ਸ਼ਕ੍ਰਾਦਿਸ੍ਤੁਤਿਰ੍ਨਾਮ ਚਤੁਰ੍ਧੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
ਧ੍ਯਾਨਂ
ਕਾਲਾਭ੍ਰਾਭਾਂ ਕਟਾਕ੍षੈਰ੍ ਅਰਿ ਕੁਲ ਭਯਦਾਂ ਮੌਲਿ ਬਦ੍ਧੇਨ੍ਦੁ ਰੇਖਾਂ
ਸ਼ਙ੍ਖ-ਚਕ੍ਰਂ ਕृਪਾਣਂ ਤ੍ਰਿਸ਼ਿਖਮਪਿ ਕਰੈ-ਰੁਦ੍ਵਹਨ੍ਤੀਂ ਤ੍ਰਿਨੇਰ਼੍ਤ੍ਰਮ੍ ।
ਸਿਂਹ ਸ੍ਕਨ੍ਦਾਧਿਰੂਢਾਂ ਤ੍ਰਿਭੁਵਨ-ਮਖਿਲਂ ਤੇਜਸਾ ਪੂਰਯਨ੍ਤੀਂ
ਧ੍ਯਾਯੇ-ਦ੍ਦੁਰ੍ਗਾਂ ਜਯਾਖ੍ਯਾਂ ਤ੍ਰਿਦਸ਼-ਪਰਿਵृਤਾਂ ਸੇਵਿਤਾਂ ਸਿਦ੍ਧਿ ਕਾਮੈਃ ॥
ऋषਿਰੁਵਾਚ ॥1॥
ਸ਼ਕ੍ਰਾਦਯਃ ਸੁਰਗਣਾ ਨਿਹਤੇऽਤਿਵੀਰ੍ਯੇ
ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਦੁਰਾਤ੍ਮਨਿ ਸੁਰਾਰਿਬਲੇ ਚ ਦੇਵ੍ਯਾ ।
ਤਾਂ ਤੁष੍ਟੁਵੁਃ ਪ੍ਰਣਤਿਨਮ੍ਰਸ਼ਿਰੋਧਰਾਂਸਾ
ਵਾਗ੍ਭਿਃ ਪ੍ਰਹਰ੍षਪੁਲਕੋਦ੍ਗਮਚਾਰੁਦੇਹਾਃ ॥ 2 ॥
ਦੇਵ੍ਯਾ ਯਯਾ ਤਤਮਿਦਂ ਜਗਦਾਤ੍ਮਸ਼ਕ੍ਤ੍ਯਾ
ਨਿਃਸ਼ੇषਦੇਵਗਣਸ਼ਕ੍ਤਿਸਮੂਹਮੂਰ੍ਤ੍ਯਾ ।
ਤਾਮਮ੍ਬਿਕਾਮਖਿਲਦੇਵਮਹਰ੍षਿਪੂਜ੍ਯਾਂ
ਭਕ੍ਤ੍ਯਾ ਨਤਾਃ ਸ੍ਮ ਵਿਦਧਾਤੁਸ਼ੁਭਾਨਿ ਸਾ ਨਃ ॥3॥
ਯਸ੍ਯਾਃ ਪ੍ਰਭਾਵਮਤੁਲਂ ਭਗਵਾਨਨਨ੍ਤੋ
ਬ੍ਰਹ੍ਮਾ ਹਰਸ਼੍ਚ ਨਹਿ ਵਕ੍ਤੁਮਲਂ ਬਲਂ ਚ ।
ਸਾ ਚਣ੍ਡਿਕਾऽਖਿਲ ਜਗਤ੍ਪਰਿਪਾਲਨਾਯ
ਨਾਸ਼ਾਯ ਚਾਸ਼ੁਭਭਯਸ੍ਯ ਮਤਿਂ ਕਰੋਤੁ ॥4॥
ਯਾ ਸ਼੍ਰੀਃ ਸ੍ਵਯਂ ਸੁਕृਤਿਨਾਂ ਭਵਨੇष੍ਵਲਕ੍ष੍ਮੀਃ
ਪਾਪਾਤ੍ਮਨਾਂ ਕृਤਧਿਯਾਂ ਹृਦਯੇषੁ ਬੁਦ੍ਧਿਃ ।
ਸ਼੍ਰਦ੍ਥਾ ਸਤਾਂ ਕੁਲਜਨਪ੍ਰਭਵਸ੍ਯ ਲਜ੍ਜਾ
ਤਾਂ ਤ੍ਵਾਂ ਨਤਾਃ ਸ੍ਮ ਪਰਿਪਾਲਯ ਦੇਵਿ ਵਿਸ਼੍ਵਮ੍ ॥5॥
ਕਿਂ ਵਰ੍ਣਯਾਮ ਤਵਰੂਪ ਮਚਿਨ੍ਤ੍ਯਮੇਤਤ੍
ਕਿਞ੍ਚਾਤਿਵੀਰ੍ਯਮਸੁਰਕ੍षਯਕਾਰਿ ਭੂਰਿ ।
ਕਿਂ ਚਾਹਵੇषੁ ਚਰਿਤਾਨਿ ਤਵਾਤ੍ਭੁਤਾਨਿ
ਸਰ੍ਵੇषੁ ਦੇਵ੍ਯਸੁਰਦੇਵਗਣਾਦਿਕੇषੁ । ॥6॥
ਹੇਤੁਃ ਸਮਸ੍ਤਜਗਤਾਂ ਤ੍ਰਿਗੁਣਾਪਿ ਦੋषੈਃ
ਨ ਜ੍ਞਾਯਸੇ ਹਰਿਹਰਾਦਿਭਿਰਵ੍ਯਪਾਰਾ ।
ਸਰ੍ਵਾਸ਼੍ਰਯਾਖਿਲਮਿਦਂ ਜਗਦਂਸ਼ਭੂਤਂ
ਅਵ੍ਯਾਕृਤਾ ਹਿ ਪਰਮਾ ਪ੍ਰਕृਤਿਸ੍ਤ੍ਵਮਾਦ੍ਯਾ ॥6॥
ਯਸ੍ਯਾਃ ਸਮਸ੍ਤਸੁਰਤਾ ਸਮੁਦੀਰਣੇਨ
ਤृਪ੍ਤਿਂ ਪ੍ਰਯਾਤਿ ਸਕਲੇषੁ ਮਖੇषੁ ਦੇਵਿ ।
ਸ੍ਵਾਹਾਸਿ ਵੈ ਪਿਤृ ਗਣਸ੍ਯ ਚ ਤृਪ੍ਤਿ ਹੇਤੁ
ਰੁਚ੍ਚਾਰ੍ਯਸੇ ਤ੍ਵਮਤ ਏਵ ਜਨੈਃ ਸ੍ਵਧਾਚ ॥8॥
ਯਾ ਮੁਕ੍ਤਿਹੇਤੁਰਵਿਚਿਨ੍ਤ੍ਯ ਮਹਾਵ੍ਰਤਾ ਤ੍ਵਂ
ਅਭ੍ਯਸ੍ਯਸੇ ਸੁਨਿਯਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਤਤ੍ਵਸਾਰੈਃ ।
ਮੋਕ੍षਾਰ੍ਥਿਭਿਰ੍ਮੁਨਿਭਿਰਸ੍ਤਸਮਸ੍ਤਦੋषੈ
ਰ੍ਵਿਦ੍ਯਾऽਸਿ ਸਾ ਭਗਵਤੀ ਪਰਮਾ ਹਿ ਦੇਵਿ ॥9॥
ਸ਼ਬ੍ਦਾਤ੍ਮਿਕਾ ਸੁਵਿਮਲਰ੍ਗ੍ਯਜੁषਾਂ ਨਿਧਾਨਂ
ਮੁਦ੍ਗੀਥਰਮ੍ਯਪਦਪਾਠਵਤਾਂ ਚ ਸਾਮ੍ਨਾਮ੍ ।
ਦੇਵੀ ਤ੍ਰਯੀ ਭਗਵਤੀ ਭਵਭਾਵਨਾਯ
ਵਾਰ੍ਤਾਸਿ ਸਰ੍ਵ ਜਗਤਾਂ ਪਰਮਾਰ੍ਤਿਹਨ੍ਤ੍ਰੀ ॥10॥
ਮੇਧਾਸਿ ਦੇਵਿ ਵਿਦਿਤਾਖਿਲਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਸਾਰਾ
ਦੁਰ੍ਗਾऽਸਿ ਦੁਰ੍ਗਭਵਸਾਗਰਸਨੌਰਸਙ੍ਗਾ ।
ਸ਼੍ਰੀਃ ਕੈਟ ਭਾਰਿਹृਦਯੈਕਕृਤਾਧਿਵਾਸਾ
ਗੌਰੀ ਤ੍ਵਮੇਵ ਸ਼ਸ਼ਿਮੌਲਿਕृਤ ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਾ ॥11॥
ਈषਤ੍ਸਹਾਸਮਮਲਂ ਪਰਿਪੂਰ੍ਣ ਚਨ੍ਦ੍ਰ
ਬਿਮ੍ਬਾਨੁਕਾਰਿ ਕਨਕੋਤ੍ਤਮਕਾਨ੍ਤਿਕਾਨ੍ਤਮ੍ ।
ਅਤ੍ਯਦ੍ਭੁਤਂ ਪ੍ਰਹृਤਮਾਤ੍ਤਰੁषਾ ਤਥਾਪਿ
ਵਕ੍ਤ੍ਰਂ ਵਿਲੋਕ੍ਯ ਸਹਸਾ ਮਹਿषਾਸੁਰੇਣ ॥12॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾਤੁ ਦੇਵਿ ਕੁਪਿਤਂ ਭ੍ਰੁਕੁਟੀਕਰਾਲ
ਮੁਦ੍ਯਚ੍ਛਸ਼ਾਙ੍ਕਸਦृਸ਼ਚ੍ਛਵਿ ਯਨ੍ਨ ਸਦ੍ਯਃ ।
ਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ ਮੁਮੋਚ ਮਹਿषਸ੍ਤਦਤੀਵ ਚਿਤ੍ਰਂ
ਕੈਰ੍ਜੀਵ੍ਯਤੇ ਹਿ ਕੁਪਿਤਾਨ੍ਤਕਦਰ੍ਸ਼ਨੇਨ । ॥13॥
ਦੇਵਿਪ੍ਰਸੀਦ ਪਰਮਾ ਭਵਤੀ ਭਵਾਯ
ਸਦ੍ਯੋ ਵਿਨਾਸ਼ਯਸਿ ਕੋਪਵਤੀ ਕੁਲਾਨਿ ।
ਵਿਜ੍ਞਾਤਮੇਤਦਧੁਨੈਵ ਯਦਸ੍ਤਮੇਤਤ੍
ਨ੍ਨੀਤਂ ਬਲਂ ਸੁਵਿਪੁਲਂ ਮਹਿषਾਸੁਰਸ੍ਯ ॥14॥
ਤੇ ਸਮ੍ਮਤਾ ਜਨਪਦੇषੁ ਧਨਾਨਿ ਤੇषਾਂ
ਤੇषਾਂ ਯਸ਼ਾਂਸਿ ਨ ਚ ਸੀਦਤਿ ਧਰ੍ਮਵਰ੍ਗਃ ।
ਧਨ੍ਯਾਸ੍ਤਏਵ ਨਿਭृਤਾਤ੍ਮਜਭृਤ੍ਯਦਾਰਾ
ਯੇषਾਂ ਸਦਾਭ੍ਯੁਦਯਦਾ ਭਵਤੀ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨਾ॥15॥
ਧਰ੍ਮ੍ਯਾਣਿ ਦੇਵਿ ਸਕਲਾਨਿ ਸਦੈਵ ਕਰ੍ਮਾਨਿ
ਣ੍ਯਤ੍ਯਾਦृਤਃ ਪ੍ਰਤਿਦਿਨਂ ਸੁਕृਤੀ ਕਰੋਤਿ ।
ਸ੍ਵਰ੍ਗਂ ਪ੍ਰਯਾਤਿ ਚ ਤਤੋ ਭਵਤੀ ਪ੍ਰਸਾਦਾ
