ଦାତୃତ୍ଵଂ ପ୍ରିଯଵକ୍ତୃତ୍ଵଂ ଧୀରତ୍ଵମୁଚିତଜ୍ଞତା ।
ଅଭ୍ଯାସେନ ନ ଲଭ୍ଯନ୍ତେ ଚତ୍ଵାରଃ ସହଜା ଗୁଣାଃ ॥ 01 ॥
ଆତ୍ମଵର୍ଗଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ପରଵର୍ଗଂ ସମାଶ୍ରଯେତ୍ ।
ସ୍ଵଯମେଵ ଲଯଂ ଯାତି ଯଥା ରାଜାନ୍ଯଧର୍ମତଃ ॥ 02 ॥
ହସ୍ତୀ ସ୍ଥୂଲତନୁଃ ସ ଚାଙ୍କୁଶଵଶଃ କିଂ ହସ୍ତିମାତ୍ରୋଽଙ୍କୁଶୋ
ଦୀପେ ପ୍ରଜ୍ଵଲିତେ ପ୍ରଣଶ୍ଯତି ତମଃ କିଂ ଦୀପମାତ୍ରଂ ତମଃ ।
ଵଜ୍ରେଣାପି ହତାଃ ପତନ୍ତି ଗିରଯଃ କିଂ ଵଜ୍ରମାତ୍ରଂ ନଗା-
ସ୍ତେଜୋ ଯସ୍ଯ ଵିରାଜତେ ସ ବଲଵାନ୍ସ୍ଥୂଲେଷୁ କଃ ପ୍ରତ୍ଯଯଃ ॥ 03 ॥
କଲୌ ଦଶସହସ୍ରାଣି ହରିସ୍ତ୍ଯଜତି ମେଦିନୀମ୍ ।
ତଦର୍ଧଂ ଜାହ୍ନଵୀତୋଯଂ ତଦର୍ଧଂ ଗ୍ରାମଦେଵତାଃ ॥ 04 ॥
ଗୃହାସକ୍ତସ୍ଯ ନୋ ଵିଦ୍ଯା ନୋ ଦଯା ମାଂସଭୋଜିନଃ ।
ଦ୍ରଵ୍ଯଲୁବ୍ଧସ୍ଯ ନୋ ସତ୍ଯଂ ସ୍ତ୍ରୈଣସ୍ଯ ନ ପଵିତ୍ରତା ॥ 05 ॥
ନ ଦୁର୍ଜନଃ ସାଧୁଦଶାମୁପୈତି
ବହୁପ୍ରକାରୈରପି ଶିକ୍ଷ୍ଯମାଣଃ ।
ଆମୂଲସିକ୍ତଃ ପଯସା ଘୃତେନ
ନ ନିମ୍ବଵୃକ୍ଷୋ ମଧୁରତ୍ଵମେତି ॥ 06 ॥
ଅନ୍ତର୍ଗତମଲୋ ଦୁଷ୍ଟସ୍ତୀର୍ଥସ୍ନାନଶତୈରପି ।
ନ ଶୁଧ୍ଯତି ଯଥା ଭାଣ୍ଡଂ ସୁରାଯା ଦାହିତଂ ଚ ସତ୍ ॥ 07 ॥
ନ ଵେତ୍ତି ଯୋ ଯସ୍ଯ ଗୁଣପ୍ରକର୍ଷଂ
ସ ତଂ ସଦା ନିନ୍ଦତି ନାତ୍ର ଚିତ୍ରମ୍ ।
ଯଥା କିରାତୀ କରିକୁମ୍ଭଲବ୍ଧାଂ
ମୁକ୍ତାଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ବିଭର୍ତି ଗୁଞ୍ଜାମ୍ ॥ 08 ॥
ଯେ ତୁ ସଂଵତ୍ସରଂ ପୂର୍ଣଂ ନିତ୍ଯଂ ମୌନେନ ଭୁଞ୍ଜତେ ।
ଯୁଗକୋଟିସହସ୍ରଂ ତୈଃ ସ୍ଵର୍ଗଲୋକେ ମହୀଯତେ ॥ 09 ॥
କାମକ୍ରୋଧୌ ତଥା ଲୋଭଂ ସ୍ଵାଦୁଶଋଙ୍ଗାରକୌତୁକେ ।
ଅତିନିଦ୍ରାତିସେଵେ ଚ ଵିଦ୍ଯାର୍ଥୀ ହ୍ଯଷ୍ଟ ଵର୍ଜଯେତ୍ ॥ 10 ॥
ଅକୃଷ୍ଟଫଲମୂଲେନ ଵନଵାସରତଃ ସଦା ।
କୁରୁତେଽହରହଃ ଶ୍ରାଦ୍ଧମୃଷିର୍ଵିପ୍ରଃ ସ ଉଚ୍ଯତେ ॥ 11 ॥
ଏକାହାରେଣ ସନ୍ତୁଷ୍ଟଃ ଷଟ୍କର୍ମନିରତଃ ସଦା ।
ଋତୁକାଲାଭିଗାମୀ ଚ ସ ଵିପ୍ରୋ ଦ୍ଵିଜ ଉଚ୍ଯତେ ॥ 12 ॥
ଲୌକିକେ କର୍ମଣି ରତଃ ପଶୂନାଂ ପରିପାଲକଃ ।
ଵାଣିଜ୍ଯକୃଷିକର୍ମା ଯଃ ସ ଵିପ୍ରୋ ଵୈଶ୍ଯ ଉଚ୍ଯତେ ॥ 13 ॥
ଲାକ୍ଷାଦିତୈଲନୀଲୀନାଂ କୌସୁମ୍ଭମଧୁସର୍ପିଷାମ୍ ।
ଵିକ୍ରେତା ମଦ୍ଯମାଂସାନାଂ ସ ଵିପ୍ରଃ ଶୂଦ୍ର ଉଚ୍ଯତେ ॥ 14 ॥
ପରକାର୍ଯଵିହନ୍ତା ଚ ଦାମ୍ଭିକଃ ସ୍ଵାର୍ଥସାଧକଃ ।
