ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ ത്രയസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
ദത്ത്വാ തു സഹ വൈദേഹ്യാ ബ്രാഹ്മണേഭ്യോ ധനം ബഹു ।
ജഗ്മതുഃ പിതരം ദ്രഷ്ടും സീതയാ സഹ രാഘവൌ ॥ 1 ॥
തതോ ഗൃഹീതേ ദുഷ്പ്രേക്ഷേ ത്വശോഭേതാം തദായുധേ ।
മാലാദാമഭിരാബദ്ധേ സീതയാ സമലങ്കൃതേ ॥ 2 ॥
തതഃ പ്രാസാദഹര്മ്യാണി വിമാനശിഖരാണി ച ।
അധിരുഹ്യ ജനശ്ശ്രീമാനുദാസീനോ വ്യലോകയത് ॥ 3 ॥
ന ഹി രഥ്യാഃ സ്മ ശക്യന്തേ ഗന്തും ബഹുജനാകുലാഃ ।
ആരുഹ്യ തസ്മാത്പ്രാസാദാന് ദീനാഃ പശ്യന്തി രാഘവമ് ॥ 4 ॥
പദാതിം വര്ജിതച്ഛത്രം രാമം ദൃഷ്ട്വാ ജനാസ്തദാ ।
ഊചുര്ബഹുവിധാ വാച ശ്ശോകോപഹതചേതസഃ ॥ 5 ॥
യം യാന്തമനുയാതി സ്മ ചതുരങ്ഗബലം മഹത് ।
തമേകം സീതയാ സാര്ധമനുയാതി സ്മ ലക്ഷ്മണഃ ॥ 6 ॥
ഐശ്വര്യസ്യ രസജ്ഞഃ സന് കാമിനാം ചൈവ കാമദഃ ।
നേച്ഛത്യേവാനൃതം കര്തും പിതരം ധര്മഗൌരവാത് ॥ 7 ॥
യാ ന ശക്യാ പുരാ ദ്രഷ്ടും ഭൂതൈരാകാശഗൈരപി ।
താമദ്യ സീതാം പശ്യന്തി രാജമാര്ഗഗതാ ജനാഃ ॥ 8 ॥
അങ്ഗരാഗോചിതാം സീതാം രക്തചന്ദനസേവിനീമ് ।
വര്ഷമുഷ്ണം ച ശീതം ച നേഷ്യന്ത്യാശു വിവര്ണതാമ് ॥ 9 ॥
അദ്യ നൂനം ദശരഥസ്സത്ത്വമാവിശ്യ ഭാഷതേ ।
ന ഹി രാജാ പ്രിയം പുത്രം വിവാസയിതുമര്ഹതി ॥ 10 ॥
നിര്ഗുണസ്യാപി പുത്രസ്യ കഥം സ്യാദ്വിപ്രവാസനമ് ।
കിം പുനര്യസ്യ ലോകോഽയം ജിതോ വൃത്തേന കേവലമ് ॥ 11 ॥
അനൃശംസ്യമനുക്രോശഃ ശ്രുതം ശീലം ദമശ്ശമഃ ।
രാഘവം ശോഭയന്ത്യേതേ ഷഡ്ഗുണാഃ പുരുഷോത്തമമ് ॥ 12 ॥
തസ്മാത്തസ്യോപഘാതേന പ്രജാഃ പരമപീഡിതാഃ ।
ഔദകാനീവ സത്ത്വാനി ഗ്രീഷ്മേ സലിലസങ്ക്ഷയാത് ॥ 13 ॥
പീഡയാ പീഡിതം സര്വം ജഗദസ്യ ജഗത്പതേഃ ।
മൂലസ്യേവോപഘാതേന വൃക്ഷഃ പുഷ്പഫലോപഗഃ ॥ 14 ॥
മൂലം ഹ്യേഷ മനുഷ്യാണാം ധര്മസാരോ മഹാദ്യുതിഃ ।
പുഷ്പം ഫലം ച പത്രം ച ശാഖാശ്ചാസ്യേതരേ ജനാഃ ॥ 15 ॥
തേ ലക്ഷ്മണ ഇവ ക്ഷിപ്രം സപത്ന്യ സ്സഹബാന്ധവാഃ ।
ഗച്ഛന്തമനുഗച്ഛാമോ യേന ഗച്ഛതി രാഘവഃ ॥ 16 ॥
ഉദ്യാനാനി പരിത്യജ്യ ക്ഷേത്രാണി ച ഗൃഹാണി ച ।
ഏകദുഃഖസുഖാ രാമമനുഗച്ഛാമ ധാര്മികമ് ॥ 17 ॥
സമുദ്ധൃതനിധാനാനി പരിധ്വസ്താജിരാണി ച ।
ഉപാത്ത ധനധാന്യാനി ഹൃതസാരാണി സര്വശഃ ॥ 18 ॥
രജസാഭ്യവകീര്ണാനി പരിത്യക്താനി ദൈവതൈഃ ।
മൂഷകൈഃപരിധാവദ്ഭിരുദ്ബിലൈരാവൃതാനി ച ॥ 19 ॥
അപേതോദകധൂമാനി ഹീനസമ്മാര്ജനാനി ച ।
പ്രണഷ്ടബലികര്മേജ്യാമന്ത്രഹോമജപാനി ച ॥ 20 ॥
ദുഷ്കാലേനേവ ഭഗ്നാനി ഭിന്നഭാജനവന്തി ച ।
അസ്മാത്ത്യക്താനി വേശ്മാനി കൈകേയീ പ്രതിപദ്യതാമ് ॥ 21 ॥
വനം നഗരമേവാസ്തു യേന ഗച്ഛതി രാഘവഃ ।
അസ്മാഭിശ്ച പരിത്യക്തം പുരം സമ്പദ്യതാം വനമ് ॥ 22 ॥
ബിലാനി ദംഷ്ട്രിണ സ്സര്വേ സാനൂനി മൃഗപക്ഷിണഃ ।
ത്യജന്ത്വസ്മദ്ഭയാദ്ഭീതാ ഗജാസ്സിംഹാ വനാനി ച ॥ 23 ॥
അസ്മത്ത്യക്തം പ്രപദ്യന്താം സേവ്യമാനം ത്യജന്തു ച ।
തൃണമാംസ ഫലാദാനാം ദേശം വ്യാലമൃഗദ്വിജമ് ॥ 24 ॥
പ്രപദ്യതാം ഹി കൈകേയീ സപുത്രാ സഹ ബാന്ധവൈഃ ।
രാഘവേണ വനേ സര്വേ വയം വത്സ്യാമ നിര്വൃതാഃ ॥ 25 ॥
ഇത്യേവം വിവിധാ വാചോ നാനാജനസമീരിതാഃ ।
ശുശ്രാവ രാമഃ ശ്രുത്വാ ച ന വിചക്രേഽസ്യ മാനസമ് ॥ 26 ॥
സ തു വേശ്മ പിതുര്ദൂരാത്കൈലാസശിഖരപ്രഭമ് ।
അഭിചക്രാമ ധര്മാത്മാ മത്തമാതങ്ഗവിക്രമഃ ॥ 27 ॥
വിനീതവീരപുരുഷം പ്രവിശ്യ തു നൃപാലയമ് ।
ദദര്ശാവസ്ഥിതം ദീനം സുമന്ത്രമവിദൂരതഃ ॥ 28 ॥
പ്രതീക്ഷമാണോഽപി ജനം തദാര്ത മനാര്തരൂപഃ പ്രഹസന്നിവാഥ ।
ജഗാമ രാമഃ പിതരം ദിദൃക്ഷുഃ പിതുര്നിദേശം വിധിവച്ചികീര്ഷുഃ ॥ 29 ॥
തത്പൂര്വമൈക്ഷ്വാകസുതോ മഹാത്മാ രാമോ ഗമിഷ്യന്വനമാര്തരൂപമ് ।
വ്യതിഷ്ഠത പ്രേക്ഷ്യ തദാ സുമന്ത്രം പിതുര്മഹാത്മാ പ്രതിഹാരണാര്ഥമ് ॥ 30 ॥
പിതുര്നിദേശേന തു ധര്മവത്സലഃ വനപ്രവേശേ കൃതബുദ്ധിനിശ്ചയഃ ।
സ രാഘവഃ പ്രേക്ഷ്യ സുമന്ത്രമബ്രവീ ന്നിവേദയസ്വാഗമനം നൃപായ മേ ॥ 31 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ ത്രയസ്ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥ 1 ॥