ਲ੍ਲੋਕਤ੍ਰਯੇऽਪਿ ਫਲਦਾ ਨਨੁ ਦੇਵਿ ਤੇਨ ॥16॥
ਦੁਰ੍ਗੇ ਸ੍ਮृਤਾ ਹਰਸਿ ਭੀਤਿ ਮਸ਼ੇਸ਼ ਜਨ੍ਤੋਃ
ਸ੍ਵਸ੍ਥੈਃ ਸ੍ਮृਤਾ ਮਤਿਮਤੀਵ ਸ਼ੁਭਾਂ ਦਦਾਸਿ ।
ਦਾਰਿਦ੍ਰ੍ਯਦੁਃਖਭਯਹਾਰਿਣਿ ਕਾ ਤ੍ਵਦਨ੍ਯਾ
ਸਰ੍ਵੋਪਕਾਰਕਰਣਾਯ ਸਦਾਰ੍ਦ੍ਰਚਿਤ੍ਤਾ ॥17॥
ਏਭਿਰ੍ਹਤੈਰ੍ਜਗਦੁਪੈਤਿ ਸੁਖਂ ਤਥੈਤੇ
ਕੁਰ੍ਵਨ੍ਤੁ ਨਾਮ ਨਰਕਾਯ ਚਿਰਾਯ ਪਾਪਮ੍ ।
ਸਙ੍ਗ੍ਰਾਮਮृਤ੍ਯੁਮਧਿਗਮ੍ਯ ਦਿਵਮ੍ਪ੍ਰਯਾਨ੍ਤੁ
ਮਤ੍ਵੇਤਿ ਨੂਨਮਹਿਤਾਨ੍ਵਿਨਿਹਂਸਿ ਦੇਵਿ ॥18॥
ਦृष੍ਟ੍ਵੈਵ ਕਿਂ ਨ ਭਵਤੀ ਪ੍ਰਕਰੋਤਿ ਭਸ੍ਮ
ਸਰ੍ਵਾਸੁਰਾਨਰਿषੁ ਯਤ੍ਪ੍ਰਹਿਣੋषਿ ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਮ੍ ।
ਲੋਕਾਨ੍ਪ੍ਰਯਾਨ੍ਤੁ ਰਿਪਵੋऽਪਿ ਹਿ ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਪੂਤਾ
ਇਤ੍ਥਂ ਮਤਿਰ੍ਭਵਤਿ ਤੇष੍ਵਹਿ ਤੇऽषੁਸਾਧ੍ਵੀ ॥19॥
ਖਡ੍ਗ ਪ੍ਰਭਾਨਿਕਰਵਿਸ੍ਫੁਰਣੈਸ੍ਤਧੋਗ੍ਰੈਃ
ਸ਼ੂਲਾਗ੍ਰਕਾਨ੍ਤਿਨਿਵਹੇਨ ਦृਸ਼ੋऽਸੁਰਾਣਾਮ੍ ।
ਯਨ੍ਨਾਗਤਾ ਵਿਲਯਮਂਸ਼ੁਮਦਿਨ੍ਦੁਖਣ੍ਡ
ਯੋਗ੍ਯਾਨਨਂ ਤਵ ਵਿਲੋਕ ਯਤਾਂ ਤਦੇਤਤ੍ ॥20॥
ਦੁਰ੍ਵृਤ੍ਤ ਵृਤ੍ਤ ਸ਼ਮਨਂ ਤਵ ਦੇਵਿ ਸ਼ੀਲਂ
ਰੂਪਂ ਤਥੈਤਦਵਿਚਿਨ੍ਤ੍ਯਮਤੁਲ੍ਯਮਨ੍ਯੈਃ ।
ਵੀਰ੍ਯਂ ਚ ਹਨ੍ਤृ ਹृਤਦੇਵਪਰਾਕ੍ਰਮਾਣਾਂ
ਵੈਰਿष੍ਵਪਿ ਪ੍ਰਕਟਿਤੈਵ ਦਯਾ ਤ੍ਵਯੇਤ੍ਥਮ੍ ॥21॥
ਕੇਨੋਪਮਾ ਭਵਤੁ ਤੇऽਸ੍ਯ ਪਰਾਕ੍ਰਮਸ੍ਯ
ਰੂਪਂ ਚ ਸ਼ਤृਭਯ ਕਾਰ੍ਯਤਿਹਾਰਿ ਕੁਤ੍ਰ ।
ਚਿਤ੍ਤੇਕृਪਾ ਸਮਰਨਿष੍ਟੁਰਤਾ ਚ ਦृष੍ਟਾ
ਤ੍ਵਯ੍ਯੇਵ ਦੇਵਿ ਵਰਦੇ ਭੁਵਨਤ੍ਰਯੇऽਪਿ ॥22॥
ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯਮੇਤਦਖਿਲਂ ਰਿਪੁਨਾਸ਼ਨੇਨ
ਤ੍ਰਾਤਂ ਤ੍ਵਯਾ ਸਮਰਮੂਰ੍ਧਨਿ ਤੇऽਪਿ ਹਤ੍ਵਾ ।
ਨੀਤਾ ਦਿਵਂ ਰਿਪੁਗਣਾ ਭਯਮਪ੍ਯਪਾਸ੍ਤਂ
ਅਸ੍ਮਾਕਮੁਨ੍ਮਦਸੁਰਾਰਿਭਵਂ ਨਮਸ੍ਤੇ ॥23॥
ਸ਼ੂਲੇਨ ਪਾਹਿ ਨੋ ਦੇਵਿ ਪਾਹਿ ਖਡ੍ਗੇਨ ਚਾਮ੍ਭਿਕੇ ।
ਘਣ੍ਟਾਸ੍ਵਨੇਨ ਨਃ ਪਾਹਿ ਚਾਪਜ੍ਯਾਨਿਸ੍ਵਨੇਨ ਚ ॥24॥
ਪ੍ਰਾਚ੍ਯਾਂ ਰਕ੍ष ਪ੍ਰਤੀਚ੍ਯਾਂ ਚ ਚਣ੍ਡਿਕੇ ਰਕ੍ष ਦਕ੍षਿਣੇ ।
ਭ੍ਰਾਮਣੇਨਾਤ੍ਮਸ਼ੂਲਸ੍ਯ ਉਤ੍ਤਰਸ੍ਯਾਂ ਤਥੇਸ਼੍ਵਰੀ॥25॥
ਸੌਮ੍ਯਾਨਿ ਯਾਨਿ ਰੂਪਾਣਿ ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯੇ ਵਿਚਰਨ੍ਤਿਤੇ ।
ਯਾਨਿ ਚਾਤ੍ਯਨ੍ਤ ਘੋਰਾਣਿ ਤੈਰਕ੍षਾਸ੍ਮਾਂਸ੍ਤਥਾਭੁਵਮ੍ ॥26॥
ਖਡ੍ਗਸ਼ੂਲਗਦਾਦੀਨਿ ਯਾਨਿ ਚਾਸ੍ਤ੍ਰਾਣਿ ਤੇऽਮ੍ਬਿਕੇ ।
ਕਰਪਲ੍ਲਵਸਙ੍ਗੀਨਿ ਤੈਰਸ੍ਮਾਨ੍ਰਕ੍ष ਸਰ੍ਵਤਃ ॥27॥
ऋषਿਰੁਵਾਚ ॥28॥
ਏਵਂ ਸ੍ਤੁਤਾ ਸੁਰੈਰ੍ਦਿਵ੍ਯੈਃ ਕੁਸੁਮੈਰ੍ਨਨ੍ਦਨੋਦ੍ਭਵੈਃ ।
ਅਰ੍ਚਿਤਾ ਜਗਤਾਂ ਧਾਤ੍ਰੀ ਤਥਾ ਗਨ੍ਧਾਨੁ ਲੇਪਨੈਃ ॥29॥
ਭਕ੍ਤ੍ਯਾ ਸਮਸ੍ਤੈਸ੍ਰਿ ਸ਼ੈਰ੍ਦਿਵ੍ਯੈਰ੍ਧੂਪੈਃ ਸੁਧੂਪਿਤਾ ।
ਪ੍ਰਾਹ ਪ੍ਰਸਾਦਸੁਮੁਖੀ ਸਮਸ੍ਤਾਨ੍ ਪ੍ਰਣਤਾਨ੍ ਸੁਰਾਨ੍। ॥30॥
ਦੇਵ੍ਯੁਵਾਚ ॥31॥
ਵ੍ਰਿਯਤਾਂ ਤ੍ਰਿਦਸ਼ਾਃ ਸਰ੍ਵੇ ਯਦਸ੍ਮਤ੍ਤੋऽਭਿਵਾਞ੍ਛਿਤਮ੍ ॥32॥
ਦੇਵਾ ਊਚੁ ॥33॥
ਭਗਵਤ੍ਯਾ ਕृਤਂ ਸਰ੍ਵਂ ਨ ਕਿਞ੍ਚਿਦਵਸ਼ਿष੍ਯਤੇ ।
ਯਦਯਂ ਨਿਹਤਃ ਸ਼ਤ੍ਰੁ ਰਸ੍ਮਾਕਂ ਮਹਿषਾਸੁਰਃ ॥34॥
ਯਦਿਚਾਪਿ ਵਰੋ ਦੇਯ ਸ੍ਤ੍ਵਯਾऽਸ੍ਮਾਕਂ ਮਹੇਸ਼੍ਵਰਿ ।
ਸਂਸ੍ਮृਤਾ ਸਂਸ੍ਮृਤਾ ਤ੍ਵਂ ਨੋ ਹਿਂ ਸੇਥਾਃਪਰਮਾਪਦਃ॥35॥
ਯਸ਼੍ਚ ਮਰ੍ਤ੍ਯਃ ਸ੍ਤਵੈਰੇਭਿਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਸ੍ਤੋष੍ਯਤ੍ਯਮਲਾਨਨੇ ।
ਤਸ੍ਯ ਵਿਤ੍ਤਰ੍ਦ੍ਧਿਵਿਭਵੈਰ੍ਧਨਦਾਰਾਦਿ ਸਮ੍ਪਦਾਮ੍ ॥36॥
ਵृਦ੍ਦਯੇऽ ਸ੍ਮਤ੍ਪ੍ਰਸਨ੍ਨਾ ਤ੍ਵਂ ਭਵੇਥਾਃ ਸਰ੍ਵਦਾਮ੍ਭਿਕੇ ॥37॥
ऋषਿਰੁਵਾਚ ॥38॥
ਇਤਿ ਪ੍ਰਸਾਦਿਤਾ ਦੇਵੈਰ੍ਜਗਤੋऽਰ੍ਥੇ ਤਥਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਤਥੇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਭਦ੍ਰਕਾਲੀ ਬਭੂਵਾਨ੍ਤਰ੍ਹਿਤਾ ਨृਪ ॥39॥
ਇਤ੍ਯੇਤਤ੍ਕਥਿਤਂ ਭੂਪ ਸਮ੍ਭੂਤਾ ਸਾ ਯਥਾਪੁਰਾ ।
ਦੇਵੀ ਦੇਵਸ਼ਰੀਰੇਭ੍ਯੋ ਜਗਤ੍ਪ੍ਰਯਹਿਤੈषਿਣੀ ॥40॥
ਪੁਨਸ਼੍ਚ ਗੌਰੀ ਦੇਹਾਤ੍ਸਾ ਸਮੁਦ੍ਭੂਤਾ ਯਥਾਭਵਤ੍ ।
ਵਧਾਯ ਦੁष੍ਟ ਦੈਤ੍ਯਾਨਾਂ ਤਥਾ ਸ਼ੁਮ੍ਭਨਿਸ਼ੁਮ੍ਭਯੋਃ ॥41॥
ਰਕ੍षਣਾਯ ਚ ਲੋਕਾਨਾਂ ਦੇਵਾਨਾਮੁਪਕਾਰਿਣੀ ।
ਤਚ੍ਛृ ਣੁष੍ਵ ਮਯਾਖ੍ਯਾਤਂ ਯਥਾਵਤ੍ਕਥਯਾਮਿਤੇ
ਹ੍ਰੀਂ ੴ ॥42॥
