Shiva

𑌶𑌿𑌵 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌦𑌿 𑌕𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂

Shiva Padadi Keshanta Varnana Stotram

📂 Stotram 🖋️ Grantha script
📄 Download PDF
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌟𑌕𑌤𑌟𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌾𑌟𑍀𑌨𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜-
-𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑌂𑌸𑌕𑍍𑌤𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌨𑌿𑌕𑌰𑌵𑌧𑍂𑌗𑍀𑌤𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌪𑌦𑌾𑌨𑌃 ।
𑌤𑌾𑌰𑍈𑌰𑍍𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬𑌨𑌾𑌦𑍈𑌸𑍍𑌤𑌰𑌲𑌿𑌤𑌨𑌿𑌨𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌕𑍇𑌕𑍀
𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌜𑌨𑌕𑌪𑌦𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 ॥ 1 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌦𑌿𑌵𑌿𑌷𑌦𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌰𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌯𑍋𑌗𑌂
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁𑌃 𑌶𑌾𑌰𑍍‍𑌙𑍍𑌗𑌧𑌨𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑌜𑌨𑌿 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇 𑌜𑌾𑌗𑌰𑍂𑌕𑌃 ।
𑌮𑍗𑌰𑍍𑌵𑍀 𑌦𑌰𑍍𑌵𑍀𑌕𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌬𑍃𑌢𑌃 𑌪𑍂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀 𑌸𑌾 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌂
𑌸𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑌶𑌿𑌵𑌭𑌿𑌦𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌨𑌾𑌕𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑌃 ॥ 2 ॥
𑌆𑌤𑌙𑍍𑌕𑌾𑌵𑍇𑌗𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌸𑌕𑌲𑌦𑌿𑌵𑌿𑌷𑌦𑌾𑌮𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌗𑍍𑌰𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌤𑌨𑍁𑌗𑌲𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌤𑌧𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌤𑌧𑌾𑌰𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌃 𑌸𑍂𑌰𑌾𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌭𑌵𑌂 𑌸𑍍𑌵𑍀𑌯𑌭𑌾𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵-
-𑌨𑍍𑌘𑍋𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑍋 𑌦𑍃𑌢𑌤𑌰𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌟𑌵𑍀𑌂 𑌪𑌾𑌟𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨𑌃 ॥ 3 ॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌰𑌾𑌤𑍇𑌃 𑌕𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌸𑌤𑌿𑌰𑍁𑌰𑌃𑌶𑌾𑌣𑌶𑌾𑌤𑍋 𑌰𑌿𑌪𑍂𑌣𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌤𑌨𑌯𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌲𑍇𑌪𑌃 ।
𑌪𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌃𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌸𑌖𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂
𑌶𑍂𑌲𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌾𑌦𑌸𑍇𑌵𑌾𑌭𑌜𑌨𑌰𑌸𑌜𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌨𑍈𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍀𑌲𑌃 ॥ 4 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌗𑌿𑌰𑌿𑌦𑍁𑌹𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌕𑍋𑌣𑌪𑍍𑌰𑌚𑌾𑌰-
-𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾𑌨𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌪𑌿𑌪𑌠𑌿𑌷𑍁𑌰𑌿𑌵 𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌰𑍇𑌣 ।
𑌆𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑍈𑌰𑌨𑌿𑌶𑌮𑌵𑌯𑌵𑍈𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌸𑌮𑍋𑌦𑌂
𑌸𑍋𑌮𑌾𑌪𑍀𑌡𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌕𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌃 ॥ 5 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌪𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌵𑌸𑌜𑍍𑌜𑌤𑍍𑌕𑌨𑌕𑌮𑌯𑌮𑌹𑌾𑌘𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑌾𑌘𑍋𑌰𑌘𑍋𑌷𑍈𑌃
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌰𑌾𑌵𑍈𑌰𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌭𑌰𑌿𑌤𑌜𑌗𑌚𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑌃 ।
𑌚𑌣𑍍𑌡𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌕𑌕𑍁𑌦𑌕𑌬𑌲𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌃
𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌹𑌃 𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌶𑌮𑌲𑌂 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌶𑌾𑌕𑍍𑌵𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 ॥ 6 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌦𑍍𑌦𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌾𑌰𑌾𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌤𑌰𑌲𑍀𑌭𑍂𑌤𑌰𑍋𑌲𑌮𑍍𑌬𑌪𑌾𑌲𑍀-
-𑌝𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌦𑍍𑌰𑍇𑌃 𑌶𑌿𑌖𑌰𑌶𑌤𑌦𑌰𑍀𑌃 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌭𑍂𑌰𑌿𑌘𑍋𑌷𑍈𑌃 ।
𑌶𑌾𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍈𑌲𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌪𑍃𑌥𑍁𑌵𑌪𑍁𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾𑌪𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾
𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑍂𑌨𑍁𑌃 𑌸 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌭𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌦𑍋 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 ॥ 7 ॥
𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌜𑌨𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌯𑍋𑌃 𑌶𑍍𑌲𑌾𑌘𑍍𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍈𑌕𑌮𑌤𑍍𑌯𑌾-
-𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌮𑌾𑌣𑍇 𑌦𑌿𑌤𑌿𑌜𑌭𑌟𑌘𑌟𑌾 𑌭𑍀𑌤𑌿𑌭𑌾𑌰𑌂 𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 ।
𑌭𑍂𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑌶𑌰𑌶𑌿𑌖𑌾𑌪𑌾𑌟𑌿𑌤𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑌶𑍈𑌲𑌃
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌗𑌾𑌧𑌕𑍂𑌪𑍋𑌦𑌰𑌪𑌤𑌿𑌤𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌃 ॥ 8 ॥
𑌆𑌰𑍂𑌢𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌵𑍇𑌗𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌜𑌿𑌤𑌪𑌵𑌨𑌂 𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌚𑍇𑌲𑌂 𑌨𑍀𑌲𑌂 𑌵𑌸𑌾𑌨𑌃 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌦𑌣𑍍𑌡𑌃 ।
𑌰𑌾𑌗𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌮𑍃𑌗𑌪𑌟𑌲𑍀𑌭𑍀𑌤𑌿𑌕𑍃𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾
𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌖𑍇𑌟𑌲𑍀𑌲𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌲𑌸𑌤𑍁 𑌮𑌨𑌃𑌕𑌾𑌨𑌨𑍇 𑌮𑌾𑌮𑌕𑍀𑌨𑍇 ॥ 9 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌥𑌚𑌰𑌣𑌲𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍈-
-𑌰𑍍𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑍇𑌨𑍇𑌨𑍍𑌦𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌮𑍍𑌬𑍋𑌰𑍁𑌪𑌰𑌿 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑍇𑌣𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍍𑌭𑍋𑌦𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌮𑍁𑌪𑌜𑌨𑌿𑌤𑌾𑌡𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌶𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍋𑌗𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌧𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑍇 𑌨𑌃 ॥ 10 ॥
𑌵𑍇𑌣𑍀𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌾𑌪𑌿𑌤𑌤𑌪𑌨𑌸𑍁𑌤𑌾𑌚𑌾𑌰𑍁𑌵𑍇𑌣𑍀𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌾-
