(𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌂, 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌂, 𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃, 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 - 2)
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌭𑍂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 ॥ 1 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌾𑌨𑍍𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑍇 𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾𑌃 𑌶𑌤𑌶𑍋 𑌨𑍃𑌪 ॥ 2 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌿𑌸𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌃𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑌰𑌾𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌭𑍂𑌷𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌨𑌾𑌯𑌕𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ॥ 4 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌜𑌨𑍈𑌰𑍍𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌵𑌾𑌹𑌨𑌹𑍇𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍇𑌜𑌯 ॥ 5 ॥
𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌭𑌿𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾 ॥ 6 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ।
𑌸𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌚 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌤𑌾𑌽𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 7 ॥
𑌵𑌿𑌮𑌲𑌾 𑌚𑌾𑌮𑌲𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ॥ 8 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌸𑌤𑍀 𑌹𑌂𑌸𑍀 𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌕𑌾 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌪𑌰𑌾 ।
𑌦𑍇𑌵𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌸𑌨𑌾 ॥ 9 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ।
𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌷𑍍𑌟𑍀 𑌚𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍋𑌦𑌰𑍀 ॥ 10 ॥
𑌰𑌥𑌰𑍇𑌖𑌾𑌹𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌚𑍍𑌛𑌶𑌿𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌰𑌾 ।
𑌗𑌗𑌨𑌵𑍇𑌗𑌾 𑌪𑌵𑌨𑌵𑍇𑌗𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌾𑌲𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌮𑌦𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ।
𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑌥𑌨𑌾 𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾 ॥ 12 ॥
𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌾 ।
𑌕𑍍𑌷𑌯𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌭𑌵𑍇𑌚𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌥 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 ।
𑌉𑌦𑌾𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌵𑌾𑌗𑍀𑌶𑍀 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌜𑍍𑌵𑌲𑌜𑍍𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌮𑍁𑌲𑍍𑌬𑌣𑌮𑍍 ।
𑌜𑌲𑌂 𑌪𑌿𑌬𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌸𑌂𑌹𑌰𑌾𑌮𑍋𑌵𑌿𑌭𑌾𑌵𑌸𑍁𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌪𑌵𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌯𑌾𑌮𑍋𑌦𑍍𑌯 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌮𑍋𑌽𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍍 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌚𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌤𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧 𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌚𑌾𑌪𑌬𑌾𑌣𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌯𑍈𑌵𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾 𑌕𑌟𑌕𑌟𑌾𑌰𑌾𑌵𑍈𑌰𑍍𑌬𑌧𑌿𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤 𑌦𑌿𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌕𑍇𑌶𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌬𑌾𑌣𑌕𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌶𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗𑌹𑌿𑌣𑌿𑌕𑌾 𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌕𑍈𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌾 ॥ 18 ॥
𑌏𑌕𑍈𑌕 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍇𑌃 𑌸𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌶𑌨𑍇 ।
𑌶𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗𑌹𑌿𑌣𑌿𑌕𑌾𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌨𑍃𑌪 𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 19 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌮𑍇𑌵 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌾𑌮𑌗𑍍𑌰𑍀 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌸𑌾𑌲𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌨𑍇 ॥ 20 ॥
𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥
𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑍍𑌗𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾 𑌤𑌥𑌾 ॥ 21 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 22 ॥
𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌜𑍍𑌜𑌪𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌾𑌭𑍋 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 ।
𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌸𑌿 𑌸𑌦𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 23 ॥
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ।
𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌏𑌵 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌚𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾 𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌮𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕 𑌲𑍋𑌕 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌸𑌾𑌲𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌨𑍃𑌪 ॥ 26 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌵𑌾𑌸𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌬𑌾𑌹𑌵𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌰𑌕𑍍𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌧𑌿 𑌪𑌚 𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌧𑌿 𑌦𑌹𑍇𑌤𑌿 𑌚 ॥ 27 ॥
𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌂 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌹𑍃𑌦𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌃 ।
𑌏𑌕𑍈𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑍇𑌰𑍍𑌦𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗𑌹𑌿𑌣𑌿𑌕𑌾 𑌮𑌤𑌾 ॥ 28 ॥
𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌕𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨𑍀𑌯𑌾 𑌕𑌥𑌂 𑌨𑍃𑌪 ॥ 29 ॥
𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑍈𑌵 𑌗𑌣𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌮𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 30 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌕𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍀 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟 𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌸𑌿𑌨𑍀𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌕𑍁𑌹𑍂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 31 ॥
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌪𑍋𑌷𑌿𑌣𑍀 𑌋𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌾 𑌶𑍁𑌭𑌾 ।