॥ ਜਯ ਜਯ ਸ਼੍ਰੀ ਮਾਰ੍ਕਣ੍ਡੇਯ ਪੁਰਾਣੇ ਸਾਵਰ੍ਨਿਕੇ ਮਨ੍ਵਨ੍ਤਰੇ ਦੇਵਿ ਮਹਤ੍ਮ੍ਯੇ ਸ਼ਕ੍ਰਾਦਿਸ੍ਤੁਤਿਰ੍ਨਾਮ ਚਤੁਰ੍ਧੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ਸਮਾਪ੍ਤਮ੍ ॥
ਆਹੁਤਿ
ਹ੍ਰੀਂ ਜਯਨ੍ਤੀ ਸਾਙ੍ਗਾਯੈ ਸਾਯੁਧਾਯੈ ਸਸ਼ਕ੍ਤਿਕਾਯੈ ਸਪਰਿਵਾਰਾਯੈ ਸਵਾਹਨਾਯੈ ਸ਼੍ਰੀ ਮਹਾਲਕ੍ष੍ਮ੍ਯੈ ਲਕ੍ष੍ਮੀ ਬੀਜਾਦਿष੍ਟਾਯੈ ਮਹਾਹੁਤਿਂ ਸਮਰ੍ਪਯਾਮਿ ਨਮਃ ਸ੍ਵਾਹਾ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śakrādistutirnāma caturdho'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ
kālābhrābhāṃ kaṭākṣair ari kula bhayadāṃ mauli baddhendu rekhāṃ
śaṅkha-cakraṃ kṛpāṇaṃ triśikhamapi karai-rudvahantīṃ trineṟtram |
siṃha skandādhirūḍhāṃ tribhuvana-makhilaṃ tejasā pūrayantīṃ
dhyāye-ddurgāṃ jayākhyāṃ tridaśa-parivṛtāṃ sevitāṃ siddhi kāmaiḥ ||
ṛṣiruvāca ||1||
śakrādayaḥ suragaṇā nihate'tivīrye
tasmindurātmani surāribale ca devyā |
tāṃ tuṣṭuvuḥ praṇatinamraśirodharāṃsā
vāgbhiḥ praharṣapulakodgamacārudehāḥ || 2 ||
devyā yayā tatamidaṃ jagadātmaśaktyā
niḥśeṣadevagaṇaśaktisamūhamūrtyā |
tāmambikāmakhiladevamaharṣipūjyāṃ
bhaktyā natāḥ sma vidadhātuśubhāni sā naḥ ||3||
yasyāḥ prabhāvamatulaṃ bhagavānananto
brahmā haraśca nahi vaktumalaṃ balaṃ ca |
sā caṇḍikā'khila jagatparipālanāya
nāśāya cāśubhabhayasya matiṃ karotu ||4||
yā śrīḥ svayaṃ sukṛtināṃ bhavaneṣvalakṣmīḥ
pāpātmanāṃ kṛtadhiyāṃ hṛdayeṣu buddhiḥ |
śradthā satāṃ kulajanaprabhavasya lajjā
tāṃ tvāṃ natāḥ sma paripālaya devi viśvam ||5||
kiṃ varṇayāma tavarūpa macintyametat
kiñcātivīryamasurakṣayakāri bhūri |
kiṃ cāhaveṣu caritāni tavātbhutāni
sarveṣu devyasuradevagaṇādikeṣu | ||6||
hetuḥ samastajagatāṃ triguṇāpi doṣaiḥ
na jñāyase hariharādibhiravyapārā |
sarvāśrayākhilamidaṃ jagadaṃśabhūtaṃ
avyākṛtā hi paramā prakṛtistvamādyā ||6||
yasyāḥ samastasuratā samudīraṇena
tṛptiṃ prayāti sakaleṣu makheṣu devi |
svāhāsi vai pitṛ gaṇasya ca tṛpti hetu
ruccāryase tvamata eva janaiḥ svadhāca ||8||
yā muktiheturavicintya mahāvratā tvaṃ
abhyasyase suniyatendriyatatvasāraiḥ |
mokṣārthibhirmunibhirastasamastadoṣai
rvidyā'si sā bhagavatī paramā hi devi ||9||
śabdātmikā suvimalargyajuṣāṃ nidhānaṃ
mudgītharamyapadapāṭhavatāṃ ca sāmnām |
devī trayī bhagavatī bhavabhāvanāya
vārtāsi sarva jagatāṃ paramārtihantrī ||10||
medhāsi devi viditākhilaśāstrasārā
durgā'si durgabhavasāgarasanaurasaṅgā |
śrīḥ kaiṭa bhārihṛdayaikakṛtādhivāsā
gaurī tvameva śaśimaulikṛta pratiṣṭhā ||11||
īṣatsahāsamamalaṃ paripūrṇa candra
bimbānukāri kanakottamakāntikāntam |
atyadbhutaṃ prahṛtamāttaruṣā tathāpi
vaktraṃ vilokya sahasā mahiṣāsureṇa ||12||
dṛṣṭvātu devi kupitaṃ bhrukuṭīkarāla
mudyacchaśāṅkasadṛśacchavi yanna sadyaḥ |
prāṇān mumoca mahiṣastadatīva citraṃ
kairjīvyate hi kupitāntakadarśanena | ||13||
deviprasīda paramā bhavatī bhavāya
sadyo vināśayasi kopavatī kulāni |
vijñātametadadhunaiva yadastametat
nnītaṃ balaṃ suvipulaṃ mahiṣāsurasya ||14||
te sammatā janapadeṣu dhanāni teṣāṃ
teṣāṃ yaśāṃsi na ca sīdati dharmavargaḥ |
