બધ્નીમો વયમઞ્જલિં પ્રતિદિનં બન્ધચ્છિદે દેહિનાં
કન્દર્પાગમતન્ત્રમૂલગુરવે કલ્યાણકેલીભુવે ।
કામાક્ષ્યા ઘનસારપુઞ્જરજસે કામદ્રુહશ્ચક્ષુષાં
મન્દારસ્તબકપ્રભામદમુષે મન્દસ્મિતજ્યોતિષે ॥1॥
સધ્રીચે નવમલ્લિકાસુમનસાં નાસાગ્રમુક્તામણે-
રાચાર્યાય મૃણાલકાણ્ડમહસાં નૈસર્ગિકાય દ્વિષે ।
સ્વર્ધુન્યા સહ યુધ્વેન હિમરુચેરર્ધાસનાધ્યાસિને
કામાક્ષ્યાઃ સ્મિતમઞ્જરીધવલિમાદ્વૈતાય તસ્મૈ નમઃ ॥2॥
કર્પૂરદ્યુતિચાતુરીમતિતરામલ્પીયસીં કુર્વતી
દૌર્ભાગ્યોદયમેવ સંવિદધતી દૌષાકરીણાં ત્વિષામ્ ।
ક્ષુલ્લાનેવ મનોજ્ઞમલ્લિનિકરાન્ફુલ્લાનપિ વ્યઞ્જતી
કામાક્ષ્યા મૃદુલસ્મિતાંશુલહરી કામપ્રસૂરસ્તુ મે ॥3॥
યા પીનસ્તનમણ્ડલોપરિ લસત્કર્પૂરલેપાયતે
યા નીલેક્ષણરાત્રિકાન્તિતતિષુ જ્યોત્સ્નાપ્રરોહાયતે ।
યા સૌન્દર્યધુનીતરઙ્ગતતિષુ વ્યાલોલહંસાયતે
કામાક્ષ્યાઃ શિશિરીકરોતુ હૃદયં સા મે સ્મિતપ્રાચુરી ॥4॥
યેષાં ગચ્છતિ પૂર્વપક્ષસરણિં કૌમુદ્વતઃ શ્વેતિમા
યેષાં સન્તતમારુરુક્ષતિ તુલાકક્ષ્યાં શરચ્ચન્દ્રમાઃ ।
યેષામિચ્છતિ કમ્બુરપ્યસુલભામન્તેવસત્પ્રક્રિયાં
કામાક્ષ્યા મમતાં હરન્તુ મમ તે હાસત્વિષામઙ્કુરાઃ ॥5॥
આશાસીમસુ સન્તતં વિદધતી નૈશાકરીં વ્યાક્રિયાં
કાશાનામભિમાનભઙ્ગકલનાકૌશલ્યમાબિભ્રતી ।
ઈશાનેન વિલોકિતા સકુતુકં કામાક્ષિ તે કલ્મષ-
ક્લેશાપાયકરી ચકાસ્તિ લહરી મન્દસ્મિતજ્યોતિષામ્ ॥6॥
આરૂઢસ્ય સમુન્નતસ્તનતટીસામ્રાજ્યસિંહાસનં
કન્દર્પસ્ય વિભોર્જગત્ત્રયપ્રાકટ્યમુદ્રાનિધેઃ ।
યસ્યાશ્ચામરચાતુરીં કલયતે રશ્મિચ્છટા ચઞ્ચલા
સા મન્દસ્મિતમઞ્જરી ભવતુ નઃ કામાય કામાક્ષિ તે ॥7॥
શમ્ભોર્યા પરિરમ્ભસમ્ભ્રમવિધૌ નૈર્મલ્યસીમાનિધિઃ
ગૈર્વાણીવ તરઙ્ગિણી કૃતમૃદુસ્યન્દાં કલિન્દાત્મજામ્ ।
કલ્માષીકુરુતે કલઙ્કસુષમાં કણ્ઠસ્થલીચુમ્બિનીં
કામાક્ષ્યાઃ સ્મિતકન્દલી ભવતુ નઃ કલ્યાણસન્દોહિની ॥8॥
જેતું હારલતામિવ સ્તનતટીં સઞ્જગ્મુષી સન્તતં
ગન્તું નિર્મલતામિવ દ્વિગુણિતાં મગ્ના કૃપાસ્ત્રોતસિ ।
લબ્ધું વિસ્મયનીયતામિવ હરં રાગાકુલં કુર્વતી
મઞ્જુસ્તે સ્મિતમઞ્જરી ભવભયં મથ્નાતુ કામાક્ષિ મે ॥9॥
શ્વેતાપિ પ્રકટં નિશાકરરુચાં માલિન્યમાતન્વતી
શીતાપિ સ્મરપાવકં પશુપતેઃ સન્ધુક્ષયન્તી સદા ।
સ્વાભાવ્યાદધરાશ્રિતાપિ નમતામુચ્ચૈર્દિશન્તી ગતિં
કામાક્ષિ સ્ફુટમન્તરા સ્ફુરતુ નસ્ત્વન્મન્દહાસપ્રભા ॥10॥
વક્ત્રશ્રીસરસીજલે તરલિતભ્રૂવલ્લિકલ્લોલિતે
કાલિમ્ના દધતી કટાક્ષજનુષા માધુવ્રતીં વ્યાપૃતિમ્ ।
નિર્નિદ્રામલપુણ્ડરીકકુહનાપાણ્ડિત્યમાબિભ્રતી
કામાક્ષ્યાઃ સ્મિતચાતુરી મમ મનઃ કાતર્યમુન્મૂલયેત્ ॥11॥
નિત્યં બાધિતબન્ધુજીવમધરં મૈત્રીજુષં પલ્લવૈઃ
શુદ્ધસ્ય દ્વિજમણ્ડલસ્ય ચ તિરસ્કર્તારમપ્યાશ્રિતા ।
યા વૈમલ્યવતી સદૈવ નમતાં ચેતઃ પુનીતેતરાં
કામાક્ષ્યા હૃદયં પ્રસાદયતુ મે સા મન્દહાસપ્રભા ॥12॥
દ્રુહ્યન્તી તમસે મુહુઃ કુમુદિનીસાહાય્યમાબિભ્રતી
યાન્તી ચન્દ્રકિશોરશેખરવપુઃસૌધાઙ્ગણે પ્રેઙ્ખણમ્ ।
જ્ઞાનામ્ભોનિધિવીચિકાં સુમનસાં કૂલઙ્કષાં કુર્વતી
કામાક્ષ્યાઃ સ્મિતકૌમુદી હરતુ મે સંસારતાપોદયમ્ ॥13॥
કાશ્મીરદ્રવધાતુકર્દમરુચા કલ્માષતાં બિભ્રતી
હંસૌધૈરિવ કુર્વતી પરિચિતિં હારીકૃતૈર્મૌક્તિકૈઃ ।
વક્ષોજન્મતુષારશૈલકટકે સઞ્ચારમાતન્વતી
કામાક્ષ્યા મૃદુલસ્મિતદ્યુતિમયી ભાગીરથી ભાસતે ॥14॥
કમ્બોર્વંશપરમ્પરા ઇવ કૃપાસન્તાનવલ્લીભુવઃ
સમ્ફુલ્લસ્તબકા ઇવ પ્રસૃમરા મૂર્તાઃ પ્રસાદા ઇવ ।
વાક્પીયૂષકણા ઇવ ત્રિપથગાપર્યાયભેદા ઇવ
ભ્રાજન્તે તવ મન્દહાસકિરણાઃ કાઞ્ચીપુરીનાયિકે ॥15॥
વક્ષોજે ઘનસારપત્રરચનાભઙ્ગીસપત્નાયિતા
કણ્ઠે મૌક્તિકહારયષ્ટિકિરણવ્યાપારમુદ્રાયિતા ।
ઓષ્ઠશ્રીનિકુરુમ્બપલ્લવપુટે પ્રેઙ્ખત્પ્રસૂનાયિતા
કામાક્ષિ સ્ફુરતાં મદીયહૃદયે ત્વન્મન્દહાસપ્રભા ॥16॥
યેષાં બિન્દુરિવોપરિ પ્રચલિતો નાસાગ્રમુક્તામણિઃ
યેષાં દીન ઇવાધિકણ્ઠમયતે હારઃ કરાલમ્બનમ્ ।
યેષાં બન્ધુરિવોષ્ઠયોરરુણિમા ધત્તે સ્વયં રઞ્જનં
કામાક્ષ્યાઃ પ્રભવન્તુ તે મમ શિવોલ્લાસાય હાસાઙ્કુરાઃ ॥17॥
યા જાડ્યામ્બુનિધિં ક્ષિણોતિ ભજતાં વૈરાયતે કૈરવૈઃ
નિત્યં યાં નિયમેન યા ચ યતતે કર્તું ત્રિણેત્રોત્સવમ્ ।
બિમ્બં ચાન્દ્રમસં ચ વઞ્ચયતિ યા ગર્વેણ સા તાદૃશી
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જરી તવ કથં જ્યોત્સ્નેત્યસૌ કીર્ત્યતે ॥18॥
આરુઢા રભસાત્પુરઃ પુરરિપોરાશ્લેષણોપક્રમે
યા તે માતરુપૈતિ દિવ્યતટિનીશઙ્કાકરી તત્ક્ષણમ્ ।
ઓષ્ઠૌ વેપયતિ ભ્રુવૌ કુટિલયત્યાનમ્રયત્યાનનં
તાં વન્દે મૃદુહાસપૂરસુષમામેકામ્રનાથપ્રિયે ॥19॥
વક્ત્રેન્દોસ્તવ ચન્દ્રિકા સ્મિતતતિર્વલ્ગુ સ્ફુરન્તી સતાં
સ્યાચ્ચેદ્યુક્તિમિદં ચકોરમનસાં કામાક્ષિ કૌતૂહલમ્ ।
એતચ્ચિત્રમહર્નિશં યદધિકામેષા રુચિં ગાહતે
બિમ્બોષ્ઠદ્યુમણિપ્રભાસ્વપિ ચ યદ્બિબ્બોકમાલમ્બતે ॥20॥
સાદૃશ્યં કલશામ્બુધેર્વહતિ યત્કામાક્ષિ મન્દસ્મિતં
શોભામોષ્ઠરુચામ્બ વિદ્રુમભવામેતાદ્ભિદાં બ્રૂમહે ।
એકસ્માદુદિતં પુરા કિલ પપૌ શર્વઃ પુરાણઃ પુમાન્
એતન્મધ્યસમુદ્ભવં રસયતે માધુર્યરૂપં રસમ્ ॥21॥
ઉત્તુઙ્ગસ્તનકુમ્ભશૈલકટકે વિસ્તારિકસ્તૂરિકા-
પત્રશ્રીજુષિ ચઞ્ચલાઃ સ્મિતરુચઃ કામાક્ષિ તે કોમલાઃ ।
સન્ધ્યાદીધિતિરઞ્જિતા ઇવ મુહુઃ સાન્દ્રાધરજ્યોતિષા
વ્યાલોલામલશારદાભ્રશકલવ્યાપારમાતન્વતે ॥22॥
ક્ષીરં દૂરત એવ તિષ્ઠતુ કથં વૈમલ્યમાત્રાદિદં
માતસ્તે સહપાઠવીથિમયતાં મન્દસ્મિતૈર્મઞ્જુલૈઃ ।
કિં ચેયં તુ ભિદાસ્તિ દોહનવશાદેકં તુ સઞ્જાયતે
કામાક્ષિ સ્વયમર્થિતં પ્રણમતામન્યત્તુ દોદુહ્યતે ॥23॥
કર્પૂરૈરમૃતૈર્જગજ્જનનિ તે કામાક્ષિ ચન્દ્રાતપૈઃ
મુક્તાહારગુણૈર્મૃણાલવલયૈર્મુગ્ધસ્મિતશ્રીરિયમ્ ।
શ્રીકાઞ્ચીપુરનાયિકે સમતયા સંસ્તૂયતે સજ્જનૈઃ
તત્તાદૃઙ્મમ તાપશાન્તિવિધયે કિં દેવિ મન્દાયતે ॥24॥
મધ્યેગર્ભિતમઞ્જુવાક્યલહરીમાધ્વીઝરીશીતલા
મન્દારસ્તબકાયતે જનનિ તે મન્દસ્મિતાંશુચ્છટા ।
યસ્યા વર્ધયિતું મુહુર્વિકસનં કામાક્ષિ કામદ્રુહો
વલ્ગુર્વીક્ષણવિભ્રમવ્યતિકરો વાસન્તમાસાયતે ॥25॥
બિમ્બોષ્ઠદ્યુતિપુઞ્જરઞ્જિતરુચિસ્ત્વન્મન્દહાસચ્છટા ।
કલ્યાણં ગિરિસાર્વભૌમતનયે કલ્લોલયત્વાશુ મે ।
ફુલ્લન્મલ્લિપિનદ્ધહલ્લકમયી માલેવ યા પેશલા
શ્રીકાઞ્ચીશ્વરિ મારમર્દિતુરુરોમધ્યે મુહુર્લમ્બતે ॥26॥
બિભ્રાણા શરદભ્રવિભ્રમદશાં વિદ્યોતમાનાપ્યસો
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જરી કિરતિ તે કારુણ્યધારારસમ્ ।
આશ્ચર્યં શિશિરીકરોતિ જગતીશ્ચાલોક્ય ચૈનામહો
કામં ખેલતિ નીલકણ્ઠહૃદયં કૌતૂહલાન્દોલિતમ્ ॥27॥
પ્રેઙ્ખત્પ્રૌઢકટાક્ષકુઞ્જકુહરેષ્વત્યચ્છગુચ્છાયિતં
વક્ત્રેન્દુચ્છવિસિન્ધુવીચિનિચયે ફેનપ્રતાનાયિતમ્ ।
નૈરન્તર્યવિજૃમ્ભિતસ્તનતટે નૈચોલપટ્ટાયિતં
કાલુષ્યં કબલીકરોતુ મમ તે કામાક્ષિ મન્દસ્મિતમ્ ॥28॥
પીયૂષં તવ મન્થરસ્મિતમિતિ વ્યર્થૈવ સાપપ્રથા
કામાક્ષિ ધ્રુવમીદૃશં યદિ ભવેદેતત્કથં વા શિવે ।
મન્દારસ્ય કથાલવં ન સહતે મથ્નાતિ મન્દાકિની-
મિન્દું નિન્દતિ કીર્તિતેઽપિ કલશીપાથોધિમીર્ષ્યાયતે ॥29॥
વિશ્વેષાં નયનોત્સવં વિતનુતાં વિદ્યોતતાં ચન્દ્રમા
વિખ્યાતો મદનાન્તકેન મુકુટીમધ્યે ચ સમ્માન્યતામ્ ।
આઃ કિં જાતમનેન હાસસુષમામાલોક્ય કામાક્ષિ તે
કાલઙ્કીમવલમ્બતે ખલુ દશાં કલ્માષહીનોઽપ્યસૌ ॥30॥
ચેતઃ શીતલયન્તુ નઃ પશુપતેરાનન્દજીવાતવો
નમ્રાણાં નયનાધ્વસીમસુ શરચ્ચન્દ્રાતપોપક્રમાઃ ।
સંસારાખ્યસરોરુહાકરખલીકારે તુષારોત્કરાઃ
કામાક્ષિ સ્મરકીર્તિબીજનિકરાસ્ત્વન્મન્દહાસાઙ્કુરાઃ ॥31॥
કર્મૌઘાખ્યતમઃકચાકચિકરાન્કામાક્ષિ સઞ્ચિન્તયે
ત્વન્મન્દસ્મિતરોચિષાં ત્રિભુવનક્ષેમઙ્કરાનઙ્કુરાન્ ।
યે વક્ત્રં શિશિરશ્રિયો વિકસિતં ચન્દ્રાતપામ્ભોરુહ-
દ્વેષોદ્ધેષોણચાતુરીમિવ તિરસ્કર્તું પરિષ્કુર્વતે ॥32॥
કુર્યુર્નઃ કુલશૈલરાજતનયે કૂલઙ્કષં મઙ્ગલં
કુન્દસ્પર્ધનચુઞ્ચવસ્તવ શિવે મન્દસ્મિતપ્રક્રમાઃ ।
યે કામાક્ષિ સમસ્તસાક્ષિનયનં સન્તોષયન્તીશ્વરં
કર્પૂરપ્રકરા ઇવ પ્રસૃમરાઃ પુંસામસાધારણાઃ ॥33॥
કમ્રેણ સ્નપયસ્વ કર્મકુહનાચોરેણ મારાગમ-
વ્યાખ્યાશિક્ષણદીક્ષિતેન વિદુષામક્ષીણલક્ષ્મીપુષા ।
કામાક્ષિ સ્મિતકન્દલેન કલુષસ્ફોટક્રિયાચુઞ્ચુના
કારુણ્યામૃતવીચિકાવિહરણપ્રાચુર્યધુર્યેણ મામ્ ॥34॥
ત્વન્મન્દસ્મિતકન્દલસ્ય નિયતં કામાક્ષિ શઙ્કામહે
બિમ્બઃ કશ્ચન નૂતનઃ પ્રચલિતો નૈશાકરઃ શીકરઃ ।
કિઞ્ચ ક્ષીરપયોનિધિઃ પ્રતિનિધિઃ સ્વર્વાહિનીવીચિકા-
બિબ્વોકોઽપિ વિડમ્બ એવ કુહના મલ્લીમતલ્લીરુચઃ ॥35॥
દુષ્કર્માર્કનિસર્ગકર્કશમહસ્સમ્પર્કતપતં મિલ-
ત્પઙ્કં શઙ્કરવલ્લભે મમ મનઃ કાઞ્ચીપુરાલઙ્ક્રિયે ।
અમ્બ ત્વન્મૃદુલસ્મિતામૃતરસે મઙ્ક્ત્વા વિધૂય વ્યથા-
માનન્દોદયસૌધશૃઙ્ગપદવીમારોઢુમાકાઙ્ક્ષતિ ॥36॥
નમ્રાણાં નગરાજશેખરસુતે નાકાલયાનાં પુરઃ
કામાક્ષિ ત્વરયા વિપત્પ્રશમેન કારુણ્યધારાઃ કિરન્ ।
આગચ્છન્તમનુગ્રહં પ્રકટયન્નાનન્દબીજાનિ તે
નાસીરે મૃદુહાસ એવ તનુતે નાથે સુધાશીતલઃ ॥37॥
કામાક્ષિ પ્રથમાનવિભ્રમનિધિઃ કન્દર્પદર્પપ્રસૂઃ
મુગ્ધસ્તે મૃદુહાસ એવ ગિરિજે મુષ્ણાતુ મે કિલ્બિષમ્ ।
યં દ્રષ્ટું વિહિતે કરગ્રહ ઉમે શમ્ભુસ્ત્રપામીલિતં
સ્વૈરં કારયતિ સ્મ તાણ્ડવવિનોદાનન્દિના તણ્ડુના ॥38॥
ક્ષુણ્ણં કેનચિદેવ ધીરમનસા કુત્રાપિ નાનાજનૈઃ
કર્મગ્રન્થિનિયન્ત્રિતૈરસુગમં કામાક્ષિ સામાન્યતઃ ।
મુગ્ધૈર્દ્રુષ્ટુમશક્યમેવ મનસા મૂઢસય મે મૌક્તિકં
માર્ગં દર્શયતુ પ્રદીપ ઇવ તે મન્દસ્મિતશ્રીરિયમ્ ॥39॥
જ્યોત્સ્નાકાન્તિભિરેવ નિર્મલતરં નૈશાકરં મણ્ડલં
હંસૈરેવ શરદ્વિલાસસમયે વ્યાકોચમમ્ભોરુહમ્ ।
સ્વચ્છૈરેવ વિકસ્વરૈરુડુગુણૈઃ કામાક્ષિ બિમ્બં દિવઃ
પુણ્યૈરેવ મૃદુસ્મિતૈસ્તવ મુખં પુષ્ણાતિ શોભાભરમ્ ॥40॥
માનગ્રન્થિવિધુન્તુદેન રભસાદાસ્વાદ્યમાને નવ-
પ્રેમાડમ્બરપૂર્ણિમાહિમકરે કામાક્ષિ તે તત્ક્ષણમ્ ।
આલોક્ય સ્મિતચન્દ્રિકાં પુનરિમામુન્મીલનં જગ્મુષીં
ચેતઃ શીલયતે ચકોરચરિતં ચન્દ્રાર્ધચૂડામણેઃ ॥41॥