ଛଲୀ ଦ୍ଵେଷୀ ମୃଦୁଃ କ୍ରୂରୋ ଵିପ୍ରୋ ମାର୍ଜାର ଉଚ୍ଯତେ ॥ 15 ॥
ଵାପୀକୂପତଡାଗାନାମାରାମସୁରଵେଶ୍ମନାମ୍ ।
ଉଚ୍ଛେଦନେ ନିରାଶଙ୍କଃ ସ ଵିପ୍ରୋ ମ୍ଲେଚ୍ଛ ଉଚ୍ଯତେ ॥ 16 ॥
ଦେଵଦ୍ରଵ୍ଯଂ ଗୁରୁଦ୍ରଵ୍ଯଂ ପରଦାରାଭିମର୍ଶନମ୍ ।
ନିର୍ଵାହଃ ସର୍ଵଭୂତେଷୁ ଵିପ୍ରଶ୍ଚାଣ୍ଡାଲ ଉଚ୍ଯତେ ॥ 17 ॥
ଦେଯଂ ଭୋଜ୍ଯଧନଂ ଧନଂ ସୁକୃତିଭିର୍ନୋ ସଞ୍ଚଯସ୍ତସ୍ଯ ଵୈ
ଶ୍ରୀକର୍ଣସ୍ଯ ବଲେଶ୍ଚ ଵିକ୍ରମପତେରଦ୍ଯାପି କୀର୍ତିଃ ସ୍ଥିତା ।
ଅସ୍ମାକଂ ମଧୁଦାନଭୋଗରହିତଂ ନାଥଂ ଚିରାତ୍ସଞ୍ଚିତଂ
ନିର୍ଵାଣାଦିତି ନୈଜପାଦଯୁଗଲଂ ଧର୍ଷନ୍ତ୍ଯହୋ ମକ୍ଷିକାଃ ॥ 18 ॥
Roman (IAST) Transliteration
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
दातृत्वं प्रियवक्तृत्वं धीरत्वमुचितज्ञता ।
अभ्यासेन न लभ्यन्ते चत्वारः सहजा गुणाः ॥ 01 ॥
आत्मवर्गं परित्यज्य परवर्गं समाश्रयेत् ।
स्वयमेव लयं याति यथा राजान्यधर्मतः ॥ 02 ॥
हस्ती स्थूलतनुः स चाङ्कुशवशः किं हस्तिमात्रोऽङ्कुशो
दीपे प्रज्वलिते प्रणश्यति तमः किं दीपमात्रं तमः ।
वज्रेणापि हताः पतन्ति गिरयः किं वज्रमात्रं नगा-
स्तेजो यस्य विराजते स बलवान्स्थूलेषु कः प्रत्ययः ॥ 03 ॥
कलौ दशसहस्राणि हरिस्त्यजति मेदिनीम् ।
तदर्धं जाह्नवीतोयं तदर्धं ग्रामदेवताः ॥ 04 ॥
गृहासक्तस्य नो विद्या नो दया मांसभोजिनः ।
द्रव्यलुब्धस्य नो सत्यं स्त्रैणस्य न पवित्रता ॥ 05 ॥
न दुर्जनः साधुदशामुपैति
बहुप्रकारैरपि शिक्ष्यमाणः ।
आमूलसिक्तः पयसा घृतेन
न निम्बवृक्षो मधुरत्वमेति ॥ 06 ॥
अन्तर्गतमलो दुष्टस्तीर्थस्नानशतैरपि ।
न शुध्यति यथा भाण्डं सुराया दाहितं च सत् ॥ 07 ॥
न वेत्ति यो यस्य गुणप्रकर्षं
स तं सदा निन्दति नात्र चित्रम् ।
यथा किराती करिकुम्भलब्धां
मुक्तां परित्यज्य बिभर्ति गुञ्जाम् ॥ 08 ॥
ये तु संवत्सरं पूर्णं नित्यं मौनेन भुञ्जते ।
युगकोटिसहस्रं तैः स्वर्गलोके महीयते ॥ 09 ॥
कामक्रोधौ तथा लोभं स्वादुशऋङ्गारकौतुके ।