dhanyāstaeva nibhṛtātmajabhṛtyadārā
yeṣāṃ sadābhyudayadā bhavatī prasannā||15||
dharmyāṇi devi sakalāni sadaiva karmāni
ṇyatyādṛtaḥ pratidinaṃ sukṛtī karoti |
svargaṃ prayāti ca tato bhavatī prasādā
llokatraye'pi phaladā nanu devi tena ||16||
durge smṛtā harasi bhīti maśeśa jantoḥ
svasthaiḥ smṛtā matimatīva śubhāṃ dadāsi |
dāridryaduḥkhabhayahāriṇi kā tvadanyā
sarvopakārakaraṇāya sadārdracittā ||17||
ebhirhatairjagadupaiti sukhaṃ tathaite
kurvantu nāma narakāya cirāya pāpam |
saṅgrāmamṛtyumadhigamya divamprayāntu
matveti nūnamahitānvinihaṃsi devi ||18||
dṛṣṭvaiva kiṃ na bhavatī prakaroti bhasma
sarvāsurānariṣu yatprahiṇoṣi śastram |
lokānprayāntu ripavo'pi hi śastrapūtā
itthaṃ matirbhavati teṣvahi te'ṣusādhvī ||19||
khaḍga prabhānikaravisphuraṇaistadhograiḥ
śūlāgrakāntinivahena dṛśo'surāṇām |
yannāgatā vilayamaṃśumadindukhaṇḍa
yogyānanaṃ tava viloka yatāṃ tadetat ||20||
durvṛtta vṛtta śamanaṃ tava devi śīlaṃ
rūpaṃ tathaitadavicintyamatulyamanyaiḥ |
vīryaṃ ca hantṛ hṛtadevaparākramāṇāṃ
vairiṣvapi prakaṭitaiva dayā tvayettham ||21||
kenopamā bhavatu te'sya parākramasya
rūpaṃ ca śatṛbhaya kāryatihāri kutra |
cittekṛpā samaraniṣṭuratā ca dṛṣṭā
tvayyeva devi varade bhuvanatraye'pi ||22||
trailokyametadakhilaṃ ripunāśanena
trātaṃ tvayā samaramūrdhani te'pi hatvā |
nītā divaṃ ripugaṇā bhayamapyapāstaṃ
asmākamunmadasurāribhavaṃ namaste ||23||
śūlena pāhi no devi pāhi khaḍgena cāmbhike |
ghaṇṭāsvanena naḥ pāhi cāpajyānisvanena ca ||24||
prācyāṃ rakṣa pratīcyāṃ ca caṇḍike rakṣa dakṣiṇe |
bhrāmaṇenātmaśūlasya uttarasyāṃ tatheśvarī||25||
saumyāni yāni rūpāṇi trailokye vicarantite |
yāni cātyanta ghorāṇi tairakṣāsmāṃstathābhuvam ||26||
khaḍgaśūlagadādīni yāni cāstrāṇi te'mbike |
karapallavasaṅgīni tairasmānrakṣa sarvataḥ ||27||
ṛṣiruvāca ||28||
evaṃ stutā surairdivyaiḥ kusumairnandanodbhavaiḥ |
arcitā jagatāṃ dhātrī tathā gandhānu lepanaiḥ ||29||
bhaktyā samastaisri śairdivyairdhūpaiḥ sudhūpitā |
prāha prasādasumukhī samastān praṇatān surān| ||30||
devyuvāca ||31||
vriyatāṃ tridaśāḥ sarve yadasmatto'bhivāñchitam ||32||
devā ūcu ||33||
bhagavatyā kṛtaṃ sarvaṃ na kiñcidavaśiṣyate |
yadayaṃ nihataḥ śatru rasmākaṃ mahiṣāsuraḥ ||34||
yadicāpi varo deya stvayā'smākaṃ maheśvari |
saṃsmṛtā saṃsmṛtā tvaṃ no hiṃ sethāḥparamāpadaḥ||35||
yaśca martyaḥ stavairebhistvāṃ stoṣyatyamalānane |
tasya vittarddhivibhavairdhanadārādi sampadām ||36||
vṛddaye' smatprasannā tvaṃ bhavethāḥ sarvadāmbhike ||37||
ṛṣiruvāca ||38||
iti prasāditā devairjagato'rthe tathātmanaḥ |
tathetyuktvā bhadrakālī babhūvāntarhitā nṛpa ||39||
ityetatkathitaṃ bhūpa sambhūtā sā yathāpurā |
devī devaśarīrebhyo jagatprayahitaiṣiṇī ||40||
punaśca gaurī dehātsā samudbhūtā yathābhavat |
vadhāya duṣṭa daityānāṃ tathā śumbhaniśumbhayoḥ ||41||
