શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે બાલકાણ્ડમ્ ।
અથ દશમસ્સર્ગઃ ।
સુમન્ત્રશ્ચોદિતો રાજ્ઞા પ્રોવાચેદં વચસ્તદા ।
યથર્શ્યશૃઙ્ગસ્ત્વાનીત શ્શ્રુણુ મે મન્ત્રિભિસ્સહ ॥ 1 ॥
રોમપાદમુવાચેદં સહામાત્યઃ પુરોહિતઃ ।
ઉપાયો નિરપાયોઽયમસ્માભિરભિચિન્તિતઃ ॥ 2 ॥
ઋશ્યશૃઙ્ગો વનચરસ્તપસ્સ્વાધ્યયને રતઃ ।
અનભિજ્ઞસ્સ નારીણાં વિષયાણાં સુખસ્ય ચ ॥ 3 ॥
ઇન્દ્રિયાર્થૈરભિમતૈર્નરચિત્તપ્રમાથિભિઃ ।
પુરમાનાયયિષ્યામઃ ક્ષિપ્રં ચાધ્યવસીયતામ્ ॥ 4 ॥
ગણિકાસ્તત્ર ગચ્છન્તુ રૂપવત્યસ્સ્વલઙ્કૃતાઃ ।
પ્રલોભ્ય વિવિધોપાયૈરાનેષ્યન્તીહ સત્કૃતાઃ ॥ 5 ॥
શ્રુત્વા તથેતિ રાજા ચ પ્રત્યુવાચ પુરોહિતમ્ ।
પુરોહિતો મન્ત્રિણશ્ચ તથા ચક્રુશ્ચ તે તદા ॥ 6 ॥
વારમુખ્યાશ્ચ તચ્છ્રુત્વા વનં પ્રવિવિશુર્મહત્ ।
આશ્રમસ્યાવિદૂરેઽસ્મિન્ યત્નં કુર્વન્તિ દર્શને ॥ 7 ॥
ઋષિપુત્રસ્ય ધીરસ્ય નિત્યમાશ્રમવાસિનઃ ।
પિતુસ્સનિત્યસન્તુષ્ટો નાતિચક્રામ ચાશ્રમાત્ ॥ 8 ॥
ન તેન જન્મપ્રભૃતિ દૃષ્ટપૂર્વં તપસ્વિના ।
સ્ત્રી વા પુમાન્વા યચ્ચાન્યત્સર્વં નગરરાષ્ટ્રજમ્ ॥ 9 ॥
તતઃ કદાચિત્તં દેશમાજગામ યદૃચ્છયા ।
વિભણ્ડકસુતસ્તત્ર તાશ્ચાપશ્યદ્વરાઙ્ગનાઃ ॥ 10 ॥
તાશ્ચિત્રવેષાઃ પ્રમદા ગાયન્ત્યો મધુરસ્વરાઃ ।
ઋષિપુત્રમુપાગમ્ય સર્વા વચનમબ્રુવન્ ॥ 11 ॥
કસ્ત્વં કિં વર્તસે બ્રહ્મન્ જ્ઞાતુમિચ્છામહે વયમ્ ।
એકસ્ત્વં વિજને ઘોરે વને ચરસિ શંસ નઃ ॥ 12 ॥
અદૃષ્ટરૂપાસ્તાસ્તેન કામ્યરૂપા વને સ્ત્રિયઃ ।
હાર્દાત્તસ્ય મતિર્જાતા વ્યાખ્યાતું પિતરં સ્વકમ્ ॥ 13 ॥
પિતા વિભણ્ડકોઽસ્માકં તસ્યાહં સુત ઔરસઃ ।
ઋશ્યશૃઙ્ગ ઇતિ ખ્યાતં નામ કર્મ ચ મે ભુવિ ॥ 14 ॥
ઇહાશ્રમપદોઽસ્માકં સમીપે શુભદર્શનાઃ ।
કરિષ્યે વોઽત્ર પૂજાં વૈ સર્વેષાં વિધિપૂર્વકમ્ ॥ 15 ॥
ઋષિપુત્રવચશ્શ્રુત્વા સર્વાસાં મતિરાસ વૈ ।
તદાશ્રમપદં દ્રષ્ટું જગ્મુસ્સર્વાશ્ચ તેન તાઃ ॥ 16 ॥
આગતાનાં તતઃ પૂજામૃષિપુત્રશ્ચકાર હ ।
ઇદમર્ઘ્યમિદં પાદ્યમિદં મૂલમિદં ફલં ચ નઃ ॥ 17 ॥
પ્રતિગૃહ્ય ચ તાં પૂજાં સર્વા એવ સમુત્સુકાઃ ।
ઋષેર્ભીતાશ્ચ શીઘ્રં તા ગમનાય મતિં દધુઃ ॥ 18 ॥
અસ્માકમપિ મુખ્યાનિ ફલાનીમાનિ વૈ દ્વિજ ।
ગૃહાણ પ્રતિ ભદ્રં તે ભક્ષયસ્વ ચ મા ચિરમ્ ॥ 19 ॥
તતસ્તાસ્તં સમાલિઙ્ગ્ય સર્વા હર્ષસમન્વિતાઃ ।
મોદકાન્પ્રદદુસ્તસ્મૈ ભક્ષ્યાંશ્ચ વિવિધાન્ બહૂન્ ॥ 20 ॥
તાનિ ચાસ્વાદ્ય તેજસ્વી ફલાનીતિ સ્મ મન્યતે ।
અનાસ્વાદિતપૂર્વાણિ વને નિત્યનિવાસિનામ્ ॥ 21 ॥
આપૃચ્છ્ય ચ તદા વિપ્રં વ્રતચર્યાં નિવેદ્ય ચ ।
ગચ્છન્તિ સ્માપદેશાત્તા ભીતાસ્તસ્ય પિતુસ્સ્ત્રિયઃ ॥ 22 ॥
