ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ ബാലകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
ഉപാസ്യ രാത്രിശേഷം തു ശോണാകൂലേ മഹര്ഷിഭിഃ ।
നിശായാം സുപ്രഭാതായാം വിശ്വാമിത്രോഽഭ്യഭാഷത ॥ 1 ॥
സുപ്രഭാതാ നിശാ രാമ പൂര്വാ സന്ധ്യാ പ്രവര്തതേ ।
ഉത്തിഷ്ഠോത്തിഷ്ഠ ഭദ്രം തേ ഗമനായാഭിരോചയ ॥ 2 ॥
തച്ഛ്രുത്വാ വചനം തസ്യ കൃത്വാ പൌര്വാഹ്ണികീം ക്രിയാമ് ।
ഗമനം രോചയാമാസ വാക്യം ചേദമുവാച ഹ ॥ 3 ॥
അയം ശോണശ്ശുഭജലോഽഗാധഃ പുലിനമണ്ഡിതഃ ।
കതരേണ പഥാ ബ്രഹ്മന് സന്തരിഷ്യാമഹേ വയമ് ॥ 4 ॥
ഏവമുക്തസ്തു രാമേണ വിശ്വാമിത്രോഽബ്രവീദിദമ് ।
ഏഷ പന്ഥാ മയോദ്ദിഷ്ടോ യേന യാന്തി മഹര്ഷയഃ ॥ 5 ॥
ഏവമുക്താ മഹര്ഷയോ വിശ്വാമിത്രേണ ധീമതാ ।
പശ്യന്തസ്തേ പ്രയാതാ വൈ വനാനി വിവിധാനി ച ॥ 6 ॥
തേ ഗത്വാ ദൂരമധ്വാനം ഗതേഽര്ധദിവസേ തദാ ।
ജാഹ്നവീം സരിതാം ശ്രേഷ്ഠാം ദദൃശുര്മുനിസേവിതാമ് ॥ 7 ॥
താം ദൃഷ്ട്വാ പുണ്യസലിലാം ഹംസസാരസസേവിതാമ് ।
ബഭൂവുര്മുദിതാ സ്സര്വേ മുനയസ്സഹ രാഘവാഃ ॥ 8 ॥
തസ്യാസ്തീരേ തതശ്ചക്രുസ്ത ആവാസപരിഗ്രഹമ് ।
തതസ്സ്നാത്വാ യഥാന്യായം സന്തര്പ്യ പിതൃദേവതാഃ ॥ 9 ॥
ഹുത്വാ ചൈവാഗ്നിഹോത്രാണി പ്രാശ്യ ചാമൃതവദ്ധവിഃ ।
വിവിശുര്ജാഹ്നവീതീരേ ശുചൌ മുദിതമാനസാഃ ॥ 10 ॥
വിശ്വാമിത്രം മഹാത്മാനം പരിവാര്യ സമന്തതഃ ।
അഥ തത്ര തദാ രാമോ വിശ്വാമിത്രമഥാബ്രവീത് ॥ 11 ॥
ഭഗവന് ശ്രോതുമിച്ഛാമി ഗങ്ഗാം ത്രിപഥഗാം നദീമ് ।
ത്രൈലോക്യം കഥമാക്രമ്യ ഗതാ നദനദീപതിമ് ॥ 12 ॥
ചോദിതോ രാമവാക്യേന വിശ്വാമിത്രോ മഹാമുനിഃ ।
വൃദ്ധിം ജന്മ ച ഗങ്ഗായാ വക്തുമേവോപചക്രമേ ॥ 13 ॥
ശൈലേന്ദ്രോ ഹിമവാന്നാമ ധാതൂനാമാകരോ മഹാന് ।
തസ്യ കന്യാദ്വയം രാമ രൂപേണാപ്രതിമം ഭുവി ॥ 14 ॥
യാ മേരുദുഹിതാ രാമ തയോര്മാതാ സുമധ്യമാ ।
നാമ്നാ മനോരമാ നാമ പത്നീ ഹിമവതഃ പ്രിയാ ॥ 15 ॥
തസ്യാം ഗങ്ഗേയമഭവജ്ജ്യേഷ്ഠാ ഹിമവതസ്സുതാ ।
ഉമാ നാമ ദ്വിതീയാഭൂന്നാമ്നാ തസ്യൈവ രാഘവ ॥ 16 ॥
അഥ ജ്യേഷ്ഠാം സുരാസ്സര്വേ ദേവതാര്ഥചികീര്ഷയാ ।
ശൈലേന്ദ്രം വരയാമാസുര്ഗങ്ഗാം ത്രിപഥഗാം നദീമ് ॥ 17 ॥
ദദൌ ധര്മേണ ഹിമവാന് തനയാം ലോകപാവനീമ് ।
സ്വച്ഛന്ദപഥഗാം ഗങ്ഗാം ത്രൈലോക്യഹിതകാമ്യയാ ॥ 18 ॥
പ്രതിഗൃഹ്യ തതോ ദേവാസ്ത്രിലോകഹിതകാരിണഃ ।
ഗങ്ഗാമാദായ തേഽഗച്ഛന് കൃതാര്ഥേനാന്തരാത്മനാ ॥ 19 ॥
യാ ചാന്യാ ശൈലദുഹിതാ കന്യാസീദ്രഘുനന്ദന ।
ഉഗ്രം സാ വ്രതമാസ്ഥായ തപസ്തേപേ തപോധനാ ॥ 20 ॥
ഉഗ്രേണ തപസാ യുക്താം ദദൌ ശൈലവരസ്സുതാമ് ।
രുദ്രായാപ്രതിരൂപായ ഉമാം ലോകനമസ്കൃതാമ് ॥ 21 ॥
ഏതേ തേ ശൈലരാജസ്യ സുതേ ലോകനമസ്കൃതേ ।
ഗങ്ഗാ ച സരിതാം ശ്രേഷ്ഠാ ഉമാദേവീ ച രാഘവ ॥ 22 ॥
ഏതത്തേ സര്വമാഖ്യാതം യഥാ ത്രിപഥഗാ നദീ ।
ഖം ഗതാ പ്രഥമം താത ഗതിം ഗതിമതാം വര ॥ 23 ॥
സൈഷാ സുരനദീ രമ്യാ ശൈലേന്ദ്രസ്യ സുതാ തദാ ।
സുരലോകം സമാരൂഢാ വിപാപാ ജലവാഹിനീ ॥ 24 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ ബാലകാണ്ഡേ പഞ്ചത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
upāsya rātriśeṣaṃ tu śoṇākūle maharṣibhiḥ |