अतिनिद्रातिसेवे च विद्यार्थी ह्यष्ट वर्जयेत् ॥ 10 ॥
अकृष्टफलमूलेन वनवासरतः सदा ।
कुरुतेऽहरहः श्राद्धमृषिर्विप्रः स उच्यते ॥ 11 ॥
एकाहारेण सन्तुष्टः षट्कर्मनिरतः सदा ।
ऋतुकालाभिगामी च स विप्रो द्विज उच्यते ॥ 12 ॥
लौकिके कर्मणि रतः पशूनां परिपालकः ।
वाणिज्यकृषिकर्मा यः स विप्रो वैश्य उच्यते ॥ 13 ॥
लाक्षादितैलनीलीनां कौसुम्भमधुसर्पिषाम् ।
विक्रेता मद्यमांसानां स विप्रः शूद्र उच्यते ॥ 14 ॥
परकार्यविहन्ता च दाम्भिकः स्वार्थसाधकः ।
छली द्वेषी मृदुः क्रूरो विप्रो मार्जार उच्यते ॥ 15 ॥
वापीकूपतडागानामारामसुरवेश्मनाम् ।
उच्छेदने निराशङ्कः स विप्रो म्लेच्छ उच्यते ॥ 16 ॥
देवद्रव्यं गुरुद्रव्यं परदाराभिमर्शनम् ।
निर्वाहः सर्वभूतेषु विप्रश्चाण्डाल उच्यते ॥ 17 ॥
देयं भोज्यधनं धनं सुकृतिभिर्नो सञ्चयस्तस्य वै
श्रीकर्णस्य बलेश्च विक्रमपतेरद्यापि कीर्तिः स्थिता ।
अस्माकं मधुदानभोगरहितं नाथं चिरात्सञ्चितं
निर्वाणादिति नैजपादयुगलं धर्षन्त्यहो मक्षिकाः ॥ 18 ॥
dātṛtvaṃ priyavaktṛtvaṃ dhīratvamucitajñatā |
abhyāsena na labhyante catvāraḥ sahajā guṇāḥ || 01 ||
ātmavargaṃ parityajya paravargaṃ samāśrayet |
svayameva layaṃ yāti yathā rājānyadharmataḥ || 02 ||
hastī sthūlatanuḥ sa cāṅkuśavaśaḥ kiṃ hastimātro'ṅkuśo
dīpe prajvalite praṇaśyati tamaḥ kiṃ dīpamātraṃ tamaḥ |
vajreṇāpi hatāḥ patanti girayaḥ kiṃ vajramātraṃ nagā-
stejo yasya virājate sa balavānsthūleṣu kaḥ pratyayaḥ || 03 ||
kalau daśasahasrāṇi haristyajati medinīm |
tadardhaṃ jāhnavītoyaṃ tadardhaṃ grāmadevatāḥ || 04 ||
gṛhāsaktasya no vidyā no dayā māṃsabhojinaḥ |
dravyalubdhasya no satyaṃ straiṇasya na pavitratā || 05 ||
