ।
𑌶𑌿𑌕𑍍𑌯𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑌸𑌮𑌾𑌕𑌰𑍍𑌷𑍀 𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌗𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌶𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 31 ॥
𑌭𑍂𑌷𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌲𑌮𑍍𑌭𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌰𑌾𑌗𑌧𑍂𑌸𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌮𑍃𑌦𑍍𑌭𑌕𑍍𑌷𑌣𑌕𑍃𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 32 ॥
𑌬𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌤𑌮𑍃𑌤𑍍𑌕𑌥𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌗𑍂𑌢𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌲𑍋𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌜𑌨𑌨𑍀𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 33॥
𑌮𑌾𑌤𑍃𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵𑌦𑌨𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌃 ।
𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌲𑌾𑌲𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌮𑍋𑌹𑌨𑌃 ॥ 34 ॥
𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌸𑌂𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌤𑌨𑌲𑍋𑌲𑍁𑌪𑌃 ।
𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑍋 𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌮𑌹𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 35 ॥
𑌮𑍃𑌷𑌾𑌕𑍋𑌪𑌪𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍𑌪𑍋𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌗𑍋𑌷𑍍𑌠𑌾𑌙𑍍𑌗𑌣𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌨𑌃 ।
𑌦𑌧𑌿𑌮𑌨𑍍𑌥𑌘𑌟𑍀𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑍀𑌕𑍍𑌵𑌾𑌣𑌸𑍂𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌹𑍈𑌯𑌙𑍍𑌗𑌵𑍀𑌨𑌰𑌸𑌿𑌕𑍋 𑌮𑍃𑌷𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌶𑍍𑌚𑍗𑌰𑍍𑌯𑌶𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌃 ।
𑌜𑌨𑌨𑍀𑌶𑍍𑌰𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌮𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 37 ॥
𑌦𑌾𑌮𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌶𑍍𑌚𑌲𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌗𑌾𑌢𑍋𑌲𑍂𑌖𑌲𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌆𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋𑌲𑍂𑌖𑌲𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑌸𑍁𑌤𑌶𑌾𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ । 38 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌦𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑌰𑌾𑌮𑌰𑍍𑌶𑍀 𑌯𑌮𑌲𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ।
𑌧𑌨𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑍋𑌚𑌿𑌤𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 39 ॥
𑌬𑌾𑌲𑌕𑍋𑌦𑍍𑌗𑍀𑌤𑌨𑌿𑌰𑌤𑍋 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑍋𑌦𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌶𑌗𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌗𑍀𑌤𑌗𑍁𑌣𑍋𑌦𑌯𑌃 ॥ 40 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌶𑌕𑌟𑌾𑌰𑍂𑌢𑍋 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌕𑍃𑌤𑌾𑌲𑌯𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌾𑌲𑌨𑍈𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑌃 ॥ 41 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌣𑍀𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌣𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ।
𑌵𑍃𑌷𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾𑌨𑍁𑌕𑌰𑌣𑍋 𑌵𑍃𑌷𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌨𑌃 ॥ 42 ॥
𑌨𑌿𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌲𑍀𑌲𑌾𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌕𑍂𑌜𑌾𑌨𑍁𑌕𑍃𑌤𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌃 ।
𑌉𑌪𑌾𑌤𑍍𑌤𑌹𑌂𑌸𑌗𑌮𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌰𑍁𑌤𑌾𑌨𑍁𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 43 ॥
𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑍁𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌦𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌚𑍋𑌰𑍋 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑌃 ।
𑌬𑌲𑍀 𑌬𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌬𑌕𑌤𑌾𑌲𑍁𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌹𑌕𑌃 ॥ 44 ॥
𑌭𑍀𑌤𑌗𑍋𑌪𑌾𑌰𑍍𑌭𑌕𑌾𑌹𑍂𑌤𑍋 𑌬𑌕𑌚𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌿𑌦𑌾𑌰𑌣𑌃 ।
𑌬𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌬𑌾𑌲𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌾𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 45 ॥
𑌬𑌲𑌭𑌦𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌨𑌿𑌲𑌾𑌯𑌨𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑍇𑌤𑍁𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑍋𑌤𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑍋𑌽𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌃 ॥ 46 ॥
𑌕𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌨𑍋 𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌦𑌿𑌭𑌵𑌵𑍇𑌦𑌨𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌽𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌶𑌿𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍁𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍𑌨𑌶𑌿𑌕𑍍𑌯𑌭𑍃𑌤𑍍 ॥ 47 ॥
𑌗𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌿𑌞𑍍𑌛𑍈𑌰𑌲𑌕𑌵𑍇𑌷𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌶𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌰𑌵𑌾𑌕𑌾𑌰𑌿𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑌃 ॥ 48 ॥
𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑍋𑌤𑍍𑌤𑌂𑌸𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌸𑍍𑌵𑍇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌤𑍍𑌤𑌷𑌟𑍍𑌪𑌦𑌃 ।
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌶𑌿𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌰𑌚𑌰𑌣𑌃 𑌕𑌰𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌃 ॥ 49 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌶𑌾𑌸𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌪𑌟𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌕𑍈𑌤𑌵𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌃 𑌶𑌾𑌖𑌾𑌚𑌤𑍁𑌰𑌚𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 50 ॥
𑌅𑌘𑌦𑌾𑌨𑌵𑌸𑌂𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌵𑍍𑌰𑌜𑌸𑌞𑍍𑌜𑍀𑌵𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌦𑌾𑌨𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌃 ॥ 51 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑌾𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌸𑌹𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌰𑍍𑌭𑌕𑌃 ।
𑌕𑌕𑍍𑌷𑌾𑌜𑌠𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵𑍇𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌲𑍍𑌲𑌵𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ॥ 52 ॥
𑌭𑍁𑌜𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌵𑍇𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌾𑌮𑌪𑌾𑌣𑌿𑌸𑍍𑌥𑌦𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌕𑌬𑌲𑌃 𑌕𑌲𑌭𑌾𑌷𑌣𑌃 ॥ 53 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌫𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 ।
𑌅𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑍀 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌵𑌾𑌰𑍍𑌭𑌕𑌭𑍀𑌤𑌿𑌹𑌾 ॥ 54 ॥
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌵𑍈𑌭𑌵𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌤𑍍𑌸𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟𑍍-𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 55 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌰𑍂𑌪𑌧𑍃𑌕𑍍 ।
𑌯𑌥𑌾𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌃 ॥ 56 ॥
𑌯𑌥𑌾𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌰𑍍𑌭𑌕𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌗𑍋𑌗𑍋𑌪𑍀𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌯𑌪𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑍀 ।
𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌵𑍈𑌭𑌵𑌃 ॥ 57 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑍀𑌨𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌗𑍋𑌵𑌤𑍍𑌸𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌕𑌰𑍋 𑌧𑌾𑌤𑍃𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌧𑌕𑌃 ॥ 58 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌮𑌯𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋𑌰𑍂𑌪𑌸𑍍𑌸𑍁𑌖𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌨𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 59 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌪𑌕𑍍𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌰𑍂𑌪𑌧𑍃𑌕𑍍 ।
𑌅𑌕𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍇𑌦𑌾𑌦𑌿𑌰𑌣𑍀𑌯𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑌰𑍂𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 60 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌃 ।
𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋𑌮𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 61 ॥
𑌅𑌨𑍇𑌕𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌃 𑌪𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑌕𑌲𑌾𑌵𑌰𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 62 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑌤𑍍𑌸𑌵𑌤𑍍𑌸𑌪𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌃 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌯𑌾𑌦𑌵𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 63 ॥
𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌾𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌵𑌾𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌧𑍗𑌤𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑍈𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌃 ॥ 64 ॥
𑌬𑌲𑌭𑌦𑍍𑌰𑍈𑌕𑌹𑍃𑌦𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌿𑌤𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌬𑌾𑌲𑌕𑍋 𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌜𑍍𑌜𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋𑌪𑌵𑍀𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 65 ॥
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌹𑌤𑌾𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍋𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑍋𑌪𑌬𑌰𑍍𑌹𑌣𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌸𑌂𑌵𑌾𑌹𑌿𑌤𑌪𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌵𑍍𑌯𑌜𑌨𑌵𑍀𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 66।
𑌗𑍋𑌪𑌗𑌾𑌨𑌸𑍁𑌖𑍋𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌸𑍗𑌹𑍃𑌦𑌃 ।
𑌸𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍇𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍁𑌬𑌲𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 67 ॥
𑌤𑌾𑌲𑍀𑌵𑌨𑌕𑍃𑌤𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑍋 𑌬𑌲𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌧𑍇𑌨𑍁𑌕𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌧𑍂𑌲𑌿𑌚𑍍𑌛𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 68 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌵𑌿𑌰𑌹𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌕𑍃𑌤𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌲𑌮𑍍𑌬𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍁𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌕𑌃 ॥ 69 ॥
𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌲𑌲𑌿𑌤𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌗𑌰𑍍𑌭𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌲𑍋𑌕𑌨𑌃 ।
𑌸𑍍𑌰𑌗𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌨𑍁𑌲𑍇𑌪𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌨𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌹𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌭𑍁𑌕𑍍 ॥ 70 ॥
𑌵𑌰𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾𑌶𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌸𑌲𑍍𑌲𑌾𑌪𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌤𑌟𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌰𑌜𑌹𑌰𑍍𑌷𑌦𑌃 ॥ 71 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌹𑌿𑌕𑍁𑌲𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑌾𑌹𑌿𑌫𑌣𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌨𑌟𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 72 ॥
𑌨𑌾𑌗𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑍇𑌷𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑌦𑍃𑌗𑌾𑌤𑍍𑌮𑍇𑌶𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌦𑍃𑌗𑌾𑌤𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 73 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌾𑌤𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌅𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌕𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌃 ॥ 74 ॥
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌶𑍍𑌯𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌗𑌵𑌨𑌿𑌤𑌾𑌪𑌤𑌿𑌭𑍈𑌕𑍍𑌷𑌦𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌨𑌾𑌗𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ॥ 75 ॥
𑌅𑌭𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌅𑌹𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌰𑍁𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 76 ॥
𑌨𑌾𑌗𑍋𑌪𑌾𑌯𑌨𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌹𑍍𑌰𑌦𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌰𑌿𑌤𑌕𑌾𑌲𑌿𑌯𑌃 ।
𑌬𑌲𑌭𑌦𑍍𑌰𑌸𑍁𑌖𑌾𑌲𑌾𑌪𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 77 ॥
𑌦𑌾𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌭𑍀𑌤𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌨𑌯𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌨𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌲𑌮𑍍𑌪𑌟𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ॥ 78 ॥
𑌕𑌾𑌕𑌪𑌕𑍍𑌷𑌧𑌰𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌹𑌕𑌕𑍇𑌲𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌬𑌲𑌘𑌾𑌤𑌿𑌤𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋 𑌬𑌲𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 79 ॥
𑌮𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌟𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌨𑌿𑌶𑌮𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑍃𑌟𑍍𑌕𑌾𑌲𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌶𑌿𑌲𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌭𑍃𑌦𑍍𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌸𑌂𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌶𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑌾𑌸𑌨𑌃 ॥ 80 ॥
𑌸𑌦𑌾𑌪𑍍𑌤𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑍋𑌦𑍍𑌗𑍀𑌤𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌕𑌃 ।