-𑌨𑍍𑌵𑌾𑌣𑍀𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑍂𑌤𑌵𑌾𑌣𑍀𑌕𑌰𑌤𑌲𑌵𑌿𑌧𑍃𑌤𑍋𑌦𑌾𑌰𑌵𑍀𑌣𑌾𑌵𑌿𑌰𑌾𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌏𑌣𑍀𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌭𑌙𑍍𑌗𑍀𑌨𑌿𑌰𑌸𑌨𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑌾𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌕𑍋𑌣𑌾𑌨𑍁𑌪𑌾𑌸𑍇
𑌶𑍋𑌣𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍁𑌦𑍂𑌢𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌾𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥ 11 ॥
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑍇𑌷𑍁 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌹𑌤𑌮𑍁𑌰𑌜𑌧𑌿𑌮𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍈𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑍈-
-𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌦𑌸𑌿 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌯𑌃 𑌸 𑌨𑌨𑍍𑌦𑍀 ।
𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀𑌶𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌗𑍁𑌣𑌗𑌣𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾-
-𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌷𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌪𑌰𑌿𑌬𑍃𑌢𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑌿𑌣𑍋 𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌜𑌾𑌲𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑌿𑌤𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌲𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑌨𑍀𑌯𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌰𑍍𑌘𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌭𑌵𑌨𑍈𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌕𑍍𑌪𑌤𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑍈𑌰𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌪𑌰𑌿𑌜𑌨𑌵𑌨𑌿𑌤𑌾𑌮𑌾𑌨𑌨𑍀𑌯𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍀𑌤𑌂
𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌮 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌤𑍇𑌰𑍍𑌧𑌾𑌮 𑌸𑍋𑌮𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍈𑌰𑍍𑌜𑌮𑍍𑌭𑌾𑌰𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍃𑌤𑍋𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑌭𑌾𑌗𑌂
𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌤𑍍𑌸𑍋𑌪𑌾𑌨𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌚𑌯𑍈𑌰𑍍𑌗𑍁𑌮𑍍𑌭𑌿𑌤𑌾𑌨𑌲𑍍𑌪𑌶𑌿𑌲𑍍𑌪𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌶𑍋𑌭𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌸𑍁𑌘𑌟𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌶𑌾𑌤𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑍈𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕𑍈𑌃
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌮𑍁𑌨𑌿𑌜𑌨𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌦𑍋 𑌨𑌃 ॥ 14 ॥
𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌭𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌸𑌰𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌪𑍀𑌠𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑍋
𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌨𑌕𑌮𑌣𑌿𑌮𑌯𑍈𑌰𑍁𑌚𑍍𑌚𑌕𑍈𑌰𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 ॥
𑌵𑌾𑌸𑍋𑌰𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌕𑍇𑌨𑌾𑌪𑍍𑌯𑌧𑌿𑌕𑌮𑍃𑌦𑍁𑌤𑌰𑍇𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃
𑌪𑍀𑌠𑌃 𑌪𑍀𑌡𑌾𑌭𑌰𑌂 𑌨𑌃 𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌵𑌯𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌵𑍈𑌰𑌸𑌂𑌵𑌾𑌸𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌃 ॥ 15 ॥
𑌆𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌪𑍀𑌠𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌦𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌰𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌪𑍀𑌠𑌾𑌨𑍁𑌷𑌕𑍍𑌤𑍗
𑌪𑌾𑌥𑍋𑌜𑌾𑌭𑍋𑌗𑌭𑌾𑌜𑍗 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍃𑌦𑍁𑌲𑌤𑌲𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌰𑍇𑌖𑍗 ।
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌤𑍗 𑌨𑌮𑌦𑌮𑌰𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍋𑌲𑍍𑌲𑌸𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌹𑍀𑌰-
-𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀𑌶𑍋𑌣𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌨𑌖𑌦𑌶𑌕𑍋𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑍗 𑌸𑌮𑌾𑌨𑍗 ॥ 16 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌗𑌦𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑍇𑌤𑍁-
-𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌸𑌮𑍍𑌭𑍋𑌗𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌯𑌤𑌿 𑌯𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌰𑍇 𑌰𑍂𑌪𑌭𑍇𑌦𑍇 ।
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑍀𑌯𑍇 𑌪𑌦𑌕𑌮𑌲𑌸𑌮𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌶𑍋𑌭𑍇
𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌃 𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌸𑍁𑌖𑌕𑌰𑍇 𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌪𑍂𑌰𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌯𑍋𑌨𑍇𑌃 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌶𑌲𑌭𑌤𑌾𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌵𑌹𑍍𑌨𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍇
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌷𑍁𑌧𑌿𑌯𑍁𑌗𑌮𑌧𑍋 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌮𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌕𑌿𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍 ।
𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌮𑌰𑌪𑌰𑌿𑌷𑌦𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑌙𑍍𑌕𑍂𑌰𑌯𑌤𑍍𑌤-
-𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌰𑍁 𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌯𑍁𑌗𑌮𑌖𑌿𑌲𑌪𑌤𑍇𑌰𑌂𑌹𑌸𑌾𑌂 𑌸𑌂𑌹𑌰𑍇𑌨𑍍𑌨𑌃 ॥ 18 ॥
𑌜𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌮𑍀𑌨𑌧𑍍𑌵𑌜𑌨𑍃𑌵𑌰𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌪𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌕𑌂
𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌜𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌕𑌰𑌿𑌕𑌰𑌕𑌨𑌕𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑍀𑌯𑍗 ।
𑌊𑌰𑍂 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍁𑌹𑌸𑌰𑌸𑌸𑌮𑌾𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌭𑌾𑌜𑍗
𑌚𑌾𑌰𑍂 𑌦𑍂𑌰𑍀𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌆𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌰𑍍𑌘𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑌕𑌰𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀-
-𑌦𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌬𑌦𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌨𑌿𑌚𑌯𑌮𑍁𑌷𑌾 𑌚𑍀𑌨𑌪𑌟𑍍𑌟𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇𑌣 ।
𑌸𑌂𑌵𑍀𑌤𑍇 𑌶𑍈𑌲𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍁𑌚𑌰𑌿𑌤𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌕𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑍇 𑌨𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍇
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌰𑍍𑌨𑌰𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌮 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃 𑌸𑍋𑌮𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌲𑌾𑌨𑍁𑌰𑌜𑍍𑌯𑌦𑍍𑌦𑌿𑌨𑌕𑌰𑌸𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌧𑍗𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌾𑌢𑌂
