𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌅𑌥𑌾𑌹𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌨𑍍𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌸𑍗𑌹𑌾𑌰𑍍𑌦𑌾𑌦𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌵𑍈 ॥ 1 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌾𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌚𑍍𑌛𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ॥ 2 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌵𑍀𑌰 𑌵𑌸𑍈𑌕𑌾𑌹𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮 ।
𑌕𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑍋 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 3 ॥
𑌮𑌮 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌲𑍍𑌪𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍋𑌕𑌵𑌿𑌪𑌾𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌗𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯 𑌵𑍈 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑍋 𑌮𑌮 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 5 ॥
𑌤𑌵𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌜𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑍋 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌯𑍇𑌤𑍍 ।
𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌦𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌪𑌰𑌾𑌭𑍂𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌭𑌾𑌗𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌅𑌯𑌂 𑌚 𑌵𑍀𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍀𑌵 𑌮𑌮𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌹𑌾𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌹𑌰𑍍𑌯𑍃𑌕𑍍𑌷𑍇𑌷𑍁 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰 ॥ 7 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌨𑍁 𑌖𑌲𑍁 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌤𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑌿𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌹𑌰𑍍𑌯𑍃𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍗 𑌵𑌾 𑌨𑌰𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍗 ॥ 8 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌙𑍍𑌘𑌨𑍇 ।
𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈𑌨𑌤𑍇𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌵 𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾 ॥ 9 ॥
𑌤𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑍋𑌗𑍇 𑌵𑍀𑌰𑍈𑌵𑌂 𑌦𑍁𑌰𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌧𑌾𑌨𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ॥ 10 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑍈𑌕𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌸𑌾𑌧𑌨𑍇 ।
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌵𑍀𑌰𑌘𑍍𑌨 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌬𑌲𑍋𑌦𑌯𑌃 ॥ 11 ॥
𑌬𑌲𑍈 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ।
𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑌯𑍇𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌶𑌸𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌯𑌥𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌨𑌾𑌦𑍁𑌪𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌭𑌯𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌤𑌥𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 13 ॥
𑌬𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌬𑌲𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌯𑍇𑌦𑍍𑌯𑌦𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌭𑌵𑍇𑌦𑌾𑌹𑌵𑌶𑍂𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌪𑌪𑌾𑌦𑌯 ॥ 15 ॥
𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑍋𑌪𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌹𑌰𑍍𑌯𑍃𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌸𑍍𑌤𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌮𑌨 𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌹𑌰𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌨𑌾𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌸𑌜𑍍𑌜𑌤𑍇 𑌗𑌤𑌿𑌃 ।
𑌨 𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍁 𑌸𑍀𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌮𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ॥ 19 ॥
𑌅𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌰𑍍𑌬𑌲𑌦𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑍁𑌸𑌾𑌰𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 20 ॥
𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌮𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ॥ 21 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌦𑌿𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌹𑍀𑌤𑌰𑍇 𑌜𑌨𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑌦𑌲𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌪𑍈𑌤𑍁 𑌤𑍇 ।
𑌏𑌕𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌤𑍇 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍇𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ॥ 23 ॥
