ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਦ੍ਵਿਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਤੁ ਵਚਨਂ ਮਾਰੀਚੋ ਰਾਵਣਂ ਤਤਃ ।
ਗਚ੍ਛਾਵੇਤ੍ਯਬ੍ਰਵੀਦ੍ਦੀਨੋ ਭਯਾਦ੍ਰਾਤ੍ਰਿਞ੍ਚਰਪ੍ਰਭੋਃ ॥ 1 ॥
ਦृष੍ਟਸ਼੍ਚਾਹਂ ਪੁਨਸ੍ਤੇਨ ਸ਼ਰਚਾਪਾਸਿਧਾਰਿਣਾ ।
ਮਦ੍ਵਧੋਦ੍ਯਤਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰੇऽਣ ਵਿਨष੍ਟਂ ਜੀਵਿਤਂ ਚ ਮੇ ॥ 2 ॥
ਨ ਹਿ ਰਾਮਂ ਪਰਾਕ੍ਰਮ੍ਯ ਜੀਵਨ੍ਪ੍ਰਤਿਨਿਵਰ੍ਤਤੇ ।
ਵਰ੍ਤਤੇ ਪ੍ਰਤਿਰੂਪੋऽਸੌ ਯਮਦਣ੍ਡਹਤਸ੍ਯ ਤੇ ॥ 3 ॥
ਕਿਂ ਨੁ ਸ਼ਕ੍ਯਂ ਮਯਾ ਕਰ੍ਤੁਮੇਵਂ ਤ੍ਵਯਿ ਦੁਰਾਤ੍ਮਨਿ ।
ਏष ਗਚ੍ਛਾਮ੍ਯਹਂ ਤਾਤ ਸ੍ਵਸ੍ਤਿ ਤੇऽਸ੍ਤੁ ਨਿਸ਼ਾਚਰ ॥ 4 ॥
ਪ੍ਰਹृष੍ਟਸ੍ਤ੍ਵਭਵਤ੍ਤੇਨ ਵਚਨੇਨ ਸ ਰਾਵਣਃ ।
ਪਰਿष੍ਵਜ੍ਯ ਸੁਸਂਸ਼੍ਲਿष੍ਟਮਿਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 5 ॥
ਏਤਚ੍ਛੌਣ੍ਡੀਰ੍ਯਯੁਕ੍ਤਂ ਤੇ ਮਚ੍ਛਨ੍ਦਵਸ਼ਵਰ੍ਤਿਨਃ ।
ਇਦਾਨੀਮਸਿ ਮਾਰੀਚਃ ਪੂਰ੍ਵਮਨ੍ਯੋ ਨਿਸ਼ਾਚਰਃ ॥ 6 ॥
ਆਰੁਹ੍ਯਤਾਮਯਂ ਸ਼ੀਘ੍ਰਂ ਰਥੋ ਰਤ੍ਨਵਿਭੂषਿਤਃ ।
ਮਯਾ ਸਹ ਤਥਾ ਯੁਕ੍ਤਃ ਪਿਸ਼ਾਚਵਦਨੈਃ ਖਰੈਃ ॥ 7 ॥
ਪ੍ਰਲੋਭਯਿਤ੍ਵਾ ਵੈਦੇਹੀਂ ਯਥੇष੍ਟਂ ਗਨ੍ਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ।
ਤਾਂ ਸ਼ੂਨ੍ਯੇ ਪ੍ਰਸਭਂ ਸੀਤਾਮਾਨਯਿष੍ਯਾਮਿ ਮੈਥਿਲੀਮ੍ ॥ 8 ॥
ਤਤੋ ਰਾਵਣਮਾਰੀਚੌ ਵਿਮਾਨਮਿਵ ਤਂ ਰਥਮ੍ ।
ਆਰੁਹ੍ਯ ਯਯਤੁਸ਼੍ਸ਼ੀਘ੍ਰਂ ਤਸ੍ਮਾਦਾਸ਼੍ਰਮਮਣ੍ਡਲਾਤ੍ ॥ 9 ॥
ਤਥੈਵ ਤਤ੍ਰ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤੌ ਪਤ੍ਤਨਾਨਿ ਵਨਾਨਿ ਚ ।
ਗੀਰੀਂਸ਼੍ਚ ਸਰਿਤਸ੍ਸਰ੍ਵਾ ਰਾष੍ਟ੍ਰਾਣਿ ਨਗਰਾਣਿ ਚ ॥ 10 ॥
ਸਮੇਤ੍ਯ ਦਣ੍ਡਕਾਰਣ੍ਯਂ ਰਾਘਵਸ੍ਯਾਸ਼੍ਰਮਂ ਤਤਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਸਹ ਮਾਰੀਚੋ ਰਾਵਣੋ ਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਃ ॥ 11 ॥
ਅਵਤੀਰ੍ਯ ਰਥਾਤ੍ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਤਤਃ ਕਾਞ੍ਚਨਭੂषਣਾਤ੍ ।
ਹਸ੍ਤੇ ਗृਹੀਤ੍ਵਾ ਮਾਰੀਚਂ ਰਾਵਣੋ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 12 ॥
