ଅଥ ଶ୍ରୀ ଶିଵମହିମ୍ନସ୍ତୋତ୍ରମ୍ ॥
ମହିମ୍ନଃ ପାରଂ ତେ ପରମଵିଦୁଷୋ ଯଦ୍ଯସଦୃଶୀ
ସ୍ତୁତିର୍ବ୍ରହ୍ମାଦୀନାମପି ତଦଵସନ୍ନାସ୍ତ୍ଵଯି ଗିରଃ ।
ଅଥାଽଵାଚ୍ଯଃ ସର୍ଵଃ ସ୍ଵମତିପରିଣାମାଵଧି ଗୃଣନ୍
ମମାପ୍ଯେଷ ସ୍ତୋତ୍ରେ ହର ନିରପଵାଦଃ ପରିକରଃ ॥ 1 ॥
ଅତୀତଃ ପନ୍ଥାନଂ ତଵ ଚ ମହିମା ଵାଙ୍ମନସଯୋଃ
ଅତଦ୍ଵ୍ଯାଵୃତ୍ତ୍ଯା ଯଂ ଚକିତମଭିଧତ୍ତେ ଶ୍ରୁତିରପି ।
ସ କସ୍ଯ ସ୍ତୋତଵ୍ଯଃ କତିଵିଧଗୁଣଃ କସ୍ଯ ଵିଷଯଃ
ପଦେ ତ୍ଵର୍ଵାଚୀନେ ପତତି ନ ମନଃ କସ୍ଯ ନ ଵଚଃ ॥ 2 ॥
ମଧୁସ୍ଫୀତା ଵାଚଃ ପରମମମୃତଂ ନିର୍ମିତଵତଃ
ତଵ ବ୍ରହ୍ମନ୍ କିଂ ଵାଗପି ସୁରଗୁରୋର୍ଵିସ୍ମଯପଦମ୍ ।
ମମ ତ୍ଵେତାଂ ଵାଣୀଂ ଗୁଣକଥନପୁଣ୍ଯେନ ଭଵତଃ
ପୁନାମୀତ୍ଯର୍ଥେଽସ୍ମିନ୍ ପୁରମଥନ ବୁଦ୍ଧିର୍ଵ୍ଯଵସିତା ॥ 3 ॥
ତଵୈଶ୍ଵର୍ଯଂ ଯତ୍ତଜ୍ଜଗଦୁଦଯରକ୍ଷାପ୍ରଲଯକୃତ୍
ତ୍ରଯୀଵସ୍ତୁ ଵ୍ଯସ୍ତଂ ତିସ୍ରୁଷୁ ଗୁଣଭିନ୍ନାସୁ ତନୁଷୁ ।
ଅଭଵ୍ଯାନାମସ୍ମିନ୍ ଵରଦ ରମଣୀଯାମରମଣୀଂ
ଵିହନ୍ତୁଂ ଵ୍ଯାକ୍ରୋଶୀଂ ଵିଦଧତ ଇହୈକେ ଜଡଧିଯଃ ॥ 4 ॥
କିମୀହଃ କିଙ୍କାଯଃ ସ ଖଲୁ କିମୁପାଯସ୍ତ୍ରିଭୁଵନଂ
କିମାଧାରୋ ଧାତା ସୃଜତି କିମୁପାଦାନ ଇତି ଚ ।
ଅତର୍କ୍ଯୈଶ୍ଵର୍ଯେ ତ୍ଵଯ୍ଯନଵସର ଦୁଃସ୍ଥୋ ହତଧିଯଃ
କୁତର୍କୋଽଯଂ କାଂଶ୍ଚିତ୍ ମୁଖରଯତି ମୋହାଯ ଜଗତଃ ॥ 5 ॥
ଅଜନ୍ମାନୋ ଲୋକାଃ କିମଵଯଵଵନ୍ତୋଽପି ଜଗତାଂ
ଅଧିଷ୍ଠାତାରଂ କିଂ ଭଵଵିଧିରନାଦୃତ୍ଯ ଭଵତି ।
ଅନୀଶୋ ଵା କୁର୍ଯାଦ୍ ଭୁଵନଜନନେ କଃ ପରିକରୋ
ଯତୋ ମନ୍ଦାସ୍ତ୍ଵାଂ ପ୍ରତ୍ଯମରଵର ସଂଶେରତ ଇମେ ॥ 6 ॥
ତ୍ରଯୀ ସାଙ୍ଖ୍ଯଂ ଯୋଗଃ ପଶୁପତିମତଂ ଵୈଷ୍ଣଵମିତି
ପ୍ରଭିନ୍ନେ ପ୍ରସ୍ଥାନେ ପରମିଦମଦଃ ପଥ୍ଯମିତି ଚ ।
ରୁଚୀନାଂ ଵୈଚିତ୍ର୍ଯାଦୃଜୁକୁଟିଲ ନାନାପଥଜୁଷାଂ
ନୃଣାମେକୋ ଗମ୍ଯସ୍ତ୍ଵମସି ପଯସାମର୍ଣଵ ଇଵ ॥ 7 ॥
ମହୋକ୍ଷଃ ଖଟ୍ଵାଙ୍ଗଂ ପରଶୁରଜିନଂ ଭସ୍ମ ଫଣିନଃ
କପାଲଂ ଚେତୀଯତ୍ତଵ ଵରଦ ତନ୍ତ୍ରୋପକରଣମ୍ ।
ସୁରାସ୍ତାଂ ତାମୃଦ୍ଧିଂ ଦଧତି ତୁ ଭଵଦ୍ଭୂପ୍ରଣିହିତାଂ
ନ ହି ସ୍ଵାତ୍ମାରାମଂ ଵିଷଯମୃଗତୃଷ୍ଣା ଭ୍ରମଯତି ॥ 8 ॥
ଧ୍ରୁଵଂ କଶ୍ଚିତ୍ ସର୍ଵଂ ସକଲମପରସ୍ତ୍ଵଧ୍ରୁଵମିଦଂ
ପରୋ ଧ୍ରୌଵ୍ଯାଽଧ୍ରୌଵ୍ଯେ ଜଗତି ଗଦତି ଵ୍ଯସ୍ତଵିଷଯେ ।
ସମସ୍ତେଽପ୍ଯେତସ୍ମିନ୍ ପୁରମଥନ ତୈର୍ଵିସ୍ମିତ ଇଵ
ସ୍ତୁଵନ୍ ଜିହ୍ରେମି ତ୍ଵାଂ ନ ଖଲୁ ନନୁ ଧୃଷ୍ଟା ମୁଖରତା ॥ 9 ॥
ତଵୈଶ୍ଵର୍ଯଂ ଯତ୍ନାଦ୍ ଯଦୁପରି ଵିରିଞ୍ଚିର୍ହରିରଧଃ
ପରିଚ୍ଛେତୁଂ ଯାତାଵନଲମନଲସ୍କନ୍ଧଵପୁଷଃ ।
ତତୋ ଭକ୍ତିଶ୍ରଦ୍ଧା-ଭରଗୁରୁ-ଗୃଣଦ୍ଭ୍ଯାଂ ଗିରିଶ ଯତ୍
ସ୍ଵଯଂ ତସ୍ଥେ ତାଭ୍ଯାଂ ତଵ କିମନୁଵୃତ୍ତିର୍ନ ଫଲତି ॥ 10 ॥
ଅଯତ୍ନାଦାସାଦ୍ଯ ତ୍ରିଭୁଵନମଵୈରଵ୍ଯତିକରଂ
ଦଶାସ୍ଯୋ ଯଦ୍ବାହୂନଭୃତ ରଣକଣ୍ଡୂ-ପରଵଶାନ୍ ।
ଶିରଃପଦ୍ମଶ୍ରେଣୀ-ରଚିତଚରଣାମ୍ଭୋରୁହ-ବଲେଃ
ସ୍ଥିରାଯାସ୍ତ୍ଵଦ୍ଭକ୍ତେସ୍ତ୍ରିପୁରହର ଵିସ୍ଫୂର୍ଜିତମିଦମ୍ ॥ 11 ॥
ଅମୁଷ୍ଯ ତ୍ଵତ୍ସେଵା-ସମଧିଗତସାରଂ ଭୁଜଵନଂ
ବଲାତ୍ କୈଲାସେଽପି ତ୍ଵଦଧିଵସତୌ ଵିକ୍ରମଯତଃ ।
ଅଲଭ୍ଯା ପାତାଲେଽପ୍ଯଲସଚଲିତାଙ୍ଗୁଷ୍ଠଶିରସି
ପ୍ରତିଷ୍ଠା ତ୍ଵଯ୍ଯାସୀଦ୍ ଧ୍ରୁଵମୁପଚିତୋ ମୁହ୍ଯତି ଖଲଃ ॥ 12 ॥
ଯଦୃଦ୍ଧିଂ ସୁତ୍ରାମ୍ଣୋ ଵରଦ ପରମୋଚ୍ଚୈରପି ସତୀଂ
ଅଧଶ୍ଚକ୍ରେ ବାଣଃ ପରିଜନଵିଧେଯତ୍ରିଭୁଵନଃ ।
ନ ତଚ୍ଚିତ୍ରଂ ତସ୍ମିନ୍ ଵରିଵସିତରି ତ୍ଵଚ୍ଚରଣଯୋଃ
ନ କସ୍ଯାପ୍ଯୁନ୍ନତ୍ଯୈ ଭଵତି ଶିରସସ୍ତ୍ଵଯ୍ଯଵନତିଃ ॥ 13 ॥
ଅକାଣ୍ଡ-ବ୍ରହ୍ମାଣ୍ଡ-କ୍ଷଯଚକିତ-ଦେଵାସୁରକୃପା
ଵିଧେଯସ୍ଯାଽଽସୀଦ୍ ଯସ୍ତ୍ରିନଯନ ଵିଷଂ ସଂହୃତଵତଃ ।
ସ କଲ୍ମାଷଃ କଣ୍ଠେ ତଵ ନ କୁରୁତେ ନ ଶ୍ରିଯମହୋ
