નૃસિંહકવચં વક્ષ્યે પ્રહ્લાદેનોદિતં પુરા ।
સર્વરક્ષાકરં પુણ્યં સર્વોપદ્રવનાશનમ્ ॥ 1 ॥
સર્વસમ્પત્કરં ચૈવ સ્વર્ગમોક્ષપ્રદાયકમ્ ।
ધ્યાત્વા નૃસિંહં દેવેશં હેમસિંહાસનસ્થિતમ્ ॥ 2 ॥
વિવૃતાસ્યં ત્રિનયનં શરદિન્દુસમપ્રભમ્ ।
લક્ષ્મ્યાલિઙ્ગિતવામાઙ્ગં વિભૂતિભિરુપાશ્રિતમ્ ॥ 3 ॥
ચતુર્ભુજં કોમલાઙ્ગં સ્વર્ણકુણ્ડલશોભિતમ્ ।
સરોજશોભિતોરસ્કં રત્નકેયૂરમુદ્રિતમ્ ॥ 4 ॥ [રત્નકેયૂરશોભિતમ્]
તપ્તકાઞ્ચનસઙ્કાશં પીતનિર્મલવાસનમ્ ।
ઇન્દ્રાદિસુરમૌલિસ્થસ્ફુરન્માણિક્યદીપ્તિભિઃ ॥ 5 ॥
વિરાજિતપદદ્વન્દ્વં શઙ્ખચક્રાદિહેતિભિઃ ।
ગરુત્મતા સવિનયં સ્તૂયમાનં મુદાન્વિતમ્ ॥ 6 ॥
સ્વહૃત્કમલસંવાસં કૃત્વા તુ કવચં પઠેત્ ।
નૃસિંહો મે શિરઃ પાતુ લોકરક્ષાત્મસમ્ભવઃ ॥ 7 ॥
સર્વગોઽપિ સ્તમ્ભવાસઃ ફાલં મે રક્ષતુ ધ્વનિમ્ ।
નૃસિંહો મે દૃશૌ પાતુ સોમસૂર્યાગ્નિલોચનઃ ॥ 8 ॥
સ્મૃતિં મે પાતુ નૃહરિર્મુનિવર્યસ્તુતિપ્રિયઃ ।
નાસાં મે સિંહનાસસ્તુ મુખં લક્ષ્મીમુખપ્રિયઃ ॥ 9 ॥
સર્વવિદ્યાધિપઃ પાતુ નૃસિંહો રસનાં મમ ।
વક્ત્રં પાત્વિન્દુવદનઃ સદા પ્રહ્લાદવન્દિતઃ ॥ 10 ॥
નૃસિંહઃ પાતુ મે કણ્ઠં સ્કન્ધૌ ભૂભરણાન્તકૃત્ ।
દિવ્યાસ્ત્રશોભિતભુજો નૃસિંહઃ પાતુ મે ભુજૌ ॥ 11 ॥
કરૌ મે દેવવરદો નૃસિંહઃ પાતુ સર્વતઃ ।
હૃદયં યોગિસાધ્યશ્ચ નિવાસં પાતુ મે હરિઃ ॥ 12 ॥
મધ્યં પાતુ હિરણ્યાક્ષવક્ષઃકુક્ષિવિદારણઃ ।
નાભિં મે પાતુ નૃહરિઃ સ્વનાભિ બ્રહ્મસંસ્તુતઃ ॥ 13 ॥
બ્રહ્માણ્ડકોટયઃ કટ્યાં યસ્યાસૌ પાતુ મે કટિમ્ ।
ગુહ્યં મે પાતુ ગુહ્યાનાં મન્ત્રાણાં ગુહ્યરૂપધૃક્ ॥ 14 ॥
ઊરૂ મનોભવઃ પાતુ જાનુની નરરૂપધૃક્ ।
જઙ્ઘે પાતુ ધરાભારહર્તા યોઽસૌ નૃકેસરી ॥ 15 ॥
સુરરાજ્યપ્રદઃ પાતુ પાદૌ મે નૃહરીશ્વરઃ ।
સહસ્રશીર્ષા પુરુષઃ પાતુ મે સર્વશસ્તનુમ્ ॥ 16 ॥
મહોગ્રઃ પૂર્વતઃ પાતુ મહાવીરાગ્રજોઽગ્નિતઃ ।
મહાવિષ્ણુર્દક્ષિણે તુ મહાજ્વાલસ્તુ નૈરૃતૌ ॥ 17 ॥
પશ્ચિમે પાતુ સર્વેશો દિશિ મે સર્વતોમુખઃ ।
નૃસિંહઃ પાતુ વાયવ્યાં સૌમ્યાં ભૂષણવિગ્રહઃ ॥ 18 ॥
ઈશાન્યાં પાતુ ભદ્રો મે સર્વમઙ્ગલદાયકઃ ।
સંસારભયદઃ પાતુ મૃત્યોર્મૃત્યુર્નૃકેસરી ॥ 19 ॥
ઇદં નૃસિંહકવચં પ્રહ્લાદમુખમણ્ડિતમ્ ।
ભક્તિમાન્યઃ પઠેન્નિત્યં સર્વપાપૈઃ પ્રમુચ્યતે ॥ 20 ॥
પુત્રવાન્ ધનવાન્ લોકે દીર્ઘાયુરુપજાયતે ।