𑌮𑌮 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌗𑌤𑍗 𑌤𑍗 𑌚 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑍗 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌨𑍃𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌵𑌾𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 24 ॥
𑌅𑌰𑌿𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌚 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌨𑌖𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌰𑌣𑍋𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌭𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌿 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 26 ॥
𑌶𑍈𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌲𑌯𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 ।
𑌨𑌰𑍍𑌦𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌮𑌚𑌿𑌰𑌾𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑌿𑌰𑌦𑍀𑌨𑌭𑌾𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌮 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 𑌤𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌤𑌦𑌾𑌭𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌾 ॥ 29 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
athāhamuttaraṃ devyā punarukta ssasambhramam |
tava snehānnaravyāghra sauhārdādanumānya vai || 1 ||
evaṃ bahuvidhaṃ vācyo rāmo dāśarathistvayā |
yathā māmāpnuyācchīghraṃ hatvā rāvaṇamāhave || 2 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe vikrāntaśśvo gamiṣyasi || 3 ||
mama cāpyalpabhāgyāyāssānnidhyāttava vīryavan |
asya śokavipākasya muhūrtaṃ syādvimokṣaṇam || 4 ||
gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 5 ||
tavādarśanajaśśoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhādduḥkhaparābhūtāṃ durgatāṃ duḥkhabhāginīm || 6 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvara || 7 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 8 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 9 ||
tadasmin kāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ brūhi kāryavidāṃ varaḥ || 10 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 11 ||
balai ssamagrairyadi māṃ hatvā rāvaṇamāhave |
vijayī svāṃ purīṃ rāmo nayettatsyādyaśaskaram || 12 ||
yathā'haṃ tasya vīrasya vanādupadhinā hṛtā |
rakṣasā tadbhayādeva tathā nārhati rāghavaḥ || 13 ||
balaistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 14 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 15 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamyāhaṃ tata śśeṣaṃ vākyamuttaramabruvam || 16 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 17 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
mana ssaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 18 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 19 ||
asakṛttairmahābhāgairvānarairbaladarpitaiḥ |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 20 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 21 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ pretyante preṣyante hītare janāḥ || 22 ||
tadalaṃ paritāpena devi manyurvyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 23 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahābhāge nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 24 ||
arighnaṃ siṃhasaṅkāśaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupasthitam || 25 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇondrābhān kṣipraṃ drakṣasi saṅgatān || 26 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmacirācchroṣyasi svanam || 27 ||
nivṛttavanavāsaṃ ca tvayā sārdhamarindamam |
abhiṣiktamayodhyāyāṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam || 28 ||
tato mayā vāgbhiradīnabhāṣiṇā śivābhiriṣṭābhirabhiprasāditā |
jagāma śāntiṃ mama maithilātmajā tavāpi śokena tadābhipīḍitā || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टषष्टितमस्सर्गः ।
अथाहमुत्तरं देव्या पुनरुक्त स्ससम्भ्रमम् ।
तव स्नेहान्नरव्याघ्र सौहार्दादनुमान्य वै ॥ 1 ॥
एवं बहुविधं वाच्यो रामो दाशरथिस्त्वया ।
यथा मामाप्नुयाच्छीघ्रं हत्वा रावणमाहवे ॥ 2 ॥
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिन्दम ।
कस्मिंश्चित्संवृते देशे विक्रान्तश्श्वो गमिष्यसि ॥ 3 ॥
मम चाप्यल्पभाग्यायास्सान्निध्यात्तव वीर्यवन् ।
अस्य शोकविपाकस्य मुहूर्तं स्याद्विमोक्षणम् ॥ 4 ॥
गते हि त्वयि विक्रान्ते पुनरागमनाय वै ।
प्राणानामपि सन्देहो मम स्यान्नात्र संशयः ॥ 5 ॥
तवादर्शनजश्शोको भूयो मां परितापयेत् ।
दुःखाद्दुःखपराभूतां दुर्गतां दुःखभागिनीम् ॥ 6 ॥
अयं च वीर सन्देहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः ।
सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वर ॥ 7 ॥
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम् ।
तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ ॥ 8 ॥
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने ।
शक्तिस्स्याद्वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा ॥ 9 ॥
तदस्मिन् कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे ।