niśāyāṃ suprabhātāyāṃ viśvāmitro'bhyabhāṣata || 1 ||
suprabhātā niśā rāma pūrvā sandhyā pravartate |
uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te gamanāyābhirocaya || 2 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya kṛtvā paurvāhṇikīṃ kriyām |
gamanaṃ rocayāmāsa vākyaṃ cedamuvāca ha || 3 ||
ayaṃ śoṇaśśubhajalo'gādhaḥ pulinamaṇḍitaḥ |
katareṇa pathā brahman santariṣyāmahe vayam || 4 ||
evamuktastu rāmeṇa viśvāmitro'bravīdidam |
eṣa panthā mayoddiṣṭo yena yānti maharṣayaḥ || 5 ||
evamuktā maharṣayo viśvāmitreṇa dhīmatā |
paśyantaste prayātā vai vanāni vividhāni ca || 6 ||
te gatvā dūramadhvānaṃ gate'rdhadivase tadā |
jāhnavīṃ saritāṃ śreṣṭhāṃ dadṛśurmunisevitām || 7 ||
tāṃ dṛṣṭvā puṇyasalilāṃ haṃsasārasasevitām |
babhūvurmuditā ssarve munayassaha rāghavāḥ || 8 ||
tasyāstīre tataścakrusta āvāsaparigraham |
tatassnātvā yathānyāyaṃ santarpya pitṛdevatāḥ || 9 ||
hutvā caivāgnihotrāṇi prāśya cāmṛtavaddhaviḥ |
viviśurjāhnavītīre śucau muditamānasāḥ || 10 ||
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ parivārya samantataḥ |
atha tatra tadā rāmo viśvāmitramathābravīt || 11 ||
bhagavan śrotumicchāmi gaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm |
trailokyaṃ kathamākramya gatā nadanadīpatim || 12 ||
codito rāmavākyena viśvāmitro mahāmuniḥ |
vṛddhiṃ janma ca gaṅgāyā vaktumevopacakrame || 13 ||
śailendro himavānnāma dhātūnāmākaro mahān |
tasya kanyādvayaṃ rāma rūpeṇāpratimaṃ bhuvi || 14 ||
yā meruduhitā rāma tayormātā sumadhyamā |
nāmnā manoramā nāma patnī himavataḥ priyā || 15 ||
tasyāṃ gaṅgeyamabhavajjyeṣṭhā himavatassutā |
umā nāma dvitīyābhūnnāmnā tasyaiva rāghava || 16 ||
atha jyeṣṭhāṃ surāssarve devatārthacikīrṣayā |
śailendraṃ varayāmāsurgaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm || 17 ||
dadau dharmeṇa himavān tanayāṃ lokapāvanīm |
svacchandapathagāṃ gaṅgāṃ trailokyahitakāmyayā || 18 ||
pratigṛhya tato devāstrilokahitakāriṇaḥ |
gaṅgāmādāya te'gacchan kṛtārthenāntarātmanā || 19 ||
yā cānyā śailaduhitā kanyāsīdraghunandana |
ugraṃ sā vratamāsthāya tapastepe tapodhanā || 20 ||
ugreṇa tapasā yuktāṃ dadau śailavarassutām |
rudrāyāpratirūpāya umāṃ lokanamaskṛtām || 21 ||
ete te śailarājasya sute lokanamaskṛte |
gaṅgā ca saritāṃ śreṣṭhā umādevī ca rāghava || 22 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tripathagā nadī |
khaṃ gatā prathamaṃ tāta gatiṃ gatimatāṃ vara || 23 ||
saiṣā suranadī ramyā śailendrasya sutā tadā |
