ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ ത്ര്യധികശതതമസ്സര്ഗഃ ।
വസിഷ്ഠഃ പുരതഃ കൃത്വാ ദാരാന്ദശരഥസ്യ ച ।
അഭിചക്രാമ തം ദേശം രാമദര്ശനതര്ഷിതഃ ॥ 1 ॥
രാജപത്ന്യശ്ച ഗച്ഛന്ത്യോ മന്ദം മന്ദാകിനീം പ്രതി ।
ദദൃശു സ്തത്ര തത് തീര്ഥം രാമലക്ഷ്മണസേവിതമ് ॥ 2 ॥
കൌസല്യാ ബാഷ്പപൂര്ണേന മുഖേന പരിശുഷ്യതാ ।
സുമിത്രാമബ്രവീദ്ദീനാ യാശ്ചാന്യാ രാജയോഷിതഃ ॥ 3 ॥
ഇദം തേഷാമനാഥാനാം ക്ലിഷ്ടമക്ലിഷ്ടകര്മണാമ് ।
വനേ പ്രാക്കലനം തീര്ഥം യേ തേ നിര്വിഷയീകൃതാഃ ॥ 4 ॥
ഇത സ്സുമിത്രേ പുത്രസ്തേ സദാ ജലമതന്ദ്രിതഃ ।
സ്വയം ഹരതി സൌമിത്രിര്മമ പുത്രസ്യ കാരണാത് ॥ 5 ॥
ജഘന്യമപി തേ പുത്രഃ കൃതവാന് ന തു ഗര്ഹിതഃ ।
ഭ്രാതുര്യദര്ഥരഹിതം സര്വം തദ് ഗര്ഹിതംം ഗുണൈഃ ॥ 6 ॥
അദ്യായമപി തേ പുത്രഃ ക്ലേശാനാമതഥോചിതഃ ।
നീചാനര്ഥ സമാചാരം സജ്ജം കര്മ പ്രമുഞ്ചതു ॥ 7 ॥
ദക്ഷിണാഗ്രേഷു ദര്ഭേഷു സാ ദദര്ശ മഹീതലേ ।
പിതുരിങ്ഗുദിപിണ്യാകം ന്യസ്തമായതലോചനാ ॥ 8 ॥
തം ഭൂമൌ പിതുരാര്തേന ന്യസ്തം രാമേണ വീക്ഷ്യ സാ ।
ഉവാച ദേവീ കൌസല്യാ സര്വാ ദശരഥസ്ത്രിയഃ ॥ 9 ॥
ഇദമിക്ഷ്വാകുനാഥസ്യ രാഘവസ്യ മഹാത്മനഃ ।
രാഘവേണ പിതുര്ദത്തം പശ്യതൈതദ്യഥാവിധി ॥ 10 ॥
തസ്യ ദേവസമാനസ്യ പാര്ഥിവസ്യ മഹാത്മനഃ ।
നൈതദൌപയികം മന്യേ ഭുക്തഭോഗസ്യ ഭോജനമ് ॥ 11 ॥
ചതുരന്താം മഹീം ഭുക്ത്വാ മഹേന്ദ്രസദൃശോ വിഭുഃ ।
കഥമിങ്ഗുദിപിണ്യാകം സ ഭുക്തേ വസുധാധിപഃ ॥ 12 ॥
അതോ ദുഃഖതരം ലോകേ ന കിഞ്ചിത്പ്രതിഭാതി മാ ।
യത്ര രാമഃ പിതുര്ദദ്യാദിങ്ഗുദിക്ഷോദമൃദ്ധിമാന് ॥ 13 ॥
രാമേണേങ്ഗുദിപിണ്യാകം പിതുര്ദത്തം സമീക്ഷ്യ മേ ।
കഥം ദുഃഖേന ഹൃദയം ന സ്ഫോടതി സഹസ്രധാ ॥ 14 ॥
ശ്രുതിസ്തു ഖല്വിയം സത്യാ ലൌകികീ പ്രതിഭാതി മാ ।
യദന്നഃ പുരുഷോ ഭവതി തദന്നാസ്തസ്യ ദേവതാഃ ॥ 15 ॥
ഏവമാര്താം സപത്ന്യസ്താ ജഗ്മുരാശ്വാസ്യ താം തദാ ।
ദദൃശുശ്ചാശ്രമേ രാമം സ്വര്ഗച്യുതമിവാമരമ് ॥ 16 ॥
സര്വഭോഗൈഃ പരിത്യക്തം രാമം സമ്പ്രേക്ഷ്യ മാതരഃ ।
ആര്താ മുമുചുരശ്രൂണി സസ്വരം ശോകകര്ശിതാഃ ॥ 17 ॥
താസാം രാമസ്സമുത്ഥായ ജഗ്രാഹ ചരണാന് ശുഭാന് ।
മാത്രൂണാം മനുജവ്യാഘ്രസ്സര്വാസാം സത്യസങ്ഗരഃ ॥ 18 ॥
താഃ പാണിഭി സ്സുഖസ്പര്ശൈര്മൃദ്വങ്ഗുലിതലൈ ശ്ശുഭൈഃ ।
പ്രമമാര്ജൂ രജഃ പൃഷ്ഠാദ്രാമസ്യായതലോചനാഃ ॥ 19 ॥
സൌമിത്രിരപി താ സ്സര്വാ മാതൃസ്സമ്പ്രേക്ഷ്യ ദുഃഖിതഃ ।
അഭ്യവാദയതാസക്തം ശനൈ രാമാദനന്തരമ് ॥ 20 ॥
യഥാ രാമേ തഥാ തസ്മിന്സര്വാ വവൃതിരേ സ്ത്രിയഃ ।
വൃത്തിം ദശരഥാജ്ജാതേ ലക്ഷ്മണേ ശുഭലക്ഷണേ ॥ 21 ॥
സീതാഽപി ചരണാംസ്താസാമുപസങ്ഗൃഹ്യ ദുഃഖിതാ ।
