শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
ততোরামোমহাতেজাধনুরাদাযবীর্যবান্ ।
কিরীটিনম্মহাকাযঙ্কুম্ভকর্ণন্দদর্শ হ ॥ 1 ॥
তন্দৃষ্টবারাক্ষসশ্রেষ্ঠম্পর্বতাকারদর্শনম্ ।
ক্রমমাণমিবাকাশম্পুরানারাযণম্প্রভুম্ ॥ 2 ॥
সতোযাম্বুদসঙ্কাশঙ্কাঞ্চনাঙ্গদভূষণম্ ।
দৃষ্টবাপুনঃপ্রদুদ্রবাবানরাণাম্মহাচমূঃ ॥ 3 ॥
বিদ্রুতাংবাহিনীন্দৃষ্টবাবর্ধমানং চ রাক্ষসম্ ।
সবিস্মযমিদংরামোবিভীষণমুবাচ হ ॥ 4 ॥
কোঽসৌপর্বতসঙ্কাশঃকিরীটীহরিলোচনঃ ।
লঙ্কাযান্দৃশ্যতেবীরঃসবিদ্যুদিবতোযদঃ ॥ 5 ॥
পৃথিব্যাঙ্কেতুভূতোঽসৌমহানেকোঽত্রদৃশ্যতে ।
যন্দৃষ্টবাবানরাস্সর্বেবিদ্রবন্তিততস্ততঃ ॥ 6 ॥
আচক্ষবসুমহান্ কোঽসৌরক্ষোবাযদিবাঽসুরঃ ।
ন মযৈবংবিধম্ভূতন্দৃষ্টপূর্বঙ্কদাচন ॥ 7 ॥
সম্পৃষ্টোরাজপুত্রেণরামেণাক্লিষ্টকর্মণা ।
বিভীষণোমহাপ্রাজ্ঞঃকাকুত্থ্সমিদমব্রবীত্ ॥ 8 ॥
যেনবৈবস্বতোযুদ্ধেবাসবশ্চপরাজিতঃ ।
সৈষবিশ্রবসঃপুত্রঃকুম্ভকর্ণঃপ্রতাপবান্ ॥ 9 ॥
অস্যপ্রমাণসদৃশোরাক্ষসাঽন্যো ন বিদ্যতে ।
এতেনদেবাযুধিদানবাশ্চযক্ষাভুজঙ্গাঃপিশিতাশনাশ্চ ।
গন্ধর্ববিদ্যাধরকিন্নরৈশ্চসহস্রশোরাঘবসম্প্রভগ্নাঃ ॥ 10 ॥
শূলপাণিংবিরূপাক্ষঙ্কুম্ভকর্ণম্মহাবলম্ ।
হন্তুং ন শেকুস্ত্রিদশাঃকালোঽযমিতিমোহিতাঃ ॥ 11 ॥
প্রকৃত্যাহ্যেষতেজস্বীকুম্ভকর্ণোমহাবলঃ ।
অন্যেষাংরাক্ষসেন্দ্রাণাংবরদানকৃতম্বলম্ ॥ 12 ॥
এতেনজাতমাত্রেণক্ষুধার্তেনমহাত্মনা ।
ভক্ষিতানিসহস্রাণিসত্ত্বানাংসুবহূন্যপি ॥ 13 ॥
তেষুসম্ভক্ষযমাণেষুপ্রজাভযনিপীডিতাঃ ।
যান্তিস্মশরণংশক্রন্তমপ্যর্থন্ন্যবেদযন্ ॥ 14 ॥
সকুন্ভকর্ণঙ্কুপিতোমহেন্দ্রোজঘানবজ্রেণশিতেনবজ্রী ।
সশক্রবজ্রাভিহতোমহাত্মাচচালকোপাচ্চভৃশন্ননাদ ॥ 15 ॥
তস্যনানদ্যমানস্যকুম্ভকর্ণস্যরক্ষসঃ ।
শ্রুত্বানিনাদংবিত্রস্তাঃভূমিভূযোবিতত্রসে ॥ 16 ॥
তত্রকোপান্মহেন্দ্রস্যকুম্ভকর্ণোমহাবলঃ ।
বিকৃষ্যৈরাবতাদ্ধন্তঞ্জঘানোরসিবাসবম্ ॥ 17 ॥
কুম্ভকর্ণপ্রহারার্তোবিজজ্বাল স বাসবঃ ।
ততোবিষেদুস্সহসাদেবাব্রহ্মর্ষিদানবাঃ ॥ 18 ॥
প্রজাভিস্সহশক্রশ্চযযৌস্থানংস্বযম্ভুবঃ ।
কুম্ভকর্ণস্যদৌরাত্ম্যংশশংসুস্তেপ্রজাপতেঃ ॥ 19 ॥
প্রজানাম্ভক্ষণঞ্চাপিধর্ষণং চ দিবৌকসাম্ ।
আশ্রমধ্বংসনঞ্চাপিপরস্ত্রীহরণম্ভৃশম্ ॥ 20 ॥
এবম্প্রজাযদিত্বেষভক্ষযিষ্যতিনিত্যশঃ ।
অচিরেণৈবকালেনশূন্যোলোকোভবিষ্যতি ॥ 21 ॥
বাসবস্যবচশ্শ্রুত্বাসর্বলোকপিতামহঃ ।
