𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍂𑌨𑍋𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌸𑍁𑌤𑍋𑌪𑌮𑌾 ॥ 1 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌅𑌰𑍍𑌧𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌸𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ॥ 2 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑍇𑌯𑌂 𑌸𑌕𑌾𑌮𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌦𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌯𑌿 ॥ 3 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌗𑌣𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾𑌮𑌿𑌷𑍀𑌕𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍋𑌪𑌾𑌦𑍇𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌶𑌾𑌤𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌮𑌨𑌶𑍍𑌶𑌿𑌲𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌲𑌕𑍋 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌤𑌿𑌲𑌕𑍇 𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌲 𑌸𑍍𑌮𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 5 ॥
𑌸 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌥𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌰𑍁𑌣𑍋𑌪𑌮𑌃 ॥ 6 ॥
𑌏𑌷 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌏𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑌘 ॥ 7 ॥
𑌏𑌷 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌃 ।
𑌅𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌲𑌾𑌲𑌸𑌾 ॥ 8 ॥
𑌅𑌸𑌹𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌾𑌚𑌶𑍍𑌚 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑌃 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌘𑍋𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌧𑌾𑌰𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌾𑌸𑌂 𑌤𑍁 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨 ।
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑍀𑌨𑌾 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ॥ 10 ॥
𑌘𑍋𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌾𑌜𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌨 𑌸𑍁𑌖𑌾 𑌮𑌯𑌿 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌚 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌪𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌨 𑌜𑍀𑌵𑍇𑌯𑌮𑌹𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌚𑍍𑌛𑍋𑌕𑌵𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍇 𑌶𑌪𑍇 ।
𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 13 ॥
𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑌵𑌤𑍀 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍋𑌚𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌇𑌮𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌨𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑌿 ॥ 14 ॥
𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌵𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑍗 ।
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑍗 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌸𑌹𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑍗 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑍀𑌯𑌾𑌦𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌞𑍍𑌜𑌨𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌦𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 17 ॥
