3.10 অরণ্যকাণ্ড - দশম সর্গঃ

3.10 Aranyakanda - Dashama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ দশমস্সর্গঃ ।
বাক্যমেতত্তু বৈদেহ্যা ব্যাহৃতং ভর্তৃভক্তযা ।
শ্রুত্বা ধর্মে স্থিতো রামঃ প্রত্যুবাচাথ মৈথিলীম্ ॥ 1 ॥
হিতমুক্তং ত্বযা দেবি স্নিগ্ধযা সদৃশং বচঃ ।
কুলং ব্যপদিশন্ত্যা চ ধর্মজ্ঞে জনকাত্মজে ॥ 2 ॥
কিন্তু বক্ষ্যাম্যহং দেবি ত্বযৈবোক্তমিদং বচঃ ।
ক্ষত্রিযৈর্ধার্যতে চাপো নার্তশব্দো ভবেদিতি ॥ 3 ॥
তে চার্তা দণ্ডকারণ্যে মুনযস্সংশিতব্রতাঃ ।
মাং সীতে স্বযমাগম্য শরণ্যাশ্শরণং গতাঃ ॥ 4 ॥
বসন্তো ধর্মনিরতা বনে মূলফলাশনাঃ ।
ন লভন্তে সুখং ভীতা রাক্ষসৈঃ ক্রূরকর্মভিঃ ॥ 5 ॥
কালে কালে চ নিরতা নিযমৈর্বিবিধৈর্বনে ।
ভক্ষ্যন্তে রাক্ষসৈর্ভীমৈর্নরমাংসোপজীবিভিঃ ॥ 6 ॥
তে ভক্ষ্যমাণা মুনযো দণ্ডকারণ্যবাসিনঃ ।
অস্মানভ্যবপদ্যেতি মামূচুর্দ্বিজসত্তমা ॥ 7 ॥
মযা তু বচনং শ্রুত্বা তেষামেবং মুখাচ্চ্যুতম্ ।
কৃত্বা চরণশুশ্রূষাং বাক্যমেতদুদাহৃতম্ ॥ 8 ॥
প্রসীদন্তু ভবন্তো মে হ্রীরেষা হি মমাতুলা ।
যদীদৃশৈরহং বিপ্রৈরুপস্থেযৈরুপস্থিতঃ ॥ 9 ॥
কিং করোমীতি চ মযা ব্যাহৃতং দ্বিজসন্নিধৌ ।
সর্বৈরেতৈস্সমাগম্য বাগিযং সমুদাহৃতা ॥ 10 ॥
রাক্ষসৈর্দণ্ডকারণ্যে বহুভিঃ কামরূপিভিঃ ।
অর্দিতাস্স্ম দৃঢং রাম ভবান্নস্তত্র রক্ষতু ॥ 11 ॥
হোমকালেষু সম্প্রাপ্তাঃ পর্বকালেষু চানঘ ।
ধর্ষযন্তি সুদুর্ধর্ষা রাক্ষসাঃ পিশিতাশনাঃ ॥ 12 ॥
রাক্ষসৈর্ধর্ষিতানাং চ তাপসানাং তপস্বিনাম্ ।
গতিং মৃগযমাণানাং ভবান্নঃ পরমা গতিঃ ॥ 13 ॥
কামং তপঃপ্রভাবেন শক্তা হন্তুং নিশাচরান্ ।
চিরার্জিতং তু নেচ্ছামস্তপঃ খণ্ডযিতুং বযম্ ॥ 14 ॥
বহুবিঘ্নং তপো নিত্যং দুশ্চরং চৈব রাঘব ।
তেন শাপং ন মুঞ্চামো ভক্ষ্যমাণাশ্চ রাক্ষসৈঃ ॥ 15 ॥
তদর্ধ্যমানান্রক্ষোভির্দণ্ডকারণ্যবাসিভিঃ ।
রক্ষ নস্ত্বং সহ ভ্রাত্রা ত্বন্নাথা হি বযং বনে ॥ 16 ॥
মযা চৈতদ্বচশ্শ্রুত্বা কার্ত্স্ন্যেন পরিপালনম্ ।
ঋষীণাং দণ্ডকারণ্যে সংশ্রুতং জনকাত্মজে ॥ 17 ॥
সংশ্রুত্য চ ন শক্ষ্যামি জীবমানঃ প্রতিশ্রবম্ ।
মুনীনামন্যথা কর্তুং সত্যমিষ্টং হি মে সদা ॥ 18 ॥
অপ্যহং জীবিতং জহ্যাং ত্বাং বা সীতে সলক্ষ্মণাম্ ।
ন তু প্রতিজ্ঞাং সংশ্রুত্য ব্রাহ্মণেভ্যো বিশেষতঃ ॥ 19 ॥
তদবশ্যং মযা কার্যমৃষীণাং পরিপালনম্ ।
অনুক্তেনাপি বৈদেহি প্রতিজ্ঞায তু কিং পুনঃ ॥ 20 ॥
মম স্নেহাচ্চ সৌহার্দাদিদমুক্তন্ত্বযাঽনঘে ।
পরিতুষ্টোঽস্ম্যহং সীতে ন হ্যনিষ্টোঽনুশিষ্যতে ॥ 21 ॥
সদৃশং চানুরূপং চ কুলস্য তব চাত্মনঃ ।
সধর্মচারিণী মে ত্বং প্রাণেভ্যোঽপি গরীযসী ॥ 22 ॥
ইত্যেবমুক্ত্বা বচনং মহাত্মা সীতাং প্রিযাং মৈথিলরাজপুত্রীম্ ।
রামো ধনুষ্মান্সহ লক্ষ্মণেন জগাম রম্যাণি তপোবনানি ॥ 23 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে দশমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vākyametattu vaidehyā vyāhṛtaṃ bhartṛbhaktayā |