યં યં કામયતે કામં તં તં પ્રાપ્નોત્યસંશયમ્ ॥ 21 ॥
સર્વત્ર જયમાપ્નોતિ સર્વત્ર વિજયી ભવેત્ ।
ભૂમ્યન્તરિક્ષદિવ્યાનાં ગ્રહાણાં વિનિવારણમ્ ॥ 22 ॥
વૃશ્ચિકોરગસમ્ભૂતવિષાપહરણં પરમ્ ।
બ્રહ્મરાક્ષસયક્ષાણાં દૂરોત્સારણકારણમ્ ॥ 23 ॥
ભૂર્જે વા તાલપત્રે વા કવચં લિખિતં શુભમ્ ।
કરમૂલે ધૃતં યેન સિધ્યેયુઃ કર્મસિદ્ધયઃ ॥ 24 ॥
દેવાસુરમનુષ્યેષુ સ્વં સ્વમેવ જયં લભેત્ ।
એકસન્ધ્યં ત્રિસન્ધ્યં વા યઃ પઠેન્નિયતો નરઃ ॥ 25 ॥
સર્વમઙ્ગલમાઙ્ગલ્યં ભુક્તિં મુક્તિં ચ વિન્દતિ ।
દ્વાત્રિંશતિસહસ્રાણિ પઠેચ્છુદ્ધાત્મનાં નૃણામ્ ॥ 26 ॥
કવચસ્યાસ્ય મન્ત્રસ્ય મન્ત્રસિદ્ધિઃ પ્રજાયતે ।
અનેન મન્ત્રરાજેન કૃત્વા ભસ્માભિમન્ત્રણમ્ ॥ 27 ॥
તિલકં વિન્યસેદ્યસ્તુ તસ્ય ગ્રહભયં હરેત્ ।
ત્રિવારં જપમાનસ્તુ દત્તં વાર્યભિમન્ત્ર્ય ચ ॥ 28 ॥
પ્રાશયેદ્યો નરો મન્ત્રં નૃસિંહધ્યાનમાચરેત્ ।
તસ્ય રોગાઃ પ્રણશ્યન્તિ યે ચ સ્યુઃ કુક્ષિસમ્ભવાઃ ॥ 29 ॥
કિમત્ર બહુનોક્તેન નૃસિંહસદૃશો ભવેત્ ।
મનસા ચિન્તિતં યત્તુ સ તચ્ચાપ્નોત્યસંશયમ્ ॥ 30 ॥
ગર્જન્તં ગર્જયન્તં નિજભુજપટલં સ્ફોટયન્તં હઠન્તં
રૂપ્યન્તં તાપયન્તં દિવિ ભુવિ દિતિજં ક્ષેપયન્તં ક્ષિપન્તમ્ ।
ક્રન્દન્તં રોષયન્તં દિશિ દિશિ સતતં સંહરન્તં ભરન્તં
વીક્ષન્તં ઘૂર્ણયન્તં શરનિકરશતૈર્દિવ્યસિંહં નમામિ ॥
ઇતિ શ્રીબ્રહ્માણ્ડપુરાણે પ્રહ્લાદોક્તં શ્રી નૃસિંહ કવચમ્ ।
Roman (IAST) Transliteration
nṛsiṃhakavacaṃ vakṣye prahlādenoditaṃ purā |
sarvarakṣākaraṃ puṇyaṃ sarvopadravanāśanam || 1 ||
sarvasampatkaraṃ caiva svargamokṣapradāyakam |
dhyātvā nṛsiṃhaṃ deveśaṃ hemasiṃhāsanasthitam || 2 ||
vivṛtāsyaṃ trinayanaṃ śaradindusamaprabham |
lakṣmyāliṅgitavāmāṅgaṃ vibhūtibhirupāśritam || 3 ||
caturbhujaṃ komalāṅgaṃ svarṇakuṇḍalaśobhitam |
sarojaśobhitoraskaṃ ratnakeyūramudritam || 4 || [ratnakeyūraśobhitam]
taptakāñcanasaṅkāśaṃ pītanirmalavāsanam |
indrādisuramaulisthasphuranmāṇikyadīptibhiḥ || 5 ||
virājitapadadvandvaṃ śaṅkhacakrādihetibhiḥ |
garutmatā savinayaṃ stūyamānaṃ mudānvitam || 6 ||
svahṛtkamalasaṃvāsaṃ kṛtvā tu kavacaṃ paṭhet |
