𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑍀𑌨𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌸 𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌾 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌮𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌮𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌰𑍍𑌪𑌣𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌥 𑌸𑌦𑌸𑍍𑌯𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌹𑌵𑌿𑌷𑍇𑌵 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌬𑌾𑌲𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑍍𑌤𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌨𑌦𑌜𑌾𑌲𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑍍 ।
𑌰𑌥𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌯𑌯𑍗 𑌸 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌹𑌰𑌿𑌂 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌨𑍈𑌰𑍃𑌤𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑍍𑌤𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌨𑌦𑌜𑌾𑌲𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑌤𑌾𑌕𑌿𑌨𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌧𑍍𑌵𑌜𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌜𑌵𑌾𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌵𑌵𑌰𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌯𑍋𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌧𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌸𑌙𑍍𑌗𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌚𑌰𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌤𑍂𑌣𑌮𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑌿𑌨𑌿𑌬𑌦𑍍𑌧𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌤𑍋𑌮𑌰𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌨𑌾 𑌸𑌹𑍇𑌮𑌦𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌶𑌶𑌿𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌾 ।
𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌾𑌭𑌂 𑌰𑌥𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌮𑌰𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍𑌖𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑍀𑌂 𑌚 𑌸𑌾𑌚𑌲𑌾𑌂 𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑌸𑍍𑌵𑌨𑍈𑌃 ।
𑌬𑌲𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿 𑌤𑍋𑌰𑌣𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌸 𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌂 𑌹𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍋 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ।
𑌅𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌜𑌾𑌤𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾 ॥ 8 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌚 𑌕𑌪𑍇𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌚𑌾𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌚 𑌬𑌲𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍋 𑌹𑌿𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑍇 ॥ 9 ॥
𑌸 𑌜𑌾𑌤𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌶𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿 𑌶𑍍𑌶𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 10 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌂 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌜𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌪𑌰𑌾𑌜𑌯𑍋𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌨𑌸𑌸𑍍𑌸𑌬𑌾𑌣𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌃 ॥ 11 ॥
𑌸 𑌹𑍇𑌮𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌚𑌾𑌰𑍁𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦𑌾𑌽𑌶𑍁𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 12 ॥
𑌰𑌰𑌾𑌸 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌤𑌤𑌾𑌪 𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑌾 𑌨𑍍𑌵𑌨𑍗 𑌨 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌾𑌚𑌲 𑌚𑌾𑌚𑌲𑌃 ।