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જરીં તવ ભજે યસ્યાસ્ત્વિષામઙ્કુરા-
નાપીનસ્તનપાનલાલસતયા નિશ્શઙ્કમઙ્કેશયઃ ।
ઊર્ધ્વં વીક્ષ્ય વિકર્ષતિ પ્રસૃમરાનુદ્દામયા શુણ્ડયા
સૂનુસુતે બિસશઙ્કયાશુ કુહનાદન્તાવલગ્રામણીઃ ॥42॥
ગાઢાશ્લેષવિમર્દસમ્ભ્રમવશાદુદ્દામમુક્તાગુણ-
પ્રાલમ્બે કુચકુમ્ભયોર્વિગલિતે દક્ષદ્વિષો વક્ષસિ ।
યા સખ્યેન પિનહ્યતિ પ્રચુરયા ભાસા તદીયાં દશાં
સા મે ખેલતુ કામકોટિ હૃદયે સાન્દ્રસ્મિતાંશુચ્છટા ॥43॥
મન્દારે તવ મન્થરસ્મિતરુચાં માત્સર્યમાલોક્યતે
કામાક્ષિ સ્મરશાસને ચ નિયતો રાગોદયો લક્ષ્યતે ।
ચાન્દ્રીષુ દ્યુતિમઞ્જરીષુ ચ મહાન્દ્વેષાઙ્કુરો દૃશ્યતે
શુદ્ધાનાં કથમીદૃશી ગિરિસુતેઽતિશુદ્ધા દશા કથ્યતામ્ ॥44॥
પીયૂષં ખલુ પીયતે સુરજનૈર્દુગ્ધામ્બુધિર્મથ્યતે
માહેશૈશ્ચ જટાકલાપનિગડૈર્મન્દાકિની નહ્યતે ।
શીતાંશુઃ પરિભૂયતે ચ તમસા તસ્માદનેતાદૃશી
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જરી તવ વચોવૈદગ્ધ્યમુલ્લઙ્ઘતે ॥45॥
આશઙ્કે તવ મન્દહાસલહરીમન્યાદૃશીં ચન્દ્રિકા-
મેકામ્રેશકુટુમ્બિનિ પ્રતિપદં યસ્યાઃ પ્રભાસઙ્ગમે ।
વક્ષોજામ્બુરુહે ન તે રચયતઃ કાઞ્ચિદ્દશાં કૌઙ્મલી-
માસ્યામ્ભોરુહમમ્બ કિઞ્ચ શનકૈરાલમ્બતે ફુલ્લતામ્ ॥46॥
આસ્તીર્ણાધરકાન્તિપલ્લવચયે પાતં મુહુર્જગ્મુષી
મારદ્રોહિણિ કન્દલત્સ્મરશરજ્વાલાવલીર્વ્યઞ્જતી ।
નિન્દન્તી ઘનસારહારવલયજ્યોત્સ્નામૃણાલાનિ તે
કામાક્ષિ સ્મિતચાતુરી વિરહિણીરીતિં જગાહેતરામ્ ॥47॥
સૂર્યાલોકવિધૌ વિકાસમધિકં યાન્તી હરન્તી તમ-
સ્સન્દોહં નમતાં નિજસ્મરણતો દોષાકરદ્વેષિણી ।
નિર્યાન્તી વદનારવિન્દકુહરાન્નિર્ધૂતજાડ્યા નૃણાં
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતદ્યુતિમયી ચિત્રીયતે ચન્દ્રિકા ॥48॥
કુણ્ઠીકુર્યુરમી કુબોધઘટનામસ્મન્મનોમાથિનીં
શ્રીકામાક્ષિ શિવઙ્કરાસ્તવ શિવે શ્રીમન્દહાસાઙ્કુરાઃ ।
યે તન્વન્તિ નિરન્તરં તરુણિમસ્તમ્બેરમગ્રામણી-
કુમ્ભદ્વન્દ્વવિડમ્બિનિ સ્તનતટે મુક્તાકુથાડમ્બરમ્ ॥49॥
પ્રેઙ્ખન્તઃ શરદમ્બુદા ઇવ શનૈઃ પ્રેમાનિલૈઃ પ્રેરિતા
મજ્જન્તો મન્દનારિકણ્ઠસુષમાસિન્ધૌ મુહુર્મન્થરમ્ ।
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતાંશુનિકરાઃ શ્યામાયમાનશ્રિયો
નીલામ્ભોધરનૈપુણીં તત ઇતો નિર્નિદ્રયન્ત્યઞ્જસા ॥50॥
વ્યાપારં ચતુરાનનૈકવિહૃતૌ વ્યાકુર્વતી કુર્વતી
રુદ્રાક્ષગ્રહણં મહેશિ સતતં વાગૂર્મિકલ્લોલિતા ।
ઉત્ફુલ્લં ધવલારવિન્દમધરીકૃત્ય સ્ફુરન્તી સદા
શ્રીકામાક્ષિ સરસ્વતી વિજયતે ત્વન્મન્દહાસપ્રભા ॥51॥
કર્પૂરદ્યુતિતસ્કરેણ મહસા કલ્માષયત્યાનનં
શ્રીકાઞ્ચીપુરનાયિકે પતિરિવ શ્રીમન્દહાસોઽપિ તે ।
આલિઙ્ગત્યતિપીવરાં સ્તનતટીં બિમ્બાધરં ચુમ્બતિ
પ્રૌઢં રાગભરં વ્યનક્તિ મનસો ધૈર્યં ધુનીતેતરામ્ ॥52॥
વૈશદ્યેન ચ વિશ્વતાપહરણક્રીડાપટીયસ્તયા
પાણ્ડિત્યેન પચેલિમેન જગતાં નેત્રોત્સવોત્પાદેન ।
કામાક્ષિ સ્મિતકન્દલૈસ્તવ તુલામારોઢુમુદ્યોગિની
જ્યોત્સ્નાસૌ જલરાશિપોષણતયા દૂષ્યાં પ્રપન્ના દશામ્ ॥53॥
લાવણ્યામ્બુજિનીમૃણાલવલયૈઃ શૃઙ્ગારગન્ધદ્વિપ-
ગ્રામણ્યઃ શ્રુતિચામરૈસ્તરુણિમસ્વારાજ્યતેજોઙ્કુરૈઃ ।
આનન્દામૃતસિન્ધુવીચિપૃષતૈરાસ્યાબ્જહંસૈસ્તવ
શ્રીકામાક્ષિ મથાન મન્દહસિતૈર્મત્કં મનઃકલ્મષમ્ ॥54॥
ઉત્તુઙ્ગસ્તનમણ્ડલીપરિચલન્માણિક્યહારચ્છટા-
ચઞ્ચચ્છોણિમપુઞ્જમધ્યસરણિં માતઃ પરિષ્કુર્વતી ।
યા વૈદગ્ધ્યમુપૈતિ શઙ્કરજટાકાન્તારવાટીપત-
ત્સ્વર્વાપીપયસઃ સ્મિતદ્યુતિરસૌ કામાક્ષિ તે મઞ્જુલા ॥55॥
સન્નામૈકજુષા જનેન સુલભં સંસૂચયન્તી શનૈ-
રુત્તુઙ્ગસ્ય ચિરાદનુગ્રહતરોરુત્પત્સ્યમાનં ફલમ્ ।
પ્રાથમ્યેન વિકસ્વરા કુસુમવત્પ્રાગલ્ભ્યમભ્યેયુષી
કામાક્ષિ સ્મિતચાતુરી તવ મમ ક્ષેમઙ્કરી કલ્પતામ્ ॥56॥
ધાનુષ્કાગ્રસરસ્ય લોલકુટિલભ્રૂલેખયા બિભ્રતો
લીલાલોકશિલીમુખં નવવયસ્સામ્રાજ્યલક્ષ્મીપુષઃ ।
જેતું મન્મથમર્દિનં જનનિ તે કામાક્ષિ હાસઃ સ્વયં
વલ્ગુર્વિભ્રમભૂભૃતો વિતનુતે સેનાપતિપ્રક્રિયામ્ ॥57॥
યન્નાકમ્પત કાલકૂટકબલીકારે ચુચુમ્બે ન યદ્-
ગ્લાન્યા ચક્ષુષિ રૂષિતાનલશિખે રુદ્રસ્ય તત્તાદૃશમ્ ।
ચેતો યત્પ્રસભં સ્મરજ્વરશિખિજ્વાલેન લેલિહ્યતે
તત્કામાક્ષિ તવ સ્મિતાંશુકલિકાહેલાભવં પ્રાભવમ્ ॥58॥
સમ્ભિન્નેવ સુપર્વલોકતટિની વીચીચયૈર્યામુનૈઃ
સમ્મિશ્રેવ શશાઙ્કદીપ્તિલહરી નીલૈર્મહાનીરદૈઃ ।
કામાક્ષિ સ્ફુરિતા તવ સ્મિતરુચિઃ કાલાઞ્જનસ્પર્ધિના
કાલિમ્ના કચરોચિષાં વ્યતિકરે કાઞ્ચિદ્દશામશ્નુતે ॥59॥
જાનીમો જગદીશ્વરપ્રણયિનિ ત્વન્મન્દહાસપ્રભાં
શ્રીકામાક્ષિ સરોજિનીમભિનવામેષા યતઃ સર્વદા ।
આસ્યેન્દોરવલોકેન પશુપતેરભ્યેતિ સમ્ફુલ્લતાં
તન્દ્રાલુસ્તદભાવ એવ તનુતે તદ્વૈપરીત્યક્રમમ્ ॥60॥
યાન્તી લોહિતિમાનમભ્રતટિની ધાતુચ્છટાકર્દમૈઃ
ભાન્તી બાલગભસ્તિમાલિકિરણૈર્મેઘાવલી શારદી ।
બિમ્બોષ્ઠદ્યુતિપુઞ્જચુમ્બનકલાશોણાયમાનેન તે
કામાક્ષિ સ્મિતરોચિષા સમદશામારોઢુમાકાઙ્ક્ષતે ॥61॥
શ્રીકામાક્ષિ મુખેન્દુભૂષણમિદં મન્દસ્મિતં તાવકં
નેત્રાનન્દકરં તથા હિમકરો ગચ્છેદ્યથા તિગ્મતામ્ ।
શીતં દેવિ તથા યથા હિમજલં સન્તાપમુદ્રાસ્પદં
શ્વેતં કિઞ્ચ તથા યથા મલિનતાં ધત્તે ચ મુક્તામણિઃ ॥62॥
ત્વન્મન્દસ્મિતમઞ્જરીં પ્રસૃમરાં કામાક્ષિ ચન્દ્રાતપં
સન્તઃ સન્તતમામનન્ત્યમલતા તલ્લક્ષણં લક્ષ્યતે ।
અસ્માકં ન ધુનોતિ તાપકમધિકં ધૂનોતિ નાભ્યન્તરં
ધ્વાન્તં તત્ખલુ દુઃખિનો વયમિદં કેનોતિ નો વિદ્મહે ॥63॥
નમ્રસ્ય પ્રણયપ્રરૂઢકલહચ્છેદાય પાદાબ્જયોઃ
મન્દં ચન્દ્રકિશોરશેખરમણેઃ કામાક્ષિ રાગેણ તે ।
બન્ધૂકપ્રસવશ્રિયં જિતવતો બંહીયસીં તાદૃશીં
બિમ્બોષ્ઠસ્ય રુચિં નિરસ્ય હસિતજ્યોત્સ્ના વયસ્યાયતે ॥64॥
મુક્તાનાં પરિમોચનં વિદધતસ્તત્પ્રીતિનિષ્પાદિની
ભૂયો દૂરત એવ ધૂતમરુતસ્તત્પાલનં તન્વતી ।
ઉદ્ભૂતસ્ય જલાન્તરાદવિરતં તદ્દૂરતાં જગ્મુષી
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જરી તવ કથં કમ્બોસ્તુલામશ્નુતે ॥65॥
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતદ્યુતિઝરીવૈદગ્ધ્યલીલાયિતં
પશ્યન્તોઽપિ નિરન્તરં સુવિમલમ્મન્યા જગન્મણ્ડલે ।
લોકં હાસયિતું કિમર્થમનિશં પ્રાકાશ્યમાતન્વતે
મન્દાક્ષં વિરહય્ય મઙ્ગલતરં મન્દારચન્દ્રાદયઃ ॥66॥
ક્ષીરાબ્ધેરપિ શૈલરાજતનયે ત્વન્મન્દહાસસ્ય ચ
શ્રીકામાક્ષિ વલક્ષિમોદયનિધેઃ કિઞ્ચિદ્ભિદાં બ્રૂમહે ।
એકસ્મૈ પુરુષાય દેવિ સ દદૌ લક્ષ્મીં કદાચિત્પુરા
સર્વેભ્યોઽપિ દદાત્યસૌ તુ સતતં લક્ષ્મીં ચ વાગીશ્વરીમ્ ॥67॥
શ્રીકાઞ્ચીપુરરત્નદીપકલિકે તાન્યેવ મેનાત્મજે
ચાકોરાણિ કુલાનિ દેવિ સુતરાં ધન્યાનિ મન્યામહે ।
કમ્પાતીરકુટુમ્બચઙ્ક્રમકલાચુઞ્ચૂનિ ચઞ્ચૂપુટૈઃ
નિત્યં યાનિ તવ સ્મિતેન્દુમહસામાસ્વાદમાતન્વતે ॥68॥
શૈત્યપ્રક્રમમાશ્રિતોઽપિ નમતાં જાડ્યપ્રથાં ધૂનયન્
નૈર્મલ્યં પરમં ગતોઽપિ ગિરિશં રાગાકુલં ચારયન્ ।
લીલાલાપપુરસ્સરોઽપિ સતતં વાચંયમાન્પ્રીણયન્
કામાક્ષિ સ્મિતરોચિષાં તવ સમુલ્લાસઃ કથં વર્ણ્યતે ॥69॥
શ્રોણીચઞ્ચલમેખલામુખરિતં લીલાગતં મન્થરં
ભ્રૂવલ્લીચલનં કટાક્ષવલનં મન્દાક્ષવીક્ષાચણમ્ ।
યદ્વૈદગ્ધ્યમુખેન મન્મથરિપું સમ્મોહયન્ત્યઞ્જસા
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતાય સતતં તસ્મૈ નમ્સકુર્મહે ॥70॥
શ્રીકામાક્ષિ મનોજ્ઞમન્દહસિતજ્યોતિષ્પ્રરોહે તવ
સ્ફીતશ્વેતિમસાર્વભૌમસરણિપ્રાગલ્ભ્યમભ્યેયુષિ ।
ચન્દ્રોઽયં યુવરાજતાં કલયતે ચેટીધુરં ચન્દ્રિકા
શુદ્ધા સા ચ સુધાઝરી સહચરીસાધર્મ્યમાલમ્બતે ॥71॥
જ્યોત્સ્ના કિં તનુતે ફલં તનુમતામૌષ્ણ્યપ્રશાન્તિં વિના
ત્વન્મન્દસ્મિતરોચિષા તનુમતાં કામાક્ષિ રોચિષ્ણુના ।
સન્તાપો વિનિવાર્યતે નવવયઃપ્રાચુર્યમઙ્કૂર્યતે
સૌન્દર્યં પરિપૂર્યતે જગતિ સા કીર્તિશ્ચ સઞ્ચાર્યતે ॥72॥
વૈમલ્યં કુમુદશ્રિયાં હિમરુચઃ કાન્ત્યૈવ સન્ધુક્ષ્યતે
જ્યોત્સ્નારોચિરપિ પ્રદોષસમયં પ્રાપ્યૈવ સમ્પદ્યતે ।
સ્વચ્છત્વં નવમૌક્તિકસ્ય પરમં સંસ્કારતો દૃશ્યતે
કામાક્ષ્યાઃ સ્મિતદીધિતેર્વિશદિમા નૈસર્ગિકો ભાસતે ॥73॥
પ્રાકાશ્યં પરમેશ્વરપ્રણયિનિ ત્વન્મન્દહાસશ્રિયઃ
શ્રીકામાક્ષિ મમ ક્ષિણોતુ મમતાવૈચક્ષણીમક્ષયામ્ ।
યદ્ભીત્યેવ નિલીયતે હિમકરો મેઘોદરે શુક્તિકા-
ગર્ભે મૌક્તિકમણ્ડલી ચ સરસીમધ્યે મૃણાલી ચ સા ॥74॥
હેરમ્બે ચ ગુહે હર્ષભરિતં વાત્સલ્યમઙ્કૂરયત્
મારદ્રોહિણિ પૂરુષે સહભુવં પ્રેમાઙ્કુરં વ્યઞ્જયત્ ।
આનમ્રેષુ જનેષુ પૂર્ણકરુણાવૈદગ્ધ્યમુત્તાલયત્
કામાક્ષિ સ્મિતમઞ્જસા તવ કથઙ્કારં મયા કથ્યતે ॥75॥
સઙ્ક્રુદ્ધદ્વિજરાજકોઽપ્યવિરતં કુર્વન્દ્વિજૈઃ સઙ્ગમં
વાણીપદ્ધતિદૂરગોઽપિ સતતં તત્સાહચર્યં વહન્ ।
અશ્રાન્તં પશુદુર્લભોઽપિ કલયન્પત્યૌ પશૂનાં રતિં
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતામૃતરસસ્યન્દો મયિ સ્પન્દતામ્ ॥76॥
શ્રીકામાક્ષિ મહેશ્વરે નિરુપમપ્રેમાઙ્કુરપ્રક્રમમં
નિત્યં યઃ પ્રકટીકરોતિ સહજામુન્નિદ્રયન્માધુરીમ્ ।
તત્તાદૃક્તવ મન્દહાસમહિમા માતઃ કથં માનિતાં
તન્મૂર્ધ્ના સુરનિમ્નગાં ચ કલિકામિન્દોશ્ચ તાં નિન્દતિ ॥77॥
યે માધુર્યવિહારમણ્ટપભુવો યે શૈત્યમુદ્રાકરા
યે વૈશદ્યદશાવિશેષસુભગાસ્તે મન્દહાસાઙ્કુરાઃ ।
કામાક્ષ્યાઃ સહજં ગુણત્રયમિદં પર્યાયતઃ કુર્વતાં
વાણીગુમ્ફનડમ્બરે ચ હૃદયે કીર્તિપ્રરોહે ચ મે ॥78॥
કામાક્ષ્યા મૃદુલસ્મિતાંશુનિકરા દક્ષાન્તકે વીક્ષણે
મન્દાક્ષગ્રહિલા હિમદ્યુતિમયૂખાક્ષેપદીક્ષાઙ્કુરાઃ ।
દાક્ષ્યં પક્ષ્મલયન્તુ માક્ષિકગુડદ્રાક્ષાભવં વાક્ષુ મે
સૂક્ષ્મં મોક્ષપથં નિરીક્ષિતુમપિ પ્રક્ષાલયેયુર્મનઃ ॥79॥
જાત્યા શીતશીતલાનિ મધુરાણ્યેતાનિ પૂતાનિ તે
ગાઙ્ગાનીવ પયાંસિ દેવિ પટલાન્યલ્પસ્મિતજ્યોતિષામ્ ।
એનઃપઙ્કપરમ્પરામલિનિતામેકામ્રનાથપ્રિયે
પ્રજ્ઞાનાત્સુતરાં મદીયધિષણાં પ્રક્ષાલયન્તુ ક્ષણાત્ ॥80॥
અશ્રાન્તં પરતન્ત્રિતઃ પશુપતિસ્ત્વન્મન્દહાસાઙ્કુરૈઃ
શ્રીકામાક્ષિ તદીયવર્ણસમતાસઙ્ગેન શઙ્કામહે ।
