𑌅𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌮𑌵𑌶𑌮𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌕𑌲𑌹𑍈-
-𑌰𑌮𑍀 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑍗 𑌤𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌲𑍁𑌠𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌮𑌯𑌿𑌨𑌃 ।
𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌜𑍍𑌵𑌰𑌭𑌯𑌤𑌮𑌃 𑌕𑍗𑌮𑍁𑌦𑌿 𑌵𑌯𑌂
𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾𑌃 𑌶𑌰𑌣𑌮𑍁𑌪𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑌰𑍍𑌕𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵𑌰𑌸𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌭𑌵-
-𑌪𑍍𑌰𑌬𑍋𑌧𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌯 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌤𑍁𑌲𑌿𑌤𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌰𑍁𑌚𑍇 ।
𑌶𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌭𑌰𑌵𑌿𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌸𑌤𑌤𑌂
𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌕𑌸𑍍𑌮𑍈𑌚𑌨 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌾𑌯 𑌮𑌹𑌸𑍇 ॥ 2 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌭𑍇𑌦𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌰𑌸𑌿𑌕𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑍀
𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌣𑌯𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌗𑍃𑌹𑌿𑌣𑍀 ।
𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌯𑌦𑍁𑌦𑌭𑍂𑌃 𑌶𑍈𑌲𑌤𑌨𑌯𑌾
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌤𑍍𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌨𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌟𑌕𑌮𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 𑌸𑌦𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌰𑌸-
-𑌤𑍍𑌪𑌰𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍁𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌸𑌦𑌸𑌦𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌕𑌵𑌯𑌃 ।
𑌪𑌰𑍇 𑌨𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌦𑌧𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑍁𑌧𑌿𑌯-
-𑌸𑍍𑌤𑌦𑍇𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌯𑌾𑌵𑌿𑌲𑌸𑌿𑌤𑌮𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌨𑌨𑍁 𑌶𑌿𑌵𑍇 ॥ 4 ॥
𑌲𑍁𑌠𑌦𑍍𑌗𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌹𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌨𑌭𑌰𑌨𑌮𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾-
-𑌮𑍁𑌦𑌞𑍍𑌚𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌮𑍍𑌭𑌃 𑌕𑌣𑌗𑍁𑌣𑌿𑌤𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌰𑍁𑌚𑌮𑍍 ।
𑌶𑌿𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌪𑍍𑌰𑌵𑌣𑌮𑍃𑌗𑌯𑌾𑌕𑌾𑌰𑌗𑍁𑌣𑌿𑌤𑌂
𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑌨𑍍𑌵𑌗𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌮𑌹𑌮𑌨𑍍𑌵𑍇𑌮𑌿 𑌶𑌬𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌮𑌿𑌥𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌾𑌕𑍇𑌶𑌿𑌪𑍍𑌰𑌥𑌨𑌨𑌿𑌧𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑍍𑌕𑌘𑌟𑌨𑌾𑌃
𑌬𑌹𑍁𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌾𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌣𑌤𑌿𑌵𑌿𑌷𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌧𑌯𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍀𑌭𑌵 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌶𑌰𑌣𑌂
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌚𑍇𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌲𑍁𑌠𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌶𑍁𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑍇𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌖𑌗𑌪𑌰𑌿𑌷𑌦𑍋 𑌵𑌾 𑌯𑌦𑌶𑌨𑌂
𑌕𑌦𑌾 𑌕𑍇𑌨 𑌕𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑌪𑌿 𑌨 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌲𑌯𑌤𑌿 ।
𑌅𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌹𑌿𑌹𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌹𑍍𑌨𑌾𑌯 𑌵𑌪𑍁𑌷𑌿
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑍍𑌯𑍇𑌥𑌾𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌨𑌨𑍀𑌮𑍇𑌵 𑌶𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌤𑌟𑌿𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌿𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌦𑌲𑌿𑌤𑌷𑌡𑍍𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿𑌗𑌹𑌨𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑌾𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾 ।
𑌕𑌿𑌮𑌪𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌕𑌿𑌰𑌣𑌸𑌕𑌲𑍀𑌭𑍂𑌤𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂
𑌭𑌜𑍇 𑌧𑌾𑌮 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌂 𑌕𑍁𑌚𑌭𑌰𑌨𑌤𑌂 𑌬𑌰𑍍𑌬𑌰𑌕𑌚𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌷𑌡𑍍𑌦𑌲𑌪𑍁𑌟𑌭𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌲𑌯-
-𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌯𑍁𑌤𑌾𑌭𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌲𑌤𑍇 ।
𑌷𑌡𑌶𑍍𑌰𑌂 𑌭𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌦𑍗 𑌦𑌶𑌦𑌲𑌮𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌦𑌲𑌂
𑌕𑌲𑌾𑌶𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌤𑌵𑌤𑌿 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 ॥ 9 ॥
𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍁𑌰𑍍𑌵𑌪𑍁𑌰𑌕𑍁𑌲𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌵 𑌬𑍁𑌧𑌾𑌃
𑌪𑌰𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑍇𑌦𑌂 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌦𑌧𑌤𑍇 𑌕𑍗𑌲𑌮𑌪𑌰𑍇 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌣𑌾𑌮𑌪𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌮𑍁𑌪𑌰𑌿 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍁𑌰𑌪𑌰𑍇
𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌵 𑌕𑌥𑌮𑌮𑍀 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍁𑌮𑌹𑍇 ॥ 10 ॥
𑌷𑌡𑌧𑍍𑌵𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌲𑌯𑌰𑌵𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑍁𑌚𑌾
𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌪𑌦𑌕𑌮𑌲𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌵𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌃 𑌶𑍈𑌵𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌵𑌪𑍁𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌃
𑌕𑍁𑌚𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 ॥ 11 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌚𑌰𑍀𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌪𑌦𑌵𑍀𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯𑍈𑌤𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌶𑌶𑌿𑌸𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌬𑌲𑌯𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑍍𑌯𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌲𑌯𑌦𑌹𑌨𑌭𑌸𑍍𑌮𑍀𑌕𑍃𑌤𑌕𑍁𑌲𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌮𑌕𑍁𑌲𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌤𑌿 ॥ 12 ॥
𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌞𑍍𑌚𑍋 𑌮𑌰𑍁𑌤 𑌇𑌤𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂
𑌭𑌵𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌧𑍗 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌲𑌹𑌰𑍀𑌕𑍋𑌟𑌿𑌲𑍁𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚𑍇𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌨 𑌤𑌵 𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑌾
𑌶𑌰𑍀𑌰𑍀 𑌸𑌦𑍍𑌯𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌨𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌙𑍍𑌗𑍁𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌮𑌰𑍁𑌣𑌤𑌰𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑌾𑌂
𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍀𑌲𑌨𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌫𑌲𑌵𑌹𑌲𑌨𑍇𑌪𑌥𑍍𑌯𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌤𑌨𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌸𑍍𑌫𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌨𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾𑌂
𑌸𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌪𑌦𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌷𑌡𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑍈𑌰𑌪𑌰𑌿𑌮𑌿𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌪𑌟𑌲𑍈𑌃
𑌲𑌸𑌨𑍍𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌫𑍇𑌨𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌧𑌲𑌸𑌦𑍍𑌦𑍈𑌵𑌤𑌝𑌷𑍈𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑍋𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌹𑌸𑌿 𑌪𑌰𑌨𑌾𑌦𑌾𑌮𑍃𑌤𑌨𑌦𑍀
𑌭𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌚𑌿𑌦𑌮𑍃𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑍀 ॥ 15 ॥
𑌮𑌹𑍀𑌪𑌾𑌥𑍋𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑌵𑌿𑌯𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌰𑌵𑌿𑌭𑌿-
-𑌰𑍍𑌵𑌪𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌶𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌤𑌵 𑌕𑌿𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌹𑌿𑌮𑌾 ।
𑌅𑌮𑍂𑌨𑍍𑌯𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 𑌨 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌣𑍁𑌤𑌮𑌾-
-𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌮𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌵𑌪𑍁𑌷𑌿 ॥ 16 ॥
𑌕𑌲𑌾𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌯𑌮𑌨𑍁𑌭𑍂𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌮𑌰𑌸𑌂