𑌕𑌪𑍇𑌃 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑌂 𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌚 𑌦𑍍𑌯𑍗𑌰𑍁𑌦𑌧𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌚𑍁𑌕𑍍𑌷𑍁𑌭𑍇 ॥ 13 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌪𑍁𑌙𑍍𑌖𑌾𑌨𑍍𑌸𑌵𑌿𑌷𑌾𑌨𑌿𑌵𑍋𑌰𑌗𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌮𑌾𑌧𑌿𑌸𑌮𑍍𑌯𑍋𑌗𑌵𑌿𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑌰𑌾𑌨𑌥 𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌕𑌪𑌿𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑌯𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌸 𑌤𑍈 𑌶𑍍𑌶𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌂 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌰𑌨𑍍𑌨𑌸𑍃𑌗𑍍𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌨𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌭 𑌶𑍍𑌶𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑌤𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌂 𑌰𑌣𑍇 ।
𑌉𑌦𑌗𑍍𑌰𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌂 𑌜𑌹𑌰𑍍𑌷 𑌚𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌯𑌤 𑌚𑌾𑌹𑌵𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 16 ॥
𑌸 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥 𑌇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌕𑍋𑌪𑍋 𑌬𑌲𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌸𑌬𑌲𑌂 𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌂 𑌦𑌦𑌾𑌹 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 17 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌬𑌾𑌣𑌾𑌸𑌨𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕 𑌶𑍍𑌶𑌰𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑍋 𑌯𑍁𑌧𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌦𑌃 ।
𑌶𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚𑌾𑌶𑍁 𑌹𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌚𑌲𑍇 𑌵𑌲𑌾𑌹𑌕𑍋 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌿𑌵𑌾𑌚𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌣𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌤𑍇𑌜𑍋𑌬𑌲𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍 𑌘𑌨𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌸 𑌬𑌾𑌲𑌭𑌾𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌧𑌿 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌦𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌤𑌜𑍋𑌪𑌮𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌦𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌂 𑌰𑌣𑍇 𑌗𑌜𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑍂𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍃𑌣𑍈𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌤𑍇𑌨 𑌬𑌾𑌣𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌭𑌂 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌘𑌨𑌨𑌾𑌦𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌶𑍁 𑌨𑌭𑌸𑍍𑌸 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑍋𑌰𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌣𑌘𑍋𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 21 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌦𑍍𑌰𑌵𑌦𑍍𑌬𑌲𑍀 𑌸 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌥𑍀 𑌰𑌥𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌤𑌮𑌃 𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍𑌶𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌯𑍋𑌧𑌰𑌶𑍍𑌶𑍈𑌲𑌮𑌿𑌵𑌾𑌶𑍍𑌮𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 22 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌶𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂𑌶𑍍𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌪𑌥𑌿 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌶𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍𑌮𑌨𑍋𑌜𑌵𑌸𑍍𑌸𑌂𑌯𑌤𑌿 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌬𑌾𑌣𑌾𑌸𑌨𑌮𑌾𑌹𑌵𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌖𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍃𑌣𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌿𑌖𑍈𑌶𑍍𑌶𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍈𑌃 ।