রক্ষাংস্যাবাহযামাসকুম্ভকর্ণন্দদর্শ হ ॥ 22 ॥
কুম্ভকর্ণংসমীক্ষ্যৈববিতত্রাসপ্রজাপতিঃ ।
দৃষ্টবাবিশ্বাস্যচৈবৈনংস্বযম্ভূরিদমব্রবীত্ ॥ 23 ॥
ধ্রুবংলোকবিনাশাযপৌলস্ত্যেনাসিনির্মিতঃ ।
তস্মাত্ত্বমদ্যপ্রভৃতিমৃতকল্পঃশযিষ্যসে ॥ 24 ॥
ব্রহ্মশাপাভিভূতোঽথনিপপাতাগ্রতঃপ্রভোঃ ।
ততঃপরমসম্ভ্রান্তোরাবণোবাক্যমব্রবীত্ ॥ 25 ॥
বিবৃদ্ধঃকাঞ্চনোবৃক্ষঃফলকালেনিকৃত্যতে ।
ন নপ্তারংস্বকন্ন্যাযংশপ্তুমেবম্প্রজাপতে ॥ 26 ॥
ন মিথ্যাবচনশ্চত্বংস্বপ্স্যত্যেষ ন সংশযঃ ।
কালস্তুক্রিযতামস্যশযনেজাগরেতথা ॥ 27 ॥
রাবণস্যবচশ্শ্রুত্বাস্বযম্ভূরিদমব্রবীত্ ।
শযিতাহ্যেষষণ্মাসানেকাহঞ্জাগরিষ্যতি ॥ 28 ॥
একেনাহ্না ত্বসৌ বীরশ্চ রন্ ভূমিং বুভুক্ষিতঃ ।
ব্যাত্তাস্যো ভক্ষযেল্লোকান্ সম্বৃদ্ধ ইব পাবকঃ ॥ 29 ॥
সোঽসৌব্যসমাপন্নঃকুম্ভকর্ণমবোধযত্ ।
ত্বত্পরাক্রমভীতশ্চরাজাসম্প্রতিরাবণঃ ॥ 30 ॥
স এষনির্গতোবীরঃশিবিরাদ্ভীমবিক্রমঃ ।
বানরান্ভৃশসঙ্কৃদ্ধোভক্ষযন্পরিধাবতি ॥ 31 ॥
কুম্ভকর্ণংসমীক্ষ্যৈবহরযোঽদ্যপ্রবিদ্রুতুঃ ।
কথমেনংরণেক্রুদ্ধংবারযিষ্যন্তিবানরাঃ ॥ 32 ॥
উচ্যন্তাংবানরাঃসর্বেযন্ত্রমেতত্সমুচ্ছ্রিতম্ ।
ইতিবিজ্ঞাযহরযোভবিষ্যন্তীহনির্ভযাঃ ॥ 33 ॥
বিভীষণবচশ্শ্রুত্বাহেতুমত্সুমুখেরিতম্ ।
উবাচরাঘবোবাক্যন্নীলংসেনাপতিন্তদা ॥ 34 ॥
গচ্ছসৈন্যানিসর্বাণিব্যূহ্যতিষ্ঠস্বপাবকে ।
দ্বারাণ্যাদাযলঙ্কাযাশ্চর্যাশ্চাপ্যথসঙ্ক্রমান্ ॥ 35 ॥
শৈলশৃঙ্গাণিবৃক্ষাংশ্চশিলাশ্চাপ্যুপসংহর ।
তিষ্ঠন্তুসাযুধাস্সর্বেসাযুধাশ্শৈলপাণযঃ ॥ 36 ॥
রাঘবেণসমাদিষ্টোনীলোহরিচমূপতিঃ ।
শশাসবানরানীকংযথাবত্কপিকুঞ্জরঃ ॥ 37 ॥
ততোগবাক্ষশ্শরভোহনূমানঙ্গদস্তথা ।
শৈলশৃঙ্গাণিশৈলাভাগৃহীত্বাদ্বারমভ্যযুঃ ॥ 38 ॥
রামবাক্যমুপশ্রুত্য হরযো জিতকাশিনঃ ।
পাদপৈরর্দযবনীরাবানরাঃপরবাহিনীম্ ॥ 39 ॥
ততোহরীণান্তদনীকমুগ্রংররাজশৈলোদ্যতদীপ্তহস্তম্ ।
গিরেঃসমীপানুগতংযথৈবহন্মহাম্ভোধরজালমুগ্রম্ ॥ 40 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatorāmomahātejādhanurādāyavīryavān |
kirīṭinammahākāyaṅkumbhakarṇandadarśa ha || 1 ||
tandṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhamparvatākāradarśanam |
kramamāṇamivākāśampurānārāyaṇamprabhum || 2 ||
satoyāmbudasaṅkāśaṅkāñcanāṅgadabhūṣaṇam |
dṛṣṭavāpunaḥpradudravāvānarāṇāmmahācamūḥ || 3 ||