ततो गृहीते दुष्प्रेक्षे त्वशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिराबद्धे सीतया समलङ्कृते ॥ 2 ॥
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनश्श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥ 3 ॥
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात्प्रासादान् दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥ 4 ॥
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा जनास्तदा ।
ऊचुर्बहुविधा वाच श्शोकोपहतचेतसः ॥ 5 ॥
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥ 6 ॥
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥ 7 ॥
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥ 8 ॥
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दनसेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यन्त्याशु विवर्णताम् ॥ 9 ॥
अद्य नूनं दशरथस्सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥ 10 ॥
निर्गुणस्यापि पुत्रस्य कथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोकोऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥ 11 ॥
अनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमश्शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसङ्क्षयात् ॥ 13 ॥
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥ 14 ॥
मूलं ह्येष मनुष्याणां धर्मसारो महाद्युतिः ।
पुष्पं फलं च पत्रं च शाखाश्चास्येतरे जनाः ॥ 15 ॥
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्य स्सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥ 16 ॥
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥ 17 ॥
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्त धनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥ 18 ॥
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
मूषकैःपरिधावद्भिरुद्बिलैरावृतानि च ॥ 19 ॥
अपेतोदकधूमानि हीनसम्मार्जनानि च ।
प्रणष्टबलिकर्मेज्यामन्त्रहोमजपानि च ॥ 20 ॥
दुष्कालेनेव भग्नानि भिन्नभाजनवन्ति च ।
अस्मात्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥ 21 ॥
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं सम्पद्यतां वनम् ॥ 22 ॥
बिलानि दंष्ट्रिण स्सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
त्यजन्त्वस्मद्भयाद्भीता गजास्सिंहा वनानि च ॥ 23 ॥
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ।
तृणमांस फलादानां देशं व्यालमृगद्विजम् ॥ 24 ॥
प्रपद्यतां हि कैकेयी सपुत्रा सह बान्धवैः ।
राघवेण वने सर्वे वयं वत्स्याम निर्वृताः ॥ 25 ॥
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रेऽस्य मानसम् ॥ 26 ॥
स तु वेश्म पितुर्दूरात्कैलासशिखरप्रभम् ।
अभिचक्राम धर्मात्मा मत्तमातङ्गविक्रमः ॥ 27 ॥
विनीतवीरपुरुषं प्रविश्य तु नृपालयम् ।
ददर्शावस्थितं दीनं सुमन्त्रमविदूरतः ॥ 28 ॥
प्रतीक्षमाणोऽपि जनं तदार्त मनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥ 29 ॥
तत्पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन्वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥ 30 ॥
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलः वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवी न्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.