॥ ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਮਹਾਭਾਰਤੇ ਉਦ੍ਯੋਗਪਰ੍ਵਣਿ ਪ੍ਰਜਾਗਰਪਰ੍ਵਣਿ
ਵਿਦੁਰਨੀਤਿਵਾਕ੍ਯੇ ਚਤੁਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
ਧृਤਰਾष੍ਟ੍ਰ ਉਵਾਚ ।
ਜਾਗ੍ਰਤੋ ਦਹ੍ਯਮਾਨਸ੍ਯ ਯਤ੍ਕਾਰ੍ਯਮਨੁਪਸ਼੍ਯਸਿ ।
ਤਦ੍ਬ੍ਰੂਹਿ ਤ੍ਵਂ ਹਿ ਨਸ੍ਤਾਤ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਕੁਸ਼ਲਃ ਸ਼ੁਚਿਃ ॥ 1॥
ਤ੍ਵਂ ਮਾਂ ਯਥਾਵਦ੍ਵਿਦੁਰ ਪ੍ਰਸ਼ਾਧਿ
ਪ੍ਰਜ੍ਞਾ ਪੂਰ੍ਵਂ ਸਰ੍ਵਮਜਾਤਸ਼ਤ੍ਰੋਃ ।
ਯਨ੍ਮਨ੍ਯਸੇ ਪਥ੍ਯਮਦੀਨਸਤ੍ਤ੍ਵ
ਸ਼੍ਰੇਯਃ ਕਰਂ ਬ੍ਰੂਹਿ ਤਦ੍ਵੈ ਕੁਰੂਣਾਮ੍ ॥ 2॥
ਪਾਪਾਸ਼ਙ੍ਗੀ ਪਾਪਮੇਵ ਨੌਪਸ਼੍ਯਨ੍
ਪृਚ੍ਛਾਮਿ ਤ੍ਵਾਂ ਵ੍ਯਾਕੁਲੇਨਾਤ੍ਮਨਾਹਮ੍ ।
ਕਵੇ ਤਨ੍ਮੇ ਬ੍ਰੂਹਿ ਸਰ੍ਵਂ ਯਥਾਵਨ੍
ਮਨੀषਿਤਂ ਸਰ੍ਵਮਜਾਤਸ਼ਤ੍ਰੋਃ ॥ 3॥
ਵਿਦੁਰ ਉਵਾਚ ।
ਸ਼ੁਭਂ ਵਾ ਯਦਿ ਵਾ ਪਾਪਂ ਦ੍ਵੇष੍ਯਂ ਵਾ ਯਦਿ ਵਾ ਪ੍ਰਿਯਮ੍ ।
ਅਪृष੍ਟਸ੍ਤਸ੍ਯ ਤਦ੍ਬ੍ਰੂਯਾਦ੍ਯਸ੍ਯ ਨੇਚ੍ਛੇਤ੍ਪਰਾਭਵਮ੍ ॥ 4॥
ਤਸ੍ਮਾਦ੍ਵਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਤੇ ਰਾਜਨ੍ਭਵਮਿਚ੍ਛਨ੍ਕੁਰੂਨ੍ਪ੍ਰਤਿ ।
ਵਚਃ ਸ਼੍ਰੇਯਃ ਕਰਂ ਧਰ੍ਮ੍ਯਂ ਬ੍ਰੁਵਤਸ੍ਤਨ੍ਨਿਬੋਧ ਮੇ ॥ 5॥
ਮਿਥ੍ਯੋਪੇਤਾਨਿ ਕਰ੍ਮਾਣਿ ਸਿਧ੍ਯੇਯੁਰ੍ਯਾਨਿ ਭਾਰਤ ।
ਅਨੁਪਾਯ ਪ੍ਰਯੁਕ੍ਤਾਨਿ ਮਾ ਸ੍ਮ ਤੇषੁ ਮਨਃ ਕृਥਾਃ ॥ 6॥
ਤਥੈਵ ਯੋਗਵਿਹਿਤਂ ਨ ਸਿਧ੍ਯੇਤ੍ਕਰ੍ਮ ਯਨ੍ਨृਪ ।
ਉਪਾਯਯੁਕ੍ਤਂ ਮੇਧਾਵੀ ਨ ਤਤ੍ਰ ਗ੍ਲਪਯੇਨ੍ਮਨਃ ॥ 7॥
ਅਨੁਬਨ੍ਧਾਨਵੇਕ੍षੇਤ ਸਾਨੁਬਨ੍ਧੇषੁ ਕਰ੍ਮਸੁ ।
ਸਮ੍ਪ੍ਰਧਾਰ੍ਯ ਚ ਕੁਰ੍ਵੀਤ ਨ ਵੇਗੇਨ ਸਮਾਚਰੇਤ੍ ॥ 8॥
ਅਨੁਬਨ੍ਧਂ ਚ ਸਮ੍ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਵਿਪਾਕਾਂਸ਼੍ਚੈਵ ਕਰ੍ਮਣਾਮ੍ ।
ਉਤ੍ਥਾਨਮਾਤ੍ਮਨਸ਼੍ਚੈਵ ਧੀਰਃ ਕੁਰ੍ਵੀਤ ਵਾ ਨ ਵਾ ॥ 9॥
ਯਃ ਪ੍ਰਮਾਣਂ ਨ ਜਾਨਾਤਿ ਸ੍ਥਾਨੇ ਵृਦ੍ਧੌ ਤਥਾ ਕ੍षਯੇ ।
ਕੋਸ਼ੇ ਜਨਪਦੇ ਦਣ੍ਡੇ ਨ ਸ ਰਾਜ੍ਯਾਵਤਿष੍ਠਤੇ ॥ 10॥
ਯਸ੍ਤ੍ਵੇਤਾਨਿ ਪ੍ਰਮਾਣਾਨਿ ਯਥੋਕ੍ਤਾਨ੍ਯਨੁਪਸ਼੍ਯਤਿ ।
ਯੁਕ੍ਤੋ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਯੋਰ੍ਜ੍ਞਾਨੇ ਸ ਰਾਜ੍ਯਮਧਿਗਚ੍ਛਤਿ ॥ 11॥
ਨ ਰਾਜ੍ਯਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਮਿਤ੍ਯੇਵ ਵਰ੍ਤਿਤਵ੍ਯਮਸਾਮ੍ਪ੍ਰਤਮ੍ ।
ਸ਼੍ਰਿਯਂ ਹ੍ਯਵਿਨਯੋ ਹਨ੍ਤਿ ਜਰਾ ਰੂਪਮਿਵੋਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 12॥
ਭਕ੍ष੍ਯੋਤ੍ਤਮ ਪ੍ਰਤਿਚ੍ਛਨ੍ਨਂ ਮਤ੍ਸ੍ਯੋ ਬਡਿਸ਼ਮਾਯਸਮ੍ ।
ਰੂਪਾਭਿਪਾਤੀ ਗ੍ਰਸਤੇ ਨਾਨੁਬਨ੍ਧਮਵੇਕ੍षਤੇ ॥ 13॥
ਯਚ੍ਛਕ੍ਯਂ ਗ੍ਰਸਿਤੁਂ ਗ੍ਰਸ੍ਯਂ ਗ੍ਰਸ੍ਤਂ ਪਰਿਣਮੇਚ੍ਚ ਯਤ੍ ।
ਹਿਤਂ ਚ ਪਰਿਣਾਮੇ ਯਤ੍ਤਦਦ੍ਯਂ ਭੂਤਿਮਿਚ੍ਛਤਾ ॥ 14॥
ਵਨਸ੍ਪਤੇਰਪਕ੍ਵਾਨਿ ਫਲਾਨਿ ਪ੍ਰਚਿਨੋਤਿ ਯਃ ।
ਸ ਨਾਪ੍ਨੋਤਿ ਰਸਂ ਤੇਭ੍ਯੋ ਬੀਜਂ ਚਾਸ੍ਯ ਵਿਨਸ਼੍ਯਤਿ ॥ 15॥
ਯਸ੍ਤੁ ਪਕ੍ਵਮੁਪਾਦਤ੍ਤੇ ਕਾਲੇ ਪਰਿਣਤਂ ਫਲਮ੍ ।
ਫਲਾਦ੍ਰਸਂ ਸ ਲਭਤੇ ਬੀਜਾਚ੍ਚੈਵ ਫਲਂ ਪੁਨਃ ॥ 16॥
ਯਥਾ ਮਧੁ ਸਮਾਦਤ੍ਤੇ ਰਕ੍षਨ੍ਪੁष੍ਪਾਣਿ षਟ੍ਪਦਃ ।
ਤਦ੍ਵਦਰ੍ਥਾਨ੍ਮਨੁष੍ਯੇਭ੍ਯ ਆਦਦ੍ਯਾਦਵਿਹਿਂਸਯਾ ॥ 17॥
ਪੁष੍ਪਂ ਪੁष੍ਪਂ ਵਿਚਿਨ੍ਵੀਤ ਮੂਲਚ੍ਛੇਦਂ ਨ ਕਾਰਯੇਤ੍ ।
ਮਾਲਾਕਾਰ ਇਵਾਰਾਮੇ ਨ ਯਥਾਙ੍ਗਾਰਕਾਰਕਃ ॥ 18॥
ਕਿਂ ਨੁ ਮੇ ਸ੍ਯਾਦਿਦਂ ਕृਤ੍ਵਾ ਕਿਂ ਨੁ ਮੇ ਸ੍ਯਾਦਕੁਰ੍ਵਤਃ ।
ਇਤਿ ਕਰ੍ਮਾਣਿ ਸਞ੍ਚਿਨ੍ਤ੍ਯ ਕੁਰ੍ਯਾਦ੍ਵਾ ਪੁਰੁषੋ ਨ ਵਾ ॥ 19॥
ਅਨਾਰਭ੍ਯਾ ਭਵਨ੍ਤ੍ਯਰ੍ਥਾਃ ਕੇ ਚਿਨ੍ਨਿਤ੍ਯਂ ਤਥਾਗਤਾਃ ।
ਕृਤਃ ਪੁਰੁषਕਾਰੋऽਪਿ ਭਵੇਦ੍ਯੇषੁ ਨਿਰਰ੍ਥਕਃ ॥ 20॥
ਕਾਂਸ਼੍ਚਿਦਰ੍ਥਾਨ੍ਨਰਃ ਪ੍ਰਾਜ੍ਞੋ ਲਭੁ ਮੂਲਾਨ੍ਮਹਾਫਲਾਨ੍ ।
ਕ੍षਿਪ੍ਰਮਾਰਭਤੇ ਕਰ੍ਤੁਂ ਨ ਵਿਘ੍ਨਯਤਿ ਤਾਦृਸ਼ਾਨ੍ ॥ 21॥
ऋਜੁ ਪਸ਼੍ਯਤਿ ਯਃ ਸਰ੍ਵਂ ਚਕ੍षੁषਾਨੁਪਿਬਨ੍ਨਿਵ ।
ਆਸੀਨਮਪਿ ਤੂष੍ਣੀਕਮਨੁਰਜ੍ਯਨ੍ਤਿ ਤਂ ਪ੍ਰਜਾਃ ॥ 22॥
ਚਕ੍षੁषਾ ਮਨਸਾ ਵਾਚਾ ਕਰ੍ਮਣਾ ਚ ਚਤੁਰ੍ਵਿਧਮ੍ ।
ਪ੍ਰਸਾਦਯਤਿ ਲੋਕਂ ਯਸ੍ਤਂ ਲੋਕੋऽਨੁਪ੍ਰਸੀਦਤਿ ॥ 23॥
ਯਸ੍ਮਾਤ੍ਤ੍ਰਸ੍ਯਨ੍ਤਿ ਭੂਤਾਨਿ ਮृਗਵ੍ਯਾਧਾਨ੍ਮृਗਾ ਇਵ ।
ਸਾਗਰਾਨ੍ਤਾਮਪਿ ਮਹੀਂ ਲਬ੍ਧ੍ਵਾ ਸ ਪਰਿਹੀਯਤੇ ॥ 24॥
ਪਿਤृਪੈਤਾਮਹਂ ਰਾਜ੍ਯਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਵਾਨ੍ਸ੍ਵੇਨ ਤੇਜਸਾ ।
ਵਾਯੁਰਭ੍ਰਮਿਵਾਸਾਦ੍ਯ ਭ੍ਰਂਸ਼ਯਤ੍ਯਨਯੇ ਸ੍ਥਿਤਃ ॥ 25॥
ਧਰ੍ਮਮਾਚਰਤੋ ਰਾਜ੍ਞਃ ਸਦ੍ਭਿਸ਼੍ਚਰਿਤਮਾਦਿਤਃ ।
ਵਸੁਧਾ ਵਸੁਸਮ੍ਪੂਰ੍ਣਾ ਵਰ੍ਧਤੇ ਭੂਤਿਵਰ੍ਧਨੀ ॥ 26॥
ਅਥ ਸਨ੍ਤ੍ਯਜਤੋ ਧਰ੍ਮਮਧਰ੍ਮਂ ਚਾਨੁਤਿष੍ਠਤਃ ।
ਪ੍ਰਤਿਸਂਵੇष੍ਟਤੇ ਭੂਮਿਰਗ੍ਨੌ ਚਰ੍ਮਾਹਿਤਂ ਯਥਾ ॥ 27॥
ਯ ਏਵ ਯਤ੍ਨਃ ਕ੍ਰਿਯਤੇ ਪ੍ਰਰ ਰਾष੍ਟ੍ਰਾਵਮਰ੍ਦਨੇ ।
ਸ ਏਵ ਯਤ੍ਨਃ ਕਰ੍ਤਵ੍ਯਃ ਸ੍ਵਰਾष੍ਟ੍ਰ ਪਰਿਪਾਲਨੇ ॥ 28॥
ਧਰ੍ਮੇਣ ਰਾਜ੍ਯਂ ਵਿਨ੍ਦੇਤ ਧਰ੍ਮੇਣ ਪਰਿਪਾਲਯੇਤ੍ ।
ਧਰ੍ਮਮੂਲਾਂ ਸ਼੍ਰਿਯਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਨ ਜਹਾਤਿ ਨ ਹੀਯਤੇ ॥ 29॥
ਅਪ੍ਯੁਨ੍ਮਤ੍ਤਾਤ੍ਪ੍ਰਲਪਤੋ ਬਾਲਾਚ੍ਚ ਪਰਿਸਰ੍ਪਤਃ ।
ਸਰ੍ਵਤਃ ਸਾਰਮਾਦਦ੍ਯਾਦਸ਼੍ਮਭ੍ਯ ਇਵ ਕਾਞ੍ਚਨਮ੍ ॥ 30॥
ਸੁਵ੍ਯਾਹृਤਾਨਿ ਸੁਧਿਯਾਂ ਸੁਕृਤਾਨਿ ਤਤਸ੍ਤਤਃ ।
ਸਞ੍ਚਿਨ੍ਵਨ੍ਧੀਰ ਆਸੀਤ ਸ਼ਿਲਾ ਹਾਰੀ ਸ਼ਿਲਂ ਯਥਾ ॥ 31॥
ਗਨ੍ਧੇਨ ਗਾਵਃ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਵੇਦੈਃ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣਾਃ ।
ਚਾਰੈਃ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਰਾਜਾਨਸ਼੍ਚਕ੍षੁਰ੍ਭ੍ਯਾਮਿਤਰੇ ਜਨਾਃ ॥ 32॥
ਭੂਯਾਂਸਂ ਲਭਤੇ ਕ੍ਲੇਸ਼ਂ ਯਾ ਗੌਰ੍ਭਵਤਿ ਦੁਰ੍ਦੁਹਾ ।
ਅਥ ਯਾ ਸੁਦੁਹਾ ਰਾਜਨ੍ਨੈਵ ਤਾਂ ਵਿਨਯਨ੍ਤ੍ਯਪਿ ॥ 33॥
ਯਦਤਪ੍ਤਂ ਪ੍ਰਣਮਤਿ ਨ ਤਤ੍ਸਨ੍ਤਾਪਯਨ੍ਤ੍ਯਪਿ ।
ਯਚ੍ਚ ਸ੍ਵਯਂ ਨਤਂ ਦਾਰੁ ਨ ਤਤ੍ਸਨ੍ਨਾਮਯਨ੍ਤ੍ਯਪਿ ॥ 34॥
ਏਤਯੋਪਮਯਾ ਧੀਰਃ ਸਨ੍ਨਮੇਤ ਬਲੀਯਸੇ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਾਯ ਸ ਪ੍ਰਣਮਤੇ ਨਮਤੇ ਯੋ ਬਲੀਯਸੇ ॥ 35॥
ਪਰ੍ਜਨ੍ਯਨਾਥਾਃ ਪਸ਼ਵੋ ਰਾਜਾਨੋ ਮਿਤ੍ਰ ਬਾਨ੍ਧਵਾਃ ।
ਪਤਯੋ ਬਾਨ੍ਧਵਾਃ ਸ੍ਤ੍ਰੀਣਾਂ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣਾ ਵੇਦ ਬਾਨ੍ਧਵਾਃ ॥ 36॥
ਸਤ੍ਯੇਨ ਰਕ੍ष੍ਯਤੇ ਧਰ੍ਮੋ ਵਿਦ੍ਯਾ ਯੋਗੇਨ ਰਕ੍ष੍ਯਤੇ ।
ਮृਜਯਾ ਰਕ੍ष੍ਯਤੇ ਰੂਪਂ ਕੁਲਂ ਵृਤ੍ਤੇਨ ਰਕ੍ष੍ਯਤੇ ॥ 37॥
ਮਾਨੇਨ ਰਕ੍ष੍ਯਤੇ ਧਾਨ੍ਯਮਸ਼੍ਵਾਨ੍ਰਕ੍ष੍ਯਤ੍ਯਨੁਕ੍ਰਮਃ ।
ਅਭੀਕ੍ष੍ਣਦਰ੍ਸ਼ਨਾਦ੍ਗਾਵਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯੋ ਰਕ੍ष੍ਯਾਃ ਕੁਚੇਲਤਃ ॥ 38॥
ਨ ਕੁਲਂ ਵृਤ੍ਤਿ ਹੀਨਸ੍ਯ ਪ੍ਰਮਾਣਮਿਤਿ ਮੇ ਮਤਿਃ ।
ਅਨ੍ਤ੍ਯੇष੍ਵਪਿ ਹਿ ਜਾਤਾਨਾਂ ਵृਤ੍ਤਮੇਵ ਵਿਸ਼ਿष੍ਯਤੇ ॥ 39॥
ਯ ਈਰ੍ष੍ਯੁਃ ਪਰਵਿਤ੍ਤੇषੁ ਰੂਪੇ ਵੀਰ੍ਯੇ ਕੁਲਾਨ੍ਵਯੇ ।
ਸੁਖੇ ਸੌਭਾਗ੍ਯਸਤ੍ਕਾਰੇ ਤਸ੍ਯ ਵ੍ਯਾਧਿਰਨਨ੍ਤਕਃ ॥ 40॥
ਅਕਾਰ੍ਯ ਕਰਣਾਦ੍ਭੀਤਃ ਕਾਰ੍ਯਾਣਾਂ ਚ ਵਿਵਰ੍ਜਨਾਤ੍ ।