vidrutāṃvāhinīndṛṣṭavāvardhamānaṃ ca rākṣasam |
savismayamidaṃrāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 4 ||
ko'sauparvatasaṅkāśaḥkirīṭīharilocanaḥ |
laṅkāyāndṛśyatevīraḥsavidyudivatoyadaḥ || 5 ||
pṛthivyāṅketubhūto'saumahāneko'tradṛśyate |
yandṛṣṭavāvānarāssarvevidravantitatastataḥ || 6 ||
ācakṣavasumahān ko'saurakṣovāyadivā'suraḥ |
na mayaivaṃvidhambhūtandṛṣṭapūrvaṅkadācana || 7 ||
sampṛṣṭorājaputreṇarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
vibhīṣaṇomahāprājñaḥkākutthsamidamabravīt || 8 ||
yenavaivasvatoyuddhevāsavaścaparājitaḥ |
saiṣaviśravasaḥputraḥkumbhakarṇaḥpratāpavān || 9 ||
asyapramāṇasadṛśorākṣasā'nyo na vidyate |
etenadevāyudhidānavāścayakṣābhujaṅgāḥpiśitāśanāśca |
gandharvavidyādharakinnaraiścasahasraśorāghavasamprabhagnāḥ || 10 ||
śūlapāṇiṃvirūpākṣaṅkumbhakarṇammahābalam |
hantuṃ na śekustridaśāḥkālo'yamitimohitāḥ || 11 ||
prakṛtyāhyeṣatejasvīkumbhakarṇomahābalaḥ |
anyeṣāṃrākṣasendrāṇāṃvaradānakṛtambalam || 12 ||
etenajātamātreṇakṣudhārtenamahātmanā |
bhakṣitānisahasrāṇisattvānāṃsubahūnyapi || 13 ||
teṣusambhakṣayamāṇeṣuprajābhayanipīḍitāḥ |
yāntismaśaraṇaṃśakrantamapyarthannyavedayan || 14 ||
sakunbhakarṇaṅkupitomahendrojaghānavajreṇaśitenavajrī |
saśakravajrābhihatomahātmācacālakopāccabhṛśannanāda || 15 ||
tasyanānadyamānasyakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
śrutvāninādaṃvitrastāḥbhūmibhūyovitatrase || 16 ||
tatrakopānmahendrasyakumbhakarṇomahābalaḥ |
vikṛṣyairāvatāddhantañjaghānorasivāsavam || 17 ||
kumbhakarṇaprahārārtovijajvāla sa vāsavaḥ |
tatoviṣedussahasādevābrahmarṣidānavāḥ || 18 ||
prajābhissahaśakraścayayausthānaṃsvayambhuvaḥ |
kumbhakarṇasyadaurātmyaṃśaśaṃsusteprajāpateḥ || 19 ||
prajānāmbhakṣaṇañcāpidharṣaṇaṃ ca divaukasām |
āśramadhvaṃsanañcāpiparastrīharaṇambhṛśam || 20 ||
evamprajāyaditveṣabhakṣayiṣyatinityaśaḥ |
acireṇaivakālenaśūnyolokobhaviṣyati || 21 ||