𑌨𑌟𑌵𑍇𑌷𑌧𑌰𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑌾𑌲𑌾𑌙𑍍𑌕𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 81 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵𑌦𑌨𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌶𑌬𑍍𑌦𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌨𑌃 ॥ 82 ॥
𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌰𑌾𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑍋𑌦𑌾𑌰𑌵𑍇𑌣𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌨𑌃 ।
𑌵𑍍𑌰𑌜𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑍍𑌯𑌵𑍇𑌣𑍁𑌨𑌾𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 83 ॥
𑌗𑍋𑌗𑍋𑌪𑌗𑍋𑌪𑍀𑌜𑌨𑍍𑌮𑍇𑌪𑍍𑌸𑍁𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍀𑌤𑌸𑍍𑌨𑍁𑌤𑌿𑌸𑌰𑌿𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌦𑌨𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌣𑌃 ॥ 84 ॥
𑌰𑌾𑌗𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌿𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾𑌣𑍁𑌰𑍍𑌗𑍀𑌤𑌾𑌨𑌮𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌪𑌃 ।
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑌿𑌤𑌤𑍃𑌣𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑌮𑍃𑌗𑍋 𑌮𑍃𑌗𑌵𑌿𑌲𑍋𑌭𑌿𑌤𑌃 ॥ 85 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌹𑌿𑌂𑌸𑍍𑌰𑌸𑌹𑌜𑌵𑍈𑌰𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌗𑌾𑌯𑌨𑌃 ।
𑌗𑌾𑌢𑍋𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌗𑍋𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌤𑌰𑍍𑌣𑌕𑌃 ॥ 86 ॥
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌨𑍍𑌦𑌯𑌾𑌨𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌶𑌾𑌖𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌶𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑍗𑌘𑌶𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌿𑌤𑌬𑌲𑌾𑌹𑌕𑌃 ॥ 87 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌿𑌤𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌮𑌦𑌨𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌕𑍁𑌚𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 88 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌜𑌲𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌯𑌂𑌶𑍁𑌕𑌾𑌪𑌹𑍃𑌤𑍍 ।
𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌗𑍋𑌪𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌨𑌿𑌭𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ॥ 89 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌶𑌶𑍀 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌯𑍇𑌕𑌕𑌰𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 90 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌗𑍋𑌪𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌵𑌿𑌲𑍋𑌭𑌿𑌤𑌃 ।
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑍍𑌗𑍋𑌪𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑌘𑌾𑌪𑌹𑌃 ॥ 91 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌕𑍇𑌲𑌿𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑌦𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌚𑍋𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌤𑍂𑌹𑌲𑍀 ॥ 92 ॥
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑌾 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌶𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌭𑌿𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌃 ॥ 93 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌵𑌿𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍𑌨𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌧𑍂𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌭𑌿𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 94 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌤𑍀𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌯𑌾𑌗𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 95 ॥
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍂𑌪𑌶𑌕𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌃 ।
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌽𑌮𑌰𑍍𑌷𑌕𑌰𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌰𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 96 ॥
𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌧𑌰𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌗𑍋𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌗𑌿𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌚𑌣𑍍𑌡𑌦𑌣𑍍𑌡𑌭𑍁𑌜𑌾𑌰𑍍𑌗𑌲𑌃 ॥ 97 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌹𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑌾𑌦𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑍇𑌘𑌵𑌾𑌹𑌨𑌗𑌰𑍍𑌵𑌹𑌾 ।
𑌭𑍁𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑍋𑌪𑌰𑌿𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌧𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑍃𑌦𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 98 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍀𑌦𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌨𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 99 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌧𑍇𑌨𑍁𑌪𑌯𑌃𑌪𑍂𑌰𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ।
𑌧𑌰𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌰𑍋𑌷𑌧𑍀𑌰𑍋𑌮𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌨𑍋𑌮𑌯𑌃 ॥ 100 ॥
𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌃 ।
𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌕𑌰𑌾𑌨𑍀𑌤𑌵𑌿𑌯𑌦𑍍𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ॥ 101 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌶𑍁𑌭𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍇𑌦𑌮𑌯𑍋 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑌿𑌪𑌿𑌤𑍃𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 102 ॥
𑌵𑌰𑍁𑌣𑍋𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑍇𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑍋 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌨𑍀𑌤𑌜𑌨𑌕𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑍈𑌭𑌵𑌃 ॥ 103 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌾𑌲𑍋𑌕𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌗𑍋𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗𑌦𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌹𑍃𑌦𑍍𑌗𑍋𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌦𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 104 ॥
𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌶𑌕𑍋 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌃 ।
𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑍋 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 105 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌨𑌯𑌨𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑌰𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑌹𑌰𑌣𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌶𑌤𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ॥ 106 ॥
𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌸𑍍𑌰𑌗𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌃 ॥ 107 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌯𑌦𑌤𑍍𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲𑌃 𑌫𑌲𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌯𑍗𑌵𑌨𑌃 ।
𑌵𑌲𑍍𑌲𑌵𑍀𑌸𑍍𑌤𑌨𑌸𑌕𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌵𑍀𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌚𑌾𑌲𑌿𑌤𑌃 ॥ 108 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌚𑍇𑌲𑌾𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾𑌸𑍀𑌨𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌬𑍍𑌜𑌷𑌟𑍍𑌪𑌦𑌃 ।
𑌰𑌾𑌸𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑌮𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌣𑍍𑌡𑌨𑌃 ॥ 109 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌹𑍇𑌮𑌮𑌣𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌣𑌿𑌰𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌶𑌾𑌪𑌘𑍍𑌨𑌶𑍍𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑍂𑌡𑌶𑌿𑌰𑍋𑌹𑌰𑌃 ॥ 110 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑍂𑌡𑌶𑌿𑌰𑍋𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿𑌤𑌬𑌲𑍋𑌽𑌨𑌘𑌃 ।
𑌅𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑍃𑌦𑍍𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌕𑍇𑌶𑌿𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌷𑍂𑌦𑌨𑌃 ॥ 111 ॥
𑌸𑌰𑌸𑌸𑍍𑌸𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌹𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌸𑌙𑍍𑌕𑌰𑍍𑌷𑌣𑌾𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 112 ॥
𑌅𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍋 𑌗𑍂𑌢𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌗𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌽𑌵𑌯𑌵𑍀 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 113 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌪𑍍𑌰𑌮𑌧𑍀𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌸𑌾𑌧𑌕𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 114 ॥
𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌜𑌨𑌸𑌂𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌜𑌕𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌸𑌂𑌵𑍀𑌤𑍋 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 115 ॥
𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌵𑌕𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌯𑍗𑌵𑌨𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌙𑍍𑌗𑌰𑌾𑌗𑌸𑍁𑌰𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌂𑌸𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌖𑌣𑍍𑌡𑌨𑌃 ॥ 116 ॥
𑌧𑍀𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌾𑌪𑍀𑌡𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 𑌕𑌂𑌸𑌭𑍀𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑍁𑌧𑍋 𑌰𑌙𑍍𑌗𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌕𑍋 𑌮𑌲𑍍𑌲𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 117 ॥
𑌚𑌾𑌣𑍂𑌰𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌂𑌸𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌹𑌰𑍍𑌷𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌪𑌦𑌾𑌨𑌮𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌬𑌨𑍍𑌧𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 118 ॥
𑌉𑌰𑍍𑌵𑍀𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑍋 𑌭𑍂𑌪 𑌉𑌗𑍍𑌰𑌸𑍇𑌨𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯𑌦𑌃 ।
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌶𑌚𑍀𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌸𑍁𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑌯𑌨𑌕𑍍𑌷𑌮𑌃 ॥ 119 ॥
𑌆𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌿𑌸𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌚𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌃 ।
𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌸𑍈𑌕𑌧𑍀𑌸𑍍𑌸𑍁𑌧𑍀𑌃 ॥ 120 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍍𑌵𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌦𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑍋𑌦𑌧𑌿𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌹𑌤𑌪𑌞𑍍𑌚𑌜𑌨𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌜𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌯𑌮𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 121 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌰𑌾𑌜𑌜𑌯𑌾𑌨𑍀𑌤𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌉𑌰𑍁𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌜𑌸𑌭𑌾𑌸𑌦𑌃 ॥ 122 ॥
𑌜𑌾𑌮𑌦𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌸𑌮𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌮𑌨𑍍𑌤𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌞𑍍𑌚𑌰𑌃 ।
𑌗𑍋𑌮𑌨𑍍𑌤𑌦𑌾𑌵𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌨𑍀𑌤𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ॥ 123 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌧𑌸𑌂𑌶𑍋𑌭𑍀 𑌜𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌧𑌮𑌦𑌾𑌪𑌹𑌃 ।
𑌸𑍃𑌗𑌾𑌲𑌾𑌵𑌨𑌿𑌪𑌾𑌲𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑍃𑌗𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌃 ॥ 124 ॥
𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌯𑌵𑌨𑍋 𑌮𑍁𑌚𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌿𑌤𑌮𑌹𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑌨𑌃 ॥ 125 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑌿𑌲𑌯𑍋 𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌨𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌦𑍂𑌦𑍍𑌵𑌹𑌃 ।
𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑍋 𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀𑌜𑌾𑌨𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑍍𑌨𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 126 ॥
𑌅𑌪𑌾𑌕𑍃𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ।
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌪𑌦𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ॥ 127 ॥
𑌬𑌾𑌣𑌾𑌸𑍁𑌰𑌪𑍁𑌰𑍀𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑌿𑌤𑍍 ।
𑌧𑍂𑌤𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌸𑌂𑌰𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌜𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 128 ॥
𑌷𑌟𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑍇𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌵𑍇𑌤𑌾𑌲𑌮𑍋𑌹𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍂𑌲𑌜𑌿𑌚𑍍𑌛𑌮𑍍𑌭𑍁𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌣𑌶𑍍𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ॥ 129 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌹𑍃𑌦𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌯𑍋𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌭𑌹𑍃𑌦𑌯𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑌃 ॥ 130 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌮𑍇𑌧𑌾 𑌕𑍋𑌶𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌵𑌦𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌨𑌾𑌭𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌗𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑌗𑌃 ॥ 131 ॥
𑌤𑍁𑌰𑍀𑌯𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑍀𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌦𑍂𑌰𑌗𑌃 ।
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌪𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌶𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 132 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍋 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌬𑌾𑌣𑌬𑌾𑌹𑍁𑌵𑌨𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 133 ॥
