ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே அயோத்யாகாண்டம் ।
அத த்ர்யதிகஶததமஸ்ஸர்கஃ ।
வஸிஷ்டஃ புரதஃ க்ரு'த்வா தாராந்தஶரதஸ்ய ச ।
அபிசக்ராம தம் தேஶம் ராமதர்ஶநதர்ஷிதஃ ॥ 1 ॥
ராஜபத்ந்யஶ்ச கச்சந்த்யோ மந்தம் மந்தாகிநீம் ப்ரதி ।
தத்ரு'ஶு ஸ்தத்ர தத் தீர்தம் ராமலக்ஷ்மணஸேவிதம் ॥ 2 ॥
கௌஸல்யா பாஷ்பபூர்ணேந முகேந பரிஶுஷ்யதா ।
ஸுமித்ராமப்ரவீத்தீநா யாஶ்சாந்யா ராஜயோஷிதஃ ॥ 3 ॥
இதம் தேஷாமநாதாநாம் க்லிஷ்டமக்லிஷ்டகர்மணாம் ।
வநே ப்ராக்கலநம் தீர்தம் யே தே நிர்விஷயீக்ரு'தாஃ ॥ 4 ॥
இத ஸ்ஸுமித்ரே புத்ரஸ்தே ஸதா ஜலமதந்த்ரிதஃ ।
ஸ்வயம் ஹரதி ஸௌமித்ரிர்மம புத்ரஸ்ய காரணாத் ॥ 5 ॥
ஜகந்யமபி தே புத்ரஃ க்ரு'தவாந் ந து கர்ஹிதஃ ।
ப்ராதுர்யதர்தரஹிதம் ஸர்வம் தத் கர்ஹிதம்ம் குணைஃ ॥ 6 ॥
அத்யாயமபி தே புத்ரஃ க்லேஶாநாமததோசிதஃ ।
நீசாநர்த ஸமாசாரம் ஸஜ்ஜம் கர்ம ப்ரமுஞ்சது ॥ 7 ॥
தக்ஷிணாக்ரேஷு தர்பேஷு ஸா ததர்ஶ மஹீதலே ।
பிதுரிங்குதிபிண்யாகம் ந்யஸ்தமாயதலோசநா ॥ 8 ॥
தம் பூமௌ பிதுரார்தேந ந்யஸ்தம் ராமேண வீக்ஷ்ய ஸா ।
உவாச தேவீ கௌஸல்யா ஸர்வா தஶரதஸ்த்ரியஃ ॥ 9 ॥
இதமிக்ஷ்வாகுநாதஸ்ய ராகவஸ்ய மஹாத்மநஃ ।
ராகவேண பிதுர்தத்தம் பஶ்யதைதத்யதாவிதி ॥ 10 ॥
தஸ்ய தேவஸமாநஸ்ய பார்திவஸ்ய மஹாத்மநஃ ।
நைததௌபயிகம் மந்யே புக்தபோகஸ்ய போஜநம் ॥ 11 ॥
சதுரந்தாம் மஹீம் புக்த்வா மஹேந்த்ரஸத்ரு'ஶோ விபுஃ ।
கதமிங்குதிபிண்யாகம் ஸ புக்தே வஸுதாதிபஃ ॥ 12 ॥
அதோ துஃகதரம் லோகே ந கிஞ்சித்ப்ரதிபாதி மா ।
யத்ர ராமஃ பிதுர்தத்யாதிங்குதிக்ஷோதம்ரு'த்திமாந் ॥ 13 ॥
ராமேணேங்குதிபிண்யாகம் பிதுர்தத்தம் ஸமீக்ஷ்ய மே ।
கதம் துஃகேந ஹ்ரு'தயம் ந ஸ்போடதி ஸஹஸ்ரதா ॥ 14 ॥
ஶ்ருதிஸ்து கல்வியம் ஸத்யா லௌகிகீ ப்ரதிபாதி மா ।
யதந்நஃ புருஷோ பவதி ததந்நாஸ்தஸ்ய தேவதாஃ ॥ 15 ॥
ஏவமார்தாம் ஸபத்ந்யஸ்தா ஜக்முராஶ்வாஸ்ய தாம் ததா ।
தத்ரு'ஶுஶ்சாஶ்ரமே ராமம் ஸ்வர்கச்யுதமிவாமரம் ॥ 16 ॥
ஸர்வபோகைஃ பரித்யக்தம் ராமம் ஸம்ப்ரேக்ஷ்ய மாதரஃ ।
ஆர்தா முமுசுரஶ்ரூணி ஸஸ்வரம் ஶோககர்ஶிதாஃ ॥ 17 ॥