vāsavasyavacaśśrutvāsarvalokapitāmahaḥ |
rakṣāṃsyāvāhayāmāsakumbhakarṇandadarśa ha || 22 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivavitatrāsaprajāpatiḥ |
dṛṣṭavāviśvāsyacaivainaṃsvayambhūridamabravīt || 23 ||
dhruvaṃlokavināśāyapaulastyenāsinirmitaḥ |
tasmāttvamadyaprabhṛtimṛtakalpaḥśayiṣyase || 24 ||
brahmaśāpābhibhūto'thanipapātāgrataḥprabhoḥ |
tataḥparamasambhrāntorāvaṇovākyamabravīt || 25 ||
vivṛddhaḥkāñcanovṛkṣaḥphalakālenikṛtyate |
na naptāraṃsvakannyāyaṃśaptumevamprajāpate || 26 ||
na mithyāvacanaścatvaṃsvapsyatyeṣa na saṃśayaḥ |
kālastukriyatāmasyaśayanejāgaretathā || 27 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāsvayambhūridamabravīt |
śayitāhyeṣaṣaṇmāsānekāhañjāgariṣyati || 28 ||
ekenāhnā tvasau vīraśca ran bhūmiṃ bubhukṣitaḥ |
vyāttāsyo bhakṣayellokān samvṛddha iva pāvakaḥ || 29 ||
so'sauvyasamāpannaḥkumbhakarṇamabodhayat |
tvatparākramabhītaścarājāsampratirāvaṇaḥ || 30 ||
sa eṣanirgatovīraḥśibirādbhīmavikramaḥ |
vānarānbhṛśasaṅkṛddhobhakṣayanparidhāvati || 31 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivaharayo'dyapravidrutuḥ |
kathamenaṃraṇekruddhaṃvārayiṣyantivānarāḥ || 32 ||
ucyantāṃvānarāḥsarveyantrametatsamucchritam |
itivijñāyaharayobhaviṣyantīhanirbhayāḥ || 33 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhetumatsumukheritam |
uvācarāghavovākyannīlaṃsenāpatintadā || 34 ||
gacchasainyānisarvāṇivyūhyatiṣṭhasvapāvake |
dvārāṇyādāyalaṅkāyāścaryāścāpyathasaṅkramān || 35 ||
śailaśṛṅgāṇivṛkṣāṃścaśilāścāpyupasaṃhara |
tiṣṭhantusāyudhāssarvesāyudhāśśailapāṇayaḥ || 36 ||
rāghaveṇasamādiṣṭonīloharicamūpatiḥ |
śaśāsavānarānīkaṃyathāvatkapikuñjaraḥ || 37 ||
tatogavākṣaśśarabhohanūmānaṅgadastathā |
śailaśṛṅgāṇiśailābhāgṛhītvādvāramabhyayuḥ || 38 ||
rāmavākyamupaśrutya harayo jitakāśinaḥ |
pādapairardayavanīrāvānarāḥparavāhinīm || 39 ||
tatoharīṇāntadanīkamugraṃrarājaśailodyatadīptahastam |