ଵିକାରୋଽପି ଶ୍ଲାଘ୍ଯୋ ଭୁଵନ-ଭଯ- ଭଙ୍ଗ- ଵ୍ଯସନିନଃ ॥ 14 ॥
ଅସିଦ୍ଧାର୍ଥା ନୈଵ କ୍ଵଚିଦପି ସଦେଵାସୁରନରେ
ନିଵର୍ତନ୍ତେ ନିତ୍ଯଂ ଜଗତି ଜଯିନୋ ଯସ୍ଯ ଵିଶିଖାଃ ।
ସ ପଶ୍ଯନ୍ନୀଶ ତ୍ଵାମିତରସୁରସାଧାରଣମଭୂତ୍
ସ୍ମରଃ ସ୍ମର୍ତଵ୍ଯାତ୍ମା ନ ହି ଵଶିଷୁ ପଥ୍ଯଃ ପରିଭଵଃ ॥ 15 ॥
ମହୀ ପାଦାଘାତାଦ୍ ଵ୍ରଜତି ସହସା ସଂଶଯପଦଂ
ପଦଂ ଵିଷ୍ଣୋର୍ଭ୍ରାମ୍ଯଦ୍ ଭୁଜ-ପରିଘ-ରୁଗ୍ଣ-ଗ୍ରହ- ଗଣମ୍ ।
ମୁହୁର୍ଦ୍ଯୌର୍ଦୌସ୍ଥ୍ଯଂ ଯାତ୍ଯନିଭୃତ-ଜଟା-ତାଡିତ-ତଟା
ଜଗଦ୍ରକ୍ଷାଯୈ ତ୍ଵଂ ନଟସି ନନୁ ଵାମୈଵ ଵିଭୁତା ॥ 16 ॥
ଵିଯଦ୍ଵ୍ଯାପୀ ତାରା-ଗଣ-ଗୁଣିତ-ଫେନୋଦ୍ଗମ-ରୁଚିଃ
ପ୍ରଵାହୋ ଵାରାଂ ଯଃ ପୃଷତଲଘୁଦୃଷ୍ଟଃ ଶିରସି ତେ ।
ଜଗଦ୍ଦ୍ଵୀପାକାରଂ ଜଲଧିଵଲଯଂ ତେନ କୃତମିତି
ଅନେନୈଵୋନ୍ନେଯଂ ଧୃତମହିମ ଦିଵ୍ଯଂ ତଵ ଵପୁଃ ॥ 17 ॥
ରଥଃ କ୍ଷୋଣୀ ଯନ୍ତା ଶତଧୃତିରଗେନ୍ଦ୍ରୋ ଧନୁରଥୋ
ରଥାଙ୍ଗେ ଚନ୍ଦ୍ରାର୍କୌ ରଥ-ଚରଣ-ପାଣିଃ ଶର ଇତି ।
ଦିଧକ୍ଷୋସ୍ତେ କୋଽଯଂ ତ୍ରିପୁରତୃଣମାଡମ୍ବର-ଵିଧିଃ
ଵିଧେଯୈଃ କ୍ରୀଡନ୍ତ୍ଯୋ ନ ଖଲୁ ପରତନ୍ତ୍ରାଃ ପ୍ରଭୁଧିଯଃ ॥ 18 ॥
ହରିସ୍ତେ ସାହସ୍ରଂ କମଲ ବଲିମାଧାଯ ପଦଯୋଃ
ଯଦେକୋନେ ତସ୍ମିନ୍ ନିଜମୁଦହରନ୍ନେତ୍ରକମଲମ୍ ।
ଗତୋ ଭକ୍ତ୍ଯୁଦ୍ରେକଃ ପରିଣତିମସୌ ଚକ୍ରଵପୁଷଃ
ତ୍ରଯାଣାଂ ରକ୍ଷାଯୈ ତ୍ରିପୁରହର ଜାଗର୍ତି ଜଗତାମ୍ ॥ 19 ॥
କ୍ରତୌ ସୁପ୍ତେ ଜାଗ୍ରତ୍ ତ୍ଵମସି ଫଲଯୋଗେ କ୍ରତୁମତାଂ
କ୍ଵ କର୍ମ ପ୍ରଧ୍ଵସ୍ତଂ ଫଲତି ପୁରୁଷାରାଧନମୃତେ ।
ଅତସ୍ତ୍ଵାଂ ସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ କ୍ରତୁଷୁ ଫଲଦାନ-ପ୍ରତିଭୁଵଂ
ଶ୍ରୁତୌ ଶ୍ରଦ୍ଧାଂ ବଧ୍ଵା ଦୃଢପରିକରଃ କର୍ମସୁ ଜନଃ ॥ 20 ॥
କ୍ରିଯାଦକ୍ଷୋ ଦକ୍ଷଃ କ୍ରତୁପତିରଧୀଶସ୍ତନୁଭୃତାଂ
ଋଷୀଣାମାର୍ତ୍ଵିଜ୍ଯଂ ଶରଣଦ ସଦସ୍ଯାଃ ସୁର-ଗଣାଃ ।
କ୍ରତୁଭ୍ରଂଶସ୍ତ୍ଵତ୍ତଃ କ୍ରତୁଫଲ-ଵିଧାନ-ଵ୍ଯସନିନଃ
ଧ୍ରୁଵଂ କର୍ତୁଃ ଶ୍ରଦ୍ଧା-ଵିଧୁରମଭିଚାରାଯ ହି ମଖାଃ ॥ 21 ॥
ପ୍ରଜାନାଥଂ ନାଥ ପ୍ରସଭମଭିକଂ ସ୍ଵାଂ ଦୁହିତରଂ
ଗତଂ ରୋହିଦ୍ ଭୂତାଂ ରିରମଯିଷୁମୃଷ୍ଯସ୍ଯ ଵପୁଷା ।
ଧନୁଷ୍ପାଣେର୍ଯାତଂ ଦିଵମପି ସପତ୍ରାକୃତମମୁଂ
ତ୍ରସନ୍ତଂ ତେଽଦ୍ଯାପି ତ୍ଯଜତି ନ ମୃଗଵ୍ଯାଧରଭସଃ ॥ 22 ॥
ସ୍ଵଲାଵଣ୍ଯାଶଂସା ଧୃତଧନୁଷମହ୍ନାଯ ତୃଣଵତ୍
ପୁରଃ ପ୍ଲୁଷ୍ଟଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ପୁରମଥନ ପୁଷ୍ପାଯୁଧମପି ।
ଯଦି ସ୍ତ୍ରୈଣଂ ଦେଵୀ ଯମନିରତ-ଦେହାର୍ଧ-ଘଟନାତ୍
ଅଵୈତି ତ୍ଵାମଦ୍ଧା ବତ ଵରଦ ମୁଗ୍ଧା ଯୁଵତଯଃ ॥ 23 ॥
ଶ୍ମଶାନେଷ୍ଵାକ୍ରୀଡା ସ୍ମରହର ପିଶାଚାଃ ସହଚରାଃ
ଚିତା-ଭସ୍ମାଲେପଃ ସ୍ରଗପି ନୃକରୋଟୀ-ପରିକରଃ ।
ଅମଙ୍ଗଲ୍ଯଂ ଶୀଲଂ ତଵ ଭଵତୁ ନାମୈଵମଖିଲଂ
ତଥାପି ସ୍ମର୍ତୄଣାଂ ଵରଦ ପରମଂ ମଙ୍ଗଲମସି ॥ 24 ॥
ମନଃ ପ୍ରତ୍ଯକ୍ଚିତ୍ତେ ସଵିଧମଵିଧାଯାତ୍ତ-ମରୁତଃ
ପ୍ରହୃଷ୍ଯଦ୍ରୋମାଣଃ ପ୍ରମଦ-ସଲିଲୋତ୍ସଙ୍ଗତି-ଦୃଶଃ ।
ଯଦାଲୋକ୍ଯାହ୍ଲାଦଂ ହ୍ରଦ ଇଵ ନିମଜ୍ଯାମୃତମଯେ
ଦଧତ୍ଯନ୍ତସ୍ତତ୍ତ୍ଵଂ କିମପି ଯମିନସ୍ତତ୍ କିଲ ଭଵାନ୍ ॥ 25 ॥
ତ୍ଵମର୍କସ୍ତ୍ଵଂ ସୋମସ୍ତ୍ଵମସି ପଵନସ୍ତ୍ଵଂ ହୁତଵହଃ
ତ୍ଵମାପସ୍ତ୍ଵଂ ଵ୍ଯୋମ ତ୍ଵମୁ ଧରଣିରାତ୍ମା ତ୍ଵମିତି ଚ ।
ପରିଚ୍ଛିନ୍ନାମେଵଂ ତ୍ଵଯି ପରିଣତା ବିଭ୍ରତି ଗିରଂ
ନ ଵିଦ୍ମସ୍ତତ୍ତତ୍ତ୍ଵଂ ଵଯମିହ ତୁ ଯତ୍ ତ୍ଵଂ ନ ଭଵସି ॥ 26 ॥
ତ୍ରଯୀଂ ତିସ୍ରୋ ଵୃତ୍ତୀସ୍ତ୍ରିଭୁଵନମଥୋ ତ୍ରୀନପି ସୁରାନ୍
ଅକାରାଦ୍ଯୈର୍ଵର୍ଣୈସ୍ତ୍ରିଭିରଭିଦଧତ୍ ତୀର୍ଣଵିକୃତି ।
ତୁରୀଯଂ ତେ ଧାମ ଧ୍ଵନିଭିରଵରୁନ୍ଧାନମଣୁଭିଃ