தாஸாம் ராமஸ்ஸமுத்தாய ஜக்ராஹ சரணாந் ஶுபாந் ।
மாத்ரூணாம் மநுஜவ்யாக்ரஸ்ஸர்வாஸாம் ஸத்யஸங்கரஃ ॥ 18 ॥
தாஃ பாணிபி ஸ்ஸுகஸ்பர்ஶைர்ம்ரு'த்வங்குலிதலை ஶ்ஶுபைஃ ।
ப்ரமமார்ஜூ ரஜஃ ப்ரு'ஷ்டாத்ராமஸ்யாயதலோசநாஃ ॥ 19 ॥
ஸௌமித்ரிரபி தா ஸ்ஸர்வா மாத்ரு'ஸ்ஸம்ப்ரேக்ஷ்ய துஃகிதஃ ।
அப்யவாதயதாஸக்தம் ஶநை ராமாதநந்தரம் ॥ 20 ॥
யதா ராமே ததா தஸ்மிந்ஸர்வா வவ்ரு'திரே ஸ்த்ரியஃ ।
வ்ரு'த்திம் தஶரதாஜ்ஜாதே லக்ஷ்மணே ஶுபலக்ஷணே ॥ 21 ॥
ஸீதாऽபி சரணாம்ஸ்தாஸாமுபஸங்க்ரு'ஹ்ய துஃகிதா ।
ஶ்வஶ்ரூணாமஶ்ருபூர்ணாக்ஷீ ஸா பபூவாக்ரதஃ ஸ்திதா ॥ 22 ॥
தாம் பரிஷ்வஜ்ய துஃகார்தாம் மாதா துஹிதரம் யதா ।
வநவாஸக்ரு'ஶாம் தீநாம் கௌஸல்யா வாக்யமப்ரவீத் ॥ 23 ॥
விதேஹராஜஸ்ய ஸுதா ஸ்நுஷா தஶரதஸ்ய ச ।
ராமபத்நீ கதம் துஃகம் ஸம்ப்ராப்தா நிர்ஜநே வநே ॥ 24 ॥
பத்மமாதபஸந்தப்தம் பரிக்லிஷ்டமிவோத்பலம் ।
காஞ்சநம் ரஜஸா த்வஸ்தம் க்லிஷ்டம் சந்த்ரமிவாம்புதைஃ ॥ 25 ॥
முகம் தே ப்ரேக்ஷ்ய மாம் ஶோகோ தஹத்யக்நிரிவாऽஶ்ரயம் ।
ப்ரு'ஶம் மநஸி வைதேஹி வ்யஸநாரணிஸம்பவஃ ॥ 26 ॥
ப்ருவந்த்யாமேவமார்தாயாம் ஜநந்யாம் பரதாக்ரஜஃ ।
பாதாவாஸாத்ய ஜக்ராஹ வஸிஷ்டஸ்ய ச ராகவஃ ॥ 27 ॥
புரோஹிதஸ்யாக்நிஸமஸ்ய வை ததா ப்ரு'ஹஸ்பதேரிந்த்ரமிவாமராதிபஃ ।
ப்ரக்ரு'ஹ்ய பாதௌ ஸுஸம்ரு'த்ததேஜஸஸ்ஸஹைவ தேநோபவிவேஶ ராகவஃ ॥ 28 ॥
ததோ ஜகந்யம் ஸஹிதை ஸ்ஸமந்த்ரிபிஃ புரப்ரதாநைஶ்ச ஸஹைவ ஸைநிகைஃ ।
ஜநேந தர்மஜ்ஞதமேந தர்மவாநுபோபவிஷ்டோ பரத ஸ்ததாऽக்ரஜம் ॥ 29 ॥
உபோபவிஷ்ட ஸ்து ததா ஸ வீர்யவாம்ஸ்தபஸ்விவேஷேண ஸமீக்ஷ்ய ராகவம் ।
ஶ்ரியா ஜ்வலந்தம் பரதஃ க்ரு'தாஞ்ஜலிர்யதா மஹேந்த்ரஃ ப்ரயதஃ ப்ரஜாபதிம் ॥ 30 ॥
கிமேஷ வாக்யம் பரதோऽத்ய ராகவம் ப்ரணம்ய ஸத்க்ரு'த்ய ச ஸாது வக்ஷ்யதி ।
இதீவ தஸ்யார்யஜநஸ்ய தத்த்வதோ பபூவ கௌதூஹலமுத்தமம் ததா ॥ 31 ॥
ஸ ராகவ ஸ்ஸத்யத்ரு'தி ஶ்ச லக்ஷ்மணோ மஹாநுபாவோ பரத ஶ்ச தார்மிகஃ ।