śrutvā dharme sthito rāmaḥ pratyuvācātha maithilīm || 1 ||
hitamuktaṃ tvayā devi snigdhayā sadṛśaṃ vacaḥ |
kulaṃ vyapadiśantyā ca dharmajñe janakātmaje || 2 ||
kintu vakṣyāmyahaṃ devi tvayaivoktamidaṃ vacaḥ |
kṣatriyairdhāryate cāpo nārtaśabdo bhavediti || 3 ||
te cārtā daṇḍakāraṇye munayassaṃśitavratāḥ |
māṃ sīte svayamāgamya śaraṇyāśśaraṇaṃ gatāḥ || 4 ||
vasanto dharmaniratā vane mūlaphalāśanāḥ |
na labhante sukhaṃ bhītā rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 5 ||
kāle kāle ca niratā niyamairvividhairvane |
bhakṣyante rākṣasairbhīmairnaramāṃsopajīvibhiḥ || 6 ||
te bhakṣyamāṇā munayo daṇḍakāraṇyavāsinaḥ |
asmānabhyavapadyeti māmūcurdvijasattamā || 7 ||
mayā tu vacanaṃ śrutvā teṣāmevaṃ mukhāccyutam |
kṛtvā caraṇaśuśrūṣāṃ vākyametadudāhṛtam || 8 ||
prasīdantu bhavanto me hrīreṣā hi mamātulā |
yadīdṛśairahaṃ viprairupastheyairupasthitaḥ || 9 ||
kiṃ karomīti ca mayā vyāhṛtaṃ dvijasannidhau |
sarvairetaissamāgamya vāgiyaṃ samudāhṛtā || 10 ||
rākṣasairdaṇḍakāraṇye bahubhiḥ kāmarūpibhiḥ |
arditāssma dṛḍhaṃ rāma bhavānnastatra rakṣatu || 11 ||
homakāleṣu samprāptāḥ parvakāleṣu cānagha |
dharṣayanti sudurdharṣā rākṣasāḥ piśitāśanāḥ || 12 ||
rākṣasairdharṣitānāṃ ca tāpasānāṃ tapasvinām |
gatiṃ mṛgayamāṇānāṃ bhavānnaḥ paramā gatiḥ || 13 ||
kāmaṃ tapaḥprabhāvena śaktā hantuṃ niśācarān |
cirārjitaṃ tu necchāmastapaḥ khaṇḍayituṃ vayam || 14 ||
bahuvighnaṃ tapo nityaṃ duścaraṃ caiva rāghava |
tena śāpaṃ na muñcāmo bhakṣyamāṇāśca rākṣasaiḥ || 15 ||
tadardhyamānānrakṣobhirdaṇḍakāraṇyavāsibhiḥ |
rakṣa nastvaṃ saha bhrātrā tvannāthā hi vayaṃ vane || 16 ||
mayā caitadvacaśśrutvā kārtsnyena paripālanam |
ṛṣīṇāṃ daṇḍakāraṇye saṃśrutaṃ janakātmaje || 17 ||
saṃśrutya ca na śakṣyāmi jīvamānaḥ pratiśravam |
munīnāmanyathā kartuṃ satyamiṣṭaṃ hi me sadā || 18 ||
apyahaṃ jīvitaṃ jahyāṃ tvāṃ vā sīte salakṣmaṇām |
na tu pratijñāṃ saṃśrutya brāhmaṇebhyo viśeṣataḥ || 19 ||
tadavaśyaṃ mayā kāryamṛṣīṇāṃ paripālanam |
anuktenāpi vaidehi pratijñāya tu kiṃ punaḥ || 20 ||
mama snehācca sauhārdādidamuktantvayā'naghe |
parituṣṭo'smyahaṃ sīte na hyaniṣṭo'nuśiṣyate || 21 ||
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca kulasya tava cātmanaḥ |
sadharmacāriṇī me tvaṃ prāṇebhyo'pi garīyasī || 22 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahātmā sītāṃ priyāṃ maithilarājaputrīm |