ਏਤਦਾਸ਼੍ਰਮਪਦਂ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਕਦਲੀਵृਤਮ੍ ।
ਕ੍ਰਿਯਤਾਂ ਤਤ੍ਸਖੇ ਸ਼ੀਘ੍ਰਂ ਯਦਰ੍ਥਂ ਵਯਮਾਗਤਾਃ ॥ 13 ॥
ਸ ਰਾਵਣਵਚਸ਼੍ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਮਾਰੀਚੋ ਰਾਕ੍षਸਸ੍ਤਦਾ ।
ਮृਗੋ ਭੂਤ੍ਵਾऽਸ਼੍ਰਮਦ੍ਵਾਰਿ ਰਾਮਸ੍ਯ ਵਿਚਚਾਰ ਹ ॥ 14 ॥
ਸ ਤੁ ਤਦ੍ਰੂਪਮਾਸ੍ਥਾਯ ਮਹਦਦ੍ਭੁਤਦਰ੍ਸ਼ਨਮ੍ ।
ਮਣਿਪ੍ਰਵਰਸ਼ृਙ੍ਗਾਗ੍ਰਸ੍ਸਿਤਾਸਿਤਮੁਖਾਕृਤਿਃ ॥ 15 ॥
ਰਕ੍ਤਪਦ੍ਮੋਤ੍ਪਲਮੁਖ ਇਨ੍ਦ੍ਰਨੀਲੋਤ੍ਪਲਸ਼੍ਰਵਾਃ ।
ਕਿਞ੍ਚਿਦਭ੍ਯੁਨ੍ਨਤਗ੍ਰੀਵ ਇਨ੍ਦ੍ਰਨੀਲਦਲਾਧਰਃ ॥ 16 ॥
ਕੁਨ੍ਦੇਨ੍ਦੁਵਜ੍ਰਸਙ੍ਕਾਸ਼ਮੁਦਰਂ ਚਾਸ੍ਯ ਭਾਸ੍ਵਰਮ੍ ।
ਮਧੂਕਨਿਭਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵਸ਼੍ਚ ਪਦ੍ਮਕਿਞ੍ਜਲ੍ਕਸਨ੍ਨਿਭਃ ॥ 17 ॥
ਵੈਡੂਰ੍ਯਸਙ੍ਕਾਸ਼ਖੁਰਸ੍ਤਨੁਜਙ੍ਘਸ੍ਸੁਸਂਹਤਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਾਯੁਧਸਵਰ੍ਣੇਨ ਪੁਚ੍ਛੇਨੋਰ੍ਧ੍ਵਂ ਵਿਰਾਜਤਾ ॥ 18 ॥
ਮਨੋਹਰਸ੍ਸ੍ਨਿਗ੍ਧਵਰ੍ਣੋ ਰਤ੍ਨੈਰ੍ਨਾਨਾਵਿਧੈਰ੍ਵृਤਃ ।
ਕ੍षਣੇਨ ਰਾਕ੍षਸੋ ਜਾਤੋ ਮृਗਃ ਪਰਮਸ਼ੋਭਨਃ ॥ 19 ॥
ਵਨਂ ਪ੍ਰਜ੍ਵਲਯਨ੍ਰਮ੍ਯਂ ਰਾਮਾਸ਼੍ਰਮਪਦਂ ਚ ਤਤ੍ ।
ਮਨੋਹਰਂ ਦਰ੍ਸ਼ਨੀਯਂ ਰੂਪਂ ਕृਤ੍ਵਾ ਸ ਰਾਕ੍षਸਃ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਲੋਭਨਾਰ੍ਥਂ ਵੈਦੇਹ੍ਯਾ ਨਾਨਾਧਾਤੁਵਿਚਿਤ੍ਰਿਤਮ੍ ।
ਵਿਚਰਨ੍ਗਚ੍ਛਤੇ ਤਸ੍ਮਾਚ੍ਛਾਦ੍ਵਲਾਨਿ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 21 ॥
ਰੂਪ੍ਯੈਰ੍ਬਿਨ੍ਦੁਸ਼ਤੈਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰੋ ਭੂਤ੍ਵਾ ਸ ਪ੍ਰਿਯਦਰ੍ਸ਼ਨਃ ।
ਵਿਟਪੀਨਾਂ ਕਿਸਲਯਾਨ੍ਭਙ੍ਤ੍ਕ੍ਵਾऽਦਨ੍ਵਿਚਚਾਰ ਹ ॥ 22 ॥
ਕਦਲੀਗृਹਕਂ ਗਤ੍ਵਾ ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਾਨਿਤਸ੍ਤਤਃ ।
ਸਮਾਸ਼੍ਰਯਨ੍ਮਨ੍ਦਗਤਿਸ੍ਸੀਤਾਸਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਨਂ ਤਥਾ ॥ 23 ॥
ਰਾਜੀਵਚਿਤ੍ਰਪृष੍ਠਸ੍ਸ ਵਿਰਰਾਜ ਮਹਾਮृਗਃ ।
ਰਾਮਾਸ਼੍ਰਮਪਦਾਭ੍ਯਾਸ਼ੇ ਵਿਚਚਾਰ ਯਥਾਸੁਖਮ੍ ॥ 24 ॥