𑌕𑌾𑌲𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 32 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌿𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍍𑌯𑍗 𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌶𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 ।
𑌨𑌿𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌮𑌥𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 33 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌰𑍍𑌧𑌶𑌰𑍀𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍂𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ॥ 34 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑍇𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌪𑌰𑌾𑌜𑌯𑍋 𑌨 𑌚𑍈𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌦𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌗𑍋𑌮𑍇𑌦𑌕𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌦𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌕𑌪𑌾𑌟𑌶𑍃𑌙𑍍𑌖𑌲𑌾𑌬𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌨𑌵𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷 𑌸𑌮𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌃 ॥ 37 ॥
𑌸𑌾𑌲𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂𑌮𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌹𑍀𑌰𑌮𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿𑌵𑍀𑌥𑌯𑍋 𑌰𑌥𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 38 ॥
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌵𑌾𑌲 𑌤𑌰𑌵𑌃 𑌸𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌅𑌪𑌿 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌾𑌃 ।
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌿𑌕𑌾𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌯𑍋𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌡𑌾𑌗𑌾𑌃 𑌕𑍂𑌪 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌾𑌃 ॥ 39 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌏𑌕𑍈𑌕𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌦𑌾𑌸𑍀𑌭𑌿𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌦𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 40 ॥
𑌤𑌾𑌲𑌵𑍃𑌨𑍍𑌤𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌷𑌕𑌾𑌢𑍍𑌯 𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋𑌽𑌤𑌿𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 41 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌮𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪 𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌃 ॥ 42 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌲𑍇𑌪𑌨𑌮𑍍 ।
𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌜𑍍𑌜𑌲𑌂 𑌚 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰 𑌚𑌷𑌕𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌃 ॥ 43 ॥
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌦 𑌸𑌂𑌵𑌾𑌹𑌨𑍇 𑌰𑌤𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌃 ॥ 44 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌭𑍂𑌷𑌣 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌚𑌤𑍁𑌰𑌾 𑌬𑌹𑍍𑌵𑍍𑌯 𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌃 ॥ 45 ॥
𑌨𑌿𑌬𑌦𑍍𑌧 𑌪𑌰𑌿𑌧𑌾𑌨𑍀𑌯𑌾 𑌯𑍁𑌵𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌾 𑌅𑌪𑌿 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌕𑍃𑌪𑌾 𑌲𑍇𑌶𑌵𑌶𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁𑌚𑍍𑌛𑍀𑌕𑍃𑌤 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌃 ॥ 46 ॥
𑌏𑌤𑌾 𑌦𑍂𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑌦𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌮𑍇 𑌨𑍃𑌪𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 47 ॥
𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌾𑌪𑍍𑌯𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑌦𑌨𑌾 𑌪𑌰𑌾 ।
𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌾𑌤𑍁 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ॥ 48 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌵𑍇𑌗𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾 ।
𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌵𑍇𑌦𑌨𑌾𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾 ॥ 49 ॥
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌣𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌗𑍁𑌣𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌰𑌣𑌨𑍍𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌰𑌚𑌰𑌣𑌾 𑌬𑌹𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 50 ॥
𑌧𑌾𑌵𑌮𑌾𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑍋𑌭𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌲𑍍𑌲𑌤𑍋𑌪𑌮𑌾𑌃 ।
𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 51 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌦𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌤𑌥𑍈𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌦𑍍𑌬𑌹𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌸𑌦𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌹𑍇𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 52 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 53 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌭𑍂𑌮𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌵𑍀𑌥𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌥𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍇𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 54 ॥
𑌵𑌾𑌪𑍀 𑌕𑍂𑌪 𑌤𑌡𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌟𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌾𑌲𑍁𑌕𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌽𑌪𑌿 𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾 ॥ 55 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑌦𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌦𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌜𑍈𑌰𑍍𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 𑌨𑍃𑌪𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 56 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌤𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑌯 𑌈𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍀 𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥57 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌚 𑌤𑌥𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀 𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑌰𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑍀 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌃 ॥ 58 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌜𑌗𑌤𑍍𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌸𑍇𑌨𑌾𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 59 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌸𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌷𑍁 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑍇𑌶𑌿𑌤𑍁𑌃 ।
𑌸𑌜𑍍𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌨𑍃𑌪𑌤𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ॥ 60 ॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌹𑌾𑌃 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌶𑌃 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌹𑌂𑌸𑌾𑌃 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾 𑌮𑌯𑍂𑌰𑌾 𑌵𑍃𑌷𑌭𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 61 ॥
𑌤𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑌿𑌶𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌷𑍍𑌣𑌿𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌧𑍍𑌵𑌜𑍈𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑌃 ॥ 62 ॥