𑌅𑌵𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌸 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌭𑍁𑌜𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌵𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 𑌨𑌦𑌨𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌭𑍁𑌜𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌣𑍇 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌅𑌬𑌾𑌲𑌵𑌦𑍍𑌬𑌾𑌲𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 𑌕𑌰𑍋𑌤𑍍𑌯𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌮𑌹𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌹𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌶𑍋𑌭𑌿𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌪𑌣𑍇 𑌮𑍇 𑌮𑌤𑌿𑌰𑌤𑍍𑌰 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 26 ॥
𑌅𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌤𑌿𑌸𑌹𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ।
𑌅𑌸𑌂𑌶𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌗𑍁𑌣𑍋𑌦𑌯𑌾𑌦𑌯𑌂 𑌸𑌨𑌾𑌗𑌯𑌕𑍍𑌷𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌨𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌵𑌿𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌸 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌨𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌯𑍇𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃 ॥ 28 ॥
𑌨 𑌖𑌲𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌭𑌵𑍇𑌦𑍁𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌣𑍇 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌪𑌣𑌂 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌵 𑌮𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌨 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌃 ॥ 29 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌸𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌚 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌧𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 30 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌨𑌷𑍍𑌟𑌹𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌜𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌭𑌾𑌰𑌸𑌹𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇 ।
𑌜𑌘𑌾𑌨 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌪𑌥𑌿 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 𑌤𑌲𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 31 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌲𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥 𑌸𑍍𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌗𑍍𑌨𑌨𑍀𑌡𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌕𑍂𑌬𑌰𑌃 𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌹𑌤𑌵𑌾𑌜𑌿𑌰𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌤𑍍 ॥ 32 ॥
𑌸 𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑍋 𑌰𑌥𑌂 𑌸𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌃 𑌖𑌙𑍍𑌗𑌧𑌰𑌃 𑌖𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍 ।
𑌤𑌪𑍋𑌽𑌭𑌿𑌯𑍋𑌗𑌾𑌦𑍃𑌷𑌿𑌰𑍁𑌗𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌮𑌰𑍁𑌤𑌾𑌮𑌿𑌵𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 𑌪𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌿𑌲𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹 𑌸 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌰𑍍𑌦𑍃𑌢𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌸 𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌧𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑍋𑌰𑌗𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌇𑌵𑌾𑌣𑍍𑌡𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚 𑌵𑍇𑌗𑌾𑌤𑍍𑌪𑌿𑌤𑍃𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌤𑌲𑍇 𑌸𑌂𑌯𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 35 ॥