rāmo dhanuṣmānsaha lakṣmaṇena jagāma ramyāṇi tapovanāni || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
वाक्यमेतत्तु वैदेह्या व्याहृतं भर्तृभक्तया ।
श्रुत्वा धर्मे स्थितो रामः प्रत्युवाचाथ मैथिलीम् ॥ 1 ॥
हितमुक्तं त्वया देवि स्निग्धया सदृशं वचः ।
कुलं व्यपदिशन्त्या च धर्मज्ञे जनकात्मजे ॥ 2 ॥
किन्तु वक्ष्याम्यहं देवि त्वयैवोक्तमिदं वचः ।
क्षत्रियैर्धार्यते चापो नार्तशब्दो भवेदिति ॥ 3 ॥
ते चार्ता दण्डकारण्ये मुनयस्संशितव्रताः ।
मां सीते स्वयमागम्य शरण्याश्शरणं गताः ॥ 4 ॥
वसन्तो धर्मनिरता वने मूलफलाशनाः ।
न लभन्ते सुखं भीता राक्षसैः क्रूरकर्मभिः ॥ 5 ॥
काले काले च निरता नियमैर्विविधैर्वने ।
भक्ष्यन्ते राक्षसैर्भीमैर्नरमांसोपजीविभिः ॥ 6 ॥
ते भक्ष्यमाणा मुनयो दण्डकारण्यवासिनः ।
अस्मानभ्यवपद्येति मामूचुर्द्विजसत्तमा ॥ 7 ॥
मया तु वचनं श्रुत्वा तेषामेवं मुखाच्च्युतम् ।
कृत्वा चरणशुश्रूषां वाक्यमेतदुदाहृतम् ॥ 8 ॥
प्रसीदन्तु भवन्तो मे ह्रीरेषा हि ममातुला ।
यदीदृशैरहं विप्रैरुपस्थेयैरुपस्थितः ॥ 9 ॥
किं करोमीति च मया व्याहृतं द्विजसन्निधौ ।
सर्वैरेतैस्समागम्य वागियं समुदाहृता ॥ 10 ॥
राक्षसैर्दण्डकारण्ये बहुभिः कामरूपिभिः ।
अर्दितास्स्म दृढं राम भवान्नस्तत्र रक्षतु ॥ 11 ॥
होमकालेषु सम्प्राप्ताः पर्वकालेषु चानघ ।
धर्षयन्ति सुदुर्धर्षा राक्षसाः पिशिताशनाः ॥ 12 ॥
राक्षसैर्धर्षितानां च तापसानां तपस्विनाम् ।
गतिं मृगयमाणानां भवान्नः परमा गतिः ॥ 13 ॥
कामं तपःप्रभावेन शक्ता हन्तुं निशाचरान् ।
चिरार्जितं तु नेच्छामस्तपः खण्डयितुं वयम् ॥ 14 ॥
बहुविघ्नं तपो नित्यं दुश्चरं चैव राघव ।
तेन शापं न मुञ्चामो भक्ष्यमाणाश्च राक्षसैः ॥ 15 ॥
तदर्ध्यमानान्रक्षोभिर्दण्डकारण्यवासिभिः ।
रक्ष नस्त्वं सह भ्रात्रा त्वन्नाथा हि वयं वने ॥ 16 ॥
मया चैतद्वचश्श्रुत्वा कार्त्स्न्येन परिपालनम् ।
ऋषीणां दण्डकारण्ये संश्रुतं जनकात्मजे ॥ 17 ॥
संश्रुत्य च न शक्ष्यामि जीवमानः प्रतिश्रवम् ।
मुनीनामन्यथा कर्तुं सत्यमिष्टं हि मे सदा ॥ 18 ॥
अप्यहं जीवितं जह्यां त्वां वा सीते सलक्ष्मणाम् ।
न तु प्रतिज्ञां संश्रुत्य ब्राह्मणेभ्यो विशेषतः ॥ 19 ॥
तदवश्यं मया कार्यमृषीणां परिपालनम् ।
अनुक्तेनापि वैदेहि प्रतिज्ञाय तु किं पुनः ॥ 20 ॥
मम स्नेहाच्च सौहार्दादिदमुक्तन्त्वयाऽनघे ।
परितुष्टोऽस्म्यहं सीते न ह्यनिष्टोऽनुशिष्यते ॥ 21 ॥
सदृशं चानुरूपं च कुलस्य तव चात्मनः ।
सधर्मचारिणी मे त्वं प्राणेभ्योऽपि गरीयसी ॥ 22 ॥
इत्येवमुक्त्वा वचनं महात्मा सीतां प्रियां मैथिलराजपुत्रीम् ।
रामो धनुष्मान्सह लक्ष्मणेन जगाम रम्याणि तपोवनानि ॥ 23 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
vākyametattu vaidehyā vyāhṛtaṃ bhartṛbhaktayā |