gireḥsamīpānugataṃyathaivahanmahāmbhodharajālamugram || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकषष्टितमस्सर्गः ।
ततोरामोमहातेजाधनुरादायवीर्यवान् ।
किरीटिनम्महाकायङ्कुम्भकर्णन्ददर्श ह ॥ 1 ॥
तन्दृष्टवाराक्षसश्रेष्ठम्पर्वताकारदर्शनम् ।
क्रममाणमिवाकाशम्पुरानारायणम्प्रभुम् ॥ 2 ॥
सतोयाम्बुदसङ्काशङ्काञ्चनाङ्गदभूषणम् ।
दृष्टवापुनःप्रदुद्रवावानराणाम्महाचमूः ॥ 3 ॥
विद्रुतांवाहिनीन्दृष्टवावर्धमानं च राक्षसम् ।
सविस्मयमिदंरामोविभीषणमुवाच ह ॥ 4 ॥
कोऽसौपर्वतसङ्काशःकिरीटीहरिलोचनः ।
लङ्कायान्दृश्यतेवीरःसविद्युदिवतोयदः ॥ 5 ॥
पृथिव्याङ्केतुभूतोऽसौमहानेकोऽत्रदृश्यते ।
यन्दृष्टवावानरास्सर्वेविद्रवन्तिततस्ततः ॥ 6 ॥
आचक्षवसुमहान् कोऽसौरक्षोवायदिवाऽसुरः ।
न मयैवंविधम्भूतन्दृष्टपूर्वङ्कदाचन ॥ 7 ॥
सम्पृष्टोराजपुत्रेणरामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
विभीषणोमहाप्राज्ञःकाकुत्थ्समिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
येनवैवस्वतोयुद्धेवासवश्चपराजितः ।
सैषविश्रवसःपुत्रःकुम्भकर्णःप्रतापवान् ॥ 9 ॥
अस्यप्रमाणसदृशोराक्षसाऽन्यो न विद्यते ।
एतेनदेवायुधिदानवाश्चयक्षाभुजङ्गाःपिशिताशनाश्च ।
गन्धर्वविद्याधरकिन्नरैश्चसहस्रशोराघवसम्प्रभग्नाः ॥ 10 ॥
शूलपाणिंविरूपाक्षङ्कुम्भकर्णम्महाबलम् ।
हन्तुं न शेकुस्त्रिदशाःकालोऽयमितिमोहिताः ॥ 11 ॥
प्रकृत्याह्येषतेजस्वीकुम्भकर्णोमहाबलः ।
अन्येषांराक्षसेन्द्राणांवरदानकृतम्बलम् ॥ 12 ॥
एतेनजातमात्रेणक्षुधार्तेनमहात्मना ।
भक्षितानिसहस्राणिसत्त्वानांसुबहून्यपि ॥ 13 ॥
तेषुसम्भक्षयमाणेषुप्रजाभयनिपीडिताः ।
यान्तिस्मशरणंशक्रन्तमप्यर्थन्न्यवेदयन् ॥ 14 ॥
सकुन्भकर्णङ्कुपितोमहेन्द्रोजघानवज्रेणशितेनवज्री ।
सशक्रवज्राभिहतोमहात्माचचालकोपाच्चभृशन्ननाद ॥ 15 ॥
तस्यनानद्यमानस्यकुम्भकर्णस्यरक्षसः ।
श्रुत्वानिनादंवित्रस्ताःभूमिभूयोवितत्रसे ॥ 16 ॥
तत्रकोपान्महेन्द्रस्यकुम्भकर्णोमहाबलः ।
विकृष्यैरावताद्धन्तञ्जघानोरसिवासवम् ॥ 17 ॥
कुम्भकर्णप्रहारार्तोविजज्वाल स वासवः ।
ततोविषेदुस्सहसादेवाब्रह्मर्षिदानवाः ॥ 18 ॥
प्रजाभिस्सहशक्रश्चययौस्थानंस्वयम्भुवः ।
कुम्भकर्णस्यदौरात्म्यंशशंसुस्तेप्रजापतेः ॥ 19 ॥
प्रजानाम्भक्षणञ्चापिधर्षणं च दिवौकसाम् ।
आश्रमध्वंसनञ्चापिपरस्त्रीहरणम्भृशम् ॥ 20 ॥