ശ്വശ്രൂണാമശ്രുപൂര്ണാക്ഷീ സാ ബഭൂവാഗ്രതഃ സ്ഥിതാ ॥ 22 ॥
താം പരിഷ്വജ്യ ദുഃഖാര്താം മാതാ ദുഹിതരം യഥാ ।
വനവാസകൃശാം ദീനാം കൌസല്യാ വാക്യമബ്രവീത് ॥ 23 ॥
വിദേഹരാജസ്യ സുതാ സ്നുഷാ ദശരഥസ്യ ച ।
രാമപത്നീ കഥം ദുഃഖം സമ്പ്രാപ്താ നിര്ജനേ വനേ ॥ 24 ॥
പദ്മമാതപസന്തപ്തം പരിക്ലിഷ്ടമിവോത്പലമ് ।
കാഞ്ചനം രജസാ ധ്വസ്തം ക്ലിഷ്ടം ചന്ദ്രമിവാമ്ബുദൈഃ ॥ 25 ॥
മുഖം തേ പ്രേക്ഷ്യ മാം ശോകോ ദഹത്യഗ്നിരിവാഽശ്രയമ് ।
ഭൃശം മനസി വൈദേഹി വ്യസനാരണിസമ്ഭവഃ ॥ 26 ॥
ബ്രുവന്ത്യാമേവമാര്തായാം ജനന്യാം ഭരതാഗ്രജഃ ।
പാദാവാസാദ്യ ജഗ്രാഹ വസിഷ്ഠസ്യ ച രാഘവഃ ॥ 27 ॥
പുരോഹിതസ്യാഗ്നിസമസ്യ വൈ തദാ ബൃഹസ്പതേരിന്ദ്രമിവാമരാധിപഃ ।
പ്രഗൃഹ്യ പാദൌ സുസമൃദ്ധതേജസസ്സഹൈവ തേനോപവിവേശ രാഘവഃ ॥ 28 ॥
തതോ ജഘന്യം സഹിതൈ സ്സമന്ത്രിഭിഃ പുരപ്രധാനൈശ്ച സഹൈവ സൈനികൈഃ ।
ജനേന ധര്മജ്ഞതമേന ധര്മവാനുപോപവിഷ്ടോ ഭരത സ്തദാഽഗ്രജമ് ॥ 29 ॥
ഉപോപവിഷ്ട സ്തു തദാ സ വീര്യവാംസ്തപസ്വിവേഷേണ സമീക്ഷ്യ രാഘവമ് ।
ശ്രിയാ ജ്വലന്തം ഭരതഃ കൃതാഞ്ജലിര്യഥാ മഹേന്ദ്രഃ പ്രയതഃ പ്രജാപതിമ് ॥ 30 ॥
കിമേഷ വാക്യം ഭരതോഽദ്യ രാഘവം പ്രണമ്യ സത്കൃത്യ ച സാധു വക്ഷ്യതി ।
ഇതീവ തസ്യാര്യജനസ്യ തത്ത്വതോ ബഭൂവ കൌതൂഹലമുത്തമം തദാ ॥ 31 ॥
സ രാഘവ സ്സത്യധൃതി ശ്ച ലക്ഷ്മണോ മഹാനുഭാവോ ഭരത ശ്ച ധാര്മികഃ ।
വൃതാഃ സുഹൃദ്ഭി ശ്ച വിരേജുരധ്വരേ യഥാ സദസ്യൈ സ്സഹിതാസ്ത്രയോഽഗ്നയഃ ॥ 32 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ ത്ര്യധികശതതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्र्यधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठः पुरतः कृत्वा दारान्दशरथस्य च ।
अभिचक्राम तं देशं रामदर्शनतर्षितः ॥ 1 ॥
राजपत्न्यश्च गच्छन्त्यो मन्दं मन्दाकिनीं प्रति ।
ददृशु स्तत्र तत् तीर्थं रामलक्ष्मणसेवितम् ॥ 2 ॥
कौसल्या बाष्पपूर्णेन मुखेन परिशुष्यता ।
सुमित्रामब्रवीद्दीना याश्चान्या राजयोषितः ॥ 3 ॥
इदं तेषामनाथानां क्लिष्टमक्लिष्टकर्मणाम् ।
वने प्राक्कलनं तीर्थं ये ते निर्विषयीकृताः ॥ 4 ॥
इत स्सुमित्रे पुत्रस्ते सदा जलमतन्द्रितः ।
स्वयं हरति सौमित्रिर्मम पुत्रस्य कारणात् ॥ 5 ॥
जघन्यमपि ते पुत्रः कृतवान् न तु गर्हितः ।
भ्रातुर्यदर्थरहितं सर्वं तद् गर्हितंं गुणैः ॥ 6 ॥
अद्यायमपि ते पुत्रः क्लेशानामतथोचितः ।
नीचानर्थ समाचारं सज्जं कर्म प्रमुञ्चतु ॥ 7 ॥
दक्षिणाग्रेषु दर्भेषु सा ददर्श महीतले ।
पितुरिङ्गुदिपिण्याकं न्यस्तमायतलोचना ॥ 8 ॥