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌮𑍁𑌪𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌪𑌦𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌂 𑌪𑌰𑌗𑍁𑌹𑌾𑌂
𑌵𑌿𑌧𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌨𑌨𑍀𑌮𑍇𑌵 𑌮𑍁𑌨𑌯𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌲𑍀𑌨𑍇 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍗𑌘𑍇 𑌤𑌦𑌨𑍁 𑌵𑌿𑌰𑌤𑍇 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌿𑌭𑌵𑍇
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇 𑌚𑌾𑌷𑍍𑌟𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌭𑌿𑌰𑌨𑌪𑌾𑌯𑌿𑌨𑍍𑌯𑌧𑌿𑌗𑌤𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌶𑌾𑌕𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌣𑍍𑌯𑌨𑍁𑌕𑌲𑌿𑌤𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌹𑌨𑌾𑌂
𑌸𑍍𑌵𑌸𑌂𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌯𑍋𑌗𑍀 𑌰𑌸𑌯𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌵𑌧𑌿𑌶𑌿𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌵𑌪𑍁𑌷𑌂
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌤𑌿𑌶𑌯𑌧𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌪𑌦𑌪𑌦𑌾𑌂
𑌭𑌵𑍋 𑌵𑌾 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌭𑌵𑌤𑍀𑌮𑍇𑌵 𑌭𑌜𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌜𑌗𑌤𑍍𑌕𑌾𑌯𑍇 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍇
𑌪𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑌂 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌯𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌗𑌹𑌨𑍇 ।
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑌹𑌨𑍇
𑌮𑌹𑌾𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌨𑍁𑌭𑌵𑌶𑍀𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 ॥ 20 ॥
𑌵𑌿𑌧𑍇 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌸𑌮𑌯𑍇 𑌵𑍇𑌦𑌗𑍁𑌲𑌿𑌕𑍇
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌯𑌸𑍁𑌲𑌭𑍇 𑌵𑍇𑌦𑌜𑌨𑌨𑌿 ।
𑌶𑌿𑌵𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌶𑍂𑌲𑌸𑍍𑌥𑍇 𑌶𑌿𑌵𑌪𑌦𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌶𑌿𑌵𑌨𑌿𑌧𑍇
𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌮𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌤𑌰 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌵𑌿𑌧𑍇𑌰𑍍𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌹𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌦𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤 𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌰𑌤𑌲𑍇
𑌹𑌰𑌿𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌪𑍍𑌰𑍋𑌤𑌂 𑌯𑌦𑌗𑌮𑌯𑌦𑌂𑌸𑌾𑌭𑌰𑌣𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌲𑌞𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌂 𑌯𑌦𑌪𑌿 𑌗𑌰𑌲𑍇𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑌃
𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑌦𑌿𑌦𑌮𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌵𑌿𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌸𑍃𑌜𑌸𑌿 𑌹𑌰𑌿𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌵𑌸𑌿
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍀𑌂 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌰𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌦𑌧𑌾𑌸𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌦𑌶𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌨𑌾𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌸𑌿 𑌚 𑌪𑌾𑌶𑍗𑌘𑌦𑌲𑌨𑍀
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑍈𑌕𑌾𑌽𑌨𑍇𑌕𑌾 𑌭𑌵𑌸𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌿𑌭𑍇𑌦𑍈𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 ॥ 23 ॥
𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌚𑍇𑌤𑍋𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍃𑌦𑌿𑌤𑌕𑌷𑌾𑌯𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌮𑌨𑌾-
-𑌗𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌚𑌕𑌿𑌤𑌚𑌕𑌿𑌤𑍈𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌸𑌤𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑌠𑌿𑌨𑌾𑌃 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌤𑌰𑍇
𑌕𑌥𑌂 𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌦𑌕𑌿𑌸𑌲𑌯𑍇 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑌿 𑌪𑌦𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌤𑌟𑌿𑌦𑍍𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌮𑌮𑍃𑌤𑌸𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌰𑌹𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌮𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌗𑍁𑌣𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿𑌗𑌹𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌗𑌿𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌮𑌵𑌿𑌨𑌤𑌕𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌜𑌨𑌨𑍀-
-𑌮𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌮𑌭𑌿𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌭𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌮𑌚𑌿𑌤𑍍
𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌚𑌾𑌯𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑌨 𑌇𑌤𑌿 ।
𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌂 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌨𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌨 𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌰𑌹𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂
𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌤𑌵 𑌸𑌮𑌯𑌬𑌾𑌹𑍍𑌯𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 ॥ 26 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌨𑍁𑌚𑌰𑌃 𑌸𑌦𑍍𑌮 𑌗𑍃𑌹𑌿𑌣𑍀
𑌵𑌪𑍁𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌧𑌨𑌮𑌪𑌿 𑌯𑌦𑌾 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌜𑌹𑌤𑌿 ।
𑌤𑌦𑌾 𑌮𑍇 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌾 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌭𑌯𑌮𑍋𑌹𑌾𑌨𑍍𑌧𑌤𑌮𑌸𑌂
𑌮𑌹𑌾𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌭𑌵 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌯𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌿𑌕𑌰𑍀 ॥ 27 ॥
𑌸𑍁𑌤𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍗 𑌕𑌿𑌲 𑌸𑌕𑌲𑌮𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌦𑌭𑍂𑌃
𑌸𑌦𑍋𑌷𑌂 𑌤𑌂 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑌨𑍁 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌹𑌿𑌤𑌾 ।
𑌅𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑌪𑍃𑌥𑌗𑌪𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀
𑌵𑌿𑌵𑌾𑌹𑌾𑌜𑍍𑌜𑌾𑌯𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌯𑌹𑌹 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌵 𑌕𑌃 ॥ 28 ॥
𑌕𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌶𑌶𑌿𑌕𑍃𑌶𑌾𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌯𑌃
𑌪𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌵 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌣𑌿𑌕𑌾 ।
𑌶𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌲𑌯𑌤𑌨𑍋𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌦𑌰𑍇
𑌤𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌸𑌿 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 ॥ 29 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌬𑌹𑌿𑌰𑌪𑌰𑌿𑌮𑍇𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌿𑌤𑌂
𑌪𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌥𑍂𑌲𑌂 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌮𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌮𑌗𑍁𑌹𑌮𑍍 ।
𑌦𑌵𑍀𑌯𑍋 𑌨𑍇𑌦𑍀𑌯𑌃 𑌸𑌦𑌸𑌦𑌿𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀
𑌸𑌦𑌾 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌹𑌸𑌿 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌜𑌨𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌸𑌹𑌜𑌦𑌯𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌦𑍃𑌶𑌾
𑌷𑌡𑌧𑍍𑌵𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑍗𑌘𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑍁𑌰𑌗𑌣𑌨𑌾𑌤𑍀𑌤𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑌾𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌪𑌦𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌤𑌨𑍁𑌂
𑌸𑍍𑌵𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌮𑍁𑌪𑌲𑌭𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌮𑌯𑍂𑌖𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌷𑍍𑌣𑍀𑌵 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨 𑌇𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌿𑌕𑌣𑌿𑌕𑌾𑌃
𑌪𑌯𑍋𑌧𑍗 𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌹𑌤𑌮𑌹𑌿𑌮𑍍𑌨𑍀𑌵 𑌪𑍃𑌷𑌤𑌃 ।
𑌉𑌦𑍇𑌤𑍍𑌯𑍋𑌦𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌸𑌹 𑌨𑌿𑌜𑍈𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑌗𑍁𑌣𑍈-
-𑌰𑍍𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍗𑌘𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌮𑌨𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌂 𑌪𑌰𑌵𑌶𑌾𑌃 ॥ 32 ॥
𑌵𑌿𑌧𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑌣𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌿𑌨𑌕𑌰𑌃
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑍋 𑌜𑍈𑌨𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌸𑍁𑌗𑌤𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌲𑌿𑌨𑌃 ।
𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌵𑌿𑌷𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌮𑍁𑌪𑌗𑌤𑌾𑌂
𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑍈𑌰𑍇𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌦𑌧𑌤𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌸𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌮𑌯𑌿𑌨𑍀
𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌯𑌮𑌣𑌿𑌮𑌾𑌦𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌗𑌣𑌃 ।
𑌅𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌰𑌂
𑌪𑍃𑌥𑌕𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 𑌨 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌹 𑌇𑌮𑍇 ॥ 34 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌸𑍗 𑌜𑌾𑌨𑍀𑌤𑍇 𑌰𑌚𑌯𑌤𑌿 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌸𑌤𑌤𑌂
𑌤𑍍𑌵𑌯𑍈𑌵𑍇𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌾 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌨𑌵𑌃 ।
𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌾𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌰𑍍𑌵𑌹𑌸𑌿 𑌪𑌰𑌮𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌵𑌪𑍁𑌷𑌃
𑌤𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌸𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌮𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌅𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀𑌨𑍈𑌰𑍍𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌜𑌨𑌨𑍈𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌲𑌯𑌾-
-𑌤𑍍𑌸𑌕𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌵𑌪𑍁𑌷𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌶𑍈𑌵𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌤𑌨𑍁𑌮𑌪𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌵𑌾-
-𑌨𑍍𑌨𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌵𑌿𑌰𑌚𑌨𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌦𑌿𑌵𑌸𑌾𑌨𑍍 ॥ 36 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌷𑌟𑍍𑌪𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌮𑌲𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾
𑌯𑍋𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌿𑌤𑌮𑍁𑌦𑌰𑍇 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌦𑍋𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌪𑍀𑌠𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌚𑌭𑌰𑌨𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌨𑌨𑍀𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 37 ॥
𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌪𑌯𑌸𑌿 𑌕𑍃𑌶𑌾𑌨𑍗 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌖𑍇 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇
𑌸𑌵𑌿𑌤𑌰𑌿 𑌯𑌜𑌮𑌾𑌨𑍇𑌽𑌪𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌧𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕𑌾 ।
𑌵𑌹𑌸𑌿 𑌕𑍁𑌚𑌭𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂
𑌸𑌕𑌲𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌸𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌲𑌿𑌦𑌾𑌸 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌨𑌨𑍀𑌸𑍍𑌤𑌵𑌃 ।
Roman (IAST) Transliteration
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
अजानन्तो यान्ति क्षयमवशमन्योन्यकलहै-
-रमी मायाग्रन्थौ तव परिलुठन्तः समयिनः ।
जगन्मातर्जन्मज्वरभयतमः कौमुदि वयं
नमस्ते कुर्वाणाः शरणमुपयामो भगवतीम् ॥ 1 ॥
वचस्तर्कागम्यस्वरसपरमानन्दविभव-
-प्रबोधाकाराय द्युतितुलितनीलोत्पलरुचे ।
शिवाद्याराध्याय स्तनभरविनम्राय सततं
नमस्तस्मै कस्मैचन भवतु मुग्धाय महसे ॥ 2 ॥
अनाद्यन्ताभेदप्रणयरसिकापि प्रणयिनी
शिवस्यासीर्यत्त्वं परिणयविधौ देवि गृहिणी ।
सवित्री भूतानामपि यदुदभूः शैलतनया
तदेतत्संसारप्रणयनमहानाटकमुखम् ॥ 3 ॥
ब्रुवन्त्येके तत्त्वं भगवति सदन्ये विदुरस-
-त्परे मातः प्राहुस्तव सदसदन्ये सुकवयः ।
परे नैतत्सर्वं समभिदधते देवि सुधिय-
-स्तदेतत्त्वन्मायाविलसितमशेषं ननु शिवे ॥ 4 ॥
लुठद्गुञ्जाहारस्तनभरनमन्मध्यलतिका-
-मुदञ्चद्धर्माम्भः कणगुणितवक्त्राम्बुजरुचम् ।
शिवं पार्थत्राणप्रवणमृगयाकारगुणितं
शिवामन्वग्यान्तीं शरणमहमन्वेमि शबरीम् ॥ 5 ॥
मिथः केशाकेशिप्रथननिधनास्तर्कघटनाः
बहुश्रद्धाभक्तिप्रणतिविषयाः शास्त्रविधयः ।
प्रसीद प्रत्यक्षीभव गिरिसुते देहि शरणं
निरालम्बं चेतः परिलुठति पारिप्लवमिदम् ॥ 6 ॥
शुनां वा वह्नेर्वा खगपरिषदो वा यदशनं
कदा केन क्वेति क्वचिदपि न कश्चित्कलयति ।
अमुष्मिन्विश्वासं विजहिहि ममाह्नाय वपुषि
प्रपद्येथाश्चेतः सकलजननीमेव शरणम् ॥ 7 ॥
तटित्कोटिज्योतिर्द्युतिदलितषड्ग्रन्थिगहनं
प्रविष्टं स्वाधारं पुनरपि सुधावृष्टिवपुषा ।
किमप्यष्टाविंशत्किरणसकलीभूतमनिशं
भजे धाम श्यामं कुचभरनतं बर्बरकचम् ॥ 8 ॥
चतुष्पत्रान्तः षड्दलपुटभगान्तस्त्रिवलय-
-स्फुरद्विद्युद्वह्निद्युमणिनियुताभद्युतिलते ।
षडश्रं भित्त्वादौ दशदलमथ द्वादशदलं
कलाश्रं च द्व्यश्रं गतवति नमस्ते गिरिसुते ॥ 9 ॥
कुलं केचित्प्राहुर्वपुरकुलमन्ये तव बुधाः
परे तत्सम्भेदं समभिदधते कौलमपरे ।
चतुर्णामप्येषामुपरि किमपि प्राहुरपरे
महामाये तत्त्वं तव कथममी निश्चिनुमहे ॥ 10 ॥
षडध्वारण्यानीं प्रलयरविकोटिप्रतिरुचा
रुचा भस्मीकृत्य स्वपदकमलप्रह्वशिरसाम् ।
वितन्वानः शैवं किमपि वपुरिन्दीवररुचिः
कुचाभ्यामानम्रस्तव पुरुषकारो विजयते ॥ 11 ॥
प्रकाशानन्दाभ्यामविदितचरीं मध्यपदवीं
प्रविश्यैतद्द्वन्द्वं रविशशिसमाख्यं कबलयन् ।
प्रपद्योर्ध्वं नादं लयदहनभस्मीकृतकुलः