ગતાસુ તાસુ સર્વાસુ કાશ્યપસ્યાત્મજો દ્વિજઃ ।
અસ્વસ્થહૃદયશ્ચાસીદ્દુઃખં સ્મ પરિવર્તતે ॥ 23 ॥
તતોઽપરેદ્યુસ્તં દેશમાજગામ સ વીર્યવાન્ ।
મનોજ્ઞા યત્ર તા દૃષ્ટા વારમુખ્યાસ્સ્વલઙ્કૃતાઃ ॥ 24 ॥
દૃષ્ટ્વૈવ ચ તાસ્તદા વિપ્રમાયાન્તં હૃષ્ટમાનસાઃ ।
ઉપસૃત્ય તતસ્સર્વાસ્તાસ્તમૂચુરિદં વચઃ ॥ 25 ॥
એહ્યાશ્રમપદં સૌમ્ય હ્યસ્માકમિતિ ચાબ્રુવન્ ।
તત્રાપ્યેષ વિધિશ્શ્રીમાન્ વિશેષેણ ભવિષ્યતિ ॥ 26 ॥
શ્રુત્વા તુ વચનં તાસાં સર્વાસાં હૃદયઙ્ગમમ્ ।
ગમનાય મતિં ચક્રે તં ચ નિન્યુસ્તદા સ્ત્રિયઃ ॥ 27 ॥
તત્ર ચાનીયમાને તુ વિપ્રે તસ્મિન્મહાત્મનિ ।
વવર્ષ સહસા દેવો જગત્પ્રહ્લાદયંસ્તદા ॥ 28 ॥
વર્ષેણૈવાગતં વિપ્રં વિષયં સ્વં નરાધિપઃ ।
પ્રત્યુદ્ગમ્ય મુનિં પ્રહ્વશ્શિરસા ચ મહીં ગતઃ ॥ 29 ॥
અર્ઘ્યં ચ પ્રદદૌ તસ્મૈ ન્યાયતસ્સુસમાહિતઃ ।
વવ્રે પ્રસાદં વિપ્રેન્દ્રાન્મા વિપ્રં મન્યુરાવિશેત્ ॥ 30 ॥
અન્તઃપુરં પ્રવિશ્યાસ્મૈ કન્યાં દત્ત્વા યથાવિધિ ।
શાન્તાં શાન્તેન મનસા રાજા હર્ષમવાપ સઃ ॥ 31 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે બાલકાણ્ડે દશમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
sumantraścodito rājñā provācedaṃ vacastadā |
yatharśyaśṛṅgastvānīta śśruṇu me mantribhissaha || 1 ||
romapādamuvācedaṃ sahāmātyaḥ purohitaḥ |
upāyo nirapāyo'yamasmābhirabhicintitaḥ || 2 ||
ṛśyaśṛṅgo vanacarastapassvādhyayane rataḥ |
anabhijñassa nārīṇāṃ viṣayāṇāṃ sukhasya ca || 3 ||
indriyārthairabhimatairnaracittapramāthibhiḥ |
puramānāyayiṣyāmaḥ kṣipraṃ cādhyavasīyatām || 4 ||
gaṇikāstatra gacchantu rūpavatyassvalaṅkṛtāḥ |
pralobhya vividhopāyairāneṣyantīha satkṛtāḥ || 5 ||
śrutvā tatheti rājā ca pratyuvāca purohitam |
purohito mantriṇaśca tathā cakruśca te tadā || 6 ||
vāramukhyāśca tacchrutvā vanaṃ praviviśurmahat |
āśramasyāvidūre'smin yatnaṃ kurvanti darśane || 7 ||
ṛṣiputrasya dhīrasya nityamāśramavāsinaḥ |
pitussanityasantuṣṭo nāticakrāma cāśramāt || 8 ||
na tena janmaprabhṛti dṛṣṭapūrvaṃ tapasvinā |
strī vā pumānvā yaccānyatsarvaṃ nagararāṣṭrajam || 9 ||
tataḥ kadācittaṃ deśamājagāma yadṛcchayā |
vibhaṇḍakasutastatra tāścāpaśyadvarāṅganāḥ || 10 ||
tāścitraveṣāḥ pramadā gāyantyo madhurasvarāḥ |
ṛṣiputramupāgamya sarvā vacanamabruvan || 11 ||
kastvaṃ kiṃ vartase brahman jñātumicchāmahe vayam |