ସମସ୍ତଂ ଵ୍ଯସ୍ତଂ ତ୍ଵାଂ ଶରଣଦ ଗୃଣାତ୍ଯୋମିତି ପଦମ୍ ॥ 27 ॥
ଭଵଃ ଶର୍ଵୋ ରୁଦ୍ରଃ ପଶୁପତିରଥୋଗ୍ରଃ ସହମହାନ୍
ତଥା ଭୀମେଶାନାଵିତି ଯଦଭିଧାନାଷ୍ଟକମିଦମ୍ ।
ଅମୁଷ୍ମିନ୍ ପ୍ରତ୍ଯେକଂ ପ୍ରଵିଚରତି ଦେଵ ଶ୍ରୁତିରପି
ପ୍ରିଯାଯାସ୍ମୈଧାମ୍ନେ ପ୍ରଣିହିତ-ନମସ୍ଯୋଽସ୍ମି ଭଵତେ ॥ 28 ॥
ନମୋ ନେଦିଷ୍ଠାଯ ପ୍ରିଯଦଵ ଦଵିଷ୍ଠାଯ ଚ ନମଃ
ନମଃ କ୍ଷୋଦିଷ୍ଠାଯ ସ୍ମରହର ମହିଷ୍ଠାଯ ଚ ନମଃ ।
ନମୋ ଵର୍ଷିଷ୍ଠାଯ ତ୍ରିନଯନ ଯଵିଷ୍ଠାଯ ଚ ନମଃ
ନମଃ ସର୍ଵସ୍ମୈ ତେ ତଦିଦମିତିସର୍ଵାଯ ଚ ନମଃ ॥ 29 ॥
ବହୁଲ-ରଜସେ ଵିଶ୍ଵୋତ୍ପତ୍ତୌ ଭଵାଯ ନମୋ ନମଃ
ପ୍ରବଲ-ତମସେ ତତ୍ ସଂହାରେ ହରାଯ ନମୋ ନମଃ ।
ଜନ-ସୁଖକୃତେ ସତ୍ତ୍ଵୋଦ୍ରିକ୍ତୌ ମୃଡାଯ ନମୋ ନମଃ
ପ୍ରମହସି ପଦେ ନିସ୍ତ୍ରୈଗୁଣ୍ଯେ ଶିଵାଯ ନମୋ ନମଃ ॥ 30 ॥
କୃଶ-ପରିଣତି-ଚେତଃ କ୍ଲେଶଵଶ୍ଯଂ କ୍ଵ ଚେଦଂ
କ୍ଵ ଚ ତଵ ଗୁଣ-ସୀମୋଲ୍ଲଙ୍ଘିନୀ ଶଶ୍ଵଦୃଦ୍ଧିଃ ।
ଇତି ଚକିତମମନ୍ଦୀକୃତ୍ଯ ମାଂ ଭକ୍ତିରାଧାଦ୍
ଵରଦ ଚରଣଯୋସ୍ତେ ଵାକ୍ଯ-ପୁଷ୍ପୋପହାରମ୍ ॥ 31 ॥
ଅସିତ-ଗିରି-ସମଂ ସ୍ଯାତ୍ କଜ୍ଜଲଂ ସିନ୍ଧୁ-ପାତ୍ରେ
ସୁର-ତରୁଵର-ଶାଖା ଲେଖନୀ ପତ୍ରମୁର୍ଵୀ ।
ଲିଖତି ଯଦି ଗୃହୀତ୍ଵା ଶାରଦା ସର୍ଵକାଲଂ
ତଦପି ତଵ ଗୁଣାନାମୀଶ ପାରଂ ନ ଯାତି ॥ 32 ॥
ଅସୁର-ସୁର-ମୁନୀନ୍ଦ୍ରୈରର୍ଚିତସ୍ଯେନ୍ଦୁ-ମୌଲେଃ
ଗ୍ରଥିତ-ଗୁଣମହିମ୍ନୋ ନିର୍ଗୁଣସ୍ଯେଶ୍ଵରସ୍ଯ ।
ସକଲ-ଗଣ-ଵରିଷ୍ଠଃ ପୁଷ୍ପଦନ୍ତାଭିଧାନଃ
ରୁଚିରମଲଘୁଵୃତ୍ତୈଃ ସ୍ତୋତ୍ରମେତଚ୍ଚକାର ॥ 33 ॥
ଅହରହରନଵଦ୍ଯଂ ଧୂର୍ଜଟେଃ ସ୍ତୋତ୍ରମେତତ୍
ପଠତି ପରମଭକ୍ତ୍ଯା ଶୁଦ୍ଧ-ଚିତ୍ତଃ ପୁମାନ୍ ଯଃ ।
ସ ଭଵତି ଶିଵଲୋକେ ରୁଦ୍ରତୁଲ୍ଯସ୍ତଥାଽତ୍ର
ପ୍ରଚୁରତର-ଧନାଯୁଃ ପୁତ୍ରଵାନ୍ କୀର୍ତିମାଂଶ୍ଚ ॥ 34 ॥
ମହେଶାନ୍ନାପରୋ ଦେଵୋ ମହିମ୍ନୋ ନାପରା ସ୍ତୁତିଃ ।
ଅଘୋରାନ୍ନାପରୋ ମନ୍ତ୍ରୋ ନାସ୍ତି ତତ୍ତ୍ଵଂ ଗୁରୋଃ ପରମ୍ ॥ 35 ॥
ଦୀକ୍ଷା ଦାନଂ ତପସ୍ତୀର୍ଥଂ ଜ୍ଞାନଂ ଯାଗାଦିକାଃ କ୍ରିଯାଃ ।
ମହିମ୍ନସ୍ତଵ ପାଠସ୍ଯ କଲାଂ ନାର୍ହନ୍ତି ଷୋଡଶୀମ୍ ॥ 36 ॥
କୁସୁମଦଶନ-ନାମା ସର୍ଵ-ଗନ୍ଧର୍ଵ-ରାଜଃ
ଶଶିଧରଵର-ମୌଲେର୍ଦେଵଦେଵସ୍ଯ ଦାସଃ ।
ସ ଖଲୁ ନିଜ-ମହିମ୍ନୋ ଭ୍ରଷ୍ଟ ଏଵାସ୍ଯ ରୋଷାତ୍
ସ୍ତଵନମିଦମକାର୍ଷୀଦ୍ ଦିଵ୍ଯ-ଦିଵ୍ଯଂ ମହିମ୍ନଃ ॥ 37 ॥
ସୁରଗୁରୁମଭିପୂଜ୍ଯ ସ୍ଵର୍ଗ-ମୋକ୍ଷୈକ-ହେତୁଂ [ସୁରଵରମୁନିପୂଜ୍ଯଂ]
ପଠତି ଯଦି ମନୁଷ୍ଯଃ ପ୍ରାଞ୍ଜଲିର୍ନାନ୍ଯ-ଚେତାଃ ।
ଵ୍ରଜତି ଶିଵ-ସମୀପଂ କିନ୍ନରୈଃ ସ୍ତୂଯମାନଃ
ସ୍ତଵନମିଦମମୋଘଂ ପୁଷ୍ପଦନ୍ତପ୍ରଣୀତମ୍ ॥ 38 ॥
ଶ୍ରୀ ପୁଷ୍ପଦନ୍ତ-ମୁଖ-ପଙ୍କଜ-ନିର୍ଗତେନ
ସ୍ତୋତ୍ରେଣ କିଲ୍ବିଷ-ହରେଣ ହର-ପ୍ରିଯେଣ ।
କଣ୍ଠସ୍ଥିତେନ ପଠିତେନ ସମାହିତେନ
ସୁପ୍ରୀଣିତୋ ଭଵତି ଭୂତପତିର୍ମହେଶଃ ॥ 43 ॥
ଆସମାପ୍ତମିଦଂ ସ୍ତୋତ୍ରଂ ପୁଣ୍ଯଂ ଗନ୍ଧର୍ଵ-ଭାଷିତମ୍ ।
ଅନୌପମ୍ଯଂ ମନୋହାରି ସର୍ଵମୀଶ୍ଵରଵର୍ଣନମ୍ ॥ 39 ॥
ତଵ ତତ୍ତ୍ଵଂ ନ ଜାନାମି କୀଦୃଶୋଽସି ମହେଶ୍ଵର ।
ଯାଦୃଶୋଽସି ମହାଦେଵ ତାଦୃଶାଯ ନମୋ ନମଃ ॥ 41 ॥
ଏକକାଲଂ ଦ୍ଵିକାଲଂ ଵା ତ୍ରିକାଲଂ ଯଃ ପଠେନ୍ନରଃ ।
ସର୍ଵପାପ-ଵିନିର୍ମୁକ୍ତଃ ଶିଵ ଲୋକେ ମହୀଯତେ ॥ 42 ॥
ଇତ୍ଯେଷା ଵାଙ୍ମଯୀ ପୂଜା ଶ୍ରୀମଚ୍ଛଙ୍କର-ପାଦଯୋଃ ।
ଅର୍ପିତା ତେନ ଦେଵେଶଃ ପ୍ରୀଯତାଂ ମେ ସଦାଶିଵଃ ॥ 40 ॥
॥ ଇତି ଶ୍ରୀ ପୁଷ୍ପଦନ୍ତ ଵିରଚିତଂ ଶିଵମହିମ୍ନ-ସ୍ତୋତ୍ରଂ ସମାପ୍ତମ୍ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |
sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |
mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ
punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ
vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ
kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |
anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro
yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti
prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |
surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ
paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |
samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva
stuvan jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |
tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ
adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā
vidheyasyā''sīd yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho
vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare
nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ
pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |
jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti
anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho
rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ
vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ
yadekone tasmin nijamudaharannetrakamalam |
gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat tvamasi phalayoge kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |
atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rohid bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ
trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ
samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān
tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai te tadidamitisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ
prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |
jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ
pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ
kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre
sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ
grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |
aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |
kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena
suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |
yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |
arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ श्री शिवमहिम्नस्तोत्रम् ॥
महिम्नः पारं ते परमविदुषो यद्यसदृशी
स्तुतिर्ब्रह्मादीनामपि तदवसन्नास्त्वयि गिरः ।
अथाऽवाच्यः सर्वः स्वमतिपरिणामावधि गृणन्
ममाप्येष स्तोत्रे हर निरपवादः परिकरः ॥ 1 ॥
अतीतः पन्थानं तव च महिमा वाङ्मनसयोः
अतद्व्यावृत्त्या यं चकितमभिधत्ते श्रुतिरपि ।
स कस्य स्तोतव्यः कतिविधगुणः कस्य विषयः
पदे त्वर्वाचीने पतति न मनः कस्य न वचः ॥ 2 ॥
मधुस्फीता वाचः परमममृतं निर्मितवतः
तव ब्रह्मन् किं वागपि सुरगुरोर्विस्मयपदम् ।
मम त्वेतां वाणीं गुणकथनपुण्येन भवतः
पुनामीत्यर्थेऽस्मिन् पुरमथन बुद्धिर्व्यवसिता ॥ 3 ॥
तवैश्वर्यं यत्तज्जगदुदयरक्षाप्रलयकृत्
त्रयीवस्तु व्यस्तं तिस्रुषु गुणभिन्नासु तनुषु ।
अभव्यानामस्मिन् वरद रमणीयामरमणीं
विहन्तुं व्याक्रोशीं विदधत इहैके जडधियः ॥ 4 ॥
किमीहः किङ्कायः स खलु किमुपायस्त्रिभुवनं
किमाधारो धाता सृजति किमुपादान इति च ।
अतर्क्यैश्वर्ये त्वय्यनवसर दुःस्थो हतधियः
कुतर्कोऽयं कांश्चित् मुखरयति मोहाय जगतः ॥ 5 ॥
अजन्मानो लोकाः किमवयववन्तोऽपि जगतां
अधिष्ठातारं किं भवविधिरनादृत्य भवति ।
अनीशो वा कुर्याद् भुवनजनने कः परिकरो
यतो मन्दास्त्वां प्रत्यमरवर संशेरत इमे ॥ 6 ॥
त्रयी साङ्ख्यं योगः पशुपतिमतं वैष्णवमिति
प्रभिन्ने प्रस्थाने परमिदमदः पथ्यमिति च ।
रुचीनां वैचित्र्यादृजुकुटिल नानापथजुषां
नृणामेको गम्यस्त्वमसि पयसामर्णव इव ॥ 7 ॥
महोक्षः खट्वाङ्गं परशुरजिनं भस्म फणिनः
कपालं चेतीयत्तव वरद तन्त्रोपकरणम् ।
सुरास्तां तामृद्धिं दधति तु भवद्भूप्रणिहितां
न हि स्वात्मारामं विषयमृगतृष्णा भ्रमयति ॥ 8 ॥
ध्रुवं कश्चित् सर्वं सकलमपरस्त्वध्रुवमिदं
परो ध्रौव्याऽध्रौव्ये जगति गदति व्यस्तविषये ।
समस्तेऽप्येतस्मिन् पुरमथन तैर्विस्मित इव
स्तुवन् जिह्रेमि त्वां न खलु ननु धृष्टा मुखरता ॥ 9 ॥
तवैश्वर्यं यत्नाद् यदुपरि विरिञ्चिर्हरिरधः
परिच्छेतुं यातावनलमनलस्कन्धवपुषः ।
ततो भक्तिश्रद्धा-भरगुरु-गृणद्भ्यां गिरिश यत्
स्वयं तस्थे ताभ्यां तव किमनुवृत्तिर्न फलति ॥ 10 ॥
अयत्नादासाद्य त्रिभुवनमवैरव्यतिकरं
दशास्यो यद्बाहूनभृत रणकण्डू-परवशान् ।
शिरःपद्मश्रेणी-रचितचरणाम्भोरुह-बलेः
स्थिरायास्त्वद्भक्तेस्त्रिपुरहर विस्फूर्जितमिदम् ॥ 11 ॥
अमुष्य त्वत्सेवा-समधिगतसारं भुजवनं
बलात् कैलासेऽपि त्वदधिवसतौ विक्रमयतः ।
अलभ्या पातालेऽप्यलसचलिताङ्गुष्ठशिरसि
प्रतिष्ठा त्वय्यासीद् ध्रुवमुपचितो मुह्यति खलः ॥ 12 ॥
यदृद्धिं सुत्राम्णो वरद परमोच्चैरपि सतीं
अधश्चक्रे बाणः परिजनविधेयत्रिभुवनः ।
न तच्चित्रं तस्मिन् वरिवसितरि त्वच्चरणयोः
न कस्याप्युन्नत्यै भवति शिरसस्त्वय्यवनतिः ॥ 13 ॥
अकाण्ड-ब्रह्माण्ड-क्षयचकित-देवासुरकृपा
विधेयस्याऽऽसीद् यस्त्रिनयन विषं संहृतवतः ।