வ்ரு'தாஃ ஸுஹ்ரு'த்பி ஶ்ச விரேஜுரத்வரே யதா ஸதஸ்யை ஸ்ஸஹிதாஸ்த்ரயோऽக்நயஃ ॥ 32 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே அயோத்யாகாண்டே த்ர்யதிகஶததமஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्र्यधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठः पुरतः कृत्वा दारान्दशरथस्य च ।
अभिचक्राम तं देशं रामदर्शनतर्षितः ॥ 1 ॥
राजपत्न्यश्च गच्छन्त्यो मन्दं मन्दाकिनीं प्रति ।
ददृशु स्तत्र तत् तीर्थं रामलक्ष्मणसेवितम् ॥ 2 ॥
कौसल्या बाष्पपूर्णेन मुखेन परिशुष्यता ।
सुमित्रामब्रवीद्दीना याश्चान्या राजयोषितः ॥ 3 ॥
इदं तेषामनाथानां क्लिष्टमक्लिष्टकर्मणाम् ।
वने प्राक्कलनं तीर्थं ये ते निर्विषयीकृताः ॥ 4 ॥
इत स्सुमित्रे पुत्रस्ते सदा जलमतन्द्रितः ।
स्वयं हरति सौमित्रिर्मम पुत्रस्य कारणात् ॥ 5 ॥
जघन्यमपि ते पुत्रः कृतवान् न तु गर्हितः ।
भ्रातुर्यदर्थरहितं सर्वं तद् गर्हितंं गुणैः ॥ 6 ॥
अद्यायमपि ते पुत्रः क्लेशानामतथोचितः ।
नीचानर्थ समाचारं सज्जं कर्म प्रमुञ्चतु ॥ 7 ॥
दक्षिणाग्रेषु दर्भेषु सा ददर्श महीतले ।
पितुरिङ्गुदिपिण्याकं न्यस्तमायतलोचना ॥ 8 ॥
तं भूमौ पितुरार्तेन न्यस्तं रामेण वीक्ष्य सा ।
उवाच देवी कौसल्या सर्वा दशरथस्त्रियः ॥ 9 ॥
इदमिक्ष्वाकुनाथस्य राघवस्य महात्मनः ।
राघवेण पितुर्दत्तं पश्यतैतद्यथाविधि ॥ 10 ॥
तस्य देवसमानस्य पार्थिवस्य महात्मनः ।
नैतदौपयिकं मन्ये भुक्तभोगस्य भोजनम् ॥ 11 ॥
चतुरन्तां महीं भुक्त्वा महेन्द्रसदृशो विभुः ।
कथमिङ्गुदिपिण्याकं स भुक्ते वसुधाधिपः ॥ 12 ॥
अतो दुःखतरं लोके न किञ्चित्प्रतिभाति मा ।
यत्र रामः पितुर्दद्यादिङ्गुदिक्षोदमृद्धिमान् ॥ 13 ॥
रामेणेङ्गुदिपिण्याकं पितुर्दत्तं समीक्ष्य मे ।
कथं दुःखेन हृदयं न स्फोटति सहस्रधा ॥ 14 ॥
श्रुतिस्तु खल्वियं सत्या लौकिकी प्रतिभाति मा ।
यदन्नः पुरुषो भवति तदन्नास्तस्य देवताः ॥ 15 ॥
एवमार्तां सपत्न्यस्ता जग्मुराश्वास्य तां तदा ।
ददृशुश्चाश्रमे रामं स्वर्गच्युतमिवामरम् ॥ 16 ॥
सर्वभोगैः परित्यक्तं रामं सम्प्रेक्ष्य मातरः ।
आर्ता मुमुचुरश्रूणि सस्वरं शोककर्शिताः ॥ 17 ॥