प्रसादात्ते जन्तुः शिवमकुलमम्ब प्रविशति ॥ 12 ॥
मनुष्यास्तिर्यञ्चो मरुत इति लोकत्रयमिदं
भवाम्भोधौ मग्नं त्रिगुणलहरीकोटिलुठितम् ।
कटाक्षश्चेद्यत्र क्वचन तव मातः करुणया
शरीरी सद्योऽयं व्रजति परमानन्दतनुताम् ॥ 13 ॥
प्रियङ्गुश्यामाङ्गीमरुणतरवासं किसलयां
समुन्मीलन्मुक्ताफलवहलनेपथ्यसुभगाम् ।
स्तनद्वन्द्वस्फारस्तबकनमितां कल्पलतिकां
सकृद्ध्यायन्तस्त्वां दधति शिवचिन्तामणिपदम् ॥ 14 ॥
षडाधारावर्तैरपरिमितमन्त्रोर्मिपटलैः
लसन्मुद्राफेनैर्बहुविधलसद्दैवतझषैः ।
क्रमस्रोतोभिस्त्वं वहसि परनादामृतनदी
भवानि प्रत्यग्रा शिवचिदमृताब्धिप्रणयिनी ॥ 15 ॥
महीपाथोवह्निश्वसनवियदात्मेन्दुरविभि-
-र्वपुर्भिग्रस्ताशैरपि तव कियानम्ब महिमा ।
अमून्यालोक्यन्ते भगवति न कुत्राप्यणुतमा-
-मवस्थां प्राप्तानि त्वयि तु परमव्योमवपुषि ॥ 16 ॥
कलामाज्ञां प्रज्ञां समयमनुभूतिं समरसं
गुरुं पारम्पर्यं विनयमुपदेशं शिवपदम् ।
प्रमाणं निर्वाणं प्रकृतिमभिभूतिं परगुहां
विधिं विद्यामाहुः सकलजननीमेव मुनयः ॥ 17 ॥
प्रलीने शब्दौघे तदनु विरते बिन्दुविभवे
ततस्तत्त्वे चाष्टध्वनिभिरनपायिन्यधिगते ।
श्रिते शाक्ते पर्वण्यनुकलितचिन्मात्र गहनां
स्वसंवित्तिं योगी रसयति शिवाख्यां भगवतीम् ॥ 18 ॥
परानन्दाकारां निरवधिशिवैश्वर्यवपुषं
निराकारां ज्ञानप्रकृतिमपरिच्छिन्नकरुणाम् ।
सवित्रीं लोकानां निरतिशयधामास्पदपदां
भवो वा मोक्षो वा भवतु भवतीमेव भजताम् ॥ 19 ॥
जगत्काये कृत्वा तदपि हृदये तच्च पुरुषे
पुमांसं बिन्दुस्थं तदपि वियदाख्ये च गहने ।
तदेतद्ज्ञानाख्ये तदपि परमानन्दगहने
महाव्योमाकारे त्वदनुभवशीलो विजयते ॥ 20 ॥
विधे वेद्ये विद्ये विविधसमये वेदगुलिके
विचित्रे विश्वाद्ये विनयसुलभे वेदजननि ।
शिवज्ञे शूलस्थे शिवपदवदान्ये शिवनिधे
शिवे मातर्मह्यं त्वयि वितर भक्तिं निरुपमाम् ॥ 21 ॥
विधेर्मुण्डं हृत्वा यदकुरुत पात्रं करतले
हरिं शूलप्रोतं यदगमयदंसाभरणताम् ।
अलञ्चक्रे कण्ठं यदपि गरलेनाम्ब गिरिशः
शिवस्थायाः शक्तेस्तदिदमखिलं ते विलसितम् ॥ 22 ॥
विरिञ्च्याख्या मातः सृजसि हरिसञ्ज्ञा त्वमवसि
त्रिलोकीं रुद्राख्या हरसि विदधासीश्वरदशाम् ।
भवन्ती नादाख्या विहरसि च पाशौघदलनी
त्वमेवैकाऽनेका भवसि कृतिभेदैर्गिरिसुते ॥ 23 ॥
मुनीनां चेतोभिः प्रमृदितकषायैरपि मना-
-गशक्यं संस्प्रष्टुं चकितचकितैरम्ब सततम् ।
श्रुतीनां मूर्धानः प्रकृतिकठिनाः कोमलतरे
कथं ते विन्दन्ते पदकिसलये पार्वति पदम् ॥ 24 ॥
तटिद्वल्लीं नित्याममृतसरितं पाररहितां
मलोत्तीर्णां ज्योत्स्नां प्रकृतिमगुणग्रन्थिगहनाम् ।
गिरां दूरां विद्यामविनतकुचां विश्वजननी-
-मपर्यन्तां लक्ष्मीमभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 25 ॥
शरीरं क्षित्यम्भः प्रभृतिरचितं केवलमचित्
सुखं दुःखं चायं कलयति पुमांश्चेतन इति ।
स्फुटं जानानोऽपि प्रभवति न देही रहयितुं
शरीराहङ्कारं तव समयबाह्यो गिरिसुते ॥ 26 ॥
पिता माता भ्राता सुहृदनुचरः सद्म गृहिणी
वपुः क्षेत्रं मित्रं धनमपि यदा मां विजहति ।
तदा मे भिन्दाना सपदि भयमोहान्धतमसं
महाज्योत्स्ने मातर्भव करुणया सन्निधिकरी ॥ 27 ॥
सुता दक्षस्यादौ किल सकलमातस्त्वमुदभूः
सदोषं तं हित्वा तदनु गिरिराजस्य दुहिता ।
अनाद्यन्ता शम्भोरपृथगपि शक्तिर्भगवती
विवाहाज्जायासीत्यहह चरितं वेत्ति तव कः ॥ 28 ॥
कणास्त्वद्दीप्तीनां रविशशिकृशानुप्रभृतयः
परं ब्रह्म क्षुद्रं तव नियतमानन्दकणिका ।
शिवादि क्षित्यन्तं त्रिवलयतनोः सर्वमुदरे
तवास्ते भक्तस्य स्फुरसि हृदि चित्रं भगवति ॥ 29 ॥
पुरः पश्चादन्तर्बहिरपरिमेयं परिमितं
परं स्थूलं सूक्ष्मं सकलमकुलं गुह्यमगुहम् ।
दवीयो नेदीयः सदसदिति विश्वं भगवती
सदा पश्यन्त्याख्यां वहसि भुवनक्षोभजननीम् ॥ 30 ॥
प्रविश्य त्वन्मार्गं सहजदयया देशिकदृशा
षडध्वध्वान्तौघच्छिदुरगणनातीतकरुणाम् ।
परामाज्ञाकारां सपदि शिवयन्तीं शिवतनुं
स्वमात्मानं धन्याश्चिरमुपलभन्ते भगवतीम् ॥ 31 ॥
मयूखाः पूष्णीव ज्वलन इव तद्दीप्तिकणिकाः
पयोधौ कल्लोलाः प्रतिहतमहिम्नीव पृषतः ।
उदेत्योदेत्याम्ब त्वयि सह निजैः सात्त्विकगुणै-
-र्भजन्ते तत्त्वौघाः प्रशममनुकल्पं परवशाः ॥ 32 ॥
विधुर्विष्णुर्ब्रह्मा प्रकृतिरणुरात्मा दिनकरः
स्वभावो जैनेन्द्रः सुगतमुनिराकाशमलिनः ।
शिवः शक्तिश्चेति श्रुतिविषयतां तामुपगतां
विकल्पैरेभिस्त्वामभिदधति सन्तो भगवतीम् ॥ 33 ॥
शिवस्त्वं शक्तिस्त्वं त्वमसि समया त्वं समयिनी
त्वमात्मा त्वं दीक्षा त्वमयमणिमादिर्गुणगणः ।
अविद्या त्वं विद्या त्वमसि निखिलं त्वं किमपरं
पृथक्तत्त्वं त्वत्तो भगवति न वीक्षामह इमे ॥ 34 ॥
त्वयासौ जानीते रचयति भवत्यैव सततं
त्वयैवेच्छत्यम्ब त्वमसि निखिला यस्य तनवः ।
जगत्साम्यं शम्भोर्वहसि परमव्योमवपुषः
तथाप्यर्धं भूत्वा विहरसि शिवस्येति किमिदम् ॥ 35 ॥
असङ्ख्यैः प्राचीनैर्जननि जननैः कर्मविलया-
-त्सकृज्जन्मन्यन्ते गुरुवपुषमासाद्य गिरिशम् ।
अवाप्याज्ञां शैवीं शिवतनुमपि त्वां विदितवा-
-न्नयेयं त्वत्पूजास्तुतिविरचनेनैव दिवसान् ॥ 36 ॥
यत्षट्पत्रं कमलमुदितं तस्य या कर्णिकाख्या
योनिस्तस्याः प्रथितमुदरे यत्तदोङ्कारपीठम् ।
तस्याप्यन्तः कुचभरनतां कुण्डलीति प्रसिद्धां
श्यामाकारां सकलजननीं सन्ततं भावयामि ॥ 37 ॥
भुवि पयसि कृशानौ मारुते खे शशाङ्के
सवितरि यजमानेऽप्यष्टधा शक्तिरेका ।
वहसि कुचभराभ्यां यावनम्रापि विश्वं
सकलजननि सा त्वं पाहि मामित्यवाच्यम् ॥ 38 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां पञ्चमः सकलजननीस्तवः ।