स कल्माषः कण्ठे तव न कुरुते न श्रियमहो
विकारोऽपि श्लाघ्यो भुवन-भय- भङ्ग- व्यसनिनः ॥ 14 ॥
असिद्धार्था नैव क्वचिदपि सदेवासुरनरे
निवर्तन्ते नित्यं जगति जयिनो यस्य विशिखाः ।
स पश्यन्नीश त्वामितरसुरसाधारणमभूत्
स्मरः स्मर्तव्यात्मा न हि वशिषु पथ्यः परिभवः ॥ 15 ॥
मही पादाघाताद् व्रजति सहसा संशयपदं
पदं विष्णोर्भ्राम्यद् भुज-परिघ-रुग्ण-ग्रह- गणम् ।
मुहुर्द्यौर्दौस्थ्यं यात्यनिभृत-जटा-ताडित-तटा
जगद्रक्षायै त्वं नटसि ननु वामैव विभुता ॥ 16 ॥
वियद्व्यापी तारा-गण-गुणित-फेनोद्गम-रुचिः
प्रवाहो वारां यः पृषतलघुदृष्टः शिरसि ते ।
जगद्द्वीपाकारं जलधिवलयं तेन कृतमिति
अनेनैवोन्नेयं धृतमहिम दिव्यं तव वपुः ॥ 17 ॥
रथः क्षोणी यन्ता शतधृतिरगेन्द्रो धनुरथो
रथाङ्गे चन्द्रार्कौ रथ-चरण-पाणिः शर इति ।
दिधक्षोस्ते कोऽयं त्रिपुरतृणमाडम्बर-विधिः
विधेयैः क्रीडन्त्यो न खलु परतन्त्राः प्रभुधियः ॥ 18 ॥
हरिस्ते साहस्रं कमल बलिमाधाय पदयोः
यदेकोने तस्मिन् निजमुदहरन्नेत्रकमलम् ।
गतो भक्त्युद्रेकः परिणतिमसौ चक्रवपुषः
त्रयाणां रक्षायै त्रिपुरहर जागर्ति जगताम् ॥ 19 ॥
क्रतौ सुप्ते जाग्रत् त्वमसि फलयोगे क्रतुमतां
क्व कर्म प्रध्वस्तं फलति पुरुषाराधनमृते ।
अतस्त्वां सम्प्रेक्ष्य क्रतुषु फलदान-प्रतिभुवं
श्रुतौ श्रद्धां बध्वा दृढपरिकरः कर्मसु जनः ॥ 20 ॥
क्रियादक्षो दक्षः क्रतुपतिरधीशस्तनुभृतां
ऋषीणामार्त्विज्यं शरणद सदस्याः सुर-गणाः ।
क्रतुभ्रंशस्त्वत्तः क्रतुफल-विधान-व्यसनिनः
ध्रुवं कर्तुः श्रद्धा-विधुरमभिचाराय हि मखाः ॥ 21 ॥
प्रजानाथं नाथ प्रसभमभिकं स्वां दुहितरं
गतं रोहिद् भूतां रिरमयिषुमृष्यस्य वपुषा ।
धनुष्पाणेर्यातं दिवमपि सपत्राकृतममुं
त्रसन्तं तेऽद्यापि त्यजति न मृगव्याधरभसः ॥ 22 ॥
स्वलावण्याशंसा धृतधनुषमह्नाय तृणवत्
पुरः प्लुष्टं दृष्ट्वा पुरमथन पुष्पायुधमपि ।
यदि स्त्रैणं देवी यमनिरत-देहार्ध-घटनात्
अवैति त्वामद्धा बत वरद मुग्धा युवतयः ॥ 23 ॥
श्मशानेष्वाक्रीडा स्मरहर पिशाचाः सहचराः
चिता-भस्मालेपः स्रगपि नृकरोटी-परिकरः ।
अमङ्गल्यं शीलं तव भवतु नामैवमखिलं
तथापि स्मर्तॄणां वरद परमं मङ्गलमसि ॥ 24 ॥
मनः प्रत्यक्चित्ते सविधमविधायात्त-मरुतः
प्रहृष्यद्रोमाणः प्रमद-सलिलोत्सङ्गति-दृशः ।
यदालोक्याह्लादं ह्रद इव निमज्यामृतमये
दधत्यन्तस्तत्त्वं किमपि यमिनस्तत् किल भवान् ॥ 25 ॥
त्वमर्कस्त्वं सोमस्त्वमसि पवनस्त्वं हुतवहः
त्वमापस्त्वं व्योम त्वमु धरणिरात्मा त्वमिति च ।
परिच्छिन्नामेवं त्वयि परिणता बिभ्रति गिरं
न विद्मस्तत्तत्त्वं वयमिह तु यत् त्वं न भवसि ॥ 26 ॥
त्रयीं तिस्रो वृत्तीस्त्रिभुवनमथो त्रीनपि सुरान्
अकाराद्यैर्वर्णैस्त्रिभिरभिदधत् तीर्णविकृति ।
तुरीयं ते धाम ध्वनिभिरवरुन्धानमणुभिः
समस्तं व्यस्तं त्वां शरणद गृणात्योमिति पदम् ॥ 27 ॥