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌰𑌸𑌮𑍁𑌦𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌵𑍀𑌤𑍋𑌪𑌮𑍇𑌨 ।
𑌉𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍈𑌰𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌮𑌹𑌿𑌮𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌾𑌰𑍇𑌰𑍁𑌦𑌾𑌰𑍋
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌧𑍍𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌮𑌮 𑌦𑌿𑌶𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌨𑌾𑌭𑍀𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌲𑌵𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍𑌨𑌵𑌨𑌵𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾𑌦𑍋𑌹𑌦𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌰𑍀𑌤𑌾-
-𑌦𑍁𑌦𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍁𑌦𑌰𑌪𑌥𑌮𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌗𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌕𑌥𑌨𑌲𑌿𑌪𑌿𑌵𑌦𑍍𑌭𑌾𑌸𑌤𑍇 𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌕𑌾𑌮𑌂
𑌸𑌾 𑌮𑌾 𑌸𑍋𑌮𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌯𑌤𑍁 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌰𑍋𑌮𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌮𑌤𑌲𑍍𑌲𑍀 ॥ 22 ॥
𑌆𑌶𑍍𑌲𑍇𑌷𑍇𑌷𑍍𑌵𑌦𑍍𑌰𑌿𑌜𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌠𑌿𑌨𑌕𑍁𑌚𑌤𑌟𑍀𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑍀𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕-
-𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑍁𑌦𑍍𑌯𑌦𑌰𑍍𑌕𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍁𑌪𑌚𑌿𑌤𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾𑌰𑌾𑌤𑍇𑌰𑍁𑌦𑍂𑌢𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌵𑌮𑌣𑌿𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌲𑍀𑌭𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑌂
𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌘𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌨𑌤𑌿𑌜𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌦𑌕𑍍𑌷𑌤𑌂 𑌨𑌃 ॥ 23 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌵𑌿𑌲𑌸𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌾𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌮𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌰𑍁𑌹𑌭𑌰𑌶𑌿𑌖𑌰𑍋𑌨𑍍𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌮𑍇𑌕𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑌪𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌰𑌪𑌰𑌶𑍁𑌮𑍃𑌗𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑍗𑌲𑍇-
-𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍂𑌨𑌾𑌬𑌦𑍍𑌧𑌹𑍇𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌮𑌣𑌿𑌕𑌟𑌕𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑍋𑌕𑌯𑌾𑌮𑌃 ॥ 24 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌵𑌿𑌲𑌯𑌭𑌿𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍋𑌪𑌤𑌾𑌪𑌾-
-𑌤𑍍𑌸𑌂𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌃 𑌸𑌰𑌭𑌸𑌮𑍁𑌭𑌯𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑌣𑌪𑍍𑌰𑍇𑌰𑌣𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑌙𑍍𑌕𑌵𑍀𑌯𑌾𑌮𑌨𑍁𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌾𑌲𑌾𑌹𑌲𑍋𑌷𑍍𑌮𑌾
𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌦𑌾𑌂 𑌨𑌃 𑌶𑌮𑌯𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌚𑌯𑌂 𑌨𑍀𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌃 ॥ 25 ॥
𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑍈𑌰𑌦𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑍃𑌦𑍁𑌦𑌶𑌨𑌪𑌦𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌶𑍍𑌰𑍀-
-𑌰𑍁𑌦𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌧𑌵𑌲𑌧𑌵𑌲𑌯𑌾 𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌜𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌕𑌰𑌸𑌦𑍃𑌶𑌾 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌭𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑌃
𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌦𑌧𑌰𑌮𑌣𑌿𑌰𑌸𑍗 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾𑌂 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌨𑌃 ॥ 26 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌨𑌾𑌨𑌾𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌕𑌰𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑍈𑌰𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂
𑌵𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌪𑌦𑍍𑌮𑍋𑌦𑌰𑌪𑌰𑌿𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌦𑍍𑌧𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌵𑌾𑌯𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌜𑌨𑌹𑍃𑌦𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋-
-𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌰𑌚𑌯𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌖𑍇𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌭𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌨𑍍𑌮𑌣𑍀𑌨𑌾-
-𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌂𑌶𑍁𑌧𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌨𑌿𑌰𑌸𑌨𑌸𑍍𑌪𑌷𑍍𑌟𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑌦𑌾𑌨𑍇 ।
𑌭𑍂𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌤𑌯𑍇 𑌨𑌃 𑌕𑌰𑌿𑌵𑌰𑌜𑌯𑌿𑌨𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑌾𑌶𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌲𑍀𑌭𑌾𑌲𑌸𑌜𑍍𑌜𑌜𑍍𑌜𑌨𑌿𑌮𑌰𑌣𑌲𑌿𑌪𑍇𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 𑌤𑍇 ॥ 28 ॥
𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌯𑍋 𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕𑍇𑌰𑍁𑌹𑌸𑌤𑌤𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯-
-𑌸𑍍𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌮𑍁𑌪𑌰𑌚𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑍍𑌯𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ॥ 29 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌂 𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑌗𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌦𑌨𑌸𑌰𑌸𑌿𑌜𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑌲𑌦𑍍𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌯𑌾
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌵𑌨𑍍𑌯𑌦𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍁𑌨𑌰𑌲𑌿𑌕𑌭𑌵𑌂 𑌵𑍀𑌤𑌨𑌿𑌃𑌶𑍇𑌷𑌰𑍗𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌯𑍋𑌪𑌿 𑌮𑍋𑌦𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌤𑌦𑌤𑌿𑌦𑌯𑌾𑌶𑍀𑌤𑌲𑌂 𑌚𑍂𑌤𑌬𑌾𑌣𑍇
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾𑌰𑍇𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑌪𑌹𑌰𑌤𑌾𑌦𑌾𑌶𑍁 𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑌂 𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍍𑌧𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌨𑌿𑌚𑌯𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍗
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌮𑍀𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌦𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌂 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁𑌲𑍍𑌲𑍀𑌲𑌚𑌿𑌲𑍍𑌲𑍀𑌨𑌟𑌵𑌰𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑍇
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌰𑍇𑌃 𑌫𑌾𑌲𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌤𑍁 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌵𑍀𑌤𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌨𑌃 ॥ 31 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑌿𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌤𑌵 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌮𑌾𑌮𑌪𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂
𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌖𑌰𑌾𑌂𑌶𑍋𑌃 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌵𑌹𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌂 𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑌾𑌲𑍀 ।
𑌇𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌯𑌦𑌤𑌿𑌘𑌨𑌂 𑌕𑍈𑌶𑌿𑌕𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌮𑍇𑌘-
-𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌂 𑌭𑍂𑌯𑌾𑌦𑍁𑌦𑌾𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌵𑌿𑌜𑌯𑌿𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌸𑍇 𑌨𑌃 ॥ 32 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌶𑌿𑌖𑌰𑌿𑌵𑌰𑌸𑍁𑌤𑌾𑌸𑌤𑍍𑌸𑌖𑍀𑌹𑌸𑍍𑌤𑌲𑍂𑌨𑍈𑌃
𑌸𑍂𑌨𑍈𑌰𑌾𑌬𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌲𑌿𑌪𑌰𑌿𑌵𑌿𑌲𑌸𑌤𑍍𑌸𑍗𑌰𑌭𑌾𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍 ।
𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌸𑌿𑌤𑌸𑍁𑌰𑌾𑌵𑌾𑌸𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌸𑌙𑍍𑌘𑌂 𑌨𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌘𑌟𑌯𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑌟𑍀𑌕𑌂 𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑍀 𑌜𑌡𑌤𑌨𑍁𑌰𑌹𑌮𑌪𑍍𑌯𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌸𑍇𑌵𑌾𑌨𑍁𑌭𑌾𑌵𑌾-
-𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌂𑌸𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌤𑌰𑌘𑍃𑌣𑌾𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌸𑍇𑌵𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌨𑍗𑌘𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌜𑌯𑌾𑌵𑌸𑍍𑌥𑌯𑍈𑌵 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑌂
𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌸𑍁𑌘𑌟𑌿𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌮𑌲𑍍𑌲𑍀𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌧𑌵𑌲𑌯𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜-
-𑌨𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌪𑌿 𑌚 𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌭𑌾𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌦𑍋𑌷𑍍𑌣𑌾 𑌮𑌣𑌿𑌕𑌟𑌕𑌵𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌶𑍀𑌤𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌰𑌪𑌹𑌰𑌤𑌾𑌦𑌾𑌪𑌦𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌦𑌾 𑌨𑌃 ॥ 35 ॥
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑌯𑍋𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌯𑍋𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀𑌸𑌤𑍍𑌸𑌖𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌦𑌤𑌰𑌲𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌞𑍍𑌚𑌲𑍈𑌰𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌦𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍𑌲𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌵𑌿𑌲𑌸𑌨𑌸𑌮𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌮𑌰𑌾𑌨𑍍𑌦𑍋𑌲𑌨𑍀𑌨𑌾-
-𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤𑌃 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌾𑌲𑍀𑌵𑌲𑌯𑌕𑌲𑌕𑌲𑍋 𑌵𑌾𑌰𑌯𑍇𑌦𑌾𑌪𑌦𑍋 𑌨𑌃 ॥ 36 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍗𑌕𑌃𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌲𑌲𑌿𑌤𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌸𑍇𑌵𑌾𑌪𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌵𑌲𑍍𑌗𑌦𑍍𑌭𑍂𑌷𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌪𑌰𑌿𑌵𑌿𑌗𑌲𑌨𑍍𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌗𑍀𑌤𑌾𑌮𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌸𑍇 𑌭𑍁𑌜𑌵𑌿𑌧𑍁𑌤𑌿𑌪𑌦𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌭𑌾𑌵𑌾𑌵𑌲𑍋𑌕-
-𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌨𑌟𑌨𑌟𑍀𑌦𑌤𑍍𑌤𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 ॥ 37 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌶𑌦𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌵𑍀𑌣𑌾-
-𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾𑌵𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌤𑌾𑌲𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑌮𑍃𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌾𑌗𑌾𑌤𑌿𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌵𑌰𑌸𑌮𑌧𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌜𑌾𑌤𑌾𑌨𑍁𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌂
𑌗𑌾𑌨𑌂 𑌵𑍀𑌣𑌾𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌃 𑌕𑌲𑌮𑌤𑌿𑌲𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑍂𑌰𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌃 ॥ 38 ॥
𑌚𑍇𑌤𑍋 𑌜𑌾𑌤𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌂 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌤𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑌿𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌪𑌾𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑍍𑌸𑍁𑌲𑌲𑌿𑌤𑌰𑌣𑌿𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌤𑌾𑌲𑌾𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲𑌾 ।
𑌸𑍍𑌵𑍀𑌯𑌾𑌰𑌾𑌵𑍇𑌣 𑌪𑌾𑌥𑍋𑌧𑌰𑌰𑌵𑌪𑌟𑍁𑌨𑌾 𑌨𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌮𑌯𑍂𑌰𑍀𑌂
𑌮𑌾𑌯𑍂𑌰𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌮𑍁𑌰𑌜𑌭𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌨𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌯𑍇𑌨𑍍𑌨𑌃 ॥ 39 ॥
𑌦𑍇𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌾𑌨𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑌰𑌿𑌷𑌤𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑌜𑍍𑌜𑌾𑌤𑌿𑌕𑍀𑌟𑌾𑌦𑌿𑌕𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌪𑍍𑌰𑌰𑍂𑌢𑌾𑌸𑍍𑌤𑍃𑌣𑌵𑌿𑌟𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌯𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌂 𑌨𑌤𑌿𑌮𑍁𑌪𑌰𑌚𑌯𑍇 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ॥ 40 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑌿𑌵𑌸𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌯𑌃
𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌾 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌮𑌸𑍍𑌤𑌦𑍀𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌚𑌰𑌿𑌤𑌮𑌥𑌵𑌾 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌤𑍍 ।
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌜𑍍𑌜𑌾𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌦𑌸𑌿 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌃𑌶𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌦𑌮𑌯𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌾𑌰𑍇𑌃 ॥ 41 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑌹𑌂𑌸𑌪𑌰𑌿𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌕𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌭𑌗𑌵𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌪𑌾𑌦𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌚𑍍𑌛𑌙𑍍𑌕𑌰𑌭𑌗𑌵𑌤𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑌿𑌵 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌦𑌿𑌕𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
kalyāṇaṃ no vidhattāṃ kaṭakataṭalasatkalpavāṭīnikuñja-
-krīḍāsaṃsaktavidyādharanikaravadhūgītarudrāpadānaḥ |
tārairherambanādaistaralitaninadattārakārātikekī