nṛsiṃho me śiraḥ pātu lokarakṣātmasambhavaḥ || 7 ||
sarvago'pi stambhavāsaḥ phālaṃ me rakṣatu dhvanim |
nṛsiṃho me dṛśau pātu somasūryāgnilocanaḥ || 8 ||
smṛtiṃ me pātu nṛharirmunivaryastutipriyaḥ |
nāsāṃ me siṃhanāsastu mukhaṃ lakṣmīmukhapriyaḥ || 9 ||
sarvavidyādhipaḥ pātu nṛsiṃho rasanāṃ mama |
vaktraṃ pātvinduvadanaḥ sadā prahlādavanditaḥ || 10 ||
nṛsiṃhaḥ pātu me kaṇṭhaṃ skandhau bhūbharaṇāntakṛt |
divyāstraśobhitabhujo nṛsiṃhaḥ pātu me bhujau || 11 ||
karau me devavarado nṛsiṃhaḥ pātu sarvataḥ |
hṛdayaṃ yogisādhyaśca nivāsaṃ pātu me hariḥ || 12 ||
madhyaṃ pātu hiraṇyākṣavakṣaḥkukṣividāraṇaḥ |
nābhiṃ me pātu nṛhariḥ svanābhi brahmasaṃstutaḥ || 13 ||
brahmāṇḍakoṭayaḥ kaṭyāṃ yasyāsau pātu me kaṭim |
guhyaṃ me pātu guhyānāṃ mantrāṇāṃ guhyarūpadhṛk || 14 ||
ūrū manobhavaḥ pātu jānunī nararūpadhṛk |
jaṅghe pātu dharābhārahartā yo'sau nṛkesarī || 15 ||
surarājyapradaḥ pātu pādau me nṛharīśvaraḥ |
sahasraśīrṣā puruṣaḥ pātu me sarvaśastanum || 16 ||
mahograḥ pūrvataḥ pātu mahāvīrāgrajo'gnitaḥ |
mahāviṣṇurdakṣiṇe tu mahājvālastu nairṛtau || 17 ||
paścime pātu sarveśo diśi me sarvatomukhaḥ |
nṛsiṃhaḥ pātu vāyavyāṃ saumyāṃ bhūṣaṇavigrahaḥ || 18 ||
īśānyāṃ pātu bhadro me sarvamaṅgaladāyakaḥ |
saṃsārabhayadaḥ pātu mṛtyormṛtyurnṛkesarī || 19 ||
idaṃ nṛsiṃhakavacaṃ prahlādamukhamaṇḍitam |
bhaktimānyaḥ paṭhennityaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || 20 ||
putravān dhanavān loke dīrghāyurupajāyate |
yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnotyasaṃśayam || 21 ||
sarvatra jayamāpnoti sarvatra vijayī bhavet |
bhūmyantarikṣadivyānāṃ grahāṇāṃ vinivāraṇam || 22 ||
vṛścikoragasambhūtaviṣāpaharaṇaṃ param |
brahmarākṣasayakṣāṇāṃ dūrotsāraṇakāraṇam || 23 ||
bhūrje vā tālapatre vā kavacaṃ likhitaṃ śubham |
karamūle dhṛtaṃ yena sidhyeyuḥ karmasiddhayaḥ || 24 ||
devāsuramanuṣyeṣu svaṃ svameva jayaṃ labhet |