𑌸𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌯𑌾𑌭𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌕𑍇𑌶𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑍇𑌯𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌰 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌵𑌰𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 19 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯𑍋𑌪𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌅𑌶𑍍𑌰𑍁𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌗𑌦𑍍𑌗𑌦𑌯𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌾 ॥ 21 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍗 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌚 𑌸𑌹𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌹𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮𑌯𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌚 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑌮𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌧𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 23 ॥
𑌇𑌮𑌂 𑌚 𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌮 𑌶𑍋𑌕𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑍇𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌨𑌂 𑌚 ।
𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌪𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇𑌽𑌧𑍍𑌵𑌾𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰 ॥ 24 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑍇𑌦𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌚𑍇𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌲𑍍𑌪𑌾𑌵𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌂 𑌹𑍍𑌯𑍁𑌦𑍀𑌚𑍀𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌜𑌗𑌾𑌮 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya vāyusūnormahātmanaḥ |
uvācātmahitaṃ vākyaṃ sītā surasutopamā || 1 ||
tvāṃ dṛṣṭvā priyavaktāraṃ samprahṛṣyāmi vānaraḥ |
ardhasañjātasasyeva vṛṣṭiṃ prāpya vasundharā || 2 ||
yathā taṃ puruṣavyāghraṃ gātraiśśokābhikarśitaiḥ |
saṃspṛśeyaṃ sakāmāhaṃ tathā kuru dayāṃ mayi || 3 ||
abhijñānaṃ ca rāmasya dadyā harigaṇottama |
kṣiptāmiṣīkāṃ kākasya kopādekākṣiśātanīm || 4 ||
manaśśilāyāstilako gaṇḍapārśve niveśitaḥ |
tvayā praṇaṣṭe tilake taṃ kila smartumarhasi || 5 ||
sa vīryavānkathaṃ sītāṃ hṛtāṃ samanumanyase |
vasantīṃ rakṣasāṃ madhye mahendravaruṇopamaḥ || 6 ||
eṣa cūḍāmaṇirdivyo mayā suparirakṣitaḥ |
etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvāmivānagha || 7 ||
eṣa niryātitaśśrīmānmayā te vārisambhavaḥ |
ataḥ paraṃ na śakṣyāmi jīvituṃ śokalālasā || 8 ||
asahyāni ca duḥkhāni vācaśca hṛdayacchidaḥ |
rākṣasīnāṃ sughorāṇāṃ tvatkṛte marṣayāmyaham || 9 ||
dhārayiṣyāmi māsaṃ tu jīvitaṃ śatrusūdana |
ūrdhvaṃ māsānna jīviṣye tvayā hīnā nṛpātmaja || 10 ||
ghoro rākṣasarājo'yaṃ dṛṣṭiśca na sukhā mayi |
tvāṃ ca śrutvā vipadyantaṃ na jīveyamahaṃ kṣaṇam || 11 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśru bhāṣitam |
athābravīnmahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 12 ||
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape |
rāme duḥkhābhibhūte tu lakṣmaṇaḥ paritapyate || 13 ||
kathañcidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ pariśocitum |
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāmantaṃ drakṣyasi bhāmini || 14 ||
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrāvarindamau |