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌶𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌚𑌿𑌹𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌧𑍍𑌵𑌜𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 63 ॥
𑌵𑍈𑌦𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌣𑌿 𑌸𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑍋𑌽𑌸𑌾𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌾𑌶𑍍𑌮𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ॥ 64 ॥
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌵𑍀𑌥𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌾𑌪𑍀 𑌕𑍂𑌪 𑌤𑌡𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 65 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌦𑍍𑌮 𑌤𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌰𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑌿𑌵𑌾𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 66 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌸𑍍𑌕𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ॥ 67 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌮𑍇 𑌨𑍃𑌪𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌕𑌰𑌾𑌲𑍀 𑌵𑌿𑌕𑌰𑌾𑌲𑍀 𑌚 𑌤𑌥𑍋𑌮𑌾 𑌚 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 ॥ 68 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑍋𑌷𑌾 𑌤𑌥𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌮𑍇𑌧𑌾 𑌮𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑌃 ॥ 69 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌃 𑌕𑌰𑌵𑌾𑌲 𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌃 𑌖𑍇𑌟𑌕𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌪𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾𑌃 ॥ 70 ॥
𑌸𑍇𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌾 𑌏𑌤𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑌿𑌤𑍁𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 71 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌬𑍃𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌰𑌥𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 72 ॥
𑌏𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌃 ।
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑌃 ॥ 73 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌉𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌽𑌷𑍍𑌟𑌦𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌮𑍍 ॥ 74 ॥
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑌕𑍇𑌸𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌸𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ॥ 75 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌪𑍍𑌰𑌬𑍋𑌧𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀𑌸𑌮𑌾𑌨𑌭𑍋𑌗𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌇𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 76 ॥
𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌬𑍋𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌾 𑌅𑌤𑌿𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌃 ॥ 77 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌚𑌾𑌰𑌂 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 78 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌨𑍃𑌪𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌪𑍍𑌯𑌨𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ॥ 79 ॥
𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑌦𑌨𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑌨𑌙𑍍𑌗𑌮𑌦𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ।
𑌭𑍁𑌵𑌨𑌪𑌾𑌲𑌾 𑌗𑌗𑌨𑌵𑍇𑌗𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 80 ॥
𑌶𑌶𑌿𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌚 𑌗𑌗𑌨𑌰𑍇𑌖𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌵𑌰𑌾𑌭𑍀𑌤𑌿𑌧𑌰𑌾 𑌅𑌰𑍁𑌣𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌃 ॥ 81 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌬𑍋𑌧𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑌕𑌤𑍋 𑌪𑌰𑌃 ॥ 82 ॥
𑌸𑌾𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌭𑍋𑌗𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 83 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌦𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌷𑌟𑍍𑌕𑍋𑌣𑌮𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌕𑍋𑌣𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 𑌶𑍃𑌣𑍁𑌃 ॥ 84 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌗𑍁𑌣𑌾𑌭𑍀𑌤𑌿 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌃 ॥ 85 ॥
𑌤𑌦𑌾𑌯𑍁𑌧𑌧𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 ।
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 86 ॥
𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌯𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 ॥ 87 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑍃𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌗𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜 𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾 ॥ 88 ॥
𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌃 ।
𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌾𑌦𑌯𑍋𑌖𑌿𑌲𑌾𑌃 ॥ 89 ॥
𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 𑌯𑍇 𑌚 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌪𑌰𑌶𑍍𑌵𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌲𑌾𑌭𑌯𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 90 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 ।
𑌯𑍇 𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌭𑍇𑌦𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌯𑍋 𑌨𑍃𑌪 ॥ 91 ॥
𑌗𑍗𑌰𑍀 𑌭𑍇𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌚𑌤𑍁𑌃𑌷𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌾 𑌯𑍇 𑌚 𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌪𑍍𑌯𑌾𑌗𑌮𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 92 ॥
𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍈 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌮𑌣𑌿𑌕𑌰𑌣𑍍𑌡𑌕𑌮𑍍 ॥ 93 ॥
𑌦𑌧𑌾𑌨𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌬𑍇𑌰𑍋 𑌧𑌨𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾 𑌵𑍀𑌥𑍀 𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 94 ॥
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌧𑌿𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌗𑍁𑌣𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍇 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌮𑌦𑌨𑍋 𑌰𑌤𑌿𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 95 ॥
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌣𑌧𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 ॥ 96 ॥
𑌈𑌶𑌾𑌨𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌧𑌰𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 97 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌯𑍋 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑍃𑌪𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 98 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑌯𑌃 ।
