𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌤𑌤𑌃 ।
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌵𑍇𑌤𑍍𑌯𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌦𑍀𑌨𑍋 𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋𑌃 ॥ 1 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌶𑌰𑌚𑌾𑌪𑌾𑌸𑌿𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾 ।
𑌮𑌦𑍍𑌵𑌧𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌽𑌣 𑌵𑌿𑌨𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑍇 ॥ 2 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌯𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑌹𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍇 ॥ 3 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌨𑍁 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌏𑌷 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌤𑌾𑌤 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ॥ 4 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌭𑌵𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌚𑌨𑍇𑌨 𑌸 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃 ।
𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌸𑌂𑌶𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 5 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍗𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌮𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌵𑌶𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 ।
𑌇𑌦𑌾𑌨𑍀𑌮𑌸𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌃 ॥ 6 ॥
𑌆𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌯𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌥𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌤𑌥𑌾 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌵𑌦𑌨𑍈𑌃 𑌖𑌰𑍈𑌃 ॥ 7 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌲𑍋𑌭𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌯𑌥𑍇𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌭𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌾𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑍗 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌂 𑌰𑌥𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌯𑌯𑌤𑍁𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌤𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌪𑌤𑍍𑌤𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌗𑍀𑌰𑍀𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌗𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ॥ 10 ॥
𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌤𑌤𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸𑌹 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 11 ॥
𑌅𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯 𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌏𑌤𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌦𑌲𑍀𑌵𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌖𑍇 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌯𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌯𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌮𑍃𑌗𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌶𑍍𑌰𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌹 ॥ 14 ॥
𑌸 𑌤𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌮𑌹𑌦𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑌿𑌤𑌾𑌸𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 15 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌪𑌦𑍍𑌮𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌮𑍁𑌖 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌶𑍍𑌰𑌵𑌾𑌃 ।
𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌭𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌦𑌲𑌾𑌧𑌰𑌃 ॥ 16 ॥
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌜𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑍁𑌦𑌰𑌂 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌮𑌧𑍂𑌕𑌨𑌿𑌭𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌕𑌿𑌞𑍍𑌜𑌲𑍍𑌕𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌃 ॥ 17 ॥
𑌵𑍈𑌡𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌖𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌨𑍁𑌜𑌙𑍍𑌘𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑌂𑌹𑌤𑌃 ।
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌸𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌚𑍍𑌛𑍇𑌨𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑌾 ॥ 18 ॥
𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌸𑍍𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍋 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌮𑍃𑌗𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌶𑍋𑌭𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌵𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌵𑌲𑌯𑌨𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌚 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ॥ 20 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌲𑍋𑌭𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌧𑌾𑌤𑍁𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌶𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌟𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑌾𑌨𑍍𑌭𑌙𑍍𑌤𑍍𑌕𑍍𑌵𑌾𑌽𑌦𑌨𑍍𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌹 ॥ 22 ॥