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌜𑌲𑍇𑌶𑌾𑌹𑍃𑌤𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌜𑌲𑍇𑌶𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨𑌯𑌾𑌚𑌕𑌃 ॥ 134 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍇𑌨𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑌣𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑌃 ।
𑌜𑌿𑌤𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌜𑌤𑌨𑌯𑌾𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌤𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 135 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌮𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌶𑍍𑌶𑌤𑌧𑌨𑍍𑌵𑌶𑌿𑌰𑍋𑌹𑌰𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑌤𑌿𑌰𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑌃 ॥ 136 ॥
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌰𑌮𑌣𑍋 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌗𑍍𑌨𑌜𑌿𑌤𑍀𑌧𑌵𑌃 ।
𑌮𑌾𑌦𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌶𑍍𑌶𑍈𑌬𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍁𑌰𑍁𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 137 ॥
𑌸𑍁𑌶𑍀𑌲𑌾𑌦𑌯𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑌃 ॥ 138 ॥
𑌸𑍁𑌰𑌪𑌾𑌶𑌾𑌵𑍃𑌤𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍀 𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌹𑌯𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌶𑌿𑌰𑍋𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 139 ॥
𑌨𑌰𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌰𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌃।
𑌪𑍃𑌥𑍍𑌵𑍀𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 140 ॥
𑌗𑍁𑌣𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌗𑍁𑌣𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌗𑍂𑌢𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑌵𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑌦𑍁𑌪𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 141 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌪𑌾𑌲𑌨𑍋 𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌵𑌾𑌚𑌕𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌃 ॥ 142 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌨𑌃 ।
𑌨𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌕𑍋𑌟𑍀𑌶𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌾𑌦𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌕𑌃 ॥ 143 ॥
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌕𑍋𑌟𑌿𑌲𑌾𑌵𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑍈𑌕𑌪𑍍𑌰𑌯𑍋𑌜𑌕𑌃 ।
𑌅𑌮𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌦𑍇𑌵𑍗𑌘𑌃 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌕𑌾𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 144 ॥
𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌶𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌨𑍋𑌭𑌵𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌚𑌲𑌾𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌃 ॥ 145 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌰𑌜𑌨𑌨𑍀𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌅𑌦𑌿𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍋𑌦𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌨𑌃 ॥ 146 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌸𑍍𑌸𑌂𑌯𑌮𑍀 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌷𑌡𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌕𑍋𑌽𑌰𑍍𑌥𑌦𑌃 ।
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌯𑌨𑍀𑌤𑌿𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌹𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌕𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 147 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌬𑍋𑌧𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑌾𑌰𑌿𑌜𑌾𑌤𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌪𑍗𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌕𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌹𑌰𑌣𑌃 𑌕𑌾𑌶𑌿𑌰𑌾𑌜𑌨𑌿𑌷𑍂𑌦𑌨𑌃 ॥ 148 ॥
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌗𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌧𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌕𑌂𑌸𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌨𑌸𑍍𑌸𑌾𑌮𑍍𑌬𑌜𑌨𑌕𑍋 𑌡𑌿𑌮𑍍𑌭𑌕𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 149 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌸𑍍𑌸𑌵𑌨𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌥𑍀 𑌸𑌾𑌰𑌥𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌫𑌾𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑌃 𑌫𑌾𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 150 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌨𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌤𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌸𑍍𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌭𑍇𑌦𑌨𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 151 ॥
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌤𑍃𑌸𑍁𑌤𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌬𑍋𑌧𑌨𑌃 ॥ 152 ॥
𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌬𑌦𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌕𑌰𑍍𑌣𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍗𑌢𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 153 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑍋 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌕𑌰𑍍𑌣𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌤𑌪𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑌰𑌶𑍍𑌚𑍀𑌰𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌜𑌟𑌾𑌧𑌰𑌃 ॥ 154 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍀𑌕𑍃𑌤𑌭𑍂𑌤𑍇𑌶𑌶𑍍𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂𑌵𑌰𑌾𑌲𑍋𑌕𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌃 ॥ 155 ॥
𑌬𑌲𑌸𑌂𑌰𑌮𑍍𑌭𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌬𑌲𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌃 ।
𑌯𑌤𑌿𑌵𑍇𑌷𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌾𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌦𑌾𑌯𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 156 ॥
𑌸𑍁𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌫𑌾𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍋𑌦𑍍𑌵𑌾𑌹𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿𑌤𑌫𑌾𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑌃 ।
𑌖𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌯𑌦𑌾𑌨𑌵𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 157 ॥
𑌸𑍁𑌲𑌭𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌸𑍂𑌯𑌾𑌰𑍍𑌹𑌯𑍁𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌰𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌕𑌃 ।
𑌭𑍀𑌮𑌾𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌜𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌮𑌾𑌗𑌧𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌃 ॥ 158 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌸𑍂𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑌪𑍂𑌜𑌨𑌃 ।
𑌚𑍈𑌦𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌸𑌹𑌨𑍋 𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌸𑍍𑌸𑌾𑌤𑍍𑌵𑌤𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 159 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌮𑌾𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌚𑌲𑌧𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌵𑌤𑌾𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 160 ॥
𑌬𑌲𑌿𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑌭𑌾𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌦𑍃𑌪𑍍𑌤𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ।
𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍋 𑌜𑍇𑌤𑌾 𑌰𑍇𑌵𑌤𑍀𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ॥ 161 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌤𑌾𑌰𑌾𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌤𑌾 𑌵𑍇𑌦𑌬𑌾𑌹𑍍𑌯𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌨𑌃 ।
𑌕𑌲𑌿𑌦𑍋𑌷𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑌶𑌨𑌾𑌮𑌾 𑌦𑍃𑌢𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 162 ॥
𑌅𑌮𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌮𑍀 𑌚𑍈𑌦𑍍𑌯𑌶𑌿𑌰𑍋𑌹𑌰𑌃 ।
𑌦𑍍𑌰𑍗𑌪𑌦𑍀𑌰𑌚𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌵𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 163 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌧𑌵𑍋 𑌦𑍋𑌷𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌃 ॥ 164 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌧𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌹𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 165 ॥
𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑌃 𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌾𑌲𑍀𑌮𑌾𑌨𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌸𑌾𑌲𑍍𑌵𑌘𑍍𑌨𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑍀 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌨𑌿𑌬𑌰𑍍𑌹𑌣𑌃 ॥ 166 ॥
𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌸𑌖𑌾 𑌪𑍃𑌥𑍁𑌕𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥
𑌘𑍃𑌣𑍀 𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌪𑍁𑌨𑌰𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ॥ 167 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑍋 𑌯𑍋𑌗𑍀 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌅𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑍋 𑌜𑌯𑍀 ॥ 168 ॥
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌰𑌥𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌦𑍂𑌤𑍍𑌯𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑌿𑌥𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑍀𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 169 ॥
𑌸𑍁𑌯𑍋𑌧𑌨𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌯𑍋𑌧𑌨𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑌾𑌭𑌿𑌷𑍍𑌠𑍁𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌷𑍍𑌣𑍇𑌯𑍋 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ॥ 170 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌶𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌦𑍇𑌹𑌭𑌾𑌕𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌕𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾𑌶𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑌤𑌤𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ॥ 171 ॥
𑌅𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌲𑌾𑌪𑌸𑍍𑌸𑌾𑌧𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑍀 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌃 ।
𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍁𑌗𑌤𑌃 𑌕𑍗𑌰𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 172 ॥
𑌉𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌦𑌾𑌨𑌵𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌰𑍁𑌰𑍁𑌗𑍀𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍋𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌹𑌿𑌤𑌾𑌶𑌯𑌃 ॥ 173 ॥
𑌵𑌰𑌶𑍀𑌲𑌶𑍍𑌶𑌿𑌵𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌵𑌿𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍁𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 174 ॥
𑌧𑍃𑌤𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌗𑌤𑍗𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍋𑌦𑌧𑍃𑌗𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑌿𑌤𑌧𑌨𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ॥ 175 ॥
𑌸𑌾𑌮𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌧𑍇𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌯𑍁𑌗𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌪𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌃 ॥ 176 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌬𑍋𑌧𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌚𑌕𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑍍 ।
𑌅𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌾𑌯𑌾𑌸𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ॥ 177 ॥
𑌸𑍁𑌜𑌾𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌮𑌹𑌿𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌃 ।
𑌅𑌕𑌾𑌲𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌘𑌟𑌨𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌤𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑌃 ॥ 178 ॥
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ।
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌾𑌜𑌶𑌿𑌰𑌃𑌪𑌾𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕𑌦𑍃𑌕𑍍 ॥ 179 ॥
𑌸𑍁𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌶𑍋𑌕𑌹𑌰𑌣𑍋 𑌦𑍍𑌰𑍋𑌣𑍋𑌤𑍍𑌸𑍇𑌕𑌾𑌦𑌿𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 180 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍗𑌨𑍍𑌤𑍇𑌯𑌰𑌥𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌹𑌿𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌜𑌿𑌤𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑌕𑍋𑌪𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌸𑍇𑌨𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 181 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌥𑌾𑌮𑌵𑌧𑌾𑌯𑌾𑌸𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌸𑍁𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍀 ।
𑌇𑌷𑍀𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌰𑍗𑌣𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 182 ॥
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑌿𑌤𑌦𑍍𑌰𑍗𑌣𑌿𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍁𑌰𑌃 ।
𑌧𑍃𑌤𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌪𑌰𑌾𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌭𑍀𑌮𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌃 ॥ 183 ॥
𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌗𑌦𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌾𑌲𑍀𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 184 ॥
𑌗𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑍀𑌕𑍋𑌪𑌦𑍃𑌗𑍍𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍂𑌨𑍁𑌰𑌨𑌾𑌮𑌯𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌭𑌯𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌶𑌲𑍍𑌯𑌵𑍍𑌯𑌧𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 185 ॥
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌨𑌵𑍋𑌦𑍀𑌰𑍍𑌣𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑌿𑌤𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 186 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑌾𑌰𑍋 𑌗𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇𑌯𑌸𑍁𑌗𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌵𑌿𑌪𑌕𑍍𑌷𑌪𑌕𑍍𑌷𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 187 ॥