ekasandhyaṃ trisandhyaṃ vā yaḥ paṭhenniyato naraḥ || 25 ||
sarvamaṅgalamāṅgalyaṃ bhuktiṃ muktiṃ ca vindati |
dvātriṃśatisahasrāṇi paṭhecchuddhātmanāṃ nṛṇām || 26 ||
kavacasyāsya mantrasya mantrasiddhiḥ prajāyate |
anena mantrarājena kṛtvā bhasmābhimantraṇam || 27 ||
tilakaṃ vinyasedyastu tasya grahabhayaṃ haret |
trivāraṃ japamānastu dattaṃ vāryabhimantrya ca || 28 ||
prāśayedyo naro mantraṃ nṛsiṃhadhyānamācaret |
tasya rogāḥ praṇaśyanti ye ca syuḥ kukṣisambhavāḥ || 29 ||
kimatra bahunoktena nṛsiṃhasadṛśo bhavet |
manasā cintitaṃ yattu sa taccāpnotyasaṃśayam || 30 ||
garjantaṃ garjayantaṃ nijabhujapaṭalaṃ sphoṭayantaṃ haṭhantaṃ
rūpyantaṃ tāpayantaṃ divi bhuvi ditijaṃ kṣepayantaṃ kṣipantam |
krandantaṃ roṣayantaṃ diśi diśi satataṃ saṃharantaṃ bharantaṃ
vīkṣantaṃ ghūrṇayantaṃ śaranikaraśatairdivyasiṃhaṃ namāmi ||
iti śrībrahmāṇḍapurāṇe prahlādoktaṃ śrī nṛsiṃha kavacam |
Sanskrit — Devanagari (original)
नृसिंहकवचं वक्ष्ये प्रह्लादेनोदितं पुरा ।
सर्वरक्षाकरं पुण्यं सर्वोपद्रवनाशनम् ॥ 1 ॥
सर्वसम्पत्करं चैव स्वर्गमोक्षप्रदायकम् ।
ध्यात्वा नृसिंहं देवेशं हेमसिंहासनस्थितम् ॥ 2 ॥
विवृतास्यं त्रिनयनं शरदिन्दुसमप्रभम् ।
लक्ष्म्यालिङ्गितवामाङ्गं विभूतिभिरुपाश्रितम् ॥ 3 ॥
चतुर्भुजं कोमलाङ्गं स्वर्णकुण्डलशोभितम् ।
सरोजशोभितोरस्कं रत्नकेयूरमुद्रितम् ॥ 4 ॥ [रत्नकेयूरशोभितम्]
तप्तकाञ्चनसङ्काशं पीतनिर्मलवासनम् ।
इन्द्रादिसुरमौलिस्थस्फुरन्माणिक्यदीप्तिभिः ॥ 5 ॥
विराजितपदद्वन्द्वं शङ्खचक्रादिहेतिभिः ।
गरुत्मता सविनयं स्तूयमानं मुदान्वितम् ॥ 6 ॥
स्वहृत्कमलसंवासं कृत्वा तु कवचं पठेत् ।
नृसिंहो मे शिरः पातु लोकरक्षात्मसम्भवः ॥ 7 ॥
सर्वगोऽपि स्तम्भवासः फालं मे रक्षतु ध्वनिम् ।
नृसिंहो मे दृशौ पातु सोमसूर्याग्निलोचनः ॥ 8 ॥
स्मृतिं मे पातु नृहरिर्मुनिवर्यस्तुतिप्रियः ।
नासां मे सिंहनासस्तु मुखं लक्ष्मीमुखप्रियः ॥ 9 ॥
सर्वविद्याधिपः पातु नृसिंहो रसनां मम ।
वक्त्रं पात्विन्दुवदनः सदा प्रह्लादवन्दितः ॥ 10 ॥
नृसिंहः पातु मे कण्ठं स्कन्धौ भूभरणान्तकृत् ।