ਅਕਾਲੇ ਮਨ੍ਤ੍ਰਭੇਦਾਚ੍ਚ ਯੇਨ ਮਾਦ੍ਯੇਨ੍ਨ ਤਤ੍ਪਿਬੇਤ੍ ॥ 41॥
ਵਿਦ੍ਯਾਮਦੋ ਧਨਮਦਸ੍ਤृਤੀਯੋऽਭਿਜਨੋ ਮਦਃ ।
ਏਤੇ ਮਦਾਵਲਿਪ੍ਤਾਨਾਮੇਤ ਏਵ ਸਤਾਂ ਦਮਾਃ ॥ 42॥
ਅਸਨ੍ਤੋऽਭ੍ਯਰ੍ਥਿਤਾਃ ਸਦ੍ਭਿਃ ਕਿਂ ਚਿਤ੍ਕਾਰ੍ਯਂ ਕਦਾ ਚਨ ।
ਮਨ੍ਯਨ੍ਤੇ ਸਨ੍ਤਮਾਤ੍ਮਾਨਮਸਨ੍ਤਮਪਿ ਵਿਸ਼੍ਰੁਤਮ੍ ॥ 43॥
ਗਤਿਰਾਤ੍ਮਵਤਾਂ ਸਨ੍ਤਃ ਸਨ੍ਤ ਏਵ ਸਤਾਂ ਗਤਿਃ ।
ਅਸਤਾਂ ਚ ਗਤਿਃ ਸਨ੍ਤੋ ਨ ਤ੍ਵਸਨ੍ਤਃ ਸਤਾਂ ਗਤਿਃ ॥ 44॥
ਜਿਤਾ ਸਭਾ ਵਸ੍ਤ੍ਰਵਤਾ ਸਮਾਸ਼ਾ ਗੋਮਤਾ ਜਿਤਾ ।
ਅਧ੍ਵਾ ਜਿਤੋ ਯਾਨਵਤਾ ਸਰ੍ਵਂ ਸ਼ੀਲਵਤਾ ਜਿਤਮ੍ ॥ 45॥
ਸ਼ੀਲਂ ਪ੍ਰਧਾਨਂ ਪੁਰੁषੇ ਤਦ੍ਯਸ੍ਯੇਹ ਪ੍ਰਣਸ਼੍ਯਤਿ ।
ਨ ਤਸ੍ਯ ਜੀਵਿਤੇਨਾਰ੍ਥੋ ਨ ਧਨੇਨ ਨ ਬਨ੍ਧੁਭਿਃ ॥ 46॥
ਆਢ੍ਯਾਨਾਂ ਮਾਂਸਪਰਮਂ ਮਧ੍ਯਾਨਾਂ ਗੋਰਸੋਤ੍ਤਰਮ੍ ।
ਲਵਣੋਤ੍ਤਰਂ ਦਰਿਦ੍ਰਾਣਾਂ ਭੋਜਨਂ ਭਰਤਰ੍षਭ ॥ 47॥
ਸਮ੍ਪਨ੍ਨਤਰਮੇਵਾਨ੍ਨਂ ਦਰਿਦ੍ਰਾ ਭੁਞ੍ਜਤੇ ਸਦਾ ।
ਕ੍षੁਤ੍ਸ੍ਵਾਦੁਤਾਂ ਜਨਯਤਿ ਸਾ ਚਾਢ੍ਯੇषੁ ਸੁਦੁਰ੍ਲਭਾ ॥ 48॥
ਪ੍ਰਾਯੇਣ ਸ਼੍ਰੀਮਤਾਂ ਲੋਕੇ ਭੋਕ੍ਤੁਂ ਸ਼ਕ੍ਤਿਰ੍ਨ ਵਿਦ੍ਯਤੇ ।
ਦਰਿਦ੍ਰਾਣਾਂ ਤੁ ਰਾਜੇਨ੍ਦ੍ਰ ਅਪਿ ਕਾष੍ਠਂ ਹਿ ਜੀਰ੍ਯਤੇ ॥ 49॥
ਅਵृਤ੍ਤਿਰ੍ਭਯਮਨ੍ਤ੍ਯਾਨਾਂ ਮਧ੍ਯਾਨਾਂ ਮਰਣਾਦ੍ਭਯਮ੍ ।
ਉਤ੍ਤਮਾਨਾਂ ਤੁ ਮਰ੍ਤ੍ਯਾਨਾਮਵਮਾਨਾਤ੍ਪਰਂ ਭਯਮ੍ ॥ 50॥
ਐਸ਼੍ਵਰ੍ਯਮਦਪਾਪਿष੍ਠਾ ਮਦਾਃ ਪਾਨਮਦਾਦਯਃ ।
ਐਸ਼੍ਵਰ੍ਯਮਦਮਤ੍ਤੋ ਹਿ ਨਾਪਤਿਤ੍ਵਾ ਵਿਬੁਧ੍ਯਤੇ ॥ 51॥
ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯੌਰਿਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਰ੍ਥੇषੁ ਵਰ੍ਤਮਾਨੈਰਨਿਗ੍ਰਹੈਃ ।
ਤੈਰਯਂ ਤਾਪ੍ਯਤੇ ਲੋਕੋ ਨਕ੍षਤ੍ਰਾਣਿ ਗ੍ਰਹੈਰਿਵ ॥ 52॥
ਯੋ ਜਿਤਃ ਪਞ੍ਚਵਰ੍ਗੇਣ ਸਹਜੇਨਾਤ੍ਮ ਕਰ੍ਸ਼ਿਨਾ ।
ਆਪਦਸ੍ਤਸ੍ਯ ਵਰ੍ਧਨ੍ਤੇ ਸ਼ੁਕ੍ਲਪਕ੍ष ਇਵੋਡੁਰਾਡ੍ ॥ 53॥
ਅਵਿਜਿਤ੍ਯ ਯ ਆਤ੍ਮਾਨਮਮਾਤ੍ਯਾਨ੍ਵਿਜਿਗੀषਤੇ ।
ਅਮਿਤ੍ਰਾਨ੍ਵਾਜਿਤਾਮਾਤ੍ਯਃ ਸੋऽਵਸ਼ਃ ਪਰਿਹੀਯਤੇ ॥ 54॥
ਆਤ੍ਮਾਨਮੇਵ ਪ੍ਰਥਮਂ ਦੇਸ਼ਰੂਪੇਣ ਯੋ ਜਯੇਤ੍ ।
ਤਤੋऽਮਾਤ੍ਯਾਨਮਿਤ੍ਰਾਂਸ਼੍ਚ ਨ ਮੋਘਂ ਵਿਜਿਗੀषਤੇ ॥ 55॥
ਵਸ਼੍ਯੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਂ ਜਿਤਾਮਾਤ੍ਯਂ ਧृਤਦਣ੍ਡਂ ਵਿਕਾਰਿषੁ ।
ਪਰੀਕ੍ष੍ਯ ਕਾਰਿਣਂ ਧੀਰਮਤ੍ਯਨ੍ਤਂ ਸ਼੍ਰੀਰ੍ਨਿषੇਵਤੇ ॥ 56॥
ਰਥਃ ਸ਼ਰੀਰਂ ਪੁਰੁषਸ੍ਯ ਰਾਜਨ੍
ਨਾਤ੍ਮਾ ਨਿਯਨ੍ਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣ੍ਯਸ੍ਯ ਚਾਸ਼੍ਵਾਃ ।
ਤੈਰਪ੍ਰਮਤ੍ਤਃ ਕੁਸ਼ਲਃ ਸਦਸ਼੍ਵੈਰ੍
ਦਾਨ੍ਤੈਃ ਸੁਖਂ ਯਾਤਿ ਰਥੀਵ ਧੀਰਃ ॥ 57॥
ਏਤਾਨ੍ਯਨਿਗृਹੀਤਾਨਿ ਵ੍ਯਾਪਾਦਯਿਤੁਮਪ੍ਯਲਮ੍ ।
ਅਵਿਧੇਯਾ ਇਵਾਦਾਨ੍ਤਾ ਹਯਾਃ ਪਥਿ ਕੁਸਾਰਥਿਮ੍ ॥ 58॥
ਅਨਰ੍ਥਮਰ੍ਥਤਃ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਨਰ੍ਤਂ ਚੈਵਾਪ੍ਯਨਰ੍ਥਤਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯੈਃ ਪ੍ਰਸृਤੋ ਬਾਲਃ ਸੁਦੁਃਖਂ ਮਨ੍ਯਤੇ ਸੁਖਮ੍ ॥ 59॥
ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥੌ ਯਃ ਪਰਿਤ੍ਯਜ੍ਯ ਸ੍ਯਾਦਿਨ੍ਦ੍ਰਿਯਵਸ਼ਾਨੁਗਃ ।
ਸ਼੍ਰੀਪ੍ਰਾਣਧਨਦਾਰੇਭ੍ਯ ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਸ ਪਰਿਹੀਯਤੇ ॥ 60॥
ਅਰ੍ਥਾਨਾਮੀਸ਼੍ਵਰੋ ਯਃ ਸ੍ਯਾਦਿਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣਾਮਨੀਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣਾਮਨੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯਾਦੈਸ਼੍ਵਰ੍ਯਾਦ੍ਭ੍ਰਸ਼੍ਯਤੇ ਹਿ ਸਃ ॥ 61॥
ਆਤ੍ਮਨਾਤ੍ਮਾਨਮਨ੍ਵਿਚ੍ਛੇਨ੍ਮਨੋ ਬੁਦ੍ਧੀਨ੍ਦ੍ਰਿਯੈਰ੍ਯਤੈਃ ।
ਆਤ੍ਮੈਵ ਹ੍ਯਾਤ੍ਮਨੋ ਬਨ੍ਧੁਰਾਤ੍ਮੈਵ ਰਿਪੁਰਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 62॥
ਕ੍षੁਦ੍ਰਾਕ੍षੇਣੇਵ ਜਾਲੇਨ ਝषਾਵਪਿਹਿਤਾਵੁਭੌ ।
ਕਾਮਸ਼੍ਚ ਰਾਜਨ੍ਕ੍ਰੋਧਸ਼੍ਚ ਤੌ ਪ੍ਰਾਜ੍ਞਾਨਂ ਵਿਲੁਮ੍ਪਤਃ ॥ 63॥
ਸਮਵੇਕ੍ष੍ਯੇਹ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥੌ ਸਮ੍ਭਾਰਾਨ੍ਯੋऽਧਿਗਚ੍ਛਤਿ ।
ਸ ਵੈ ਸਮ੍ਭृਤ ਸਮ੍ਭਾਰਃ ਸਤਤਂ ਸੁਖਮੇਧਤੇ ॥ 64॥
ਯਃ ਪਞ੍ਚਾਭ੍ਯਨ੍ਤਰਾਞ੍ਸ਼ਤ੍ਰੂਨਵਿਜਿਤ੍ਯ ਮਤਿਕ੍षਯਾਨ੍ ।
ਜਿਗੀषਤਿ ਰਿਪੂਨਨ੍ਯਾਨ੍ਰਿਪਵੋऽਭਿਭਵਨ੍ਤਿ ਤਮ੍ ॥ 65॥
ਦृਸ਼੍ਯਨ੍ਤੇ ਹਿ ਦੁਰਾਤ੍ਮਾਨੋ ਵਧ੍ਯਮਾਨਾਃ ਸ੍ਵਕਰ੍ਮ ਭਿਃ ।
ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣਾਮਨੀਸ਼ਤ੍ਵਾਦ੍ਰਾਜਾਨੋ ਰਾਜ੍ਯਵਿਭ੍ਰਮੈਃ ॥ 66॥
ਅਸਨ੍ਤ੍ਯਾਗਾਤ੍ਪਾਪਕृਤਾਮਪਾਪਾਂਸ੍
ਤੁਲ੍ਯੋ ਦਣ੍ਡਃ ਸ੍ਪृਸ਼ਤੇ ਮਿਸ਼੍ਰਭਾਵਾਤ੍ ।
ਸ਼ੁष੍ਕੇਣਾਰ੍ਦ੍ਰਂ ਦਹ੍ਯਤੇ ਮਿਸ਼੍ਰਭਾਵਾਤ੍
ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਪਾਪੈਃ ਸਹ ਸਨ੍ਧਿਂ ਨ ਕੁਰ੍ਯਾਤ੍ ॥ 67॥
ਨਿਜਾਨੁਤ੍ਪਤਤਃ ਸ਼ਤ੍ਰੂਨ੍ਪਞ੍ਚ ਪਞ੍ਚ ਪ੍ਰਯੋਜਨਾਨ੍ ।
ਯੋ ਮੋਹਾਨ੍ਨ ਨਿਘृਹ੍ਣਾਤਿ ਤਮਾਪਦ੍ਗ੍ਰਸਤੇ ਨਰਮ੍ ॥ 68॥
ਅਨਸੂਯਾਰ੍ਜਵਂ ਸ਼ੌਚਂ ਸਨ੍ਤੋषਃ ਪ੍ਰਿਯਵਾਦਿਤਾ ।
ਦਮਃ ਸਤ੍ਯਮਨਾਯਾਸੋ ਨ ਭਵਨ੍ਤਿ ਦੁਰਾਤ੍ਮਨਾਮ੍ ॥ 69॥
ਆਤ੍ਮਜ੍ਞਾਨਮਨਾਯਾਸਸ੍ਤਿਤਿਕ੍षਾ ਧਰ੍ਮਨਿਤ੍ਯਤਾ ।
ਵਾਕ੍ਚੈਵ ਗੁਪ੍ਤਾ ਦਾਨਂ ਚ ਨੈਤਾਨ੍ਯਨ੍ਤ੍ਯੇषੁ ਭਾਰਤ ॥ 70॥
ਆਕ੍ਰੋਸ਼ ਪਰਿਵਾਦਾਭ੍ਯਾਂ ਵਿਹਿਂਸਨ੍ਤ੍ਯਬੁਧਾ ਬੁਧਾਨ੍ ।
ਵਕ੍ਤਾ ਪਾਪਮੁਪਾਦਤ੍ਤੇ ਕ੍षਮਮਾਣੋ ਵਿਮੁਚ੍ਯਤੇ ॥ 71॥
ਹਿਂਸਾ ਬਲਮਸਾਧੂਨਾਂ ਰਾਜ੍ਞਾਂ ਦਣ੍ਡਵਿਧਿਰ੍ਬਲਮ੍ ।
ਸ਼ੁਸ਼੍ਰੂषਾ ਤੁ ਬਲਂ ਸ੍ਤ੍ਰੀਣਾਂ ਕ੍षਮਾਗੁਣਵਤਾਂ ਬਲਮ੍ ॥ 72॥
ਵਾਕ੍ਸਂਯਮੋ ਹਿ ਨृਪਤੇ ਸੁਦੁष੍ਕਰਤਮੋ ਮਤਃ ।
ਅਰ੍ਥਵਚ੍ਚ ਵਿਚਿਤ੍ਰਂ ਚ ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਂ ਬਹੁਭਾषਿਤੁਮ੍ ॥ 73॥
ਅਭ੍ਯਾਵਹਤਿ ਕਲ੍ਯਾਣਂ ਵਿਵਿਧਾ ਵਾਕ੍ਸੁਭਾषਿਤਾ ।
ਸੈਵ ਦੁਰ੍ਭਾषਿਤਾ ਰਾਜਨ੍ਨਨਰ੍ਥਾਯੋਪਪਦ੍ਯਤੇ ॥ 74॥
ਸਂਰੋਹਤਿ ਸ਼ਰੈਰ੍ਵਿਦ੍ਧਂ ਵਨਂ ਪਰਸ਼ੁਨਾ ਹਤਮ੍ ।
ਵਾਚਾ ਦੁਰੁਕ੍ਤਂ ਬੀਭਤ੍ਸਂ ਨ ਸਂਰੋਹਤਿ ਵਾਕ੍ਕ੍षਤਮ੍ ॥ 75॥
ਕਰ੍ਣਿਨਾਲੀਕਨਾਰਾਚਾ ਨਿਰ੍ਹਰਨ੍ਤਿ ਸ਼ਰੀਰਤਃ ।
ਵਾਕ੍षਲ੍ਯਸ੍ਤੁ ਨ ਨਿਰ੍ਹਰ੍ਤੁਂ ਸ਼ਕ੍ਯੋ ਹृਦਿ ਸ਼ਯੋ ਹਿ ਸਃ ॥ 76॥
ਵਾਕ੍ਸਾਯਕਾ ਵਦਨਾਨ੍ਨਿष੍ਪਤਨ੍ਤਿ
ਯੈਰਾਹਤਃ ਸ਼ੋਚਤਿ ਰਤ੍ਰ੍ਯਹਾਨਿ ।
ਪਰਸ੍ਯ ਨਾਮਰ੍ਮਸੁ ਤੇ ਪਤਨ੍ਤਿ
ਤਾਨ੍ਪਣ੍ਡਿਤੋ ਨਾਵਸृਜੇਤ੍ਪਰੇषੁ ॥ 77॥
ਯਸ੍ਮੈ ਦੇਵਾਃ ਪ੍ਰਯਚ੍ਛਨ੍ਤਿ ਪੁਰੁषਾਯ ਪਰਾਭਵਮ੍ ।
ਬੁਦ੍ਧਿਂ ਤਸ੍ਯਾਪਕਰ੍षਨ੍ਤਿ ਸੋऽਪਾਚੀਨਾਨਿ ਪਸ਼੍ਯਤਿ ॥ 78॥
ਬੁਦ੍ਧੌ ਕਲੁष ਭੂਤਾਯਾਂ ਵਿਨਾਸ਼ੇ ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਪਸ੍ਥਿਤੇ ।
ਅਨਯੋ ਨਯਸਙ੍ਕਾਸ਼ੋ ਹृਦਯਾਨ੍ਨਾਪਸਰ੍ਪਤਿ ॥ 79॥
ਸੇਯਂ ਬੁਦ੍ਧਿਃ ਪਰੀਤਾ ਤੇ ਪੁਤ੍ਰਾਣਾਂ ਤਵ ਭਾਰਤ ।
ਪਾਣ੍ਡਵਾਨਾਂ ਵਿਰੋਧੇਨ ਨ ਚੈਨਾਂ ਅਵਬੁਧ੍ਯਸੇ ॥ 80॥
ਰਾਜਾ ਲਕ੍षਣਸਮ੍ਪਨ੍ਨਸ੍ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯਸ੍ਯਾਪਿ ਯੋ ਭਵੇਤ੍ ।