𑌏𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀𑌮𑍍 ॥ 99 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑌕𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨 𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌶𑌾𑌲𑍋𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 100 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌦𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑌤𑍍 ।
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 101 ॥
𑌹𑍃𑌲𑍍𑌲𑍇𑌖𑌾 𑌗𑌗𑌨𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌤𑍁 𑌕𑌰𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾 ।
𑌮𑌹𑍋𑌚𑍍𑌛𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍀 𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑍂𑌤𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌃 ॥ 102 ॥
𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌵𑌰𑌾𑌭𑍀𑌤𑌿𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑍋𑌮𑌿𑌤𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌵𑍇𑌷𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌵𑌯𑍗𑌵𑌨𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 103 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌶𑌾𑌲𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌬𑌹𑍁𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌾𑌲𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ॥ 104 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌯𑌦𑍇𑌵𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌦𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 ।
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌡𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ॥ 105 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌯𑍇𑌽𑌵𑌤𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍇𑌦𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ॥ 106 ॥
𑌨𑌿𑌜𑌾𑌵𑌰𑌣𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌜𑌭𑍂𑌷𑌣𑌵𑌾𑌹𑌨𑍈𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌃 ॥ 107 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌿 ।
𑌨𑌵𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 108 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑍋𑌪𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑍋𑌪𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 109 ॥
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋𑌪𑌲𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌾𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌭𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 110 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ।
Roman (IAST) Transliteration
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, ekādaśo'dhyāyaḥ, maṇidvīpa varṇana - 2)
vyāsa uvāca |
puṣparāgamayādagre kuṅkumāruṇavigrahaḥ |
padmarāgamayaḥ sālo madhye bhūścaivatādṛśī || 1 ||
daśayojanavāndairghye gopuradvārasaṃyutaḥ |
tanmaṇistambhasaṃyuktā maṇḍapāḥ śataśo nṛpa || 2 ||
madhye bhuvisamāsīnāścatuḥṣaṣṭimitāḥ kalāḥ |
nānāyudhadharāvīrā ratnabhūṣaṇabhūṣitāḥ || 3 ||
pratyekalokastāsāṃ tu tattallokasyanāyakāḥ |
samantātpadmarāgasya parivāryasthitāḥ sadā || 4 ||
svasvalokajanairjuṣṭāḥ svasvavāhanahetibhiḥ |
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu tvaṃ janamejaya || 5 ||
piṅgalākṣī viśālākṣī samṛddhi vṛddhireva ca |
śraddhā svāhā svadhābhikhyā māyā sañjñā vasundharā || 6 ||
trilokadhātrī sāvitrī gāyatrī tridaśeśvarī |
surūpā bahurūpā ca skandamātā'cyutapriyā || 7 ||
vimalā cāmalā tadvadaruṇī punarāruṇī |
prakṛtirvikṛtiḥ sṛṣṭiḥ sthitiḥ saṃhṛtireva ca || 8 ||
sandhyāmātā satī haṃsī mardikā vajrikā parā |
devamātā bhagavatī devakī kamalāsanā || 9 ||
trimukhī saptamukhyanyā surāsuravimardinī |
lamboṣṭī cordhvakeśī ca bahuśīrṣā vṛkodarī || 10 ||
ratharekhāhvayā paścācchaśirekhā tathā parā |
gaganavegā pavanavegā caiva tataḥ param || 11 ||
agre bhuvanapālā syāttatpaścānmadanāturā |
anaṅgānaṅgamathanā tathaivānaṅgamekhalā || 12 ||
anaṅgakusumā paścādviśvarūpā surādikā |
kṣayaṅkarī bhavecchakti rakṣobhyā ca tataḥ param || 13 ||
satyavādinyatha proktā bahurūpā śucivratā |
udārākhyā ca vāgīśī catuṣṣaṣṭimitāḥ smṛtāḥ || 14 ||
jvalajjihvānanāḥ sarvāvamantyo vahnimulbaṇam |
jalaṃ pibāmaḥ sakalaṃ saṃharāmovibhāvasum || 15 ||
pavanaṃ stambhayāmodya bhakṣayāmo'khilaṃ jagat |
iti vācaṃ saṅgirate krodha saṃraktalocanāḥ || 16 ||
cāpabāṇadharāḥ sarvāyuddhāyaivotsukāḥ sadā |
daṃṣṭrā kaṭakaṭārāvairbadhirīkṛta diṅmukhāḥ || 17 ||
piṅgordhvakeśyaḥ samproktāścāpabāṇakarāḥ sadā |
śatākṣauhiṇikā senāpyekaikasyāḥ prakīrtitā || 18 ||
ekaika śakteḥ sāmarthyaṃ lakṣabrahmāṇḍanāśane |
śatākṣauhiṇikāsenā tādṛśī nṛpa sattama || 19 ||
kiṃ na kuryājjagatyasminnaśakyaṃ vaktumeva tat |
sarvāpi yuddhasāmagrī tasminsāle sthitā mune || 20 ||
rathānāṃ gaṇanā nāsti hayānāṃ kariṇāṃ tathā ||
śastrāṇāṃ gaṇanā tadvadgaṇānāṃ gaṇanā tathā || 21 ||
padmarāgamayādagre gomedamaṇinirmitaḥ |
daśayojanadairghyeṇa prākāro vartate mahān || 22 ||
bhāsvajjapāprasūnābho madhyabhūstasya tādṛśī |
gomedakalpitānyeva tadvāsi sadanāni ca || 23 ||
pakṣiṇaḥ stambhavaryāśca vṛkṣāvāpyaḥ sarāṃsi ca |
gomedakalpitā eva kuṅkumāruṇavigrahāḥ || 24 ||
tanmadhyasthā mahādevyo dvātriṃśacchaktayaḥ smṛtāḥ |
nānā śastrapraharaṇā gomedamaṇibhūṣitāḥ || 25 ||
pratyeka loka vāsinyaḥ parivārya samantataḥ |
gomedasāle sannaddhā piśācavadanā nṛpa || 26 ||
svarlokavāsibhirnityaṃ pūjitāścakrabāhavaḥ |
krodharaktekṣaṇā bhindhi paca cchindhi daheti ca || 27 ||
vadanti satataṃ vācaṃ yuddhotsukahṛdantarāḥ |
ekaikasyā mahāśakterdaśākṣauhiṇikā matā || 28 ||
senā tatrāpyekaśaktirlakṣabrahmāṇḍanāśinī |
tādṛśīnāṃ mahāsenā varṇanīyā kathaṃ nṛpa || 29 ||
rathānāṃ naiva gaṇānā vāhanānāṃ tathaiva ca |
sarvayuddhasamārambhastatra devyā virājate || 30 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi pāpanāśakarāṇi ca |
vidyā hrī puṣṭa yaḥ prajñā sinīvālī kuhūstathā || 31 ||
rudrāvīryā prabhānandā poṣiṇī ṛddhidā śubhā |
kālarātrirmahārātrirbhadrakālī kapardinī || 32 ||
vikṛtirdaṇḍimuṇḍinyau sendukhaṇḍā śikhaṇḍinī |
niśumbhaśumbhamathinī mahiṣāsuramardinī || 33 ||
indrāṇī caiva rudrāṇī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
nārī nārāyaṇī caiva triśūlinyapi pālinī || 34 ||
ambikāhlādinī paścādityevaṃ śaktayaḥ smṛtāḥ |
yadyetāḥ kupitā devyastadā brahmāṇḍanāśanam || 35 ||
parājayo na caitāsāṃ kadācitkvacidasti hi |
gomedakamayādagre sadvajramaṇinirmitaḥ || 36 ||
daśayojana tuṅgo'sau gopuradvārasaṃyutaḥ |
kapāṭaśṛṅkhalābaddho navavṛkṣa samujjvalaḥ || 37 ||
sālastanmadhyabhūmyādi sarvaṃ hīramayaṃ smṛtam |
gṛhāṇivīthayo rathyā mahāmārgāṃ gaṇāni ca || 38 ||
vṛkṣālavāla taravaḥ sāraṅgā api tādṛśāḥ |
dīrghikāśreṇayovāpyastaḍāgāḥ kūpa saṃyutāḥ || 39 ||
tatra śrībhuvaneśvaryā vasanti paricārikāḥ |
ekaikā lakṣadāsībhiḥ sevitā madagarvitāḥ || 40 ||
tālavṛntadharāḥ kāściccaṣakāḍhya karāmbujāḥ |
kāścittāmbūlapātrāṇi dhārayantyo'tigarvitāḥ || 41 ||
kāścittacchatradhāriṇyaścāmarāṇāṃ vidhārikāḥ |
nānā vastradharāḥ kāścitkāścitpuṣpa karāmbujāḥ || 42 ||
nānādarśakarāḥ kāścitkāścitkuṅkumalepanam |
dhārayantyaḥ kajjalaṃ ca sindūra caṣakaṃ parāḥ || 43 ||
kāściccitraka nirmātryaḥ pāda saṃvāhane ratāḥ |
kāścittu bhūṣākāriṇyo nānā bhūṣādharāḥ parāḥ || 44 ||
puṣpabhūṣaṇa nirmātryaḥ puṣpaśṛṅgārakārikāḥ |
nānā vilāsacaturā bahvya evaṃ vidhāḥ parāḥ || 45 ||