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ || 15 ||
hattvā ca samare krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam |
rāghavau tvāṃ viśālākṣi svāṃ purīṃ prāpayiṣyataḥ || 16 ||
yattu rāmo vijānīyādabhijñānamanindite |
prītisañjananaṃ tasya bhūyastvaṃ dātumarhasi || 17 ||
sābravīddattameveti mayābhijñānamuttamam |
etadeva hi rāmasya dṛṣṭvā matkeśabhūṣaṇam || 18 ||
śraddheyaṃ hanumanvākyaṃ tava vīra bhaviṣyati |
sa taṃ maṇivaraṃ gṛhya śrīmānplavagasattamaḥ || 19 ||
praṇamya śirasā devīṃ gamanāyopacakrame |
tamutpātakṛtotsāhamavekṣya haripuṅgavam || 20 ||
vardhamānaṃ mahāvegamuvāca janakātmajā |
aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadgadayā girā || 21 ||
hanumansiṃhasaṅkāśau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyāhyanāmayam || 22 ||
yathā ca sa mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmādduḥkhāmbusamrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 23 ||
imaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhirebhiḥ paribhartsanaṃ ca |
brūyāstu rāmasya gatassamīpaṃ śivaśca te'dhvā'stu haripravīra || 24 ||
sa rājaputryrāprativeditārthaḥ kapiḥ kṛtārthaḥ parihṛṣṭacetāḥ |
alpāvaśeṣaṃ prasamīkṣya kāryaṃ diśaṃ hyudīcīṃ manasā jagāma || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चत्वारिंशस्सर्गः ।
श्रुत्वा तु वचनं तस्य वायुसूनोर्महात्मनः ।
उवाचात्महितं वाक्यं सीता सुरसुतोपमा ॥ 1 ॥
त्वां दृष्ट्वा प्रियवक्तारं सम्प्रहृष्यामि वानरः ।
अर्धसञ्जातसस्येव वृष्टिं प्राप्य वसुन्धरा ॥ 2 ॥
यथा तं पुरुषव्याघ्रं गात्रैश्शोकाभिकर्शितैः ।
संस्पृशेयं सकामाहं तथा कुरु दयां मयि ॥ 3 ॥
अभिज्ञानं च रामस्य दद्या हरिगणोत्तम ।
क्षिप्तामिषीकां काकस्य कोपादेकाक्षिशातनीम् ॥ 4 ॥
मनश्शिलायास्तिलको गण्डपार्श्वे निवेशितः ।
त्वया प्रणष्टे तिलके तं किल स्मर्तुमर्हसि ॥ 5 ॥
स वीर्यवान्कथं सीतां हृतां समनुमन्यसे ।
वसन्तीं रक्षसां मध्ये महेन्द्रवरुणोपमः ॥ 6 ॥
एष चूडामणिर्दिव्यो मया सुपरिरक्षितः ।
एतं दृष्ट्वा प्रहृष्यामि व्यसने त्वामिवानघ ॥ 7 ॥
एष निर्यातितश्श्रीमान्मया ते वारिसम्भवः ।
अतः परं न शक्ष्यामि जीवितुं शोकलालसा ॥ 8 ॥
असह्यानि च दुःखानि वाचश्च हृदयच्छिदः ।
राक्षसीनां सुघोराणां त्वत्कृते मर्षयाम्यहम् ॥ 9 ॥
धारयिष्यामि मासं तु जीवितं शत्रुसूदन ।
ऊर्ध्वं मासान्न जीविष्ये त्वया हीना नृपात्मज ॥ 10 ॥
घोरो राक्षसराजोऽयं दृष्टिश्च न सुखा मयि ।
त्वां च श्रुत्वा विपद्यन्तं न जीवेयमहं क्षणम् ॥ 11 ॥
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा करुणं साश्रु भाषितम् ।
अथाब्रवीन्महातेजा हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 12 ॥
त्वच्छोकविमुखो रामो देवि सत्येन ते शपे ।
रामे दुःखाभिभूते तु लक्ष्मणः परितप्यते ॥ 13 ॥
कथञ्चिद्भवती दृष्टा न कालः परिशोचितुम् ।
इमं मुहूर्तं दुःखानामन्तं द्रक्ष्यसि भामिनि ॥ 14 ॥
तावुभौ पुरुषव्याघ्रौ राजपुत्रावरिन्दमौ ।
त्वद्दर्शनकृतोत्साहौ लङ्कां भस्मीकरिष्यतः ॥ 15 ॥
हत्त्वा च समरे क्रूरं रावणं सहबान्धवम् ।
राघवौ त्वां विशालाक्षि स्वां पुरीं प्रापयिष्यतः ॥ 16 ॥
यत्तु रामो विजानीयादभिज्ञानमनिन्दिते ।
प्रीतिसञ्जननं तस्य भूयस्त्वं दातुमर्हसि ॥ 17 ॥
साब्रवीद्दत्तमेवेति मयाभिज्ञानमुत्तमम् ।
एतदेव हि रामस्य दृष्ट्वा मत्केशभूषणम् ॥ 18 ॥
श्रद्धेयं हनुमन्वाक्यं तव वीर भविष्यति ।
स तं मणिवरं गृह्य श्रीमान्प्लवगसत्तमः ॥ 19 ॥
प्रणम्य शिरसा देवीं गमनायोपचक्रमे ।
तमुत्पातकृतोत्साहमवेक्ष्य हरिपुङ्गवम् ॥ 20 ॥
वर्धमानं महावेगमुवाच जनकात्मजा ।
अश्रुपूर्णमुखी दीना बाष्पगद्गदया गिरा ॥ 21 ॥
हनुमन्सिंहसङ्काशौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