rakṣaṇāya ca lokānāṃ devānāmupakāriṇī |
tacchṛ ṇuṣva mayākhyātaṃ yathāvatkathayāmite
hrīṃ oṃ ||42||
|| jaya jaya śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye śakrādistutirnāma caturdho'dhyāyaḥ samāptam ||
āhuti
hrīṃ jayantī sāṅgāyai sāyudhāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai śrī mahālakṣmyai lakṣmī bījādiṣṭāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
शक्रादिस्तुतिर्नाम चतुर्धोऽध्यायः ॥
ध्यानं
कालाभ्राभां कटाक्षैर् अरि कुल भयदां मौलि बद्धेन्दु रेखां
शङ्ख-चक्रं कृपाणं त्रिशिखमपि करै-रुद्वहन्तीं त्रिनेऱ्त्रम् ।
सिंह स्कन्दाधिरूढां त्रिभुवन-मखिलं तेजसा पूरयन्तीं
ध्याये-द्दुर्गां जयाख्यां त्रिदश-परिवृतां सेवितां सिद्धि कामैः ॥
ऋषिरुवाच ॥1॥
शक्रादयः सुरगणा निहतेऽतिवीर्ये
तस्मिन्दुरात्मनि सुरारिबले च देव्या ।
तां तुष्टुवुः प्रणतिनम्रशिरोधरांसा
वाग्भिः प्रहर्षपुलकोद्गमचारुदेहाः ॥ 2 ॥
देव्या यया ततमिदं जगदात्मशक्त्या
निःशेषदेवगणशक्तिसमूहमूर्त्या ।
तामम्बिकामखिलदेवमहर्षिपूज्यां
भक्त्या नताः स्म विदधातुशुभानि सा नः ॥3॥
यस्याः प्रभावमतुलं भगवाननन्तो
ब्रह्मा हरश्च नहि वक्तुमलं बलं च ।
सा चण्डिकाऽखिल जगत्परिपालनाय
नाशाय चाशुभभयस्य मतिं करोतु ॥4॥
या श्रीः स्वयं सुकृतिनां भवनेष्वलक्ष्मीः
पापात्मनां कृतधियां हृदयेषु बुद्धिः ।
श्रद्था सतां कुलजनप्रभवस्य लज्जा
तां त्वां नताः स्म परिपालय देवि विश्वम् ॥5॥
किं वर्णयाम तवरूप मचिन्त्यमेतत्
किञ्चातिवीर्यमसुरक्षयकारि भूरि ।
किं चाहवेषु चरितानि तवात्भुतानि
सर्वेषु देव्यसुरदेवगणादिकेषु । ॥6॥
हेतुः समस्तजगतां त्रिगुणापि दोषैः
न ज्ञायसे हरिहरादिभिरव्यपारा ।
सर्वाश्रयाखिलमिदं जगदंशभूतं
अव्याकृता हि परमा प्रकृतिस्त्वमाद्या ॥6॥
यस्याः समस्तसुरता समुदीरणेन
तृप्तिं प्रयाति सकलेषु मखेषु देवि ।
स्वाहासि वै पितृ गणस्य च तृप्ति हेतु
रुच्चार्यसे त्वमत एव जनैः स्वधाच ॥8॥
या मुक्तिहेतुरविचिन्त्य महाव्रता त्वं
अभ्यस्यसे सुनियतेन्द्रियतत्वसारैः ।
मोक्षार्थिभिर्मुनिभिरस्तसमस्तदोषै
र्विद्याऽसि सा भगवती परमा हि देवि ॥9॥
शब्दात्मिका सुविमलर्ग्यजुषां निधानं
मुद्गीथरम्यपदपाठवतां च साम्नाम् ।
देवी त्रयी भगवती भवभावनाय
वार्तासि सर्व जगतां परमार्तिहन्त्री ॥10॥
मेधासि देवि विदिताखिलशास्त्रसारा
दुर्गाऽसि दुर्गभवसागरसनौरसङ्गा ।
श्रीः कैट भारिहृदयैककृताधिवासा
गौरी त्वमेव शशिमौलिकृत प्रतिष्ठा ॥11॥
ईषत्सहासममलं परिपूर्ण चन्द्र
बिम्बानुकारि कनकोत्तमकान्तिकान्तम् ।
अत्यद्भुतं प्रहृतमात्तरुषा तथापि
वक्त्रं विलोक्य सहसा महिषासुरेण ॥12॥
दृष्ट्वातु देवि कुपितं भ्रुकुटीकराल
मुद्यच्छशाङ्कसदृशच्छवि यन्न सद्यः ।
प्राणान् मुमोच महिषस्तदतीव चित्रं
कैर्जीव्यते हि कुपितान्तकदर्शनेन । ॥13॥
देविप्रसीद परमा भवती भवाय
सद्यो विनाशयसि कोपवती कुलानि ।
विज्ञातमेतदधुनैव यदस्तमेतत्
न्नीतं बलं सुविपुलं महिषासुरस्य ॥14॥
ते सम्मता जनपदेषु धनानि तेषां
तेषां यशांसि न च सीदति धर्मवर्गः ।
धन्यास्तएव निभृतात्मजभृत्यदारा
येषां सदाभ्युदयदा भवती प्रसन्ना॥15॥
धर्म्याणि देवि सकलानि सदैव कर्मानि
ण्यत्यादृतः प्रतिदिनं सुकृती करोति ।
स्वर्गं प्रयाति च ततो भवती प्रसादा