nibaddha paridhānīyā yuvatyaḥ sakalā api |
devī kṛpā leśavaśāttucchīkṛta jagattrayāḥ || 46 ||
etā dūtyaḥ smṛtā devyaḥ śṛṅgāramadagarvitāḥ |
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu me nṛpasattama || 47 ||
anaṅgarūpā prathamāpyanaṅgamadanā parā |
tṛtīyātu tataḥ proktā sundarī madanāturā || 48 ||
tato bhuvanavegāsyāttathā bhuvanapālikā |
syātsarvaśiśirānaṅgavedanānaṅgamekhalā || 49 ||
vidyuddāmasamānāṅgyaḥ kvaṇatkāñcīguṇānvitāḥ |
raṇanmañjīracaraṇā bahirantaritastataḥ || 50 ||
dhāvamānāstu śobhante sarvā vidyullatopamāḥ |
kuśalāḥ sarvakāryeṣu vetrahastāḥ samantataḥ || 51 ||
aṣṭadikṣutathaitāsāṃ prākārādbahireva ca |
sadanāni virājante nānā vāhanahetibhiḥ || 52 ||
vajrasālādagrabhāge sālo vaidūryanirmitaḥ |
daśayojanatuṅgo'sau gopuradvārabhūṣitaḥ || 53 ||
vaidūryabhūmiḥ sarvāpigṛhāṇi vividhāni ca |
vīthyo rathyā mahāmārgāḥ sarve vedūryanirmitāḥ || 54 ||
vāpī kūpa taḍāgāśca sravantīnāṃ taṭāni ca |
vālukā caiva sarvā'pi vaidūryamaṇinirmitā || 55 ||
tatrāṣṭadikṣuparito brāhmyādīnāṃ ca maṇḍalam |
nijairgaṇaiḥ parivṛtaṃ bhrājate nṛpasattama || 56 ||
pratibrahmāṇḍamātṛṇāṃ tāḥ samaṣṭaya īritāḥ |
brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā ||57 ||
vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍāḥ saptamātaraḥ |
aṣṭamī tu mahālakṣmīrnāmnā proktāstu mātaraḥ || 58 ||
brahmarudrādidevānāṃ samākārā stutāḥ smṛtāḥ |
jagatkalyāṇakāriṇyaḥ svasvasenāsamāvṛtāḥ || 59 ||
tatsālasya caturdvārṣu vāhanāni maheśituḥ |
sajjāni nṛpate santi sālaṅkārāṇi nityaśaḥ || 60 ||
dantinaḥ koṭiśo vāhāḥ koṭiśaḥ śibikāstathā |
haṃsāḥ siṃhāśca garuḍā mayūrā vṛṣabhāstathā || 61 ||
tairyuktāḥ syandanāstadvatkoṭiśo nṛpanandana |
pārṣṇigrāhasamāyuktā dhvajairākāśacumbinaḥ || 62 ||
koṭiśastu vimānāni nānā cihnānvitāni ca |
nānā vāditrayuktāni mahādhvajayutāni ca || 63 ||
vaidūryamaṇi sālasyāpyagre sālaḥ paraḥ smṛtaḥ |
daśayojana tuṅgo'sāvindranīlāśmanirmitaḥ || 64 ||
tanmadhya bhūstathā vīthyo mahāmārgā gṛhāṇi ca |
vāpī kūpa taḍāgāśca sarve tanmaṇinirmitāḥ || 65 ||
tatra padma tu samproktaṃ bahuyojana vistṛtam |
ṣoḍaśāraṃ dīpyamānaṃ sudarśanamivāparam || 66 ||
tatra ṣoḍaśaśaktīnāṃ sthānāni vividhāni ca |
sarvopaskarayuktāni samṛddhāni vasanti hi || 67 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu me nṛpasattama |
karālī vikarālī ca tathomā ca sarasvatī || 68 ||
śrī durgoṣā tathā lakṣmīḥ śrutiścaiva smṛtirdhṛtiḥ |
śraddhā medhā matiḥ kāntirāryā ṣoḍaśaśaktayaḥ || 69 ||
nīlajīmūtasaṅkāśāḥ karavāla karāmbujāḥ |
samāḥ kheṭakadhāriṇyo yuddhopakrānta mānasāḥ || 70 ||
senānyaḥ sakalā etāḥ śrīdevyā jagadīśituḥ |
pratibrahmāṇḍasaṃsthānāṃ śaktīnāṃ nāyikāḥ smṛtāḥ || 71 ||
brahmāṇḍakṣobhakāriṇyo devī śaktyupabṛṃhitāḥ |
nānā rathasamārūḍhā nānā śaktibhiranvitāḥ || 72 ||
etatparākramaṃ vaktuṃ sahasrāsyo'pi na kṣamaḥ |
indranīlamahāsālādagre tu bahuvistṛtaḥ || 73 ||
muktāprākāra udito daśayojana dairghyavān |
madhyabhūḥ pūrvavatproktā tanmadhye'ṣṭadalāmbujam || 74 ||
muktāmaṇigaṇākīrṇaṃ vistṛtaṃ tu sakesaram |
tatra devīsamākārā devyāyudhadharāḥ sadā || 75 ||
samproktā aṣṭamantriṇyo jagadvārtāprabodhikāḥ |
devīsamānabhogāstā iṅgitajñāstupaṇḍitāḥ || 76 ||
kuśalāḥ sarvakāryeṣu svāmikāryaparāyaṇāḥ |
devyabhiprāya bodhyastāścaturā atisundarāḥ || 77 ||
nānā śaktisamāyuktāḥ pratibrahmāṇḍavartinām |
prāṇināṃ tāḥ samācāraṃ jñānaśaktyāvidanti ca || 78 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi mattaḥ śṛṇu nṛpottama |
anaṅgakusumā proktāpyanaṅgakusumāturā || 79 ||
anaṅgamadanā tadvadanaṅgamadanāturā |
bhuvanapālā gaganavegā caiva tataḥ param || 80 ||
śaśirekhā ca gaganarekhā caiva tataḥ param |
pāśāṅkuśavarābhītidharā aruṇavigrahāḥ || 81 ||
viśvasambandhinīṃ vārtāṃ bodhayanti pratikṣaṇam |
muktāsālādagrabhāge mahāmārakato paraḥ || 82 ||
sālottamaḥ samuddiṣṭo daśayojana dairghyavān |
nānā saubhāgyasaṃyukto nānā bhogasamanvitaḥ || 83 ||
madhyabhūstādṛśī proktā sadanāni tathaiva ca |
ṣaṭkoṇamatravistīrṇaṃ koṇasthā devatāḥ śṛṇuḥ || 84 ||
pūrvakoṇe caturvaktro gāyatrī sahito vidhiḥ |
kuṇḍikākṣaguṇābhīti daṇḍāyudhadharaḥ paraḥ || 85 ||
tadāyudhadharā devī gāyatrī paradevatā |
vedāḥ sarve mūrtimantaḥ śāstrāṇi vividhāni ca || 86 ||
smṛtayaśca purāṇāni mūrtimanti vasanti hi |
ye brahmavigrahāḥ santi gāyatrīvigrahāśca ye || 87 ||
vyāhṛtīnāṃ vigrahāśca te nityaṃ tatra santi hi |
rakṣaḥ koṇe śaṅkhacakragadāmbuja karāmbujā || 88 ||
sāvitrī vartate tatra mahāviṣṇuśca tādṛśaḥ |
ye viṣṇuvigrahāḥ santi matsyakūrmādayokhilāḥ || 89 ||
sāvitrī vigrahā ye ca te sarve tatra santi hi |
vāyukoṇe paraśvakṣamālābhayavarānvitaḥ || 90 ||
mahārudro vartate'tra sarasvatyapi tādṛśī |
ye ye tu rudrabhedāḥ syurdakṣiṇāsyādayo nṛpa || 91 ||
gaurī bhedāśca ye sarve te tatra nivasanti hi |
catuḥṣaṣṭyāgamā ye ca ye cānyepyāgamāḥ smṛtāḥ || 92 ||
te sarve mūrtimantaśca tatra vai nivasanti hi |
agnikoṇe ratnakumbhaṃ tathā maṇikaraṇḍakam || 93 ||
dadhāno nijahastābhyāṃ kubero dhanadāyakaḥ |
nānā vīthī samāyukto mahālakṣmīsamanvitaḥ || 94 ||
devyā nidhipatistvāste svaguṇaiḥ pariveṣṭitaḥ |
vāruṇe tu mahākoṇe madano ratisaṃyutaḥ || 95 ||
pāśāṅkuśadhanurbāṇadharo nityaṃ virājate |
śṛṅgāramūrtimantastu tatra sannihitāḥ sadā || 96 ||
īśānakoṇe vighneśo nityaṃ puṣṭisamanvitaḥ |
pāśāṅkuśadharo vīro vighnahartā virājate || 97 ||
vibhūtayo gaṇeśasya yāyāḥ santi nṛpottama |
tāḥ sarvā nivasantyatra mahaiśvaryasamanvitāḥ || 98 ||
pratibrahmāṇḍasaṃsthānāṃ brahmādīnāṃ samaṣṭayaḥ |
ete brahmādayaḥ proktāḥ sevante jagadīśvarīm || 99 ||
mahāmārakatasyāgre śatayojana dairghyavān |
pravālaśālostyaparaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 100 ||
madhyabhūstādṛśī proktā sadanāni ca pūrvavat |
tanmadhye pañcabhūtānāṃ svāminyaḥ pañca santi ca || 101 ||
hṛllekhā gaganā raktā caturthī tu karālikā |
mahocchuṣmā pañcamī ca pañcabhūtasamaprabhāḥ || 102 ||
pāśāṅkuśavarābhītidhāriṇyomitabhūṣaṇāḥ |
devī samānaveṣāḍhyā navayauvanagarvitāḥ || 103 ||
pravālaśālādagre tu navaratna vinirmitaḥ |
bahuyojanavistīrṇo mahāśālo'sti bhūmipa || 104 ||
tatra cāmnāyadevīnāṃ sadanāni bahūnyapi |
navaratnamayānyeva taḍāgāśca sarāṃsi ca || 105 ||
śrīdevyā ye'vatārāḥ syuste tatra nivasanti hi |
mahāvidyā mahābhedāḥ santi tatraiva bhūmipa || 106 ||
nijāvaraṇadevībhirnijabhūṣaṇavāhanaiḥ |
sarvadevyo virājante koṭisūryasamaprabhāḥ || 107 ||
saptakoṭi mahāmantradevatāḥ santi tatra hi |
navaratnamayādagre cintāmaṇigṛhaṃ mahat || 108 ||
tatra tyaṃ vastu mātraṃ tu cintāmaṇi vinirmitam |
sūryodgāropalaistadvaccandrodgāropalaistathā || 109 ||
vidyutprabhopalaiḥ stambhāḥ kalpitāstu sahasraśaḥ |
yeṣāṃ prabhābhirantasthaṃ vastu kiñcinna dṛśyate || 110 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe ekādaśo'dhyāyaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
(श्रीदेवीभागवतं, द्वादश स्कन्धं, एकादशोऽध्यायः, मणिद्वीप वर्णन - 2)
व्यास उवाच ।
पुष्परागमयादग्रे कुङ्कुमारुणविग्रहः ।
पद्मरागमयः सालो मध्ये भूश्चैवतादृशी ॥ 1 ॥
दशयोजनवान्दैर्घ्ये गोपुरद्वारसंयुतः ।
तन्मणिस्तम्भसंयुक्ता मण्डपाः शतशो नृप ॥ 2 ॥
मध्ये भुविसमासीनाश्चतुःषष्टिमिताः कलाः ।
नानायुधधरावीरा रत्नभूषणभूषिताः ॥ 3 ॥
