śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha trayodaśādhikaśatatamassargaḥ |
rāvaṇannihatandṛṣṭavārāghaveṇamahātmanā |
Verse 1
antaḥpurādviniṣpetūrākṣasyaśśokakarśitāḥ || 1 ||
vāryamāṇāssubahuśoveṣṭantyaḥkṣitipāṃsuṣu |
Verse 2
vimuktakeśyaśśokārtāgāvovatsahatāyathā || 2 ||
uttareṇaviniṣkramyadvāreṇasaharākṣasaiḥ |
Verse 3
praviśyāyodhanaṅghoraṃvicinvantvohatampatim || 3 ||
āryaputretivādinyohānātheti ca sarvaśaḥ |
Verse 4
paripetuḥkabandhāṅkāmmahīṃśoṇitakardamām || 4 ||
dṛṣṭvā samāgataṃ devī hanūmantaṃ mahābalam |
Verse 5
tūṣṇīmāsta tadā dṛṣṭvā smṛtvā hṛṣṭābhavattadā || 5 ||
dadṛśustāmahākāyammahāvīryammahādyutim |
Verse 6
rāvaṇannihatambhūmaunīlāñjanacayopamam || 6 ||
tāḥpatiṃsahasādṛṣṭavāśayānaṃraṇapāṃsuṣu |
Verse 7
nipetustasyagātreṣuchinnāvanalatāiva || 7 ||
bahumānātpariṣvajyakācidevaṃruroda ha |
Verse 8
caraṇaukācidālambyakācitkaṇṭhe'valambya ca || 8 ||
utkṣipya ca bhujaukācidbhūmausuparivartate |
Verse 9
hatasyavadanandṛṣṭavākācinmohamupāgamat || 9 ||
kācidaṅkeśiraḥkṛtvārurodamukhamīkṣatī |
Verse 10
snāpayantīmukhambāṣpaistuṣārairivapaṅkajam || 10 ||
evamārtāḥpatindṛṣṭavārāvaṇannihatambhuvi |
Verse 11
cukruśurbhahudhāśokādbhūyastāḥparyadevayan || 11 ||
yenamitrāsitaḥśakroyenavitrāsitoyamaḥ |
Verse 12
yenavaiśravaṇorājāpuṣpakeṇaviyojitaḥ || 12 ||
gandharvāṇāmṛṣīṇāṃ ca surāṇāṃ ca mahātmanām |
Verse 13
bhayaṃyenaraṇedattaṃso'yaṃśeteraṇehataḥ || 13 ||
asurebhyaḥsurebhyovāpannagebhyo'pivātathā |
Verse 14
bhayaṃyo na vijānātitasyedammānuṣād bhayam || 14 ||
avadhyodevatānāṃyastathādānavarākṣasām |
Verse 15
hataḥso'yaṃraṇeśetemānuṣeṇapadātinā || 15 ||
yo na śakyassurairhantuṃ na yakṣairnāsuraistathā |
Verse 16
so'yaṅkaścidivāsattvomṛtyummartyenalambhitaḥ || 16 ||
evaṃvadantyorurudustasyatāduḥkhitāḥstriyaḥ |
Verse 17
bhūyaeva ca duḥkhārtāvilepuścapunaḥpunaḥ || 17 ||
aśṛṇvatātusuhṛdāṃsatataṃhitavādinām |
Verse 18
maraṇāyahṛtāsītārākṣasāścanipātitāḥ || 18 ||
etāssamamidānīntevayamātmā ca pātitaḥ |
Verse 19
bruvāṇo'pihitaṃvākyamiṣṭobhrātāvibhīṣaṇaḥ || 19 ||
dhṛṣṭamparuṣitomohattvayātmavathakāṅkṣiṇā |
Verse 20
diniryātitātesvāsatītārāmāyamaithilī || 20 ||
nanassyādvyasanaṅghoramidammūlaharammahat |
Verse 21
vṛttakāmobhavedbhrātārāmomitrakulambhavet || 21 ||
vayañcādhvivāḥsarvāḥsakamā na ca śatravaḥ |
Verse 22
tvayāpunarnṛśaṃśaṃsenasītāṃsaṃrundhatābalāt || 22 ||
rākṣasāvayamātmā ca trayantulyannipātitam |
na kāmakāraḥkāmaṃvātavarākṣasapuṅgava |
Verse 23
daivañceṣṭayatesarvaṃhatandaivenahanyate || 23 ||
vānarāṇāṃvināśo'yaṃrākṣasānāṃ ca teraṇe |
Verse 24
tavacaivamahābāho daivayogādupāgataḥ || 24 ||