ekastvaṃ vijane ghore vane carasi śaṃsa naḥ || 12 ||
adṛṣṭarūpāstāstena kāmyarūpā vane striyaḥ |
hārdāttasya matirjātā vyākhyātuṃ pitaraṃ svakam || 13 ||
pitā vibhaṇḍako'smākaṃ tasyāhaṃ suta aurasaḥ |
ṛśyaśṛṅga iti khyātaṃ nāma karma ca me bhuvi || 14 ||
ihāśramapado'smākaṃ samīpe śubhadarśanāḥ |
kariṣye vo'tra pūjāṃ vai sarveṣāṃ vidhipūrvakam || 15 ||
ṛṣiputravacaśśrutvā sarvāsāṃ matirāsa vai |
tadāśramapadaṃ draṣṭuṃ jagmussarvāśca tena tāḥ || 16 ||
āgatānāṃ tataḥ pūjāmṛṣiputraścakāra ha |
idamarghyamidaṃ pādyamidaṃ mūlamidaṃ phalaṃ ca naḥ || 17 ||
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ sarvā eva samutsukāḥ |
ṛṣerbhītāśca śīghraṃ tā gamanāya matiṃ dadhuḥ || 18 ||
asmākamapi mukhyāni phalānīmāni vai dvija |
gṛhāṇa prati bhadraṃ te bhakṣayasva ca mā ciram || 19 ||
tatastāstaṃ samāliṅgya sarvā harṣasamanvitāḥ |
modakānpradadustasmai bhakṣyāṃśca vividhān bahūn || 20 ||
tāni cāsvādya tejasvī phalānīti sma manyate |
anāsvāditapūrvāṇi vane nityanivāsinām || 21 ||
āpṛcchya ca tadā vipraṃ vratacaryāṃ nivedya ca |
gacchanti smāpadeśāttā bhītāstasya pitusstriyaḥ || 22 ||
gatāsu tāsu sarvāsu kāśyapasyātmajo dvijaḥ |
asvasthahṛdayaścāsīdduḥkhaṃ sma parivartate || 23 ||
tato'paredyustaṃ deśamājagāma sa vīryavān |
manojñā yatra tā dṛṣṭā vāramukhyāssvalaṅkṛtāḥ || 24 ||
dṛṣṭvaiva ca tāstadā vipramāyāntaṃ hṛṣṭamānasāḥ |
upasṛtya tatassarvāstāstamūcuridaṃ vacaḥ || 25 ||
ehyāśramapadaṃ saumya hyasmākamiti cābruvan |
tatrāpyeṣa vidhiśśrīmān viśeṣeṇa bhaviṣyati || 26 ||
śrutvā tu vacanaṃ tāsāṃ sarvāsāṃ hṛdayaṅgamam |
gamanāya matiṃ cakre taṃ ca ninyustadā striyaḥ || 27 ||
tatra cānīyamāne tu vipre tasminmahātmani |
vavarṣa sahasā devo jagatprahlādayaṃstadā || 28 ||
varṣeṇaivāgataṃ vipraṃ viṣayaṃ svaṃ narādhipaḥ |
pratyudgamya muniṃ prahvaśśirasā ca mahīṃ gataḥ || 29 ||
arghyaṃ ca pradadau tasmai nyāyatassusamāhitaḥ |
vavre prasādaṃ viprendrānmā vipraṃ manyurāviśet || 30 ||
antaḥpuraṃ praviśyāsmai kanyāṃ dattvā yathāvidhi |
śāntāṃ śāntena manasā rājā harṣamavāpa saḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe daśamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ दशमस्सर्गः ।