𑌜𑌗𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍂𑌨𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾𑌜𑌿𑌮𑍇𑌧𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑌃 ।
𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌮𑌾𑌸𑌕𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌦𑌃 ॥ 188 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌙𑍍𑌕𑌹𑌰𑍍𑌷𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑍀𑌯𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌪𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌃 ।
𑌜𑌨𑌕𑌾𑌵𑌗𑌤𑌸𑍍𑌵𑍋𑌕𑍍𑌤𑌭𑌾𑌰𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 189 ॥
𑌅𑌸𑍋𑌢𑌯𑌾𑌦𑌵𑍋𑌦𑍍𑌰𑍇𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌦𑌿𑌪𑍂𑌜𑌨𑌃 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌸𑌲𑍋 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌣𑌿𑌵𑌾𑌹𑌕𑌃 ॥ 190 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑌾𑌪𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌵𑌹𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌮𑌗𑌮𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌃 ॥ 191 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌕𑍃𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌯𑌾𑌦𑌵𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌤𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑌃 ॥ 192 ॥
𑌵𑍇𑌲𑌾𑌕𑌾𑌨𑌨𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍀 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌨𑌿𑌲𑌹𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌯𑌾𑌦𑌵𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 193 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌶𑍇𑌷𑌭𑍂𑌸𑍁𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ॥ 194 ॥
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌦𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌗𑍋𑌕𑍋𑌟𑌿𑌶𑍍𑌶𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌦𑌃 ॥ 195 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌯𑌾𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌽𑌶𑍇𑌷𑌵𑍃𑌷𑍍𑌣𑌿𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌜𑌲𑌜𑌾𑌯𑍁𑌧𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌯𑌾𑌦𑌵𑌃 ॥ 196 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌧𑍀𑌃 ।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌶𑍇𑌷𑌾𑌯𑍁𑌤𑌬𑌲𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌫𑌣𑌿𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 197 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌰𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌸𑍀𑌨𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌧𑌾𑌨𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 198 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑍇𑌷𑍁𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌷𑌾𑌦𑌭𑌯𑌮𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌸𑍁𑌗𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 199 ॥
𑌦𑌾𑌰𑍁𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌦𑌿𑌕𑌰𑌣𑍀𑌯𑍋𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌶𑌿𑌤𑌾 ।
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌦𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌭𑌿𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 200 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌭𑍂𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑍁𑌤𑌃 ।
𑌪𑌤𑌿𑌰𑌾𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 201 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 𑍐 𑌨𑌮𑌃 𑌇𑌤𑌿 ।
𑌫𑌲𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 –
𑌇𑌦𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾𑌦𑍗 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍁𑌵𑍇 ॥ 202 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌯 𑌤𑌤𑍋 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌶𑌰𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍁𑌕𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌦𑌵𑌾𑌪𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 203 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌪𑌰𑍇 𑌯𑍁𑌗𑍇 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌹𑌰𑌃 𑌕𑌲𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾𑌪𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ॥ 204 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌪𑌠𑌤𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌃 𑌶𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑌂 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ॥ 205 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌶𑍇𑌷𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌾𑌲𑌂 𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌪𑍋𑌹𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌕𑍃𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌂𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 206 ॥
𑌋𑌣𑌤𑍍𑌰𑌯𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍗𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 ।
𑌋𑌷𑍇𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌫𑌲𑌂 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍇𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌪𑌠𑌨𑍍 ॥ 207 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑌤𑍍𑌯𑍇𑌤𑌚𑍍𑌛𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌶𑌿𑌵𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌫𑌲𑌂 𑌲𑌭𑍇𑌤𑍍 ॥ 208 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍀 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌪𑍍𑌯 𑌜𑌯𑍀 𑌪𑌾𑌶𑍁𑌪𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌕𑍍 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌭𑍂𑌤𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 209 ॥
𑌦𑍍𑌰𑍗𑌪𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌮𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌲𑌯𑌾 ।
𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌜𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌤𑌜𑍍𑌜𑌪𑌾𑌦𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 210 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌨𑌾 𑌶𑌂𑌸𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑌵𑍋 𑌮𑍋𑌦𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌸𑌾𑌯𑍂𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 211 ॥
Roman (IAST) Transliteration
oṃ asya śrīkṛṣṇasahasranāmastotramantrasya parāśara ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, śrīkṛṣṇaḥ paramātmā devatā, śrīkṛṣṇeti bījam, śrīvallabheti śaktiḥ, śārṅgīti kīlakaṃ, śrīkṛṣṇaprītyarthe jape viniyogaḥ ||
nyāsaḥ
parāśarāya ṛṣaye namaḥ iti śirasi,
anuṣṭup chandase namaḥ iti mukhe,
gopālakṛṣṇadevatāyai namaḥ iti hṛdaye,
śrīkṛṣṇāya bījāya namaḥ iti guhye,
śrīvallabhāya śaktyai namaḥ iti pādayoḥ,
śārṅgadharāya kīlakāya namaḥ iti sarvāṅge ||
karanyāsaḥ
śrīkṛṣṇa ityārabhya śūravaṃśaikadhīrityantāni aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
śaurirityārabhya svabhāsodbhāsitavraja ityantāni tarjanībhyāṃ namaḥ |
kṛtātmavidyāvinyāsa ityārabhya prasthānaśakaṭārūḍha iti madhyamābhyāṃ namaḥ,
bṛndāvanakṛtālaya ityārabhya madhurājanavīkṣita ityanāmikābhyāṃ namaḥ,
rajakapratighātaka ityārabhya dvārakāpurakalpana iti kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ
dvārakānilaya ityārabhya parāśara iti karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ,
evaṃ hṛdayādinyāsaḥ ||
dhyānam
keṣāñcitpremapuṃsāṃ vigalitamanasāṃ bālalīlāvilāsaṃ
keṣāṃ gopālalīlāṅkitarasikatanurveṇuvādyena devam |
keṣāṃ vāmāsamāje janitamanasijo daityadarpāpahaivaṃ
jñātvā bhinnābhilāṣaṃ sa jayati jagatāmīśvarastādṛśo'bhūt || 1 ||
kṣīrābdhau kṛtasaṃstavassuragaṇairbrahmādibhiḥ paṇḍitaiḥ
prodbhūto vasudevasadmani mudā cikrīḍa yo gokule |
kaṃsadhvaṃsakṛte jagāma madhurāṃ sārāmasadvārakāṃ
gopālo'khilagopikājanasakhaḥ pāyādapāyāt sa naḥ || 2 ||
phullendīvarakāntiminduvadanaṃ barhāvataṃsapriyaṃ
śrīvatsāṅkamudārakaustubhadharaṃ pītāmbaraṃ sundaram |
gopīnāṃ nayanotpalārcitatanuṃ gogopasaṅghāvṛtaṃ
govindaṃ kalaveṇuvādanarataṃ divyāṅgabhūṣaṃ bhaje || 3 ||
om |
kṛṣṇaḥ śrīvallabhaḥ śārṅgī viṣvaksenaḥ svasiddhidaḥ |
kṣīrodadhāmā vyūheśaḥ śeṣaśāyī jaganmayaḥ || 1 ||
bhaktigamyastrayīmūrtirbhārārtavasudhāstutaḥ |
devadevo dayāsindhurdevadevaśikhāmaṇiḥ || 2 ||
sukhabhāvassukhādhāro mukundo muditāśayaḥ |
avikriyaḥ kriyāmūrtiradhyātmasvasvarūpavān || 3 ||
śiṣṭābhilakṣyo bhūtātmā dharmatrāṇārthaceṣṭitaḥ |
antaryāmī kalārūpaḥ kālāvayavasākṣikaḥ || 4 ||
vasudhāyāsaharaṇo nāradapreraṇonmukhaḥ |
prabhūṣṇurnāradodgīto lokarakṣāparāyaṇaḥ || 5 ||
rauhiṇeyakṛtānando yogajñānaniyojakaḥ |
mahāguhāntarnikṣiptaḥ purāṇavapurātmavān || 6 ||
śūravaṃśaikadhīśśauriḥ kaṃsaśaṅkāviṣādakṛt |
vasudevollasacchaktirdevakyaṣṭamagarbhagaḥ || 7 ||
vasudevasutaḥ śrīmāndevakīnandano hariḥ |
āścaryabālaḥ śrīvatsalakṣmavakṣāścaturbhujaḥ || 8 ||
svabhāvotkṛṣṭasadbhāvaḥ kṛṣṇāṣṭamyantasambhavaḥ |
prājāpatyarkṣasambhūto niśīthasamayoditaḥ || 9 ||
śaṅkhacakragadāpadmapāṇiḥ padmanibhekṣaṇaḥ |
kirīṭī kaustubhoraskaḥ sphuranmakarakuṇḍalaḥ || 10 ||
pītavāsā ghanaśyāmaḥ kuñcitāñcitakuntalaḥ |
suvyaktavyaktābharaṇaḥ sūtikāgṛhabhūṣaṇaḥ || 11 ||
kārāgārāndhakāraghnaḥ pitṛprāgjanmasūcakaḥ |
vasudevastutaḥ stotraṃ tāpatrayanivāraṇaḥ || 12 ||
niravadyaḥ kriyāmūrtirnyāyavākyaniyojakaḥ |
adṛṣṭaceṣṭaḥ kūṭastho dhṛtalaukikavigrahaḥ || 13 ||
maharṣimānasollāso mahīmaṅgaladāyakaḥ |
santoṣitasuravrātaḥ sādhucittaprasādakaḥ || 14 ||
janakopāyanirdeṣṭā devakīnayanotsavaḥ |
pitṛpāṇipariṣkāro mohitāgārarakṣakaḥ || 15 ||
svaśaktyuddhāṭitāśeṣakapāṭaḥ pitṛvāhakaḥ |
śeṣoragaphaṇācchatraśśeṣoktākhyāsahasrakaḥ || 16 ||
yamunāpūravidhvaṃsī svabhāsodbhāsitavrajaḥ |
kṛtātmavidyāvinyāso yogamāyāgrasambhavaḥ || 17 ||
durgāniveditodbhāvo yaśodātalpaśāyakaḥ |
nandagopotsavasphūrtirvrajānandakarodayaḥ || 18 ||
sujātajātakarma śrīrgopībhadroktinirvṛtaḥ |
alīkanidropagamaḥ pūtanāstanapīḍanaḥ || 19 ||
stanyāttapūtanāprāṇaḥ pūtanākrośakārakaḥ |
vinyastarakṣāgodhūliryaśodākaralālitaḥ || 20 ||
nandāghrātaśiromadhyaḥ pūtanāsugatipradaḥ |
bālaḥ paryaṅkanidrālurmukhārpitapadāṅguliḥ || 21 ||
añjanasnigdhanayanaḥ paryāyāṅkuritasmitaḥ |
līlākṣastaralālokaśśakaṭāsurabhañjanaḥ || 22 ||
dvijoditasvastyayano mantrapūtajalāplutaḥ |
yaśodotsaṅgaparyaṅko yaśodāmukhavīkṣakaḥ || 23 ||
yaśodāstanyamuditastṛṇāvartādidussahaḥ |
tṛṇāvartāsuradhvaṃsī mātṛvismayakārakaḥ || 24 ||
praśastanāmakaraṇo jānucaṅkramaṇotsukaḥ |
vyālambicūlikāratno ghoṣagopapraharṣaṇaḥ || 25 ||
svamukhapratibimbārthī grīvāvyāghranakhojjvalaḥ |
paṅkānuleparuciro māṃsalorukaṭītaṭaḥ || 26 ||
ghṛṣṭajānukaradvandvaḥ pratibimbānukārakṛt |
avyaktavarṇavāgvṛttiḥ smitalakṣyaradodgamaḥ || 27 ||
dhātrīkarasamālambī praskhalaccitracaṅkramaḥ |
anurūpavayasyāḍhyaścārukaumāracāpalaḥ || 28 ||
vatsapucchasamākṛṣṭo vatsapucchavikarṣaṇaḥ |
vismāritānyavyāpāro gopagopīmudāvahaḥ || 29 ||
akālavatsanirmoktā vrajavyākrośasusmitaḥ |
navanītamahācoro dārakāhāradāyakaḥ || 30 ||
pīṭholūkhalasopānaḥ kṣīrabhāṇḍavibhedanaḥ |
śikyabhāṇḍasamākarṣī dhvāntāgārapraveśakṛt || 31 ||
bhūṣāratnaprakāśāḍhyo gopyupālambhabhartsitaḥ |
parāgadhūsarākāro mṛdbhakṣaṇakṛtekṣaṇaḥ || 32 ||
bāloktamṛtkathārambho mitrāntargūḍhavigrahaḥ |
kṛtasantrāsalolākṣo jananīpratyayāvahaḥ || 33||
mātṛdṛśyāttavadano vaktralakṣyacarācaraḥ |
yaśodālālitasvātmā svayaṃ svācchandyamohanaḥ || 34 ||
savitrīsnehasaṃśliṣṭaḥ savitrīstanalolupaḥ |
navanītārthanāprahvo navanītamahāśanaḥ || 35 ||
mṛṣākopaprakampoṣṭho goṣṭhāṅgaṇavilokanaḥ |
dadhimanthaghaṭībhettā kiṅkiṇīkvāṇasūcitaḥ || 36 ||
haiyaṅgavīnarasiko mṛṣāśruścauryaśaṅkitaḥ |
jananīśramavijñātā dāmabandhaniyantritaḥ || 37 ||
dāmākalpaścalāpāṅgo gāḍholūkhalabandhanaḥ |
ākṛṣṭolūkhalo'nantaḥ kuberasutaśāpavit || | 38 ||
nāradoktiparāmarśī yamalārjunabhañjanaḥ |
dhanadātmajasaṅghuṣṭo nandamocitabandhanaḥ || 39 ||
bālakodgītanirato bāhukṣepoditapriyaḥ |
ātmajño mitravaśago gopīgītaguṇodayaḥ || 40 ||
prasthānaśakaṭārūḍho bṛndāvanakṛtālayaḥ |
govatsapālanaikāgro nānākrīḍāparicchadaḥ || 41 ||
kṣepaṇīkṣepaṇaprīto veṇuvādyaviśāradaḥ |
vṛṣavatsānukaraṇo vṛṣadhvānaviḍambanaḥ || 42 ||
niyuddhalīlāsaṃhṛṣṭaḥ kūjānukṛtakokilaḥ |
upāttahaṃsagamanassarvajanturutānukṛt || 43 ||
bhṛṅgānukārī dadhyannacoro vatsapurassaraḥ |
balī bakāsuragrāhī bakatālupradāhakaḥ || 44 ||
bhītagopārbhakāhūto bakacañcuvidāraṇaḥ |
bakāsurārirgopālo bālo bālādbhutāvahaḥ || 45 ||
balabhadrasamāśliṣṭaḥ kṛtakrīḍānilāyanaḥ |
krīḍāsetunidhānajñaḥ plavaṅgotplavano'dbhutaḥ || 46 ||
kandukakrīḍano luptanandādibhavavedanaḥ |
sumano'laṅkṛtaśirāḥ svādusnigdhānnaśikyabhṛt || 47 ||
guñjāprālambanacchannaḥ piñchairalakaveṣakṛt |
vanyāśanapriyaḥ śṛṅgaravākāritavatsakaḥ || 48 ||
manojñapallavottaṃsapuṣpasvecchāttaṣaṭpadaḥ |
mañjuśiñjitamañjīracaraṇaḥ karakaṅkaṇaḥ || 49 ||
anyonyaśāsanaḥ krīḍāpaṭuḥ paramakaitavaḥ |
pratidhvānapramuditaḥ śākhācaturacaṅkramaḥ || 50 ||
aghadānavasaṃhartā vrajavighnavināśanaḥ |
vrajasañjīvanaḥ śreyonidhirdānavamuktidaḥ || 51 ||
kālindīpulināsīnassahabhuktavrajārbhakaḥ |
kakṣājaṭharavinyastaveṇurvallavaceṣṭitaḥ || 52 ||
bhujasandhyantaranyastaśṛṅgavetraḥ śucismitaḥ |
vāmapāṇisthadadhyannakabalaḥ kalabhāṣaṇaḥ || 53 ||
aṅgulyantaravinyastaphalaḥ paramapāvanaḥ |
adṛśyatarṇakānveṣī vallavārbhakabhītihā || 54 ||
adṛṣṭavatsapavrāto brahmavijñātavaibhavaḥ |
govatsavatsapānveṣī virāṭ-puruṣavigrahaḥ || 55 ||
svasaṅkalpānurūpārtho vatsavatsaparūpadhṛk |
yathāvatsakriyārūpo yathāsthānaniveśanaḥ || 56 ||
yathāvrajārbhakākāro gogopīstanyapassukhī |
cirādvalohito dānto brahmavijñātavaibhavaḥ || 57 ||
vicitraśaktirvyālīnasṛṣṭagovatsavatsapaḥ |
brahmatrapākaro dhātṛstutassarvārthasādhakaḥ || 58 ||
brahma brahmamayo'vyaktastejorūpassukhātmakaḥ |
niruktaṃ vyākṛtirvyakto nirālambanabhāvanaḥ || 59 ||
prabhaviṣṇuratantrīko devapakṣārtharūpadhṛk |
akāmassarvavedādiraṇīyasthūlarūpavān || 60 ||
vyāpī vyāpyaḥ kṛpākartā vicitrācārasammataḥ |
chandomayaḥ pradhānātmā mūrtāmūrtidvayākṛtiḥ || 61 ||
anekamūrtirakrodhaḥ paraḥ prakṛtirakramaḥ |
sakalāvaraṇopetassarvadevo maheśvaraḥ || 62 ||
mahāprabhāvanaḥ pūrvavatsavatsapadarśakaḥ |
kṛṣṇayādavagopālo gopālokanaharṣitaḥ || 63 ||
smitekṣāharṣitabrahmā bhaktavatsalavākpriyaḥ |
brahmānandāśrudhautāṅghrirlīlāvaicitryakovidaḥ || 64 ||
balabhadraikahṛdayo nāmākāritagokulaḥ |
gopālabālako bhavyo rajjuyajñopavītavān || 65 ||