दिव्यास्त्रशोभितभुजो नृसिंहः पातु मे भुजौ ॥ 11 ॥
करौ मे देववरदो नृसिंहः पातु सर्वतः ।
हृदयं योगिसाध्यश्च निवासं पातु मे हरिः ॥ 12 ॥
मध्यं पातु हिरण्याक्षवक्षःकुक्षिविदारणः ।
नाभिं मे पातु नृहरिः स्वनाभि ब्रह्मसंस्तुतः ॥ 13 ॥
ब्रह्माण्डकोटयः कट्यां यस्यासौ पातु मे कटिम् ।
गुह्यं मे पातु गुह्यानां मन्त्राणां गुह्यरूपधृक् ॥ 14 ॥
ऊरू मनोभवः पातु जानुनी नररूपधृक् ।
जङ्घे पातु धराभारहर्ता योऽसौ नृकेसरी ॥ 15 ॥
सुरराज्यप्रदः पातु पादौ मे नृहरीश्वरः ।
सहस्रशीर्षा पुरुषः पातु मे सर्वशस्तनुम् ॥ 16 ॥
महोग्रः पूर्वतः पातु महावीराग्रजोऽग्नितः ।
महाविष्णुर्दक्षिणे तु महाज्वालस्तु नैरृतौ ॥ 17 ॥
पश्चिमे पातु सर्वेशो दिशि मे सर्वतोमुखः ।
नृसिंहः पातु वायव्यां सौम्यां भूषणविग्रहः ॥ 18 ॥
ईशान्यां पातु भद्रो मे सर्वमङ्गलदायकः ।
संसारभयदः पातु मृत्योर्मृत्युर्नृकेसरी ॥ 19 ॥
इदं नृसिंहकवचं प्रह्लादमुखमण्डितम् ।
भक्तिमान्यः पठेन्नित्यं सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥ 20 ॥
पुत्रवान् धनवान् लोके दीर्घायुरुपजायते ।
यं यं कामयते कामं तं तं प्राप्नोत्यसंशयम् ॥ 21 ॥
सर्वत्र जयमाप्नोति सर्वत्र विजयी भवेत् ।
भूम्यन्तरिक्षदिव्यानां ग्रहाणां विनिवारणम् ॥ 22 ॥
वृश्चिकोरगसम्भूतविषापहरणं परम् ।
ब्रह्मराक्षसयक्षाणां दूरोत्सारणकारणम् ॥ 23 ॥
भूर्जे वा तालपत्रे वा कवचं लिखितं शुभम् ।
करमूले धृतं येन सिध्येयुः कर्मसिद्धयः ॥ 24 ॥
देवासुरमनुष्येषु स्वं स्वमेव जयं लभेत् ।
एकसन्ध्यं त्रिसन्ध्यं वा यः पठेन्नियतो नरः ॥ 25 ॥
सर्वमङ्गलमाङ्गल्यं भुक्तिं मुक्तिं च विन्दति ।
द्वात्रिंशतिसहस्राणि पठेच्छुद्धात्मनां नृणाम् ॥ 26 ॥
कवचस्यास्य मन्त्रस्य मन्त्रसिद्धिः प्रजायते ।
अनेन मन्त्रराजेन कृत्वा भस्माभिमन्त्रणम् ॥ 27 ॥
तिलकं विन्यसेद्यस्तु तस्य ग्रहभयं हरेत् ।
त्रिवारं जपमानस्तु दत्तं वार्यभिमन्त्र्य च ॥ 28 ॥
प्राशयेद्यो नरो मन्त्रं नृसिंहध्यानमाचरेत् ।
तस्य रोगाः प्रणश्यन्ति ये च स्युः कुक्षिसम्भवाः ॥ 29 ॥
किमत्र बहुनोक्तेन नृसिंहसदृशो भवेत् ।
मनसा चिन्तितं यत्तु स तच्चाप्नोत्यसंशयम् ॥ 30 ॥
गर्जन्तं गर्जयन्तं निजभुजपटलं स्फोटयन्तं हठन्तं