na durjanaḥ sādhudaśāmupaiti
bahuprakārairapi śikṣyamāṇaḥ |
āmūlasiktaḥ payasā ghṛtena
na nimbavṛkṣo madhuratvameti || 06 ||
antargatamalo duṣṭastīrthasnānaśatairapi |
na śudhyati yathā bhāṇḍaṃ surāyā dāhitaṃ ca sat || 07 ||
na vetti yo yasya guṇaprakarṣaṃ
sa taṃ sadā nindati nātra citram |
yathā kirātī karikumbhalabdhāṃ
muktāṃ parityajya bibharti guñjām || 08 ||
ye tu saṃvatsaraṃ pūrṇaṃ nityaṃ maunena bhuñjate |
yugakoṭisahasraṃ taiḥ svargaloke mahīyate || 09 ||
kāmakrodhau tathā lobhaṃ svāduśaṛṅgārakautuke |
atinidrātiseve ca vidyārthī hyaṣṭa varjayet || 10 ||
akṛṣṭaphalamūlena vanavāsarataḥ sadā |
kurute'harahaḥ śrāddhamṛṣirvipraḥ sa ucyate || 11 ||
ekāhāreṇa santuṣṭaḥ ṣaṭkarmanirataḥ sadā |
ṛtukālābhigāmī ca sa vipro dvija ucyate || 12 ||
laukike karmaṇi rataḥ paśūnāṃ paripālakaḥ |
vāṇijyakṛṣikarmā yaḥ sa vipro vaiśya ucyate || 13 ||
lākṣāditailanīlīnāṃ kausumbhamadhusarpiṣām |
vikretā madyamāṃsānāṃ sa vipraḥ śūdra ucyate || 14 ||
parakāryavihantā ca dāmbhikaḥ svārthasādhakaḥ |
chalī dveṣī mṛduḥ krūro vipro mārjāra ucyate || 15 ||
vāpīkūpataḍāgānāmārāmasuraveśmanām |
ucchedane nirāśaṅkaḥ sa vipro mleccha ucyate || 16 ||
devadravyaṃ gurudravyaṃ paradārābhimarśanam |
nirvāhaḥ sarvabhūteṣu vipraścāṇḍāla ucyate || 17 ||
deyaṃ bhojyadhanaṃ dhanaṃ sukṛtibhirno sañcayastasya vai
śrīkarṇasya baleśca vikramapateradyāpi kīrtiḥ sthitā |
asmākaṃ madhudānabhogarahitaṃ nāthaṃ cirātsañcitaṃ
nirvāṇāditi naijapādayugalaṃ dharṣantyaho makṣikāḥ || 18 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.