𑌸 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌬𑌾𑌹𑍂𑌰𑍁𑌕𑌟𑍀𑌶𑌿𑌰𑍋𑌧𑌰𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌰𑌨𑍍𑌨𑌸𑍃𑌙𑌿𑌨𑌰𑍍𑌮𑌥𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌗𑍍𑌨𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌹𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍁𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ॥ 36 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌮𑌿𑌤𑌲𑍇 𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌰𑍍𑌮𑌹𑌦𑍍𑌭𑌯𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌚𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑍍𑌰𑌤𑍈 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌯𑌕𑍍𑌷𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍈𑌃 ॥ 37 ॥
𑌸𑍁𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑍃𑌶𑌜𑌾𑌤𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑍈 𑌰𑍍𑌹𑌤𑍇 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍇 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍋𑌪𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌂 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌤𑌜𑍋𑌪𑌮𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌵𑍀𑌰𑍋𑌽𑌭𑌿𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌤𑍋𑌰𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 𑌕𑌾𑌲 𑌇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
senāpatīnpañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarānsavāhanān |
samīkṣya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāramakṣaṃ prasamaikṣatāgrataḥ || 1 ||
sa tasya dṛṣṭyarpaṇasampracoditaḥ pratāpavānkāñcanacitrakārmukaḥ |
samutpapātātha sadasyudīrito dvijātimukhyairhaviṣeva pāvakaḥ || 2 ||
tato mahadbāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasantatam |
rathaṃ samāsthāya yayau sa vīryavānmahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ || 3 ||
tatastapassaṅgrahasañcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālaśobhitam |
patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam || 4 ||
surāsurādhṛṣyamasaṅgacāriṇaṃ raviprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam |
satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram || 5 ||
virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarcasā |
divākarābhaṃ rathamāsthitastatassa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ || 6 ||
sa pūrayankhaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṅgamātaṅgamahārathasvanaiḥ |
balaissametaissahi toraṇasthitaṃ samarthamāsīnamupāgamatkapim || 7 ||
sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇo yugāntakālāgnimiva prajākṣaye |
avasthitaṃ vismitajātasambhrama ssamaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā || 8 ||
sa tasya vegaṃ ca kapermahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu pārthivātmajaḥ |
vicārayansvaṃ ca balaṃ mahābalo himakṣaye sūrya ivābhivardhate || 9 ||
sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthiraṃ sthirassamyati durnivāraṇam |
samāhitātmā hanumantamāhave pracodayāmāsa śaraistribhi śśitaiḥ || 10 ||
tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayorjitam |
avaikṣatākṣassamudīrṇamānasassabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ || 11 ||
sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍala ssamāsasādā'śuparākramaḥ kapim |
tayorbabhūvāpratimassamāgama ssurāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ || 12 ||
rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumā nvanau na vāyuḥ pracācala cācalaḥ |
kapeḥ kumārasya ca vīkṣya saṃyugaṃ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhe || 13 ||
tatassa vīrassumukhān patatriṇassuvarṇapuṅkhānsaviṣānivoragān |