रूप्यन्तं तापयन्तं दिवि भुवि दितिजं क्षेपयन्तं क्षिपन्तम् ।
क्रन्दन्तं रोषयन्तं दिशि दिशि सततं संहरन्तं भरन्तं
वीक्षन्तं घूर्णयन्तं शरनिकरशतैर्दिव्यसिंहं नमामि ॥
इति श्रीब्रह्माण्डपुराणे प्रह्लादोक्तं श्री नृसिंह कवचम् ।
nṛsiṃhakavacaṃ vakṣye prahlādenoditaṃ purā |
sarvarakṣākaraṃ puṇyaṃ sarvopadravanāśanam || 1 ||
sarvasampatkaraṃ caiva svargamokṣapradāyakam |
dhyātvā nṛsiṃhaṃ deveśaṃ hemasiṃhāsanasthitam || 2 ||
vivṛtāsyaṃ trinayanaṃ śaradindusamaprabham |
lakṣmyāliṅgitavāmāṅgaṃ vibhūtibhirupāśritam || 3 ||
caturbhujaṃ komalāṅgaṃ svarṇakuṇḍalaśobhitam |
sarojaśobhitoraskaṃ ratnakeyūramudritam || 4 || [ratnakeyūraśobhitam]
taptakāñcanasaṅkāśaṃ pītanirmalavāsanam |
indrādisuramaulisthasphuranmāṇikyadīptibhiḥ || 5 ||
virājitapadadvandvaṃ śaṅkhacakrādihetibhiḥ |
garutmatā savinayaṃ stūyamānaṃ mudānvitam || 6 ||
svahṛtkamalasaṃvāsaṃ kṛtvā tu kavacaṃ paṭhet |
nṛsiṃho me śiraḥ pātu lokarakṣātmasambhavaḥ || 7 ||
sarvago'pi stambhavāsaḥ phālaṃ me rakṣatu dhvanim |
nṛsiṃho me dṛśau pātu somasūryāgnilocanaḥ || 8 ||
smṛtiṃ me pātu nṛharirmunivaryastutipriyaḥ |
nāsāṃ me siṃhanāsastu mukhaṃ lakṣmīmukhapriyaḥ || 9 ||
sarvavidyādhipaḥ pātu nṛsiṃho rasanāṃ mama |
vaktraṃ pātvinduvadanaḥ sadā prahlādavanditaḥ || 10 ||
nṛsiṃhaḥ pātu me kaṇṭhaṃ skandhau bhūbharaṇāntakṛt |
divyāstraśobhitabhujo nṛsiṃhaḥ pātu me bhujau || 11 ||
karau me devavarado nṛsiṃhaḥ pātu sarvataḥ |
hṛdayaṃ yogisādhyaśca nivāsaṃ pātu me hariḥ || 12 ||
madhyaṃ pātu hiraṇyākṣavakṣaḥkukṣividāraṇaḥ |
nābhiṃ me pātu nṛhariḥ svanābhi brahmasaṃstutaḥ || 13 ||
brahmāṇḍakoṭayaḥ kaṭyāṃ yasyāsau pātu me kaṭim |
guhyaṃ me pātu guhyānāṃ mantrāṇāṃ guhyarūpadhṛk || 14 ||
ūrū manobhavaḥ pātu jānunī nararūpadhṛk |
jaṅghe pātu dharābhārahartā yo'sau nṛkesarī || 15 ||
surarājyapradaḥ pātu pādau me nṛharīśvaraḥ |
sahasraśīrṣā puruṣaḥ pātu me sarvaśastanum || 16 ||