एवम्प्रजायदित्वेषभक्षयिष्यतिनित्यशः ।
अचिरेणैवकालेनशून्योलोकोभविष्यति ॥ 21 ॥
वासवस्यवचश्श्रुत्वासर्वलोकपितामहः ।
रक्षांस्यावाहयामासकुम्भकर्णन्ददर्श ह ॥ 22 ॥
कुम्भकर्णंसमीक्ष्यैववितत्रासप्रजापतिः ।
दृष्टवाविश्वास्यचैवैनंस्वयम्भूरिदमब्रवीत् ॥ 23 ॥
ध्रुवंलोकविनाशायपौलस्त्येनासिनिर्मितः ।
तस्मात्त्वमद्यप्रभृतिमृतकल्पःशयिष्यसे ॥ 24 ॥
ब्रह्मशापाभिभूतोऽथनिपपाताग्रतःप्रभोः ।
ततःपरमसम्भ्रान्तोरावणोवाक्यमब्रवीत् ॥ 25 ॥
विवृद्धःकाञ्चनोवृक्षःफलकालेनिकृत्यते ।
न नप्तारंस्वकन्न्यायंशप्तुमेवम्प्रजापते ॥ 26 ॥
न मिथ्यावचनश्चत्वंस्वप्स्यत्येष न संशयः ।
कालस्तुक्रियतामस्यशयनेजागरेतथा ॥ 27 ॥
रावणस्यवचश्श्रुत्वास्वयम्भूरिदमब्रवीत् ।
शयिताह्येषषण्मासानेकाहञ्जागरिष्यति ॥ 28 ॥
एकेनाह्ना त्वसौ वीरश्च रन् भूमिं बुभुक्षितः ।
व्यात्तास्यो भक्षयेल्लोकान् सम्वृद्ध इव पावकः ॥ 29 ॥
सोऽसौव्यसमापन्नःकुम्भकर्णमबोधयत् ।
त्वत्पराक्रमभीतश्चराजासम्प्रतिरावणः ॥ 30 ॥
स एषनिर्गतोवीरःशिबिराद्भीमविक्रमः ।
वानरान्भृशसङ्कृद्धोभक्षयन्परिधावति ॥ 31 ॥
कुम्भकर्णंसमीक्ष्यैवहरयोऽद्यप्रविद्रुतुः ।
कथमेनंरणेक्रुद्धंवारयिष्यन्तिवानराः ॥ 32 ॥
उच्यन्तांवानराःसर्वेयन्त्रमेतत्समुच्छ्रितम् ।
इतिविज्ञायहरयोभविष्यन्तीहनिर्भयाः ॥ 33 ॥
विभीषणवचश्श्रुत्वाहेतुमत्सुमुखेरितम् ।
उवाचराघवोवाक्यन्नीलंसेनापतिन्तदा ॥ 34 ॥
गच्छसैन्यानिसर्वाणिव्यूह्यतिष्ठस्वपावके ।
द्वाराण्यादायलङ्कायाश्चर्याश्चाप्यथसङ्क्रमान् ॥ 35 ॥
शैलशृङ्गाणिवृक्षांश्चशिलाश्चाप्युपसंहर ।
तिष्ठन्तुसायुधास्सर्वेसायुधाश्शैलपाणयः ॥ 36 ॥
राघवेणसमादिष्टोनीलोहरिचमूपतिः ।
शशासवानरानीकंयथावत्कपिकुञ्जरः ॥ 37 ॥
ततोगवाक्षश्शरभोहनूमानङ्गदस्तथा ।
शैलशृङ्गाणिशैलाभागृहीत्वाद्वारमभ्ययुः ॥ 38 ॥
रामवाक्यमुपश्रुत्य हरयो जितकाशिनः ।
पादपैरर्दयवनीरावानराःपरवाहिनीम् ॥ 39 ॥
ततोहरीणान्तदनीकमुग्रंरराजशैलोद्यतदीप्तहस्तम् ।
गिरेःसमीपानुगतंयथैवहन्महाम्भोधरजालमुग्रम् ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
tatorāmomahātejādhanurādāyavīryavān |
kirīṭinammahākāyaṅkumbhakarṇandadarśa ha || 1 ||
tandṛṣṭavārākṣasaśreṣṭhamparvatākāradarśanam |
kramamāṇamivākāśampurānārāyaṇamprabhum || 2 ||