प्रत्येकलोकस्तासां तु तत्तल्लोकस्यनायकाः ।
समन्तात्पद्मरागस्य परिवार्यस्थिताः सदा ॥ 4 ॥
स्वस्वलोकजनैर्जुष्टाः स्वस्ववाहनहेतिभिः ।
तासां नामानि वक्ष्यामि शृणु त्वं जनमेजय ॥ 5 ॥
पिङ्गलाक्षी विशालाक्षी समृद्धि वृद्धिरेव च ।
श्रद्धा स्वाहा स्वधाभिख्या माया सञ्ज्ञा वसुन्धरा ॥ 6 ॥
त्रिलोकधात्री सावित्री गायत्री त्रिदशेश्वरी ।
सुरूपा बहुरूपा च स्कन्दमाताऽच्युतप्रिया ॥ 7 ॥
विमला चामला तद्वदरुणी पुनरारुणी ।
प्रकृतिर्विकृतिः सृष्टिः स्थितिः संहृतिरेव च ॥ 8 ॥
सन्ध्यामाता सती हंसी मर्दिका वज्रिका परा ।
देवमाता भगवती देवकी कमलासना ॥ 9 ॥
त्रिमुखी सप्तमुख्यन्या सुरासुरविमर्दिनी ।
लम्बोष्टी चोर्ध्वकेशी च बहुशीर्षा वृकोदरी ॥ 10 ॥
रथरेखाह्वया पश्चाच्छशिरेखा तथा परा ।
गगनवेगा पवनवेगा चैव ततः परम् ॥ 11 ॥
अग्रे भुवनपाला स्यात्तत्पश्चान्मदनातुरा ।
अनङ्गानङ्गमथना तथैवानङ्गमेखला ॥ 12 ॥
अनङ्गकुसुमा पश्चाद्विश्वरूपा सुरादिका ।
क्षयङ्करी भवेच्छक्ति रक्षोभ्या च ततः परम् ॥ 13 ॥
सत्यवादिन्यथ प्रोक्ता बहुरूपा शुचिव्रता ।
उदाराख्या च वागीशी चतुष्षष्टिमिताः स्मृताः ॥ 14 ॥
ज्वलज्जिह्वाननाः सर्वावमन्त्यो वह्निमुल्बणम् ।
जलं पिबामः सकलं संहरामोविभावसुम् ॥ 15 ॥
पवनं स्तम्भयामोद्य भक्षयामोऽखिलं जगत् ।
इति वाचं सङ्गिरते क्रोध संरक्तलोचनाः ॥ 16 ॥
चापबाणधराः सर्वायुद्धायैवोत्सुकाः सदा ।
दंष्ट्रा कटकटारावैर्बधिरीकृत दिङ्मुखाः ॥ 17 ॥
पिङ्गोर्ध्वकेश्यः सम्प्रोक्ताश्चापबाणकराः सदा ।
शताक्षौहिणिका सेनाप्येकैकस्याः प्रकीर्तिता ॥ 18 ॥
एकैक शक्तेः सामर्थ्यं लक्षब्रह्माण्डनाशने ।
शताक्षौहिणिकासेना तादृशी नृप सत्तम ॥ 19 ॥
किं न कुर्याज्जगत्यस्मिन्नशक्यं वक्तुमेव तत् ।
सर्वापि युद्धसामग्री तस्मिन्साले स्थिता मुने ॥ 20 ॥
रथानां गणना नास्ति हयानां करिणां तथा ॥
शस्त्राणां गणना तद्वद्गणानां गणना तथा ॥ 21 ॥
पद्मरागमयादग्रे गोमेदमणिनिर्मितः ।
दशयोजनदैर्घ्येण प्राकारो वर्तते महान् ॥ 22 ॥
भास्वज्जपाप्रसूनाभो मध्यभूस्तस्य तादृशी ।
गोमेदकल्पितान्येव तद्वासि सदनानि च ॥ 23 ॥
पक्षिणः स्तम्भवर्याश्च वृक्षावाप्यः सरांसि च ।
गोमेदकल्पिता एव कुङ्कुमारुणविग्रहाः ॥ 24 ॥
तन्मध्यस्था महादेव्यो द्वात्रिंशच्छक्तयः स्मृताः ।
नाना शस्त्रप्रहरणा गोमेदमणिभूषिताः ॥ 25 ॥
प्रत्येक लोक वासिन्यः परिवार्य समन्ततः ।
गोमेदसाले सन्नद्धा पिशाचवदना नृप ॥ 26 ॥
स्वर्लोकवासिभिर्नित्यं पूजिताश्चक्रबाहवः ।
क्रोधरक्तेक्षणा भिन्धि पच च्छिन्धि दहेति च ॥ 27 ॥
वदन्ति सततं वाचं युद्धोत्सुकहृदन्तराः ।
एकैकस्या महाशक्तेर्दशाक्षौहिणिका मता ॥ 28 ॥
सेना तत्राप्येकशक्तिर्लक्षब्रह्माण्डनाशिनी ।
तादृशीनां महासेना वर्णनीया कथं नृप ॥ 29 ॥
रथानां नैव गणाना वाहनानां तथैव च ।
सर्वयुद्धसमारम्भस्तत्र देव्या विराजते ॥ 30 ॥
तासां नामानि वक्ष्यामि पापनाशकराणि च ।
विद्या ह्री पुष्ट यः प्रज्ञा सिनीवाली कुहूस्तथा ॥ 31 ॥
रुद्रावीर्या प्रभानन्दा पोषिणी ऋद्धिदा शुभा ।
कालरात्रिर्महारात्रिर्भद्रकाली कपर्दिनी ॥ 32 ॥
विकृतिर्दण्डिमुण्डिन्यौ सेन्दुखण्डा शिखण्डिनी ।
निशुम्भशुम्भमथिनी महिषासुरमर्दिनी ॥ 33 ॥
इन्द्राणी चैव रुद्राणी शङ्करार्धशरीरिणी ।
नारी नारायणी चैव त्रिशूलिन्यपि पालिनी ॥ 34 ॥
अम्बिकाह्लादिनी पश्चादित्येवं शक्तयः स्मृताः ।
यद्येताः कुपिता देव्यस्तदा ब्रह्माण्डनाशनम् ॥ 35 ॥
पराजयो न चैतासां कदाचित्क्वचिदस्ति हि ।
गोमेदकमयादग्रे सद्वज्रमणिनिर्मितः ॥ 36 ॥
दशयोजन तुङ्गोऽसौ गोपुरद्वारसंयुतः ।
कपाटशृङ्खलाबद्धो नववृक्ष समुज्ज्वलः ॥ 37 ॥
सालस्तन्मध्यभूम्यादि सर्वं हीरमयं स्मृतम् ।
गृहाणिवीथयो रथ्या महामार्गां गणानि च ॥ 38 ॥
वृक्षालवाल तरवः सारङ्गा अपि तादृशाः ।
दीर्घिकाश्रेणयोवाप्यस्तडागाः कूप संयुताः ॥ 39 ॥
तत्र श्रीभुवनेश्वर्या वसन्ति परिचारिकाः ।
एकैका लक्षदासीभिः सेविता मदगर्विताः ॥ 40 ॥
तालवृन्तधराः काश्चिच्चषकाढ्य कराम्बुजाः ।
काश्चित्ताम्बूलपात्राणि धारयन्त्योऽतिगर्विताः ॥ 41 ॥
काश्चित्तच्छत्रधारिण्यश्चामराणां विधारिकाः ।
नाना वस्त्रधराः काश्चित्काश्चित्पुष्प कराम्बुजाः ॥ 42 ॥
नानादर्शकराः काश्चित्काश्चित्कुङ्कुमलेपनम् ।
धारयन्त्यः कज्जलं च सिन्दूर चषकं पराः ॥ 43 ॥
काश्चिच्चित्रक निर्मात्र्यः पाद संवाहने रताः ।
काश्चित्तु भूषाकारिण्यो नाना भूषाधराः पराः ॥ 44 ॥
पुष्पभूषण निर्मात्र्यः पुष्पशृङ्गारकारिकाः ।
नाना विलासचतुरा बह्व्य एवं विधाः पराः ॥ 45 ॥
निबद्ध परिधानीया युवत्यः सकला अपि ।
देवी कृपा लेशवशात्तुच्छीकृत जगत्त्रयाः ॥ 46 ॥
एता दूत्यः स्मृता देव्यः शृङ्गारमदगर्विताः ।
तासां नामानि वक्ष्यामि शृणु मे नृपसत्तम ॥ 47 ॥
अनङ्गरूपा प्रथमाप्यनङ्गमदना परा ।
तृतीयातु ततः प्रोक्ता सुन्दरी मदनातुरा ॥ 48 ॥
ततो भुवनवेगास्यात्तथा भुवनपालिका ।
स्यात्सर्वशिशिरानङ्गवेदनानङ्गमेखला ॥ 49 ॥
विद्युद्दामसमानाङ्ग्यः क्वणत्काञ्चीगुणान्विताः ।
रणन्मञ्जीरचरणा बहिरन्तरितस्ततः ॥ 50 ॥
धावमानास्तु शोभन्ते सर्वा विद्युल्लतोपमाः ।
कुशलाः सर्वकार्येषु वेत्रहस्ताः समन्ततः ॥ 51 ॥
अष्टदिक्षुतथैतासां प्राकाराद्बहिरेव च ।
सदनानि विराजन्ते नाना वाहनहेतिभिः ॥ 52 ॥
वज्रसालादग्रभागे सालो वैदूर्यनिर्मितः ।
दशयोजनतुङ्गोऽसौ गोपुरद्वारभूषितः ॥ 53 ॥
वैदूर्यभूमिः सर्वापिगृहाणि विविधानि च ।
वीथ्यो रथ्या महामार्गाः सर्वे वेदूर्यनिर्मिताः ॥ 54 ॥
वापी कूप तडागाश्च स्रवन्तीनां तटानि च ।
वालुका चैव सर्वाऽपि वैदूर्यमणिनिर्मिता ॥ 55 ॥
तत्राष्टदिक्षुपरितो ब्राह्म्यादीनां च मण्डलम् ।
निजैर्गणैः परिवृतं भ्राजते नृपसत्तम ॥ 56 ॥
प्रतिब्रह्माण्डमातृणां ताः समष्टय ईरिताः ।
ब्राह्मी माहेश्वरी चैव कौमारी वैष्णवी तथा ॥57 ॥
वाराही च तथेन्द्राणी चामुण्डाः सप्तमातरः ।
अष्टमी तु महालक्ष्मीर्नाम्ना प्रोक्तास्तु मातरः ॥ 58 ॥
ब्रह्मरुद्रादिदेवानां समाकारा स्तुताः स्मृताः ।
जगत्कल्याणकारिण्यः स्वस्वसेनासमावृताः ॥ 59 ॥
तत्सालस्य चतुर्द्वार्षु वाहनानि महेशितुः ।
सज्जानि नृपते सन्ति सालङ्काराणि नित्यशः ॥ 60 ॥
दन्तिनः कोटिशो वाहाः कोटिशः शिबिकास्तथा ।
हंसाः सिंहाश्च गरुडा मयूरा वृषभास्तथा ॥ 61 ॥
तैर्युक्ताः स्यन्दनास्तद्वत्कोटिशो नृपनन्दन ।
पार्ष्णिग्राहसमायुक्ता ध्वजैराकाशचुम्बिनः ॥ 62 ॥
कोटिशस्तु विमानानि नाना चिह्नान्वितानि च ।
नाना वादित्रयुक्तानि महाध्वजयुतानि च ॥ 63 ॥
वैदूर्यमणि सालस्याप्यग्रे सालः परः स्मृतः ।
दशयोजन तुङ्गोऽसाविन्द्रनीलाश्मनिर्मितः ॥ 64 ॥
तन्मध्य भूस्तथा वीथ्यो महामार्गा गृहाणि च ।
वापी कूप तडागाश्च सर्वे तन्मणिनिर्मिताः ॥ 65 ॥
तत्र पद्म तु सम्प्रोक्तं बहुयोजन विस्तृतम् ।
षोडशारं दीप्यमानं सुदर्शनमिवापरम् ॥ 66 ॥
तत्र षोडशशक्तीनां स्थानानि विविधानि च ।
सर्वोपस्करयुक्तानि समृद्धानि वसन्ति हि ॥ 67 ॥
तासां नामानि वक्ष्यामि शृणु मे नृपसत्तम ।
कराली विकराली च तथोमा च सरस्वती ॥ 68 ॥
श्री दुर्गोषा तथा लक्ष्मीः श्रुतिश्चैव स्मृतिर्धृतिः ।
श्रद्धा मेधा मतिः कान्तिरार्या षोडशशक्तयः ॥ 69 ॥
नीलजीमूतसङ्काशाः करवाल कराम्बुजाः ।
समाः खेटकधारिण्यो युद्धोपक्रान्त मानसाः ॥ 70 ॥
सेनान्यः सकला एताः श्रीदेव्या जगदीशितुः ।
प्रतिब्रह्माण्डसंस्थानां शक्तीनां नायिकाः स्मृताः ॥ 71 ॥
ब्रह्माण्डक्षोभकारिण्यो देवी शक्त्युपबृंहिताः ।
नाना रथसमारूढा नाना शक्तिभिरन्विताः ॥ 72 ॥
एतत्पराक्रमं वक्तुं सहस्रास्योऽपि न क्षमः ।
इन्द्रनीलमहासालादग्रे तु बहुविस्तृतः ॥ 73 ॥
मुक्ताप्राकार उदितो दशयोजन दैर्घ्यवान् ।
मध्यभूः पूर्ववत्प्रोक्ता तन्मध्येऽष्टदलाम्बुजम् ॥ 74 ॥
मुक्तामणिगणाकीर्णं विस्तृतं तु सकेसरम् ।
तत्र देवीसमाकारा देव्यायुधधराः सदा ॥ 75 ॥
सम्प्रोक्ता अष्टमन्त्रिण्यो जगद्वार्ताप्रबोधिकाः ।
देवीसमानभोगास्ता इङ्गितज्ञास्तुपण्डिताः ॥ 76 ॥
कुशलाः सर्वकार्येषु स्वामिकार्यपरायणाः ।
देव्यभिप्राय बोध्यस्ताश्चतुरा अतिसुन्दराः ॥ 77 ॥
नाना शक्तिसमायुक्ताः प्रतिब्रह्माण्डवर्तिनाम् ।
प्राणिनां ताः समाचारं ज्ञानशक्त्याविदन्ति च ॥ 78 ॥
तासां नामानि वक्ष्यामि मत्तः शृणु नृपोत्तम ।
अनङ्गकुसुमा प्रोक्ताप्यनङ्गकुसुमातुरा ॥ 79 ॥
अनङ्गमदना तद्वदनङ्गमदनातुरा ।
भुवनपाला गगनवेगा चैव ततः परम् ॥ 80 ॥
शशिरेखा च गगनरेखा चैव ततः परम् ।
पाशाङ्कुशवराभीतिधरा अरुणविग्रहाः ॥ 81 ॥