सुग्रीवं च सहामात्यं सर्वान् ब्रूयाह्यनामयम् ॥ 22 ॥
यथा च स महाबाहुर्मां तारयति राघवः ।
अस्माद्दुःखाम्बुसम्रोधात्त्वं समाधातुमर्हसि ॥ 23 ॥
इमं च तीव्रं मम शोकवेगं रक्षोभिरेभिः परिभर्त्सनं च ।
ब्रूयास्तु रामस्य गतस्समीपं शिवश्च तेऽध्वाऽस्तु हरिप्रवीर ॥ 24 ॥
स राजपुत्र्य्राप्रतिवेदितार्थः कपिः कृतार्थः परिहृष्टचेताः ।
अल्पावशेषं प्रसमीक्ष्य कार्यं दिशं ह्युदीचीं मनसा जगाम ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya vāyusūnormahātmanaḥ |
uvācātmahitaṃ vākyaṃ sītā surasutopamā || 1 ||
tvāṃ dṛṣṭvā priyavaktāraṃ samprahṛṣyāmi vānaraḥ |
ardhasañjātasasyeva vṛṣṭiṃ prāpya vasundharā || 2 ||
yathā taṃ puruṣavyāghraṃ gātraiśśokābhikarśitaiḥ |
saṃspṛśeyaṃ sakāmāhaṃ tathā kuru dayāṃ mayi || 3 ||
abhijñānaṃ ca rāmasya dadyā harigaṇottama |
kṣiptāmiṣīkāṃ kākasya kopādekākṣiśātanīm || 4 ||
manaśśilāyāstilako gaṇḍapārśve niveśitaḥ |
tvayā praṇaṣṭe tilake taṃ kila smartumarhasi || 5 ||
sa vīryavānkathaṃ sītāṃ hṛtāṃ samanumanyase |
vasantīṃ rakṣasāṃ madhye mahendravaruṇopamaḥ || 6 ||
eṣa cūḍāmaṇirdivyo mayā suparirakṣitaḥ |
etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvāmivānagha || 7 ||
eṣa niryātitaśśrīmānmayā te vārisambhavaḥ |
ataḥ paraṃ na śakṣyāmi jīvituṃ śokalālasā || 8 ||
asahyāni ca duḥkhāni vācaśca hṛdayacchidaḥ |
rākṣasīnāṃ sughorāṇāṃ tvatkṛte marṣayāmyaham || 9 ||
dhārayiṣyāmi māsaṃ tu jīvitaṃ śatrusūdana |
ūrdhvaṃ māsānna jīviṣye tvayā hīnā nṛpātmaja || 10 ||
ghoro rākṣasarājo'yaṃ dṛṣṭiśca na sukhā mayi |
tvāṃ ca śrutvā vipadyantaṃ na jīveyamahaṃ kṣaṇam || 11 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśru bhāṣitam |
athābravīnmahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 12 ||
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape |
rāme duḥkhābhibhūte tu lakṣmaṇaḥ paritapyate || 13 ||
kathañcidbhavatī dṛṣṭā na kālaḥ pariśocitum |
imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāmantaṃ drakṣyasi bhāmini || 14 ||
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrāvarindamau |
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ || 15 ||
hattvā ca samare krūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam |
rāghavau tvāṃ viśālākṣi svāṃ purīṃ prāpayiṣyataḥ || 16 ||
yattu rāmo vijānīyādabhijñānamanindite |
prītisañjananaṃ tasya bhūyastvaṃ dātumarhasi || 17 ||
sābravīddattameveti mayābhijñānamuttamam |
etadeva hi rāmasya dṛṣṭvā matkeśabhūṣaṇam || 18 ||
śraddheyaṃ hanumanvākyaṃ tava vīra bhaviṣyati |
sa taṃ maṇivaraṃ gṛhya śrīmānplavagasattamaḥ || 19 ||
praṇamya śirasā devīṃ gamanāyopacakrame |
tamutpātakṛtotsāhamavekṣya haripuṅgavam || 20 ||
vardhamānaṃ mahāvegamuvāca janakātmajā |
aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadgadayā girā || 21 ||
hanumansiṃhasaṅkāśau bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyāhyanāmayam || 22 ||
yathā ca sa mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmādduḥkhāmbusamrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 23 ||
imaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhirebhiḥ paribhartsanaṃ ca |
brūyāstu rāmasya gatassamīpaṃ śivaśca te'dhvā'stu haripravīra || 24 ||
sa rājaputryrāprativeditārthaḥ kapiḥ kṛtārthaḥ parihṛṣṭacetāḥ |
alpāvaśeṣaṃ prasamīkṣya kāryaṃ diśaṃ hyudīcīṃ manasā jagāma || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.