vṛkṣacchāyāhatāśāntirgopotsaṅgopabarhaṇaḥ |
gopasaṃvāhitapado gopavyajanavījitaḥ || 66|
gopagānasukhonnidraḥ śrīdāmārjitasauhṛdaḥ |
sunandasuhṛdekātmā subalaprāṇarañjanaḥ || 67 ||
tālīvanakṛtakrīḍo balapātitadhenukaḥ |
gopīsaubhāgyasambhāvyo godhūlicchuritālakaḥ || 68 ||
gopīvirahasantapto gopikākṛtamajjanaḥ |
pralambabāhurutphullapuṇḍarīkāvataṃsakaḥ || 69 ||
vilāsalalitasmeragarbhalīlāvalokanaḥ |
sragbhūṣaṇānulepāḍhyo jananyupahṛtānnabhuk || 70 ||
varaśayyāśayo rādhāpremasallāpanirvṛtaḥ |
yamunātaṭasañcārī viṣārtavrajaharṣadaḥ || 71 ||
kāliyakrodhajanakaḥ vṛddhāhikulaveṣṭitaḥ |
kāliyāhiphaṇāraṅganaṭaḥ kāliyamardanaḥ || 72 ||
nāgapatnīstutiprīto nānāveṣasamṛddhikṛt |
aviṣvaktadṛgātmeśaḥ svadṛgātmastutipriyaḥ || 73 ||
sarveśvarassarvaguṇaḥ prasiddhassarvasātvataḥ |
akuṇṭhadhāmā candrārkadṛṣṭirākāśanirmalaḥ || 74 ||
anirdeśyagatirnāgavanitāpatibhaikṣadaḥ |
svāṅghrimudrāṅkanāgendramūrdhā kāliyasaṃstutaḥ || 75 ||
abhayo viśvataścakṣuḥ stutottamaguṇaḥ prabhuḥ |
ahamātmā marutprāṇaḥ paramātmā dyuśīrṣavān || 76 ||
nāgopāyanahṛṣṭātmā hradotsāritakāliyaḥ |
balabhadrasukhālāpo gopāliṅgananirvṛtaḥ || 77 ||
dāvāgnibhītagopālagoptā dāvāgnināśanaḥ |
nayanācchādanakrīḍālampaṭo nṛpaceṣṭitaḥ || 78 ||
kākapakṣadharassaumyo balavāhakakelimān |
balaghātitadurdharṣapralambo balavatsalaḥ || 79 ||
muñjāṭavyagniśamanaḥ prāvṛṭkālavinodavān |
śilānyastānnabhṛddaityasaṃhartā śādvalāsanaḥ || 80 ||
sadāptagopikodgītaḥ karṇikārāvataṃsakaḥ |
naṭaveṣadharaḥ padmamālāṅko gopikāvṛtaḥ || 81 ||
gopīmanoharāpāṅgo veṇuvādanatatparaḥ |
vinyastavadanāmbhojaścāruśabdakṛtānanaḥ || 82 ||
bimbādharārpitodāraveṇurviśvavimohanaḥ |
vrajasaṃvarṇitaśrāvyaveṇunādaḥ śrutipriyaḥ || 83 ||
gogopagopījanmepsurbrahmendrādyabhivanditaḥ |
gītasnutisaritpūro nādanartitabarhiṇaḥ || 84 ||
rāgapallavitasthāṇurgītānamitapādapaḥ |
vismāritatṛṇagrāsamṛgo mṛgavilobhitaḥ || 85 ||
vyāghrādihiṃsrasahajavairahartā sugāyanaḥ |
gāḍhodīritagobṛndapremotkarṇitatarṇakaḥ || 86 ||
niṣpandayānabrahmādivīkṣito viśvavanditaḥ |
śākhotkarṇaśakuntaughaśchatrāyitabalāhakaḥ || 87 ||
prasannaḥ paramānandaścitrāyitacarācaraḥ |
gopikāmadano gopīkucakuṅkumamudritaḥ || 88 ||
gopikanyājalakrīḍāhṛṣṭo gopyaṃśukāpahṛt |
skandhāropitagopastrīvāsāḥ kundanibhasmitaḥ || 89 ||
gopīnetrotpalaśaśī gopikāyācitāṃśukaḥ |
gopīnamaskriyādeṣṭā gopyekakaravanditaḥ || 90 ||
gopyañjaliviśeṣārthī gopakrīḍāvilobhitaḥ |
śāntavāsasphuradgopīkṛtāñjaliraghāpahaḥ || 91 ||
gopīkelivilāsārthī gopīsampūrṇakāmadaḥ |
gopastrīvastrado gopīcittacoraḥ kutūhalī || 92 ||
bṛndāvanapriyo gopabandhuryajvānnayācitā |
yajñeśo yajñabhāvajño yajñapatnyabhivāñchitaḥ || 93 ||
munipatnīvitīrṇānnatṛpto munivadhūpriyaḥ |
dvijapatnyabhibhāvajño dvijapatnīvarapradaḥ || 94 ||
pratiruddhasatīmokṣaprado dvijavimohitā |
munijñānaprado yajvastuto vāsavayāgavit || 95 ||
pitṛproktakriyārūpaśakrayāganivāraṇaḥ |
śakrā'marṣakaraśśakravṛṣṭipraśamanonmukhaḥ || 96 ||
govardhanadharo gopagobṛndatrāṇatatparaḥ |
govardhanagiricchatracaṇḍadaṇḍabhujārgalaḥ || 97 ||
saptāhavidhṛtādrīndro meghavāhanagarvahā |
bhujāgroparivinyastakṣmādharakṣmābhṛdacyutaḥ || 98 ||
svasthānasthāpitagirirgopīdadhyakṣatārcitaḥ |
sumanassumanovṛṣṭihṛṣṭo vāsavavanditaḥ || 99 ||
kāmadhenupayaḥpūrābhiṣiktassurabhistutaḥ |
dharāṅghriroṣadhīromā dharmagoptā manomayaḥ || 100 ||
jñānayajñapriyaśśāstranetrassarvārthasārathiḥ |
airāvatakarānītaviyadgaṅgāpluto vibhuḥ || 101 ||
brahmābhiṣikto gogoptā sarvalokaśubhaṅkaraḥ |
sarvavedamayo magnanandānveṣipitṛpriyaḥ || 102 ||
varuṇodīritātmekṣākautuko varuṇārcitaḥ |
varuṇānītajanako gopajñātātmavaibhavaḥ || 103 ||
svarlokālokasaṃhṛṣṭagopavargatrivargadaḥ |
brahmahṛdgopito gopadraṣṭā brahmapadapradaḥ || 104 ||
śaraccandravihārotkaḥ śrīpatirvaśako kṣamaḥ |
bhayāpaho bhartṛruddhagopikādhyānagocaraḥ || 105 ||
gopikānayanāsvādyo gopīnarmoktinirvṛtaḥ |
gopikāmānaharaṇo gopikāśatayūthapaḥ || 106 ||
vaijayantīsragākalpo gopikāmānavardhanaḥ |
gopakāntāsunirdeṣṭā kānto manmathamanmathaḥ || 107 ||
svātmāsyadattatāmbūlaḥ phalitotkṛṣṭayauvanaḥ |
vallavīstanasaktākṣo vallavīpremacālitaḥ || 108 ||
gopīcelāñcalāsīno gopīnetrābjaṣaṭpadaḥ |
rāsakrīḍāsamāsakto gopīmaṇḍalamaṇḍanaḥ || 109 ||
gopīhemamaṇiśreṇimadhyendramaṇirujjvalaḥ |
vidyādharenduśāpaghnaśśaṅkhacūḍaśiroharaḥ || 110 ||
śaṅkhacūḍaśiroratnasamprīṇitabalo'naghaḥ |
ariṣṭāriṣṭakṛdduṣṭakeśidaityaniṣūdanaḥ || 111 ||
sarasassasmitamukhassusthiro virahākulaḥ |
saṅkarṣaṇārpitaprītirakrūradhyānagocaraḥ || 112 ||
akrūrasaṃstuto gūḍho guṇavṛtyupalakṣitaḥ |
pramāṇagamyastanmātrā'vayavī buddhitatparaḥ || 113 ||
sarvapramāṇapramadhīssarvapratyayasādhakaḥ |
puruṣaśca pradhānātmā viparyāsavilocanaḥ || 114 ||
madhurājanasaṃvīkṣyo rajakapratighātakaḥ |
vicitrāmbarasaṃvīto mālākāravarapradaḥ || 115 ||
kubjāvakratvanirmoktā kubjāyauvanadāyakaḥ |
kubjāṅgarāgasurabhiḥ kaṃsakodaṇḍakhaṇḍanaḥ || 116 ||
dhīraḥ kuvalayāpīḍamardanaḥ kaṃsabhītikṛt |
dantidantāyudho raṅgatrāsako mallayuddhavit || 117 ||
cāṇūrahantā kaṃsārirdevakīharṣadāyakaḥ |
vasudevapadānamraḥ pitṛbandhavimocanaḥ || 118 ||
urvībhayāpaho bhūpa ugrasenādhipatyadaḥ |
ājñāsthitaśacīnāthassudharmānayanakṣamaḥ || 119 ||
ādyo dvijātisatkartā śiṣṭācārapradarśakaḥ |
sāndīpanikṛtābhyastavidyābhyāsaikadhīssudhīḥ || 120 ||
gurvabhīṣṭakriyādakṣaḥ paścimodadhipūjitaḥ |
hatapañcajanaprāptapāñcajanyo yamārcitaḥ || 121 ||
dharmarājajayānītaguruputra urukramaḥ |
guruputrapradaśśāstā madhurājasabhāsadaḥ || 122 ||
jāmadagnyasamabhyarcyo gomantagirisañcaraḥ |
gomantadāvaśamano garuḍānītabhūṣaṇaḥ || 123 ||
cakrādyāyudhasaṃśobhī jarāsandhamadāpahaḥ |
sṛgālāvanipālaghnassṛgālātmajarājyadaḥ || 124 ||
vidhvastakālayavano mucukundavarapradaḥ |
ājñāpitamahāmbhodhirdvārakāpurakalpanaḥ || 125 ||
dvārakānilayo rukmimānahantā yadūdvahaḥ |
ruciro rukmiṇījāniḥ pradyumnajanakaḥ prabhuḥ || 126 ||
apākṛtatrilokārtiraniruddhapitāmahaḥ |
aniruddhapadānveṣī cakrī garuḍavāhanaḥ || 127 ||
bāṇāsurapurīroddhā rakṣājvalanayantrajit |
dhūtapramathasaṃrambho jitamāheśvarajvaraḥ || 128 ||
ṣaṭcakraśaktinirjetā bhūtavetālamohakṛt |
śambhutriśūlajicchambhujṛmbhaṇaśśambhusaṃstutaḥ || 129 ||
indriyātmenduhṛdayassarvayogeśvareśvaraḥ |
hiraṇyagarbhahṛdayo mohāvartanivartanaḥ || 130 ||
ātmajñānanidhirmedhā kośastanmātrarūpavān |
indro'gnivadanaḥ kālanābhassarvāgamādhvagaḥ || 131 ||
turīyasarvadhīsākṣī dvandvārāmātmadūragaḥ |
ajñātapāro vaśyaśrīravyākṛtavihāravān || 132 ||
ātmapradīpo vijñānamātrātmā śrīniketanaḥ |
bāṇabāhuvanacchettā mahendraprītivardhanaḥ || 133 ||
aniruddhanirodhajño jaleśāhṛtagokulaḥ |
jaleśavijayī vīrassatrājidratnayācakaḥ || 134 ||
prasenānveṣaṇodyukto jāmbavaddhṛtaratnadaḥ |
jitarkṣarājatanayāhartā jāmbavatīpriyaḥ || 135 ||
satyabhāmāpriyaḥ kāmaśśatadhanvaśiroharaḥ |
kālindīpatirakrūrabandhurakrūraratnadaḥ || 136 ||
kaikeyīramaṇo bhadrābhartā nāgnajitīdhavaḥ |
mādrīmanoharaśśaibyāprāṇabandhururukramaḥ || 137 ||
suśīlādayito mitravindānetramahotsavaḥ |
lakṣmaṇāvallabho ruddhaprāgjyotiṣamahāpuraḥ || 138 ||
surapāśāvṛticchedī murāriḥ krūrayuddhavit |
hayagrīvaśirohartā sarvātmā sarvadarśanaḥ || 139 ||
narakāsuravicchettā narakātmajarājyadaḥ|
pṛthvīstutaḥ prakāśātmā hṛdyo yajñaphalapradaḥ || 140 ||
guṇagrāhī guṇadraṣṭā gūḍhasvātmā vibhūtimān |
kavirjagadupadraṣṭā paramākṣaravigrahaḥ || 141 ||
prapannapālano mālī mahadbrahmavivardhanaḥ |
vācyavācakaśaktyarthassarvavyākṛtasiddhidaḥ || 142 ||
svayamprabhuranirvedyassvaprakāśaścirantanaḥ |
nādātmā mantrakoṭīśo nānāvādanirodhakaḥ || 143 ||
kandarpakoṭilāvaṇyaḥ parārthaikaprayojakaḥ |
amarīkṛtadevaughaḥ kanyakābandhamocanaḥ || 144 ||
ṣoḍaśastrīsahasreśaḥ kāntaḥ kāntāmanobhavaḥ |
krīḍāratnācalāhartā varuṇacchatraśobhitaḥ || 145 ||
śakrābhivanditaśśakrajananīkuṇḍalapradaḥ |
aditiprastutastotro brāhmaṇodghuṣṭaceṣṭanaḥ || 146 ||
purāṇassaṃyamī janmāliptaḥ ṣaḍviṃśako'rthadaḥ |
yaśasyanītirādyantarahitassatkathāpriyaḥ || 147 ||
brahmabodhaḥ parānandaḥ pārijātāpahārakaḥ |
pauṇḍrakaprāṇaharaṇaḥ kāśirājaniṣūdanaḥ || 148 ||
kṛtyāgarvapraśamano vicakravadhadīkṣitaḥ |
kaṃsavidhvaṃsanassāmbajanako ḍimbhakārdanaḥ || 149 ||
munirgoptā pitṛvarapradassavanadīkṣitaḥ |
rathī sārathyanirdeṣṭā phālgunaḥ phālgunipriyaḥ || 150 ||
saptābdhistambhanodbhāto harissaptābdhibhedanaḥ |
ātmaprakāśaḥ pūrṇaśrīrādinārāyaṇekṣitaḥ || 151 ||
vipraputrapradaścaiva sarvamātṛsutapradaḥ |
pārthavismayakṛtpārthapraṇavārthaprabodhanaḥ || 152 ||
kailāsayātrāsumukho badaryāśramabhūṣaṇaḥ |
ghaṇṭākarṇakriyāmauḍhyāttoṣito bhaktavatsalaḥ || 153 ||
munibṛndādibhirdhyeyo ghaṇṭākarṇavarapradaḥ |
tapaścaryāparaścīravāsāḥ piṅgajaṭādharaḥ || 154 ||
pratyakṣīkṛtabhūteśaśśivastotā śivastutaḥ |
kṛṣṇāsvayaṃvarālokakautukī sarvasammataḥ || 155 ||
balasaṃrambhaśamano baladarśitapāṇḍavaḥ |
yativeṣārjunābhīṣṭadāyī sarvātmagocaraḥ || 156 ||
subhadrāphālgunodvāhakartā prīṇitaphālgunaḥ |
khāṇḍavaprīṇitārciṣmānmayadānavamocanaḥ || 157 ||
sulabho rājasūyārhayudhiṣṭhiraniyojakaḥ |
bhīmārditajarāsandho māgadhātmajarājyadaḥ || 158 ||
rājabandhananirmoktā rājasūyāgrapūjanaḥ |
caidyādyasahano bhīṣmastutassātvatapūrvajaḥ || 159 ||
sarvātmārthasamāhartā mandarācaladhārakaḥ |
yajñāvatāraḥ prahlādapratijñāpratipālakaḥ || 160 ||
baliyajñasabhādhvaṃsī dṛptakṣatrakulāntakaḥ |
daśagrīvāntako jetā revatīpremavallabhaḥ || 161 ||
sarvāvatārādhiṣṭhātā vedabāhyavimohanaḥ |
kalidoṣanirākartā daśanāmā dṛḍhavrataḥ || 162 ||
ameyātmā jagatsvāmī vāgmī caidyaśiroharaḥ |
draupadīracitastotraḥ keśavaḥ puruṣottamaḥ || 163 ||
nārāyaṇo madhupatirmādhavo doṣavarjitaḥ |
govindaḥ puṇḍarīkākṣo viṣṇuśca madhusūdanaḥ || 164 ||
trivikramastrilokeśo vāmanaḥ śrīdharaḥ pumān |
hṛṣīkeśo vāsudevaḥ padmanābho mahāhradaḥ || 165 ||
dāmodaraścaturvyūhaḥ pāñcālīmānarakṣaṇaḥ |
sālvaghnassamaraślāghī dantavaktranibarhaṇaḥ || 166 ||
dāmodarapriyasakhā pṛthukāsvādanapriyaḥ ||
ghṛṇī dāmodaraḥ śrīdo gopīpunaravekṣakaḥ || 167 ||
gopikāmuktido yogī durvāsastṛptikārakaḥ |
avijñātavrajākīrṇapāṇḍavālokano jayī || 168 ||
pārthasārathyanirataḥ prājñaḥ pāṇḍavadūtyakṛt |
vidurātithyasantuṣṭaḥ kuntīsantoṣadāyakaḥ || 169 ||
suyodhanatiraskartā duryodhanavikāravit |
vidurābhiṣṭhuto nityo vārṣṇeyo maṅgalātmakaḥ || 170 ||
pañcaviṃśatitattveśaścaturviṃśatidehabhāk |
sarvānugrāhakassarvadāśārhasatatārcitaḥ || 171 ||
acintyo madhurālāpassādhudarśī durāsadaḥ |
manuṣyadharmānugataḥ kauravendrakṣayekṣitā || 172 ||
upendro dānavārātirurugīto mahādyutiḥ |
brahmaṇyadevaḥ śrutimān gobrāhmaṇahitāśayaḥ || 173 ||
varaśīlaśśivārambhassuvijñānavimūrtimān |
svabhāvaśuddhassanmitrassuśaraṇyassulakṣaṇaḥ || 174 ||
dhṛtarāṣṭragataudṛṣṭipradaḥ karṇavibhedanaḥ |
pratodadhṛgviśvarūpavismāritadhanañjayaḥ || 175 ||
sāmagānapriyo dharmadhenurvarṇottamo'vyayaḥ |
caturyugakriyākartā viśvarūpapradarśakaḥ || 176 ||
brahmabodhaparitrātapārtho bhīṣmārthacakrabhṛt |
arjunāyāsavidhvaṃsī kāladaṃṣṭrāvibhūṣaṇaḥ || 177 ||
sujātānantamahimā svapnavyāpāritārjunaḥ |
akālasandhyāghaṭanaścakrāntaritabhāskaraḥ || 178 ||
duṣṭapramathanaḥ pārthapratijñāparipālakaḥ |
sindhurājaśiraḥpātasthānavaktā vivekadṛk || 179 ||
subhadrāśokaharaṇo droṇotsekādivismitaḥ |
pārthamanyunirākartā pāṇḍavotsavadāyakaḥ || 180 ||
aṅguṣṭhākrāntakaunteyarathaśśakto'hiśīrṣajit |
kālakopapraśamano bhīmasenajayapradaḥ || 181 ||
aśvatthāmavadhāyāsatrātapāṇḍusutaḥ kṛtī |
iṣīkāstrapraśamano drauṇirakṣāvicakṣaṇaḥ || 182 ||
pārthāpahāritadrauṇicūḍāmaṇirabhaṅguraḥ |
dhṛtarāṣṭraparāmṛṣṭabhīmapratikṛtismayaḥ || 183 ||
bhīṣmabuddhipradaśśāntaśśaraccandranibhānanaḥ |
gadāgrajanmā pāñcālīpratijñāparipālakaḥ || 184 ||
gāndhārīkopadṛgguptadharmasūnuranāmayaḥ |
prapannārtibhayacchettā bhīṣmaśalyavyadhāvahaḥ || 185 ||
śāntaśśāntanavodīrṇasarvadharmasamāhitaḥ |
smāritabrahmavidyārthaprītapārtho mahāstravit || 186 ||
prasādaparamodāro gāṅgeyasugatipradaḥ |
vipakṣapakṣakṣayakṛtparīkṣitprāṇarakṣaṇaḥ || 187 ||
jagadgururdharmasūnorvājimedhapravartakaḥ |
vihitārthāptasatkāro māsakātparivartadaḥ || 188 ||
uttaṅkaharṣadātmīyadivyarūpapradarśakaḥ |
janakāvagatasvoktabhāratassarvabhāvanaḥ || 189 ||
asoḍhayādavodreko vihitāptādipūjanaḥ ||
samudrasthāpitāścaryamusalo vṛṣṇivāhakaḥ || 190 ||
muniśāpāyudhaḥ padmāsanāditridaśārthitaḥ |
vṛṣṭipratyavahārotkassvadhāmagamanotsukaḥ || 191 ||
prabhāsālokanodyukto nānāvidhanimittakṛt |
sarvayādavasaṃsevyassarvotkṛṣṭaparicchadaḥ || 192 ||
velākānanasañcārī velānilahṛtaśramaḥ |
kālātmā yādavo'nantasstutisantuṣṭamānasaḥ || 193 ||
dvijālokanasantuṣṭaḥ puṇyatīrthamahotsavaḥ |
satkārāhlāditāśeṣabhūsurassuravallabhaḥ || 194 ||
puṇyatīrthāplutaḥ puṇyaḥ puṇyadastīrthapāvanaḥ |
viprasātkṛtagokoṭiśśatakoṭisuvarṇadaḥ || 195 ||
svamāyāmohitā'śeṣavṛṣṇivīro viśeṣavit |
jalajāyudhanirdeṣṭā svātmāveśitayādavaḥ || 196 ||
devatābhīṣṭavaradaḥ kṛtakṛtyaḥ prasannadhīḥ |
sthiraśeṣāyutabalassahasraphaṇivīkṣaṇaḥ || 197 ||
brahmavṛkṣavaracchāyāsīnaḥ padmāsanasthitaḥ |
pratyagātmā svabhāvārthaḥ praṇidhānaparāyaṇaḥ || 198 ||
vyādheṣuviddhapūjyāṅghrirniṣādabhayamocanaḥ |
pulindastutisantuṣṭaḥ pulindasugatipradaḥ || 199 ||
dārukārpitapārthādikaraṇīyoktirīśitā |
divyadundubhisaṃyuktaḥ puṣpavṛṣṭiprapūjitaḥ || 200 ||
purāṇaḥ parameśānaḥ pūrṇabhūmā pariṣṭutaḥ |
patirādyaḥ paraṃ brahma paramātmā parātparaḥ || 201 ||
śrīparamātmā parātparaḥ oṃ namaḥ iti |
phalaśrutiḥ –
idaṃ sahasraṃ kṛṣṇasya nāmnāṃ sarvārthadāyakam |
anantarūpī bhagavān vyākhyātādau svayambhuve || 202 ||
tena proktaṃ vasiṣṭhāya tato labdhvā parāśaraḥ |
vyāsāya tena samproktaṃ śuko vyāsādavāptavān || 203 ||
tacchiṣyairbahubhirbhūmau khyāpitaṃ dvāpare yuge |
kṛṣṇājñayā hariharaḥ kalau prakhyāpayadvibhuḥ || 204 ||
idaṃ paṭhati bhaktyā yaḥ śṛṇoti ca samāhitaḥ |
svasiddhyai prārthayantyenaṃ tīrthakṣetrādidevatāḥ || 205 ||
prāyaścittānyaśeṣāṇi nālaṃ yāni vyapohitum |
tāni pāpāni naśyanti sakṛdasya praśaṃsanāt || 206 ||
ṛṇatrayavimuktasya śrautasmārtānuvartinaḥ |
ṛṣestrimūrtirūpasya phalaṃ vindedidaṃ paṭhan || 207 ||
idaṃ nāmasahasraṃ yaḥ paṭhatyetacchṛṇoti ca |
śivaliṅgasahasrasya sa pratiṣṭhāphalaṃ labhet || 208 ||
idaṃ kirīṭī sañjapya jayī pāśupatāstrabhāk |
kṛṣṇasya prāṇabhūtassan kṛṣṇaṃ sārathimāptavān || 209 ||