विश्वसम्बन्धिनीं वार्तां बोधयन्ति प्रतिक्षणम् ।
मुक्तासालादग्रभागे महामारकतो परः ॥ 82 ॥
सालोत्तमः समुद्दिष्टो दशयोजन दैर्घ्यवान् ।
नाना सौभाग्यसंयुक्तो नाना भोगसमन्वितः ॥ 83 ॥
मध्यभूस्तादृशी प्रोक्ता सदनानि तथैव च ।
षट्कोणमत्रविस्तीर्णं कोणस्था देवताः शृणुः ॥ 84 ॥
पूर्वकोणे चतुर्वक्त्रो गायत्री सहितो विधिः ।
कुण्डिकाक्षगुणाभीति दण्डायुधधरः परः ॥ 85 ॥
तदायुधधरा देवी गायत्री परदेवता ।
वेदाः सर्वे मूर्तिमन्तः शास्त्राणि विविधानि च ॥ 86 ॥
स्मृतयश्च पुराणानि मूर्तिमन्ति वसन्ति हि ।
ये ब्रह्मविग्रहाः सन्ति गायत्रीविग्रहाश्च ये ॥ 87 ॥
व्याहृतीनां विग्रहाश्च ते नित्यं तत्र सन्ति हि ।
रक्षः कोणे शङ्खचक्रगदाम्बुज कराम्बुजा ॥ 88 ॥
सावित्री वर्तते तत्र महाविष्णुश्च तादृशः ।
ये विष्णुविग्रहाः सन्ति मत्स्यकूर्मादयोखिलाः ॥ 89 ॥
सावित्री विग्रहा ये च ते सर्वे तत्र सन्ति हि ।
वायुकोणे परश्वक्षमालाभयवरान्वितः ॥ 90 ॥
महारुद्रो वर्ततेऽत्र सरस्वत्यपि तादृशी ।
ये ये तु रुद्रभेदाः स्युर्दक्षिणास्यादयो नृप ॥ 91 ॥
गौरी भेदाश्च ये सर्वे ते तत्र निवसन्ति हि ।
चतुःषष्ट्यागमा ये च ये चान्येप्यागमाः स्मृताः ॥ 92 ॥
ते सर्वे मूर्तिमन्तश्च तत्र वै निवसन्ति हि ।
अग्निकोणे रत्नकुम्भं तथा मणिकरण्डकम् ॥ 93 ॥
दधानो निजहस्ताभ्यां कुबेरो धनदायकः ।
नाना वीथी समायुक्तो महालक्ष्मीसमन्वितः ॥ 94 ॥
देव्या निधिपतिस्त्वास्ते स्वगुणैः परिवेष्टितः ।
वारुणे तु महाकोणे मदनो रतिसंयुतः ॥ 95 ॥
पाशाङ्कुशधनुर्बाणधरो नित्यं विराजते ।
शृङ्गारमूर्तिमन्तस्तु तत्र सन्निहिताः सदा ॥ 96 ॥
ईशानकोणे विघ्नेशो नित्यं पुष्टिसमन्वितः ।
पाशाङ्कुशधरो वीरो विघ्नहर्ता विराजते ॥ 97 ॥
विभूतयो गणेशस्य यायाः सन्ति नृपोत्तम ।
ताः सर्वा निवसन्त्यत्र महैश्वर्यसमन्विताः ॥ 98 ॥
प्रतिब्रह्माण्डसंस्थानां ब्रह्मादीनां समष्टयः ।
एते ब्रह्मादयः प्रोक्ताः सेवन्ते जगदीश्वरीम् ॥ 99 ॥
महामारकतस्याग्रे शतयोजन दैर्घ्यवान् ।
प्रवालशालोस्त्यपरः कुङ्कुमारुणविग्रहः ॥ 100 ॥
मध्यभूस्तादृशी प्रोक्ता सदनानि च पूर्ववत् ।
तन्मध्ये पञ्चभूतानां स्वामिन्यः पञ्च सन्ति च ॥ 101 ॥
हृल्लेखा गगना रक्ता चतुर्थी तु करालिका ।
महोच्छुष्मा पञ्चमी च पञ्चभूतसमप्रभाः ॥ 102 ॥
पाशाङ्कुशवराभीतिधारिण्योमितभूषणाः ।
देवी समानवेषाढ्या नवयौवनगर्विताः ॥ 103 ॥
प्रवालशालादग्रे तु नवरत्न विनिर्मितः ।
बहुयोजनविस्तीर्णो महाशालोऽस्ति भूमिप ॥ 104 ॥
तत्र चाम्नायदेवीनां सदनानि बहून्यपि ।
नवरत्नमयान्येव तडागाश्च सरांसि च ॥ 105 ॥
श्रीदेव्या येऽवताराः स्युस्ते तत्र निवसन्ति हि ।
महाविद्या महाभेदाः सन्ति तत्रैव भूमिप ॥ 106 ॥
निजावरणदेवीभिर्निजभूषणवाहनैः ।
सर्वदेव्यो विराजन्ते कोटिसूर्यसमप्रभाः ॥ 107 ॥
सप्तकोटि महामन्त्रदेवताः सन्ति तत्र हि ।
नवरत्नमयादग्रे चिन्तामणिगृहं महत् ॥ 108 ॥
तत्र त्यं वस्तु मात्रं तु चिन्तामणि विनिर्मितम् ।
सूर्योद्गारोपलैस्तद्वच्चन्द्रोद्गारोपलैस्तथा ॥ 109 ॥
विद्युत्प्रभोपलैः स्तम्भाः कल्पितास्तु सहस्रशः ।
येषां प्रभाभिरन्तस्थं वस्तु किञ्चिन्न दृश्यते ॥ 110 ॥
इति श्रीदेवीभागवते महापुराणे द्वादशस्कन्धे एकादशोऽध्यायः ।
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, ekādaśo'dhyāyaḥ, maṇidvīpa varṇana - 2)
vyāsa uvāca |
puṣparāgamayādagre kuṅkumāruṇavigrahaḥ |
padmarāgamayaḥ sālo madhye bhūścaivatādṛśī || 1 ||
daśayojanavāndairghye gopuradvārasaṃyutaḥ |
tanmaṇistambhasaṃyuktā maṇḍapāḥ śataśo nṛpa || 2 ||
madhye bhuvisamāsīnāścatuḥṣaṣṭimitāḥ kalāḥ |
nānāyudhadharāvīrā ratnabhūṣaṇabhūṣitāḥ || 3 ||
pratyekalokastāsāṃ tu tattallokasyanāyakāḥ |
samantātpadmarāgasya parivāryasthitāḥ sadā || 4 ||
svasvalokajanairjuṣṭāḥ svasvavāhanahetibhiḥ |
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu tvaṃ janamejaya || 5 ||
piṅgalākṣī viśālākṣī samṛddhi vṛddhireva ca |
śraddhā svāhā svadhābhikhyā māyā sañjñā vasundharā || 6 ||
trilokadhātrī sāvitrī gāyatrī tridaśeśvarī |
surūpā bahurūpā ca skandamātā'cyutapriyā || 7 ||
vimalā cāmalā tadvadaruṇī punarāruṇī |
prakṛtirvikṛtiḥ sṛṣṭiḥ sthitiḥ saṃhṛtireva ca || 8 ||
sandhyāmātā satī haṃsī mardikā vajrikā parā |
devamātā bhagavatī devakī kamalāsanā || 9 ||
trimukhī saptamukhyanyā surāsuravimardinī |
lamboṣṭī cordhvakeśī ca bahuśīrṣā vṛkodarī || 10 ||
ratharekhāhvayā paścācchaśirekhā tathā parā |
gaganavegā pavanavegā caiva tataḥ param || 11 ||
agre bhuvanapālā syāttatpaścānmadanāturā |
anaṅgānaṅgamathanā tathaivānaṅgamekhalā || 12 ||
anaṅgakusumā paścādviśvarūpā surādikā |
kṣayaṅkarī bhavecchakti rakṣobhyā ca tataḥ param || 13 ||
satyavādinyatha proktā bahurūpā śucivratā |
udārākhyā ca vāgīśī catuṣṣaṣṭimitāḥ smṛtāḥ || 14 ||
jvalajjihvānanāḥ sarvāvamantyo vahnimulbaṇam |
jalaṃ pibāmaḥ sakalaṃ saṃharāmovibhāvasum || 15 ||
pavanaṃ stambhayāmodya bhakṣayāmo'khilaṃ jagat |
iti vācaṃ saṅgirate krodha saṃraktalocanāḥ || 16 ||
cāpabāṇadharāḥ sarvāyuddhāyaivotsukāḥ sadā |
daṃṣṭrā kaṭakaṭārāvairbadhirīkṛta diṅmukhāḥ || 17 ||
piṅgordhvakeśyaḥ samproktāścāpabāṇakarāḥ sadā |
śatākṣauhiṇikā senāpyekaikasyāḥ prakīrtitā || 18 ||
ekaika śakteḥ sāmarthyaṃ lakṣabrahmāṇḍanāśane |
śatākṣauhiṇikāsenā tādṛśī nṛpa sattama || 19 ||
kiṃ na kuryājjagatyasminnaśakyaṃ vaktumeva tat |
sarvāpi yuddhasāmagrī tasminsāle sthitā mune || 20 ||
rathānāṃ gaṇanā nāsti hayānāṃ kariṇāṃ tathā ||
śastrāṇāṃ gaṇanā tadvadgaṇānāṃ gaṇanā tathā || 21 ||
padmarāgamayādagre gomedamaṇinirmitaḥ |
daśayojanadairghyeṇa prākāro vartate mahān || 22 ||
bhāsvajjapāprasūnābho madhyabhūstasya tādṛśī |
gomedakalpitānyeva tadvāsi sadanāni ca || 23 ||
pakṣiṇaḥ stambhavaryāśca vṛkṣāvāpyaḥ sarāṃsi ca |
gomedakalpitā eva kuṅkumāruṇavigrahāḥ || 24 ||
tanmadhyasthā mahādevyo dvātriṃśacchaktayaḥ smṛtāḥ |
nānā śastrapraharaṇā gomedamaṇibhūṣitāḥ || 25 ||
pratyeka loka vāsinyaḥ parivārya samantataḥ |
gomedasāle sannaddhā piśācavadanā nṛpa || 26 ||
svarlokavāsibhirnityaṃ pūjitāścakrabāhavaḥ |
krodharaktekṣaṇā bhindhi paca cchindhi daheti ca || 27 ||
vadanti satataṃ vācaṃ yuddhotsukahṛdantarāḥ |
ekaikasyā mahāśakterdaśākṣauhiṇikā matā || 28 ||
senā tatrāpyekaśaktirlakṣabrahmāṇḍanāśinī |
tādṛśīnāṃ mahāsenā varṇanīyā kathaṃ nṛpa || 29 ||
rathānāṃ naiva gaṇānā vāhanānāṃ tathaiva ca |
sarvayuddhasamārambhastatra devyā virājate || 30 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi pāpanāśakarāṇi ca |
vidyā hrī puṣṭa yaḥ prajñā sinīvālī kuhūstathā || 31 ||
rudrāvīryā prabhānandā poṣiṇī ṛddhidā śubhā |
kālarātrirmahārātrirbhadrakālī kapardinī || 32 ||
vikṛtirdaṇḍimuṇḍinyau sendukhaṇḍā śikhaṇḍinī |
niśumbhaśumbhamathinī mahiṣāsuramardinī || 33 ||
indrāṇī caiva rudrāṇī śaṅkarārdhaśarīriṇī |
nārī nārāyaṇī caiva triśūlinyapi pālinī || 34 ||
ambikāhlādinī paścādityevaṃ śaktayaḥ smṛtāḥ |
yadyetāḥ kupitā devyastadā brahmāṇḍanāśanam || 35 ||
parājayo na caitāsāṃ kadācitkvacidasti hi |
gomedakamayādagre sadvajramaṇinirmitaḥ || 36 ||
daśayojana tuṅgo'sau gopuradvārasaṃyutaḥ |
kapāṭaśṛṅkhalābaddho navavṛkṣa samujjvalaḥ || 37 ||
sālastanmadhyabhūmyādi sarvaṃ hīramayaṃ smṛtam |
gṛhāṇivīthayo rathyā mahāmārgāṃ gaṇāni ca || 38 ||
vṛkṣālavāla taravaḥ sāraṅgā api tādṛśāḥ |
dīrghikāśreṇayovāpyastaḍāgāḥ kūpa saṃyutāḥ || 39 ||
tatra śrībhuvaneśvaryā vasanti paricārikāḥ |
ekaikā lakṣadāsībhiḥ sevitā madagarvitāḥ || 40 ||
tālavṛntadharāḥ kāściccaṣakāḍhya karāmbujāḥ |
kāścittāmbūlapātrāṇi dhārayantyo'tigarvitāḥ || 41 ||
kāścittacchatradhāriṇyaścāmarāṇāṃ vidhārikāḥ |
nānā vastradharāḥ kāścitkāścitpuṣpa karāmbujāḥ || 42 ||