ઇન્દું નાકધુનીં ચ શેખરયતે માલાં ચ ધત્તે નવૈઃ
વૈકુણ્ઠૈરવકુણ્ઠનં ચ કુરુતે ધૂલીચયૈર્ભાસ્મનૈઃ ॥81॥
શ્રીકાઞ્ચીપુરદેવતે મૃદુવચસ્સૌરભ્યમુદ્રાસ્પદં
પ્રૌઢપ્રેમલતાનવીનકુસુમં મન્દસ્મિતં તાવકમ્ ।
મન્દં કન્દલતિ પ્રિયસ્ય વદનાલોકે સમાભાષણે
શ્લક્ષ્ણે કુઙ્મલતિ પ્રરૂઢપુલકે ચાશ્લોષણે ફુલ્લતિ ॥82॥
કિં ત્રૈસ્રોતસમમ્બિકે પરિણતં સ્રોતશ્ચતુર્થં નવં
પીયૂષસ્ય સમસ્તતાપહરણં કિંવા દ્વિતીયં વપુઃ ।
કિંસ્વિત્ત્વન્નિકટં ગતં મધુરિમાભ્યાસાય ગવ્યં પયઃ
શ્રીકાઞ્ચીપુરનાયકપ્રિયતમે મન્દસ્મિતં તાવકમ્ ॥83॥
ભૂષા વક્ત્રસરોરુહસ્ય સહજા વાચાં સખી શાશ્વતી
નીવી વિભ્રમસન્તતેઃ પશુપતેઃ સૌધી દૃશાં પારણા ।
જીવાતુર્મદનશ્રિયઃ શશિરુચેરુચ્ચાટની દેવતા
શ્રીકામાક્ષિ ગિરામભૂમિમયતે હાસપ્રભામઞ્જરી ॥84॥
સૂતિઃ શ્વેતિમકન્દલસ્ય વસતિઃ શૃઙ્ગારસારશ્રિયઃ
પૂર્તિઃ સૂક્તિઝરીરસસ્ય લહરી કારુણ્યપાથોનિધેઃ ।
વાટી કાચન કૌસુમી મધુરિમસ્વારાજ્યલક્ષ્મ્યાસ્તવ
શ્રીકામાક્ષિ મમાસ્તુ મઙ્ગલકરી હાસપ્રભાચાતુરી ॥85॥
જન્તૂનાં જનિદુઃખમૃત્યુલહરીસન્તાપનં કૃન્તતઃ
પ્રૌઢાનુગ્રહપૂર્ણશીતલરુચો નિત્યોદયં બિભ્રતઃ ।
શ્રીકામાક્ષિ વિસૃત્વરા ઇવ કરા હાસાઙ્કુરાસ્તે હઠા-
દાલોકેન નિહન્યુરન્ધતમસસ્તોમસ્ય મે સન્તતિમ્ ॥86॥
ઉત્તુઙ્ગસ્તનમણ્ડલસ્ય વિલસલ્લાવણ્યલીલાનટી-
રઙ્ગસ્ય સ્ફુટમૂર્ધ્વસીમનિ મુહુઃ પ્રાકાશ્યમભ્યેયુષી ।
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતદ્યુતિતતિર્બિમ્બોષ્ઠકાન્ત્યઙ્કુરૈઃ
ચિત્રાં વિદ્રુમમુદ્રિતાં વિતનુતે મૌક્તીં વિતાનશ્રિયમ્ ॥87॥
સ્વાભાવ્યાત્તવ વક્ત્રમેવ લલિતં સન્તોષસમ્પાદનં
શમ્ભોઃ કિં પુનરઞ્ચિતસ્મિતરુચઃ પાણ્ડિત્યપાત્રીકૃતમ્ ।
અમ્ભોજં સ્વત એવ સર્વજગતાં ચક્ષુઃપ્રિયમ્ભાવુકં
કામાક્ષિ સ્ફુરિતે શરદ્વિકસિતે કીદૃગ્વિધં ભ્રાજતે ॥88॥
પુમ્ભિર્નિર્મલમાનસૌર્વિદધતે મૈત્રીં દૃઢં નિર્મલાં
લબ્ધ્વા કર્મલયં ચ નિર્મલતરાં કીર્તિં લભન્તેતરામ્ ।
સૂક્તિં પક્ષ્મલયન્તિ નિર્મલતમાં યત્તાવકાઃ સેવકાઃ
તત્કામાક્ષિ તવ સ્મિતસ્ય કલયા નૈર્મલ્યસીમાનિધેઃ ॥89॥
આકર્ષન્નયનાનિ નાકિસદસાં શૈત્યેન સંસ્તમ્ભય-
ન્નિન્દું કિઞ્ચ વિમોહયન્પશુપતિં વિશ્વાર્તિમુચ્ચાટયન્ ।
હિંસત્સંસૃતિડમ્બરં તવ શિવે હાસાહ્વયો માન્ત્રિકઃ
શ્રીકામાક્ષિ મદીયમાનસતમોવિદ્વેષણે ચેષ્ટતામ્ ॥90॥
ક્ષેપીયઃ ક્ષપયન્તુ કલ્મષભયાન્યસ્માકમલ્પસ્મિત-
જ્યોતિર્મણ્ડલચઙ્ક્રમાસ્તવ શિવે કામાક્ષિ રોચિષ્ણવઃ ।
પીડાકર્મઠકર્મઘર્મસમયવ્યાપારતાપાનલ-
શ્રીપાતા નવહર્ષવર્ષણસુધાસ્રોતસ્વિનીશીકરાઃ ॥91॥
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતૈન્દવમહઃપૂરે પરિમ્ફૂર્જતિ
પ્રૌઢાં વારિધિચાતુરીં કલયતે ભક્તાત્મનાં પ્રાતિભમ્ ।
દૌર્ગત્યપ્રસરાસ્તમઃપટલિકાસાધર્મ્યમાબિભ્રતે
સર્વં કૈરવસાહચર્યપદવીરીતિં વિધત્તે પરમ્ ॥92॥
મન્દારાદિષુ મન્મથારિમહિષિ પ્રાકાશ્યરીતિં નિજાં
કાદાચિત્કતયા વિશઙ્ક્ય બહુશો વૈશદ્યમુદ્રાગુણઃ ।
સાતત્યેન તવ સ્મિતે વિતનુતે સ્વૈરાસનાવાસનામ્ ॥93॥
ઇન્ધાને ભવવીતિહોત્રનિવહે કર્મૌઘચણ્ડાનિલ-
પ્રૌઢિમ્ના બહુલીકૃતે નિપતિતં સન્તાપચિન્તાકુલમ્ ।
માતર્માં પરિષિઞ્ચ કિઞ્ચિદમલૈઃ પીયૂષવર્ષૈરિવ
શ્રીકામાક્ષિ તવ સ્મિતદ્યુતિકણૈઃ શૈશિર્યલીલાકરૈઃ ॥94॥
ભાષાયા રસનાગ્રખેલનજુષઃ શૃઙ્ગારમુદ્રાસખી-
લીલાજાતરતેઃ સુખેન નિયમસ્નાનાય મેનાત્મજે ।
શ્રીકામાક્ષિ સુધામયીવ શિશિરા સ્રોતસ્વિની તાવકી
ગાઢાનન્દતરઙ્ગિતા વિજયતે હાસપ્રભાચાતુરી ॥95॥
સન્તાપં વિરલીકરોતુ સકલં કામાક્ષિ મચ્ચેતના
મજ્જન્તી મધુરસ્મિતામરધુનીકલ્લોલજાલેષુ તે ।
નૈરન્તર્યમુપેત્ય મન્મથમરુલ્લોલેષુ યેષુ સ્ફુટં
પ્રેમેન્દુઃ પ્રતિબિમ્બિતો વિતનુતે કૌતૂહલં ધૂર્જટેઃ ॥96॥
ચેતઃક્ષીરપયોધિમન્થરચલદ્રાગાખ્યમન્થાચલ-
ક્ષોભવ્યાપૃતિસમ્ભવાં જનનિ તે મન્દસ્મિતશ્રીસુધામ્ ।
સ્વાદંસ્વાદમુદીતકૌતુકરસા નેત્રત્રયી શાઙ્કરી
શ્રીકામાક્ષિ નિરન્તરં પરિણમત્યાનન્દવીચીમયી ॥97॥
આલોકે તવ પઞ્ચસાયકરિપોરુદ્દામકૌતૂહલ-
પ્રેઙ્ખન્મારુતઘટ્ટનપ્રચલિતાદાનન્દદુગ્ધામ્બુધેઃ ।
કાચિદ્વીચિરુદઞ્ચતિ પ્રતિનવા સંવિત્પ્રરોહાત્મિકા
તાં કામાક્ષિ કવીશ્વરાઃ સ્મિતમિતિ વ્યાકુર્વતે સર્વદા ॥98॥
સૂક્તિઃ શીલયતે કિમદ્રિતનયે મન્દસ્મિતાત્તે મુહુઃ
માધુર્યાગમસમ્પ્રદાયમથવા સૂક્તેર્નુ મન્દસ્મિતમ્ ।
ઇત્થં કામપિ ગાહતે મમ મનઃ સન્દેહમાર્ગભ્રમિં
શ્રીકામાક્ષિ ન પારમાર્થ્યસરણિસ્ફૂર્તૌ નિધત્તે પદમ્ ॥99॥
ક્રીડાલોલકૃપાસરોરુહમુખીસૌધાઙ્ગણેભ્યઃ કવિ-
શ્રેણીવાક્પરિપાટિકામૃતઝરીસૂતીગૃહેભ્યઃ શિવે ।
નિર્વાણાઙ્કુરસાર્વભૌમપદવીસિંહાસનેભ્યસ્તવ
શ્રીકામાક્ષિ મનોજ્ઞમન્દહસિતજ્યોતિષ્કણેભ્યો નમઃ ॥100॥
આર્યામેવ વિભાવયન્મનસિ યઃ પાદારવિન્દં પુરઃ
પશ્યન્નારભતે સ્તુતિં સ નિયતં લબ્ધ્વા કટાક્ષચ્છવિમ્ ।
કામાક્ષ્યા મૃદુલસ્મિતાંશુલહરીજ્યોત્સ્નાવયસ્યાન્વિતામ્
આરોહત્યપવર્ગસૌધવલભીમાનન્દવીચીમયીમ્ ॥101॥
॥ ઇતિ મન્દસ્મિતશતકં સમ્પૂર્ણમ્ ॥
॥ ઇતિ શ્રી મૂકપઞ્ચશતી સમ્પૂર્ણા ॥
॥ઔં તત્ સત્ ॥
Roman (IAST) Transliteration
badhnīmo vayamañjaliṃ pratidinaṃ bandhacchide dehināṃ
kandarpāgamatantramūlagurave kalyāṇakelībhuve |
kāmākṣyā ghanasārapuñjarajase kāmadruhaścakṣuṣāṃ
mandārastabakaprabhāmadamuṣe mandasmitajyotiṣe ||1||
sadhrīce navamallikāsumanasāṃ nāsāgramuktāmaṇe-
rācāryāya mṛṇālakāṇḍamahasāṃ naisargikāya dviṣe |
svardhunyā saha yudhvena himarucerardhāsanādhyāsine
kāmākṣyāḥ smitamañjarīdhavalimādvaitāya tasmai namaḥ ||2||
karpūradyuticāturīmatitarāmalpīyasīṃ kurvatī
daurbhāgyodayameva saṃvidadhatī dauṣākarīṇāṃ tviṣām |
kṣullāneva manojñamallinikarānphullānapi vyañjatī
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharī kāmaprasūrastu me ||3||
yā pīnastanamaṇḍalopari lasatkarpūralepāyate
yā nīlekṣaṇarātrikāntitatiṣu jyotsnāprarohāyate |
yā saundaryadhunītaraṅgatatiṣu vyālolahaṃsāyate
kāmākṣyāḥ śiśirīkarotu hṛdayaṃ sā me smitaprācurī ||4||
yeṣāṃ gacchati pūrvapakṣasaraṇiṃ kaumudvataḥ śvetimā
yeṣāṃ santatamārurukṣati tulākakṣyāṃ śaraccandramāḥ |
yeṣāmicchati kamburapyasulabhāmantevasatprakriyāṃ
kāmākṣyā mamatāṃ harantu mama te hāsatviṣāmaṅkurāḥ ||5||
āśāsīmasu santataṃ vidadhatī naiśākarīṃ vyākriyāṃ
kāśānāmabhimānabhaṅgakalanākauśalyamābibhratī |
īśānena vilokitā sakutukaṃ kāmākṣi te kalmaṣa-
kleśāpāyakarī cakāsti laharī mandasmitajyotiṣām ||6||
ārūḍhasya samunnatastanataṭīsāmrājyasiṃhāsanaṃ
kandarpasya vibhorjagattrayaprākaṭyamudrānidheḥ |
yasyāścāmaracāturīṃ kalayate raśmicchaṭā cañcalā
sā mandasmitamañjarī bhavatu naḥ kāmāya kāmākṣi te ||7||
śambhoryā parirambhasambhramavidhau nairmalyasīmānidhiḥ
gairvāṇīva taraṅgiṇī kṛtamṛdusyandāṃ kalindātmajām |
kalmāṣīkurute kalaṅkasuṣamāṃ kaṇṭhasthalīcumbinīṃ
kāmākṣyāḥ smitakandalī bhavatu naḥ kalyāṇasandohinī ||8||
jetuṃ hāralatāmiva stanataṭīṃ sañjagmuṣī santataṃ
gantuṃ nirmalatāmiva dviguṇitāṃ magnā kṛpāstrotasi |
labdhuṃ vismayanīyatāmiva haraṃ rāgākulaṃ kurvatī
mañjuste smitamañjarī bhavabhayaṃ mathnātu kāmākṣi me ||9||
śvetāpi prakaṭaṃ niśākararucāṃ mālinyamātanvatī
śītāpi smarapāvakaṃ paśupateḥ sandhukṣayantī sadā |
svābhāvyādadharāśritāpi namatāmuccairdiśantī gatiṃ
kāmākṣi sphuṭamantarā sphuratu nastvanmandahāsaprabhā ||10||
vaktraśrīsarasījale taralitabhrūvallikallolite
kālimnā dadhatī kaṭākṣajanuṣā mādhuvratīṃ vyāpṛtim |
nirnidrāmalapuṇḍarīkakuhanāpāṇḍityamābibhratī
kāmākṣyāḥ smitacāturī mama manaḥ kātaryamunmūlayet ||11||
nityaṃ bādhitabandhujīvamadharaṃ maitrījuṣaṃ pallavaiḥ
śuddhasya dvijamaṇḍalasya ca tiraskartāramapyāśritā |
yā vaimalyavatī sadaiva namatāṃ cetaḥ punītetarāṃ
kāmākṣyā hṛdayaṃ prasādayatu me sā mandahāsaprabhā ||12||
druhyantī tamase muhuḥ kumudinīsāhāyyamābibhratī
yāntī candrakiśoraśekharavapuḥsaudhāṅgaṇe preṅkhaṇam |
jñānāmbhonidhivīcikāṃ sumanasāṃ kūlaṅkaṣāṃ kurvatī
kāmākṣyāḥ smitakaumudī haratu me saṃsāratāpodayam ||13||
kāśmīradravadhātukardamarucā kalmāṣatāṃ bibhratī
haṃsaudhairiva kurvatī paricitiṃ hārīkṛtairmauktikaiḥ |
vakṣojanmatuṣāraśailakaṭake sañcāramātanvatī
kāmākṣyā mṛdulasmitadyutimayī bhāgīrathī bhāsate ||14||
kamborvaṃśaparamparā iva kṛpāsantānavallībhuvaḥ
samphullastabakā iva prasṛmarā mūrtāḥ prasādā iva |
vākpīyūṣakaṇā iva tripathagāparyāyabhedā iva
bhrājante tava mandahāsakiraṇāḥ kāñcīpurīnāyike ||15||
vakṣoje ghanasārapatraracanābhaṅgīsapatnāyitā
kaṇṭhe mauktikahārayaṣṭikiraṇavyāpāramudrāyitā |
oṣṭhaśrīnikurumbapallavapuṭe preṅkhatprasūnāyitā
kāmākṣi sphuratāṃ madīyahṛdaye tvanmandahāsaprabhā ||16||
yeṣāṃ bindurivopari pracalito nāsāgramuktāmaṇiḥ
yeṣāṃ dīna ivādhikaṇṭhamayate hāraḥ karālambanam |
yeṣāṃ bandhurivoṣṭhayoraruṇimā dhatte svayaṃ rañjanaṃ
kāmākṣyāḥ prabhavantu te mama śivollāsāya hāsāṅkurāḥ ||17||
yā jāḍyāmbunidhiṃ kṣiṇoti bhajatāṃ vairāyate kairavaiḥ
nityaṃ yāṃ niyamena yā ca yatate kartuṃ triṇetrotsavam |
bimbaṃ cāndramasaṃ ca vañcayati yā garveṇa sā tādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ jyotsnetyasau kīrtyate ||18||