ਪੁਨਰ੍ਗਤ੍ਵਾ ਨਿਵृਤ੍ਤਸ਼੍ਚ ਵਿਚਚਾਰ ਮृਗੋਤ੍ਤਮਃ ।
ਗਤ੍ਵਾ ਮੁਹੂਰ੍ਤਂ ਤ੍ਵਰਯਾ ਪੁਨਃ ਪ੍ਰਤਿਨਿਵਰ੍ਤਤੇ ॥ 25 ॥
ਵਿਕ੍ਰੀਡਂਸ਼੍ਚ ਕ੍ਵਚਿਦ੍ਭੂਮੌ ਪੁਨਰੇਵ ਨਿषੀਦਤਿ ।
ਆਸ਼੍ਰਮਦ੍ਵਾਰਮਾਗਮ੍ਯ ਮृਗਯੂਥਾਨਿ ਗਚ੍ਛਤਿ ॥ 26 ॥
ਮृਗਯੂਥੈਰਨੁਗਤਃ ਪੁਨਰੇਵ ਨਿਵਰ੍ਤਤੇ ।
ਸੀਤਾਦਰ੍ਸ਼ਨਮਾਕਾਙ੍ਕ੍षਨ੍ਰਾਕ੍षਸੋ ਮृਗਤਾਂ ਗਤਃ ॥ 27 ॥
ਪਰਿਭ੍ਰਮਤਿ ਚਿਤ੍ਰਾਣਿ ਮਣ੍ਡਲਾਨਿ ਵਿਨਿष੍ਪਤਨ੍ ।
ਸਮੁਦ੍ਵੀਕ੍ष੍ਯ ਚ ਤੇ ਸਰ੍ਵੇ ਮृਗਾ ਹ੍ਯਨ੍ਯੇ ਵਨੇਚਰਾਃ ॥ 28 ॥
ਉਪਾਗਮ੍ਯ ਸਮਾਘ੍ਰਾਯ ਵਿਦ੍ਰਵਨ੍ਤਿ ਦਿਸ਼ੋ ਦਸ਼ ।
ਰਾਕ੍षਸਸ੍ਸੋऽਪਿ ਤਾਨ੍ਵਨ੍ਯਾਨ੍ਮृਗਾਨ੍ਮृਗਵਧੇ ਰਤਃ ॥ 29 ॥
ਪ੍ਰਚ੍ਛਾਦਨਾਰ੍ਥਂ ਭਾਵਸ੍ਯ ਨ ਭਕ੍षਯਤਿ ਸਂਸ੍ਪृਸ਼ਨ੍ ।
ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਨੇਵ ਤਤਃ ਕਾਲੇ ਵੈਦੇਹੀ ਸ਼ੁਭਲੋਚਨਾ ॥ 30 ॥
ਕੁਸੁਮਾਵਚਯਵ੍ਯਗ੍ਰਾ ਪਾਦਪਾਨਭ੍ਯਵਰ੍ਤਤ ।
ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਾਨਸ਼ੋਕਾਂਸ਼੍ਚ ਚੂਤਾਂਸ਼੍ਚ ਮਦਿਰੇਕ੍षਣਾ ॥ 31 ॥
ਕੁਸੁਮਾਨ੍ਯਵਚਿਨ੍ਵਨ੍ਤੀ ਚਚਾਰ ਰੁਚਿਰਾਨਨਾ ।
ਅਨਰ੍ਹਾऽਰਣ੍ਯਵਾਸਸ੍ਯ ਸਾ ਤਂ ਰਤ੍ਨਮਯਂ ਮृਗਮ੍ ॥ 32 ॥
ਮੁਕ੍ਤਾਮਣਿ ਵਿਚਿਤ੍ਰਾਙ੍ਗਂ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਪਰਮਾਙ੍ਗਨਾ ।
ਸਾ ਤਂ ਰੁਚਿਰਦਨ੍ਤੋष੍ਠੀ ਰੂਪ੍ਯਧਾਤੁਤਨੂਰੁਹਮ੍ ॥ 33 ॥
ਵਿਸ੍ਮਯੋਤ੍ਫੁਲ੍ਲਨਯਨਾ ਸਸ੍ਨੇਹਂ ਸਮੁਦੈਕ੍षਤ ।
ਸ ਚ ਤਾਂ ਰਾਮਦਯਿਤਾਂ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਮਾਯਾਮਯੋ ਮृਗਃ ॥ 34 ॥
ਵਿਚਚਾਰ ਪੁਨਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰਂ ਦੀਪਯਨ੍ਨਿਵ ਤਦ੍ਵਨਮ੍ ।
ਅਦृष੍ਟਪੂਰ੍ਵਂ ਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਨਾਨਾਰਤ੍ਨਮਯਂ ਮृਗਮ੍ ॥ 35 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ ਦ੍ਵਿਚਤ੍ਵਾਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
एवमुक्त्वा तु वचनं मारीचो रावणं ततः ।
गच्छावेत्यब्रवीद्दीनो भयाद्रात्रिञ्चरप्रभोः ॥ 1 ॥
दृष्टश्चाहं पुनस्तेन शरचापासिधारिणा ।