suralokaṃ samārūḍhā vipāpā jalavāhinī || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
उपास्य रात्रिशेषं तु शोणाकूले महर्षिभिः ।
निशायां सुप्रभातायां विश्वामित्रोऽभ्यभाषत ॥ 1 ॥
सुप्रभाता निशा राम पूर्वा सन्ध्या प्रवर्तते ।
उत्तिष्ठोत्तिष्ठ भद्रं ते गमनायाभिरोचय ॥ 2 ॥
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य कृत्वा पौर्वाह्णिकीं क्रियाम् ।
गमनं रोचयामास वाक्यं चेदमुवाच ह ॥ 3 ॥
अयं शोणश्शुभजलोऽगाधः पुलिनमण्डितः ।
कतरेण पथा ब्रह्मन् सन्तरिष्यामहे वयम् ॥ 4 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण विश्वामित्रोऽब्रवीदिदम् ।
एष पन्था मयोद्दिष्टो येन यान्ति महर्षयः ॥ 5 ॥
एवमुक्ता महर्षयो विश्वामित्रेण धीमता ।
पश्यन्तस्ते प्रयाता वै वनानि विविधानि च ॥ 6 ॥
ते गत्वा दूरमध्वानं गतेऽर्धदिवसे तदा ।
जाह्नवीं सरितां श्रेष्ठां ददृशुर्मुनिसेविताम् ॥ 7 ॥
तां दृष्ट्वा पुण्यसलिलां हंससारससेविताम् ।
बभूवुर्मुदिता स्सर्वे मुनयस्सह राघवाः ॥ 8 ॥
तस्यास्तीरे ततश्चक्रुस्त आवासपरिग्रहम् ।
ततस्स्नात्वा यथान्यायं सन्तर्प्य पितृदेवताः ॥ 9 ॥
हुत्वा चैवाग्निहोत्राणि प्राश्य चामृतवद्धविः ।
विविशुर्जाह्नवीतीरे शुचौ मुदितमानसाः ॥ 10 ॥
विश्वामित्रं महात्मानं परिवार्य समन्ततः ।
अथ तत्र तदा रामो विश्वामित्रमथाब्रवीत् ॥ 11 ॥
भगवन् श्रोतुमिच्छामि गङ्गां त्रिपथगां नदीम् ।
त्रैलोक्यं कथमाक्रम्य गता नदनदीपतिम् ॥ 12 ॥
चोदितो रामवाक्येन विश्वामित्रो महामुनिः ।
वृद्धिं जन्म च गङ्गाया वक्तुमेवोपचक्रमे ॥ 13 ॥
शैलेन्द्रो हिमवान्नाम धातूनामाकरो महान् ।
तस्य कन्याद्वयं राम रूपेणाप्रतिमं भुवि ॥ 14 ॥
या मेरुदुहिता राम तयोर्माता सुमध्यमा ।
नाम्ना मनोरमा नाम पत्नी हिमवतः प्रिया ॥ 15 ॥
तस्यां गङ्गेयमभवज्ज्येष्ठा हिमवतस्सुता ।
उमा नाम द्वितीयाभून्नाम्ना तस्यैव राघव ॥ 16 ॥
अथ ज्येष्ठां सुरास्सर्वे देवतार्थचिकीर्षया ।
शैलेन्द्रं वरयामासुर्गङ्गां त्रिपथगां नदीम् ॥ 17 ॥
ददौ धर्मेण हिमवान् तनयां लोकपावनीम् ।
स्वच्छन्दपथगां गङ्गां त्रैलोक्यहितकाम्यया ॥ 18 ॥
प्रतिगृह्य ततो देवास्त्रिलोकहितकारिणः ।
गङ्गामादाय तेऽगच्छन् कृतार्थेनान्तरात्मना ॥ 19 ॥
या चान्या शैलदुहिता कन्यासीद्रघुनन्दन ।
उग्रं सा व्रतमास्थाय तपस्तेपे तपोधना ॥ 20 ॥
उग्रेण तपसा युक्तां ददौ शैलवरस्सुताम् ।
रुद्रायाप्रतिरूपाय उमां लोकनमस्कृताम् ॥ 21 ॥
एते ते शैलराजस्य सुते लोकनमस्कृते ।
गङ्गा च सरितां श्रेष्ठा उमादेवी च राघव ॥ 22 ॥
एतत्ते सर्वमाख्यातं यथा त्रिपथगा नदी ।
खं गता प्रथमं तात गतिं गतिमतां वर ॥ 23 ॥
सैषा सुरनदी रम्या शैलेन्द्रस्य सुता तदा ।
सुरलोकं समारूढा विपापा जलवाहिनी ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
upāsya rātriśeṣaṃ tu śoṇākūle maharṣibhiḥ |
niśāyāṃ suprabhātāyāṃ viśvāmitro'bhyabhāṣata || 1 ||