nānādarśakarāḥ kāścitkāścitkuṅkumalepanam |
dhārayantyaḥ kajjalaṃ ca sindūra caṣakaṃ parāḥ || 43 ||
kāściccitraka nirmātryaḥ pāda saṃvāhane ratāḥ |
kāścittu bhūṣākāriṇyo nānā bhūṣādharāḥ parāḥ || 44 ||
puṣpabhūṣaṇa nirmātryaḥ puṣpaśṛṅgārakārikāḥ |
nānā vilāsacaturā bahvya evaṃ vidhāḥ parāḥ || 45 ||
nibaddha paridhānīyā yuvatyaḥ sakalā api |
devī kṛpā leśavaśāttucchīkṛta jagattrayāḥ || 46 ||
etā dūtyaḥ smṛtā devyaḥ śṛṅgāramadagarvitāḥ |
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu me nṛpasattama || 47 ||
anaṅgarūpā prathamāpyanaṅgamadanā parā |
tṛtīyātu tataḥ proktā sundarī madanāturā || 48 ||
tato bhuvanavegāsyāttathā bhuvanapālikā |
syātsarvaśiśirānaṅgavedanānaṅgamekhalā || 49 ||
vidyuddāmasamānāṅgyaḥ kvaṇatkāñcīguṇānvitāḥ |
raṇanmañjīracaraṇā bahirantaritastataḥ || 50 ||
dhāvamānāstu śobhante sarvā vidyullatopamāḥ |
kuśalāḥ sarvakāryeṣu vetrahastāḥ samantataḥ || 51 ||
aṣṭadikṣutathaitāsāṃ prākārādbahireva ca |
sadanāni virājante nānā vāhanahetibhiḥ || 52 ||
vajrasālādagrabhāge sālo vaidūryanirmitaḥ |
daśayojanatuṅgo'sau gopuradvārabhūṣitaḥ || 53 ||
vaidūryabhūmiḥ sarvāpigṛhāṇi vividhāni ca |
vīthyo rathyā mahāmārgāḥ sarve vedūryanirmitāḥ || 54 ||
vāpī kūpa taḍāgāśca sravantīnāṃ taṭāni ca |
vālukā caiva sarvā'pi vaidūryamaṇinirmitā || 55 ||
tatrāṣṭadikṣuparito brāhmyādīnāṃ ca maṇḍalam |
nijairgaṇaiḥ parivṛtaṃ bhrājate nṛpasattama || 56 ||
pratibrahmāṇḍamātṛṇāṃ tāḥ samaṣṭaya īritāḥ |
brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā ||57 ||
vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍāḥ saptamātaraḥ |
aṣṭamī tu mahālakṣmīrnāmnā proktāstu mātaraḥ || 58 ||
brahmarudrādidevānāṃ samākārā stutāḥ smṛtāḥ |
jagatkalyāṇakāriṇyaḥ svasvasenāsamāvṛtāḥ || 59 ||
tatsālasya caturdvārṣu vāhanāni maheśituḥ |
sajjāni nṛpate santi sālaṅkārāṇi nityaśaḥ || 60 ||
dantinaḥ koṭiśo vāhāḥ koṭiśaḥ śibikāstathā |
haṃsāḥ siṃhāśca garuḍā mayūrā vṛṣabhāstathā || 61 ||
tairyuktāḥ syandanāstadvatkoṭiśo nṛpanandana |
pārṣṇigrāhasamāyuktā dhvajairākāśacumbinaḥ || 62 ||
koṭiśastu vimānāni nānā cihnānvitāni ca |
nānā vāditrayuktāni mahādhvajayutāni ca || 63 ||
vaidūryamaṇi sālasyāpyagre sālaḥ paraḥ smṛtaḥ |
daśayojana tuṅgo'sāvindranīlāśmanirmitaḥ || 64 ||
tanmadhya bhūstathā vīthyo mahāmārgā gṛhāṇi ca |
vāpī kūpa taḍāgāśca sarve tanmaṇinirmitāḥ || 65 ||
tatra padma tu samproktaṃ bahuyojana vistṛtam |
ṣoḍaśāraṃ dīpyamānaṃ sudarśanamivāparam || 66 ||
tatra ṣoḍaśaśaktīnāṃ sthānāni vividhāni ca |
sarvopaskarayuktāni samṛddhāni vasanti hi || 67 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu me nṛpasattama |
karālī vikarālī ca tathomā ca sarasvatī || 68 ||
śrī durgoṣā tathā lakṣmīḥ śrutiścaiva smṛtirdhṛtiḥ |
śraddhā medhā matiḥ kāntirāryā ṣoḍaśaśaktayaḥ || 69 ||
nīlajīmūtasaṅkāśāḥ karavāla karāmbujāḥ |
samāḥ kheṭakadhāriṇyo yuddhopakrānta mānasāḥ || 70 ||
senānyaḥ sakalā etāḥ śrīdevyā jagadīśituḥ |
pratibrahmāṇḍasaṃsthānāṃ śaktīnāṃ nāyikāḥ smṛtāḥ || 71 ||
brahmāṇḍakṣobhakāriṇyo devī śaktyupabṛṃhitāḥ |
nānā rathasamārūḍhā nānā śaktibhiranvitāḥ || 72 ||
etatparākramaṃ vaktuṃ sahasrāsyo'pi na kṣamaḥ |
indranīlamahāsālādagre tu bahuvistṛtaḥ || 73 ||
muktāprākāra udito daśayojana dairghyavān |
madhyabhūḥ pūrvavatproktā tanmadhye'ṣṭadalāmbujam || 74 ||
muktāmaṇigaṇākīrṇaṃ vistṛtaṃ tu sakesaram |
tatra devīsamākārā devyāyudhadharāḥ sadā || 75 ||
samproktā aṣṭamantriṇyo jagadvārtāprabodhikāḥ |
devīsamānabhogāstā iṅgitajñāstupaṇḍitāḥ || 76 ||
kuśalāḥ sarvakāryeṣu svāmikāryaparāyaṇāḥ |
devyabhiprāya bodhyastāścaturā atisundarāḥ || 77 ||
nānā śaktisamāyuktāḥ pratibrahmāṇḍavartinām |
prāṇināṃ tāḥ samācāraṃ jñānaśaktyāvidanti ca || 78 ||
tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi mattaḥ śṛṇu nṛpottama |
anaṅgakusumā proktāpyanaṅgakusumāturā || 79 ||
anaṅgamadanā tadvadanaṅgamadanāturā |
bhuvanapālā gaganavegā caiva tataḥ param || 80 ||
śaśirekhā ca gaganarekhā caiva tataḥ param |
pāśāṅkuśavarābhītidharā aruṇavigrahāḥ || 81 ||
viśvasambandhinīṃ vārtāṃ bodhayanti pratikṣaṇam |
muktāsālādagrabhāge mahāmārakato paraḥ || 82 ||
sālottamaḥ samuddiṣṭo daśayojana dairghyavān |
nānā saubhāgyasaṃyukto nānā bhogasamanvitaḥ || 83 ||
madhyabhūstādṛśī proktā sadanāni tathaiva ca |
ṣaṭkoṇamatravistīrṇaṃ koṇasthā devatāḥ śṛṇuḥ || 84 ||
pūrvakoṇe caturvaktro gāyatrī sahito vidhiḥ |
kuṇḍikākṣaguṇābhīti daṇḍāyudhadharaḥ paraḥ || 85 ||
tadāyudhadharā devī gāyatrī paradevatā |
vedāḥ sarve mūrtimantaḥ śāstrāṇi vividhāni ca || 86 ||
smṛtayaśca purāṇāni mūrtimanti vasanti hi |
ye brahmavigrahāḥ santi gāyatrīvigrahāśca ye || 87 ||
vyāhṛtīnāṃ vigrahāśca te nityaṃ tatra santi hi |
rakṣaḥ koṇe śaṅkhacakragadāmbuja karāmbujā || 88 ||
sāvitrī vartate tatra mahāviṣṇuśca tādṛśaḥ |
ye viṣṇuvigrahāḥ santi matsyakūrmādayokhilāḥ || 89 ||
sāvitrī vigrahā ye ca te sarve tatra santi hi |
vāyukoṇe paraśvakṣamālābhayavarānvitaḥ || 90 ||
mahārudro vartate'tra sarasvatyapi tādṛśī |
ye ye tu rudrabhedāḥ syurdakṣiṇāsyādayo nṛpa || 91 ||
gaurī bhedāśca ye sarve te tatra nivasanti hi |
catuḥṣaṣṭyāgamā ye ca ye cānyepyāgamāḥ smṛtāḥ || 92 ||
te sarve mūrtimantaśca tatra vai nivasanti hi |
agnikoṇe ratnakumbhaṃ tathā maṇikaraṇḍakam || 93 ||
dadhāno nijahastābhyāṃ kubero dhanadāyakaḥ |
nānā vīthī samāyukto mahālakṣmīsamanvitaḥ || 94 ||
devyā nidhipatistvāste svaguṇaiḥ pariveṣṭitaḥ |
vāruṇe tu mahākoṇe madano ratisaṃyutaḥ || 95 ||
pāśāṅkuśadhanurbāṇadharo nityaṃ virājate |
śṛṅgāramūrtimantastu tatra sannihitāḥ sadā || 96 ||
īśānakoṇe vighneśo nityaṃ puṣṭisamanvitaḥ |
pāśāṅkuśadharo vīro vighnahartā virājate || 97 ||
vibhūtayo gaṇeśasya yāyāḥ santi nṛpottama |
tāḥ sarvā nivasantyatra mahaiśvaryasamanvitāḥ || 98 ||
pratibrahmāṇḍasaṃsthānāṃ brahmādīnāṃ samaṣṭayaḥ |
ete brahmādayaḥ proktāḥ sevante jagadīśvarīm || 99 ||
mahāmārakatasyāgre śatayojana dairghyavān |
pravālaśālostyaparaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 100 ||
madhyabhūstādṛśī proktā sadanāni ca pūrvavat |
tanmadhye pañcabhūtānāṃ svāminyaḥ pañca santi ca || 101 ||
hṛllekhā gaganā raktā caturthī tu karālikā |
mahocchuṣmā pañcamī ca pañcabhūtasamaprabhāḥ || 102 ||
pāśāṅkuśavarābhītidhāriṇyomitabhūṣaṇāḥ |
devī samānaveṣāḍhyā navayauvanagarvitāḥ || 103 ||
pravālaśālādagre tu navaratna vinirmitaḥ |
bahuyojanavistīrṇo mahāśālo'sti bhūmipa || 104 ||
tatra cāmnāyadevīnāṃ sadanāni bahūnyapi |
navaratnamayānyeva taḍāgāśca sarāṃsi ca || 105 ||
śrīdevyā ye'vatārāḥ syuste tatra nivasanti hi |
mahāvidyā mahābhedāḥ santi tatraiva bhūmipa || 106 ||
nijāvaraṇadevībhirnijabhūṣaṇavāhanaiḥ |
sarvadevyo virājante koṭisūryasamaprabhāḥ || 107 ||
saptakoṭi mahāmantradevatāḥ santi tatra hi |
navaratnamayādagre cintāmaṇigṛhaṃ mahat || 108 ||
tatra tyaṃ vastu mātraṃ tu cintāmaṇi vinirmitam |
sūryodgāropalaistadvaccandrodgāropalaistathā || 109 ||
vidyutprabhopalaiḥ stambhāḥ kalpitāstu sahasraśaḥ |
yeṣāṃ prabhābhirantasthaṃ vastu kiñcinna dṛśyate || 110 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe ekādaśo'dhyāyaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.