kailāsaḥ śarvanirvṛtyabhijanakapadaḥ sarvadā parvatendraḥ || 1 ||
yasya prāhuḥ svarūpaṃ sakaladiviṣadāṃ sārasarvasvayogaṃ
yasyeṣuḥ śār‍ṅgadhanvā samajani jagatāṃ rakṣaṇe jāgarūkaḥ |
maurvī darvīkarāṇāmapi ca paribṛḍhaḥ pūstrayī sā ca lakṣyaṃ
so'vyādavyājamasmānaśivabhidaniśaṃ nākināṃ śrīpinākaḥ || 2 ||
ātaṅkāvegahārī sakaladiviṣadāmaṅghripadmāśrayāṇāṃ
mātaṅgādyugradaityaprakaratanugaladraktadhārāktadhāraḥ |
krūraḥ sūrāyutānāmapi ca paribhavaṃ svīyabhāsā vitanva-
-nghorākāraḥ kuṭhāro dṛḍhataraduritākhyāṭavīṃ pāṭayennaḥ || 3 ||
kālārāteḥ karāgre kṛtavasatiruraḥśāṇaśāto ripūṇāṃ
kāle kāle kulādripravaratanayayā kalpitasnehalepaḥ |
pāyānnaḥ pāvakārciḥprasarasakhamukhaḥ pāpahantā nitāntaṃ
śūlaḥ śrīpādasevābhajanarasajuṣāṃ pālanaikāntaśīlaḥ || 4 ||
devasyāṅkāśrayāyāḥ kulagiriduhiturnetrakoṇapracāra-
-prastārānatyudārānpipaṭhiṣuriva yo nityamatyādareṇa |
ādhatte bhaṅgituṅgairaniśamavayavairantaraṅgaṃ samodaṃ
somāpīḍasya so'yaṃ pradiśatu kuśalaṃ pāṇiraṅgaḥ kuraṅgaḥ || 5 ||
kaṇṭhaprāntāvasajjatkanakamayamahāghaṇṭikāghoraghoṣaiḥ
kaṇṭhārāvairakuṇṭhairapi bharitajagaccakravālāntarālaḥ |
caṇḍaḥ proddaṇḍaśṛṅgaḥ kakudakabalitottuṅgakailāsaśṛṅgaḥ
kaṇṭhekālasya vāhaḥ śamayatu śamalaṃ śāśvataḥ śākvarendraḥ || 6 ||
niryaddānāmbudhārāparimalataralībhūtarolambapālī-
-jhaṅkāraiḥ śaṅkarādreḥ śikharaśatadarīḥ pūrayanbhūrighoṣaiḥ |
śārvaḥ sauvarṇaśailapratimapṛthuvapuḥ sarvavighnāpahartā
śarvāṇyāḥ pūrvasūnuḥ sa bhavatu bhavatāṃ svastido hastivaktraḥ || 7 ||
yaḥ puṇyairdevatānāṃ samajani śivayoḥ ślāghyavīryaikamatyā-
-dyannāmni śrūyamāṇe ditijabhaṭaghaṭā bhītibhāraṃ bhajante |
bhūyātso'yaṃ vibhūtyai niśitaśaraśikhāpāṭitakrauñcaśailaḥ
saṃsārāgādhakūpodarapatitasamuttārakastārakāriḥ || 8 ||
ārūḍhaḥ prauḍhavegapravijitapavanaṃ tuṅgatuṅgaṃ turaṅgaṃ
celaṃ nīlaṃ vasānaḥ karatalavilasatkāṇḍakodaṇḍadaṇḍaḥ |
rāgadveṣādinānāvidhamṛgapaṭalībhītikṛdbhūtabhartā
kurvannākheṭalīlāṃ parilasatu manaḥkānane māmakīne || 9 ||
ambhojābhyāṃ ca rambhārathacaraṇalatādvandvakumbhīndrakumbhai-
-rbimbenendośca kamborupari vilasatā vidrumeṇotpalābhyām |
ambhodenāpi sambhāvitamupajanitāḍambaraṃ śambarāreḥ
śambhoḥ sambhogayogyaṃ kimapi dhanamidaṃ sambhavetsampade naḥ || 10 ||
veṇīsaubhāgyavismāpitatapanasutācāruveṇīvilāsā-
-nvāṇīnirdhūtavāṇīkaratalavidhṛtodāravīṇāvirāvān |
eṇīnetrāntabhaṅgīnirasananipuṇāpāṅgakoṇānupāse
śoṇānprāṇānudūḍhapratinavasuṣamākandalānindumauleḥ || 11 ||
nṛttārambheṣu hastāhatamurajadhimiddhiṅkṛtairatyudārai-
-ścittānandaṃ vidhatte sadasi bhagavataḥ santataṃ yaḥ sa nandī |
caṇḍīśādyāstathānye caturaguṇagaṇaprīṇitasvāmisatkā-
-rotkarṣodyatprasādāḥ pramathaparibṛḍhāḥ pāntu santoṣiṇo naḥ || 12 ||
muktāmāṇikyajālaiḥ parikalitamahāsālamālokanīyaṃ
pratyuptānargharatnairdiśi diśi bhavanaiḥ kalpitairdikpatīnām |
udyānairadrikanyāparijanavanitāmānanīyaiḥ parītaṃ
hṛdyaṃ hṛdyastu nityaṃ mama bhuvanapaterdhāma somārdhamauleḥ || 13 ||
stambhairjambhāriratnapravaraviracitaiḥ sambhṛtopāntabhāgaṃ
śumbhatsopānamārgaṃ śucimaṇinicayairgumbhitānalpaśilpam |
kumbhaiḥ sampūrṇaśobhaṃ śirasi sughaṭitaiḥ śātakumbhairapaṅkaiḥ
śambhoḥ sambhāvanīyaṃ sakalamunijanaiḥ svastidaṃ syātsado naḥ || 14 ||
nyasto madhye sabhāyāḥ parisaravilasatpādapīṭhābhirāmo
hṛdyaḥ pādaiścaturbhiḥ kanakamaṇimayairuccakairujjvalātmā ||
vāsoratnena kenāpyadhikamṛdutareṇāstṛto vistṛtaśrīḥ
pīṭhaḥ pīḍābharaṃ naḥ śamayatu śivayoḥ svairasaṃvāsayogyaḥ || 15 ||
āsīnasyādhipīṭhaṃ trijagadadhipateraṅghripīṭhānuṣaktau
pāthojābhogabhājau parimṛdulatalollāsipadmādirekhau |
pātāṃ pādāvubhau tau namadamarakirīṭollasaccāruhīra-
-śreṇīśoṇāyamānonnatanakhadaśakodbhāsamānau samānau || 16 ||
yannādo vedavācāṃ nigadati nikhilaṃ lakṣaṇaṃ pakṣiketu-
-rlakṣmīsambhogasaukhyaṃ viracayati yayoścāpare rūpabhede |
śambhoḥ sambhāvanīye padakamalasamāsaṅgatastuṅgaśobhe
māṅgalyaṃ naḥ samagraṃ sakalasukhakare nūpure pūrayetām || 17 ||
aṅge śṛṅgārayoneḥ sapadi śalabhatāṃ netravahnau prayāte
śatroruddhṛtya tasmādiṣudhiyugamadho nyastamagre kimetat |
śaṅkāmitthaṃ natānāmamarapariṣadāmantaraṅkūrayatta-
-tsaṅghātaṃ cāru jaṅghāyugamakhilapateraṃhasāṃ saṃharennaḥ || 18 ||
jānudvandvena mīnadhvajanṛvarasamudropamānena sākaṃ
rājantau rājarambhākarikarakanakastambhasambhāvanīyau |
ūrū gaurīkarāmbhoruhasarasasamāmardanānandabhājau
cārū dūrīkriyāstāṃ duritamupacitaṃ janmajanmāntare naḥ || 19 ||
āmuktānargharatnaprakarakarapariṣvaktakalyāṇakāñcī-
-dāmnā baddena dugdhadyutinicayamuṣā cīnapaṭṭāmbareṇa |
saṃvīte śailakanyāsucaritaparipākāyamāṇe nitambe
nityaṃ narnartu cittaṃ mama nikhilajagatsvāminaḥ somamauleḥ || 20 ||
sandhyākālānurajyaddinakarasarucā kāladhautena gāḍhaṃ
vyānaddhaḥ snigdhamugdhaḥ sarasamudarabandhena vītopamena |
uddīptaiḥ svaprakāśairupacitamahimā manmathārerudāro
madhyo mithyārthasadhryaṅmama diśatu sadā saṅgatiṃ maṅgalānām || 21 ||
nābhīcakrālavālānnavanavasuṣamādohadaśrīparītā-
-dudgacchantī purastādudarapathamatikramya vakṣaḥ prayānti |
śyāmā kāmāgamārthaprakathanalipivadbhāsate yā nikāmaṃ
sā mā somārdhamauleḥ sukhayatu satataṃ romavallīmatallī || 22 ||
āśleṣeṣvadrijāyāḥ kaṭhinakucataṭīliptakāśmīrapaṅka-
-vyāsaṅgādudyadarkadyutibhirupacitaspardhamuddāmahṛdyam |
dakṣārāterudūḍhapratinavamaṇimālāvalībhāsamānaṃ
vakṣo vikṣobhitāghaṃ satatanatijuṣāṃ rakṣatādakṣataṃ naḥ || 23 ||
vāmāṅke visphurantyāḥ karatalavilasaccāruraktotpalāyāḥ
kāntāyā vāmavakṣoruhabharaśikharonmardanavyagramekam |
anyāṃstrīnapyudārānvaraparaśumṛgālaṅkṛtānindumaule-
-rbāhūnābaddhahemāṅgadamaṇikaṭakānantarālokayāmaḥ || 24 ||
sambhrāntāyāḥ śivāyāḥ pativilayabhiyā sarvalokopatāpā-
-tsaṃvignasyāpi viṣṇoḥ sarabhasamubhayorvāraṇapreraṇābhyām |
madhye traiśaṅkavīyāmanubhavati daśāṃ yatra hālāhaloṣmā
so'yaṃ sarvāpadāṃ naḥ śamayatu nicayaṃ nīlakaṇṭhasya kaṇṭhaḥ || 25 ||
hṛdyairadrīndrakanyāmṛdudaśanapadairmudrito vidrumaśrī-
-ruddyotantyā nitāntaṃ dhavaladhavalayā miśrito dantakāntyā |
muktāmāṇikyajālavyatikarasadṛśā tejasā bhāsamānaḥ
sadyojātasya dadyādadharamaṇirasau sampadāṃ sañcayaṃ naḥ || 26 ||
karṇālaṅkāranānāmaṇinikararucāṃ sañcayairañcitāyāṃ
varṇyāyāṃ svarṇapadmodaraparivilasatkarṇikāsannibhāyām |
paddhatyāṃ prāṇavāyoḥ praṇatajanahṛdambhojavāsasya śambho-
-rnityaṃ naścittametadviracayatu sukhenāsikāṃ nāsikāyām || 27 ||
atyantaṃ bhāsamāne ruciratararucāṃ saṅgamātsanmaṇīnā-
-mudyaccaṇḍāṃśudhāmaprasaranirasanaspaṣṭadṛṣṭāpadāne |
bhūyāstāṃ bhūtaye naḥ karivarajayinaḥ karṇapāśāvalambe
bhaktālībhālasajjajjanimaraṇalipeḥ kuṇḍale kuṇḍale te || 28 ||
yābhyāṃ kālavyavasthā bhavati tanumatāṃ yo mukhaṃ devatānāṃ
yeṣāmāhuḥ svarūpaṃ jagati munivarā devatānāṃ trayīṃ tām |
rudrāṇīvaktrapaṅkeruhasatatavihārotsukendindirebhya-
-stebhyastribhyaḥ praṇāmāñjalimuparacaye trīkṣaṇasyekṣaṇebhyaḥ || 29 ||
vāmaṃ vāmāṅkagāyā vadanasarasije vyāvaladvallabhāyā
vyānamreṣvanyadanyatpunaralikabhavaṃ vītaniḥśeṣaraukṣyam |
bhūyo bhūyopi modānnipatadatidayāśītalaṃ cūtabāṇe
dakṣārerīkṣaṇānāṃ trayamapaharatādāśu tāpatrayaṃ naḥ || 30 ||
yasminnardhendumugdhadyutinicayatiraskāranistandrakāntau
kāśmīrakṣodasaṅkalpatamiva ruciraṃ citrakaṃ bhāti netram |