draupadyā damayantyā ca sāvitryā ca suśīlayā |
duritāni jitānyetajjapādāptaṃ ca vāñchitam || 210 ||
kimidaṃ bahunā śaṃsanmānavo modanirbharaḥ |
brahmānandamavāpyānte kṛṣṇasāyūjyamāpnuyāt || 211 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ अस्य श्रीकृष्णसहस्रनामस्तोत्रमन्त्रस्य पराशर ऋषिः, अनुष्टुप् छन्दः, श्रीकृष्णः परमात्मा देवता, श्रीकृष्णेति बीजम्, श्रीवल्लभेति शक्तिः, शार्ङ्गीति कीलकं, श्रीकृष्णप्रीत्यर्थे जपे विनियोगः ॥
न्यासः
पराशराय ऋषये नमः इति शिरसि,
अनुष्टुप् छन्दसे नमः इति मुखे,
गोपालकृष्णदेवतायै नमः इति हृदये,
श्रीकृष्णाय बीजाय नमः इति गुह्ये,
श्रीवल्लभाय शक्त्यै नमः इति पादयोः,
शार्ङ्गधराय कीलकाय नमः इति सर्वाङ्गे ॥
करन्यासः
श्रीकृष्ण इत्यारभ्य शूरवंशैकधीरित्यन्तानि अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
शौरिरित्यारभ्य स्वभासोद्भासितव्रज इत्यन्तानि तर्जनीभ्यां नमः ।
कृतात्मविद्याविन्यास इत्यारभ्य प्रस्थानशकटारूढ इति मध्यमाभ्यां नमः,
बृन्दावनकृतालय इत्यारभ्य मधुराजनवीक्षित इत्यनामिकाभ्यां नमः,
रजकप्रतिघातक इत्यारभ्य द्वारकापुरकल्पन इति कनिष्ठिकाभ्यां नमः
द्वारकानिलय इत्यारभ्य पराशर इति करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः,
एवं हृदयादिन्यासः ॥
ध्यानम्
केषाञ्चित्प्रेमपुंसां विगलितमनसां बाललीलाविलासं
केषां गोपाललीलाङ्कितरसिकतनुर्वेणुवाद्येन देवम् ।
केषां वामासमाजे जनितमनसिजो दैत्यदर्पापहैवं
ज्ञात्वा भिन्नाभिलाषं स जयति जगतामीश्वरस्तादृशोऽभूत् ॥ 1 ॥
क्षीराब्धौ कृतसंस्तवस्सुरगणैर्ब्रह्मादिभिः पण्डितैः
प्रोद्भूतो वसुदेवसद्मनि मुदा चिक्रीड यो गोकुले ।
कंसध्वंसकृते जगाम मधुरां सारामसद्वारकां
गोपालोऽखिलगोपिकाजनसखः पायादपायात् स नः ॥ 2 ॥
फुल्लेन्दीवरकान्तिमिन्दुवदनं बर्हावतंसप्रियं
श्रीवत्साङ्कमुदारकौस्तुभधरं पीताम्बरं सुन्दरम् ।
गोपीनां नयनोत्पलार्चिततनुं गोगोपसङ्घावृतं
गोविन्दं कलवेणुवादनरतं दिव्याङ्गभूषं भजे ॥ 3 ॥
ओम् ।
कृष्णः श्रीवल्लभः शार्ङ्गी विष्वक्सेनः स्वसिद्धिदः ।
क्षीरोदधामा व्यूहेशः शेषशायी जगन्मयः ॥ 1 ॥
भक्तिगम्यस्त्रयीमूर्तिर्भारार्तवसुधास्तुतः ।
देवदेवो दयासिन्धुर्देवदेवशिखामणिः ॥ 2 ॥
सुखभावस्सुखाधारो मुकुन्दो मुदिताशयः ।
अविक्रियः क्रियामूर्तिरध्यात्मस्वस्वरूपवान् ॥ 3 ॥
शिष्टाभिलक्ष्यो भूतात्मा धर्मत्राणार्थचेष्टितः ।
अन्तर्यामी कलारूपः कालावयवसाक्षिकः ॥ 4 ॥
वसुधायासहरणो नारदप्रेरणोन्मुखः ।
प्रभूष्णुर्नारदोद्गीतो लोकरक्षापरायणः ॥ 5 ॥
रौहिणेयकृतानन्दो योगज्ञाननियोजकः ।
महागुहान्तर्निक्षिप्तः पुराणवपुरात्मवान् ॥ 6 ॥
शूरवंशैकधीश्शौरिः कंसशङ्काविषादकृत् ।
वसुदेवोल्लसच्छक्तिर्देवक्यष्टमगर्भगः ॥ 7 ॥
वसुदेवसुतः श्रीमान्देवकीनन्दनो हरिः ।
आश्चर्यबालः श्रीवत्सलक्ष्मवक्षाश्चतुर्भुजः ॥ 8 ॥
स्वभावोत्कृष्टसद्भावः कृष्णाष्टम्यन्तसम्भवः ।
प्राजापत्यर्क्षसम्भूतो निशीथसमयोदितः ॥ 9 ॥
शङ्खचक्रगदापद्मपाणिः पद्मनिभेक्षणः ।
किरीटी कौस्तुभोरस्कः स्फुरन्मकरकुण्डलः ॥ 10 ॥
पीतवासा घनश्यामः कुञ्चिताञ्चितकुन्तलः ।
सुव्यक्तव्यक्ताभरणः सूतिकागृहभूषणः ॥ 11 ॥
कारागारान्धकारघ्नः पितृप्राग्जन्मसूचकः ।
वसुदेवस्तुतः स्तोत्रं तापत्रयनिवारणः ॥ 12 ॥
निरवद्यः क्रियामूर्तिर्न्यायवाक्यनियोजकः ।
अदृष्टचेष्टः कूटस्थो धृतलौकिकविग्रहः ॥ 13 ॥
महर्षिमानसोल्लासो महीमङ्गलदायकः ।
सन्तोषितसुरव्रातः साधुचित्तप्रसादकः ॥ 14 ॥
जनकोपायनिर्देष्टा देवकीनयनोत्सवः ।
पितृपाणिपरिष्कारो मोहितागाररक्षकः ॥ 15 ॥
स्वशक्त्युद्धाटिताशेषकपाटः पितृवाहकः ।
शेषोरगफणाच्छत्रश्शेषोक्ताख्यासहस्रकः ॥ 16 ॥
यमुनापूरविध्वंसी स्वभासोद्भासितव्रजः ।
कृतात्मविद्याविन्यासो योगमायाग्रसम्भवः ॥ 17 ॥
दुर्गानिवेदितोद्भावो यशोदातल्पशायकः ।
नन्दगोपोत्सवस्फूर्तिर्व्रजानन्दकरोदयः ॥ 18 ॥
सुजातजातकर्म श्रीर्गोपीभद्रोक्तिनिर्वृतः ।
अलीकनिद्रोपगमः पूतनास्तनपीडनः ॥ 19 ॥
स्तन्यात्तपूतनाप्राणः पूतनाक्रोशकारकः ।
विन्यस्तरक्षागोधूलिर्यशोदाकरलालितः ॥ 20 ॥
नन्दाघ्रातशिरोमध्यः पूतनासुगतिप्रदः ।
बालः पर्यङ्कनिद्रालुर्मुखार्पितपदाङ्गुलिः ॥ 21 ॥
अञ्जनस्निग्धनयनः पर्यायाङ्कुरितस्मितः ।
लीलाक्षस्तरलालोकश्शकटासुरभञ्जनः ॥ 22 ॥
द्विजोदितस्वस्त्ययनो मन्त्रपूतजलाप्लुतः ।
यशोदोत्सङ्गपर्यङ्को यशोदामुखवीक्षकः ॥ 23 ॥
यशोदास्तन्यमुदितस्तृणावर्तादिदुस्सहः ।
तृणावर्तासुरध्वंसी मातृविस्मयकारकः ॥ 24 ॥
प्रशस्तनामकरणो जानुचङ्क्रमणोत्सुकः ।
व्यालम्बिचूलिकारत्नो घोषगोपप्रहर्षणः ॥ 25 ॥
स्वमुखप्रतिबिम्बार्थी ग्रीवाव्याघ्रनखोज्ज्वलः ।
पङ्कानुलेपरुचिरो मांसलोरुकटीतटः ॥ 26 ॥
घृष्टजानुकरद्वन्द्वः प्रतिबिम्बानुकारकृत् ।
अव्यक्तवर्णवाग्वृत्तिः स्मितलक्ष्यरदोद्गमः ॥ 27 ॥
धात्रीकरसमालम्बी प्रस्खलच्चित्रचङ्क्रमः ।
अनुरूपवयस्याढ्यश्चारुकौमारचापलः ॥ 28 ॥
वत्सपुच्छसमाकृष्टो वत्सपुच्छविकर्षणः ।
विस्मारितान्यव्यापारो गोपगोपीमुदावहः ॥ 29 ॥
अकालवत्सनिर्मोक्ता व्रजव्याक्रोशसुस्मितः ।
नवनीतमहाचोरो दारकाहारदायकः ॥ 30 ॥
पीठोलूखलसोपानः क्षीरभाण्डविभेदनः ।
शिक्यभाण्डसमाकर्षी ध्वान्तागारप्रवेशकृत् ॥ 31 ॥
भूषारत्नप्रकाशाढ्यो गोप्युपालम्भभर्त्सितः ।
परागधूसराकारो मृद्भक्षणकृतेक्षणः ॥ 32 ॥
बालोक्तमृत्कथारम्भो मित्रान्तर्गूढविग्रहः ।
कृतसन्त्रासलोलाक्षो जननीप्रत्ययावहः ॥ 33॥
मातृदृश्यात्तवदनो वक्त्रलक्ष्यचराचरः ।
यशोदालालितस्वात्मा स्वयं स्वाच्छन्द्यमोहनः ॥ 34 ॥
सवित्रीस्नेहसंश्लिष्टः सवित्रीस्तनलोलुपः ।
नवनीतार्थनाप्रह्वो नवनीतमहाशनः ॥ 35 ॥
मृषाकोपप्रकम्पोष्ठो गोष्ठाङ्गणविलोकनः ।
दधिमन्थघटीभेत्ता किङ्किणीक्वाणसूचितः ॥ 36 ॥
हैयङ्गवीनरसिको मृषाश्रुश्चौर्यशङ्कितः ।
जननीश्रमविज्ञाता दामबन्धनियन्त्रितः ॥ 37 ॥
दामाकल्पश्चलापाङ्गो गाढोलूखलबन्धनः ।
आकृष्टोलूखलोऽनन्तः कुबेरसुतशापवित् ॥ । 38 ॥
नारदोक्तिपरामर्शी यमलार्जुनभञ्जनः ।
धनदात्मजसङ्घुष्टो नन्दमोचितबन्धनः ॥ 39 ॥
बालकोद्गीतनिरतो बाहुक्षेपोदितप्रियः ।
आत्मज्ञो मित्रवशगो गोपीगीतगुणोदयः ॥ 40 ॥
प्रस्थानशकटारूढो बृन्दावनकृतालयः ।
गोवत्सपालनैकाग्रो नानाक्रीडापरिच्छदः ॥ 41 ॥
क्षेपणीक्षेपणप्रीतो वेणुवाद्यविशारदः ।
वृषवत्सानुकरणो वृषध्वानविडम्बनः ॥ 42 ॥
नियुद्धलीलासंहृष्टः कूजानुकृतकोकिलः ।
उपात्तहंसगमनस्सर्वजन्तुरुतानुकृत् ॥ 43 ॥
भृङ्गानुकारी दध्यन्नचोरो वत्सपुरस्सरः ।
बली बकासुरग्राही बकतालुप्रदाहकः ॥ 44 ॥
भीतगोपार्भकाहूतो बकचञ्चुविदारणः ।
बकासुरारिर्गोपालो बालो बालाद्भुतावहः ॥ 45 ॥
बलभद्रसमाश्लिष्टः कृतक्रीडानिलायनः ।
क्रीडासेतुनिधानज्ञः प्लवङ्गोत्प्लवनोऽद्भुतः ॥ 46 ॥
कन्दुकक्रीडनो लुप्तनन्दादिभववेदनः ।
सुमनोऽलङ्कृतशिराः स्वादुस्निग्धान्नशिक्यभृत् ॥ 47 ॥
गुञ्जाप्रालम्बनच्छन्नः पिञ्छैरलकवेषकृत् ।
वन्याशनप्रियः शृङ्गरवाकारितवत्सकः ॥ 48 ॥
मनोज्ञपल्लवोत्तंसपुष्पस्वेच्छात्तषट्पदः ।
मञ्जुशिञ्जितमञ्जीरचरणः करकङ्कणः ॥ 49 ॥
अन्योन्यशासनः क्रीडापटुः परमकैतवः ।
प्रतिध्वानप्रमुदितः शाखाचतुरचङ्क्रमः ॥ 50 ॥
अघदानवसंहर्ता व्रजविघ्नविनाशनः ।
व्रजसञ्जीवनः श्रेयोनिधिर्दानवमुक्तिदः ॥ 51 ॥
कालिन्दीपुलिनासीनस्सहभुक्तव्रजार्भकः ।
कक्षाजठरविन्यस्तवेणुर्वल्लवचेष्टितः ॥ 52 ॥
भुजसन्ध्यन्तरन्यस्तशृङ्गवेत्रः शुचिस्मितः ।
वामपाणिस्थदध्यन्नकबलः कलभाषणः ॥ 53 ॥
अङ्गुल्यन्तरविन्यस्तफलः परमपावनः ।
अदृश्यतर्णकान्वेषी वल्लवार्भकभीतिहा ॥ 54 ॥
अदृष्टवत्सपव्रातो ब्रह्मविज्ञातवैभवः ।
गोवत्सवत्सपान्वेषी विराट्-पुरुषविग्रहः ॥ 55 ॥
स्वसङ्कल्पानुरूपार्थो वत्सवत्सपरूपधृक् ।
यथावत्सक्रियारूपो यथास्थाननिवेशनः ॥ 56 ॥
यथाव्रजार्भकाकारो गोगोपीस्तन्यपस्सुखी ।
चिराद्वलोहितो दान्तो ब्रह्मविज्ञातवैभवः ॥ 57 ॥
विचित्रशक्तिर्व्यालीनसृष्टगोवत्सवत्सपः ।
ब्रह्मत्रपाकरो धातृस्तुतस्सर्वार्थसाधकः ॥ 58 ॥
ब्रह्म ब्रह्ममयोऽव्यक्तस्तेजोरूपस्सुखात्मकः ।
निरुक्तं व्याकृतिर्व्यक्तो निरालम्बनभावनः ॥ 59 ॥
प्रभविष्णुरतन्त्रीको देवपक्षार्थरूपधृक् ।
अकामस्सर्ववेदादिरणीयस्थूलरूपवान् ॥ 60 ॥
व्यापी व्याप्यः कृपाकर्ता विचित्राचारसम्मतः ।
छन्दोमयः प्रधानात्मा मूर्तामूर्तिद्वयाकृतिः ॥ 61 ॥
अनेकमूर्तिरक्रोधः परः प्रकृतिरक्रमः ।
सकलावरणोपेतस्सर्वदेवो महेश्वरः ॥ 62 ॥
महाप्रभावनः पूर्ववत्सवत्सपदर्शकः ।
कृष्णयादवगोपालो गोपालोकनहर्षितः ॥ 63 ॥
स्मितेक्षाहर्षितब्रह्मा भक्तवत्सलवाक्प्रियः ।
ब्रह्मानन्दाश्रुधौताङ्घ्रिर्लीलावैचित्र्यकोविदः ॥ 64 ॥
बलभद्रैकहृदयो नामाकारितगोकुलः ।
गोपालबालको भव्यो रज्जुयज्ञोपवीतवान् ॥ 65 ॥
वृक्षच्छायाहताशान्तिर्गोपोत्सङ्गोपबर्हणः ।
गोपसंवाहितपदो गोपव्यजनवीजितः ॥ 66।
गोपगानसुखोन्निद्रः श्रीदामार्जितसौहृदः ।
सुनन्दसुहृदेकात्मा सुबलप्राणरञ्जनः ॥ 67 ॥
तालीवनकृतक्रीडो बलपातितधेनुकः ।
गोपीसौभाग्यसम्भाव्यो गोधूलिच्छुरितालकः ॥ 68 ॥
गोपीविरहसन्तप्तो गोपिकाकृतमज्जनः ।
प्रलम्बबाहुरुत्फुल्लपुण्डरीकावतंसकः ॥ 69 ॥
विलासललितस्मेरगर्भलीलावलोकनः ।
स्रग्भूषणानुलेपाढ्यो जनन्युपहृतान्नभुक् ॥ 70 ॥
वरशय्याशयो राधाप्रेमसल्लापनिर्वृतः ।
यमुनातटसञ्चारी विषार्तव्रजहर्षदः ॥ 71 ॥
कालियक्रोधजनकः वृद्धाहिकुलवेष्टितः ।
कालियाहिफणारङ्गनटः कालियमर्दनः ॥ 72 ॥
नागपत्नीस्तुतिप्रीतो नानावेषसमृद्धिकृत् ।
अविष्वक्तदृगात्मेशः स्वदृगात्मस्तुतिप्रियः ॥ 73 ॥
सर्वेश्वरस्सर्वगुणः प्रसिद्धस्सर्वसात्वतः ।
अकुण्ठधामा चन्द्रार्कदृष्टिराकाशनिर्मलः ॥ 74 ॥
अनिर्देश्यगतिर्नागवनितापतिभैक्षदः ।
स्वाङ्घ्रिमुद्राङ्कनागेन्द्रमूर्धा कालियसंस्तुतः ॥ 75 ॥
अभयो विश्वतश्चक्षुः स्तुतोत्तमगुणः प्रभुः ।
अहमात्मा मरुत्प्राणः परमात्मा द्युशीर्षवान् ॥ 76 ॥
नागोपायनहृष्टात्मा ह्रदोत्सारितकालियः ।
बलभद्रसुखालापो गोपालिङ्गननिर्वृतः ॥ 77 ॥
दावाग्निभीतगोपालगोप्ता दावाग्निनाशनः ।
नयनाच्छादनक्रीडालम्पटो नृपचेष्टितः ॥ 78 ॥
काकपक्षधरस्सौम्यो बलवाहककेलिमान् ।
बलघातितदुर्धर्षप्रलम्बो बलवत्सलः ॥ 79 ॥
मुञ्जाटव्यग्निशमनः प्रावृट्कालविनोदवान् ।
शिलान्यस्तान्नभृद्दैत्यसंहर्ता शाद्वलासनः ॥ 80 ॥
सदाप्तगोपिकोद्गीतः कर्णिकारावतंसकः ।
नटवेषधरः पद्ममालाङ्को गोपिकावृतः ॥ 81 ॥
गोपीमनोहरापाङ्गो वेणुवादनतत्परः ।
विन्यस्तवदनाम्भोजश्चारुशब्दकृताननः ॥ 82 ॥
बिम्बाधरार्पितोदारवेणुर्विश्वविमोहनः ।
व्रजसंवर्णितश्राव्यवेणुनादः श्रुतिप्रियः ॥ 83 ॥
गोगोपगोपीजन्मेप्सुर्ब्रह्मेन्द्राद्यभिवन्दितः ।
गीतस्नुतिसरित्पूरो नादनर्तितबर्हिणः ॥ 84 ॥
रागपल्लवितस्थाणुर्गीतानमितपादपः ।
विस्मारिततृणग्रासमृगो मृगविलोभितः ॥ 85 ॥
व्याघ्रादिहिंस्रसहजवैरहर्ता सुगायनः ।
गाढोदीरितगोबृन्दप्रेमोत्कर्णिततर्णकः ॥ 86 ॥
निष्पन्दयानब्रह्मादिवीक्षितो विश्ववन्दितः ।
शाखोत्कर्णशकुन्तौघश्छत्रायितबलाहकः ॥ 87 ॥
प्रसन्नः परमानन्दश्चित्रायितचराचरः ।
गोपिकामदनो गोपीकुचकुङ्कुममुद्रितः ॥ 88 ॥
गोपिकन्याजलक्रीडाहृष्टो गोप्यंशुकापहृत् ।
स्कन्धारोपितगोपस्त्रीवासाः कुन्दनिभस्मितः ॥ 89 ॥
गोपीनेत्रोत्पलशशी गोपिकायाचितांशुकः ।
गोपीनमस्क्रियादेष्टा गोप्येककरवन्दितः ॥ 90 ॥
गोप्यञ्जलिविशेषार्थी गोपक्रीडाविलोभितः ।
शान्तवासस्फुरद्गोपीकृताञ्जलिरघापहः ॥ 91 ॥
गोपीकेलिविलासार्थी गोपीसम्पूर्णकामदः ।
गोपस्त्रीवस्त्रदो गोपीचित्तचोरः कुतूहली ॥ 92 ॥
बृन्दावनप्रियो गोपबन्धुर्यज्वान्नयाचिता ।
यज्ञेशो यज्ञभावज्ञो यज्ञपत्न्यभिवाञ्छितः ॥ 93 ॥
मुनिपत्नीवितीर्णान्नतृप्तो मुनिवधूप्रियः ।
द्विजपत्न्यभिभावज्ञो द्विजपत्नीवरप्रदः ॥ 94 ॥
प्रतिरुद्धसतीमोक्षप्रदो द्विजविमोहिता ।
मुनिज्ञानप्रदो यज्वस्तुतो वासवयागवित् ॥ 95 ॥
पितृप्रोक्तक्रियारूपशक्रयागनिवारणः ।
शक्राऽमर्षकरश्शक्रवृष्टिप्रशमनोन्मुखः ॥ 96 ॥
गोवर्धनधरो गोपगोबृन्दत्राणतत्परः ।
गोवर्धनगिरिच्छत्रचण्डदण्डभुजार्गलः ॥ 97 ॥
सप्ताहविधृताद्रीन्द्रो मेघवाहनगर्वहा ।
भुजाग्रोपरिविन्यस्तक्ष्माधरक्ष्माभृदच्युतः ॥ 98 ॥
स्वस्थानस्थापितगिरिर्गोपीदध्यक्षतार्चितः ।
सुमनस्सुमनोवृष्टिहृष्टो वासववन्दितः ॥ 99 ॥
कामधेनुपयःपूराभिषिक्तस्सुरभिस्तुतः ।
धराङ्घ्रिरोषधीरोमा धर्मगोप्ता मनोमयः ॥ 100 ॥
ज्ञानयज्ञप्रियश्शास्त्रनेत्रस्सर्वार्थसारथिः ।
ऐरावतकरानीतवियद्गङ्गाप्लुतो विभुः ॥ 101 ॥
ब्रह्माभिषिक्तो गोगोप्ता सर्वलोकशुभङ्करः ।
सर्ववेदमयो मग्ननन्दान्वेषिपितृप्रियः ॥ 102 ॥
वरुणोदीरितात्मेक्षाकौतुको वरुणार्चितः ।
वरुणानीतजनको गोपज्ञातात्मवैभवः ॥ 103 ॥
स्वर्लोकालोकसंहृष्टगोपवर्गत्रिवर्गदः ।
ब्रह्महृद्गोपितो गोपद्रष्टा ब्रह्मपदप्रदः ॥ 104 ॥
शरच्चन्द्रविहारोत्कः श्रीपतिर्वशको क्षमः ।
भयापहो भर्तृरुद्धगोपिकाध्यानगोचरः ॥ 105 ॥
गोपिकानयनास्वाद्यो गोपीनर्मोक्तिनिर्वृतः ।
गोपिकामानहरणो गोपिकाशतयूथपः ॥ 106 ॥
वैजयन्तीस्रगाकल्पो गोपिकामानवर्धनः ।
गोपकान्तासुनिर्देष्टा कान्तो मन्मथमन्मथः ॥ 107 ॥
स्वात्मास्यदत्तताम्बूलः फलितोत्कृष्टयौवनः ।
वल्लवीस्तनसक्ताक्षो वल्लवीप्रेमचालितः ॥ 108 ॥
गोपीचेलाञ्चलासीनो गोपीनेत्राब्जषट्पदः ।
रासक्रीडासमासक्तो गोपीमण्डलमण्डनः ॥ 109 ॥
गोपीहेममणिश्रेणिमध्येन्द्रमणिरुज्ज्वलः ।
विद्याधरेन्दुशापघ्नश्शङ्खचूडशिरोहरः ॥ 110 ॥
शङ्खचूडशिरोरत्नसम्प्रीणितबलोऽनघः ।
अरिष्टारिष्टकृद्दुष्टकेशिदैत्यनिषूदनः ॥ 111 ॥
सरसस्सस्मितमुखस्सुस्थिरो विरहाकुलः ।
सङ्कर्षणार्पितप्रीतिरक्रूरध्यानगोचरः ॥ 112 ॥
अक्रूरसंस्तुतो गूढो गुणवृत्युपलक्षितः ।
प्रमाणगम्यस्तन्मात्राऽवयवी बुद्धितत्परः ॥ 113 ॥
सर्वप्रमाणप्रमधीस्सर्वप्रत्ययसाधकः ।
पुरुषश्च प्रधानात्मा विपर्यासविलोचनः ॥ 114 ॥
मधुराजनसंवीक्ष्यो रजकप्रतिघातकः ।
विचित्राम्बरसंवीतो मालाकारवरप्रदः ॥ 115 ॥
कुब्जावक्रत्वनिर्मोक्ता कुब्जायौवनदायकः ।
कुब्जाङ्गरागसुरभिः कंसकोदण्डखण्डनः ॥ 116 ॥
धीरः कुवलयापीडमर्दनः कंसभीतिकृत् ।
दन्तिदन्तायुधो रङ्गत्रासको मल्लयुद्धवित् ॥ 117 ॥
चाणूरहन्ता कंसारिर्देवकीहर्षदायकः ।
वसुदेवपदानम्रः पितृबन्धविमोचनः ॥ 118 ॥
उर्वीभयापहो भूप उग्रसेनाधिपत्यदः ।
आज्ञास्थितशचीनाथस्सुधर्मानयनक्षमः ॥ 119 ॥
आद्यो द्विजातिसत्कर्ता शिष्टाचारप्रदर्शकः ।
सान्दीपनिकृताभ्यस्तविद्याभ्यासैकधीस्सुधीः ॥ 120 ॥
गुर्वभीष्टक्रियादक्षः पश्चिमोदधिपूजितः ।
हतपञ्चजनप्राप्तपाञ्चजन्यो यमार्चितः ॥ 121 ॥
धर्मराजजयानीतगुरुपुत्र उरुक्रमः ।
गुरुपुत्रप्रदश्शास्ता मधुराजसभासदः ॥ 122 ॥
जामदग्न्यसमभ्यर्च्यो गोमन्तगिरिसञ्चरः ।
गोमन्तदावशमनो गरुडानीतभूषणः ॥ 123 ॥
चक्राद्यायुधसंशोभी जरासन्धमदापहः ।
सृगालावनिपालघ्नस्सृगालात्मजराज्यदः ॥ 124 ॥
विध्वस्तकालयवनो मुचुकुन्दवरप्रदः ।
आज्ञापितमहाम्भोधिर्द्वारकापुरकल्पनः ॥ 125 ॥
द्वारकानिलयो रुक्मिमानहन्ता यदूद्वहः ।
रुचिरो रुक्मिणीजानिः प्रद्युम्नजनकः प्रभुः ॥ 126 ॥
अपाकृतत्रिलोकार्तिरनिरुद्धपितामहः ।
अनिरुद्धपदान्वेषी चक्री गरुडवाहनः ॥ 127 ॥
बाणासुरपुरीरोद्धा रक्षाज्वलनयन्त्रजित् ।
धूतप्रमथसंरम्भो जितमाहेश्वरज्वरः ॥ 128 ॥
षट्चक्रशक्तिनिर्जेता भूतवेतालमोहकृत् ।
शम्भुत्रिशूलजिच्छम्भुजृम्भणश्शम्भुसंस्तुतः ॥ 129 ॥
इन्द्रियात्मेन्दुहृदयस्सर्वयोगेश्वरेश्वरः ।
हिरण्यगर्भहृदयो मोहावर्तनिवर्तनः ॥ 130 ॥
आत्मज्ञाननिधिर्मेधा कोशस्तन्मात्ररूपवान् ।
इन्द्रोऽग्निवदनः कालनाभस्सर्वागमाध्वगः ॥ 131 ॥
तुरीयसर्वधीसाक्षी द्वन्द्वारामात्मदूरगः ।
अज्ञातपारो वश्यश्रीरव्याकृतविहारवान् ॥ 132 ॥
आत्मप्रदीपो विज्ञानमात्रात्मा श्रीनिकेतनः ।
बाणबाहुवनच्छेत्ता महेन्द्रप्रीतिवर्धनः ॥ 133 ॥
अनिरुद्धनिरोधज्ञो जलेशाहृतगोकुलः ।
जलेशविजयी वीरस्सत्राजिद्रत्नयाचकः ॥ 134 ॥
प्रसेनान्वेषणोद्युक्तो जाम्बवद्धृतरत्नदः ।
जितर्क्षराजतनयाहर्ता जाम्बवतीप्रियः ॥ 135 ॥
सत्यभामाप्रियः कामश्शतधन्वशिरोहरः ।
कालिन्दीपतिरक्रूरबन्धुरक्रूररत्नदः ॥ 136 ॥
कैकेयीरमणो भद्राभर्ता नाग्नजितीधवः ।
माद्रीमनोहरश्शैब्याप्राणबन्धुरुरुक्रमः ॥ 137 ॥
सुशीलादयितो मित्रविन्दानेत्रमहोत्सवः ।
लक्ष्मणावल्लभो रुद्धप्राग्ज्योतिषमहापुरः ॥ 138 ॥
सुरपाशावृतिच्छेदी मुरारिः क्रूरयुद्धवित् ।
हयग्रीवशिरोहर्ता सर्वात्मा सर्वदर्शनः ॥ 139 ॥
नरकासुरविच्छेत्ता नरकात्मजराज्यदः।
पृथ्वीस्तुतः प्रकाशात्मा हृद्यो यज्ञफलप्रदः ॥ 140 ॥
गुणग्राही गुणद्रष्टा गूढस्वात्मा विभूतिमान् ।
कविर्जगदुपद्रष्टा परमाक्षरविग्रहः ॥ 141 ॥
प्रपन्नपालनो माली महद्ब्रह्मविवर्धनः ।
वाच्यवाचकशक्त्यर्थस्सर्वव्याकृतसिद्धिदः ॥ 142 ॥
स्वयम्प्रभुरनिर्वेद्यस्स्वप्रकाशश्चिरन्तनः ।
नादात्मा मन्त्रकोटीशो नानावादनिरोधकः ॥ 143 ॥
कन्दर्पकोटिलावण्यः परार्थैकप्रयोजकः ।
अमरीकृतदेवौघः कन्यकाबन्धमोचनः ॥ 144 ॥
षोडशस्त्रीसहस्रेशः कान्तः कान्तामनोभवः ।
क्रीडारत्नाचलाहर्ता वरुणच्छत्रशोभितः ॥ 145 ॥