सुमन्त्रश्चोदितो राज्ञा प्रोवाचेदं वचस्तदा ।
यथर्श्यशृङ्गस्त्वानीत श्श्रुणु मे मन्त्रिभिस्सह ॥ 1 ॥
रोमपादमुवाचेदं सहामात्यः पुरोहितः ।
उपायो निरपायोऽयमस्माभिरभिचिन्तितः ॥ 2 ॥
ऋश्यशृङ्गो वनचरस्तपस्स्वाध्ययने रतः ।
अनभिज्ञस्स नारीणां विषयाणां सुखस्य च ॥ 3 ॥
इन्द्रियार्थैरभिमतैर्नरचित्तप्रमाथिभिः ।
पुरमानाययिष्यामः क्षिप्रं चाध्यवसीयताम् ॥ 4 ॥
गणिकास्तत्र गच्छन्तु रूपवत्यस्स्वलङ्कृताः ।
प्रलोभ्य विविधोपायैरानेष्यन्तीह सत्कृताः ॥ 5 ॥
श्रुत्वा तथेति राजा च प्रत्युवाच पुरोहितम् ।
पुरोहितो मन्त्रिणश्च तथा चक्रुश्च ते तदा ॥ 6 ॥
वारमुख्याश्च तच्छ्रुत्वा वनं प्रविविशुर्महत् ।
आश्रमस्याविदूरेऽस्मिन् यत्नं कुर्वन्ति दर्शने ॥ 7 ॥
ऋषिपुत्रस्य धीरस्य नित्यमाश्रमवासिनः ।
पितुस्सनित्यसन्तुष्टो नातिचक्राम चाश्रमात् ॥ 8 ॥
न तेन जन्मप्रभृति दृष्टपूर्वं तपस्विना ।
स्त्री वा पुमान्वा यच्चान्यत्सर्वं नगरराष्ट्रजम् ॥ 9 ॥
ततः कदाचित्तं देशमाजगाम यदृच्छया ।
विभण्डकसुतस्तत्र ताश्चापश्यद्वराङ्गनाः ॥ 10 ॥
ताश्चित्रवेषाः प्रमदा गायन्त्यो मधुरस्वराः ।
ऋषिपुत्रमुपागम्य सर्वा वचनमब्रुवन् ॥ 11 ॥
कस्त्वं किं वर्तसे ब्रह्मन् ज्ञातुमिच्छामहे वयम् ।
एकस्त्वं विजने घोरे वने चरसि शंस नः ॥ 12 ॥
अदृष्टरूपास्तास्तेन काम्यरूपा वने स्त्रियः ।
हार्दात्तस्य मतिर्जाता व्याख्यातुं पितरं स्वकम् ॥ 13 ॥
पिता विभण्डकोऽस्माकं तस्याहं सुत औरसः ।
ऋश्यशृङ्ग इति ख्यातं नाम कर्म च मे भुवि ॥ 14 ॥
इहाश्रमपदोऽस्माकं समीपे शुभदर्शनाः ।
करिष्ये वोऽत्र पूजां वै सर्वेषां विधिपूर्वकम् ॥ 15 ॥
ऋषिपुत्रवचश्श्रुत्वा सर्वासां मतिरास वै ।
तदाश्रमपदं द्रष्टुं जग्मुस्सर्वाश्च तेन ताः ॥ 16 ॥
आगतानां ततः पूजामृषिपुत्रश्चकार ह ।
इदमर्घ्यमिदं पाद्यमिदं मूलमिदं फलं च नः ॥ 17 ॥
प्रतिगृह्य च तां पूजां सर्वा एव समुत्सुकाः ।
ऋषेर्भीताश्च शीघ्रं ता गमनाय मतिं दधुः ॥ 18 ॥
अस्माकमपि मुख्यानि फलानीमानि वै द्विज ।
गृहाण प्रति भद्रं ते भक्षयस्व च मा चिरम् ॥ 19 ॥
ततस्तास्तं समालिङ्ग्य सर्वा हर्षसमन्विताः ।
मोदकान्प्रददुस्तस्मै भक्ष्यांश्च विविधान् बहून् ॥ 20 ॥
तानि चास्वाद्य तेजस्वी फलानीति स्म मन्यते ।
अनास्वादितपूर्वाणि वने नित्यनिवासिनाम् ॥ 21 ॥
आपृच्छ्य च तदा विप्रं व्रतचर्यां निवेद्य च ।
गच्छन्ति स्मापदेशात्ता भीतास्तस्य पितुस्स्त्रियः ॥ 22 ॥