tasminnullīlacillīnaṭavarataruṇīlāsyaraṅgāyamāṇe
kālāreḥ phāladeśe viharatu hṛdayaṃ vītacintāntaraṃ naḥ || 31 ||
svāmingaṅgāmivāṅgīkuru tava śirasā māmapītyarthayantīṃ
dhanyāṃ kanyāṃ kharāṃśoḥ śirasi vahati kiṃ nveṣa kāruṇyaśālī |
itthaṃ śaṅkāṃ janānāṃ janayadatighanaṃ kaiśikaṃ kālamegha-
-cchāyaṃ bhūyādudāraṃ tripuravijayinaḥ śreyase bhūyase naḥ || 32 ||
śṛṅgārākalpayogyaiḥ śikharivarasutāsatsakhīhastalūnaiḥ
sūnairābaddhamālāvaliparivilasatsaurabhākṛṣṭabhṛṅgam |
tuṅgaṃ māṇikyakāntyā parihasitasurāvāsaśailendraśṛṅgaṃ
saṅghaṃ naḥ saṅkaṭānāṃ vighaṭayatu sadā kāṅkaṭīkaṃ kirīṭam || 33 ||
vakrākāraḥ kalaṅkī jaḍatanurahamapyaṅghrisevānubhāvā-
-duttaṃsatvaṃ prayātaḥ sulabhataraghṛṇāsyandinaścandramauleḥ |
tatsevantāṃ janaughāḥ śivamiti nijayāvasthayaiva bruvāṇaṃ
vande devasya śambhormukuṭasughaṭitaṃ mugdhapīyūṣabhānum || 34 ||
kāntyā samphullamallīkusumadhavalayā vyāpya viśvaṃ virāja-
-nvṛttākāro vitanvanmuhurapi ca parāṃ nirvṛtiṃ pādabhājām |
sānandaṃ nandidoṣṇā maṇikaṭakavatā vāhyamānaḥ purāreḥ
śvetacchatrākhyaśītadyutirapaharatādāpadastāpadā naḥ || 35 ||
divyākalpojjvalānāṃ śivagirisutayoḥ pārśvayorāśritānāṃ
rudrāṇīsatsakhīnāṃ madataralakaṭākṣāñcalairañcitānām |
udvelladbāhuvallīvilasanasamaye cāmarāndolanīnā-
-mudbhūtaḥ kaṅkaṇālīvalayakalakalo vārayedāpado naḥ || 36 ||
svargaukaḥsundarīṇāṃ sulalitavapuṣāṃ svāmisevāparāṇāṃ
valgadbhūṣāṇi vakrāmbujaparivigalanmugdhagītāmṛtāni |
nityaṃ nṛttānyupāse bhujavidhutipadanyāsabhāvāvaloka-
-pratyudyatprītimādyatpramathanaṭanaṭīdattasambhāvanāni || 37 ||
sthānaprāptyā svarāṇāṃ kimapi viśadatāṃ vyañjayanmañjuvīṇā-
-svānāvacchinnatālakramamamṛtamivāsvādyamānaṃ śivābhyām |
nānārāgātihṛdyaṃ navarasamadhurastotrajātānuviddhaṃ
gānaṃ vīṇāmaharṣeḥ kalamatilalitaṃ karṇapūrayatāṃ naḥ || 38 ||
ceto jātapramodaṃ sapadi vidadhatī prāṇināṃ vāṇinīnāṃ
pāṇidvandvāgrajāgratsulalitaraṇitasvarṇatālānukūlā |
svīyārāveṇa pāthodhararavapaṭunā nādayantī mayūrīṃ
māyūrī mandabhāvaṃ maṇimurajabhavā mārjanā mārjayennaḥ || 39 ||
devebhyo dānavebhyaḥ pitṛmunipariṣatsiddhavidyādharebhyaḥ
sādhyebhyaścāraṇebhyo manujapaśupatajjātikīṭādikebhyaḥ |
śrīkailāsaprarūḍhāstṛṇaviṭapimukhāścāpi ye santi tebhyaḥ
sarvebhyo nirvicāraṃ natimuparacaye śarvapādāśrayebhyaḥ || 40 ||
dhyāyannitthaṃ prabhāte pratidivasamidaṃ stotraratnaṃ paṭhedyaḥ
kiṃ vā brūmastadīyaṃ sucaritamathavā kīrtayāmaḥ samāsāt |
sampajjātaṃ samagraṃ sadasi bahumatiṃ sarvalokapriyatvaṃ
samprāpyāyuḥśatānte padamayati parabrahmaṇo manmathāreḥ || 41 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī śiva pādādikeśāntavarṇana stotram ||
Sanskrit — Devanagari (original)
कल्याणं नो विधत्तां कटकतटलसत्कल्पवाटीनिकुञ्ज-
-क्रीडासंसक्तविद्याधरनिकरवधूगीतरुद्रापदानः ।
तारैर्हेरम्बनादैस्तरलितनिनदत्तारकारातिकेकी
कैलासः शर्वनिर्वृत्यभिजनकपदः सर्वदा पर्वतेन्द्रः ॥ 1 ॥
यस्य प्राहुः स्वरूपं सकलदिविषदां सारसर्वस्वयोगं
यस्येषुः शार्‍ङ्गधन्वा समजनि जगतां रक्षणे जागरूकः ।
मौर्वी दर्वीकराणामपि च परिबृढः पूस्त्रयी सा च लक्ष्यं
सोऽव्यादव्याजमस्मानशिवभिदनिशं नाकिनां श्रीपिनाकः ॥ 2 ॥
आतङ्कावेगहारी सकलदिविषदामङ्घ्रिपद्माश्रयाणां
मातङ्गाद्युग्रदैत्यप्रकरतनुगलद्रक्तधाराक्तधारः ।
क्रूरः सूरायुतानामपि च परिभवं स्वीयभासा वितन्व-
-न्घोराकारः कुठारो दृढतरदुरिताख्याटवीं पाटयेन्नः ॥ 3 ॥
कालारातेः कराग्रे कृतवसतिरुरःशाणशातो रिपूणां
काले काले कुलाद्रिप्रवरतनयया कल्पितस्नेहलेपः ।
पायान्नः पावकार्चिःप्रसरसखमुखः पापहन्ता नितान्तं
शूलः श्रीपादसेवाभजनरसजुषां पालनैकान्तशीलः ॥ 4 ॥
देवस्याङ्काश्रयायाः कुलगिरिदुहितुर्नेत्रकोणप्रचार-
-प्रस्तारानत्युदारान्पिपठिषुरिव यो नित्यमत्यादरेण ।
आधत्ते भङ्गितुङ्गैरनिशमवयवैरन्तरङ्गं समोदं
सोमापीडस्य सोऽयं प्रदिशतु कुशलं पाणिरङ्गः कुरङ्गः ॥ 5 ॥
कण्ठप्रान्तावसज्जत्कनकमयमहाघण्टिकाघोरघोषैः
कण्ठारावैरकुण्ठैरपि भरितजगच्चक्रवालान्तरालः ।
चण्डः प्रोद्दण्डशृङ्गः ककुदकबलितोत्तुङ्गकैलासशृङ्गः
कण्ठेकालस्य वाहः शमयतु शमलं शाश्वतः शाक्वरेन्द्रः ॥ 6 ॥
निर्यद्दानाम्बुधारापरिमलतरलीभूतरोलम्बपाली-
-झङ्कारैः शङ्कराद्रेः शिखरशतदरीः पूरयन्भूरिघोषैः ।
शार्वः सौवर्णशैलप्रतिमपृथुवपुः सर्वविघ्नापहर्ता
शर्वाण्याः पूर्वसूनुः स भवतु भवतां स्वस्तिदो हस्तिवक्त्रः ॥ 7 ॥
यः पुण्यैर्देवतानां समजनि शिवयोः श्लाघ्यवीर्यैकमत्या-
-द्यन्नाम्नि श्रूयमाणे दितिजभटघटा भीतिभारं भजन्ते ।
भूयात्सोऽयं विभूत्यै निशितशरशिखापाटितक्रौञ्चशैलः
संसारागाधकूपोदरपतितसमुत्तारकस्तारकारिः ॥ 8 ॥
आरूढः प्रौढवेगप्रविजितपवनं तुङ्गतुङ्गं तुरङ्गं
चेलं नीलं वसानः करतलविलसत्काण्डकोदण्डदण्डः ।
रागद्वेषादिनानाविधमृगपटलीभीतिकृद्भूतभर्ता
कुर्वन्नाखेटलीलां परिलसतु मनःकानने मामकीने ॥ 9 ॥
अम्भोजाभ्यां च रम्भारथचरणलताद्वन्द्वकुम्भीन्द्रकुम्भै-
-र्बिम्बेनेन्दोश्च कम्बोरुपरि विलसता विद्रुमेणोत्पलाभ्याम् ।
अम्भोदेनापि सम्भावितमुपजनिताडम्बरं शम्बरारेः
शम्भोः सम्भोगयोग्यं किमपि धनमिदं सम्भवेत्सम्पदे नः ॥ 10 ॥
वेणीसौभाग्यविस्मापिततपनसुताचारुवेणीविलासा-
-न्वाणीनिर्धूतवाणीकरतलविधृतोदारवीणाविरावान् ।
एणीनेत्रान्तभङ्गीनिरसननिपुणापाङ्गकोणानुपासे
शोणान्प्राणानुदूढप्रतिनवसुषमाकन्दलानिन्दुमौलेः ॥ 11 ॥
नृत्तारम्भेषु हस्ताहतमुरजधिमिद्धिङ्कृतैरत्युदारै-
-श्चित्तानन्दं विधत्ते सदसि भगवतः सन्ततं यः स नन्दी ।
चण्डीशाद्यास्तथान्ये चतुरगुणगणप्रीणितस्वामिसत्का-
-रोत्कर्षोद्यत्प्रसादाः प्रमथपरिबृढाः पान्तु सन्तोषिणो नः ॥ 12 ॥
मुक्तामाणिक्यजालैः परिकलितमहासालमालोकनीयं
प्रत्युप्तानर्घरत्नैर्दिशि दिशि भवनैः कल्पितैर्दिक्पतीनाम् ।
उद्यानैरद्रिकन्यापरिजनवनितामाननीयैः परीतं
हृद्यं हृद्यस्तु नित्यं मम भुवनपतेर्धाम सोमार्धमौलेः ॥ 13 ॥
स्तम्भैर्जम्भारिरत्नप्रवरविरचितैः सम्भृतोपान्तभागं
शुम्भत्सोपानमार्गं शुचिमणिनिचयैर्गुम्भितानल्पशिल्पम् ।
कुम्भैः सम्पूर्णशोभं शिरसि सुघटितैः शातकुम्भैरपङ्कैः
शम्भोः सम्भावनीयं सकलमुनिजनैः स्वस्तिदं स्यात्सदो नः ॥ 14 ॥
न्यस्तो मध्ये सभायाः परिसरविलसत्पादपीठाभिरामो
हृद्यः पादैश्चतुर्भिः कनकमणिमयैरुच्चकैरुज्ज्वलात्मा ॥
वासोरत्नेन केनाप्यधिकमृदुतरेणास्तृतो विस्तृतश्रीः
पीठः पीडाभरं नः शमयतु शिवयोः स्वैरसंवासयोग्यः ॥ 15 ॥
आसीनस्याधिपीठं त्रिजगदधिपतेरङ्घ्रिपीठानुषक्तौ
पाथोजाभोगभाजौ परिमृदुलतलोल्लासिपद्मादिरेखौ ।
पातां पादावुभौ तौ नमदमरकिरीटोल्लसच्चारुहीर-
-श्रेणीशोणायमानोन्नतनखदशकोद्भासमानौ समानौ ॥ 16 ॥
यन्नादो वेदवाचां निगदति निखिलं लक्षणं पक्षिकेतु-
-र्लक्ष्मीसम्भोगसौख्यं विरचयति ययोश्चापरे रूपभेदे ।
शम्भोः सम्भावनीये पदकमलसमासङ्गतस्तुङ्गशोभे
माङ्गल्यं नः समग्रं सकलसुखकरे नूपुरे पूरयेताम् ॥ 17 ॥
अङ्गे शृङ्गारयोनेः सपदि शलभतां नेत्रवह्नौ प्रयाते
शत्रोरुद्धृत्य तस्मादिषुधियुगमधो न्यस्तमग्रे किमेतत् ।
शङ्कामित्थं नतानाममरपरिषदामन्तरङ्कूरयत्त-
-त्सङ्घातं चारु जङ्घायुगमखिलपतेरंहसां संहरेन्नः ॥ 18 ॥
जानुद्वन्द्वेन मीनध्वजनृवरसमुद्रोपमानेन साकं
राजन्तौ राजरम्भाकरिकरकनकस्तम्भसम्भावनीयौ ।
ऊरू गौरीकराम्भोरुहसरससमामर्दनानन्दभाजौ
चारू दूरीक्रियास्तां दुरितमुपचितं जन्मजन्मान्तरे नः ॥ 19 ॥
आमुक्तानर्घरत्नप्रकरकरपरिष्वक्तकल्याणकाञ्ची-
-दाम्ना बद्देन दुग्धद्युतिनिचयमुषा चीनपट्टाम्बरेण ।
संवीते शैलकन्यासुचरितपरिपाकायमाणे नितम्बे
नित्यं नर्नर्तु चित्तं मम निखिलजगत्स्वामिनः सोममौलेः ॥ 20 ॥
सन्ध्याकालानुरज्यद्दिनकरसरुचा कालधौतेन गाढं
व्यानद्धः स्निग्धमुग्धः सरसमुदरबन्धेन वीतोपमेन ।
उद्दीप्तैः स्वप्रकाशैरुपचितमहिमा मन्मथारेरुदारो
मध्यो मिथ्यार्थसध्र्यङ्मम दिशतु सदा सङ्गतिं मङ्गलानाम् ॥ 21 ॥
नाभीचक्रालवालान्नवनवसुषमादोहदश्रीपरीता-
-दुद्गच्छन्ती पुरस्तादुदरपथमतिक्रम्य वक्षः प्रयान्ति ।
श्यामा कामागमार्थप्रकथनलिपिवद्भासते या निकामं