āruḍhā rabhasātpuraḥ purariporāśleṣaṇopakrame
yā te mātarupaiti divyataṭinīśaṅkākarī tatkṣaṇam |
oṣṭhau vepayati bhruvau kuṭilayatyānamrayatyānanaṃ
tāṃ vande mṛduhāsapūrasuṣamāmekāmranāthapriye ||19||
vaktrendostava candrikā smitatatirvalgu sphurantī satāṃ
syāccedyuktimidaṃ cakoramanasāṃ kāmākṣi kautūhalam |
etaccitramaharniśaṃ yadadhikāmeṣā ruciṃ gāhate
bimboṣṭhadyumaṇiprabhāsvapi ca yadbibbokamālambate ||20||
sādṛśyaṃ kalaśāmbudhervahati yatkāmākṣi mandasmitaṃ
śobhāmoṣṭharucāmba vidrumabhavāmetādbhidāṃ brūmahe |
ekasmāduditaṃ purā kila papau śarvaḥ purāṇaḥ pumān
etanmadhyasamudbhavaṃ rasayate mādhuryarūpaṃ rasam ||21||
uttuṅgastanakumbhaśailakaṭake vistārikastūrikā-
patraśrījuṣi cañcalāḥ smitarucaḥ kāmākṣi te komalāḥ |
sandhyādīdhitirañjitā iva muhuḥ sāndrādharajyotiṣā
vyālolāmalaśāradābhraśakalavyāpāramātanvate ||22||
kṣīraṃ dūrata eva tiṣṭhatu kathaṃ vaimalyamātrādidaṃ
mātaste sahapāṭhavīthimayatāṃ mandasmitairmañjulaiḥ |
kiṃ ceyaṃ tu bhidāsti dohanavaśādekaṃ tu sañjāyate
kāmākṣi svayamarthitaṃ praṇamatāmanyattu doduhyate ||23||
karpūrairamṛtairjagajjanani te kāmākṣi candrātapaiḥ
muktāhāraguṇairmṛṇālavalayairmugdhasmitaśrīriyam |
śrīkāñcīpuranāyike samatayā saṃstūyate sajjanaiḥ
tattādṛṅmama tāpaśāntividhaye kiṃ devi mandāyate ||24||
madhyegarbhitamañjuvākyalaharīmādhvījharīśītalā
mandārastabakāyate janani te mandasmitāṃśucchaṭā |
yasyā vardhayituṃ muhurvikasanaṃ kāmākṣi kāmadruho
valgurvīkṣaṇavibhramavyatikaro vāsantamāsāyate ||25||
bimboṣṭhadyutipuñjarañjitarucistvanmandahāsacchaṭā |
kalyāṇaṃ girisārvabhaumatanaye kallolayatvāśu me |
phullanmallipinaddhahallakamayī māleva yā peśalā
śrīkāñcīśvari māramarditururomadhye muhurlambate ||26||
bibhrāṇā śaradabhravibhramadaśāṃ vidyotamānāpyaso
kāmākṣi smitamañjarī kirati te kāruṇyadhārārasam |
āścaryaṃ śiśirīkaroti jagatīścālokya caināmaho
kāmaṃ khelati nīlakaṇṭhahṛdayaṃ kautūhalāndolitam ||27||
preṅkhatprauḍhakaṭākṣakuñjakuhareṣvatyacchagucchāyitaṃ
vaktrenducchavisindhuvīcinicaye phenapratānāyitam |
nairantaryavijṛmbhitastanataṭe naicolapaṭṭāyitaṃ
kāluṣyaṃ kabalīkarotu mama te kāmākṣi mandasmitam ||28||
pīyūṣaṃ tava mantharasmitamiti vyarthaiva sāpaprathā
kāmākṣi dhruvamīdṛśaṃ yadi bhavedetatkathaṃ vā śive |
mandārasya kathālavaṃ na sahate mathnāti mandākinī-
minduṃ nindati kīrtite'pi kalaśīpāthodhimīrṣyāyate ||29||
viśveṣāṃ nayanotsavaṃ vitanutāṃ vidyotatāṃ candramā
vikhyāto madanāntakena mukuṭīmadhye ca sammānyatām |
āḥ kiṃ jātamanena hāsasuṣamāmālokya kāmākṣi te
kālaṅkīmavalambate khalu daśāṃ kalmāṣahīno'pyasau ||30||
cetaḥ śītalayantu naḥ paśupaterānandajīvātavo
namrāṇāṃ nayanādhvasīmasu śaraccandrātapopakramāḥ |
saṃsārākhyasaroruhākarakhalīkāre tuṣārotkarāḥ
kāmākṣi smarakīrtibījanikarāstvanmandahāsāṅkurāḥ ||31||
karmaughākhyatamaḥkacākacikarānkāmākṣi sañcintaye
tvanmandasmitarociṣāṃ tribhuvanakṣemaṅkarānaṅkurān |
ye vaktraṃ śiśiraśriyo vikasitaṃ candrātapāmbhoruha-
dveṣoddheṣoṇacāturīmiva tiraskartuṃ pariṣkurvate ||32||
kuryurnaḥ kulaśailarājatanaye kūlaṅkaṣaṃ maṅgalaṃ
kundaspardhanacuñcavastava śive mandasmitaprakramāḥ |
ye kāmākṣi samastasākṣinayanaṃ santoṣayantīśvaraṃ
karpūraprakarā iva prasṛmarāḥ puṃsāmasādhāraṇāḥ ||33||
kamreṇa snapayasva karmakuhanācoreṇa mārāgama-
vyākhyāśikṣaṇadīkṣitena viduṣāmakṣīṇalakṣmīpuṣā |
kāmākṣi smitakandalena kaluṣasphoṭakriyācuñcunā
kāruṇyāmṛtavīcikāviharaṇaprācuryadhuryeṇa mām ||34||
tvanmandasmitakandalasya niyataṃ kāmākṣi śaṅkāmahe
bimbaḥ kaścana nūtanaḥ pracalito naiśākaraḥ śīkaraḥ |
kiñca kṣīrapayonidhiḥ pratinidhiḥ svarvāhinīvīcikā-
bibvoko'pi viḍamba eva kuhanā mallīmatallīrucaḥ ||35||
duṣkarmārkanisargakarkaśamahassamparkatapataṃ mila-
tpaṅkaṃ śaṅkaravallabhe mama manaḥ kāñcīpurālaṅkriye |
amba tvanmṛdulasmitāmṛtarase maṅktvā vidhūya vyathā-
mānandodayasaudhaśṛṅgapadavīmāroḍhumākāṅkṣati ||36||
namrāṇāṃ nagarājaśekharasute nākālayānāṃ puraḥ
kāmākṣi tvarayā vipatpraśamena kāruṇyadhārāḥ kiran |
āgacchantamanugrahaṃ prakaṭayannānandabījāni te
nāsīre mṛduhāsa eva tanute nāthe sudhāśītalaḥ ||37||
kāmākṣi prathamānavibhramanidhiḥ kandarpadarpaprasūḥ
mugdhaste mṛduhāsa eva girije muṣṇātu me kilbiṣam |
yaṃ draṣṭuṃ vihite karagraha ume śambhustrapāmīlitaṃ
svairaṃ kārayati sma tāṇḍavavinodānandinā taṇḍunā ||38||
kṣuṇṇaṃ kenacideva dhīramanasā kutrāpi nānājanaiḥ
karmagranthiniyantritairasugamaṃ kāmākṣi sāmānyataḥ |
mugdhairdruṣṭumaśakyameva manasā mūḍhasaya me mauktikaṃ
mārgaṃ darśayatu pradīpa iva te mandasmitaśrīriyam ||39||
jyotsnākāntibhireva nirmalataraṃ naiśākaraṃ maṇḍalaṃ
haṃsaireva śaradvilāsasamaye vyākocamambhoruham |
svacchaireva vikasvarairuḍuguṇaiḥ kāmākṣi bimbaṃ divaḥ
puṇyaireva mṛdusmitaistava mukhaṃ puṣṇāti śobhābharam ||40||
mānagranthividhuntudena rabhasādāsvādyamāne nava-
premāḍambarapūrṇimāhimakare kāmākṣi te tatkṣaṇam |
ālokya smitacandrikāṃ punarimāmunmīlanaṃ jagmuṣīṃ
cetaḥ śīlayate cakoracaritaṃ candrārdhacūḍāmaṇeḥ ||41||
kāmākṣi smitamañjarīṃ tava bhaje yasyāstviṣāmaṅkurā-
nāpīnastanapānalālasatayā niśśaṅkamaṅkeśayaḥ |
ūrdhvaṃ vīkṣya vikarṣati prasṛmarānuddāmayā śuṇḍayā
sūnusute bisaśaṅkayāśu kuhanādantāvalagrāmaṇīḥ ||42||
gāḍhāśleṣavimardasambhramavaśāduddāmamuktāguṇa-
prālambe kucakumbhayorvigalite dakṣadviṣo vakṣasi |
yā sakhyena pinahyati pracurayā bhāsā tadīyāṃ daśāṃ
sā me khelatu kāmakoṭi hṛdaye sāndrasmitāṃśucchaṭā ||43||
mandāre tava mantharasmitarucāṃ mātsaryamālokyate
kāmākṣi smaraśāsane ca niyato rāgodayo lakṣyate |
cāndrīṣu dyutimañjarīṣu ca mahāndveṣāṅkuro dṛśyate
śuddhānāṃ kathamīdṛśī girisute'tiśuddhā daśā kathyatām ||44||
pīyūṣaṃ khalu pīyate surajanairdugdhāmbudhirmathyate
māheśaiśca jaṭākalāpanigaḍairmandākinī nahyate |
śītāṃśuḥ paribhūyate ca tamasā tasmādanetādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava vacovaidagdhyamullaṅghate ||45||
āśaṅke tava mandahāsalaharīmanyādṛśīṃ candrikā-
mekāmreśakuṭumbini pratipadaṃ yasyāḥ prabhāsaṅgame |
vakṣojāmburuhe na te racayataḥ kāñciddaśāṃ kauṅmalī-
māsyāmbhoruhamamba kiñca śanakairālambate phullatām ||46||
āstīrṇādharakāntipallavacaye pātaṃ muhurjagmuṣī
māradrohiṇi kandalatsmaraśarajvālāvalīrvyañjatī |
nindantī ghanasārahāravalayajyotsnāmṛṇālāni te
kāmākṣi smitacāturī virahiṇīrītiṃ jagāhetarām ||47||
sūryālokavidhau vikāsamadhikaṃ yāntī harantī tama-
ssandohaṃ namatāṃ nijasmaraṇato doṣākaradveṣiṇī |
niryāntī vadanāravindakuharānnirdhūtajāḍyā nṛṇāṃ
śrīkāmākṣi tava smitadyutimayī citrīyate candrikā ||48||
kuṇṭhīkuryuramī kubodhaghaṭanāmasmanmanomāthinīṃ
śrīkāmākṣi śivaṅkarāstava śive śrīmandahāsāṅkurāḥ |
ye tanvanti nirantaraṃ taruṇimastamberamagrāmaṇī-
kumbhadvandvaviḍambini stanataṭe muktākuthāḍambaram ||49||
preṅkhantaḥ śaradambudā iva śanaiḥ premānilaiḥ preritā
majjanto mandanārikaṇṭhasuṣamāsindhau muhurmantharam |
śrīkāmākṣi tava smitāṃśunikarāḥ śyāmāyamānaśriyo
nīlāmbhodharanaipuṇīṃ tata ito nirnidrayantyañjasā ||50||
vyāpāraṃ caturānanaikavihṛtau vyākurvatī kurvatī
rudrākṣagrahaṇaṃ maheśi satataṃ vāgūrmikallolitā |
utphullaṃ dhavalāravindamadharīkṛtya sphurantī sadā
śrīkāmākṣi sarasvatī vijayate tvanmandahāsaprabhā ||51||
karpūradyutitaskareṇa mahasā kalmāṣayatyānanaṃ
śrīkāñcīpuranāyike patiriva śrīmandahāso'pi te |
āliṅgatyatipīvarāṃ stanataṭīṃ bimbādharaṃ cumbati
prauḍhaṃ rāgabharaṃ vyanakti manaso dhairyaṃ dhunītetarām ||52||
vaiśadyena ca viśvatāpaharaṇakrīḍāpaṭīyastayā
pāṇḍityena pacelimena jagatāṃ netrotsavotpādena |
kāmākṣi smitakandalaistava tulāmāroḍhumudyoginī
jyotsnāsau jalarāśipoṣaṇatayā dūṣyāṃ prapannā daśām ||53||
lāvaṇyāmbujinīmṛṇālavalayaiḥ śṛṅgāragandhadvipa-
grāmaṇyaḥ śruticāmaraistaruṇimasvārājyatejoṅkuraiḥ |
ānandāmṛtasindhuvīcipṛṣatairāsyābjahaṃsaistava
śrīkāmākṣi mathāna mandahasitairmatkaṃ manaḥkalmaṣam ||54||
uttuṅgastanamaṇḍalīparicalanmāṇikyahāracchaṭā-
cañcacchoṇimapuñjamadhyasaraṇiṃ mātaḥ pariṣkurvatī |
yā vaidagdhyamupaiti śaṅkarajaṭākāntāravāṭīpata-
tsvarvāpīpayasaḥ smitadyutirasau kāmākṣi te mañjulā ||55||
sannāmaikajuṣā janena sulabhaṃ saṃsūcayantī śanai-