ल्लोकत्रयेऽपि फलदा ननु देवि तेन ॥16॥
दुर्गे स्मृता हरसि भीति मशेश जन्तोः
स्वस्थैः स्मृता मतिमतीव शुभां ददासि ।
दारिद्र्यदुःखभयहारिणि का त्वदन्या
सर्वोपकारकरणाय सदार्द्रचित्ता ॥17॥
एभिर्हतैर्जगदुपैति सुखं तथैते
कुर्वन्तु नाम नरकाय चिराय पापम् ।
सङ्ग्राममृत्युमधिगम्य दिवम्प्रयान्तु
मत्वेति नूनमहितान्विनिहंसि देवि ॥18॥
दृष्ट्वैव किं न भवती प्रकरोति भस्म
सर्वासुरानरिषु यत्प्रहिणोषि शस्त्रम् ।
लोकान्प्रयान्तु रिपवोऽपि हि शस्त्रपूता
इत्थं मतिर्भवति तेष्वहि तेऽषुसाध्वी ॥19॥
खड्ग प्रभानिकरविस्फुरणैस्तधोग्रैः
शूलाग्रकान्तिनिवहेन दृशोऽसुराणाम् ।
यन्नागता विलयमंशुमदिन्दुखण्ड
योग्याननं तव विलोक यतां तदेतत् ॥20॥
दुर्वृत्त वृत्त शमनं तव देवि शीलं
रूपं तथैतदविचिन्त्यमतुल्यमन्यैः ।
वीर्यं च हन्तृ हृतदेवपराक्रमाणां
वैरिष्वपि प्रकटितैव दया त्वयेत्थम् ॥21॥
केनोपमा भवतु तेऽस्य पराक्रमस्य
रूपं च शतृभय कार्यतिहारि कुत्र ।
चित्तेकृपा समरनिष्टुरता च दृष्टा
त्वय्येव देवि वरदे भुवनत्रयेऽपि ॥22॥
त्रैलोक्यमेतदखिलं रिपुनाशनेन
त्रातं त्वया समरमूर्धनि तेऽपि हत्वा ।
नीता दिवं रिपुगणा भयमप्यपास्तं
अस्माकमुन्मदसुरारिभवं नमस्ते ॥23॥
शूलेन पाहि नो देवि पाहि खड्गेन चाम्भिके ।
घण्टास्वनेन नः पाहि चापज्यानिस्वनेन च ॥24॥
प्राच्यां रक्ष प्रतीच्यां च चण्डिके रक्ष दक्षिणे ।
भ्रामणेनात्मशूलस्य उत्तरस्यां तथेश्वरी॥25॥
सौम्यानि यानि रूपाणि त्रैलोक्ये विचरन्तिते ।
यानि चात्यन्त घोराणि तैरक्षास्मांस्तथाभुवम् ॥26॥
खड्गशूलगदादीनि यानि चास्त्राणि तेऽम्बिके ।
करपल्लवसङ्गीनि तैरस्मान्रक्ष सर्वतः ॥27॥
ऋषिरुवाच ॥28॥
एवं स्तुता सुरैर्दिव्यैः कुसुमैर्नन्दनोद्भवैः ।
अर्चिता जगतां धात्री तथा गन्धानु लेपनैः ॥29॥
भक्त्या समस्तैस्रि शैर्दिव्यैर्धूपैः सुधूपिता ।
प्राह प्रसादसुमुखी समस्तान् प्रणतान् सुरान्। ॥30॥
देव्युवाच ॥31॥
व्रियतां त्रिदशाः सर्वे यदस्मत्तोऽभिवाञ्छितम् ॥32॥
देवा ऊचु ॥33॥
भगवत्या कृतं सर्वं न किञ्चिदवशिष्यते ।
यदयं निहतः शत्रु रस्माकं महिषासुरः ॥34॥
यदिचापि वरो देय स्त्वयाऽस्माकं महेश्वरि ।
संस्मृता संस्मृता त्वं नो हिं सेथाःपरमापदः॥35॥
यश्च मर्त्यः स्तवैरेभिस्त्वां स्तोष्यत्यमलानने ।
तस्य वित्तर्द्धिविभवैर्धनदारादि सम्पदाम् ॥36॥
वृद्दयेऽ स्मत्प्रसन्ना त्वं भवेथाः सर्वदाम्भिके ॥37॥
ऋषिरुवाच ॥38॥
इति प्रसादिता देवैर्जगतोऽर्थे तथात्मनः ।
तथेत्युक्त्वा भद्रकाली बभूवान्तर्हिता नृप ॥39॥
इत्येतत्कथितं भूप सम्भूता सा यथापुरा ।
देवी देवशरीरेभ्यो जगत्प्रयहितैषिणी ॥40॥
पुनश्च गौरी देहात्सा समुद्भूता यथाभवत् ।
वधाय दुष्ट दैत्यानां तथा शुम्भनिशुम्भयोः ॥41॥
रक्षणाय च लोकानां देवानामुपकारिणी ।
तच्छृ णुष्व मयाख्यातं यथावत्कथयामिते
ह्रीं ॐ ॥42॥
॥ जय जय श्री मार्कण्डेय पुराणे सावर्निके मन्वन्तरे देवि महत्म्ये शक्रादिस्तुतिर्नाम चतुर्धोऽध्यायः समाप्तम् ॥
आहुति
ह्रीं जयन्ती साङ्गायै सायुधायै सशक्तिकायै सपरिवारायै सवाहनायै श्री महालक्ष्म्यै लक्ष्मी बीजादिष्टायै महाहुतिं समर्पयामि नमः स्वाहा ॥
śakrādistutirnāma caturdho'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ
kālābhrābhāṃ kaṭākṣair ari kula bhayadāṃ mauli baddhendu rekhāṃ