सा मा सोमार्धमौलेः सुखयतु सततं रोमवल्लीमतल्ली ॥ 22 ॥
आश्लेषेष्वद्रिजायाः कठिनकुचतटीलिप्तकाश्मीरपङ्क-
-व्यासङ्गादुद्यदर्कद्युतिभिरुपचितस्पर्धमुद्दामहृद्यम् ।
दक्षारातेरुदूढप्रतिनवमणिमालावलीभासमानं
वक्षो विक्षोभिताघं सततनतिजुषां रक्षतादक्षतं नः ॥ 23 ॥
वामाङ्के विस्फुरन्त्याः करतलविलसच्चारुरक्तोत्पलायाः
कान्ताया वामवक्षोरुहभरशिखरोन्मर्दनव्यग्रमेकम् ।
अन्यांस्त्रीनप्युदारान्वरपरशुमृगालङ्कृतानिन्दुमौले-
-र्बाहूनाबद्धहेमाङ्गदमणिकटकानन्तरालोकयामः ॥ 24 ॥
सम्भ्रान्तायाः शिवायाः पतिविलयभिया सर्वलोकोपतापा-
-त्संविग्नस्यापि विष्णोः सरभसमुभयोर्वारणप्रेरणाभ्याम् ।
मध्ये त्रैशङ्कवीयामनुभवति दशां यत्र हालाहलोष्मा
सोऽयं सर्वापदां नः शमयतु निचयं नीलकण्ठस्य कण्ठः ॥ 25 ॥
हृद्यैरद्रीन्द्रकन्यामृदुदशनपदैर्मुद्रितो विद्रुमश्री-
-रुद्द्योतन्त्या नितान्तं धवलधवलया मिश्रितो दन्तकान्त्या ।
मुक्तामाणिक्यजालव्यतिकरसदृशा तेजसा भासमानः
सद्योजातस्य दद्यादधरमणिरसौ सम्पदां सञ्चयं नः ॥ 26 ॥
कर्णालङ्कारनानामणिनिकररुचां सञ्चयैरञ्चितायां
वर्ण्यायां स्वर्णपद्मोदरपरिविलसत्कर्णिकासन्निभायाम् ।
पद्धत्यां प्राणवायोः प्रणतजनहृदम्भोजवासस्य शम्भो-
-र्नित्यं नश्चित्तमेतद्विरचयतु सुखेनासिकां नासिकायाम् ॥ 27 ॥
अत्यन्तं भासमाने रुचिरतररुचां सङ्गमात्सन्मणीना-
-मुद्यच्चण्डांशुधामप्रसरनिरसनस्पष्टदृष्टापदाने ।
भूयास्तां भूतये नः करिवरजयिनः कर्णपाशावलम्बे
भक्तालीभालसज्जज्जनिमरणलिपेः कुण्डले कुण्डले ते ॥ 28 ॥
याभ्यां कालव्यवस्था भवति तनुमतां यो मुखं देवतानां
येषामाहुः स्वरूपं जगति मुनिवरा देवतानां त्रयीं ताम् ।
रुद्राणीवक्त्रपङ्केरुहसततविहारोत्सुकेन्दिन्दिरेभ्य-
-स्तेभ्यस्त्रिभ्यः प्रणामाञ्जलिमुपरचये त्रीक्षणस्येक्षणेभ्यः ॥ 29 ॥
वामं वामाङ्कगाया वदनसरसिजे व्यावलद्वल्लभाया
व्यानम्रेष्वन्यदन्यत्पुनरलिकभवं वीतनिःशेषरौक्ष्यम् ।
भूयो भूयोपि मोदान्निपतदतिदयाशीतलं चूतबाणे
दक्षारेरीक्षणानां त्रयमपहरतादाशु तापत्रयं नः ॥ 30 ॥
यस्मिन्नर्धेन्दुमुग्धद्युतिनिचयतिरस्कारनिस्तन्द्रकान्तौ
काश्मीरक्षोदसङ्कल्पतमिव रुचिरं चित्रकं भाति नेत्रम् ।
तस्मिन्नुल्लीलचिल्लीनटवरतरुणीलास्यरङ्गायमाणे
कालारेः फालदेशे विहरतु हृदयं वीतचिन्तान्तरं नः ॥ 31 ॥
स्वामिन्गङ्गामिवाङ्गीकुरु तव शिरसा मामपीत्यर्थयन्तीं
धन्यां कन्यां खरांशोः शिरसि वहति किं न्वेष कारुण्यशाली ।
इत्थं शङ्कां जनानां जनयदतिघनं कैशिकं कालमेघ-
-च्छायं भूयादुदारं त्रिपुरविजयिनः श्रेयसे भूयसे नः ॥ 32 ॥
शृङ्गाराकल्पयोग्यैः शिखरिवरसुतासत्सखीहस्तलूनैः
सूनैराबद्धमालावलिपरिविलसत्सौरभाकृष्टभृङ्गम् ।
तुङ्गं माणिक्यकान्त्या परिहसितसुरावासशैलेन्द्रशृङ्गं
सङ्घं नः सङ्कटानां विघटयतु सदा काङ्कटीकं किरीटम् ॥ 33 ॥
वक्राकारः कलङ्की जडतनुरहमप्यङ्घ्रिसेवानुभावा-
-दुत्तंसत्वं प्रयातः सुलभतरघृणास्यन्दिनश्चन्द्रमौलेः ।
तत्सेवन्तां जनौघाः शिवमिति निजयावस्थयैव ब्रुवाणं
वन्दे देवस्य शम्भोर्मुकुटसुघटितं मुग्धपीयूषभानुम् ॥ 34 ॥
कान्त्या सम्फुल्लमल्लीकुसुमधवलया व्याप्य विश्वं विराज-
-न्वृत्ताकारो वितन्वन्मुहुरपि च परां निर्वृतिं पादभाजाम् ।
सानन्दं नन्दिदोष्णा मणिकटकवता वाह्यमानः पुरारेः
श्वेतच्छत्राख्यशीतद्युतिरपहरतादापदस्तापदा नः ॥ 35 ॥
दिव्याकल्पोज्ज्वलानां शिवगिरिसुतयोः पार्श्वयोराश्रितानां
रुद्राणीसत्सखीनां मदतरलकटाक्षाञ्चलैरञ्चितानाम् ।
उद्वेल्लद्बाहुवल्लीविलसनसमये चामरान्दोलनीना-
-मुद्भूतः कङ्कणालीवलयकलकलो वारयेदापदो नः ॥ 36 ॥
स्वर्गौकःसुन्दरीणां सुललितवपुषां स्वामिसेवापराणां
वल्गद्भूषाणि वक्राम्बुजपरिविगलन्मुग्धगीतामृतानि ।
नित्यं नृत्तान्युपासे भुजविधुतिपदन्यासभावावलोक-
-प्रत्युद्यत्प्रीतिमाद्यत्प्रमथनटनटीदत्तसम्भावनानि ॥ 37 ॥
स्थानप्राप्त्या स्वराणां किमपि विशदतां व्यञ्जयन्मञ्जुवीणा-
-स्वानावच्छिन्नतालक्रमममृतमिवास्वाद्यमानं शिवाभ्याम् ।
नानारागातिहृद्यं नवरसमधुरस्तोत्रजातानुविद्धं
गानं वीणामहर्षेः कलमतिललितं कर्णपूरयतां नः ॥ 38 ॥
चेतो जातप्रमोदं सपदि विदधती प्राणिनां वाणिनीनां
पाणिद्वन्द्वाग्रजाग्रत्सुललितरणितस्वर्णतालानुकूला ।
स्वीयारावेण पाथोधररवपटुना नादयन्ती मयूरीं
मायूरी मन्दभावं मणिमुरजभवा मार्जना मार्जयेन्नः ॥ 39 ॥
देवेभ्यो दानवेभ्यः पितृमुनिपरिषत्सिद्धविद्याधरेभ्यः
साध्येभ्यश्चारणेभ्यो मनुजपशुपतज्जातिकीटादिकेभ्यः ।
श्रीकैलासप्ररूढास्तृणविटपिमुखाश्चापि ये सन्ति तेभ्यः
सर्वेभ्यो निर्विचारं नतिमुपरचये शर्वपादाश्रयेभ्यः ॥ 40 ॥
ध्यायन्नित्थं प्रभाते प्रतिदिवसमिदं स्तोत्ररत्नं पठेद्यः
किं वा ब्रूमस्तदीयं सुचरितमथवा कीर्तयामः समासात् ।
सम्पज्जातं समग्रं सदसि बहुमतिं सर्वलोकप्रियत्वं
सम्प्राप्यायुःशतान्ते पदमयति परब्रह्मणो मन्मथारेः ॥ 41 ॥
इति श्रीमत्परमहंसपरिव्राजकाचार्यस्य श्रीगोविन्दभगवत्पूज्यपादशिष्यस्य श्रीमच्छङ्करभगवतः कृतौ श्री शिव पादादिकेशान्तवर्णन स्तोत्रम् ॥
kalyāṇaṃ no vidhattāṃ kaṭakataṭalasatkalpavāṭīnikuñja-
-krīḍāsaṃsaktavidyādharanikaravadhūgītarudrāpadānaḥ |
tārairherambanādaistaralitaninadattārakārātikekī
kailāsaḥ śarvanirvṛtyabhijanakapadaḥ sarvadā parvatendraḥ || 1 ||
yasya prāhuḥ svarūpaṃ sakaladiviṣadāṃ sārasarvasvayogaṃ
yasyeṣuḥ śār‍ṅgadhanvā samajani jagatāṃ rakṣaṇe jāgarūkaḥ |
maurvī darvīkarāṇāmapi ca paribṛḍhaḥ pūstrayī sā ca lakṣyaṃ
so'vyādavyājamasmānaśivabhidaniśaṃ nākināṃ śrīpinākaḥ || 2 ||
ātaṅkāvegahārī sakaladiviṣadāmaṅghripadmāśrayāṇāṃ
mātaṅgādyugradaityaprakaratanugaladraktadhārāktadhāraḥ |
krūraḥ sūrāyutānāmapi ca paribhavaṃ svīyabhāsā vitanva-
-nghorākāraḥ kuṭhāro dṛḍhataraduritākhyāṭavīṃ pāṭayennaḥ || 3 ||
kālārāteḥ karāgre kṛtavasatiruraḥśāṇaśāto ripūṇāṃ
kāle kāle kulādripravaratanayayā kalpitasnehalepaḥ |
pāyānnaḥ pāvakārciḥprasarasakhamukhaḥ pāpahantā nitāntaṃ
śūlaḥ śrīpādasevābhajanarasajuṣāṃ pālanaikāntaśīlaḥ || 4 ||
devasyāṅkāśrayāyāḥ kulagiriduhiturnetrakoṇapracāra-
-prastārānatyudārānpipaṭhiṣuriva yo nityamatyādareṇa |
ādhatte bhaṅgituṅgairaniśamavayavairantaraṅgaṃ samodaṃ
somāpīḍasya so'yaṃ pradiśatu kuśalaṃ pāṇiraṅgaḥ kuraṅgaḥ || 5 ||
kaṇṭhaprāntāvasajjatkanakamayamahāghaṇṭikāghoraghoṣaiḥ
kaṇṭhārāvairakuṇṭhairapi bharitajagaccakravālāntarālaḥ |
caṇḍaḥ proddaṇḍaśṛṅgaḥ kakudakabalitottuṅgakailāsaśṛṅgaḥ
kaṇṭhekālasya vāhaḥ śamayatu śamalaṃ śāśvataḥ śākvarendraḥ || 6 ||
niryaddānāmbudhārāparimalataralībhūtarolambapālī-
-jhaṅkāraiḥ śaṅkarādreḥ śikharaśatadarīḥ pūrayanbhūrighoṣaiḥ |
śārvaḥ sauvarṇaśailapratimapṛthuvapuḥ sarvavighnāpahartā
śarvāṇyāḥ pūrvasūnuḥ sa bhavatu bhavatāṃ svastido hastivaktraḥ || 7 ||
yaḥ puṇyairdevatānāṃ samajani śivayoḥ ślāghyavīryaikamatyā-
-dyannāmni śrūyamāṇe ditijabhaṭaghaṭā bhītibhāraṃ bhajante |
bhūyātso'yaṃ vibhūtyai niśitaśaraśikhāpāṭitakrauñcaśailaḥ
saṃsārāgādhakūpodarapatitasamuttārakastārakāriḥ || 8 ||
ārūḍhaḥ prauḍhavegapravijitapavanaṃ tuṅgatuṅgaṃ turaṅgaṃ
celaṃ nīlaṃ vasānaḥ karatalavilasatkāṇḍakodaṇḍadaṇḍaḥ |
rāgadveṣādinānāvidhamṛgapaṭalībhītikṛdbhūtabhartā
kurvannākheṭalīlāṃ parilasatu manaḥkānane māmakīne || 9 ||
ambhojābhyāṃ ca rambhārathacaraṇalatādvandvakumbhīndrakumbhai-
-rbimbenendośca kamborupari vilasatā vidrumeṇotpalābhyām |
ambhodenāpi sambhāvitamupajanitāḍambaraṃ śambarāreḥ
śambhoḥ sambhogayogyaṃ kimapi dhanamidaṃ sambhavetsampade naḥ || 10 ||
veṇīsaubhāgyavismāpitatapanasutācāruveṇīvilāsā-
-nvāṇīnirdhūtavāṇīkaratalavidhṛtodāravīṇāvirāvān |
eṇīnetrāntabhaṅgīnirasananipuṇāpāṅgakoṇānupāse
śoṇānprāṇānudūḍhapratinavasuṣamākandalānindumauleḥ || 11 ||
nṛttārambheṣu hastāhatamurajadhimiddhiṅkṛtairatyudārai-
-ścittānandaṃ vidhatte sadasi bhagavataḥ santataṃ yaḥ sa nandī |
caṇḍīśādyāstathānye caturaguṇagaṇaprīṇitasvāmisatkā-
-rotkarṣodyatprasādāḥ pramathaparibṛḍhāḥ pāntu santoṣiṇo naḥ || 12 ||