𑌕𑌦𑌲𑍀𑌗𑍃𑌹𑌕𑌂 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌨𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌦𑌗𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥ 23 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸 𑌵𑌿𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍃𑌗𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌮𑍃𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ॥ 25 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌷𑍀𑌦𑌤𑌿 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌮𑍃𑌗𑌯𑍂𑌥𑌾𑌨𑌿 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 26 ॥
𑌮𑍃𑌗𑌯𑍂𑌥𑍈𑌰𑌨𑍁𑌗𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑌾𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍋 𑌮𑍃𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌤𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍃𑌗𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌨𑍇𑌚𑌰𑌾𑌃 ॥ 28 ॥
𑌉𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌦𑌶 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌸𑍍𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑍃𑌗𑌾𑌨𑍍𑌮𑍃𑌗𑌵𑌧𑍇 𑌰𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌶𑍁𑌭𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 30 ॥
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌵𑌚𑌯𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌨𑌭𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ।
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌨𑌶𑍋𑌕𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌚𑍂𑌤𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌦𑌿𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ॥ 31 ॥
𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌹𑌾𑌽𑌰𑌣𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌤𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 ।
𑌸𑌾 𑌤𑌂 𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌦𑌨𑍍𑌤𑍋𑌷𑍍𑌠𑍀 𑌰𑍂𑌪𑍍𑌯𑌧𑌾𑌤𑍁𑌤𑌨𑍂𑌰𑍁𑌹𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑍋𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌸𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤 ।
𑌸 𑌚 𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌦𑌯𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌯𑌾𑌮𑌯𑍋 𑌮𑍃𑌗𑌃 ॥ 34 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌪𑍁𑌨𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍀𑌪𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
एवमुक्त्वा तु वचनं मारीचो रावणं ततः ।
गच्छावेत्यब्रवीद्दीनो भयाद्रात्रिञ्चरप्रभोः ॥ 1 ॥
दृष्टश्चाहं पुनस्तेन शरचापासिधारिणा ।
मद्वधोद्यतशस्त्रेऽण विनष्टं जीवितं च मे ॥ 2 ॥
न हि रामं पराक्रम्य जीवन्प्रतिनिवर्तते ।
वर्तते प्रतिरूपोऽसौ यमदण्डहतस्य ते ॥ 3 ॥
किं नु शक्यं मया कर्तुमेवं त्वयि दुरात्मनि ।
एष गच्छाम्यहं तात स्वस्ति तेऽस्तु निशाचर ॥ 4 ॥
प्रहृष्टस्त्वभवत्तेन वचनेन स रावणः ।
परिष्वज्य सुसंश्लिष्टमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 5 ॥
एतच्छौण्डीर्ययुक्तं ते मच्छन्दवशवर्तिनः ।
इदानीमसि मारीचः पूर्वमन्यो निशाचरः ॥ 6 ॥
आरुह्यतामयं शीघ्रं रथो रत्नविभूषितः ।
मया सह तथा युक्तः पिशाचवदनैः खरैः ॥ 7 ॥
प्रलोभयित्वा वैदेहीं यथेष्टं गन्तुमर्हसि ।
तां शून्ये प्रसभं सीतामानयिष्यामि मैथिलीम् ॥ 8 ॥
ततो रावणमारीचौ विमानमिव तं रथम् ।
आरुह्य ययतुश्शीघ्रं तस्मादाश्रममण्डलात् ॥ 9 ॥
तथैव तत्र पश्यन्तौ पत्तनानि वनानि च ।
गीरींश्च सरितस्सर्वा राष्ट्राणि नगराणि च ॥ 10 ॥
समेत्य दण्डकारण्यं राघवस्याश्रमं ततः ।
ददर्श सह मारीचो रावणो राक्षसाधिपः ॥ 11 ॥
अवतीर्य रथात्तस्मात्ततः काञ्चनभूषणात् ।
हस्ते गृहीत्वा मारीचं रावणो वाक्यमब्रवीत् ॥ 12 ॥
एतदाश्रमपदं दृश्यते कदलीवृतम् ।
क्रियतां तत्सखे शीघ्रं यदर्थं वयमागताः ॥ 13 ॥
स रावणवचश्श्रुत्वा मारीचो राक्षसस्तदा ।
मृगो भूत्वाऽश्रमद्वारि रामस्य विचचार ह ॥ 14 ॥
स तु तद्रूपमास्थाय महदद्भुतदर्शनम् ।
मणिप्रवरशृङ्गाग्रस्सितासितमुखाकृतिः ॥ 15 ॥
रक्तपद्मोत्पलमुख इन्द्रनीलोत्पलश्रवाः ।
किञ्चिदभ्युन्नतग्रीव इन्द्रनीलदलाधरः ॥ 16 ॥
कुन्देन्दुवज्रसङ्काशमुदरं चास्य भास्वरम् ।
मधूकनिभपार्श्वश्च पद्मकिञ्जल्कसन्निभः ॥ 17 ॥
वैडूर्यसङ्काशखुरस्तनुजङ्घस्सुसंहतः ।
इन्द्रायुधसवर्णेन पुच्छेनोर्ध्वं विराजता ॥ 18 ॥
मनोहरस्स्निग्धवर्णो रत्नैर्नानाविधैर्वृतः ।
क्षणेन राक्षसो जातो मृगः परमशोभनः ॥ 19 ॥
वनं प्रज्वलयन्रम्यं रामाश्रमपदं च तत् ।
मनोहरं दर्शनीयं रूपं कृत्वा स राक्षसः ॥ 20 ॥
प्रलोभनार्थं वैदेह्या नानाधातुविचित्रितम् ।
विचरन्गच्छते तस्माच्छाद्वलानि समन्ततः ॥ 21 ॥
रूप्यैर्बिन्दुशतैश्चित्रो भूत्वा स प्रियदर्शनः ।
विटपीनां किसलयान्भङ्त्क्वाऽदन्विचचार ह ॥ 22 ॥
कदलीगृहकं गत्वा कर्णिकारानितस्ततः ।
समाश्रयन्मन्दगतिस्सीतासन्दर्शनं तथा ॥ 23 ॥
राजीवचित्रपृष्ठस्स विरराज महामृगः ।
रामाश्रमपदाभ्याशे विचचार यथासुखम् ॥ 24 ॥
पुनर्गत्वा निवृत्तश्च विचचार मृगोत्तमः ।
गत्वा मुहूर्तं त्वरया पुनः प्रतिनिवर्तते ॥ 25 ॥
विक्रीडंश्च क्वचिद्भूमौ पुनरेव निषीदति ।
आश्रमद्वारमागम्य मृगयूथानि गच्छति ॥ 26 ॥
मृगयूथैरनुगतः पुनरेव निवर्तते ।
सीतादर्शनमाकाङ्क्षन्राक्षसो मृगतां गतः ॥ 27 ॥
परिभ्रमति चित्राणि मण्डलानि विनिष्पतन् ।
समुद्वीक्ष्य च ते सर्वे मृगा ह्यन्ये वनेचराः ॥ 28 ॥
उपागम्य समाघ्राय विद्रवन्ति दिशो दश ।
राक्षसस्सोऽपि तान्वन्यान्मृगान्मृगवधे रतः ॥ 29 ॥
प्रच्छादनार्थं भावस्य न भक्षयति संस्पृशन् ।
तस्मिन्नेव ततः काले वैदेही शुभलोचना ॥ 30 ॥
कुसुमावचयव्यग्रा पादपानभ्यवर्तत ।
कर्णिकारानशोकांश्च चूतांश्च मदिरेक्षणा ॥ 31 ॥
कुसुमान्यवचिन्वन्ती चचार रुचिरानना ।
अनर्हाऽरण्यवासस्य सा तं रत्नमयं मृगम् ॥ 32 ॥
मुक्तामणि विचित्राङ्गं ददर्श परमाङ्गना ।
सा तं रुचिरदन्तोष्ठी रूप्यधातुतनूरुहम् ॥ 33 ॥
विस्मयोत्फुल्लनयना सस्नेहं समुदैक्षत ।
स च तां रामदयितां पश्यन्मायामयो मृगः ॥ 34 ॥
विचचार पुनश्चित्रं दीपयन्निव तद्वनम् ।
अदृष्टपूर्वं तं दृष्ट्वा नानारत्नमयं मृगम् ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.