śaṅkha-cakraṃ kṛpāṇaṃ triśikhamapi karai-rudvahantīṃ trineṟtram |
siṃha skandādhirūḍhāṃ tribhuvana-makhilaṃ tejasā pūrayantīṃ
dhyāye-ddurgāṃ jayākhyāṃ tridaśa-parivṛtāṃ sevitāṃ siddhi kāmaiḥ ||
ṛṣiruvāca ||1||
śakrādayaḥ suragaṇā nihate'tivīrye
tasmindurātmani surāribale ca devyā |
tāṃ tuṣṭuvuḥ praṇatinamraśirodharāṃsā
vāgbhiḥ praharṣapulakodgamacārudehāḥ || 2 ||
devyā yayā tatamidaṃ jagadātmaśaktyā
niḥśeṣadevagaṇaśaktisamūhamūrtyā |
tāmambikāmakhiladevamaharṣipūjyāṃ
bhaktyā natāḥ sma vidadhātuśubhāni sā naḥ ||3||
yasyāḥ prabhāvamatulaṃ bhagavānananto
brahmā haraśca nahi vaktumalaṃ balaṃ ca |
sā caṇḍikā'khila jagatparipālanāya
nāśāya cāśubhabhayasya matiṃ karotu ||4||
yā śrīḥ svayaṃ sukṛtināṃ bhavaneṣvalakṣmīḥ
pāpātmanāṃ kṛtadhiyāṃ hṛdayeṣu buddhiḥ |
śradthā satāṃ kulajanaprabhavasya lajjā
tāṃ tvāṃ natāḥ sma paripālaya devi viśvam ||5||
kiṃ varṇayāma tavarūpa macintyametat
kiñcātivīryamasurakṣayakāri bhūri |
kiṃ cāhaveṣu caritāni tavātbhutāni
sarveṣu devyasuradevagaṇādikeṣu | ||6||
hetuḥ samastajagatāṃ triguṇāpi doṣaiḥ
na jñāyase hariharādibhiravyapārā |
sarvāśrayākhilamidaṃ jagadaṃśabhūtaṃ
avyākṛtā hi paramā prakṛtistvamādyā ||6||
yasyāḥ samastasuratā samudīraṇena
tṛptiṃ prayāti sakaleṣu makheṣu devi |
svāhāsi vai pitṛ gaṇasya ca tṛpti hetu
ruccāryase tvamata eva janaiḥ svadhāca ||8||
yā muktiheturavicintya mahāvratā tvaṃ
abhyasyase suniyatendriyatatvasāraiḥ |
mokṣārthibhirmunibhirastasamastadoṣai
rvidyā'si sā bhagavatī paramā hi devi ||9||
śabdātmikā suvimalargyajuṣāṃ nidhānaṃ
mudgītharamyapadapāṭhavatāṃ ca sāmnām |
devī trayī bhagavatī bhavabhāvanāya
vārtāsi sarva jagatāṃ paramārtihantrī ||10||
medhāsi devi viditākhilaśāstrasārā
durgā'si durgabhavasāgarasanaurasaṅgā |
śrīḥ kaiṭa bhārihṛdayaikakṛtādhivāsā
gaurī tvameva śaśimaulikṛta pratiṣṭhā ||11||
īṣatsahāsamamalaṃ paripūrṇa candra
bimbānukāri kanakottamakāntikāntam |
atyadbhutaṃ prahṛtamāttaruṣā tathāpi
vaktraṃ vilokya sahasā mahiṣāsureṇa ||12||
dṛṣṭvātu devi kupitaṃ bhrukuṭīkarāla
mudyacchaśāṅkasadṛśacchavi yanna sadyaḥ |
prāṇān mumoca mahiṣastadatīva citraṃ
kairjīvyate hi kupitāntakadarśanena | ||13||
deviprasīda paramā bhavatī bhavāya
sadyo vināśayasi kopavatī kulāni |
vijñātametadadhunaiva yadastametat
nnītaṃ balaṃ suvipulaṃ mahiṣāsurasya ||14||
te sammatā janapadeṣu dhanāni teṣāṃ
teṣāṃ yaśāṃsi na ca sīdati dharmavargaḥ |
dhanyāstaeva nibhṛtātmajabhṛtyadārā
yeṣāṃ sadābhyudayadā bhavatī prasannā||15||
dharmyāṇi devi sakalāni sadaiva karmāni
ṇyatyādṛtaḥ pratidinaṃ sukṛtī karoti |
svargaṃ prayāti ca tato bhavatī prasādā
llokatraye'pi phaladā nanu devi tena ||16||
durge smṛtā harasi bhīti maśeśa jantoḥ
svasthaiḥ smṛtā matimatīva śubhāṃ dadāsi |
dāridryaduḥkhabhayahāriṇi kā tvadanyā
sarvopakārakaraṇāya sadārdracittā ||17||