ਸ਼ਿष੍ਯਸ੍ਤੇ ਸ਼ਾਸਿਤਾ ਸੋऽਸ੍ਤੁ ਧृਤਰਾष੍ਟ੍ਰ ਯੁਧਿष੍ਠਿਰਃ ॥ 81॥
ਅਤੀਵ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਪੁਤ੍ਰਾਂਸ੍ਤੇ ਭਾਗਧੇਯ ਪੁਰਸ੍ਕृਤਃ ।
ਤੇਜਸਾ ਪ੍ਰਜ੍ਞਯਾ ਚੈਵ ਯੁਕ੍ਤੋ ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਤਤ੍ਤ੍ਵਵਿਤ੍ ॥ 82॥
ਆਨृਸ਼ਂਸ੍ਯਾਦਨੁਕ੍ਰੋਸ਼ਾਦ੍ਯੋऽਸੌ ਧਰ੍ਮਭृਤਾਂ ਵਰਃ ।
ਗੌਰਵਾਤ੍ਤਵ ਰਾਜੇਨ੍ਦ੍ਰ ਬਹੂਨ੍ਕ੍ਲੇਸ਼ਾਂਸ੍ਤਿਤਿਕ੍षਤਿ ॥ 83॥
॥ ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਮਹਾਭਾਰਤੇ ਉਦ੍ਯੋਗਪਰ੍ਵਣਿ ਪ੍ਰਜਾਗਰਪਰ੍ਵਣਿ
ਵਿਦੁਰਨੀਤਿਵਾਕ੍ਯੇ ਚਤੁਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥ 34॥
Roman (IAST) Transliteration
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
jāgrato dahyamānasya yatkāryamanupaśyasi |
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ || 1||
tvaṃ māṃ yathāvadvidura praśādhi
prajñā pūrvaṃ sarvamajātaśatroḥ |
yanmanyase pathyamadīnasattva
śreyaḥ karaṃ brūhi tadvai kurūṇām || 2||
pāpāśaṅgī pāpameva naupaśyan
pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham |
kave tanme brūhi sarvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatroḥ || 3||
vidura uvāca |
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam |
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhavam || 4||
tasmādvakṣyāmi te rājanbhavamicchankurūnprati |
vacaḥ śreyaḥ karaṃ dharmyaṃ bruvatastannibodha me || 5||
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyuryāni bhārata |
anupāya prayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 6||
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyetkarma yannṛpa |
upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayenmanaḥ || 7||
anubandhānavekṣeta sānubandheṣu karmasu |
sampradhārya ca kurvīta na vegena samācaret || 8||
anubandhaṃ ca samprekṣya vipākāṃścaiva karmaṇām |
utthānamātmanaścaiva dhīraḥ kurvīta vā na vā || 9||
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye |
kośe janapade daṇḍe na sa rājyāvatiṣṭhate || 10||
yastvetāni pramāṇāni yathoktānyanupaśyati |
yukto dharmārthayorjñāne sa rājyamadhigacchati || 11||
na rājyaṃ prāptamityeva vartitavyamasāmpratam |
śriyaṃ hyavinayo hanti jarā rūpamivottamam || 12||
bhakṣyottama praticchannaṃ matsyo baḍiśamāyasam |
rūpābhipātī grasate nānubandhamavekṣate || 13||
yacchakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamecca yat |
hitaṃ ca pariṇāme yattadadyaṃ bhūtimicchatā || 14||
vanaspaterapakvāni phalāni pracinoti yaḥ |
sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati || 15||
yastu pakvamupādatte kāle pariṇataṃ phalam |
phalādrasaṃ sa labhate bījāccaiva phalaṃ punaḥ || 16||
yathā madhu samādatte rakṣanpuṣpāṇi ṣaṭpadaḥ |
tadvadarthānmanuṣyebhya ādadyādavihiṃsayā || 17||
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet |
mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ || 18||
kiṃ nu me syādidaṃ kṛtvā kiṃ nu me syādakurvataḥ |
iti karmāṇi sañcintya kuryādvā puruṣo na vā || 19||
anārabhyā bhavantyarthāḥ ke cinnityaṃ tathāgatāḥ |
kṛtaḥ puruṣakāro'pi bhavedyeṣu nirarthakaḥ || 20||
kāṃścidarthānnaraḥ prājño labhu mūlānmahāphalān |
kṣipramārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān || 21||
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibanniva |
āsīnamapi tūṣṇīkamanurajyanti taṃ prajāḥ || 22||
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham |
prasādayati lokaṃ yastaṃ loko'nuprasīdati || 23||
yasmāttrasyanti bhūtāni mṛgavyādhānmṛgā iva |
sāgarāntāmapi mahīṃ labdhvā sa parihīyate || 24||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavānsvena tejasā |
vāyurabhramivāsādya bhraṃśayatyanaye sthitaḥ || 25||
dharmamācarato rājñaḥ sadbhiścaritamāditaḥ |
vasudhā vasusampūrṇā vardhate bhūtivardhanī || 26||
atha santyajato dharmamadharmaṃ cānutiṣṭhataḥ |
pratisaṃveṣṭate bhūmiragnau carmāhitaṃ yathā || 27||
ya eva yatnaḥ kriyate prara rāṣṭrāvamardane |
sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭra paripālane || 28||
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet |
dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate || 29||
apyunmattātpralapato bālācca parisarpataḥ |
sarvataḥ sāramādadyādaśmabhya iva kāñcanam || 30||
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatastataḥ |
sañcinvandhīra āsīta śilā hārī śilaṃ yathā || 31||
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ |
cāraiḥ paśyanti rājānaścakṣurbhyāmitare janāḥ || 32||
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaurbhavati durduhā |
atha yā suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi || 33||
yadataptaṃ praṇamati na tatsantāpayantyapi |
yacca svayaṃ nataṃ dāru na tatsannāmayantyapi || 34||