तं भूमौ पितुरार्तेन न्यस्तं रामेण वीक्ष्य सा ।
उवाच देवी कौसल्या सर्वा दशरथस्त्रियः ॥ 9 ॥
इदमिक्ष्वाकुनाथस्य राघवस्य महात्मनः ।
राघवेण पितुर्दत्तं पश्यतैतद्यथाविधि ॥ 10 ॥
तस्य देवसमानस्य पार्थिवस्य महात्मनः ।
नैतदौपयिकं मन्ये भुक्तभोगस्य भोजनम् ॥ 11 ॥
चतुरन्तां महीं भुक्त्वा महेन्द्रसदृशो विभुः ।
कथमिङ्गुदिपिण्याकं स भुक्ते वसुधाधिपः ॥ 12 ॥
अतो दुःखतरं लोके न किञ्चित्प्रतिभाति मा ।
यत्र रामः पितुर्दद्यादिङ्गुदिक्षोदमृद्धिमान् ॥ 13 ॥
रामेणेङ्गुदिपिण्याकं पितुर्दत्तं समीक्ष्य मे ।
कथं दुःखेन हृदयं न स्फोटति सहस्रधा ॥ 14 ॥
श्रुतिस्तु खल्वियं सत्या लौकिकी प्रतिभाति मा ।
यदन्नः पुरुषो भवति तदन्नास्तस्य देवताः ॥ 15 ॥
एवमार्तां सपत्न्यस्ता जग्मुराश्वास्य तां तदा ।
ददृशुश्चाश्रमे रामं स्वर्गच्युतमिवामरम् ॥ 16 ॥
सर्वभोगैः परित्यक्तं रामं सम्प्रेक्ष्य मातरः ।
आर्ता मुमुचुरश्रूणि सस्वरं शोककर्शिताः ॥ 17 ॥
तासां रामस्समुत्थाय जग्राह चरणान् शुभान् ।
मात्रूणां मनुजव्याघ्रस्सर्वासां सत्यसङ्गरः ॥ 18 ॥
ताः पाणिभि स्सुखस्पर्शैर्मृद्वङ्गुलितलै श्शुभैः ।
प्रममार्जू रजः पृष्ठाद्रामस्यायतलोचनाः ॥ 19 ॥
सौमित्रिरपि ता स्सर्वा मातृस्सम्प्रेक्ष्य दुःखितः ।
अभ्यवादयतासक्तं शनै रामादनन्तरम् ॥ 20 ॥
यथा रामे तथा तस्मिन्सर्वा ववृतिरे स्त्रियः ।
वृत्तिं दशरथाज्जाते लक्ष्मणे शुभलक्षणे ॥ 21 ॥
सीताऽपि चरणांस्तासामुपसङ्गृह्य दुःखिता ।
श्वश्रूणामश्रुपूर्णाक्षी सा बभूवाग्रतः स्थिता ॥ 22 ॥
तां परिष्वज्य दुःखार्तां माता दुहितरं यथा ।
वनवासकृशां दीनां कौसल्या वाक्यमब्रवीत् ॥ 23 ॥
विदेहराजस्य सुता स्नुषा दशरथस्य च ।
रामपत्नी कथं दुःखं सम्प्राप्ता निर्जने वने ॥ 24 ॥
पद्ममातपसन्तप्तं परिक्लिष्टमिवोत्पलम् ।
काञ्चनं रजसा ध्वस्तं क्लिष्टं चन्द्रमिवाम्बुदैः ॥ 25 ॥
मुखं ते प्रेक्ष्य मां शोको दहत्यग्निरिवाऽश्रयम् ।
भृशं मनसि वैदेहि व्यसनारणिसम्भवः ॥ 26 ॥
ब्रुवन्त्यामेवमार्तायां जनन्यां भरताग्रजः ।
पादावासाद्य जग्राह वसिष्ठस्य च राघवः ॥ 27 ॥
पुरोहितस्याग्निसमस्य वै तदा बृहस्पतेरिन्द्रमिवामराधिपः ।
प्रगृह्य पादौ सुसमृद्धतेजसस्सहैव तेनोपविवेश राघवः ॥ 28 ॥
ततो जघन्यं सहितै स्समन्त्रिभिः पुरप्रधानैश्च सहैव सैनिकैः ।
जनेन धर्मज्ञतमेन धर्मवानुपोपविष्टो भरत स्तदाऽग्रजम् ॥ 29 ॥
उपोपविष्ट स्तु तदा स वीर्यवांस्तपस्विवेषेण समीक्ष्य राघवम् ।