ebhirhatairjagadupaiti sukhaṃ tathaite
kurvantu nāma narakāya cirāya pāpam |
saṅgrāmamṛtyumadhigamya divamprayāntu
matveti nūnamahitānvinihaṃsi devi ||18||
dṛṣṭvaiva kiṃ na bhavatī prakaroti bhasma
sarvāsurānariṣu yatprahiṇoṣi śastram |
lokānprayāntu ripavo'pi hi śastrapūtā
itthaṃ matirbhavati teṣvahi te'ṣusādhvī ||19||
khaḍga prabhānikaravisphuraṇaistadhograiḥ
śūlāgrakāntinivahena dṛśo'surāṇām |
yannāgatā vilayamaṃśumadindukhaṇḍa
yogyānanaṃ tava viloka yatāṃ tadetat ||20||
durvṛtta vṛtta śamanaṃ tava devi śīlaṃ
rūpaṃ tathaitadavicintyamatulyamanyaiḥ |
vīryaṃ ca hantṛ hṛtadevaparākramāṇāṃ
vairiṣvapi prakaṭitaiva dayā tvayettham ||21||
kenopamā bhavatu te'sya parākramasya
rūpaṃ ca śatṛbhaya kāryatihāri kutra |
cittekṛpā samaraniṣṭuratā ca dṛṣṭā
tvayyeva devi varade bhuvanatraye'pi ||22||
trailokyametadakhilaṃ ripunāśanena
trātaṃ tvayā samaramūrdhani te'pi hatvā |
nītā divaṃ ripugaṇā bhayamapyapāstaṃ
asmākamunmadasurāribhavaṃ namaste ||23||
śūlena pāhi no devi pāhi khaḍgena cāmbhike |
ghaṇṭāsvanena naḥ pāhi cāpajyānisvanena ca ||24||
prācyāṃ rakṣa pratīcyāṃ ca caṇḍike rakṣa dakṣiṇe |
bhrāmaṇenātmaśūlasya uttarasyāṃ tatheśvarī||25||
saumyāni yāni rūpāṇi trailokye vicarantite |
yāni cātyanta ghorāṇi tairakṣāsmāṃstathābhuvam ||26||
khaḍgaśūlagadādīni yāni cāstrāṇi te'mbike |
karapallavasaṅgīni tairasmānrakṣa sarvataḥ ||27||
ṛṣiruvāca ||28||
evaṃ stutā surairdivyaiḥ kusumairnandanodbhavaiḥ |
arcitā jagatāṃ dhātrī tathā gandhānu lepanaiḥ ||29||
bhaktyā samastaisri śairdivyairdhūpaiḥ sudhūpitā |
prāha prasādasumukhī samastān praṇatān surān| ||30||
devyuvāca ||31||
vriyatāṃ tridaśāḥ sarve yadasmatto'bhivāñchitam ||32||
devā ūcu ||33||
bhagavatyā kṛtaṃ sarvaṃ na kiñcidavaśiṣyate |
yadayaṃ nihataḥ śatru rasmākaṃ mahiṣāsuraḥ ||34||
yadicāpi varo deya stvayā'smākaṃ maheśvari |
saṃsmṛtā saṃsmṛtā tvaṃ no hiṃ sethāḥparamāpadaḥ||35||
yaśca martyaḥ stavairebhistvāṃ stoṣyatyamalānane |
tasya vittarddhivibhavairdhanadārādi sampadām ||36||
vṛddaye' smatprasannā tvaṃ bhavethāḥ sarvadāmbhike ||37||
ṛṣiruvāca ||38||
iti prasāditā devairjagato'rthe tathātmanaḥ |
tathetyuktvā bhadrakālī babhūvāntarhitā nṛpa ||39||
ityetatkathitaṃ bhūpa sambhūtā sā yathāpurā |
devī devaśarīrebhyo jagatprayahitaiṣiṇī ||40||
punaśca gaurī dehātsā samudbhūtā yathābhavat |
vadhāya duṣṭa daityānāṃ tathā śumbhaniśumbhayoḥ ||41||
rakṣaṇāya ca lokānāṃ devānāmupakāriṇī |
tacchṛ ṇuṣva mayākhyātaṃ yathāvatkathayāmite
hrīṃ oṃ ||42||
|| jaya jaya śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye śakrādistutirnāma caturdho'dhyāyaḥ samāptam ||
āhuti
hrīṃ jayantī sāṅgāyai sāyudhāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai śrī mahālakṣmyai lakṣmī bījādiṣṭāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.