naivārthena na kāmenavikrameṇa na cājñayā |
Verse 25
śakyādaivagatirlokenivartayitumudyatā || 25 ||
tataḥ śubhataraṃ vākyamuvāca pavanātmajam |
Verse 26
atilakṣaṇasampannaṃ mādhuryaguṇabhūṣitam || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe trayodaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ।
रावणन्निहतन्दृष्टवाराघवेणमहात्मना ।
अन्तःपुराद्विनिष्पेतूराक्षस्यश्शोककर्शिताः ॥ 1 ॥
वार्यमाणास्सुबहुशोवेष्टन्त्यःक्षितिपांसुषु ।
विमुक्तकेश्यश्शोकार्तागावोवत्सहतायथा ॥ 2 ॥
उत्तरेणविनिष्क्रम्यद्वारेणसहराक्षसैः ।
प्रविश्यायोधनङ्घोरंविचिन्वन्त्वोहतम्पतिम् ॥ 3 ॥
आर्यपुत्रेतिवादिन्योहानाथेति च सर्वशः ।
परिपेतुःकबन्धाङ्काम्महींशोणितकर्दमाम् ॥ 4 ॥
दृष्ट्वा समागतं देवी हनूमन्तं महाबलम् ।
तूष्णीमास्त तदा दृष्ट्वा स्मृत्वा हृष्टाभवत्तदा ॥ 5 ॥
ददृशुस्तामहाकायम्महावीर्यम्महाद्युतिम् ।
रावणन्निहतम्भूमौनीलाञ्जनचयोपमम् ॥ 6 ॥
ताःपतिंसहसादृष्टवाशयानंरणपांसुषु ।
निपेतुस्तस्यगात्रेषुछिन्नावनलताइव ॥ 7 ॥
बहुमानात्परिष्वज्यकाचिदेवंरुरोद ह ।
चरणौकाचिदालम्ब्यकाचित्कण्ठेऽवलम्ब्य च ॥ 8 ॥
उत्क्षिप्य च भुजौकाचिद्भूमौसुपरिवर्तते ।
हतस्यवदनन्दृष्टवाकाचिन्मोहमुपागमत् ॥ 9 ॥
काचिदङ्केशिरःकृत्वारुरोदमुखमीक्षती ।
स्नापयन्तीमुखम्बाष्पैस्तुषारैरिवपङ्कजम् ॥ 10 ॥
एवमार्ताःपतिन्दृष्टवारावणन्निहतम्भुवि ।
चुक्रुशुर्भहुधाशोकाद्भूयस्ताःपर्यदेवयन् ॥ 11 ॥
येनमित्रासितःशक्रोयेनवित्रासितोयमः ।
येनवैश्रवणोराजापुष्पकेणवियोजितः ॥ 12 ॥
गन्धर्वाणामृषीणां च सुराणां च महात्मनाम् ।
भयंयेनरणेदत्तंसोऽयंशेतेरणेहतः ॥ 13 ॥
असुरेभ्यःसुरेभ्योवापन्नगेभ्योऽपिवातथा ।
भयंयो न विजानातितस्येदम्मानुषाद् भयम् ॥ 14 ॥
अवध्योदेवतानांयस्तथादानवराक्षसाम् ।
हतःसोऽयंरणेशेतेमानुषेणपदातिना ॥ 15 ॥
यो न शक्यस्सुरैर्हन्तुं न यक्षैर्नासुरैस्तथा ।
सोऽयङ्कश्चिदिवासत्त्वोमृत्युम्मर्त्येनलम्भितः ॥ 16 ॥
एवंवदन्त्योरुरुदुस्तस्यतादुःखिताःस्त्रियः ।
भूयएव च दुःखार्ताविलेपुश्चपुनःपुनः ॥ 17 ॥
अशृण्वतातुसुहृदांसततंहितवादिनाम् ।
मरणायहृतासीताराक्षसाश्चनिपातिताः ॥ 18 ॥
एतास्सममिदानीन्तेवयमात्मा च पातितः ।
ब्रुवाणोऽपिहितंवाक्यमिष्टोभ्राताविभीषणः ॥ 19 ॥
धृष्टम्परुषितोमोहत्त्वयात्मवथकाङ्क्षिणा ।
दिनिर्यातितातेस्वासतीतारामायमैथिली ॥ 20 ॥
ननस्स्याद्व्यसनङ्घोरमिदम्मूलहरम्महत् ।
वृत्तकामोभवेद्भ्रातारामोमित्रकुलम्भवेत् ॥ 21 ॥
वयञ्चाध्विवाःसर्वाःसकमा न च शत्रवः ।
त्वयापुनर्नृशंशंसेनसीतांसंरुन्धताबलात् ॥ 22 ॥
राक्षसावयमात्मा च त्रयन्तुल्यन्निपातितम् ।
न कामकारःकामंवातवराक्षसपुङ्गव ।
दैवञ्चेष्टयतेसर्वंहतन्दैवेनहन्यते ॥ 23 ॥
वानराणांविनाशोऽयंराक्षसानां च तेरणे ।
तवचैवमहाबाहो दैवयोगादुपागतः ॥ 24 ॥
नैवार्थेन न कामेनविक्रमेण न चाज्ञया ।
शक्यादैवगतिर्लोकेनिवर्तयितुमुद्यता ॥ 25 ॥
ततः शुभतरं वाक्यमुवाच पवनात्मजम् ।
अतिलक्षणसम्पन्नं माधुर्यगुणभूषितम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रयोदशाधिकशततमस्सर्गः ॥