ruttuṅgasya cirādanugrahatarorutpatsyamānaṃ phalam |
prāthamyena vikasvarā kusumavatprāgalbhyamabhyeyuṣī
kāmākṣi smitacāturī tava mama kṣemaṅkarī kalpatām ||56||
dhānuṣkāgrasarasya lolakuṭilabhrūlekhayā bibhrato
līlālokaśilīmukhaṃ navavayassāmrājyalakṣmīpuṣaḥ |
jetuṃ manmathamardinaṃ janani te kāmākṣi hāsaḥ svayaṃ
valgurvibhramabhūbhṛto vitanute senāpatiprakriyām ||57||
yannākampata kālakūṭakabalīkāre cucumbe na yad-
glānyā cakṣuṣi rūṣitānalaśikhe rudrasya tattādṛśam |
ceto yatprasabhaṃ smarajvaraśikhijvālena lelihyate
tatkāmākṣi tava smitāṃśukalikāhelābhavaṃ prābhavam ||58||
sambhinneva suparvalokataṭinī vīcīcayairyāmunaiḥ
sammiśreva śaśāṅkadīptilaharī nīlairmahānīradaiḥ |
kāmākṣi sphuritā tava smitaruciḥ kālāñjanaspardhinā
kālimnā kacarociṣāṃ vyatikare kāñciddaśāmaśnute ||59||
jānīmo jagadīśvarapraṇayini tvanmandahāsaprabhāṃ
śrīkāmākṣi sarojinīmabhinavāmeṣā yataḥ sarvadā |
āsyendoravalokena paśupaterabhyeti samphullatāṃ
tandrālustadabhāva eva tanute tadvaiparītyakramam ||60||
yāntī lohitimānamabhrataṭinī dhātucchaṭākardamaiḥ
bhāntī bālagabhastimālikiraṇairmeghāvalī śāradī |
bimboṣṭhadyutipuñjacumbanakalāśoṇāyamānena te
kāmākṣi smitarociṣā samadaśāmāroḍhumākāṅkṣate ||61||
śrīkāmākṣi mukhendubhūṣaṇamidaṃ mandasmitaṃ tāvakaṃ
netrānandakaraṃ tathā himakaro gacchedyathā tigmatām |
śītaṃ devi tathā yathā himajalaṃ santāpamudrāspadaṃ
śvetaṃ kiñca tathā yathā malinatāṃ dhatte ca muktāmaṇiḥ ||62||
tvanmandasmitamañjarīṃ prasṛmarāṃ kāmākṣi candrātapaṃ
santaḥ santatamāmanantyamalatā tallakṣaṇaṃ lakṣyate |
asmākaṃ na dhunoti tāpakamadhikaṃ dhūnoti nābhyantaraṃ
dhvāntaṃ tatkhalu duḥkhino vayamidaṃ kenoti no vidmahe ||63||
namrasya praṇayaprarūḍhakalahacchedāya pādābjayoḥ
mandaṃ candrakiśoraśekharamaṇeḥ kāmākṣi rāgeṇa te |
bandhūkaprasavaśriyaṃ jitavato baṃhīyasīṃ tādṛśīṃ
bimboṣṭhasya ruciṃ nirasya hasitajyotsnā vayasyāyate ||64||
muktānāṃ parimocanaṃ vidadhatastatprītiniṣpādinī
bhūyo dūrata eva dhūtamarutastatpālanaṃ tanvatī |
udbhūtasya jalāntarādavirataṃ taddūratāṃ jagmuṣī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ kambostulāmaśnute ||65||
śrīkāmākṣi tava smitadyutijharīvaidagdhyalīlāyitaṃ
paśyanto'pi nirantaraṃ suvimalammanyā jaganmaṇḍale |
lokaṃ hāsayituṃ kimarthamaniśaṃ prākāśyamātanvate
mandākṣaṃ virahayya maṅgalataraṃ mandāracandrādayaḥ ||66||
kṣīrābdherapi śailarājatanaye tvanmandahāsasya ca
śrīkāmākṣi valakṣimodayanidheḥ kiñcidbhidāṃ brūmahe |
ekasmai puruṣāya devi sa dadau lakṣmīṃ kadācitpurā
sarvebhyo'pi dadātyasau tu satataṃ lakṣmīṃ ca vāgīśvarīm ||67||
śrīkāñcīpuraratnadīpakalike tānyeva menātmaje
cākorāṇi kulāni devi sutarāṃ dhanyāni manyāmahe |
kampātīrakuṭumbacaṅkramakalācuñcūni cañcūpuṭaiḥ
nityaṃ yāni tava smitendumahasāmāsvādamātanvate ||68||
śaityaprakramamāśrito'pi namatāṃ jāḍyaprathāṃ dhūnayan
nairmalyaṃ paramaṃ gato'pi giriśaṃ rāgākulaṃ cārayan |
līlālāpapurassaro'pi satataṃ vācaṃyamānprīṇayan
kāmākṣi smitarociṣāṃ tava samullāsaḥ kathaṃ varṇyate ||69||
śroṇīcañcalamekhalāmukharitaṃ līlāgataṃ mantharaṃ
bhrūvallīcalanaṃ kaṭākṣavalanaṃ mandākṣavīkṣācaṇam |
yadvaidagdhyamukhena manmatharipuṃ sammohayantyañjasā
śrīkāmākṣi tava smitāya satataṃ tasmai namsakurmahe ||70||
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣprarohe tava
sphītaśvetimasārvabhaumasaraṇiprāgalbhyamabhyeyuṣi |
candro'yaṃ yuvarājatāṃ kalayate ceṭīdhuraṃ candrikā
śuddhā sā ca sudhājharī sahacarīsādharmyamālambate ||71||
jyotsnā kiṃ tanute phalaṃ tanumatāmauṣṇyapraśāntiṃ vinā
tvanmandasmitarociṣā tanumatāṃ kāmākṣi rociṣṇunā |
santāpo vinivāryate navavayaḥprācuryamaṅkūryate
saundaryaṃ paripūryate jagati sā kīrtiśca sañcāryate ||72||
vaimalyaṃ kumudaśriyāṃ himarucaḥ kāntyaiva sandhukṣyate
jyotsnārocirapi pradoṣasamayaṃ prāpyaiva sampadyate |
svacchatvaṃ navamauktikasya paramaṃ saṃskārato dṛśyate
kāmākṣyāḥ smitadīdhiterviśadimā naisargiko bhāsate ||73||
prākāśyaṃ parameśvarapraṇayini tvanmandahāsaśriyaḥ
śrīkāmākṣi mama kṣiṇotu mamatāvaicakṣaṇīmakṣayām |
yadbhītyeva nilīyate himakaro meghodare śuktikā-
garbhe mauktikamaṇḍalī ca sarasīmadhye mṛṇālī ca sā ||74||
herambe ca guhe harṣabharitaṃ vātsalyamaṅkūrayat
māradrohiṇi pūruṣe sahabhuvaṃ premāṅkuraṃ vyañjayat |
ānamreṣu janeṣu pūrṇakaruṇāvaidagdhyamuttālayat
kāmākṣi smitamañjasā tava kathaṅkāraṃ mayā kathyate ||75||
saṅkruddhadvijarājako'pyavirataṃ kurvandvijaiḥ saṅgamaṃ
vāṇīpaddhatidūrago'pi satataṃ tatsāhacaryaṃ vahan |
aśrāntaṃ paśudurlabho'pi kalayanpatyau paśūnāṃ ratiṃ
śrīkāmākṣi tava smitāmṛtarasasyando mayi spandatām ||76||
śrīkāmākṣi maheśvare nirupamapremāṅkuraprakramamaṃ
nityaṃ yaḥ prakaṭīkaroti sahajāmunnidrayanmādhurīm |
tattādṛktava mandahāsamahimā mātaḥ kathaṃ mānitāṃ
tanmūrdhnā suranimnagāṃ ca kalikāmindośca tāṃ nindati ||77||
ye mādhuryavihāramaṇṭapabhuvo ye śaityamudrākarā
ye vaiśadyadaśāviśeṣasubhagāste mandahāsāṅkurāḥ |
kāmākṣyāḥ sahajaṃ guṇatrayamidaṃ paryāyataḥ kurvatāṃ
vāṇīgumphanaḍambare ca hṛdaye kīrtiprarohe ca me ||78||
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśunikarā dakṣāntake vīkṣaṇe
mandākṣagrahilā himadyutimayūkhākṣepadīkṣāṅkurāḥ |
dākṣyaṃ pakṣmalayantu mākṣikaguḍadrākṣābhavaṃ vākṣu me
sūkṣmaṃ mokṣapathaṃ nirīkṣitumapi prakṣālayeyurmanaḥ ||79||
jātyā śītaśītalāni madhurāṇyetāni pūtāni te
gāṅgānīva payāṃsi devi paṭalānyalpasmitajyotiṣām |
enaḥpaṅkaparamparāmalinitāmekāmranāthapriye
prajñānātsutarāṃ madīyadhiṣaṇāṃ prakṣālayantu kṣaṇāt ||80||
aśrāntaṃ paratantritaḥ paśupatistvanmandahāsāṅkuraiḥ
śrīkāmākṣi tadīyavarṇasamatāsaṅgena śaṅkāmahe |
induṃ nākadhunīṃ ca śekharayate mālāṃ ca dhatte navaiḥ
vaikuṇṭhairavakuṇṭhanaṃ ca kurute dhūlīcayairbhāsmanaiḥ ||81||
śrīkāñcīpuradevate mṛduvacassaurabhyamudrāspadaṃ
prauḍhapremalatānavīnakusumaṃ mandasmitaṃ tāvakam |
mandaṃ kandalati priyasya vadanāloke samābhāṣaṇe
ślakṣṇe kuṅmalati prarūḍhapulake cāśloṣaṇe phullati ||82||
kiṃ traisrotasamambike pariṇataṃ srotaścaturthaṃ navaṃ
pīyūṣasya samastatāpaharaṇaṃ kiṃvā dvitīyaṃ vapuḥ |
kiṃsvittvannikaṭaṃ gataṃ madhurimābhyāsāya gavyaṃ payaḥ
śrīkāñcīpuranāyakapriyatame mandasmitaṃ tāvakam ||83||
bhūṣā vaktrasaroruhasya sahajā vācāṃ sakhī śāśvatī
nīvī vibhramasantateḥ paśupateḥ saudhī dṛśāṃ pāraṇā |
jīvāturmadanaśriyaḥ śaśiruceruccāṭanī devatā
śrīkāmākṣi girāmabhūmimayate hāsaprabhāmañjarī ||84||
sūtiḥ śvetimakandalasya vasatiḥ śṛṅgārasāraśriyaḥ
pūrtiḥ sūktijharīrasasya laharī kāruṇyapāthonidheḥ |
vāṭī kācana kausumī madhurimasvārājyalakṣmyāstava
śrīkāmākṣi mamāstu maṅgalakarī hāsaprabhācāturī ||85||
jantūnāṃ janiduḥkhamṛtyulaharīsantāpanaṃ kṛntataḥ
prauḍhānugrahapūrṇaśītalaruco nityodayaṃ bibhrataḥ |
śrīkāmākṣi visṛtvarā iva karā hāsāṅkurāste haṭhā-
dālokena nihanyurandhatamasastomasya me santatim ||86||
uttuṅgastanamaṇḍalasya vilasallāvaṇyalīlānaṭī-
raṅgasya sphuṭamūrdhvasīmani muhuḥ prākāśyamabhyeyuṣī |
śrīkāmākṣi tava smitadyutitatirbimboṣṭhakāntyaṅkuraiḥ
citrāṃ vidrumamudritāṃ vitanute mauktīṃ vitānaśriyam ||87||
svābhāvyāttava vaktrameva lalitaṃ santoṣasampādanaṃ
śambhoḥ kiṃ punarañcitasmitarucaḥ pāṇḍityapātrīkṛtam |
ambhojaṃ svata eva sarvajagatāṃ cakṣuḥpriyambhāvukaṃ
kāmākṣi sphurite śaradvikasite kīdṛgvidhaṃ bhrājate ||88||
pumbhirnirmalamānasaurvidadhate maitrīṃ dṛḍhaṃ nirmalāṃ
labdhvā karmalayaṃ ca nirmalatarāṃ kīrtiṃ labhantetarām |
sūktiṃ pakṣmalayanti nirmalatamāṃ yattāvakāḥ sevakāḥ
tatkāmākṣi tava smitasya kalayā nairmalyasīmānidheḥ ||89||
ākarṣannayanāni nākisadasāṃ śaityena saṃstambhaya-
nninduṃ kiñca vimohayanpaśupatiṃ viśvārtimuccāṭayan |
hiṃsatsaṃsṛtiḍambaraṃ tava śive hāsāhvayo māntrikaḥ
śrīkāmākṣi madīyamānasatamovidveṣaṇe ceṣṭatām ||90||
kṣepīyaḥ kṣapayantu kalmaṣabhayānyasmākamalpasmita-
jyotirmaṇḍalacaṅkramāstava śive kāmākṣi rociṣṇavaḥ |
pīḍākarmaṭhakarmagharmasamayavyāpāratāpānala-
śrīpātā navaharṣavarṣaṇasudhāsrotasvinīśīkarāḥ ||91||
śrīkāmākṣi tava smitaindavamahaḥpūre parimphūrjati
prauḍhāṃ vāridhicāturīṃ kalayate bhaktātmanāṃ prātibham |