ajānanto yānti kṣayamavaśamanyonyakalahai-
-ramī māyāgranthau tava pariluṭhantaḥ samayinaḥ |
jaganmātarjanmajvarabhayatamaḥ kaumudi vayaṃ
namaste kurvāṇāḥ śaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 ||
vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava-
-prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce |
śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ
namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 ||
anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī
śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi gṛhiṇī |
savitrī bhūtānāmapi yadudabhūḥ śailatanayā
tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 ||
bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasa-
-tpare mātaḥ prāhustava sadasadanye sukavayaḥ |
pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi sudhiya-
-stadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 ||
luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikā-
-mudañcaddharmāmbhaḥ kaṇaguṇitavaktrāmbujarucam |
śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ
śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 ||
mithaḥ keśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ
bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāḥ śāstravidhayaḥ |
prasīda pratyakṣībhava girisute dehi śaraṇaṃ
nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 ||
śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ
kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati |
amuṣminviśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi
prapadyethāścetaḥ sakalajananīmeva śaraṇam || 7 ||
taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ
praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā |
kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ
bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 ||
catuṣpatrāntaḥ ṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-
-sphuradvidyudvahnidyumaṇiniyutābhadyutilate |
ṣaḍaśraṃ bhittvādau daśadalamatha dvādaśadalaṃ
kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 ||
kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ
pare tatsambhedaṃ samabhidadhate kaulamapare |
caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare
mahāmāye tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 ||
ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā
rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām |
vitanvānaḥ śaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ
kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 ||
prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ
praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan |
prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ
prasādātte jantuḥ śivamakulamamba praviśati || 12 ||
manuṣyāstiryañco maruta iti lokatrayamidaṃ
bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam |
kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā
śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 ||
priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsaṃ kisalayāṃ
samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām |
stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ
sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 ||
ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ
lasanmudrāphenairbahuvidhalasaddaivatajhaṣaiḥ |
kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī
bhavāni pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 ||
mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhi-
-rvapurbhigrastāśairapi tava kiyānamba mahimā |
amūnyālokyante bhagavati na kutrāpyaṇutamā-
-mavasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 ||
kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ
guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam |
pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ
vidhiṃ vidyāmāhuḥ sakalajananīmeva munayaḥ || 17 ||
pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave
tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate |
śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātra gahanāṃ
svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 ||
parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ
nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām |
savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ
bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 ||
jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe
pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane |
tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane
mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 ||
vidhe vedye vidye vividhasamaye vedagulike
vicitre viśvādye vinayasulabhe vedajanani |
śivajñe śūlasthe śivapadavadānye śivanidhe
śive mātarmahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 ||
vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale
hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām |
alañcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba giriśaḥ
śivasthāyāḥ śaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 ||
viriñcyākhyā mātaḥ sṛjasi harisañjñā tvamavasi
trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām |
bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī
tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 ||
munīnāṃ cetobhiḥ pramṛditakaṣāyairapi manā-
-gaśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba satatam |
śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare
kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati padam || 24 ||
taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ
malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām |
girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananī-
-maparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 ||
śarīraṃ kṣityambhaḥ prabhṛtiracitaṃ kevalamacit
sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti |
sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ
śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 ||
pitā mātā bhrātā suhṛdanucaraḥ sadma gṛhiṇī
vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati |
tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ
mahājyotsne mātarbhava karuṇayā sannidhikarī || 27 ||
sutā dakṣasyādau kila sakalamātastvamudabhūḥ
sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā |
anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī
vivāhājjāyāsītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 ||
kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ
paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā |
śivādi kṣityantaṃ trivalayatanoḥ sarvamudare
tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 ||
puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ
paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakulaṃ guhyamaguham |
davīyo nedīyaḥ sadasaditi viśvaṃ bhagavatī
sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 ||
praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā
ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām |
parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ
svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 ||
mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ
payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ |
udetyodetyāmba tvayi saha nijaiḥ sāttvikaguṇai-
-rbhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 ||
vidhurviṣṇurbrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ
svabhāvo jainendraḥ sugatamunirākāśamalinaḥ |
śivaḥ śaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatāṃ
vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 ||
śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī
tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ |
avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ
pṛthaktattvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 ||
tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ
tvayaivecchatyamba tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ |
jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ
tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 ||
asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani jananaiḥ karmavilayā-
-tsakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam |
avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavā-
-nnayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 ||
yatṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā
yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham |
tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ
śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 ||
bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke
savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā |
vahasi kucabharābhyāṃ yāvanamrāpi viśvaṃ
sakalajanani sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ pañcamaḥ sakalajananīstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.