samādhisamyogavimokṣatattvaviccharānatha trīnkapimūrdhnyapātayat || 14 ||
sa tai śśarairmūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarannasṛgdigdhavivṛttalocanaḥ |
navoditādityanibha śśarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ || 15 ||
tatassa piṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe |
udagracitrāyudhacitrakārmukaṃ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ || 16 ||
sa mandarāgrastha ivāṃśumāliko vivṛddhakopo balavīryasaṃyutaḥ |
kumāramakṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhistadā || 17 ||
tatassa bāṇāsanacitrakārmuka śśarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ |
śarānmumocāśu harīśvarācale valāhako vṛṣṭimivācalottame || 18 ||
tataḥ kapistaṃ raṇacaṇḍavikramaṃ vivṛddhatejobalavīryasaṃyutam |
kumāramakṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyavikramam || 19 ||
sa bālabhāvādyudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ |
samāsasādāpratimaṃ kapiṃ raṇe gajo mahākūpamivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ || 20 ||
sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitaiścakāra nādaṃ ghananādanissvanaḥ |
samutpapātāśu nabhassa mārutirbhujoruvikṣepaṇaghoradarśanaḥ || 21 ||
samutpatantaṃ samabhidravadbalī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān |
rathī rathiśreṣṭhatamaḥ kiranśaraiḥ payodharaśśailamivāśmavṛṣṭibhiḥ || 22 ||
sa tānśarāṃstasya harirvimokṣayaṃścacāra vīraḥ pathi vāyusevite |
śarāntare mārutavadviniṣpatanmanojavassaṃyati caṇḍavikramaḥ || 23 ||
tamāttabāṇāsanamāhavonmukhaṃ khamāstṛṇantaṃ viśikhaiśśarottamaiḥ |
avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ ca sa mārutātmajaḥ || 24 ||
tataśśarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravīreṇa mahātmanā nadan |
mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavi dvicintayāmāsa raṇe parākramam || 25 ||
abālavadbāladivākaraprabhaḥ karotyayaṃ karma mahanmahābalaḥ |
na cāsya sarvāhavakarmaśobhinaḥ pramāpaṇe me matiratra jāyate || 26 ||
ayaṃ mahātmā ca mahāṃśca vīryata ssamāhitaścātisahaśca saṃyuge |
asaṃśayaṃ karmaguṇodayādayaṃ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ || 27 ||
parākramotsāhavivṛddhamānasa ssamīkṣate māṃ pramukhāgrataḥsthitaḥ |
parākramo hyasya manāṃsi kampayetsurāsurāṇāmapi śīghragāminaḥ || 28 ||
na khalvayaṃ nābhibhavedupekṣitaḥ parākramo hyasya raṇe vivardhate |
pramāpaṇaṃ tveva mamādya rocate na vardhamāno'gnirupekṣituṃ kṣamaḥ || 29 ||
iti pravegaṃ tu parasya cintayansvakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān |
cakāra vegaṃ tu mahābalastadā matiṃ ca cakre'sya vadhe mahākapiḥ || 30 ||
sa tasya tānaṣṭahayānmahājavān samāhitānbhārasahānvivartane |
jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ || 31 ||
tatastalenābhihato mahāratha ssa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ |
prabhagnanīḍaḥ parimuktakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt || 32 ||
sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaṅgadharaḥ khamutpatan |
tapo'bhiyogādṛṣirugravīryavānvihāya dehaṃ marutāmivālayam || 33 ||
tataḥ kapistaṃ vicarantamambare patatrirājānilasiddhasevite |
sametya taṃ mārutatulyavikramaḥ krameṇa jagrāha sa pādayordṛḍham || 34 ||
sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapirmahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ |
mumoca vegātpitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ || 35 ||
sa bhagnabāhūrukaṭīśirodharaḥ kṣarannasṛṅinarmathitāsthilocanaḥ |
sambhagnasandhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ || 36 ||
mahākapirbhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣodhipatermahadbhayam |
maharṣibhiścakracarairmahāvratai ssametya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ || 37 ||
suraiśca sendrairbhṛśajātavismayai rhate kumāre sa kapirnirīkṣitaḥ |
nihatya taṃ vajrisutopamaprabhaṃ kumāramakṣaṃ kṣatajopamekṣaṇam |
tameva vīro'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तचत्वारिंशस्सर्गः ।
सेनापतीन्पञ्च स तु प्रमापितान् हनूमता सानुचरान्सवाहनान् ।
समीक्ष्य राजा समरोद्धतोन्मुखं कुमारमक्षं प्रसमैक्षताग्रतः ॥ 1 ॥
स तस्य दृष्ट्यर्पणसम्प्रचोदितः प्रतापवान्काञ्चनचित्रकार्मुकः ।
समुत्पपाताथ सदस्युदीरितो द्विजातिमुख्यैर्हविषेव पावकः ॥ 2 ॥
ततो महद्बालदिवाकरप्रभं प्रतप्तजाम्बूनदजालसन्ततम् ।
रथं समास्थाय ययौ स वीर्यवान्महाहरिं तं प्रति नैरृतर्षभः ॥ 3 ॥
ततस्तपस्सङ्ग्रहसञ्चयार्जितं प्रतप्तजाम्बूनदजालशोभितम् ।
पताकिनं रत्नविभूषितध्वजं मनोजवाष्टाश्ववरैः सुयोजितम् ॥ 4 ॥
सुरासुराधृष्यमसङ्गचारिणं रविप्रभं व्योमचरं समाहितम् ।
सतूणमष्टासिनिबद्धबन्धुरं यथाक्रमावेशितशक्तितोमरम् ॥ 5 ॥
विराजमानं प्रतिपूर्णवस्तुना सहेमदाम्ना शशिसूर्यवर्चसा ।
दिवाकराभं रथमास्थितस्ततस्स निर्जगामामरतुल्यविक्रमः ॥ 6 ॥
स पूरयन्खं च महीं च साचलां तुरङ्गमातङ्गमहारथस्वनैः ।
बलैस्समेतैस्सहि तोरणस्थितं समर्थमासीनमुपागमत्कपिम् ॥ 7 ॥
स तं समासाद्य हरिं हरीक्षणो युगान्तकालाग्निमिव प्रजाक्षये ।
अवस्थितं विस्मितजातसम्भ्रम स्समैक्षताक्षो बहुमानचक्षुषा ॥ 8 ॥
स तस्य वेगं च कपेर्महात्मनः पराक्रमं चारिषु पार्थिवात्मजः ।
विचारयन्स्वं च बलं महाबलो हिमक्षये सूर्य इवाभिवर्धते ॥ 9 ॥
स जातमन्युः प्रसमीक्ष्य विक्रमं स्थिरं स्थिरस्सम्यति दुर्निवारणम् ।
समाहितात्मा हनुमन्तमाहवे प्रचोदयामास शरैस्त्रिभि श्शितैः ॥ 10 ॥
ततः कपिं तं प्रसमीक्ष्य गर्वितं जितश्रमं शत्रुपराजयोर्जितम् ।
अवैक्षताक्षस्समुदीर्णमानसस्सबाणपाणिः प्रगृहीतकार्मुकः ॥ 11 ॥
स हेमनिष्काङ्गदचारुकुण्डल स्समाससादाऽशुपराक्रमः कपिम् ।
तयोर्बभूवाप्रतिमस्समागम स्सुरासुराणामपि सम्भ्रमप्रदः ॥ 12 ॥
ररास भूमिर्न तताप भानुमा न्वनौ न वायुः प्रचाचल चाचलः ।
कपेः कुमारस्य च वीक्ष्य संयुगं ननाद च द्यौरुदधिश्च चुक्षुभे ॥ 13 ॥
ततस्स वीरस्सुमुखान् पतत्रिणस्सुवर्णपुङ्खान्सविषानिवोरगान् ।
समाधिसम्योगविमोक्षतत्त्वविच्छरानथ त्रीन्कपिमूर्ध्न्यपातयत् ॥ 14 ॥
स तै श्शरैर्मूर्ध्नि समं निपातितैः क्षरन्नसृग्दिग्धविवृत्तलोचनः ।
नवोदितादित्यनिभ श्शरांशुमान् व्यराजतादित्य इवांशुमालिकः ॥ 15 ॥
ततस्स पिङ्गाधिपमन्त्रिसत्तमः समीक्ष्य तं राजवरात्मजं रणे ।
उदग्रचित्रायुधचित्रकार्मुकं जहर्ष चापूर्यत चाहवोन्मुखः ॥ 16 ॥
स मन्दराग्रस्थ इवांशुमालिको विवृद्धकोपो बलवीर्यसंयुतः ।
कुमारमक्षं सबलं सवाहनं ददाह नेत्राग्निमरीचिभिस्तदा ॥ 17 ॥
ततस्स बाणासनचित्रकार्मुक श्शरप्रवर्षो युधि राक्षसाम्बुदः ।
शरान्मुमोचाशु हरीश्वराचले वलाहको वृष्टिमिवाचलोत्तमे ॥ 18 ॥
ततः कपिस्तं रणचण्डविक्रमं विवृद्धतेजोबलवीर्यसंयुतम् ।
कुमारमक्षं प्रसमीक्ष्य संयुगे ननाद हर्षाद् घनतुल्यविक्रमम् ॥ 19 ॥
स बालभावाद्युधि वीर्यदर्पितः प्रवृद्धमन्युः क्षतजोपमेक्षणः ।
समाससादाप्रतिमं कपिं रणे गजो महाकूपमिवावृतं तृणैः ॥ 20 ॥
स तेन बाणैः प्रसभं निपातितैश्चकार नादं घननादनिस्स्वनः ।
समुत्पपाताशु नभस्स मारुतिर्भुजोरुविक्षेपणघोरदर्शनः ॥ 21 ॥
समुत्पतन्तं समभिद्रवद्बली स राक्षसानां प्रवरः प्रतापवान् ।
रथी रथिश्रेष्ठतमः किरन्शरैः पयोधरश्शैलमिवाश्मवृष्टिभिः ॥ 22 ॥
स तान्शरांस्तस्य हरिर्विमोक्षयंश्चचार वीरः पथि वायुसेविते ।
शरान्तरे मारुतवद्विनिष्पतन्मनोजवस्संयति चण्डविक्रमः ॥ 23 ॥
तमात्तबाणासनमाहवोन्मुखं खमास्तृणन्तं विशिखैश्शरोत्तमैः ।
अवैक्षताक्षं बहुमानचक्षुषा जगाम चिन्तां च स मारुतात्मजः ॥ 24 ॥
ततश्शरैर्भिन्नभुजान्तरः कपिः कुमारवीरेण महात्मना नदन् ।
महाभुजः कर्मविशेषतत्त्ववि द्विचिन्तयामास रणे पराक्रमम् ॥ 25 ॥
अबालवद्बालदिवाकरप्रभः करोत्ययं कर्म महन्महाबलः ।
न चास्य सर्वाहवकर्मशोभिनः प्रमापणे मे मतिरत्र जायते ॥ 26 ॥
अयं महात्मा च महांश्च वीर्यत स्समाहितश्चातिसहश्च संयुगे ।
असंशयं कर्मगुणोदयादयं सनागयक्षैर्मुनिभिश्च पूजितः ॥ 27 ॥
पराक्रमोत्साहविवृद्धमानस स्समीक्षते मां प्रमुखाग्रतःस्थितः ।
पराक्रमो ह्यस्य मनांसि कम्पयेत्सुरासुराणामपि शीघ्रगामिनः ॥ 28 ॥
न खल्वयं नाभिभवेदुपेक्षितः पराक्रमो ह्यस्य रणे विवर्धते ।