daurgatyaprasarāstamaḥpaṭalikāsādharmyamābibhrate
sarvaṃ kairavasāhacaryapadavīrītiṃ vidhatte param ||92||
mandārādiṣu manmathārimahiṣi prākāśyarītiṃ nijāṃ
kādācitkatayā viśaṅkya bahuśo vaiśadyamudrāguṇaḥ |
sātatyena tava smite vitanute svairāsanāvāsanām ||93||
indhāne bhavavītihotranivahe karmaughacaṇḍānila-
prauḍhimnā bahulīkṛte nipatitaṃ santāpacintākulam |
mātarmāṃ pariṣiñca kiñcidamalaiḥ pīyūṣavarṣairiva
śrīkāmākṣi tava smitadyutikaṇaiḥ śaiśiryalīlākaraiḥ ||94||
bhāṣāyā rasanāgrakhelanajuṣaḥ śṛṅgāramudrāsakhī-
līlājātarateḥ sukhena niyamasnānāya menātmaje |
śrīkāmākṣi sudhāmayīva śiśirā srotasvinī tāvakī
gāḍhānandataraṅgitā vijayate hāsaprabhācāturī ||95||
santāpaṃ viralīkarotu sakalaṃ kāmākṣi maccetanā
majjantī madhurasmitāmaradhunīkallolajāleṣu te |
nairantaryamupetya manmathamarulloleṣu yeṣu sphuṭaṃ
premenduḥ pratibimbito vitanute kautūhalaṃ dhūrjaṭeḥ ||96||
cetaḥkṣīrapayodhimantharacaladrāgākhyamanthācala-
kṣobhavyāpṛtisambhavāṃ janani te mandasmitaśrīsudhām |
svādaṃsvādamudītakautukarasā netratrayī śāṅkarī
śrīkāmākṣi nirantaraṃ pariṇamatyānandavīcīmayī ||97||
āloke tava pañcasāyakariporuddāmakautūhala-
preṅkhanmārutaghaṭṭanapracalitādānandadugdhāmbudheḥ |
kācidvīcirudañcati pratinavā saṃvitprarohātmikā
tāṃ kāmākṣi kavīśvarāḥ smitamiti vyākurvate sarvadā ||98||
sūktiḥ śīlayate kimadritanaye mandasmitātte muhuḥ
mādhuryāgamasampradāyamathavā sūkternu mandasmitam |
itthaṃ kāmapi gāhate mama manaḥ sandehamārgabhramiṃ
śrīkāmākṣi na pāramārthyasaraṇisphūrtau nidhatte padam ||99||
krīḍālolakṛpāsaroruhamukhīsaudhāṅgaṇebhyaḥ kavi-
śreṇīvākparipāṭikāmṛtajharīsūtīgṛhebhyaḥ śive |
nirvāṇāṅkurasārvabhaumapadavīsiṃhāsanebhyastava
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣkaṇebhyo namaḥ ||100||
āryāmeva vibhāvayanmanasi yaḥ pādāravindaṃ puraḥ
paśyannārabhate stutiṃ sa niyataṃ labdhvā kaṭākṣacchavim |
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharījyotsnāvayasyānvitām
ārohatyapavargasaudhavalabhīmānandavīcīmayīm ||101||
|| iti mandasmitaśatakaṃ sampūrṇam ||
|| iti śrī mūkapañcaśatī sampūrṇā ||
||auṃ tat sat ||
Sanskrit — Devanagari (original)
बध्नीमो वयमञ्जलिं प्रतिदिनं बन्धच्छिदे देहिनां
कन्दर्पागमतन्त्रमूलगुरवे कल्याणकेलीभुवे ।
कामाक्ष्या घनसारपुञ्जरजसे कामद्रुहश्चक्षुषां
मन्दारस्तबकप्रभामदमुषे मन्दस्मितज्योतिषे ॥1॥
सध्रीचे नवमल्लिकासुमनसां नासाग्रमुक्तामणे-
राचार्याय मृणालकाण्डमहसां नैसर्गिकाय द्विषे ।
स्वर्धुन्या सह युध्वेन हिमरुचेरर्धासनाध्यासिने
कामाक्ष्याः स्मितमञ्जरीधवलिमाद्वैताय तस्मै नमः ॥2॥
कर्पूरद्युतिचातुरीमतितरामल्पीयसीं कुर्वती
दौर्भाग्योदयमेव संविदधती दौषाकरीणां त्विषाम् ।
क्षुल्लानेव मनोज्ञमल्लिनिकरान्फुल्लानपि व्यञ्जती
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरी कामप्रसूरस्तु मे ॥3॥
या पीनस्तनमण्डलोपरि लसत्कर्पूरलेपायते
या नीलेक्षणरात्रिकान्तिततिषु ज्योत्स्नाप्ररोहायते ।
या सौन्दर्यधुनीतरङ्गततिषु व्यालोलहंसायते
कामाक्ष्याः शिशिरीकरोतु हृदयं सा मे स्मितप्राचुरी ॥4॥
येषां गच्छति पूर्वपक्षसरणिं कौमुद्वतः श्वेतिमा
येषां सन्ततमारुरुक्षति तुलाकक्ष्यां शरच्चन्द्रमाः ।
येषामिच्छति कम्बुरप्यसुलभामन्तेवसत्प्रक्रियां
कामाक्ष्या ममतां हरन्तु मम ते हासत्विषामङ्कुराः ॥5॥
आशासीमसु सन्ततं विदधती नैशाकरीं व्याक्रियां
काशानामभिमानभङ्गकलनाकौशल्यमाबिभ्रती ।
ईशानेन विलोकिता सकुतुकं कामाक्षि ते कल्मष-
क्लेशापायकरी चकास्ति लहरी मन्दस्मितज्योतिषाम् ॥6॥
आरूढस्य समुन्नतस्तनतटीसाम्राज्यसिंहासनं
कन्दर्पस्य विभोर्जगत्त्रयप्राकट्यमुद्रानिधेः ।
यस्याश्चामरचातुरीं कलयते रश्मिच्छटा चञ्चला
सा मन्दस्मितमञ्जरी भवतु नः कामाय कामाक्षि ते ॥7॥
शम्भोर्या परिरम्भसम्भ्रमविधौ नैर्मल्यसीमानिधिः
गैर्वाणीव तरङ्गिणी कृतमृदुस्यन्दां कलिन्दात्मजाम् ।
कल्माषीकुरुते कलङ्कसुषमां कण्ठस्थलीचुम्बिनीं
कामाक्ष्याः स्मितकन्दली भवतु नः कल्याणसन्दोहिनी ॥8॥
जेतुं हारलतामिव स्तनतटीं सञ्जग्मुषी सन्ततं
गन्तुं निर्मलतामिव द्विगुणितां मग्ना कृपास्त्रोतसि ।
लब्धुं विस्मयनीयतामिव हरं रागाकुलं कुर्वती
मञ्जुस्ते स्मितमञ्जरी भवभयं मथ्नातु कामाक्षि मे ॥9॥
श्वेतापि प्रकटं निशाकररुचां मालिन्यमातन्वती
शीतापि स्मरपावकं पशुपतेः सन्धुक्षयन्ती सदा ।
स्वाभाव्यादधराश्रितापि नमतामुच्चैर्दिशन्ती गतिं
कामाक्षि स्फुटमन्तरा स्फुरतु नस्त्वन्मन्दहासप्रभा ॥10॥
वक्त्रश्रीसरसीजले तरलितभ्रूवल्लिकल्लोलिते
कालिम्ना दधती कटाक्षजनुषा माधुव्रतीं व्यापृतिम् ।
निर्निद्रामलपुण्डरीककुहनापाण्डित्यमाबिभ्रती
कामाक्ष्याः स्मितचातुरी मम मनः कातर्यमुन्मूलयेत् ॥11॥
नित्यं बाधितबन्धुजीवमधरं मैत्रीजुषं पल्लवैः
शुद्धस्य द्विजमण्डलस्य च तिरस्कर्तारमप्याश्रिता ।
या वैमल्यवती सदैव नमतां चेतः पुनीतेतरां
कामाक्ष्या हृदयं प्रसादयतु मे सा मन्दहासप्रभा ॥12॥
द्रुह्यन्ती तमसे मुहुः कुमुदिनीसाहाय्यमाबिभ्रती
यान्ती चन्द्रकिशोरशेखरवपुःसौधाङ्गणे प्रेङ्खणम् ।
ज्ञानाम्भोनिधिवीचिकां सुमनसां कूलङ्कषां कुर्वती
कामाक्ष्याः स्मितकौमुदी हरतु मे संसारतापोदयम् ॥13॥
काश्मीरद्रवधातुकर्दमरुचा कल्माषतां बिभ्रती
हंसौधैरिव कुर्वती परिचितिं हारीकृतैर्मौक्तिकैः ।
वक्षोजन्मतुषारशैलकटके सञ्चारमातन्वती
कामाक्ष्या मृदुलस्मितद्युतिमयी भागीरथी भासते ॥14॥
कम्बोर्वंशपरम्परा इव कृपासन्तानवल्लीभुवः
सम्फुल्लस्तबका इव प्रसृमरा मूर्ताः प्रसादा इव ।
वाक्पीयूषकणा इव त्रिपथगापर्यायभेदा इव
भ्राजन्ते तव मन्दहासकिरणाः काञ्चीपुरीनायिके ॥15॥
वक्षोजे घनसारपत्ररचनाभङ्गीसपत्नायिता
कण्ठे मौक्तिकहारयष्टिकिरणव्यापारमुद्रायिता ।
ओष्ठश्रीनिकुरुम्बपल्लवपुटे प्रेङ्खत्प्रसूनायिता
कामाक्षि स्फुरतां मदीयहृदये त्वन्मन्दहासप्रभा ॥16॥
येषां बिन्दुरिवोपरि प्रचलितो नासाग्रमुक्तामणिः
येषां दीन इवाधिकण्ठमयते हारः करालम्बनम् ।
येषां बन्धुरिवोष्ठयोररुणिमा धत्ते स्वयं रञ्जनं
कामाक्ष्याः प्रभवन्तु ते मम शिवोल्लासाय हासाङ्कुराः ॥17॥
या जाड्याम्बुनिधिं क्षिणोति भजतां वैरायते कैरवैः
नित्यं यां नियमेन या च यतते कर्तुं त्रिणेत्रोत्सवम् ।
बिम्बं चान्द्रमसं च वञ्चयति या गर्वेण सा तादृशी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं ज्योत्स्नेत्यसौ कीर्त्यते ॥18॥
आरुढा रभसात्पुरः पुररिपोराश्लेषणोपक्रमे
या ते मातरुपैति दिव्यतटिनीशङ्काकरी तत्क्षणम् ।
ओष्ठौ वेपयति भ्रुवौ कुटिलयत्यानम्रयत्याननं
तां वन्दे मृदुहासपूरसुषमामेकाम्रनाथप्रिये ॥19॥
वक्त्रेन्दोस्तव चन्द्रिका स्मितततिर्वल्गु स्फुरन्ती सतां
स्याच्चेद्युक्तिमिदं चकोरमनसां कामाक्षि कौतूहलम् ।
एतच्चित्रमहर्निशं यदधिकामेषा रुचिं गाहते
बिम्बोष्ठद्युमणिप्रभास्वपि च यद्बिब्बोकमालम्बते ॥20॥
सादृश्यं कलशाम्बुधेर्वहति यत्कामाक्षि मन्दस्मितं
शोभामोष्ठरुचाम्ब विद्रुमभवामेताद्भिदां ब्रूमहे ।
एकस्मादुदितं पुरा किल पपौ शर्वः पुराणः पुमान्
एतन्मध्यसमुद्भवं रसयते माधुर्यरूपं रसम् ॥21॥
उत्तुङ्गस्तनकुम्भशैलकटके विस्तारिकस्तूरिका-
पत्रश्रीजुषि चञ्चलाः स्मितरुचः कामाक्षि ते कोमलाः ।
सन्ध्यादीधितिरञ्जिता इव मुहुः सान्द्राधरज्योतिषा
व्यालोलामलशारदाभ्रशकलव्यापारमातन्वते ॥22॥
क्षीरं दूरत एव तिष्ठतु कथं वैमल्यमात्रादिदं
मातस्ते सहपाठवीथिमयतां मन्दस्मितैर्मञ्जुलैः ।
किं चेयं तु भिदास्ति दोहनवशादेकं तु सञ्जायते
कामाक्षि स्वयमर्थितं प्रणमतामन्यत्तु दोदुह्यते ॥23॥
कर्पूरैरमृतैर्जगज्जननि ते कामाक्षि चन्द्रातपैः
मुक्ताहारगुणैर्मृणालवलयैर्मुग्धस्मितश्रीरियम् ।
श्रीकाञ्चीपुरनायिके समतया संस्तूयते सज्जनैः
तत्तादृङ्मम तापशान्तिविधये किं देवि मन्दायते ॥24॥
मध्येगर्भितमञ्जुवाक्यलहरीमाध्वीझरीशीतला
मन्दारस्तबकायते जननि ते मन्दस्मितांशुच्छटा ।
यस्या वर्धयितुं मुहुर्विकसनं कामाक्षि कामद्रुहो
वल्गुर्वीक्षणविभ्रमव्यतिकरो वासन्तमासायते ॥25॥
बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जरञ्जितरुचिस्त्वन्मन्दहासच्छटा ।
कल्याणं गिरिसार्वभौमतनये कल्लोलयत्वाशु मे ।
फुल्लन्मल्लिपिनद्धहल्लकमयी मालेव या पेशला
श्रीकाञ्चीश्वरि मारमर्दितुरुरोमध्ये मुहुर्लम्बते ॥26॥
बिभ्राणा शरदभ्रविभ्रमदशां विद्योतमानाप्यसो
कामाक्षि स्मितमञ्जरी किरति ते कारुण्यधारारसम् ।
आश्चर्यं शिशिरीकरोति जगतीश्चालोक्य चैनामहो
कामं खेलति नीलकण्ठहृदयं कौतूहलान्दोलितम् ॥27॥
प्रेङ्खत्प्रौढकटाक्षकुञ्जकुहरेष्वत्यच्छगुच्छायितं
वक्त्रेन्दुच्छविसिन्धुवीचिनिचये फेनप्रतानायितम् ।
नैरन्तर्यविजृम्भितस्तनतटे नैचोलपट्टायितं
कालुष्यं कबलीकरोतु मम ते कामाक्षि मन्दस्मितम् ॥28॥
पीयूषं तव मन्थरस्मितमिति व्यर्थैव सापप्रथा
कामाक्षि ध्रुवमीदृशं यदि भवेदेतत्कथं वा शिवे ।
मन्दारस्य कथालवं न सहते मथ्नाति मन्दाकिनी-
मिन्दुं निन्दति कीर्तितेऽपि कलशीपाथोधिमीर्ष्यायते ॥29॥
विश्वेषां नयनोत्सवं वितनुतां विद्योततां चन्द्रमा
विख्यातो मदनान्तकेन मुकुटीमध्ये च सम्मान्यताम् ।
आः किं जातमनेन हाससुषमामालोक्य कामाक्षि ते