satoyāmbudasaṅkāśaṅkāñcanāṅgadabhūṣaṇam |
dṛṣṭavāpunaḥpradudravāvānarāṇāmmahācamūḥ || 3 ||
vidrutāṃvāhinīndṛṣṭavāvardhamānaṃ ca rākṣasam |
savismayamidaṃrāmovibhīṣaṇamuvāca ha || 4 ||
ko'sauparvatasaṅkāśaḥkirīṭīharilocanaḥ |
laṅkāyāndṛśyatevīraḥsavidyudivatoyadaḥ || 5 ||
pṛthivyāṅketubhūto'saumahāneko'tradṛśyate |
yandṛṣṭavāvānarāssarvevidravantitatastataḥ || 6 ||
ācakṣavasumahān ko'saurakṣovāyadivā'suraḥ |
na mayaivaṃvidhambhūtandṛṣṭapūrvaṅkadācana || 7 ||
sampṛṣṭorājaputreṇarāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
vibhīṣaṇomahāprājñaḥkākutthsamidamabravīt || 8 ||
yenavaivasvatoyuddhevāsavaścaparājitaḥ |
saiṣaviśravasaḥputraḥkumbhakarṇaḥpratāpavān || 9 ||
asyapramāṇasadṛśorākṣasā'nyo na vidyate |
etenadevāyudhidānavāścayakṣābhujaṅgāḥpiśitāśanāśca |
gandharvavidyādharakinnaraiścasahasraśorāghavasamprabhagnāḥ || 10 ||
śūlapāṇiṃvirūpākṣaṅkumbhakarṇammahābalam |
hantuṃ na śekustridaśāḥkālo'yamitimohitāḥ || 11 ||
prakṛtyāhyeṣatejasvīkumbhakarṇomahābalaḥ |
anyeṣāṃrākṣasendrāṇāṃvaradānakṛtambalam || 12 ||
etenajātamātreṇakṣudhārtenamahātmanā |
bhakṣitānisahasrāṇisattvānāṃsubahūnyapi || 13 ||
teṣusambhakṣayamāṇeṣuprajābhayanipīḍitāḥ |
yāntismaśaraṇaṃśakrantamapyarthannyavedayan || 14 ||
sakunbhakarṇaṅkupitomahendrojaghānavajreṇaśitenavajrī |
saśakravajrābhihatomahātmācacālakopāccabhṛśannanāda || 15 ||
tasyanānadyamānasyakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
śrutvāninādaṃvitrastāḥbhūmibhūyovitatrase || 16 ||
tatrakopānmahendrasyakumbhakarṇomahābalaḥ |
vikṛṣyairāvatāddhantañjaghānorasivāsavam || 17 ||
kumbhakarṇaprahārārtovijajvāla sa vāsavaḥ |
tatoviṣedussahasādevābrahmarṣidānavāḥ || 18 ||
prajābhissahaśakraścayayausthānaṃsvayambhuvaḥ |
kumbhakarṇasyadaurātmyaṃśaśaṃsusteprajāpateḥ || 19 ||
prajānāmbhakṣaṇañcāpidharṣaṇaṃ ca divaukasām |
āśramadhvaṃsanañcāpiparastrīharaṇambhṛśam || 20 ||
evamprajāyaditveṣabhakṣayiṣyatinityaśaḥ |
acireṇaivakālenaśūnyolokobhaviṣyati || 21 ||