किं पश्यसि समाधानं ब्रूहि कार्यविदां वरः ॥ 10 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः ॥ 11 ॥
बलै स्समग्रैर्यदि मां हत्वा रावणमाहवे ।
विजयी स्वां पुरीं रामो नयेत्तत्स्याद्यशस्करम् ॥ 12 ॥
यथाऽहं तस्य वीरस्य वनादुपधिना हृता ।
रक्षसा तद्भयादेव तथा नार्हति राघवः ॥ 13 ॥
बलैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थस्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 14 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवेदाहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 15 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्याहं तत श्शेषं वाक्यमुत्तरमब्रुवम् ॥ 16 ॥
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः ॥ 17 ॥
तस्य विक्रमसम्पन्नास्सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
मन स्सङ्कल्पसम्पाता निदेशे हरयः स्थिताः ॥ 18 ॥
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक्सज्जते गतिः ।
न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः ॥ 19 ॥
असकृत्तैर्महाभागैर्वानरैर्बलदर्पितैः ।
प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः ॥ 20 ॥
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः ।
मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसन्निधौ ॥ 21 ॥
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः ।
न हि प्रकृष्टाः प्रेत्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः ॥ 22 ॥
तदलं परितापेन देवि मन्युर्व्यपैतु ते ।
एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः ॥ 23 ॥
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
त्वत्सकाशं महाभागे नृसिंहावागमिष्यतः ॥ 24 ॥
अरिघ्नं सिंहसङ्काशं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ।
लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्काद्वारमुपस्थितम् ॥ 25 ॥
नखदंष्ट्रायुधान् वीरान् सिंहशार्दूलविक्रमान् ।
वानरान्वारणोन्द्राभान् क्षिप्रं द्रक्षसि सङ्गतान् ॥ 26 ॥
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु ।
नर्दतां कपिमुख्यानामचिराच्छ्रोष्यसि स्वनम् ॥ 27 ॥
निवृत्तवनवासं च त्वया सार्धमरिन्दमम् ।
अभिषिक्तमयोध्यायां क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ॥ 28 ॥
ततो मया वाग्भिरदीनभाषिणा शिवाभिरिष्टाभिरभिप्रसादिता ।
जगाम शान्तिं मम मैथिलात्मजा तवापि शोकेन तदाभिपीडिता ॥ 29 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
athāhamuttaraṃ devyā punarukta ssasambhramam |
tava snehānnaravyāghra sauhārdādanumānya vai || 1 ||
evaṃ bahuvidhaṃ vācyo rāmo dāśarathistvayā |
yathā māmāpnuyācchīghraṃ hatvā rāvaṇamāhave || 2 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe vikrāntaśśvo gamiṣyasi || 3 ||
mama cāpyalpabhāgyāyāssānnidhyāttava vīryavan |
asya śokavipākasya muhūrtaṃ syādvimokṣaṇam || 4 ||
gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 5 ||
tavādarśanajaśśoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhādduḥkhaparābhūtāṃ durgatāṃ duḥkhabhāginīm || 6 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvara || 7 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 8 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 9 ||
tadasmin kāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ brūhi kāryavidāṃ varaḥ || 10 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ || 11 ||
balai ssamagrairyadi māṃ hatvā rāvaṇamāhave |
vijayī svāṃ purīṃ rāmo nayettatsyādyaśaskaram || 12 ||
yathā'haṃ tasya vīrasya vanādupadhinā hṛtā |
rakṣasā tadbhayādeva tathā nārhati rāghavaḥ || 13 ||
balaistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthastattasya sadṛśaṃ bhavet || 14 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 15 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamyāhaṃ tata śśeṣaṃ vākyamuttaramabruvam || 16 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 17 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
mana ssaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 18 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 19 ||
asakṛttairmahābhāgairvānarairbaladarpitaiḥ |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 20 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 21 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ pretyante preṣyante hītare janāḥ || 22 ||
tadalaṃ paritāpena devi manyurvyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 23 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahābhāge nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 24 ||
arighnaṃ siṃhasaṅkāśaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupasthitam || 25 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇondrābhān kṣipraṃ drakṣasi saṅgatān || 26 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmacirācchroṣyasi svanam || 27 ||
nivṛttavanavāsaṃ ca tvayā sārdhamarindamam |
abhiṣiktamayodhyāyāṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam || 28 ||
tato mayā vāgbhiradīnabhāṣiṇā śivābhiriṣṭābhirabhiprasāditā |
jagāma śāntiṃ mama maithilātmajā tavāpi śokena tadābhipīḍitā || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.