etayopamayā dhīraḥ sannameta balīyase |
indrāya sa praṇamate namate yo balīyase || 35||
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitra bāndhavāḥ |
patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā veda bāndhavāḥ || 36||
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate |
mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate || 37||
mānena rakṣyate dhānyamaśvānrakṣyatyanukramaḥ |
abhīkṣṇadarśanādgāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ || 38||
na kulaṃ vṛtti hīnasya pramāṇamiti me matiḥ |
antyeṣvapi hi jātānāṃ vṛttameva viśiṣyate || 39||
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye |
sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhiranantakaḥ || 40||
akārya karaṇādbhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt |
akāle mantrabhedācca yena mādyenna tatpibet || 41||
vidyāmado dhanamadastṛtīyo'bhijano madaḥ |
ete madāvaliptānāmeta eva satāṃ damāḥ || 42||
asanto'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ citkāryaṃ kadā cana |
manyante santamātmānamasantamapi viśrutam || 43||
gatirātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ |
asatāṃ ca gatiḥ santo na tvasantaḥ satāṃ gatiḥ || 44||
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā |
adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam || 45||
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tadyasyeha praṇaśyati |
na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ || 46||
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram |
lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha || 47||
sampannataramevānnaṃ daridrā bhuñjate sadā |
kṣutsvādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā || 48||
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktirna vidyate |
daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate || 49||
avṛttirbhayamantyānāṃ madhyānāṃ maraṇādbhayam |
uttamānāṃ tu martyānāmavamānātparaṃ bhayam || 50||
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ |
aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate || 51||
indriyaurindriyārtheṣu vartamānairanigrahaiḥ |
tairayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahairiva || 52||
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātma karśinā |
āpadastasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāḍ || 53||
avijitya ya ātmānamamātyānvijigīṣate |
amitrānvājitāmātyaḥ so'vaśaḥ parihīyate || 54||
ātmānameva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet |
tato'mātyānamitrāṃśca na moghaṃ vijigīṣate || 55||
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu |
parīkṣya kāriṇaṃ dhīramatyantaṃ śrīrniṣevate || 56||
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan
nātmā niyantendriyāṇyasya cāśvāḥ |
tairapramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair
dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ || 57||
etānyanigṛhītāni vyāpādayitumapyalam |
avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim || 58||
anarthamarthataḥ paśyannartaṃ caivāpyanarthataḥ |
indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham || 59||
dharmārthau yaḥ parityajya syādindriyavaśānugaḥ |
śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate || 60||
arthānāmīśvaro yaḥ syādindriyāṇāmanīśvaraḥ |
indriyāṇāmanaiśvaryādaiśvaryādbhraśyate hi saḥ || 61||
ātmanātmānamanvicchenmano buddhīndriyairyataiḥ |
ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 62||
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāvapihitāvubhau |
kāmaśca rājankrodhaśca tau prājñānaṃ vilumpataḥ || 63||
samavekṣyeha dharmārthau sambhārānyo'dhigacchati |
sa vai sambhṛta sambhāraḥ satataṃ sukhamedhate || 64||
yaḥ pañcābhyantarāñśatrūnavijitya matikṣayān |
jigīṣati ripūnanyānripavo'bhibhavanti tam || 65||
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarma bhiḥ |
indriyāṇāmanīśatvādrājāno rājyavibhramaiḥ || 66||
asantyāgātpāpakṛtāmapāpāṃs
tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt |
śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt
tasmātpāpaiḥ saha sandhiṃ na kuryāt || 67||
nijānutpatataḥ śatrūnpañca pañca prayojanān |
yo mohānna nighṛhṇāti tamāpadgrasate naram || 68||
anasūyārjavaṃ śaucaṃ santoṣaḥ priyavāditā |
damaḥ satyamanāyāso na bhavanti durātmanām || 69||
ātmajñānamanāyāsastitikṣā dharmanityatā |
vākcaiva guptā dānaṃ ca naitānyantyeṣu bhārata || 70||
ākrośa parivādābhyāṃ vihiṃsantyabudhā budhān |
vaktā pāpamupādatte kṣamamāṇo vimucyate || 71||
hiṃsā balamasādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhirbalam |
śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 72||
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ |
arthavacca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahubhāṣitum || 73||
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāksubhāṣitā |
saiva durbhāṣitā rājannanarthāyopapadyate || 74||
saṃrohati śarairviddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam |
vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam || 75||
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ |
vākṣalyastu na nirhartuṃ śakyo hṛdi śayo hi saḥ || 76||
vāksāyakā vadanānniṣpatanti
yairāhataḥ śocati ratryahāni |
parasya nāmarmasu te patanti
tānpaṇḍito nāvasṛjetpareṣu || 77||
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam |
buddhiṃ tasyāpakarṣanti so'pācīnāni paśyati || 78||
buddhau kaluṣa bhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite |
anayo nayasaṅkāśo hṛdayānnāpasarpati || 79||
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata |
pāṇḍavānāṃ virodhena na caināṃ avabudhyase || 80||
rājā lakṣaṇasampannastrailokyasyāpi yo bhavet |
śiṣyaste śāsitā so'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ || 81||
atīva sarvānputrāṃste bhāgadheya puraskṛtaḥ |
tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit || 82||
ānṛśaṃsyādanukrośādyo'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ |
gauravāttava rājendra bahūnkleśāṃstitikṣati || 83||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ || 34||
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरनीतिवाक्ये चतुस्त्रिंशोऽध्यायः ॥
धृतराष्ट्र उवाच ।
जाग्रतो दह्यमानस्य यत्कार्यमनुपश्यसि ।
तद्ब्रूहि त्वं हि नस्तात धर्मार्थकुशलः शुचिः ॥ 1॥
त्वं मां यथावद्विदुर प्रशाधि
प्रज्ञा पूर्वं सर्वमजातशत्रोः ।
यन्मन्यसे पथ्यमदीनसत्त्व
श्रेयः करं ब्रूहि तद्वै कुरूणाम् ॥ 2॥
पापाशङ्गी पापमेव नौपश्यन्
पृच्छामि त्वां व्याकुलेनात्मनाहम् ।
कवे तन्मे ब्रूहि सर्वं यथावन्
मनीषितं सर्वमजातशत्रोः ॥ 3॥
विदुर उवाच ।
शुभं वा यदि वा पापं द्वेष्यं वा यदि वा प्रियम् ।
अपृष्टस्तस्य तद्ब्रूयाद्यस्य नेच्छेत्पराभवम् ॥ 4॥
तस्माद्वक्ष्यामि ते राजन्भवमिच्छन्कुरून्प्रति ।
वचः श्रेयः करं धर्म्यं ब्रुवतस्तन्निबोध मे ॥ 5॥
मिथ्योपेतानि कर्माणि सिध्येयुर्यानि भारत ।
अनुपाय प्रयुक्तानि मा स्म तेषु मनः कृथाः ॥ 6॥
तथैव योगविहितं न सिध्येत्कर्म यन्नृप ।
उपाययुक्तं मेधावी न तत्र ग्लपयेन्मनः ॥ 7॥
अनुबन्धानवेक्षेत सानुबन्धेषु कर्मसु ।
सम्प्रधार्य च कुर्वीत न वेगेन समाचरेत् ॥ 8॥
अनुबन्धं च सम्प्रेक्ष्य विपाकांश्चैव कर्मणाम् ।
उत्थानमात्मनश्चैव धीरः कुर्वीत वा न वा ॥ 9॥
यः प्रमाणं न जानाति स्थाने वृद्धौ तथा क्षये ।
कोशे जनपदे दण्डे न स राज्यावतिष्ठते ॥ 10॥
यस्त्वेतानि प्रमाणानि यथोक्तान्यनुपश्यति ।
युक्तो धर्मार्थयोर्ज्ञाने स राज्यमधिगच्छति ॥ 11॥
न राज्यं प्राप्तमित्येव वर्तितव्यमसाम्प्रतम् ।
श्रियं ह्यविनयो हन्ति जरा रूपमिवोत्तमम् ॥ 12॥
भक्ष्योत्तम प्रतिच्छन्नं मत्स्यो बडिशमायसम् ।
रूपाभिपाती ग्रसते नानुबन्धमवेक्षते ॥ 13॥
यच्छक्यं ग्रसितुं ग्रस्यं ग्रस्तं परिणमेच्च यत् ।
हितं च परिणामे यत्तदद्यं भूतिमिच्छता ॥ 14॥
वनस्पतेरपक्वानि फलानि प्रचिनोति यः ।
स नाप्नोति रसं तेभ्यो बीजं चास्य विनश्यति ॥ 15॥
यस्तु पक्वमुपादत्ते काले परिणतं फलम् ।
फलाद्रसं स लभते बीजाच्चैव फलं पुनः ॥ 16॥
यथा मधु समादत्ते रक्षन्पुष्पाणि षट्पदः ।
तद्वदर्थान्मनुष्येभ्य आदद्यादविहिंसया ॥ 17॥
पुष्पं पुष्पं विचिन्वीत मूलच्छेदं न कारयेत् ।
मालाकार इवारामे न यथाङ्गारकारकः ॥ 18॥
किं नु मे स्यादिदं कृत्वा किं नु मे स्यादकुर्वतः ।
इति कर्माणि सञ्चिन्त्य कुर्याद्वा पुरुषो न वा ॥ 19॥
अनारभ्या भवन्त्यर्थाः के चिन्नित्यं तथागताः ।
कृतः पुरुषकारोऽपि भवेद्येषु निरर्थकः ॥ 20॥
कांश्चिदर्थान्नरः प्राज्ञो लभु मूलान्महाफलान् ।
क्षिप्रमारभते कर्तुं न विघ्नयति तादृशान् ॥ 21॥
ऋजु पश्यति यः सर्वं चक्षुषानुपिबन्निव ।
आसीनमपि तूष्णीकमनुरज्यन्ति तं प्रजाः ॥ 22॥
चक्षुषा मनसा वाचा कर्मणा च चतुर्विधम् ।
प्रसादयति लोकं यस्तं लोकोऽनुप्रसीदति ॥ 23॥
यस्मात्त्रस्यन्ति भूतानि मृगव्याधान्मृगा इव ।
सागरान्तामपि महीं लब्ध्वा स परिहीयते ॥ 24॥
पितृपैतामहं राज्यं प्राप्तवान्स्वेन तेजसा ।
वायुरभ्रमिवासाद्य भ्रंशयत्यनये स्थितः ॥ 25॥
धर्ममाचरतो राज्ञः सद्भिश्चरितमादितः ।
वसुधा वसुसम्पूर्णा वर्धते भूतिवर्धनी ॥ 26॥
अथ सन्त्यजतो धर्ममधर्मं चानुतिष्ठतः ।
प्रतिसंवेष्टते भूमिरग्नौ चर्माहितं यथा ॥ 27॥
य एव यत्नः क्रियते प्रर राष्ट्रावमर्दने ।
स एव यत्नः कर्तव्यः स्वराष्ट्र परिपालने ॥ 28॥
धर्मेण राज्यं विन्देत धर्मेण परिपालयेत् ।
धर्ममूलां श्रियं प्राप्य न जहाति न हीयते ॥ 29॥
अप्युन्मत्तात्प्रलपतो बालाच्च परिसर्पतः ।
सर्वतः सारमादद्यादश्मभ्य इव काञ्चनम् ॥ 30॥
सुव्याहृतानि सुधियां सुकृतानि ततस्ततः ।
सञ्चिन्वन्धीर आसीत शिला हारी शिलं यथा ॥ 31॥
गन्धेन गावः पश्यन्ति वेदैः पश्यन्ति ब्राह्मणाः ।
चारैः पश्यन्ति राजानश्चक्षुर्भ्यामितरे जनाः ॥ 32॥