कालङ्कीमवलम्बते खलु दशां कल्माषहीनोऽप्यसौ ॥30॥
चेतः शीतलयन्तु नः पशुपतेरानन्दजीवातवो
नम्राणां नयनाध्वसीमसु शरच्चन्द्रातपोपक्रमाः ।
संसाराख्यसरोरुहाकरखलीकारे तुषारोत्कराः
कामाक्षि स्मरकीर्तिबीजनिकरास्त्वन्मन्दहासाङ्कुराः ॥31॥
कर्मौघाख्यतमःकचाकचिकरान्कामाक्षि सञ्चिन्तये
त्वन्मन्दस्मितरोचिषां त्रिभुवनक्षेमङ्करानङ्कुरान् ।
ये वक्त्रं शिशिरश्रियो विकसितं चन्द्रातपाम्भोरुह-
द्वेषोद्धेषोणचातुरीमिव तिरस्कर्तुं परिष्कुर्वते ॥32॥
कुर्युर्नः कुलशैलराजतनये कूलङ्कषं मङ्गलं
कुन्दस्पर्धनचुञ्चवस्तव शिवे मन्दस्मितप्रक्रमाः ।
ये कामाक्षि समस्तसाक्षिनयनं सन्तोषयन्तीश्वरं
कर्पूरप्रकरा इव प्रसृमराः पुंसामसाधारणाः ॥33॥
कम्रेण स्नपयस्व कर्मकुहनाचोरेण मारागम-
व्याख्याशिक्षणदीक्षितेन विदुषामक्षीणलक्ष्मीपुषा ।
कामाक्षि स्मितकन्दलेन कलुषस्फोटक्रियाचुञ्चुना
कारुण्यामृतवीचिकाविहरणप्राचुर्यधुर्येण माम् ॥34॥
त्वन्मन्दस्मितकन्दलस्य नियतं कामाक्षि शङ्कामहे
बिम्बः कश्चन नूतनः प्रचलितो नैशाकरः शीकरः ।
किञ्च क्षीरपयोनिधिः प्रतिनिधिः स्वर्वाहिनीवीचिका-
बिब्वोकोऽपि विडम्ब एव कुहना मल्लीमतल्लीरुचः ॥35॥
दुष्कर्मार्कनिसर्गकर्कशमहस्सम्पर्कतपतं मिल-
त्पङ्कं शङ्करवल्लभे मम मनः काञ्चीपुरालङ्क्रिये ।
अम्ब त्वन्मृदुलस्मितामृतरसे मङ्क्त्वा विधूय व्यथा-
मानन्दोदयसौधशृङ्गपदवीमारोढुमाकाङ्क्षति ॥36॥
नम्राणां नगराजशेखरसुते नाकालयानां पुरः
कामाक्षि त्वरया विपत्प्रशमेन कारुण्यधाराः किरन् ।
आगच्छन्तमनुग्रहं प्रकटयन्नानन्दबीजानि ते
नासीरे मृदुहास एव तनुते नाथे सुधाशीतलः ॥37॥
कामाक्षि प्रथमानविभ्रमनिधिः कन्दर्पदर्पप्रसूः
मुग्धस्ते मृदुहास एव गिरिजे मुष्णातु मे किल्बिषम् ।
यं द्रष्टुं विहिते करग्रह उमे शम्भुस्त्रपामीलितं
स्वैरं कारयति स्म ताण्डवविनोदानन्दिना तण्डुना ॥38॥
क्षुण्णं केनचिदेव धीरमनसा कुत्रापि नानाजनैः
कर्मग्रन्थिनियन्त्रितैरसुगमं कामाक्षि सामान्यतः ।
मुग्धैर्द्रुष्टुमशक्यमेव मनसा मूढसय मे मौक्तिकं
मार्गं दर्शयतु प्रदीप इव ते मन्दस्मितश्रीरियम् ॥39॥
ज्योत्स्नाकान्तिभिरेव निर्मलतरं नैशाकरं मण्डलं
हंसैरेव शरद्विलाससमये व्याकोचमम्भोरुहम् ।
स्वच्छैरेव विकस्वरैरुडुगुणैः कामाक्षि बिम्बं दिवः
पुण्यैरेव मृदुस्मितैस्तव मुखं पुष्णाति शोभाभरम् ॥40॥
मानग्रन्थिविधुन्तुदेन रभसादास्वाद्यमाने नव-
प्रेमाडम्बरपूर्णिमाहिमकरे कामाक्षि ते तत्क्षणम् ।
आलोक्य स्मितचन्द्रिकां पुनरिमामुन्मीलनं जग्मुषीं
चेतः शीलयते चकोरचरितं चन्द्रार्धचूडामणेः ॥41॥
कामाक्षि स्मितमञ्जरीं तव भजे यस्यास्त्विषामङ्कुरा-
नापीनस्तनपानलालसतया निश्शङ्कमङ्केशयः ।
ऊर्ध्वं वीक्ष्य विकर्षति प्रसृमरानुद्दामया शुण्डया
सूनुसुते बिसशङ्कयाशु कुहनादन्तावलग्रामणीः ॥42॥
गाढाश्लेषविमर्दसम्भ्रमवशादुद्दाममुक्तागुण-
प्रालम्बे कुचकुम्भयोर्विगलिते दक्षद्विषो वक्षसि ।
या सख्येन पिनह्यति प्रचुरया भासा तदीयां दशां
सा मे खेलतु कामकोटि हृदये सान्द्रस्मितांशुच्छटा ॥43॥
मन्दारे तव मन्थरस्मितरुचां मात्सर्यमालोक्यते
कामाक्षि स्मरशासने च नियतो रागोदयो लक्ष्यते ।
चान्द्रीषु द्युतिमञ्जरीषु च महान्द्वेषाङ्कुरो दृश्यते
शुद्धानां कथमीदृशी गिरिसुतेऽतिशुद्धा दशा कथ्यताम् ॥44॥
पीयूषं खलु पीयते सुरजनैर्दुग्धाम्बुधिर्मथ्यते
माहेशैश्च जटाकलापनिगडैर्मन्दाकिनी नह्यते ।
शीतांशुः परिभूयते च तमसा तस्मादनेतादृशी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव वचोवैदग्ध्यमुल्लङ्घते ॥45॥
आशङ्के तव मन्दहासलहरीमन्यादृशीं चन्द्रिका-
मेकाम्रेशकुटुम्बिनि प्रतिपदं यस्याः प्रभासङ्गमे ।
वक्षोजाम्बुरुहे न ते रचयतः काञ्चिद्दशां कौङ्मली-
मास्याम्भोरुहमम्ब किञ्च शनकैरालम्बते फुल्लताम् ॥46॥
आस्तीर्णाधरकान्तिपल्लवचये पातं मुहुर्जग्मुषी
मारद्रोहिणि कन्दलत्स्मरशरज्वालावलीर्व्यञ्जती ।
निन्दन्ती घनसारहारवलयज्योत्स्नामृणालानि ते
कामाक्षि स्मितचातुरी विरहिणीरीतिं जगाहेतराम् ॥47॥
सूर्यालोकविधौ विकासमधिकं यान्ती हरन्ती तम-
स्सन्दोहं नमतां निजस्मरणतो दोषाकरद्वेषिणी ।
निर्यान्ती वदनारविन्दकुहरान्निर्धूतजाड्या नृणां
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिमयी चित्रीयते चन्द्रिका ॥48॥
कुण्ठीकुर्युरमी कुबोधघटनामस्मन्मनोमाथिनीं
श्रीकामाक्षि शिवङ्करास्तव शिवे श्रीमन्दहासाङ्कुराः ।
ये तन्वन्ति निरन्तरं तरुणिमस्तम्बेरमग्रामणी-
कुम्भद्वन्द्वविडम्बिनि स्तनतटे मुक्ताकुथाडम्बरम् ॥49॥
प्रेङ्खन्तः शरदम्बुदा इव शनैः प्रेमानिलैः प्रेरिता
मज्जन्तो मन्दनारिकण्ठसुषमासिन्धौ मुहुर्मन्थरम् ।
श्रीकामाक्षि तव स्मितांशुनिकराः श्यामायमानश्रियो
नीलाम्भोधरनैपुणीं तत इतो निर्निद्रयन्त्यञ्जसा ॥50॥
व्यापारं चतुराननैकविहृतौ व्याकुर्वती कुर्वती
रुद्राक्षग्रहणं महेशि सततं वागूर्मिकल्लोलिता ।
उत्फुल्लं धवलारविन्दमधरीकृत्य स्फुरन्ती सदा
श्रीकामाक्षि सरस्वती विजयते त्वन्मन्दहासप्रभा ॥51॥
कर्पूरद्युतितस्करेण महसा कल्माषयत्याननं
श्रीकाञ्चीपुरनायिके पतिरिव श्रीमन्दहासोऽपि ते ।
आलिङ्गत्यतिपीवरां स्तनतटीं बिम्बाधरं चुम्बति
प्रौढं रागभरं व्यनक्ति मनसो धैर्यं धुनीतेतराम् ॥52॥
वैशद्येन च विश्वतापहरणक्रीडापटीयस्तया
पाण्डित्येन पचेलिमेन जगतां नेत्रोत्सवोत्पादेन ।
कामाक्षि स्मितकन्दलैस्तव तुलामारोढुमुद्योगिनी
ज्योत्स्नासौ जलराशिपोषणतया दूष्यां प्रपन्ना दशाम् ॥53॥
लावण्याम्बुजिनीमृणालवलयैः शृङ्गारगन्धद्विप-
ग्रामण्यः श्रुतिचामरैस्तरुणिमस्वाराज्यतेजोङ्कुरैः ।
आनन्दामृतसिन्धुवीचिपृषतैरास्याब्जहंसैस्तव
श्रीकामाक्षि मथान मन्दहसितैर्मत्कं मनःकल्मषम् ॥54॥
उत्तुङ्गस्तनमण्डलीपरिचलन्माणिक्यहारच्छटा-
चञ्चच्छोणिमपुञ्जमध्यसरणिं मातः परिष्कुर्वती ।
या वैदग्ध्यमुपैति शङ्करजटाकान्तारवाटीपत-
त्स्वर्वापीपयसः स्मितद्युतिरसौ कामाक्षि ते मञ्जुला ॥55॥
सन्नामैकजुषा जनेन सुलभं संसूचयन्ती शनै-
रुत्तुङ्गस्य चिरादनुग्रहतरोरुत्पत्स्यमानं फलम् ।
प्राथम्येन विकस्वरा कुसुमवत्प्रागल्भ्यमभ्येयुषी
कामाक्षि स्मितचातुरी तव मम क्षेमङ्करी कल्पताम् ॥56॥
धानुष्काग्रसरस्य लोलकुटिलभ्रूलेखया बिभ्रतो
लीलालोकशिलीमुखं नववयस्साम्राज्यलक्ष्मीपुषः ।
जेतुं मन्मथमर्दिनं जननि ते कामाक्षि हासः स्वयं
वल्गुर्विभ्रमभूभृतो वितनुते सेनापतिप्रक्रियाम् ॥57॥
यन्नाकम्पत कालकूटकबलीकारे चुचुम्बे न यद्-
ग्लान्या चक्षुषि रूषितानलशिखे रुद्रस्य तत्तादृशम् ।
चेतो यत्प्रसभं स्मरज्वरशिखिज्वालेन लेलिह्यते
तत्कामाक्षि तव स्मितांशुकलिकाहेलाभवं प्राभवम् ॥58॥
सम्भिन्नेव सुपर्वलोकतटिनी वीचीचयैर्यामुनैः
सम्मिश्रेव शशाङ्कदीप्तिलहरी नीलैर्महानीरदैः ।
कामाक्षि स्फुरिता तव स्मितरुचिः कालाञ्जनस्पर्धिना
कालिम्ना कचरोचिषां व्यतिकरे काञ्चिद्दशामश्नुते ॥59॥
जानीमो जगदीश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासप्रभां
श्रीकामाक्षि सरोजिनीमभिनवामेषा यतः सर्वदा ।
आस्येन्दोरवलोकेन पशुपतेरभ्येति सम्फुल्लतां
तन्द्रालुस्तदभाव एव तनुते तद्वैपरीत्यक्रमम् ॥60॥
यान्ती लोहितिमानमभ्रतटिनी धातुच्छटाकर्दमैः
भान्ती बालगभस्तिमालिकिरणैर्मेघावली शारदी ।
बिम्बोष्ठद्युतिपुञ्जचुम्बनकलाशोणायमानेन ते
कामाक्षि स्मितरोचिषा समदशामारोढुमाकाङ्क्षते ॥61॥
श्रीकामाक्षि मुखेन्दुभूषणमिदं मन्दस्मितं तावकं
नेत्रानन्दकरं तथा हिमकरो गच्छेद्यथा तिग्मताम् ।
शीतं देवि तथा यथा हिमजलं सन्तापमुद्रास्पदं
श्वेतं किञ्च तथा यथा मलिनतां धत्ते च मुक्तामणिः ॥62॥
त्वन्मन्दस्मितमञ्जरीं प्रसृमरां कामाक्षि चन्द्रातपं
सन्तः सन्ततमामनन्त्यमलता तल्लक्षणं लक्ष्यते ।
अस्माकं न धुनोति तापकमधिकं धूनोति नाभ्यन्तरं
ध्वान्तं तत्खलु दुःखिनो वयमिदं केनोति नो विद्महे ॥63॥
नम्रस्य प्रणयप्ररूढकलहच्छेदाय पादाब्जयोः
मन्दं चन्द्रकिशोरशेखरमणेः कामाक्षि रागेण ते ।
बन्धूकप्रसवश्रियं जितवतो बंहीयसीं तादृशीं
बिम्बोष्ठस्य रुचिं निरस्य हसितज्योत्स्ना वयस्यायते ॥64॥
मुक्तानां परिमोचनं विदधतस्तत्प्रीतिनिष्पादिनी
भूयो दूरत एव धूतमरुतस्तत्पालनं तन्वती ।
उद्भूतस्य जलान्तरादविरतं तद्दूरतां जग्मुषी
कामाक्षि स्मितमञ्जरी तव कथं कम्बोस्तुलामश्नुते ॥65॥
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिझरीवैदग्ध्यलीलायितं
पश्यन्तोऽपि निरन्तरं सुविमलम्मन्या जगन्मण्डले ।
लोकं हासयितुं किमर्थमनिशं प्राकाश्यमातन्वते
मन्दाक्षं विरहय्य मङ्गलतरं मन्दारचन्द्रादयः ॥66॥
क्षीराब्धेरपि शैलराजतनये त्वन्मन्दहासस्य च
श्रीकामाक्षि वलक्षिमोदयनिधेः किञ्चिद्भिदां ब्रूमहे ।
एकस्मै पुरुषाय देवि स ददौ लक्ष्मीं कदाचित्पुरा
सर्वेभ्योऽपि ददात्यसौ तु सततं लक्ष्मीं च वागीश्वरीम् ॥67॥
श्रीकाञ्चीपुररत्नदीपकलिके तान्येव मेनात्मजे
चाकोराणि कुलानि देवि सुतरां धन्यानि मन्यामहे ।
कम्पातीरकुटुम्बचङ्क्रमकलाचुञ्चूनि चञ्चूपुटैः
नित्यं यानि तव स्मितेन्दुमहसामास्वादमातन्वते ॥68॥
शैत्यप्रक्रममाश्रितोऽपि नमतां जाड्यप्रथां धूनयन्
नैर्मल्यं परमं गतोऽपि गिरिशं रागाकुलं चारयन् ।
लीलालापपुरस्सरोऽपि सततं वाचंयमान्प्रीणयन्
कामाक्षि स्मितरोचिषां तव समुल्लासः कथं वर्ण्यते ॥69॥
श्रोणीचञ्चलमेखलामुखरितं लीलागतं मन्थरं
भ्रूवल्लीचलनं कटाक्षवलनं मन्दाक्षवीक्षाचणम् ।
यद्वैदग्ध्यमुखेन मन्मथरिपुं सम्मोहयन्त्यञ्जसा
श्रीकामाक्षि तव स्मिताय सततं तस्मै नम्सकुर्महे ॥70॥
श्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्प्ररोहे तव
स्फीतश्वेतिमसार्वभौमसरणिप्रागल्भ्यमभ्येयुषि ।