प्रमापणं त्वेव ममाद्य रोचते न वर्धमानोऽग्निरुपेक्षितुं क्षमः ॥ 29 ॥
इति प्रवेगं तु परस्य चिन्तयन्स्वकर्मयोगं च विधाय वीर्यवान् ।
चकार वेगं तु महाबलस्तदा मतिं च चक्रेऽस्य वधे महाकपिः ॥ 30 ॥
स तस्य तानष्टहयान्महाजवान् समाहितान्भारसहान्विवर्तने ।
जघान वीरः पथि वायुसेविते तलप्रहारैः पवनात्मजः कपिः ॥ 31 ॥
ततस्तलेनाभिहतो महारथ स्स तस्य पिङ्गाधिपमन्त्रिनिर्जितः ।
प्रभग्ननीडः परिमुक्तकूबरः पपात भूमौ हतवाजिरम्बरात् ॥ 32 ॥
स तं परित्यज्य महारथो रथं सकार्मुकः खङ्गधरः खमुत्पतन् ।
तपोऽभियोगादृषिरुग्रवीर्यवान्विहाय देहं मरुतामिवालयम् ॥ 33 ॥
ततः कपिस्तं विचरन्तमम्बरे पतत्रिराजानिलसिद्धसेविते ।
समेत्य तं मारुततुल्यविक्रमः क्रमेण जग्राह स पादयोर्दृढम् ॥ 34 ॥
स तं समाविध्य सहस्रशः कपिर्महोरगं गृह्य इवाण्डजेश्वरः ।
मुमोच वेगात्पितृतुल्यविक्रमो महीतले संयति वानरोत्तमः ॥ 35 ॥
स भग्नबाहूरुकटीशिरोधरः क्षरन्नसृङिनर्मथितास्थिलोचनः ।
सम्भग्नसन्धिः प्रविकीर्णबन्धनो हतः क्षितौ वायुसुतेन राक्षसः ॥ 36 ॥
महाकपिर्भूमितले निपीड्य तं चकार रक्षोधिपतेर्महद्भयम् ।
महर्षिभिश्चक्रचरैर्महाव्रतै स्समेत्य भूतैश्च सयक्षपन्नगैः ॥ 37 ॥
सुरैश्च सेन्द्रैर्भृशजातविस्मयै र्हते कुमारे स कपिर्निरीक्षितः ।
निहत्य तं वज्रिसुतोपमप्रभं कुमारमक्षं क्षतजोपमेक्षणम् ।
तमेव वीरोऽभिजगाम तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
senāpatīnpañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarānsavāhanān |
samīkṣya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāramakṣaṃ prasamaikṣatāgrataḥ || 1 ||
sa tasya dṛṣṭyarpaṇasampracoditaḥ pratāpavānkāñcanacitrakārmukaḥ |
samutpapātātha sadasyudīrito dvijātimukhyairhaviṣeva pāvakaḥ || 2 ||
tato mahadbāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasantatam |
rathaṃ samāsthāya yayau sa vīryavānmahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ || 3 ||
tatastapassaṅgrahasañcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālaśobhitam |
patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam || 4 ||
surāsurādhṛṣyamasaṅgacāriṇaṃ raviprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam |
satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram || 5 ||
virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarcasā |
divākarābhaṃ rathamāsthitastatassa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ || 6 ||
sa pūrayankhaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṅgamātaṅgamahārathasvanaiḥ |
balaissametaissahi toraṇasthitaṃ samarthamāsīnamupāgamatkapim || 7 ||
sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇo yugāntakālāgnimiva prajākṣaye |
avasthitaṃ vismitajātasambhrama ssamaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā || 8 ||
sa tasya vegaṃ ca kapermahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu pārthivātmajaḥ |
vicārayansvaṃ ca balaṃ mahābalo himakṣaye sūrya ivābhivardhate || 9 ||
sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthiraṃ sthirassamyati durnivāraṇam |
samāhitātmā hanumantamāhave pracodayāmāsa śaraistribhi śśitaiḥ || 10 ||
tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayorjitam |
avaikṣatākṣassamudīrṇamānasassabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ || 11 ||
sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍala ssamāsasādā'śuparākramaḥ kapim |
tayorbabhūvāpratimassamāgama ssurāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ || 12 ||
rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumā nvanau na vāyuḥ pracācala cācalaḥ |
kapeḥ kumārasya ca vīkṣya saṃyugaṃ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhe || 13 ||
tatassa vīrassumukhān patatriṇassuvarṇapuṅkhānsaviṣānivoragān |
samādhisamyogavimokṣatattvaviccharānatha trīnkapimūrdhnyapātayat || 14 ||
sa tai śśarairmūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarannasṛgdigdhavivṛttalocanaḥ |
navoditādityanibha śśarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ || 15 ||