भूयांसं लभते क्लेशं या गौर्भवति दुर्दुहा ।
अथ या सुदुहा राजन्नैव तां विनयन्त्यपि ॥ 33॥
यदतप्तं प्रणमति न तत्सन्तापयन्त्यपि ।
यच्च स्वयं नतं दारु न तत्सन्नामयन्त्यपि ॥ 34॥
एतयोपमया धीरः सन्नमेत बलीयसे ।
इन्द्राय स प्रणमते नमते यो बलीयसे ॥ 35॥
पर्जन्यनाथाः पशवो राजानो मित्र बान्धवाः ।
पतयो बान्धवाः स्त्रीणां ब्राह्मणा वेद बान्धवाः ॥ 36॥
सत्येन रक्ष्यते धर्मो विद्या योगेन रक्ष्यते ।
मृजया रक्ष्यते रूपं कुलं वृत्तेन रक्ष्यते ॥ 37॥
मानेन रक्ष्यते धान्यमश्वान्रक्ष्यत्यनुक्रमः ।
अभीक्ष्णदर्शनाद्गावः स्त्रियो रक्ष्याः कुचेलतः ॥ 38॥
न कुलं वृत्ति हीनस्य प्रमाणमिति मे मतिः ।
अन्त्येष्वपि हि जातानां वृत्तमेव विशिष्यते ॥ 39॥
य ईर्ष्युः परवित्तेषु रूपे वीर्ये कुलान्वये ।
सुखे सौभाग्यसत्कारे तस्य व्याधिरनन्तकः ॥ 40॥
अकार्य करणाद्भीतः कार्याणां च विवर्जनात् ।
अकाले मन्त्रभेदाच्च येन माद्येन्न तत्पिबेत् ॥ 41॥
विद्यामदो धनमदस्तृतीयोऽभिजनो मदः ।
एते मदावलिप्तानामेत एव सतां दमाः ॥ 42॥
असन्तोऽभ्यर्थिताः सद्भिः किं चित्कार्यं कदा चन ।
मन्यन्ते सन्तमात्मानमसन्तमपि विश्रुतम् ॥ 43॥
गतिरात्मवतां सन्तः सन्त एव सतां गतिः ।
असतां च गतिः सन्तो न त्वसन्तः सतां गतिः ॥ 44॥
जिता सभा वस्त्रवता समाशा गोमता जिता ।
अध्वा जितो यानवता सर्वं शीलवता जितम् ॥ 45॥
शीलं प्रधानं पुरुषे तद्यस्येह प्रणश्यति ।
न तस्य जीवितेनार्थो न धनेन न बन्धुभिः ॥ 46॥
आढ्यानां मांसपरमं मध्यानां गोरसोत्तरम् ।
लवणोत्तरं दरिद्राणां भोजनं भरतर्षभ ॥ 47॥
सम्पन्नतरमेवान्नं दरिद्रा भुञ्जते सदा ।
क्षुत्स्वादुतां जनयति सा चाढ्येषु सुदुर्लभा ॥ 48॥
प्रायेण श्रीमतां लोके भोक्तुं शक्तिर्न विद्यते ।
दरिद्राणां तु राजेन्द्र अपि काष्ठं हि जीर्यते ॥ 49॥
अवृत्तिर्भयमन्त्यानां मध्यानां मरणाद्भयम् ।
उत्तमानां तु मर्त्यानामवमानात्परं भयम् ॥ 50॥
ऐश्वर्यमदपापिष्ठा मदाः पानमदादयः ।
ऐश्वर्यमदमत्तो हि नापतित्वा विबुध्यते ॥ 51॥
इन्द्रियौरिन्द्रियार्थेषु वर्तमानैरनिग्रहैः ।
तैरयं ताप्यते लोको नक्षत्राणि ग्रहैरिव ॥ 52॥
यो जितः पञ्चवर्गेण सहजेनात्म कर्शिना ।
आपदस्तस्य वर्धन्ते शुक्लपक्ष इवोडुराड् ॥ 53॥
अविजित्य य आत्मानममात्यान्विजिगीषते ।
अमित्रान्वाजितामात्यः सोऽवशः परिहीयते ॥ 54॥
आत्मानमेव प्रथमं देशरूपेण यो जयेत् ।
ततोऽमात्यानमित्रांश्च न मोघं विजिगीषते ॥ 55॥
वश्येन्द्रियं जितामात्यं धृतदण्डं विकारिषु ।
परीक्ष्य कारिणं धीरमत्यन्तं श्रीर्निषेवते ॥ 56॥
रथः शरीरं पुरुषस्य राजन्
नात्मा नियन्तेन्द्रियाण्यस्य चाश्वाः ।
तैरप्रमत्तः कुशलः सदश्वैर्
दान्तैः सुखं याति रथीव धीरः ॥ 57॥
एतान्यनिगृहीतानि व्यापादयितुमप्यलम् ।
अविधेया इवादान्ता हयाः पथि कुसारथिम् ॥ 58॥
अनर्थमर्थतः पश्यन्नर्तं चैवाप्यनर्थतः ।
इन्द्रियैः प्रसृतो बालः सुदुःखं मन्यते सुखम् ॥ 59॥
धर्मार्थौ यः परित्यज्य स्यादिन्द्रियवशानुगः ।
श्रीप्राणधनदारेभ्य क्षिप्रं स परिहीयते ॥ 60॥
अर्थानामीश्वरो यः स्यादिन्द्रियाणामनीश्वरः ।
इन्द्रियाणामनैश्वर्यादैश्वर्याद्भ्रश्यते हि सः ॥ 61॥
आत्मनात्मानमन्विच्छेन्मनो बुद्धीन्द्रियैर्यतैः ।
आत्मैव ह्यात्मनो बन्धुरात्मैव रिपुरात्मनः ॥ 62॥
क्षुद्राक्षेणेव जालेन झषावपिहितावुभौ ।
कामश्च राजन्क्रोधश्च तौ प्राज्ञानं विलुम्पतः ॥ 63॥
समवेक्ष्येह धर्मार्थौ सम्भारान्योऽधिगच्छति ।
स वै सम्भृत सम्भारः सततं सुखमेधते ॥ 64॥
यः पञ्चाभ्यन्तराञ्शत्रूनविजित्य मतिक्षयान् ।
जिगीषति रिपूनन्यान्रिपवोऽभिभवन्ति तम् ॥ 65॥
दृश्यन्ते हि दुरात्मानो वध्यमानाः स्वकर्म भिः ।
इन्द्रियाणामनीशत्वाद्राजानो राज्यविभ्रमैः ॥ 66॥
असन्त्यागात्पापकृतामपापांस्
तुल्यो दण्डः स्पृशते मिश्रभावात् ।
शुष्केणार्द्रं दह्यते मिश्रभावात्
तस्मात्पापैः सह सन्धिं न कुर्यात् ॥ 67॥
निजानुत्पततः शत्रून्पञ्च पञ्च प्रयोजनान् ।
यो मोहान्न निघृह्णाति तमापद्ग्रसते नरम् ॥ 68॥
अनसूयार्जवं शौचं सन्तोषः प्रियवादिता ।
दमः सत्यमनायासो न भवन्ति दुरात्मनाम् ॥ 69॥
आत्मज्ञानमनायासस्तितिक्षा धर्मनित्यता ।
वाक्चैव गुप्ता दानं च नैतान्यन्त्येषु भारत ॥ 70॥
आक्रोश परिवादाभ्यां विहिंसन्त्यबुधा बुधान् ।
वक्ता पापमुपादत्ते क्षममाणो विमुच्यते ॥ 71॥
हिंसा बलमसाधूनां राज्ञां दण्डविधिर्बलम् ।
शुश्रूषा तु बलं स्त्रीणां क्षमागुणवतां बलम् ॥ 72॥
वाक्संयमो हि नृपते सुदुष्करतमो मतः ।
अर्थवच्च विचित्रं च न शक्यं बहुभाषितुम् ॥ 73॥
अभ्यावहति कल्याणं विविधा वाक्सुभाषिता ।
सैव दुर्भाषिता राजन्ननर्थायोपपद्यते ॥ 74॥
संरोहति शरैर्विद्धं वनं परशुना हतम् ।
वाचा दुरुक्तं बीभत्सं न संरोहति वाक्क्षतम् ॥ 75॥
कर्णिनालीकनाराचा निर्हरन्ति शरीरतः ।
वाक्षल्यस्तु न निर्हर्तुं शक्यो हृदि शयो हि सः ॥ 76॥
वाक्सायका वदनान्निष्पतन्ति
यैराहतः शोचति रत्र्यहानि ।
परस्य नामर्मसु ते पतन्ति
तान्पण्डितो नावसृजेत्परेषु ॥ 77॥
यस्मै देवाः प्रयच्छन्ति पुरुषाय पराभवम् ।
बुद्धिं तस्यापकर्षन्ति सोऽपाचीनानि पश्यति ॥ 78॥
बुद्धौ कलुष भूतायां विनाशे प्रत्युपस्थिते ।
अनयो नयसङ्काशो हृदयान्नापसर्पति ॥ 79॥
सेयं बुद्धिः परीता ते पुत्राणां तव भारत ।
पाण्डवानां विरोधेन न चैनां अवबुध्यसे ॥ 80॥
राजा लक्षणसम्पन्नस्त्रैलोक्यस्यापि यो भवेत् ।
शिष्यस्ते शासिता सोऽस्तु धृतराष्ट्र युधिष्ठिरः ॥ 81॥
अतीव सर्वान्पुत्रांस्ते भागधेय पुरस्कृतः ।
तेजसा प्रज्ञया चैव युक्तो धर्मार्थतत्त्ववित् ॥ 82॥