मद्वधोद्यतशस्त्रेऽण विनष्टं जीवितं च मे ॥ 2 ॥
न हि रामं पराक्रम्य जीवन्प्रतिनिवर्तते ।
वर्तते प्रतिरूपोऽसौ यमदण्डहतस्य ते ॥ 3 ॥
किं नु शक्यं मया कर्तुमेवं त्वयि दुरात्मनि ।
एष गच्छाम्यहं तात स्वस्ति तेऽस्तु निशाचर ॥ 4 ॥
प्रहृष्टस्त्वभवत्तेन वचनेन स रावणः ।
परिष्वज्य सुसंश्लिष्टमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 5 ॥
एतच्छौण्डीर्ययुक्तं ते मच्छन्दवशवर्तिनः ।
इदानीमसि मारीचः पूर्वमन्यो निशाचरः ॥ 6 ॥
आरुह्यतामयं शीघ्रं रथो रत्नविभूषितः ।
मया सह तथा युक्तः पिशाचवदनैः खरैः ॥ 7 ॥
प्रलोभयित्वा वैदेहीं यथेष्टं गन्तुमर्हसि ।
तां शून्ये प्रसभं सीतामानयिष्यामि मैथिलीम् ॥ 8 ॥
ततो रावणमारीचौ विमानमिव तं रथम् ।
आरुह्य ययतुश्शीघ्रं तस्मादाश्रममण्डलात् ॥ 9 ॥
तथैव तत्र पश्यन्तौ पत्तनानि वनानि च ।
गीरींश्च सरितस्सर्वा राष्ट्राणि नगराणि च ॥ 10 ॥
समेत्य दण्डकारण्यं राघवस्याश्रमं ततः ।
ददर्श सह मारीचो रावणो राक्षसाधिपः ॥ 11 ॥
अवतीर्य रथात्तस्मात्ततः काञ्चनभूषणात् ।
हस्ते गृहीत्वा मारीचं रावणो वाक्यमब्रवीत् ॥ 12 ॥
एतदाश्रमपदं दृश्यते कदलीवृतम् ।
क्रियतां तत्सखे शीघ्रं यदर्थं वयमागताः ॥ 13 ॥
स रावणवचश्श्रुत्वा मारीचो राक्षसस्तदा ।
मृगो भूत्वाऽश्रमद्वारि रामस्य विचचार ह ॥ 14 ॥
स तु तद्रूपमास्थाय महदद्भुतदर्शनम् ।
मणिप्रवरशृङ्गाग्रस्सितासितमुखाकृतिः ॥ 15 ॥
रक्तपद्मोत्पलमुख इन्द्रनीलोत्पलश्रवाः ।
किञ्चिदभ्युन्नतग्रीव इन्द्रनीलदलाधरः ॥ 16 ॥
कुन्देन्दुवज्रसङ्काशमुदरं चास्य भास्वरम् ।
मधूकनिभपार्श्वश्च पद्मकिञ्जल्कसन्निभः ॥ 17 ॥
वैडूर्यसङ्काशखुरस्तनुजङ्घस्सुसंहतः ।
इन्द्रायुधसवर्णेन पुच्छेनोर्ध्वं विराजता ॥ 18 ॥
मनोहरस्स्निग्धवर्णो रत्नैर्नानाविधैर्वृतः ।