तासां रामस्समुत्थाय जग्राह चरणान् शुभान् ।
मात्रूणां मनुजव्याघ्रस्सर्वासां सत्यसङ्गरः ॥ 18 ॥
ताः पाणिभि स्सुखस्पर्शैर्मृद्वङ्गुलितलै श्शुभैः ।
प्रममार्जू रजः पृष्ठाद्रामस्यायतलोचनाः ॥ 19 ॥
सौमित्रिरपि ता स्सर्वा मातृस्सम्प्रेक्ष्य दुःखितः ।
अभ्यवादयतासक्तं शनै रामादनन्तरम् ॥ 20 ॥
यथा रामे तथा तस्मिन्सर्वा ववृतिरे स्त्रियः ।
वृत्तिं दशरथाज्जाते लक्ष्मणे शुभलक्षणे ॥ 21 ॥
सीताऽपि चरणांस्तासामुपसङ्गृह्य दुःखिता ।
श्वश्रूणामश्रुपूर्णाक्षी सा बभूवाग्रतः स्थिता ॥ 22 ॥
तां परिष्वज्य दुःखार्तां माता दुहितरं यथा ।
वनवासकृशां दीनां कौसल्या वाक्यमब्रवीत् ॥ 23 ॥
विदेहराजस्य सुता स्नुषा दशरथस्य च ।
रामपत्नी कथं दुःखं सम्प्राप्ता निर्जने वने ॥ 24 ॥
पद्ममातपसन्तप्तं परिक्लिष्टमिवोत्पलम् ।
काञ्चनं रजसा ध्वस्तं क्लिष्टं चन्द्रमिवाम्बुदैः ॥ 25 ॥
मुखं ते प्रेक्ष्य मां शोको दहत्यग्निरिवाऽश्रयम् ।
भृशं मनसि वैदेहि व्यसनारणिसम्भवः ॥ 26 ॥
ब्रुवन्त्यामेवमार्तायां जनन्यां भरताग्रजः ।
पादावासाद्य जग्राह वसिष्ठस्य च राघवः ॥ 27 ॥
पुरोहितस्याग्निसमस्य वै तदा बृहस्पतेरिन्द्रमिवामराधिपः ।
प्रगृह्य पादौ सुसमृद्धतेजसस्सहैव तेनोपविवेश राघवः ॥ 28 ॥
ततो जघन्यं सहितै स्समन्त्रिभिः पुरप्रधानैश्च सहैव सैनिकैः ।
जनेन धर्मज्ञतमेन धर्मवानुपोपविष्टो भरत स्तदाऽग्रजम् ॥ 29 ॥
उपोपविष्ट स्तु तदा स वीर्यवांस्तपस्विवेषेण समीक्ष्य राघवम् ।
श्रिया ज्वलन्तं भरतः कृताञ्जलिर्यथा महेन्द्रः प्रयतः प्रजापतिम् ॥ 30 ॥
किमेष वाक्यं भरतोऽद्य राघवं प्रणम्य सत्कृत्य च साधु वक्ष्यति ।
इतीव तस्यार्यजनस्य तत्त्वतो बभूव कौतूहलमुत्तमं तदा ॥ 31 ॥
स राघव स्सत्यधृति श्च लक्ष्मणो महानुभावो भरत श्च धार्मिकः ।
वृताः सुहृद्भि श्च विरेजुरध्वरे यथा सदस्यै स्सहितास्त्रयोऽग्नयः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्र्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.