आनृशंस्यादनुक्रोशाद्योऽसौ धर्मभृतां वरः ।
गौरवात्तव राजेन्द्र बहून्क्लेशांस्तितिक्षति ॥ 83॥
॥ इति श्रीमहाभारते उद्योगपर्वणि प्रजागरपर्वणि
विदुरनीतिवाक्ये चतुस्त्रिंशोऽध्यायः ॥ 34॥
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ ||
dhṛtarāṣṭra uvāca |
jāgrato dahyamānasya yatkāryamanupaśyasi |
tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalaḥ śuciḥ || 1||
tvaṃ māṃ yathāvadvidura praśādhi
prajñā pūrvaṃ sarvamajātaśatroḥ |
yanmanyase pathyamadīnasattva
śreyaḥ karaṃ brūhi tadvai kurūṇām || 2||
pāpāśaṅgī pāpameva naupaśyan
pṛcchāmi tvāṃ vyākulenātmanāham |
kave tanme brūhi sarvaṃ yathāvan
manīṣitaṃ sarvamajātaśatroḥ || 3||
vidura uvāca |
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ dveṣyaṃ vā yadi vā priyam |
apṛṣṭastasya tadbrūyādyasya necchetparābhavam || 4||
tasmādvakṣyāmi te rājanbhavamicchankurūnprati |
vacaḥ śreyaḥ karaṃ dharmyaṃ bruvatastannibodha me || 5||
mithyopetāni karmāṇi sidhyeyuryāni bhārata |
anupāya prayuktāni mā sma teṣu manaḥ kṛthāḥ || 6||
tathaiva yogavihitaṃ na sidhyetkarma yannṛpa |
upāyayuktaṃ medhāvī na tatra glapayenmanaḥ || 7||
anubandhānavekṣeta sānubandheṣu karmasu |
sampradhārya ca kurvīta na vegena samācaret || 8||
anubandhaṃ ca samprekṣya vipākāṃścaiva karmaṇām |
utthānamātmanaścaiva dhīraḥ kurvīta vā na vā || 9||
yaḥ pramāṇaṃ na jānāti sthāne vṛddhau tathā kṣaye |
kośe janapade daṇḍe na sa rājyāvatiṣṭhate || 10||
yastvetāni pramāṇāni yathoktānyanupaśyati |
yukto dharmārthayorjñāne sa rājyamadhigacchati || 11||
na rājyaṃ prāptamityeva vartitavyamasāmpratam |
śriyaṃ hyavinayo hanti jarā rūpamivottamam || 12||
bhakṣyottama praticchannaṃ matsyo baḍiśamāyasam |
rūpābhipātī grasate nānubandhamavekṣate || 13||
yacchakyaṃ grasituṃ grasyaṃ grastaṃ pariṇamecca yat |
hitaṃ ca pariṇāme yattadadyaṃ bhūtimicchatā || 14||
vanaspaterapakvāni phalāni pracinoti yaḥ |
sa nāpnoti rasaṃ tebhyo bījaṃ cāsya vinaśyati || 15||
yastu pakvamupādatte kāle pariṇataṃ phalam |
phalādrasaṃ sa labhate bījāccaiva phalaṃ punaḥ || 16||
yathā madhu samādatte rakṣanpuṣpāṇi ṣaṭpadaḥ |
tadvadarthānmanuṣyebhya ādadyādavihiṃsayā || 17||
puṣpaṃ puṣpaṃ vicinvīta mūlacchedaṃ na kārayet |
mālākāra ivārāme na yathāṅgārakārakaḥ || 18||
kiṃ nu me syādidaṃ kṛtvā kiṃ nu me syādakurvataḥ |
iti karmāṇi sañcintya kuryādvā puruṣo na vā || 19||
anārabhyā bhavantyarthāḥ ke cinnityaṃ tathāgatāḥ |
kṛtaḥ puruṣakāro'pi bhavedyeṣu nirarthakaḥ || 20||
kāṃścidarthānnaraḥ prājño labhu mūlānmahāphalān |
kṣipramārabhate kartuṃ na vighnayati tādṛśān || 21||
ṛju paśyati yaḥ sarvaṃ cakṣuṣānupibanniva |
āsīnamapi tūṣṇīkamanurajyanti taṃ prajāḥ || 22||
cakṣuṣā manasā vācā karmaṇā ca caturvidham |
prasādayati lokaṃ yastaṃ loko'nuprasīdati || 23||
yasmāttrasyanti bhūtāni mṛgavyādhānmṛgā iva |
sāgarāntāmapi mahīṃ labdhvā sa parihīyate || 24||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ prāptavānsvena tejasā |
vāyurabhramivāsādya bhraṃśayatyanaye sthitaḥ || 25||
dharmamācarato rājñaḥ sadbhiścaritamāditaḥ |
vasudhā vasusampūrṇā vardhate bhūtivardhanī || 26||
atha santyajato dharmamadharmaṃ cānutiṣṭhataḥ |
pratisaṃveṣṭate bhūmiragnau carmāhitaṃ yathā || 27||
ya eva yatnaḥ kriyate prara rāṣṭrāvamardane |
sa eva yatnaḥ kartavyaḥ svarāṣṭra paripālane || 28||
dharmeṇa rājyaṃ vindeta dharmeṇa paripālayet |
dharmamūlāṃ śriyaṃ prāpya na jahāti na hīyate || 29||
apyunmattātpralapato bālācca parisarpataḥ |
sarvataḥ sāramādadyādaśmabhya iva kāñcanam || 30||
suvyāhṛtāni sudhiyāṃ sukṛtāni tatastataḥ |
sañcinvandhīra āsīta śilā hārī śilaṃ yathā || 31||
gandhena gāvaḥ paśyanti vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ |
cāraiḥ paśyanti rājānaścakṣurbhyāmitare janāḥ || 32||
bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ yā gaurbhavati durduhā |
atha yā suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi || 33||
yadataptaṃ praṇamati na tatsantāpayantyapi |
yacca svayaṃ nataṃ dāru na tatsannāmayantyapi || 34||
etayopamayā dhīraḥ sannameta balīyase |
indrāya sa praṇamate namate yo balīyase || 35||
parjanyanāthāḥ paśavo rājāno mitra bāndhavāḥ |
patayo bāndhavāḥ strīṇāṃ brāhmaṇā veda bāndhavāḥ || 36||
satyena rakṣyate dharmo vidyā yogena rakṣyate |
mṛjayā rakṣyate rūpaṃ kulaṃ vṛttena rakṣyate || 37||
mānena rakṣyate dhānyamaśvānrakṣyatyanukramaḥ |
abhīkṣṇadarśanādgāvaḥ striyo rakṣyāḥ kucelataḥ || 38||
na kulaṃ vṛtti hīnasya pramāṇamiti me matiḥ |
antyeṣvapi hi jātānāṃ vṛttameva viśiṣyate || 39||
ya īrṣyuḥ paravitteṣu rūpe vīrye kulānvaye |
sukhe saubhāgyasatkāre tasya vyādhiranantakaḥ || 40||