क्षणेन राक्षसो जातो मृगः परमशोभनः ॥ 19 ॥
वनं प्रज्वलयन्रम्यं रामाश्रमपदं च तत् ।
मनोहरं दर्शनीयं रूपं कृत्वा स राक्षसः ॥ 20 ॥
प्रलोभनार्थं वैदेह्या नानाधातुविचित्रितम् ।
विचरन्गच्छते तस्माच्छाद्वलानि समन्ततः ॥ 21 ॥
रूप्यैर्बिन्दुशतैश्चित्रो भूत्वा स प्रियदर्शनः ।
विटपीनां किसलयान्भङ्त्क्वाऽदन्विचचार ह ॥ 22 ॥
कदलीगृहकं गत्वा कर्णिकारानितस्ततः ।
समाश्रयन्मन्दगतिस्सीतासन्दर्शनं तथा ॥ 23 ॥
राजीवचित्रपृष्ठस्स विरराज महामृगः ।
रामाश्रमपदाभ्याशे विचचार यथासुखम् ॥ 24 ॥
पुनर्गत्वा निवृत्तश्च विचचार मृगोत्तमः ।
गत्वा मुहूर्तं त्वरया पुनः प्रतिनिवर्तते ॥ 25 ॥
विक्रीडंश्च क्वचिद्भूमौ पुनरेव निषीदति ।
आश्रमद्वारमागम्य मृगयूथानि गच्छति ॥ 26 ॥
मृगयूथैरनुगतः पुनरेव निवर्तते ।
सीतादर्शनमाकाङ्क्षन्राक्षसो मृगतां गतः ॥ 27 ॥
परिभ्रमति चित्राणि मण्डलानि विनिष्पतन् ।
समुद्वीक्ष्य च ते सर्वे मृगा ह्यन्ये वनेचराः ॥ 28 ॥
उपागम्य समाघ्राय विद्रवन्ति दिशो दश ।
राक्षसस्सोऽपि तान्वन्यान्मृगान्मृगवधे रतः ॥ 29 ॥
प्रच्छादनार्थं भावस्य न भक्षयति संस्पृशन् ।
तस्मिन्नेव ततः काले वैदेही शुभलोचना ॥ 30 ॥
कुसुमावचयव्यग्रा पादपानभ्यवर्तत ।
कर्णिकारानशोकांश्च चूतांश्च मदिरेक्षणा ॥ 31 ॥
कुसुमान्यवचिन्वन्ती चचार रुचिरानना ।
अनर्हाऽरण्यवासस्य सा तं रत्नमयं मृगम् ॥ 32 ॥
मुक्तामणि विचित्राङ्गं ददर्श परमाङ्गना ।
सा तं रुचिरदन्तोष्ठी रूप्यधातुतनूरुहम् ॥ 33 ॥
विस्मयोत्फुल्लनयना सस्नेहं समुदैक्षत ।
स च तां रामदयितां पश्यन्मायामयो मृगः ॥ 34 ॥
विचचार पुनश्चित्रं दीपयन्निव तद्वनम् ।
अदृष्टपूर्वं तं दृष्ट्वा नानारत्नमयं मृगम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.