गतासु तासु सर्वासु काश्यपस्यात्मजो द्विजः ।
अस्वस्थहृदयश्चासीद्दुःखं स्म परिवर्तते ॥ 23 ॥
ततोऽपरेद्युस्तं देशमाजगाम स वीर्यवान् ।
मनोज्ञा यत्र ता दृष्टा वारमुख्यास्स्वलङ्कृताः ॥ 24 ॥
दृष्ट्वैव च तास्तदा विप्रमायान्तं हृष्टमानसाः ।
उपसृत्य ततस्सर्वास्तास्तमूचुरिदं वचः ॥ 25 ॥
एह्याश्रमपदं सौम्य ह्यस्माकमिति चाब्रुवन् ।
तत्राप्येष विधिश्श्रीमान् विशेषेण भविष्यति ॥ 26 ॥
श्रुत्वा तु वचनं तासां सर्वासां हृदयङ्गमम् ।
गमनाय मतिं चक्रे तं च निन्युस्तदा स्त्रियः ॥ 27 ॥
तत्र चानीयमाने तु विप्रे तस्मिन्महात्मनि ।
ववर्ष सहसा देवो जगत्प्रह्लादयंस्तदा ॥ 28 ॥
वर्षेणैवागतं विप्रं विषयं स्वं नराधिपः ।
प्रत्युद्गम्य मुनिं प्रह्वश्शिरसा च महीं गतः ॥ 29 ॥
अर्घ्यं च प्रददौ तस्मै न्यायतस्सुसमाहितः ।
वव्रे प्रसादं विप्रेन्द्रान्मा विप्रं मन्युराविशेत् ॥ 30 ॥
अन्तःपुरं प्रविश्यास्मै कन्यां दत्त्वा यथाविधि ।
शान्तां शान्तेन मनसा राजा हर्षमवाप सः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे दशमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha daśamassargaḥ |
sumantraścodito rājñā provācedaṃ vacastadā |
yatharśyaśṛṅgastvānīta śśruṇu me mantribhissaha || 1 ||
romapādamuvācedaṃ sahāmātyaḥ purohitaḥ |
upāyo nirapāyo'yamasmābhirabhicintitaḥ || 2 ||
ṛśyaśṛṅgo vanacarastapassvādhyayane rataḥ |
anabhijñassa nārīṇāṃ viṣayāṇāṃ sukhasya ca || 3 ||
indriyārthairabhimatairnaracittapramāthibhiḥ |
puramānāyayiṣyāmaḥ kṣipraṃ cādhyavasīyatām || 4 ||
gaṇikāstatra gacchantu rūpavatyassvalaṅkṛtāḥ |
pralobhya vividhopāyairāneṣyantīha satkṛtāḥ || 5 ||
śrutvā tatheti rājā ca pratyuvāca purohitam |
purohito mantriṇaśca tathā cakruśca te tadā || 6 ||
vāramukhyāśca tacchrutvā vanaṃ praviviśurmahat |
āśramasyāvidūre'smin yatnaṃ kurvanti darśane || 7 ||
ṛṣiputrasya dhīrasya nityamāśramavāsinaḥ |
pitussanityasantuṣṭo nāticakrāma cāśramāt || 8 ||
na tena janmaprabhṛti dṛṣṭapūrvaṃ tapasvinā |
strī vā pumānvā yaccānyatsarvaṃ nagararāṣṭrajam || 9 ||
tataḥ kadācittaṃ deśamājagāma yadṛcchayā |
vibhaṇḍakasutastatra tāścāpaśyadvarāṅganāḥ || 10 ||
tāścitraveṣāḥ pramadā gāyantyo madhurasvarāḥ |
ṛṣiputramupāgamya sarvā vacanamabruvan || 11 ||
kastvaṃ kiṃ vartase brahman jñātumicchāmahe vayam |