tatassa piṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe |
udagracitrāyudhacitrakārmukaṃ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ || 16 ||
sa mandarāgrastha ivāṃśumāliko vivṛddhakopo balavīryasaṃyutaḥ |
kumāramakṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhistadā || 17 ||
tatassa bāṇāsanacitrakārmuka śśarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ |
śarānmumocāśu harīśvarācale valāhako vṛṣṭimivācalottame || 18 ||
tataḥ kapistaṃ raṇacaṇḍavikramaṃ vivṛddhatejobalavīryasaṃyutam |
kumāramakṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyavikramam || 19 ||
sa bālabhāvādyudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ |
samāsasādāpratimaṃ kapiṃ raṇe gajo mahākūpamivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ || 20 ||
sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitaiścakāra nādaṃ ghananādanissvanaḥ |
samutpapātāśu nabhassa mārutirbhujoruvikṣepaṇaghoradarśanaḥ || 21 ||
samutpatantaṃ samabhidravadbalī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān |
rathī rathiśreṣṭhatamaḥ kiranśaraiḥ payodharaśśailamivāśmavṛṣṭibhiḥ || 22 ||
sa tānśarāṃstasya harirvimokṣayaṃścacāra vīraḥ pathi vāyusevite |
śarāntare mārutavadviniṣpatanmanojavassaṃyati caṇḍavikramaḥ || 23 ||
tamāttabāṇāsanamāhavonmukhaṃ khamāstṛṇantaṃ viśikhaiśśarottamaiḥ |
avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ ca sa mārutātmajaḥ || 24 ||
tataśśarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravīreṇa mahātmanā nadan |
mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavi dvicintayāmāsa raṇe parākramam || 25 ||
abālavadbāladivākaraprabhaḥ karotyayaṃ karma mahanmahābalaḥ |
na cāsya sarvāhavakarmaśobhinaḥ pramāpaṇe me matiratra jāyate || 26 ||
ayaṃ mahātmā ca mahāṃśca vīryata ssamāhitaścātisahaśca saṃyuge |
asaṃśayaṃ karmaguṇodayādayaṃ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ || 27 ||
parākramotsāhavivṛddhamānasa ssamīkṣate māṃ pramukhāgrataḥsthitaḥ |
parākramo hyasya manāṃsi kampayetsurāsurāṇāmapi śīghragāminaḥ || 28 ||
na khalvayaṃ nābhibhavedupekṣitaḥ parākramo hyasya raṇe vivardhate |
pramāpaṇaṃ tveva mamādya rocate na vardhamāno'gnirupekṣituṃ kṣamaḥ || 29 ||
iti pravegaṃ tu parasya cintayansvakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān |
cakāra vegaṃ tu mahābalastadā matiṃ ca cakre'sya vadhe mahākapiḥ || 30 ||
sa tasya tānaṣṭahayānmahājavān samāhitānbhārasahānvivartane |
jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ || 31 ||
tatastalenābhihato mahāratha ssa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ |
prabhagnanīḍaḥ parimuktakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt || 32 ||
sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaṅgadharaḥ khamutpatan |
tapo'bhiyogādṛṣirugravīryavānvihāya dehaṃ marutāmivālayam || 33 ||
tataḥ kapistaṃ vicarantamambare patatrirājānilasiddhasevite |
sametya taṃ mārutatulyavikramaḥ krameṇa jagrāha sa pādayordṛḍham || 34 ||
sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapirmahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ |
mumoca vegātpitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ || 35 ||
sa bhagnabāhūrukaṭīśirodharaḥ kṣarannasṛṅinarmathitāsthilocanaḥ |
sambhagnasandhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ || 36 ||
mahākapirbhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣodhipatermahadbhayam |
maharṣibhiścakracarairmahāvratai ssametya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ || 37 ||
suraiśca sendrairbhṛśajātavismayai rhate kumāre sa kapirnirīkṣitaḥ |
nihatya taṃ vajrisutopamaprabhaṃ kumāramakṣaṃ kṣatajopamekṣaṇam |
tameva vīro'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.