श्रिया ज्वलन्तं भरतः कृताञ्जलिर्यथा महेन्द्रः प्रयतः प्रजापतिम् ॥ 30 ॥
किमेष वाक्यं भरतोऽद्य राघवं प्रणम्य सत्कृत्य च साधु वक्ष्यति ।
इतीव तस्यार्यजनस्य तत्त्वतो बभूव कौतूहलमुत्तमं तदा ॥ 31 ॥
स राघव स्सत्यधृति श्च लक्ष्मणो महानुभावो भरत श्च धार्मिकः ।
वृताः सुहृद्भि श्च विरेजुरध्वरे यथा सदस्यै स्सहितास्त्रयोऽग्नयः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्र्यधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha tryadhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhaḥ purataḥ kṛtvā dārāndaśarathasya ca |
abhicakrāma taṃ deśaṃ rāmadarśanatarṣitaḥ || 1 ||
rājapatnyaśca gacchantyo mandaṃ mandākinīṃ prati |
dadṛśu statra tat tīrthaṃ rāmalakṣmaṇasevitam || 2 ||
kausalyā bāṣpapūrṇena mukhena pariśuṣyatā |
sumitrāmabravīddīnā yāścānyā rājayoṣitaḥ || 3 ||
idaṃ teṣāmanāthānāṃ kliṣṭamakliṣṭakarmaṇām |
vane prākkalanaṃ tīrthaṃ ye te nirviṣayīkṛtāḥ || 4 ||
ita ssumitre putraste sadā jalamatandritaḥ |
svayaṃ harati saumitrirmama putrasya kāraṇāt || 5 ||
jaghanyamapi te putraḥ kṛtavān na tu garhitaḥ |
bhrāturyadartharahitaṃ sarvaṃ tad garhitaṃṃ guṇaiḥ || 6 ||
adyāyamapi te putraḥ kleśānāmatathocitaḥ |
nīcānartha samācāraṃ sajjaṃ karma pramuñcatu || 7 ||
dakṣiṇāgreṣu darbheṣu sā dadarśa mahītale |
pituriṅgudipiṇyākaṃ nyastamāyatalocanā || 8 ||
taṃ bhūmau piturārtena nyastaṃ rāmeṇa vīkṣya sā |
uvāca devī kausalyā sarvā daśarathastriyaḥ || 9 ||
idamikṣvākunāthasya rāghavasya mahātmanaḥ |
rāghaveṇa piturdattaṃ paśyataitadyathāvidhi || 10 ||
tasya devasamānasya pārthivasya mahātmanaḥ |
naitadaupayikaṃ manye bhuktabhogasya bhojanam || 11 ||
caturantāṃ mahīṃ bhuktvā mahendrasadṛśo vibhuḥ |
kathamiṅgudipiṇyākaṃ sa bhukte vasudhādhipaḥ || 12 ||
ato duḥkhataraṃ loke na kiñcitpratibhāti mā |
yatra rāmaḥ piturdadyādiṅgudikṣodamṛddhimān || 13 ||
rāmeṇeṅgudipiṇyākaṃ piturdattaṃ samīkṣya me |
kathaṃ duḥkhena hṛdayaṃ na sphoṭati sahasradhā || 14 ||
śrutistu khalviyaṃ satyā laukikī pratibhāti mā |
yadannaḥ puruṣo bhavati tadannāstasya devatāḥ || 15 ||
evamārtāṃ sapatnyastā jagmurāśvāsya tāṃ tadā |