mahograḥ pūrvataḥ pātu mahāvīrāgrajo'gnitaḥ |
mahāviṣṇurdakṣiṇe tu mahājvālastu nairṛtau || 17 ||
paścime pātu sarveśo diśi me sarvatomukhaḥ |
nṛsiṃhaḥ pātu vāyavyāṃ saumyāṃ bhūṣaṇavigrahaḥ || 18 ||
īśānyāṃ pātu bhadro me sarvamaṅgaladāyakaḥ |
saṃsārabhayadaḥ pātu mṛtyormṛtyurnṛkesarī || 19 ||
idaṃ nṛsiṃhakavacaṃ prahlādamukhamaṇḍitam |
bhaktimānyaḥ paṭhennityaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || 20 ||
putravān dhanavān loke dīrghāyurupajāyate |
yaṃ yaṃ kāmayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnotyasaṃśayam || 21 ||
sarvatra jayamāpnoti sarvatra vijayī bhavet |
bhūmyantarikṣadivyānāṃ grahāṇāṃ vinivāraṇam || 22 ||
vṛścikoragasambhūtaviṣāpaharaṇaṃ param |
brahmarākṣasayakṣāṇāṃ dūrotsāraṇakāraṇam || 23 ||
bhūrje vā tālapatre vā kavacaṃ likhitaṃ śubham |
karamūle dhṛtaṃ yena sidhyeyuḥ karmasiddhayaḥ || 24 ||
devāsuramanuṣyeṣu svaṃ svameva jayaṃ labhet |
ekasandhyaṃ trisandhyaṃ vā yaḥ paṭhenniyato naraḥ || 25 ||
sarvamaṅgalamāṅgalyaṃ bhuktiṃ muktiṃ ca vindati |
dvātriṃśatisahasrāṇi paṭhecchuddhātmanāṃ nṛṇām || 26 ||
kavacasyāsya mantrasya mantrasiddhiḥ prajāyate |
anena mantrarājena kṛtvā bhasmābhimantraṇam || 27 ||
tilakaṃ vinyasedyastu tasya grahabhayaṃ haret |
trivāraṃ japamānastu dattaṃ vāryabhimantrya ca || 28 ||
prāśayedyo naro mantraṃ nṛsiṃhadhyānamācaret |
tasya rogāḥ praṇaśyanti ye ca syuḥ kukṣisambhavāḥ || 29 ||
kimatra bahunoktena nṛsiṃhasadṛśo bhavet |
manasā cintitaṃ yattu sa taccāpnotyasaṃśayam || 30 ||
garjantaṃ garjayantaṃ nijabhujapaṭalaṃ sphoṭayantaṃ haṭhantaṃ
rūpyantaṃ tāpayantaṃ divi bhuvi ditijaṃ kṣepayantaṃ kṣipantam |
krandantaṃ roṣayantaṃ diśi diśi satataṃ saṃharantaṃ bharantaṃ
vīkṣantaṃ ghūrṇayantaṃ śaranikaraśatairdivyasiṃhaṃ namāmi ||
iti śrībrahmāṇḍapurāṇe prahlādoktaṃ śrī nṛsiṃha kavacam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.