akārya karaṇādbhītaḥ kāryāṇāṃ ca vivarjanāt |
akāle mantrabhedācca yena mādyenna tatpibet || 41||
vidyāmado dhanamadastṛtīyo'bhijano madaḥ |
ete madāvaliptānāmeta eva satāṃ damāḥ || 42||
asanto'bhyarthitāḥ sadbhiḥ kiṃ citkāryaṃ kadā cana |
manyante santamātmānamasantamapi viśrutam || 43||
gatirātmavatāṃ santaḥ santa eva satāṃ gatiḥ |
asatāṃ ca gatiḥ santo na tvasantaḥ satāṃ gatiḥ || 44||
jitā sabhā vastravatā samāśā gomatā jitā |
adhvā jito yānavatā sarvaṃ śīlavatā jitam || 45||
śīlaṃ pradhānaṃ puruṣe tadyasyeha praṇaśyati |
na tasya jīvitenārtho na dhanena na bandhubhiḥ || 46||
āḍhyānāṃ māṃsaparamaṃ madhyānāṃ gorasottaram |
lavaṇottaraṃ daridrāṇāṃ bhojanaṃ bharatarṣabha || 47||
sampannataramevānnaṃ daridrā bhuñjate sadā |
kṣutsvādutāṃ janayati sā cāḍhyeṣu sudurlabhā || 48||
prāyeṇa śrīmatāṃ loke bhoktuṃ śaktirna vidyate |
daridrāṇāṃ tu rājendra api kāṣṭhaṃ hi jīryate || 49||
avṛttirbhayamantyānāṃ madhyānāṃ maraṇādbhayam |
uttamānāṃ tu martyānāmavamānātparaṃ bhayam || 50||
aiśvaryamadapāpiṣṭhā madāḥ pānamadādayaḥ |
aiśvaryamadamatto hi nāpatitvā vibudhyate || 51||
indriyaurindriyārtheṣu vartamānairanigrahaiḥ |
tairayaṃ tāpyate loko nakṣatrāṇi grahairiva || 52||
yo jitaḥ pañcavargeṇa sahajenātma karśinā |
āpadastasya vardhante śuklapakṣa ivoḍurāḍ || 53||
avijitya ya ātmānamamātyānvijigīṣate |
amitrānvājitāmātyaḥ so'vaśaḥ parihīyate || 54||
ātmānameva prathamaṃ deśarūpeṇa yo jayet |
tato'mātyānamitrāṃśca na moghaṃ vijigīṣate || 55||
vaśyendriyaṃ jitāmātyaṃ dhṛtadaṇḍaṃ vikāriṣu |
parīkṣya kāriṇaṃ dhīramatyantaṃ śrīrniṣevate || 56||
rathaḥ śarīraṃ puruṣasya rājan
nātmā niyantendriyāṇyasya cāśvāḥ |
tairapramattaḥ kuśalaḥ sadaśvair
dāntaiḥ sukhaṃ yāti rathīva dhīraḥ || 57||
etānyanigṛhītāni vyāpādayitumapyalam |
avidheyā ivādāntā hayāḥ pathi kusārathim || 58||
anarthamarthataḥ paśyannartaṃ caivāpyanarthataḥ |
indriyaiḥ prasṛto bālaḥ suduḥkhaṃ manyate sukham || 59||
dharmārthau yaḥ parityajya syādindriyavaśānugaḥ |
śrīprāṇadhanadārebhya kṣipraṃ sa parihīyate || 60||
arthānāmīśvaro yaḥ syādindriyāṇāmanīśvaraḥ |
indriyāṇāmanaiśvaryādaiśvaryādbhraśyate hi saḥ || 61||
ātmanātmānamanvicchenmano buddhīndriyairyataiḥ |
ātmaiva hyātmano bandhurātmaiva ripurātmanaḥ || 62||
kṣudrākṣeṇeva jālena jhaṣāvapihitāvubhau |
kāmaśca rājankrodhaśca tau prājñānaṃ vilumpataḥ || 63||
samavekṣyeha dharmārthau sambhārānyo'dhigacchati |
sa vai sambhṛta sambhāraḥ satataṃ sukhamedhate || 64||
yaḥ pañcābhyantarāñśatrūnavijitya matikṣayān |
jigīṣati ripūnanyānripavo'bhibhavanti tam || 65||
dṛśyante hi durātmāno vadhyamānāḥ svakarma bhiḥ |
indriyāṇāmanīśatvādrājāno rājyavibhramaiḥ || 66||
asantyāgātpāpakṛtāmapāpāṃs
tulyo daṇḍaḥ spṛśate miśrabhāvāt |
śuṣkeṇārdraṃ dahyate miśrabhāvāt
tasmātpāpaiḥ saha sandhiṃ na kuryāt || 67||
nijānutpatataḥ śatrūnpañca pañca prayojanān |
yo mohānna nighṛhṇāti tamāpadgrasate naram || 68||
anasūyārjavaṃ śaucaṃ santoṣaḥ priyavāditā |
damaḥ satyamanāyāso na bhavanti durātmanām || 69||
ātmajñānamanāyāsastitikṣā dharmanityatā |
vākcaiva guptā dānaṃ ca naitānyantyeṣu bhārata || 70||
ākrośa parivādābhyāṃ vihiṃsantyabudhā budhān |
vaktā pāpamupādatte kṣamamāṇo vimucyate || 71||
hiṃsā balamasādhūnāṃ rājñāṃ daṇḍavidhirbalam |
śuśrūṣā tu balaṃ strīṇāṃ kṣamāguṇavatāṃ balam || 72||
vāksaṃyamo hi nṛpate suduṣkaratamo mataḥ |
arthavacca vicitraṃ ca na śakyaṃ bahubhāṣitum || 73||
abhyāvahati kalyāṇaṃ vividhā vāksubhāṣitā |
saiva durbhāṣitā rājannanarthāyopapadyate || 74||
saṃrohati śarairviddhaṃ vanaṃ paraśunā hatam |
vācā duruktaṃ bībhatsaṃ na saṃrohati vākkṣatam || 75||
karṇinālīkanārācā nirharanti śarīrataḥ |
vākṣalyastu na nirhartuṃ śakyo hṛdi śayo hi saḥ || 76||
vāksāyakā vadanānniṣpatanti
yairāhataḥ śocati ratryahāni |
parasya nāmarmasu te patanti
tānpaṇḍito nāvasṛjetpareṣu || 77||
yasmai devāḥ prayacchanti puruṣāya parābhavam |
buddhiṃ tasyāpakarṣanti so'pācīnāni paśyati || 78||
buddhau kaluṣa bhūtāyāṃ vināśe pratyupasthite |
anayo nayasaṅkāśo hṛdayānnāpasarpati || 79||
seyaṃ buddhiḥ parītā te putrāṇāṃ tava bhārata |
pāṇḍavānāṃ virodhena na caināṃ avabudhyase || 80||
rājā lakṣaṇasampannastrailokyasyāpi yo bhavet |
śiṣyaste śāsitā so'stu dhṛtarāṣṭra yudhiṣṭhiraḥ || 81||
atīva sarvānputrāṃste bhāgadheya puraskṛtaḥ |
tejasā prajñayā caiva yukto dharmārthatattvavit || 82||
ānṛśaṃsyādanukrośādyo'sau dharmabhṛtāṃ varaḥ |
gauravāttava rājendra bahūnkleśāṃstitikṣati || 83||
|| iti śrīmahābhārate udyogaparvaṇi prajāgaraparvaṇi
viduranītivākye catustriṃśo'dhyāyaḥ || 34||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.