dadṛśuścāśrame rāmaṃ svargacyutamivāmaram || 16 ||
sarvabhogaiḥ parityaktaṃ rāmaṃ samprekṣya mātaraḥ |
ārtā mumucuraśrūṇi sasvaraṃ śokakarśitāḥ || 17 ||
tāsāṃ rāmassamutthāya jagrāha caraṇān śubhān |
mātrūṇāṃ manujavyāghrassarvāsāṃ satyasaṅgaraḥ || 18 ||
tāḥ pāṇibhi ssukhasparśairmṛdvaṅgulitalai śśubhaiḥ |
pramamārjū rajaḥ pṛṣṭhādrāmasyāyatalocanāḥ || 19 ||
saumitrirapi tā ssarvā mātṛssamprekṣya duḥkhitaḥ |
abhyavādayatāsaktaṃ śanai rāmādanantaram || 20 ||
yathā rāme tathā tasminsarvā vavṛtire striyaḥ |
vṛttiṃ daśarathājjāte lakṣmaṇe śubhalakṣaṇe || 21 ||
sītā'pi caraṇāṃstāsāmupasaṅgṛhya duḥkhitā |
śvaśrūṇāmaśrupūrṇākṣī sā babhūvāgrataḥ sthitā || 22 ||
tāṃ pariṣvajya duḥkhārtāṃ mātā duhitaraṃ yathā |
vanavāsakṛśāṃ dīnāṃ kausalyā vākyamabravīt || 23 ||
videharājasya sutā snuṣā daśarathasya ca |
rāmapatnī kathaṃ duḥkhaṃ samprāptā nirjane vane || 24 ||
padmamātapasantaptaṃ parikliṣṭamivotpalam |
kāñcanaṃ rajasā dhvastaṃ kliṣṭaṃ candramivāmbudaiḥ || 25 ||
mukhaṃ te prekṣya māṃ śoko dahatyagnirivā'śrayam |
bhṛśaṃ manasi vaidehi vyasanāraṇisambhavaḥ || 26 ||
bruvantyāmevamārtāyāṃ jananyāṃ bharatāgrajaḥ |
pādāvāsādya jagrāha vasiṣṭhasya ca rāghavaḥ || 27 ||
purohitasyāgnisamasya vai tadā bṛhaspaterindramivāmarādhipaḥ |
pragṛhya pādau susamṛddhatejasassahaiva tenopaviveśa rāghavaḥ || 28 ||
tato jaghanyaṃ sahitai ssamantribhiḥ purapradhānaiśca sahaiva sainikaiḥ |
janena dharmajñatamena dharmavānupopaviṣṭo bharata stadā'grajam || 29 ||
upopaviṣṭa stu tadā sa vīryavāṃstapasviveṣeṇa samīkṣya rāghavam |
śriyā jvalantaṃ bharataḥ kṛtāñjaliryathā mahendraḥ prayataḥ prajāpatim || 30 ||
kimeṣa vākyaṃ bharato'dya rāghavaṃ praṇamya satkṛtya ca sādhu vakṣyati |
itīva tasyāryajanasya tattvato babhūva kautūhalamuttamaṃ tadā || 31 ||
sa rāghava ssatyadhṛti śca lakṣmaṇo mahānubhāvo bharata śca dhārmikaḥ |
vṛtāḥ suhṛdbhi śca virejuradhvare yathā sadasyai ssahitāstrayo'gnayaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe tryadhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.