vāsavasyavacaśśrutvāsarvalokapitāmahaḥ |
rakṣāṃsyāvāhayāmāsakumbhakarṇandadarśa ha || 22 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivavitatrāsaprajāpatiḥ |
dṛṣṭavāviśvāsyacaivainaṃsvayambhūridamabravīt || 23 ||
dhruvaṃlokavināśāyapaulastyenāsinirmitaḥ |
tasmāttvamadyaprabhṛtimṛtakalpaḥśayiṣyase || 24 ||
brahmaśāpābhibhūto'thanipapātāgrataḥprabhoḥ |
tataḥparamasambhrāntorāvaṇovākyamabravīt || 25 ||
vivṛddhaḥkāñcanovṛkṣaḥphalakālenikṛtyate |
na naptāraṃsvakannyāyaṃśaptumevamprajāpate || 26 ||
na mithyāvacanaścatvaṃsvapsyatyeṣa na saṃśayaḥ |
kālastukriyatāmasyaśayanejāgaretathā || 27 ||
rāvaṇasyavacaśśrutvāsvayambhūridamabravīt |
śayitāhyeṣaṣaṇmāsānekāhañjāgariṣyati || 28 ||
ekenāhnā tvasau vīraśca ran bhūmiṃ bubhukṣitaḥ |
vyāttāsyo bhakṣayellokān samvṛddha iva pāvakaḥ || 29 ||
so'sauvyasamāpannaḥkumbhakarṇamabodhayat |
tvatparākramabhītaścarājāsampratirāvaṇaḥ || 30 ||
sa eṣanirgatovīraḥśibirādbhīmavikramaḥ |
vānarānbhṛśasaṅkṛddhobhakṣayanparidhāvati || 31 ||
kumbhakarṇaṃsamīkṣyaivaharayo'dyapravidrutuḥ |
kathamenaṃraṇekruddhaṃvārayiṣyantivānarāḥ || 32 ||
ucyantāṃvānarāḥsarveyantrametatsamucchritam |
itivijñāyaharayobhaviṣyantīhanirbhayāḥ || 33 ||
vibhīṣaṇavacaśśrutvāhetumatsumukheritam |
uvācarāghavovākyannīlaṃsenāpatintadā || 34 ||
gacchasainyānisarvāṇivyūhyatiṣṭhasvapāvake |
dvārāṇyādāyalaṅkāyāścaryāścāpyathasaṅkramān || 35 ||
śailaśṛṅgāṇivṛkṣāṃścaśilāścāpyupasaṃhara |
tiṣṭhantusāyudhāssarvesāyudhāśśailapāṇayaḥ || 36 ||
rāghaveṇasamādiṣṭonīloharicamūpatiḥ |
śaśāsavānarānīkaṃyathāvatkapikuñjaraḥ || 37 ||
tatogavākṣaśśarabhohanūmānaṅgadastathā |
śailaśṛṅgāṇiśailābhāgṛhītvādvāramabhyayuḥ || 38 ||
rāmavākyamupaśrutya harayo jitakāśinaḥ |
pādapairardayavanīrāvānarāḥparavāhinīm || 39 ||
tatoharīṇāntadanīkamugraṃrarājaśailodyatadīptahastam |
gireḥsamīpānugataṃyathaivahanmahāmbhodharajālamugram || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.