suprabhātā niśā rāma pūrvā sandhyā pravartate |
uttiṣṭhottiṣṭha bhadraṃ te gamanāyābhirocaya || 2 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya kṛtvā paurvāhṇikīṃ kriyām |
gamanaṃ rocayāmāsa vākyaṃ cedamuvāca ha || 3 ||
ayaṃ śoṇaśśubhajalo'gādhaḥ pulinamaṇḍitaḥ |
katareṇa pathā brahman santariṣyāmahe vayam || 4 ||
evamuktastu rāmeṇa viśvāmitro'bravīdidam |
eṣa panthā mayoddiṣṭo yena yānti maharṣayaḥ || 5 ||
evamuktā maharṣayo viśvāmitreṇa dhīmatā |
paśyantaste prayātā vai vanāni vividhāni ca || 6 ||
te gatvā dūramadhvānaṃ gate'rdhadivase tadā |
jāhnavīṃ saritāṃ śreṣṭhāṃ dadṛśurmunisevitām || 7 ||
tāṃ dṛṣṭvā puṇyasalilāṃ haṃsasārasasevitām |
babhūvurmuditā ssarve munayassaha rāghavāḥ || 8 ||
tasyāstīre tataścakrusta āvāsaparigraham |
tatassnātvā yathānyāyaṃ santarpya pitṛdevatāḥ || 9 ||
hutvā caivāgnihotrāṇi prāśya cāmṛtavaddhaviḥ |
viviśurjāhnavītīre śucau muditamānasāḥ || 10 ||
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ parivārya samantataḥ |
atha tatra tadā rāmo viśvāmitramathābravīt || 11 ||
bhagavan śrotumicchāmi gaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm |
trailokyaṃ kathamākramya gatā nadanadīpatim || 12 ||
codito rāmavākyena viśvāmitro mahāmuniḥ |
vṛddhiṃ janma ca gaṅgāyā vaktumevopacakrame || 13 ||
śailendro himavānnāma dhātūnāmākaro mahān |
tasya kanyādvayaṃ rāma rūpeṇāpratimaṃ bhuvi || 14 ||
yā meruduhitā rāma tayormātā sumadhyamā |
nāmnā manoramā nāma patnī himavataḥ priyā || 15 ||
tasyāṃ gaṅgeyamabhavajjyeṣṭhā himavatassutā |
umā nāma dvitīyābhūnnāmnā tasyaiva rāghava || 16 ||
atha jyeṣṭhāṃ surāssarve devatārthacikīrṣayā |
śailendraṃ varayāmāsurgaṅgāṃ tripathagāṃ nadīm || 17 ||
dadau dharmeṇa himavān tanayāṃ lokapāvanīm |
svacchandapathagāṃ gaṅgāṃ trailokyahitakāmyayā || 18 ||
pratigṛhya tato devāstrilokahitakāriṇaḥ |
gaṅgāmādāya te'gacchan kṛtārthenāntarātmanā || 19 ||
yā cānyā śailaduhitā kanyāsīdraghunandana |
ugraṃ sā vratamāsthāya tapastepe tapodhanā || 20 ||
ugreṇa tapasā yuktāṃ dadau śailavarassutām |
rudrāyāpratirūpāya umāṃ lokanamaskṛtām || 21 ||
ete te śailarājasya sute lokanamaskṛte |
gaṅgā ca saritāṃ śreṣṭhā umādevī ca rāghava || 22 ||
etatte sarvamākhyātaṃ yathā tripathagā nadī |
khaṃ gatā prathamaṃ tāta gatiṃ gatimatāṃ vara || 23 ||
saiṣā suranadī ramyā śailendrasya sutā tadā |
suralokaṃ samārūḍhā vipāpā jalavāhinī || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.