शक्राभिवन्दितश्शक्रजननीकुण्डलप्रदः ।
अदितिप्रस्तुतस्तोत्रो ब्राह्मणोद्घुष्टचेष्टनः ॥ 146 ॥
पुराणस्संयमी जन्मालिप्तः षड्विंशकोऽर्थदः ।
यशस्यनीतिराद्यन्तरहितस्सत्कथाप्रियः ॥ 147 ॥
ब्रह्मबोधः परानन्दः पारिजातापहारकः ।
पौण्ड्रकप्राणहरणः काशिराजनिषूदनः ॥ 148 ॥
कृत्यागर्वप्रशमनो विचक्रवधदीक्षितः ।
कंसविध्वंसनस्साम्बजनको डिम्भकार्दनः ॥ 149 ॥
मुनिर्गोप्ता पितृवरप्रदस्सवनदीक्षितः ।
रथी सारथ्यनिर्देष्टा फाल्गुनः फाल्गुनिप्रियः ॥ 150 ॥
सप्ताब्धिस्तम्भनोद्भातो हरिस्सप्ताब्धिभेदनः ।
आत्मप्रकाशः पूर्णश्रीरादिनारायणेक्षितः ॥ 151 ॥
विप्रपुत्रप्रदश्चैव सर्वमातृसुतप्रदः ।
पार्थविस्मयकृत्पार्थप्रणवार्थप्रबोधनः ॥ 152 ॥
कैलासयात्रासुमुखो बदर्याश्रमभूषणः ।
घण्टाकर्णक्रियामौढ्यात्तोषितो भक्तवत्सलः ॥ 153 ॥
मुनिबृन्दादिभिर्ध्येयो घण्टाकर्णवरप्रदः ।
तपश्चर्यापरश्चीरवासाः पिङ्गजटाधरः ॥ 154 ॥
प्रत्यक्षीकृतभूतेशश्शिवस्तोता शिवस्तुतः ।
कृष्णास्वयंवरालोककौतुकी सर्वसम्मतः ॥ 155 ॥
बलसंरम्भशमनो बलदर्शितपाण्डवः ।
यतिवेषार्जुनाभीष्टदायी सर्वात्मगोचरः ॥ 156 ॥
सुभद्राफाल्गुनोद्वाहकर्ता प्रीणितफाल्गुनः ।
खाण्डवप्रीणितार्चिष्मान्मयदानवमोचनः ॥ 157 ॥
सुलभो राजसूयार्हयुधिष्ठिरनियोजकः ।
भीमार्दितजरासन्धो मागधात्मजराज्यदः ॥ 158 ॥
राजबन्धननिर्मोक्ता राजसूयाग्रपूजनः ।
चैद्याद्यसहनो भीष्मस्तुतस्सात्वतपूर्वजः ॥ 159 ॥
सर्वात्मार्थसमाहर्ता मन्दराचलधारकः ।
यज्ञावतारः प्रह्लादप्रतिज्ञाप्रतिपालकः ॥ 160 ॥
बलियज्ञसभाध्वंसी दृप्तक्षत्रकुलान्तकः ।
दशग्रीवान्तको जेता रेवतीप्रेमवल्लभः ॥ 161 ॥
सर्वावताराधिष्ठाता वेदबाह्यविमोहनः ।
कलिदोषनिराकर्ता दशनामा दृढव्रतः ॥ 162 ॥
अमेयात्मा जगत्स्वामी वाग्मी चैद्यशिरोहरः ।
द्रौपदीरचितस्तोत्रः केशवः पुरुषोत्तमः ॥ 163 ॥
नारायणो मधुपतिर्माधवो दोषवर्जितः ।
गोविन्दः पुण्डरीकाक्षो विष्णुश्च मधुसूदनः ॥ 164 ॥
त्रिविक्रमस्त्रिलोकेशो वामनः श्रीधरः पुमान् ।
हृषीकेशो वासुदेवः पद्मनाभो महाह्रदः ॥ 165 ॥
दामोदरश्चतुर्व्यूहः पाञ्चालीमानरक्षणः ।
साल्वघ्नस्समरश्लाघी दन्तवक्त्रनिबर्हणः ॥ 166 ॥
दामोदरप्रियसखा पृथुकास्वादनप्रियः ॥
घृणी दामोदरः श्रीदो गोपीपुनरवेक्षकः ॥ 167 ॥
गोपिकामुक्तिदो योगी दुर्वासस्तृप्तिकारकः ।
अविज्ञातव्रजाकीर्णपाण्डवालोकनो जयी ॥ 168 ॥
पार्थसारथ्यनिरतः प्राज्ञः पाण्डवदूत्यकृत् ।
विदुरातिथ्यसन्तुष्टः कुन्तीसन्तोषदायकः ॥ 169 ॥
सुयोधनतिरस्कर्ता दुर्योधनविकारवित् ।
विदुराभिष्ठुतो नित्यो वार्ष्णेयो मङ्गलात्मकः ॥ 170 ॥
पञ्चविंशतितत्त्वेशश्चतुर्विंशतिदेहभाक् ।
सर्वानुग्राहकस्सर्वदाशार्हसततार्चितः ॥ 171 ॥
अचिन्त्यो मधुरालापस्साधुदर्शी दुरासदः ।
मनुष्यधर्मानुगतः कौरवेन्द्रक्षयेक्षिता ॥ 172 ॥
उपेन्द्रो दानवारातिरुरुगीतो महाद्युतिः ।
ब्रह्मण्यदेवः श्रुतिमान् गोब्राह्मणहिताशयः ॥ 173 ॥
वरशीलश्शिवारम्भस्सुविज्ञानविमूर्तिमान् ।
स्वभावशुद्धस्सन्मित्रस्सुशरण्यस्सुलक्षणः ॥ 174 ॥
धृतराष्ट्रगतौदृष्टिप्रदः कर्णविभेदनः ।
प्रतोदधृग्विश्वरूपविस्मारितधनञ्जयः ॥ 175 ॥
सामगानप्रियो धर्मधेनुर्वर्णोत्तमोऽव्ययः ।
चतुर्युगक्रियाकर्ता विश्वरूपप्रदर्शकः ॥ 176 ॥
ब्रह्मबोधपरित्रातपार्थो भीष्मार्थचक्रभृत् ।
अर्जुनायासविध्वंसी कालदंष्ट्राविभूषणः ॥ 177 ॥
सुजातानन्तमहिमा स्वप्नव्यापारितार्जुनः ।
अकालसन्ध्याघटनश्चक्रान्तरितभास्करः ॥ 178 ॥
दुष्टप्रमथनः पार्थप्रतिज्ञापरिपालकः ।
सिन्धुराजशिरःपातस्थानवक्ता विवेकदृक् ॥ 179 ॥
सुभद्राशोकहरणो द्रोणोत्सेकादिविस्मितः ।
पार्थमन्युनिराकर्ता पाण्डवोत्सवदायकः ॥ 180 ॥
अङ्गुष्ठाक्रान्तकौन्तेयरथश्शक्तोऽहिशीर्षजित् ।
कालकोपप्रशमनो भीमसेनजयप्रदः ॥ 181 ॥
अश्वत्थामवधायासत्रातपाण्डुसुतः कृती ।
इषीकास्त्रप्रशमनो द्रौणिरक्षाविचक्षणः ॥ 182 ॥
पार्थापहारितद्रौणिचूडामणिरभङ्गुरः ।
धृतराष्ट्रपरामृष्टभीमप्रतिकृतिस्मयः ॥ 183 ॥
भीष्मबुद्धिप्रदश्शान्तश्शरच्चन्द्रनिभाननः ।
गदाग्रजन्मा पाञ्चालीप्रतिज्ञापरिपालकः ॥ 184 ॥
गान्धारीकोपदृग्गुप्तधर्मसूनुरनामयः ।
प्रपन्नार्तिभयच्छेत्ता भीष्मशल्यव्यधावहः ॥ 185 ॥
शान्तश्शान्तनवोदीर्णसर्वधर्मसमाहितः ।
स्मारितब्रह्मविद्यार्थप्रीतपार्थो महास्त्रवित् ॥ 186 ॥
प्रसादपरमोदारो गाङ्गेयसुगतिप्रदः ।
विपक्षपक्षक्षयकृत्परीक्षित्प्राणरक्षणः ॥ 187 ॥
जगद्गुरुर्धर्मसूनोर्वाजिमेधप्रवर्तकः ।
विहितार्थाप्तसत्कारो मासकात्परिवर्तदः ॥ 188 ॥
उत्तङ्कहर्षदात्मीयदिव्यरूपप्रदर्शकः ।
जनकावगतस्वोक्तभारतस्सर्वभावनः ॥ 189 ॥
असोढयादवोद्रेको विहिताप्तादिपूजनः ॥
समुद्रस्थापिताश्चर्यमुसलो वृष्णिवाहकः ॥ 190 ॥
मुनिशापायुधः पद्मासनादित्रिदशार्थितः ।
वृष्टिप्रत्यवहारोत्कस्स्वधामगमनोत्सुकः ॥ 191 ॥
प्रभासालोकनोद्युक्तो नानाविधनिमित्तकृत् ।
सर्वयादवसंसेव्यस्सर्वोत्कृष्टपरिच्छदः ॥ 192 ॥
वेलाकाननसञ्चारी वेलानिलहृतश्रमः ।
कालात्मा यादवोऽनन्तस्स्तुतिसन्तुष्टमानसः ॥ 193 ॥
द्विजालोकनसन्तुष्टः पुण्यतीर्थमहोत्सवः ।
सत्काराह्लादिताशेषभूसुरस्सुरवल्लभः ॥ 194 ॥
पुण्यतीर्थाप्लुतः पुण्यः पुण्यदस्तीर्थपावनः ।
विप्रसात्कृतगोकोटिश्शतकोटिसुवर्णदः ॥ 195 ॥
स्वमायामोहिताऽशेषवृष्णिवीरो विशेषवित् ।
जलजायुधनिर्देष्टा स्वात्मावेशितयादवः ॥ 196 ॥
देवताभीष्टवरदः कृतकृत्यः प्रसन्नधीः ।
स्थिरशेषायुतबलस्सहस्रफणिवीक्षणः ॥ 197 ॥
ब्रह्मवृक्षवरच्छायासीनः पद्मासनस्थितः ।
प्रत्यगात्मा स्वभावार्थः प्रणिधानपरायणः ॥ 198 ॥
व्याधेषुविद्धपूज्याङ्घ्रिर्निषादभयमोचनः ।
पुलिन्दस्तुतिसन्तुष्टः पुलिन्दसुगतिप्रदः ॥ 199 ॥
दारुकार्पितपार्थादिकरणीयोक्तिरीशिता ।
दिव्यदुन्दुभिसंयुक्तः पुष्पवृष्टिप्रपूजितः ॥ 200 ॥
पुराणः परमेशानः पूर्णभूमा परिष्टुतः ।
पतिराद्यः परं ब्रह्म परमात्मा परात्परः ॥ 201 ॥
श्रीपरमात्मा परात्परः ॐ नमः इति ।
फलश्रुतिः –
इदं सहस्रं कृष्णस्य नाम्नां सर्वार्थदायकम् ।
अनन्तरूपी भगवान् व्याख्यातादौ स्वयम्भुवे ॥ 202 ॥
तेन प्रोक्तं वसिष्ठाय ततो लब्ध्वा पराशरः ।
व्यासाय तेन सम्प्रोक्तं शुको व्यासादवाप्तवान् ॥ 203 ॥
तच्छिष्यैर्बहुभिर्भूमौ ख्यापितं द्वापरे युगे ।
कृष्णाज्ञया हरिहरः कलौ प्रख्यापयद्विभुः ॥ 204 ॥
इदं पठति भक्त्या यः शृणोति च समाहितः ।
स्वसिद्ध्यै प्रार्थयन्त्येनं तीर्थक्षेत्रादिदेवताः ॥ 205 ॥
प्रायश्चित्तान्यशेषाणि नालं यानि व्यपोहितुम् ।
तानि पापानि नश्यन्ति सकृदस्य प्रशंसनात् ॥ 206 ॥
ऋणत्रयविमुक्तस्य श्रौतस्मार्तानुवर्तिनः ।
ऋषेस्त्रिमूर्तिरूपस्य फलं विन्देदिदं पठन् ॥ 207 ॥
इदं नामसहस्रं यः पठत्येतच्छृणोति च ।
शिवलिङ्गसहस्रस्य स प्रतिष्ठाफलं लभेत् ॥ 208 ॥
इदं किरीटी सञ्जप्य जयी पाशुपतास्त्रभाक् ।
कृष्णस्य प्राणभूतस्सन् कृष्णं सारथिमाप्तवान् ॥ 209 ॥
द्रौपद्या दमयन्त्या च सावित्र्या च सुशीलया ।
दुरितानि जितान्येतज्जपादाप्तं च वाञ्छितम् ॥ 210 ॥
किमिदं बहुना शंसन्मानवो मोदनिर्भरः ।
ब्रह्मानन्दमवाप्यान्ते कृष्णसायूज्यमाप्नुयात् ॥ 211 ॥
oṃ asya śrīkṛṣṇasahasranāmastotramantrasya parāśara ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, śrīkṛṣṇaḥ paramātmā devatā, śrīkṛṣṇeti bījam, śrīvallabheti śaktiḥ, śārṅgīti kīlakaṃ, śrīkṛṣṇaprītyarthe jape viniyogaḥ ||
nyāsaḥ
parāśarāya ṛṣaye namaḥ iti śirasi,
anuṣṭup chandase namaḥ iti mukhe,
gopālakṛṣṇadevatāyai namaḥ iti hṛdaye,
śrīkṛṣṇāya bījāya namaḥ iti guhye,
śrīvallabhāya śaktyai namaḥ iti pādayoḥ,
śārṅgadharāya kīlakāya namaḥ iti sarvāṅge ||
karanyāsaḥ
śrīkṛṣṇa ityārabhya śūravaṃśaikadhīrityantāni aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
śaurirityārabhya svabhāsodbhāsitavraja ityantāni tarjanībhyāṃ namaḥ |
kṛtātmavidyāvinyāsa ityārabhya prasthānaśakaṭārūḍha iti madhyamābhyāṃ namaḥ,
bṛndāvanakṛtālaya ityārabhya madhurājanavīkṣita ityanāmikābhyāṃ namaḥ,
rajakapratighātaka ityārabhya dvārakāpurakalpana iti kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ
dvārakānilaya ityārabhya parāśara iti karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ,
evaṃ hṛdayādinyāsaḥ ||
dhyānam
keṣāñcitpremapuṃsāṃ vigalitamanasāṃ bālalīlāvilāsaṃ
keṣāṃ gopālalīlāṅkitarasikatanurveṇuvādyena devam |
keṣāṃ vāmāsamāje janitamanasijo daityadarpāpahaivaṃ
jñātvā bhinnābhilāṣaṃ sa jayati jagatāmīśvarastādṛśo'bhūt || 1 ||
kṣīrābdhau kṛtasaṃstavassuragaṇairbrahmādibhiḥ paṇḍitaiḥ
prodbhūto vasudevasadmani mudā cikrīḍa yo gokule |
kaṃsadhvaṃsakṛte jagāma madhurāṃ sārāmasadvārakāṃ
gopālo'khilagopikājanasakhaḥ pāyādapāyāt sa naḥ || 2 ||
phullendīvarakāntiminduvadanaṃ barhāvataṃsapriyaṃ
śrīvatsāṅkamudārakaustubhadharaṃ pītāmbaraṃ sundaram |
gopīnāṃ nayanotpalārcitatanuṃ gogopasaṅghāvṛtaṃ
govindaṃ kalaveṇuvādanarataṃ divyāṅgabhūṣaṃ bhaje || 3 ||
om |
kṛṣṇaḥ śrīvallabhaḥ śārṅgī viṣvaksenaḥ svasiddhidaḥ |
kṣīrodadhāmā vyūheśaḥ śeṣaśāyī jaganmayaḥ || 1 ||
bhaktigamyastrayīmūrtirbhārārtavasudhāstutaḥ |
devadevo dayāsindhurdevadevaśikhāmaṇiḥ || 2 ||
sukhabhāvassukhādhāro mukundo muditāśayaḥ |
avikriyaḥ kriyāmūrtiradhyātmasvasvarūpavān || 3 ||
śiṣṭābhilakṣyo bhūtātmā dharmatrāṇārthaceṣṭitaḥ |
antaryāmī kalārūpaḥ kālāvayavasākṣikaḥ || 4 ||
vasudhāyāsaharaṇo nāradapreraṇonmukhaḥ |
prabhūṣṇurnāradodgīto lokarakṣāparāyaṇaḥ || 5 ||
rauhiṇeyakṛtānando yogajñānaniyojakaḥ |
mahāguhāntarnikṣiptaḥ purāṇavapurātmavān || 6 ||
śūravaṃśaikadhīśśauriḥ kaṃsaśaṅkāviṣādakṛt |
vasudevollasacchaktirdevakyaṣṭamagarbhagaḥ || 7 ||
vasudevasutaḥ śrīmāndevakīnandano hariḥ |
āścaryabālaḥ śrīvatsalakṣmavakṣāścaturbhujaḥ || 8 ||
svabhāvotkṛṣṭasadbhāvaḥ kṛṣṇāṣṭamyantasambhavaḥ |
prājāpatyarkṣasambhūto niśīthasamayoditaḥ || 9 ||
śaṅkhacakragadāpadmapāṇiḥ padmanibhekṣaṇaḥ |
kirīṭī kaustubhoraskaḥ sphuranmakarakuṇḍalaḥ || 10 ||
pītavāsā ghanaśyāmaḥ kuñcitāñcitakuntalaḥ |
suvyaktavyaktābharaṇaḥ sūtikāgṛhabhūṣaṇaḥ || 11 ||
kārāgārāndhakāraghnaḥ pitṛprāgjanmasūcakaḥ |
vasudevastutaḥ stotraṃ tāpatrayanivāraṇaḥ || 12 ||
niravadyaḥ kriyāmūrtirnyāyavākyaniyojakaḥ |
adṛṣṭaceṣṭaḥ kūṭastho dhṛtalaukikavigrahaḥ || 13 ||
maharṣimānasollāso mahīmaṅgaladāyakaḥ |
santoṣitasuravrātaḥ sādhucittaprasādakaḥ || 14 ||
janakopāyanirdeṣṭā devakīnayanotsavaḥ |
pitṛpāṇipariṣkāro mohitāgārarakṣakaḥ || 15 ||
svaśaktyuddhāṭitāśeṣakapāṭaḥ pitṛvāhakaḥ |
śeṣoragaphaṇācchatraśśeṣoktākhyāsahasrakaḥ || 16 ||
yamunāpūravidhvaṃsī svabhāsodbhāsitavrajaḥ |
kṛtātmavidyāvinyāso yogamāyāgrasambhavaḥ || 17 ||
durgāniveditodbhāvo yaśodātalpaśāyakaḥ |
nandagopotsavasphūrtirvrajānandakarodayaḥ || 18 ||
sujātajātakarma śrīrgopībhadroktinirvṛtaḥ |
alīkanidropagamaḥ pūtanāstanapīḍanaḥ || 19 ||
stanyāttapūtanāprāṇaḥ pūtanākrośakārakaḥ |
vinyastarakṣāgodhūliryaśodākaralālitaḥ || 20 ||
nandāghrātaśiromadhyaḥ pūtanāsugatipradaḥ |
bālaḥ paryaṅkanidrālurmukhārpitapadāṅguliḥ || 21 ||
añjanasnigdhanayanaḥ paryāyāṅkuritasmitaḥ |
līlākṣastaralālokaśśakaṭāsurabhañjanaḥ || 22 ||
dvijoditasvastyayano mantrapūtajalāplutaḥ |
yaśodotsaṅgaparyaṅko yaśodāmukhavīkṣakaḥ || 23 ||
yaśodāstanyamuditastṛṇāvartādidussahaḥ |
tṛṇāvartāsuradhvaṃsī mātṛvismayakārakaḥ || 24 ||
praśastanāmakaraṇo jānucaṅkramaṇotsukaḥ |
vyālambicūlikāratno ghoṣagopapraharṣaṇaḥ || 25 ||
svamukhapratibimbārthī grīvāvyāghranakhojjvalaḥ |
paṅkānuleparuciro māṃsalorukaṭītaṭaḥ || 26 ||
ghṛṣṭajānukaradvandvaḥ pratibimbānukārakṛt |
avyaktavarṇavāgvṛttiḥ smitalakṣyaradodgamaḥ || 27 ||
dhātrīkarasamālambī praskhalaccitracaṅkramaḥ |
anurūpavayasyāḍhyaścārukaumāracāpalaḥ || 28 ||
vatsapucchasamākṛṣṭo vatsapucchavikarṣaṇaḥ |
vismāritānyavyāpāro gopagopīmudāvahaḥ || 29 ||
akālavatsanirmoktā vrajavyākrośasusmitaḥ |
navanītamahācoro dārakāhāradāyakaḥ || 30 ||
pīṭholūkhalasopānaḥ kṣīrabhāṇḍavibhedanaḥ |
śikyabhāṇḍasamākarṣī dhvāntāgārapraveśakṛt || 31 ||
bhūṣāratnaprakāśāḍhyo gopyupālambhabhartsitaḥ |
parāgadhūsarākāro mṛdbhakṣaṇakṛtekṣaṇaḥ || 32 ||
bāloktamṛtkathārambho mitrāntargūḍhavigrahaḥ |
kṛtasantrāsalolākṣo jananīpratyayāvahaḥ || 33||
mātṛdṛśyāttavadano vaktralakṣyacarācaraḥ |
yaśodālālitasvātmā svayaṃ svācchandyamohanaḥ || 34 ||
savitrīsnehasaṃśliṣṭaḥ savitrīstanalolupaḥ |
navanītārthanāprahvo navanītamahāśanaḥ || 35 ||
mṛṣākopaprakampoṣṭho goṣṭhāṅgaṇavilokanaḥ |
dadhimanthaghaṭībhettā kiṅkiṇīkvāṇasūcitaḥ || 36 ||
haiyaṅgavīnarasiko mṛṣāśruścauryaśaṅkitaḥ |
jananīśramavijñātā dāmabandhaniyantritaḥ || 37 ||
dāmākalpaścalāpāṅgo gāḍholūkhalabandhanaḥ |
ākṛṣṭolūkhalo'nantaḥ kuberasutaśāpavit || | 38 ||
nāradoktiparāmarśī yamalārjunabhañjanaḥ |
dhanadātmajasaṅghuṣṭo nandamocitabandhanaḥ || 39 ||
bālakodgītanirato bāhukṣepoditapriyaḥ |
ātmajño mitravaśago gopīgītaguṇodayaḥ || 40 ||
prasthānaśakaṭārūḍho bṛndāvanakṛtālayaḥ |
govatsapālanaikāgro nānākrīḍāparicchadaḥ || 41 ||
kṣepaṇīkṣepaṇaprīto veṇuvādyaviśāradaḥ |
vṛṣavatsānukaraṇo vṛṣadhvānaviḍambanaḥ || 42 ||
niyuddhalīlāsaṃhṛṣṭaḥ kūjānukṛtakokilaḥ |
upāttahaṃsagamanassarvajanturutānukṛt || 43 ||
bhṛṅgānukārī dadhyannacoro vatsapurassaraḥ |
balī bakāsuragrāhī bakatālupradāhakaḥ || 44 ||
bhītagopārbhakāhūto bakacañcuvidāraṇaḥ |
bakāsurārirgopālo bālo bālādbhutāvahaḥ || 45 ||
balabhadrasamāśliṣṭaḥ kṛtakrīḍānilāyanaḥ |
krīḍāsetunidhānajñaḥ plavaṅgotplavano'dbhutaḥ || 46 ||
kandukakrīḍano luptanandādibhavavedanaḥ |
sumano'laṅkṛtaśirāḥ svādusnigdhānnaśikyabhṛt || 47 ||
guñjāprālambanacchannaḥ piñchairalakaveṣakṛt |
vanyāśanapriyaḥ śṛṅgaravākāritavatsakaḥ || 48 ||
manojñapallavottaṃsapuṣpasvecchāttaṣaṭpadaḥ |
mañjuśiñjitamañjīracaraṇaḥ karakaṅkaṇaḥ || 49 ||
anyonyaśāsanaḥ krīḍāpaṭuḥ paramakaitavaḥ |
pratidhvānapramuditaḥ śākhācaturacaṅkramaḥ || 50 ||
aghadānavasaṃhartā vrajavighnavināśanaḥ |
vrajasañjīvanaḥ śreyonidhirdānavamuktidaḥ || 51 ||
kālindīpulināsīnassahabhuktavrajārbhakaḥ |
kakṣājaṭharavinyastaveṇurvallavaceṣṭitaḥ || 52 ||
bhujasandhyantaranyastaśṛṅgavetraḥ śucismitaḥ |
vāmapāṇisthadadhyannakabalaḥ kalabhāṣaṇaḥ || 53 ||
aṅgulyantaravinyastaphalaḥ paramapāvanaḥ |
adṛśyatarṇakānveṣī vallavārbhakabhītihā || 54 ||
adṛṣṭavatsapavrāto brahmavijñātavaibhavaḥ |
govatsavatsapānveṣī virāṭ-puruṣavigrahaḥ || 55 ||
svasaṅkalpānurūpārtho vatsavatsaparūpadhṛk |
yathāvatsakriyārūpo yathāsthānaniveśanaḥ || 56 ||
yathāvrajārbhakākāro gogopīstanyapassukhī |
cirādvalohito dānto brahmavijñātavaibhavaḥ || 57 ||
vicitraśaktirvyālīnasṛṣṭagovatsavatsapaḥ |
brahmatrapākaro dhātṛstutassarvārthasādhakaḥ || 58 ||
brahma brahmamayo'vyaktastejorūpassukhātmakaḥ |
niruktaṃ vyākṛtirvyakto nirālambanabhāvanaḥ || 59 ||
prabhaviṣṇuratantrīko devapakṣārtharūpadhṛk |
akāmassarvavedādiraṇīyasthūlarūpavān || 60 ||
vyāpī vyāpyaḥ kṛpākartā vicitrācārasammataḥ |
chandomayaḥ pradhānātmā mūrtāmūrtidvayākṛtiḥ || 61 ||
anekamūrtirakrodhaḥ paraḥ prakṛtirakramaḥ |
sakalāvaraṇopetassarvadevo maheśvaraḥ || 62 ||
mahāprabhāvanaḥ pūrvavatsavatsapadarśakaḥ |
kṛṣṇayādavagopālo gopālokanaharṣitaḥ || 63 ||
smitekṣāharṣitabrahmā bhaktavatsalavākpriyaḥ |
brahmānandāśrudhautāṅghrirlīlāvaicitryakovidaḥ || 64 ||
balabhadraikahṛdayo nāmākāritagokulaḥ |
gopālabālako bhavyo rajjuyajñopavītavān || 65 ||
vṛkṣacchāyāhatāśāntirgopotsaṅgopabarhaṇaḥ |
gopasaṃvāhitapado gopavyajanavījitaḥ || 66|
gopagānasukhonnidraḥ śrīdāmārjitasauhṛdaḥ |
sunandasuhṛdekātmā subalaprāṇarañjanaḥ || 67 ||
tālīvanakṛtakrīḍo balapātitadhenukaḥ |