muktāmāṇikyajālaiḥ parikalitamahāsālamālokanīyaṃ
pratyuptānargharatnairdiśi diśi bhavanaiḥ kalpitairdikpatīnām |
udyānairadrikanyāparijanavanitāmānanīyaiḥ parītaṃ
hṛdyaṃ hṛdyastu nityaṃ mama bhuvanapaterdhāma somārdhamauleḥ || 13 ||
stambhairjambhāriratnapravaraviracitaiḥ sambhṛtopāntabhāgaṃ
śumbhatsopānamārgaṃ śucimaṇinicayairgumbhitānalpaśilpam |
kumbhaiḥ sampūrṇaśobhaṃ śirasi sughaṭitaiḥ śātakumbhairapaṅkaiḥ
śambhoḥ sambhāvanīyaṃ sakalamunijanaiḥ svastidaṃ syātsado naḥ || 14 ||
nyasto madhye sabhāyāḥ parisaravilasatpādapīṭhābhirāmo
hṛdyaḥ pādaiścaturbhiḥ kanakamaṇimayairuccakairujjvalātmā ||
vāsoratnena kenāpyadhikamṛdutareṇāstṛto vistṛtaśrīḥ
pīṭhaḥ pīḍābharaṃ naḥ śamayatu śivayoḥ svairasaṃvāsayogyaḥ || 15 ||
āsīnasyādhipīṭhaṃ trijagadadhipateraṅghripīṭhānuṣaktau
pāthojābhogabhājau parimṛdulatalollāsipadmādirekhau |
pātāṃ pādāvubhau tau namadamarakirīṭollasaccāruhīra-
-śreṇīśoṇāyamānonnatanakhadaśakodbhāsamānau samānau || 16 ||
yannādo vedavācāṃ nigadati nikhilaṃ lakṣaṇaṃ pakṣiketu-
-rlakṣmīsambhogasaukhyaṃ viracayati yayoścāpare rūpabhede |
śambhoḥ sambhāvanīye padakamalasamāsaṅgatastuṅgaśobhe
māṅgalyaṃ naḥ samagraṃ sakalasukhakare nūpure pūrayetām || 17 ||
aṅge śṛṅgārayoneḥ sapadi śalabhatāṃ netravahnau prayāte
śatroruddhṛtya tasmādiṣudhiyugamadho nyastamagre kimetat |
śaṅkāmitthaṃ natānāmamarapariṣadāmantaraṅkūrayatta-
-tsaṅghātaṃ cāru jaṅghāyugamakhilapateraṃhasāṃ saṃharennaḥ || 18 ||
jānudvandvena mīnadhvajanṛvarasamudropamānena sākaṃ
rājantau rājarambhākarikarakanakastambhasambhāvanīyau |
ūrū gaurīkarāmbhoruhasarasasamāmardanānandabhājau
cārū dūrīkriyāstāṃ duritamupacitaṃ janmajanmāntare naḥ || 19 ||
āmuktānargharatnaprakarakarapariṣvaktakalyāṇakāñcī-
-dāmnā baddena dugdhadyutinicayamuṣā cīnapaṭṭāmbareṇa |
saṃvīte śailakanyāsucaritaparipākāyamāṇe nitambe
nityaṃ narnartu cittaṃ mama nikhilajagatsvāminaḥ somamauleḥ || 20 ||
sandhyākālānurajyaddinakarasarucā kāladhautena gāḍhaṃ
vyānaddhaḥ snigdhamugdhaḥ sarasamudarabandhena vītopamena |
uddīptaiḥ svaprakāśairupacitamahimā manmathārerudāro
madhyo mithyārthasadhryaṅmama diśatu sadā saṅgatiṃ maṅgalānām || 21 ||
nābhīcakrālavālānnavanavasuṣamādohadaśrīparītā-
-dudgacchantī purastādudarapathamatikramya vakṣaḥ prayānti |
śyāmā kāmāgamārthaprakathanalipivadbhāsate yā nikāmaṃ
sā mā somārdhamauleḥ sukhayatu satataṃ romavallīmatallī || 22 ||
āśleṣeṣvadrijāyāḥ kaṭhinakucataṭīliptakāśmīrapaṅka-
-vyāsaṅgādudyadarkadyutibhirupacitaspardhamuddāmahṛdyam |
dakṣārāterudūḍhapratinavamaṇimālāvalībhāsamānaṃ
vakṣo vikṣobhitāghaṃ satatanatijuṣāṃ rakṣatādakṣataṃ naḥ || 23 ||
vāmāṅke visphurantyāḥ karatalavilasaccāruraktotpalāyāḥ
kāntāyā vāmavakṣoruhabharaśikharonmardanavyagramekam |
anyāṃstrīnapyudārānvaraparaśumṛgālaṅkṛtānindumaule-
-rbāhūnābaddhahemāṅgadamaṇikaṭakānantarālokayāmaḥ || 24 ||
sambhrāntāyāḥ śivāyāḥ pativilayabhiyā sarvalokopatāpā-
-tsaṃvignasyāpi viṣṇoḥ sarabhasamubhayorvāraṇapreraṇābhyām |
madhye traiśaṅkavīyāmanubhavati daśāṃ yatra hālāhaloṣmā
so'yaṃ sarvāpadāṃ naḥ śamayatu nicayaṃ nīlakaṇṭhasya kaṇṭhaḥ || 25 ||
hṛdyairadrīndrakanyāmṛdudaśanapadairmudrito vidrumaśrī-
-ruddyotantyā nitāntaṃ dhavaladhavalayā miśrito dantakāntyā |
muktāmāṇikyajālavyatikarasadṛśā tejasā bhāsamānaḥ
sadyojātasya dadyādadharamaṇirasau sampadāṃ sañcayaṃ naḥ || 26 ||
karṇālaṅkāranānāmaṇinikararucāṃ sañcayairañcitāyāṃ
varṇyāyāṃ svarṇapadmodaraparivilasatkarṇikāsannibhāyām |
paddhatyāṃ prāṇavāyoḥ praṇatajanahṛdambhojavāsasya śambho-
-rnityaṃ naścittametadviracayatu sukhenāsikāṃ nāsikāyām || 27 ||
atyantaṃ bhāsamāne ruciratararucāṃ saṅgamātsanmaṇīnā-
-mudyaccaṇḍāṃśudhāmaprasaranirasanaspaṣṭadṛṣṭāpadāne |
bhūyāstāṃ bhūtaye naḥ karivarajayinaḥ karṇapāśāvalambe
bhaktālībhālasajjajjanimaraṇalipeḥ kuṇḍale kuṇḍale te || 28 ||
yābhyāṃ kālavyavasthā bhavati tanumatāṃ yo mukhaṃ devatānāṃ
yeṣāmāhuḥ svarūpaṃ jagati munivarā devatānāṃ trayīṃ tām |
rudrāṇīvaktrapaṅkeruhasatatavihārotsukendindirebhya-
-stebhyastribhyaḥ praṇāmāñjalimuparacaye trīkṣaṇasyekṣaṇebhyaḥ || 29 ||
vāmaṃ vāmāṅkagāyā vadanasarasije vyāvaladvallabhāyā
vyānamreṣvanyadanyatpunaralikabhavaṃ vītaniḥśeṣaraukṣyam |
bhūyo bhūyopi modānnipatadatidayāśītalaṃ cūtabāṇe
dakṣārerīkṣaṇānāṃ trayamapaharatādāśu tāpatrayaṃ naḥ || 30 ||
yasminnardhendumugdhadyutinicayatiraskāranistandrakāntau
kāśmīrakṣodasaṅkalpatamiva ruciraṃ citrakaṃ bhāti netram |
tasminnullīlacillīnaṭavarataruṇīlāsyaraṅgāyamāṇe
kālāreḥ phāladeśe viharatu hṛdayaṃ vītacintāntaraṃ naḥ || 31 ||
svāmingaṅgāmivāṅgīkuru tava śirasā māmapītyarthayantīṃ
dhanyāṃ kanyāṃ kharāṃśoḥ śirasi vahati kiṃ nveṣa kāruṇyaśālī |
itthaṃ śaṅkāṃ janānāṃ janayadatighanaṃ kaiśikaṃ kālamegha-
-cchāyaṃ bhūyādudāraṃ tripuravijayinaḥ śreyase bhūyase naḥ || 32 ||
śṛṅgārākalpayogyaiḥ śikharivarasutāsatsakhīhastalūnaiḥ
sūnairābaddhamālāvaliparivilasatsaurabhākṛṣṭabhṛṅgam |
tuṅgaṃ māṇikyakāntyā parihasitasurāvāsaśailendraśṛṅgaṃ
saṅghaṃ naḥ saṅkaṭānāṃ vighaṭayatu sadā kāṅkaṭīkaṃ kirīṭam || 33 ||
vakrākāraḥ kalaṅkī jaḍatanurahamapyaṅghrisevānubhāvā-
-duttaṃsatvaṃ prayātaḥ sulabhataraghṛṇāsyandinaścandramauleḥ |
tatsevantāṃ janaughāḥ śivamiti nijayāvasthayaiva bruvāṇaṃ
vande devasya śambhormukuṭasughaṭitaṃ mugdhapīyūṣabhānum || 34 ||
kāntyā samphullamallīkusumadhavalayā vyāpya viśvaṃ virāja-
-nvṛttākāro vitanvanmuhurapi ca parāṃ nirvṛtiṃ pādabhājām |
sānandaṃ nandidoṣṇā maṇikaṭakavatā vāhyamānaḥ purāreḥ
śvetacchatrākhyaśītadyutirapaharatādāpadastāpadā naḥ || 35 ||
divyākalpojjvalānāṃ śivagirisutayoḥ pārśvayorāśritānāṃ
rudrāṇīsatsakhīnāṃ madataralakaṭākṣāñcalairañcitānām |
udvelladbāhuvallīvilasanasamaye cāmarāndolanīnā-
-mudbhūtaḥ kaṅkaṇālīvalayakalakalo vārayedāpado naḥ || 36 ||
svargaukaḥsundarīṇāṃ sulalitavapuṣāṃ svāmisevāparāṇāṃ
valgadbhūṣāṇi vakrāmbujaparivigalanmugdhagītāmṛtāni |
nityaṃ nṛttānyupāse bhujavidhutipadanyāsabhāvāvaloka-
-pratyudyatprītimādyatpramathanaṭanaṭīdattasambhāvanāni || 37 ||
sthānaprāptyā svarāṇāṃ kimapi viśadatāṃ vyañjayanmañjuvīṇā-
-svānāvacchinnatālakramamamṛtamivāsvādyamānaṃ śivābhyām |
nānārāgātihṛdyaṃ navarasamadhurastotrajātānuviddhaṃ
gānaṃ vīṇāmaharṣeḥ kalamatilalitaṃ karṇapūrayatāṃ naḥ || 38 ||
ceto jātapramodaṃ sapadi vidadhatī prāṇināṃ vāṇinīnāṃ
pāṇidvandvāgrajāgratsulalitaraṇitasvarṇatālānukūlā |
svīyārāveṇa pāthodhararavapaṭunā nādayantī mayūrīṃ
māyūrī mandabhāvaṃ maṇimurajabhavā mārjanā mārjayennaḥ || 39 ||
devebhyo dānavebhyaḥ pitṛmunipariṣatsiddhavidyādharebhyaḥ
sādhyebhyaścāraṇebhyo manujapaśupatajjātikīṭādikebhyaḥ |
śrīkailāsaprarūḍhāstṛṇaviṭapimukhāścāpi ye santi tebhyaḥ
sarvebhyo nirvicāraṃ natimuparacaye śarvapādāśrayebhyaḥ || 40 ||
dhyāyannitthaṃ prabhāte pratidivasamidaṃ stotraratnaṃ paṭhedyaḥ
kiṃ vā brūmastadīyaṃ sucaritamathavā kīrtayāmaḥ samāsāt |
sampajjātaṃ samagraṃ sadasi bahumatiṃ sarvalokapriyatvaṃ
samprāpyāyuḥśatānte padamayati parabrahmaṇo manmathāreḥ || 41 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī śiva pādādikeśāntavarṇana stotram ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in