ekastvaṃ vijane ghore vane carasi śaṃsa naḥ || 12 ||
adṛṣṭarūpāstāstena kāmyarūpā vane striyaḥ |
hārdāttasya matirjātā vyākhyātuṃ pitaraṃ svakam || 13 ||
pitā vibhaṇḍako'smākaṃ tasyāhaṃ suta aurasaḥ |
ṛśyaśṛṅga iti khyātaṃ nāma karma ca me bhuvi || 14 ||
ihāśramapado'smākaṃ samīpe śubhadarśanāḥ |
kariṣye vo'tra pūjāṃ vai sarveṣāṃ vidhipūrvakam || 15 ||
ṛṣiputravacaśśrutvā sarvāsāṃ matirāsa vai |
tadāśramapadaṃ draṣṭuṃ jagmussarvāśca tena tāḥ || 16 ||
āgatānāṃ tataḥ pūjāmṛṣiputraścakāra ha |
idamarghyamidaṃ pādyamidaṃ mūlamidaṃ phalaṃ ca naḥ || 17 ||
pratigṛhya ca tāṃ pūjāṃ sarvā eva samutsukāḥ |
ṛṣerbhītāśca śīghraṃ tā gamanāya matiṃ dadhuḥ || 18 ||
asmākamapi mukhyāni phalānīmāni vai dvija |
gṛhāṇa prati bhadraṃ te bhakṣayasva ca mā ciram || 19 ||
tatastāstaṃ samāliṅgya sarvā harṣasamanvitāḥ |
modakānpradadustasmai bhakṣyāṃśca vividhān bahūn || 20 ||
tāni cāsvādya tejasvī phalānīti sma manyate |
anāsvāditapūrvāṇi vane nityanivāsinām || 21 ||
āpṛcchya ca tadā vipraṃ vratacaryāṃ nivedya ca |
gacchanti smāpadeśāttā bhītāstasya pitusstriyaḥ || 22 ||
gatāsu tāsu sarvāsu kāśyapasyātmajo dvijaḥ |
asvasthahṛdayaścāsīdduḥkhaṃ sma parivartate || 23 ||
tato'paredyustaṃ deśamājagāma sa vīryavān |
manojñā yatra tā dṛṣṭā vāramukhyāssvalaṅkṛtāḥ || 24 ||
dṛṣṭvaiva ca tāstadā vipramāyāntaṃ hṛṣṭamānasāḥ |
upasṛtya tatassarvāstāstamūcuridaṃ vacaḥ || 25 ||
ehyāśramapadaṃ saumya hyasmākamiti cābruvan |
tatrāpyeṣa vidhiśśrīmān viśeṣeṇa bhaviṣyati || 26 ||
śrutvā tu vacanaṃ tāsāṃ sarvāsāṃ hṛdayaṅgamam |
gamanāya matiṃ cakre taṃ ca ninyustadā striyaḥ || 27 ||
tatra cānīyamāne tu vipre tasminmahātmani |
vavarṣa sahasā devo jagatprahlādayaṃstadā || 28 ||
varṣeṇaivāgataṃ vipraṃ viṣayaṃ svaṃ narādhipaḥ |
pratyudgamya muniṃ prahvaśśirasā ca mahīṃ gataḥ || 29 ||
arghyaṃ ca pradadau tasmai nyāyatassusamāhitaḥ |
vavre prasādaṃ viprendrānmā vipraṃ manyurāviśet || 30 ||
antaḥpuraṃ praviśyāsmai kanyāṃ dattvā yathāvidhi |
śāntāṃ śāntena manasā rājā harṣamavāpa saḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe daśamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.