śrutvā dharme sthito rāmaḥ pratyuvācātha maithilīm || 1 ||
hitamuktaṃ tvayā devi snigdhayā sadṛśaṃ vacaḥ |
kulaṃ vyapadiśantyā ca dharmajñe janakātmaje || 2 ||
kintu vakṣyāmyahaṃ devi tvayaivoktamidaṃ vacaḥ |
kṣatriyairdhāryate cāpo nārtaśabdo bhavediti || 3 ||
te cārtā daṇḍakāraṇye munayassaṃśitavratāḥ |
māṃ sīte svayamāgamya śaraṇyāśśaraṇaṃ gatāḥ || 4 ||
vasanto dharmaniratā vane mūlaphalāśanāḥ |
na labhante sukhaṃ bhītā rākṣasaiḥ krūrakarmabhiḥ || 5 ||
kāle kāle ca niratā niyamairvividhairvane |
bhakṣyante rākṣasairbhīmairnaramāṃsopajīvibhiḥ || 6 ||
te bhakṣyamāṇā munayo daṇḍakāraṇyavāsinaḥ |
asmānabhyavapadyeti māmūcurdvijasattamā || 7 ||
mayā tu vacanaṃ śrutvā teṣāmevaṃ mukhāccyutam |
kṛtvā caraṇaśuśrūṣāṃ vākyametadudāhṛtam || 8 ||
prasīdantu bhavanto me hrīreṣā hi mamātulā |
yadīdṛśairahaṃ viprairupastheyairupasthitaḥ || 9 ||
kiṃ karomīti ca mayā vyāhṛtaṃ dvijasannidhau |
sarvairetaissamāgamya vāgiyaṃ samudāhṛtā || 10 ||
rākṣasairdaṇḍakāraṇye bahubhiḥ kāmarūpibhiḥ |
arditāssma dṛḍhaṃ rāma bhavānnastatra rakṣatu || 11 ||
homakāleṣu samprāptāḥ parvakāleṣu cānagha |
dharṣayanti sudurdharṣā rākṣasāḥ piśitāśanāḥ || 12 ||
rākṣasairdharṣitānāṃ ca tāpasānāṃ tapasvinām |
gatiṃ mṛgayamāṇānāṃ bhavānnaḥ paramā gatiḥ || 13 ||
kāmaṃ tapaḥprabhāvena śaktā hantuṃ niśācarān |
cirārjitaṃ tu necchāmastapaḥ khaṇḍayituṃ vayam || 14 ||
bahuvighnaṃ tapo nityaṃ duścaraṃ caiva rāghava |
tena śāpaṃ na muñcāmo bhakṣyamāṇāśca rākṣasaiḥ || 15 ||
tadardhyamānānrakṣobhirdaṇḍakāraṇyavāsibhiḥ |
rakṣa nastvaṃ saha bhrātrā tvannāthā hi vayaṃ vane || 16 ||
mayā caitadvacaśśrutvā kārtsnyena paripālanam |
ṛṣīṇāṃ daṇḍakāraṇye saṃśrutaṃ janakātmaje || 17 ||
saṃśrutya ca na śakṣyāmi jīvamānaḥ pratiśravam |
munīnāmanyathā kartuṃ satyamiṣṭaṃ hi me sadā || 18 ||
apyahaṃ jīvitaṃ jahyāṃ tvāṃ vā sīte salakṣmaṇām |
na tu pratijñāṃ saṃśrutya brāhmaṇebhyo viśeṣataḥ || 19 ||
tadavaśyaṃ mayā kāryamṛṣīṇāṃ paripālanam |
anuktenāpi vaidehi pratijñāya tu kiṃ punaḥ || 20 ||
mama snehācca sauhārdādidamuktantvayā'naghe |
parituṣṭo'smyahaṃ sīte na hyaniṣṭo'nuśiṣyate || 21 ||
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca kulasya tava cātmanaḥ |
sadharmacāriṇī me tvaṃ prāṇebhyo'pi garīyasī || 22 ||
ityevamuktvā vacanaṃ mahātmā sītāṃ priyāṃ maithilarājaputrīm |
rāmo dhanuṣmānsaha lakṣmaṇena jagāma ramyāṇi tapovanāni || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in