gopīsaubhāgyasambhāvyo godhūlicchuritālakaḥ || 68 ||
gopīvirahasantapto gopikākṛtamajjanaḥ |
pralambabāhurutphullapuṇḍarīkāvataṃsakaḥ || 69 ||
vilāsalalitasmeragarbhalīlāvalokanaḥ |
sragbhūṣaṇānulepāḍhyo jananyupahṛtānnabhuk || 70 ||
varaśayyāśayo rādhāpremasallāpanirvṛtaḥ |
yamunātaṭasañcārī viṣārtavrajaharṣadaḥ || 71 ||
kāliyakrodhajanakaḥ vṛddhāhikulaveṣṭitaḥ |
kāliyāhiphaṇāraṅganaṭaḥ kāliyamardanaḥ || 72 ||
nāgapatnīstutiprīto nānāveṣasamṛddhikṛt |
aviṣvaktadṛgātmeśaḥ svadṛgātmastutipriyaḥ || 73 ||
sarveśvarassarvaguṇaḥ prasiddhassarvasātvataḥ |
akuṇṭhadhāmā candrārkadṛṣṭirākāśanirmalaḥ || 74 ||
anirdeśyagatirnāgavanitāpatibhaikṣadaḥ |
svāṅghrimudrāṅkanāgendramūrdhā kāliyasaṃstutaḥ || 75 ||
abhayo viśvataścakṣuḥ stutottamaguṇaḥ prabhuḥ |
ahamātmā marutprāṇaḥ paramātmā dyuśīrṣavān || 76 ||
nāgopāyanahṛṣṭātmā hradotsāritakāliyaḥ |
balabhadrasukhālāpo gopāliṅgananirvṛtaḥ || 77 ||
dāvāgnibhītagopālagoptā dāvāgnināśanaḥ |
nayanācchādanakrīḍālampaṭo nṛpaceṣṭitaḥ || 78 ||
kākapakṣadharassaumyo balavāhakakelimān |
balaghātitadurdharṣapralambo balavatsalaḥ || 79 ||
muñjāṭavyagniśamanaḥ prāvṛṭkālavinodavān |
śilānyastānnabhṛddaityasaṃhartā śādvalāsanaḥ || 80 ||
sadāptagopikodgītaḥ karṇikārāvataṃsakaḥ |
naṭaveṣadharaḥ padmamālāṅko gopikāvṛtaḥ || 81 ||
gopīmanoharāpāṅgo veṇuvādanatatparaḥ |
vinyastavadanāmbhojaścāruśabdakṛtānanaḥ || 82 ||
bimbādharārpitodāraveṇurviśvavimohanaḥ |
vrajasaṃvarṇitaśrāvyaveṇunādaḥ śrutipriyaḥ || 83 ||
gogopagopījanmepsurbrahmendrādyabhivanditaḥ |
gītasnutisaritpūro nādanartitabarhiṇaḥ || 84 ||
rāgapallavitasthāṇurgītānamitapādapaḥ |
vismāritatṛṇagrāsamṛgo mṛgavilobhitaḥ || 85 ||
vyāghrādihiṃsrasahajavairahartā sugāyanaḥ |
gāḍhodīritagobṛndapremotkarṇitatarṇakaḥ || 86 ||
niṣpandayānabrahmādivīkṣito viśvavanditaḥ |
śākhotkarṇaśakuntaughaśchatrāyitabalāhakaḥ || 87 ||
prasannaḥ paramānandaścitrāyitacarācaraḥ |
gopikāmadano gopīkucakuṅkumamudritaḥ || 88 ||
gopikanyājalakrīḍāhṛṣṭo gopyaṃśukāpahṛt |
skandhāropitagopastrīvāsāḥ kundanibhasmitaḥ || 89 ||
gopīnetrotpalaśaśī gopikāyācitāṃśukaḥ |
gopīnamaskriyādeṣṭā gopyekakaravanditaḥ || 90 ||
gopyañjaliviśeṣārthī gopakrīḍāvilobhitaḥ |
śāntavāsasphuradgopīkṛtāñjaliraghāpahaḥ || 91 ||
gopīkelivilāsārthī gopīsampūrṇakāmadaḥ |
gopastrīvastrado gopīcittacoraḥ kutūhalī || 92 ||
bṛndāvanapriyo gopabandhuryajvānnayācitā |
yajñeśo yajñabhāvajño yajñapatnyabhivāñchitaḥ || 93 ||
munipatnīvitīrṇānnatṛpto munivadhūpriyaḥ |
dvijapatnyabhibhāvajño dvijapatnīvarapradaḥ || 94 ||
pratiruddhasatīmokṣaprado dvijavimohitā |
munijñānaprado yajvastuto vāsavayāgavit || 95 ||
pitṛproktakriyārūpaśakrayāganivāraṇaḥ |
śakrā'marṣakaraśśakravṛṣṭipraśamanonmukhaḥ || 96 ||
govardhanadharo gopagobṛndatrāṇatatparaḥ |
govardhanagiricchatracaṇḍadaṇḍabhujārgalaḥ || 97 ||
saptāhavidhṛtādrīndro meghavāhanagarvahā |
bhujāgroparivinyastakṣmādharakṣmābhṛdacyutaḥ || 98 ||
svasthānasthāpitagirirgopīdadhyakṣatārcitaḥ |
sumanassumanovṛṣṭihṛṣṭo vāsavavanditaḥ || 99 ||
kāmadhenupayaḥpūrābhiṣiktassurabhistutaḥ |
dharāṅghriroṣadhīromā dharmagoptā manomayaḥ || 100 ||
jñānayajñapriyaśśāstranetrassarvārthasārathiḥ |
airāvatakarānītaviyadgaṅgāpluto vibhuḥ || 101 ||
brahmābhiṣikto gogoptā sarvalokaśubhaṅkaraḥ |
sarvavedamayo magnanandānveṣipitṛpriyaḥ || 102 ||
varuṇodīritātmekṣākautuko varuṇārcitaḥ |
varuṇānītajanako gopajñātātmavaibhavaḥ || 103 ||
svarlokālokasaṃhṛṣṭagopavargatrivargadaḥ |
brahmahṛdgopito gopadraṣṭā brahmapadapradaḥ || 104 ||
śaraccandravihārotkaḥ śrīpatirvaśako kṣamaḥ |
bhayāpaho bhartṛruddhagopikādhyānagocaraḥ || 105 ||
gopikānayanāsvādyo gopīnarmoktinirvṛtaḥ |
gopikāmānaharaṇo gopikāśatayūthapaḥ || 106 ||
vaijayantīsragākalpo gopikāmānavardhanaḥ |
gopakāntāsunirdeṣṭā kānto manmathamanmathaḥ || 107 ||
svātmāsyadattatāmbūlaḥ phalitotkṛṣṭayauvanaḥ |
vallavīstanasaktākṣo vallavīpremacālitaḥ || 108 ||
gopīcelāñcalāsīno gopīnetrābjaṣaṭpadaḥ |
rāsakrīḍāsamāsakto gopīmaṇḍalamaṇḍanaḥ || 109 ||
gopīhemamaṇiśreṇimadhyendramaṇirujjvalaḥ |
vidyādharenduśāpaghnaśśaṅkhacūḍaśiroharaḥ || 110 ||
śaṅkhacūḍaśiroratnasamprīṇitabalo'naghaḥ |
ariṣṭāriṣṭakṛdduṣṭakeśidaityaniṣūdanaḥ || 111 ||
sarasassasmitamukhassusthiro virahākulaḥ |
saṅkarṣaṇārpitaprītirakrūradhyānagocaraḥ || 112 ||
akrūrasaṃstuto gūḍho guṇavṛtyupalakṣitaḥ |
pramāṇagamyastanmātrā'vayavī buddhitatparaḥ || 113 ||
sarvapramāṇapramadhīssarvapratyayasādhakaḥ |
puruṣaśca pradhānātmā viparyāsavilocanaḥ || 114 ||
madhurājanasaṃvīkṣyo rajakapratighātakaḥ |
vicitrāmbarasaṃvīto mālākāravarapradaḥ || 115 ||
kubjāvakratvanirmoktā kubjāyauvanadāyakaḥ |
kubjāṅgarāgasurabhiḥ kaṃsakodaṇḍakhaṇḍanaḥ || 116 ||
dhīraḥ kuvalayāpīḍamardanaḥ kaṃsabhītikṛt |
dantidantāyudho raṅgatrāsako mallayuddhavit || 117 ||
cāṇūrahantā kaṃsārirdevakīharṣadāyakaḥ |
vasudevapadānamraḥ pitṛbandhavimocanaḥ || 118 ||
urvībhayāpaho bhūpa ugrasenādhipatyadaḥ |
ājñāsthitaśacīnāthassudharmānayanakṣamaḥ || 119 ||
ādyo dvijātisatkartā śiṣṭācārapradarśakaḥ |
sāndīpanikṛtābhyastavidyābhyāsaikadhīssudhīḥ || 120 ||
gurvabhīṣṭakriyādakṣaḥ paścimodadhipūjitaḥ |
hatapañcajanaprāptapāñcajanyo yamārcitaḥ || 121 ||
dharmarājajayānītaguruputra urukramaḥ |
guruputrapradaśśāstā madhurājasabhāsadaḥ || 122 ||
jāmadagnyasamabhyarcyo gomantagirisañcaraḥ |
gomantadāvaśamano garuḍānītabhūṣaṇaḥ || 123 ||
cakrādyāyudhasaṃśobhī jarāsandhamadāpahaḥ |
sṛgālāvanipālaghnassṛgālātmajarājyadaḥ || 124 ||
vidhvastakālayavano mucukundavarapradaḥ |
ājñāpitamahāmbhodhirdvārakāpurakalpanaḥ || 125 ||
dvārakānilayo rukmimānahantā yadūdvahaḥ |
ruciro rukmiṇījāniḥ pradyumnajanakaḥ prabhuḥ || 126 ||
apākṛtatrilokārtiraniruddhapitāmahaḥ |
aniruddhapadānveṣī cakrī garuḍavāhanaḥ || 127 ||
bāṇāsurapurīroddhā rakṣājvalanayantrajit |
dhūtapramathasaṃrambho jitamāheśvarajvaraḥ || 128 ||
ṣaṭcakraśaktinirjetā bhūtavetālamohakṛt |
śambhutriśūlajicchambhujṛmbhaṇaśśambhusaṃstutaḥ || 129 ||
indriyātmenduhṛdayassarvayogeśvareśvaraḥ |
hiraṇyagarbhahṛdayo mohāvartanivartanaḥ || 130 ||
ātmajñānanidhirmedhā kośastanmātrarūpavān |
indro'gnivadanaḥ kālanābhassarvāgamādhvagaḥ || 131 ||
turīyasarvadhīsākṣī dvandvārāmātmadūragaḥ |
ajñātapāro vaśyaśrīravyākṛtavihāravān || 132 ||
ātmapradīpo vijñānamātrātmā śrīniketanaḥ |
bāṇabāhuvanacchettā mahendraprītivardhanaḥ || 133 ||
aniruddhanirodhajño jaleśāhṛtagokulaḥ |
jaleśavijayī vīrassatrājidratnayācakaḥ || 134 ||
prasenānveṣaṇodyukto jāmbavaddhṛtaratnadaḥ |
jitarkṣarājatanayāhartā jāmbavatīpriyaḥ || 135 ||
satyabhāmāpriyaḥ kāmaśśatadhanvaśiroharaḥ |
kālindīpatirakrūrabandhurakrūraratnadaḥ || 136 ||
kaikeyīramaṇo bhadrābhartā nāgnajitīdhavaḥ |
mādrīmanoharaśśaibyāprāṇabandhururukramaḥ || 137 ||
suśīlādayito mitravindānetramahotsavaḥ |
lakṣmaṇāvallabho ruddhaprāgjyotiṣamahāpuraḥ || 138 ||
surapāśāvṛticchedī murāriḥ krūrayuddhavit |
hayagrīvaśirohartā sarvātmā sarvadarśanaḥ || 139 ||
narakāsuravicchettā narakātmajarājyadaḥ|
pṛthvīstutaḥ prakāśātmā hṛdyo yajñaphalapradaḥ || 140 ||
guṇagrāhī guṇadraṣṭā gūḍhasvātmā vibhūtimān |
kavirjagadupadraṣṭā paramākṣaravigrahaḥ || 141 ||
prapannapālano mālī mahadbrahmavivardhanaḥ |
vācyavācakaśaktyarthassarvavyākṛtasiddhidaḥ || 142 ||
svayamprabhuranirvedyassvaprakāśaścirantanaḥ |
nādātmā mantrakoṭīśo nānāvādanirodhakaḥ || 143 ||
kandarpakoṭilāvaṇyaḥ parārthaikaprayojakaḥ |
amarīkṛtadevaughaḥ kanyakābandhamocanaḥ || 144 ||
ṣoḍaśastrīsahasreśaḥ kāntaḥ kāntāmanobhavaḥ |
krīḍāratnācalāhartā varuṇacchatraśobhitaḥ || 145 ||
śakrābhivanditaśśakrajananīkuṇḍalapradaḥ |
aditiprastutastotro brāhmaṇodghuṣṭaceṣṭanaḥ || 146 ||
purāṇassaṃyamī janmāliptaḥ ṣaḍviṃśako'rthadaḥ |
yaśasyanītirādyantarahitassatkathāpriyaḥ || 147 ||
brahmabodhaḥ parānandaḥ pārijātāpahārakaḥ |
pauṇḍrakaprāṇaharaṇaḥ kāśirājaniṣūdanaḥ || 148 ||
kṛtyāgarvapraśamano vicakravadhadīkṣitaḥ |
kaṃsavidhvaṃsanassāmbajanako ḍimbhakārdanaḥ || 149 ||
munirgoptā pitṛvarapradassavanadīkṣitaḥ |
rathī sārathyanirdeṣṭā phālgunaḥ phālgunipriyaḥ || 150 ||
saptābdhistambhanodbhāto harissaptābdhibhedanaḥ |
ātmaprakāśaḥ pūrṇaśrīrādinārāyaṇekṣitaḥ || 151 ||
vipraputrapradaścaiva sarvamātṛsutapradaḥ |
pārthavismayakṛtpārthapraṇavārthaprabodhanaḥ || 152 ||
kailāsayātrāsumukho badaryāśramabhūṣaṇaḥ |
ghaṇṭākarṇakriyāmauḍhyāttoṣito bhaktavatsalaḥ || 153 ||
munibṛndādibhirdhyeyo ghaṇṭākarṇavarapradaḥ |
tapaścaryāparaścīravāsāḥ piṅgajaṭādharaḥ || 154 ||
pratyakṣīkṛtabhūteśaśśivastotā śivastutaḥ |
kṛṣṇāsvayaṃvarālokakautukī sarvasammataḥ || 155 ||
balasaṃrambhaśamano baladarśitapāṇḍavaḥ |
yativeṣārjunābhīṣṭadāyī sarvātmagocaraḥ || 156 ||
subhadrāphālgunodvāhakartā prīṇitaphālgunaḥ |
khāṇḍavaprīṇitārciṣmānmayadānavamocanaḥ || 157 ||
sulabho rājasūyārhayudhiṣṭhiraniyojakaḥ |
bhīmārditajarāsandho māgadhātmajarājyadaḥ || 158 ||
rājabandhananirmoktā rājasūyāgrapūjanaḥ |
caidyādyasahano bhīṣmastutassātvatapūrvajaḥ || 159 ||
sarvātmārthasamāhartā mandarācaladhārakaḥ |
yajñāvatāraḥ prahlādapratijñāpratipālakaḥ || 160 ||
baliyajñasabhādhvaṃsī dṛptakṣatrakulāntakaḥ |
daśagrīvāntako jetā revatīpremavallabhaḥ || 161 ||
sarvāvatārādhiṣṭhātā vedabāhyavimohanaḥ |
kalidoṣanirākartā daśanāmā dṛḍhavrataḥ || 162 ||
ameyātmā jagatsvāmī vāgmī caidyaśiroharaḥ |
draupadīracitastotraḥ keśavaḥ puruṣottamaḥ || 163 ||
nārāyaṇo madhupatirmādhavo doṣavarjitaḥ |
govindaḥ puṇḍarīkākṣo viṣṇuśca madhusūdanaḥ || 164 ||
trivikramastrilokeśo vāmanaḥ śrīdharaḥ pumān |
hṛṣīkeśo vāsudevaḥ padmanābho mahāhradaḥ || 165 ||
dāmodaraścaturvyūhaḥ pāñcālīmānarakṣaṇaḥ |
sālvaghnassamaraślāghī dantavaktranibarhaṇaḥ || 166 ||
dāmodarapriyasakhā pṛthukāsvādanapriyaḥ ||
ghṛṇī dāmodaraḥ śrīdo gopīpunaravekṣakaḥ || 167 ||
gopikāmuktido yogī durvāsastṛptikārakaḥ |
avijñātavrajākīrṇapāṇḍavālokano jayī || 168 ||
pārthasārathyanirataḥ prājñaḥ pāṇḍavadūtyakṛt |
vidurātithyasantuṣṭaḥ kuntīsantoṣadāyakaḥ || 169 ||
suyodhanatiraskartā duryodhanavikāravit |
vidurābhiṣṭhuto nityo vārṣṇeyo maṅgalātmakaḥ || 170 ||
pañcaviṃśatitattveśaścaturviṃśatidehabhāk |
sarvānugrāhakassarvadāśārhasatatārcitaḥ || 171 ||
acintyo madhurālāpassādhudarśī durāsadaḥ |
manuṣyadharmānugataḥ kauravendrakṣayekṣitā || 172 ||
upendro dānavārātirurugīto mahādyutiḥ |
brahmaṇyadevaḥ śrutimān gobrāhmaṇahitāśayaḥ || 173 ||
varaśīlaśśivārambhassuvijñānavimūrtimān |
svabhāvaśuddhassanmitrassuśaraṇyassulakṣaṇaḥ || 174 ||
dhṛtarāṣṭragataudṛṣṭipradaḥ karṇavibhedanaḥ |
pratodadhṛgviśvarūpavismāritadhanañjayaḥ || 175 ||
sāmagānapriyo dharmadhenurvarṇottamo'vyayaḥ |
caturyugakriyākartā viśvarūpapradarśakaḥ || 176 ||
brahmabodhaparitrātapārtho bhīṣmārthacakrabhṛt |
arjunāyāsavidhvaṃsī kāladaṃṣṭrāvibhūṣaṇaḥ || 177 ||
sujātānantamahimā svapnavyāpāritārjunaḥ |
akālasandhyāghaṭanaścakrāntaritabhāskaraḥ || 178 ||
duṣṭapramathanaḥ pārthapratijñāparipālakaḥ |
sindhurājaśiraḥpātasthānavaktā vivekadṛk || 179 ||
subhadrāśokaharaṇo droṇotsekādivismitaḥ |
pārthamanyunirākartā pāṇḍavotsavadāyakaḥ || 180 ||
aṅguṣṭhākrāntakaunteyarathaśśakto'hiśīrṣajit |
kālakopapraśamano bhīmasenajayapradaḥ || 181 ||
aśvatthāmavadhāyāsatrātapāṇḍusutaḥ kṛtī |
iṣīkāstrapraśamano drauṇirakṣāvicakṣaṇaḥ || 182 ||
pārthāpahāritadrauṇicūḍāmaṇirabhaṅguraḥ |
dhṛtarāṣṭraparāmṛṣṭabhīmapratikṛtismayaḥ || 183 ||
bhīṣmabuddhipradaśśāntaśśaraccandranibhānanaḥ |
gadāgrajanmā pāñcālīpratijñāparipālakaḥ || 184 ||
gāndhārīkopadṛgguptadharmasūnuranāmayaḥ |
prapannārtibhayacchettā bhīṣmaśalyavyadhāvahaḥ || 185 ||
śāntaśśāntanavodīrṇasarvadharmasamāhitaḥ |
smāritabrahmavidyārthaprītapārtho mahāstravit || 186 ||
prasādaparamodāro gāṅgeyasugatipradaḥ |
vipakṣapakṣakṣayakṛtparīkṣitprāṇarakṣaṇaḥ || 187 ||
jagadgururdharmasūnorvājimedhapravartakaḥ |
vihitārthāptasatkāro māsakātparivartadaḥ || 188 ||
uttaṅkaharṣadātmīyadivyarūpapradarśakaḥ |
janakāvagatasvoktabhāratassarvabhāvanaḥ || 189 ||
asoḍhayādavodreko vihitāptādipūjanaḥ ||
samudrasthāpitāścaryamusalo vṛṣṇivāhakaḥ || 190 ||
muniśāpāyudhaḥ padmāsanāditridaśārthitaḥ |
vṛṣṭipratyavahārotkassvadhāmagamanotsukaḥ || 191 ||
prabhāsālokanodyukto nānāvidhanimittakṛt |
sarvayādavasaṃsevyassarvotkṛṣṭaparicchadaḥ || 192 ||
velākānanasañcārī velānilahṛtaśramaḥ |
kālātmā yādavo'nantasstutisantuṣṭamānasaḥ || 193 ||
dvijālokanasantuṣṭaḥ puṇyatīrthamahotsavaḥ |
satkārāhlāditāśeṣabhūsurassuravallabhaḥ || 194 ||
puṇyatīrthāplutaḥ puṇyaḥ puṇyadastīrthapāvanaḥ |
viprasātkṛtagokoṭiśśatakoṭisuvarṇadaḥ || 195 ||
svamāyāmohitā'śeṣavṛṣṇivīro viśeṣavit |
jalajāyudhanirdeṣṭā svātmāveśitayādavaḥ || 196 ||
devatābhīṣṭavaradaḥ kṛtakṛtyaḥ prasannadhīḥ |
sthiraśeṣāyutabalassahasraphaṇivīkṣaṇaḥ || 197 ||
brahmavṛkṣavaracchāyāsīnaḥ padmāsanasthitaḥ |
pratyagātmā svabhāvārthaḥ praṇidhānaparāyaṇaḥ || 198 ||
vyādheṣuviddhapūjyāṅghrirniṣādabhayamocanaḥ |
pulindastutisantuṣṭaḥ pulindasugatipradaḥ || 199 ||
dārukārpitapārthādikaraṇīyoktirīśitā |
divyadundubhisaṃyuktaḥ puṣpavṛṣṭiprapūjitaḥ || 200 ||
purāṇaḥ parameśānaḥ pūrṇabhūmā pariṣṭutaḥ |
patirādyaḥ paraṃ brahma paramātmā parātparaḥ || 201 ||
śrīparamātmā parātparaḥ oṃ namaḥ iti |
phalaśrutiḥ –
idaṃ sahasraṃ kṛṣṇasya nāmnāṃ sarvārthadāyakam |
anantarūpī bhagavān vyākhyātādau svayambhuve || 202 ||
tena proktaṃ vasiṣṭhāya tato labdhvā parāśaraḥ |
vyāsāya tena samproktaṃ śuko vyāsādavāptavān || 203 ||
tacchiṣyairbahubhirbhūmau khyāpitaṃ dvāpare yuge |
kṛṣṇājñayā hariharaḥ kalau prakhyāpayadvibhuḥ || 204 ||
idaṃ paṭhati bhaktyā yaḥ śṛṇoti ca samāhitaḥ |
svasiddhyai prārthayantyenaṃ tīrthakṣetrādidevatāḥ || 205 ||
prāyaścittānyaśeṣāṇi nālaṃ yāni vyapohitum |
tāni pāpāni naśyanti sakṛdasya praśaṃsanāt || 206 ||
ṛṇatrayavimuktasya śrautasmārtānuvartinaḥ |
ṛṣestrimūrtirūpasya phalaṃ vindedidaṃ paṭhan || 207 ||
idaṃ nāmasahasraṃ yaḥ paṭhatyetacchṛṇoti ca |
śivaliṅgasahasrasya sa pratiṣṭhāphalaṃ labhet || 208 ||
idaṃ kirīṭī sañjapya jayī pāśupatāstrabhāk |
kṛṣṇasya prāṇabhūtassan kṛṣṇaṃ sārathimāptavān || 209 ||
draupadyā damayantyā ca sāvitryā ca suśīlayā |
duritāni jitānyetajjapādāptaṃ ca vāñchitam || 210 ||
kimidaṃ bahunā śaṃsanmānavo modanirbharaḥ |
brahmānandamavāpyānte kṛṣṇasāyūjyamāpnuyāt || 211 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.