भवः शर्वो रुद्रः पशुपतिरथोग्रः सहमहान्
तथा भीमेशानाविति यदभिधानाष्टकमिदम् ।
अमुष्मिन् प्रत्येकं प्रविचरति देव श्रुतिरपि
प्रियायास्मैधाम्ने प्रणिहित-नमस्योऽस्मि भवते ॥ 28 ॥
नमो नेदिष्ठाय प्रियदव दविष्ठाय च नमः
नमः क्षोदिष्ठाय स्मरहर महिष्ठाय च नमः ।
नमो वर्षिष्ठाय त्रिनयन यविष्ठाय च नमः
नमः सर्वस्मै ते तदिदमितिसर्वाय च नमः ॥ 29 ॥
बहुल-रजसे विश्वोत्पत्तौ भवाय नमो नमः
प्रबल-तमसे तत् संहारे हराय नमो नमः ।
जन-सुखकृते सत्त्वोद्रिक्तौ मृडाय नमो नमः
प्रमहसि पदे निस्त्रैगुण्ये शिवाय नमो नमः ॥ 30 ॥
कृश-परिणति-चेतः क्लेशवश्यं क्व चेदं
क्व च तव गुण-सीमोल्लङ्घिनी शश्वदृद्धिः ।
इति चकितममन्दीकृत्य मां भक्तिराधाद्
वरद चरणयोस्ते वाक्य-पुष्पोपहारम् ॥ 31 ॥
असित-गिरि-समं स्यात् कज्जलं सिन्धु-पात्रे
सुर-तरुवर-शाखा लेखनी पत्रमुर्वी ।
लिखति यदि गृहीत्वा शारदा सर्वकालं
तदपि तव गुणानामीश पारं न याति ॥ 32 ॥
असुर-सुर-मुनीन्द्रैरर्चितस्येन्दु-मौलेः
ग्रथित-गुणमहिम्नो निर्गुणस्येश्वरस्य ।
सकल-गण-वरिष्ठः पुष्पदन्ताभिधानः
रुचिरमलघुवृत्तैः स्तोत्रमेतच्चकार ॥ 33 ॥
अहरहरनवद्यं धूर्जटेः स्तोत्रमेतत्
पठति परमभक्त्या शुद्ध-चित्तः पुमान् यः ।
स भवति शिवलोके रुद्रतुल्यस्तथाऽत्र
प्रचुरतर-धनायुः पुत्रवान् कीर्तिमांश्च ॥ 34 ॥
महेशान्नापरो देवो महिम्नो नापरा स्तुतिः ।
अघोरान्नापरो मन्त्रो नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ॥ 35 ॥
दीक्षा दानं तपस्तीर्थं ज्ञानं यागादिकाः क्रियाः ।
महिम्नस्तव पाठस्य कलां नार्हन्ति षोडशीम् ॥ 36 ॥
कुसुमदशन-नामा सर्व-गन्धर्व-राजः
शशिधरवर-मौलेर्देवदेवस्य दासः ।
स खलु निज-महिम्नो भ्रष्ट एवास्य रोषात्
स्तवनमिदमकार्षीद् दिव्य-दिव्यं महिम्नः ॥ 37 ॥
सुरगुरुमभिपूज्य स्वर्ग-मोक्षैक-हेतुं [सुरवरमुनिपूज्यं]
पठति यदि मनुष्यः प्राञ्जलिर्नान्य-चेताः ।
व्रजति शिव-समीपं किन्नरैः स्तूयमानः
स्तवनमिदममोघं पुष्पदन्तप्रणीतम् ॥ 38 ॥
श्री पुष्पदन्त-मुख-पङ्कज-निर्गतेन
स्तोत्रेण किल्बिष-हरेण हर-प्रियेण ।
कण्ठस्थितेन पठितेन समाहितेन
सुप्रीणितो भवति भूतपतिर्महेशः ॥ 43 ॥
आसमाप्तमिदं स्तोत्रं पुण्यं गन्धर्व-भाषितम् ।
अनौपम्यं मनोहारि सर्वमीश्वरवर्णनम् ॥ 39 ॥
तव तत्त्वं न जानामि कीदृशोऽसि महेश्वर ।
यादृशोऽसि महादेव तादृशाय नमो नमः ॥ 41 ॥
एककालं द्विकालं वा त्रिकालं यः पठेन्नरः ।
सर्वपाप-विनिर्मुक्तः शिव लोके महीयते ॥ 42 ॥
इत्येषा वाङ्मयी पूजा श्रीमच्छङ्कर-पादयोः ।
अर्पिता तेन देवेशः प्रीयतां मे सदाशिवः ॥ 40 ॥
॥ इति श्री पुष्पदन्त विरचितं शिवमहिम्न-स्तोत्रं समाप्तम् ॥
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |
sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |
mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ
punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ
vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ
kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |
anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro
yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti
prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |
surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ
paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |
samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva
stuvan jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |
tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ
adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā
vidheyasyā''sīd yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho
vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare
nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ
pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |
jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti
anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho
rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ
vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ
yadekone tasmin nijamudaharannetrakamalam |
gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat tvamasi phalayoge kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |
atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rohid bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ
trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ
samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān
tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai te tadidamitisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ
prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |
jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ
pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ
kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre
sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ
grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |
aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |
kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena
suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |
yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |
arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.