चन्द्रोऽयं युवराजतां कलयते चेटीधुरं चन्द्रिका
शुद्धा सा च सुधाझरी सहचरीसाधर्म्यमालम्बते ॥71॥
ज्योत्स्ना किं तनुते फलं तनुमतामौष्ण्यप्रशान्तिं विना
त्वन्मन्दस्मितरोचिषा तनुमतां कामाक्षि रोचिष्णुना ।
सन्तापो विनिवार्यते नववयःप्राचुर्यमङ्कूर्यते
सौन्दर्यं परिपूर्यते जगति सा कीर्तिश्च सञ्चार्यते ॥72॥
वैमल्यं कुमुदश्रियां हिमरुचः कान्त्यैव सन्धुक्ष्यते
ज्योत्स्नारोचिरपि प्रदोषसमयं प्राप्यैव सम्पद्यते ।
स्वच्छत्वं नवमौक्तिकस्य परमं संस्कारतो दृश्यते
कामाक्ष्याः स्मितदीधितेर्विशदिमा नैसर्गिको भासते ॥73॥
प्राकाश्यं परमेश्वरप्रणयिनि त्वन्मन्दहासश्रियः
श्रीकामाक्षि मम क्षिणोतु ममतावैचक्षणीमक्षयाम् ।
यद्भीत्येव निलीयते हिमकरो मेघोदरे शुक्तिका-
गर्भे मौक्तिकमण्डली च सरसीमध्ये मृणाली च सा ॥74॥
हेरम्बे च गुहे हर्षभरितं वात्सल्यमङ्कूरयत्
मारद्रोहिणि पूरुषे सहभुवं प्रेमाङ्कुरं व्यञ्जयत् ।
आनम्रेषु जनेषु पूर्णकरुणावैदग्ध्यमुत्तालयत्
कामाक्षि स्मितमञ्जसा तव कथङ्कारं मया कथ्यते ॥75॥
सङ्क्रुद्धद्विजराजकोऽप्यविरतं कुर्वन्द्विजैः सङ्गमं
वाणीपद्धतिदूरगोऽपि सततं तत्साहचर्यं वहन् ।
अश्रान्तं पशुदुर्लभोऽपि कलयन्पत्यौ पशूनां रतिं
श्रीकामाक्षि तव स्मितामृतरसस्यन्दो मयि स्पन्दताम् ॥76॥
श्रीकामाक्षि महेश्वरे निरुपमप्रेमाङ्कुरप्रक्रममं
नित्यं यः प्रकटीकरोति सहजामुन्निद्रयन्माधुरीम् ।
तत्तादृक्तव मन्दहासमहिमा मातः कथं मानितां
तन्मूर्ध्ना सुरनिम्नगां च कलिकामिन्दोश्च तां निन्दति ॥77॥
ये माधुर्यविहारमण्टपभुवो ये शैत्यमुद्राकरा
ये वैशद्यदशाविशेषसुभगास्ते मन्दहासाङ्कुराः ।
कामाक्ष्याः सहजं गुणत्रयमिदं पर्यायतः कुर्वतां
वाणीगुम्फनडम्बरे च हृदये कीर्तिप्ररोहे च मे ॥78॥
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुनिकरा दक्षान्तके वीक्षणे
मन्दाक्षग्रहिला हिमद्युतिमयूखाक्षेपदीक्षाङ्कुराः ।
दाक्ष्यं पक्ष्मलयन्तु माक्षिकगुडद्राक्षाभवं वाक्षु मे
सूक्ष्मं मोक्षपथं निरीक्षितुमपि प्रक्षालयेयुर्मनः ॥79॥
जात्या शीतशीतलानि मधुराण्येतानि पूतानि ते
गाङ्गानीव पयांसि देवि पटलान्यल्पस्मितज्योतिषाम् ।
एनःपङ्कपरम्परामलिनितामेकाम्रनाथप्रिये
प्रज्ञानात्सुतरां मदीयधिषणां प्रक्षालयन्तु क्षणात् ॥80॥
अश्रान्तं परतन्त्रितः पशुपतिस्त्वन्मन्दहासाङ्कुरैः
श्रीकामाक्षि तदीयवर्णसमतासङ्गेन शङ्कामहे ।
इन्दुं नाकधुनीं च शेखरयते मालां च धत्ते नवैः
वैकुण्ठैरवकुण्ठनं च कुरुते धूलीचयैर्भास्मनैः ॥81॥
श्रीकाञ्चीपुरदेवते मृदुवचस्सौरभ्यमुद्रास्पदं
प्रौढप्रेमलतानवीनकुसुमं मन्दस्मितं तावकम् ।
मन्दं कन्दलति प्रियस्य वदनालोके समाभाषणे
श्लक्ष्णे कुङ्मलति प्ररूढपुलके चाश्लोषणे फुल्लति ॥82॥
किं त्रैस्रोतसमम्बिके परिणतं स्रोतश्चतुर्थं नवं
पीयूषस्य समस्ततापहरणं किंवा द्वितीयं वपुः ।
किंस्वित्त्वन्निकटं गतं मधुरिमाभ्यासाय गव्यं पयः
श्रीकाञ्चीपुरनायकप्रियतमे मन्दस्मितं तावकम् ॥83॥
भूषा वक्त्रसरोरुहस्य सहजा वाचां सखी शाश्वती
नीवी विभ्रमसन्ततेः पशुपतेः सौधी दृशां पारणा ।
जीवातुर्मदनश्रियः शशिरुचेरुच्चाटनी देवता
श्रीकामाक्षि गिरामभूमिमयते हासप्रभामञ्जरी ॥84॥
सूतिः श्वेतिमकन्दलस्य वसतिः शृङ्गारसारश्रियः
पूर्तिः सूक्तिझरीरसस्य लहरी कारुण्यपाथोनिधेः ।
वाटी काचन कौसुमी मधुरिमस्वाराज्यलक्ष्म्यास्तव
श्रीकामाक्षि ममास्तु मङ्गलकरी हासप्रभाचातुरी ॥85॥
जन्तूनां जनिदुःखमृत्युलहरीसन्तापनं कृन्ततः
प्रौढानुग्रहपूर्णशीतलरुचो नित्योदयं बिभ्रतः ।
श्रीकामाक्षि विसृत्वरा इव करा हासाङ्कुरास्ते हठा-
दालोकेन निहन्युरन्धतमसस्तोमस्य मे सन्ततिम् ॥86॥
उत्तुङ्गस्तनमण्डलस्य विलसल्लावण्यलीलानटी-
रङ्गस्य स्फुटमूर्ध्वसीमनि मुहुः प्राकाश्यमभ्येयुषी ।
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिततिर्बिम्बोष्ठकान्त्यङ्कुरैः
चित्रां विद्रुममुद्रितां वितनुते मौक्तीं वितानश्रियम् ॥87॥
स्वाभाव्यात्तव वक्त्रमेव ललितं सन्तोषसम्पादनं
शम्भोः किं पुनरञ्चितस्मितरुचः पाण्डित्यपात्रीकृतम् ।
अम्भोजं स्वत एव सर्वजगतां चक्षुःप्रियम्भावुकं
कामाक्षि स्फुरिते शरद्विकसिते कीदृग्विधं भ्राजते ॥88॥
पुम्भिर्निर्मलमानसौर्विदधते मैत्रीं दृढं निर्मलां
लब्ध्वा कर्मलयं च निर्मलतरां कीर्तिं लभन्तेतराम् ।
सूक्तिं पक्ष्मलयन्ति निर्मलतमां यत्तावकाः सेवकाः
तत्कामाक्षि तव स्मितस्य कलया नैर्मल्यसीमानिधेः ॥89॥
आकर्षन्नयनानि नाकिसदसां शैत्येन संस्तम्भय-
न्निन्दुं किञ्च विमोहयन्पशुपतिं विश्वार्तिमुच्चाटयन् ।
हिंसत्संसृतिडम्बरं तव शिवे हासाह्वयो मान्त्रिकः
श्रीकामाक्षि मदीयमानसतमोविद्वेषणे चेष्टताम् ॥90॥
क्षेपीयः क्षपयन्तु कल्मषभयान्यस्माकमल्पस्मित-
ज्योतिर्मण्डलचङ्क्रमास्तव शिवे कामाक्षि रोचिष्णवः ।
पीडाकर्मठकर्मघर्मसमयव्यापारतापानल-
श्रीपाता नवहर्षवर्षणसुधास्रोतस्विनीशीकराः ॥91॥
श्रीकामाक्षि तव स्मितैन्दवमहःपूरे परिम्फूर्जति
प्रौढां वारिधिचातुरीं कलयते भक्तात्मनां प्रातिभम् ।
दौर्गत्यप्रसरास्तमःपटलिकासाधर्म्यमाबिभ्रते
सर्वं कैरवसाहचर्यपदवीरीतिं विधत्ते परम् ॥92॥
मन्दारादिषु मन्मथारिमहिषि प्राकाश्यरीतिं निजां
कादाचित्कतया विशङ्क्य बहुशो वैशद्यमुद्रागुणः ।
सातत्येन तव स्मिते वितनुते स्वैरासनावासनाम् ॥93॥
इन्धाने भववीतिहोत्रनिवहे कर्मौघचण्डानिल-
प्रौढिम्ना बहुलीकृते निपतितं सन्तापचिन्ताकुलम् ।
मातर्मां परिषिञ्च किञ्चिदमलैः पीयूषवर्षैरिव
श्रीकामाक्षि तव स्मितद्युतिकणैः शैशिर्यलीलाकरैः ॥94॥
भाषाया रसनाग्रखेलनजुषः शृङ्गारमुद्रासखी-
लीलाजातरतेः सुखेन नियमस्नानाय मेनात्मजे ।
श्रीकामाक्षि सुधामयीव शिशिरा स्रोतस्विनी तावकी
गाढानन्दतरङ्गिता विजयते हासप्रभाचातुरी ॥95॥
सन्तापं विरलीकरोतु सकलं कामाक्षि मच्चेतना
मज्जन्ती मधुरस्मितामरधुनीकल्लोलजालेषु ते ।
नैरन्तर्यमुपेत्य मन्मथमरुल्लोलेषु येषु स्फुटं
प्रेमेन्दुः प्रतिबिम्बितो वितनुते कौतूहलं धूर्जटेः ॥96॥
चेतःक्षीरपयोधिमन्थरचलद्रागाख्यमन्थाचल-
क्षोभव्यापृतिसम्भवां जननि ते मन्दस्मितश्रीसुधाम् ।
स्वादंस्वादमुदीतकौतुकरसा नेत्रत्रयी शाङ्करी
श्रीकामाक्षि निरन्तरं परिणमत्यानन्दवीचीमयी ॥97॥
आलोके तव पञ्चसायकरिपोरुद्दामकौतूहल-
प्रेङ्खन्मारुतघट्टनप्रचलितादानन्ददुग्धाम्बुधेः ।
काचिद्वीचिरुदञ्चति प्रतिनवा संवित्प्ररोहात्मिका
तां कामाक्षि कवीश्वराः स्मितमिति व्याकुर्वते सर्वदा ॥98॥
सूक्तिः शीलयते किमद्रितनये मन्दस्मितात्ते मुहुः
माधुर्यागमसम्प्रदायमथवा सूक्तेर्नु मन्दस्मितम् ।
इत्थं कामपि गाहते मम मनः सन्देहमार्गभ्रमिं
श्रीकामाक्षि न पारमार्थ्यसरणिस्फूर्तौ निधत्ते पदम् ॥99॥
क्रीडालोलकृपासरोरुहमुखीसौधाङ्गणेभ्यः कवि-
श्रेणीवाक्परिपाटिकामृतझरीसूतीगृहेभ्यः शिवे ।
निर्वाणाङ्कुरसार्वभौमपदवीसिंहासनेभ्यस्तव
श्रीकामाक्षि मनोज्ञमन्दहसितज्योतिष्कणेभ्यो नमः ॥100॥
आर्यामेव विभावयन्मनसि यः पादारविन्दं पुरः
पश्यन्नारभते स्तुतिं स नियतं लब्ध्वा कटाक्षच्छविम् ।
कामाक्ष्या मृदुलस्मितांशुलहरीज्योत्स्नावयस्यान्विताम्
आरोहत्यपवर्गसौधवलभीमानन्दवीचीमयीम् ॥101॥
॥ इति मन्दस्मितशतकं सम्पूर्णम् ॥
॥ इति श्री मूकपञ्चशती सम्पूर्णा ॥
॥औं तत् सत् ॥
badhnīmo vayamañjaliṃ pratidinaṃ bandhacchide dehināṃ
kandarpāgamatantramūlagurave kalyāṇakelībhuve |
kāmākṣyā ghanasārapuñjarajase kāmadruhaścakṣuṣāṃ
mandārastabakaprabhāmadamuṣe mandasmitajyotiṣe ||1||
sadhrīce navamallikāsumanasāṃ nāsāgramuktāmaṇe-
rācāryāya mṛṇālakāṇḍamahasāṃ naisargikāya dviṣe |
svardhunyā saha yudhvena himarucerardhāsanādhyāsine
kāmākṣyāḥ smitamañjarīdhavalimādvaitāya tasmai namaḥ ||2||
karpūradyuticāturīmatitarāmalpīyasīṃ kurvatī
daurbhāgyodayameva saṃvidadhatī dauṣākarīṇāṃ tviṣām |
kṣullāneva manojñamallinikarānphullānapi vyañjatī
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharī kāmaprasūrastu me ||3||
yā pīnastanamaṇḍalopari lasatkarpūralepāyate
yā nīlekṣaṇarātrikāntitatiṣu jyotsnāprarohāyate |
yā saundaryadhunītaraṅgatatiṣu vyālolahaṃsāyate
kāmākṣyāḥ śiśirīkarotu hṛdayaṃ sā me smitaprācurī ||4||
yeṣāṃ gacchati pūrvapakṣasaraṇiṃ kaumudvataḥ śvetimā
yeṣāṃ santatamārurukṣati tulākakṣyāṃ śaraccandramāḥ |
yeṣāmicchati kamburapyasulabhāmantevasatprakriyāṃ
kāmākṣyā mamatāṃ harantu mama te hāsatviṣāmaṅkurāḥ ||5||
āśāsīmasu santataṃ vidadhatī naiśākarīṃ vyākriyāṃ
kāśānāmabhimānabhaṅgakalanākauśalyamābibhratī |
īśānena vilokitā sakutukaṃ kāmākṣi te kalmaṣa-
kleśāpāyakarī cakāsti laharī mandasmitajyotiṣām ||6||
ārūḍhasya samunnatastanataṭīsāmrājyasiṃhāsanaṃ
kandarpasya vibhorjagattrayaprākaṭyamudrānidheḥ |
yasyāścāmaracāturīṃ kalayate raśmicchaṭā cañcalā
sā mandasmitamañjarī bhavatu naḥ kāmāya kāmākṣi te ||7||
śambhoryā parirambhasambhramavidhau nairmalyasīmānidhiḥ
gairvāṇīva taraṅgiṇī kṛtamṛdusyandāṃ kalindātmajām |
kalmāṣīkurute kalaṅkasuṣamāṃ kaṇṭhasthalīcumbinīṃ
kāmākṣyāḥ smitakandalī bhavatu naḥ kalyāṇasandohinī ||8||
jetuṃ hāralatāmiva stanataṭīṃ sañjagmuṣī santataṃ
gantuṃ nirmalatāmiva dviguṇitāṃ magnā kṛpāstrotasi |
labdhuṃ vismayanīyatāmiva haraṃ rāgākulaṃ kurvatī
mañjuste smitamañjarī bhavabhayaṃ mathnātu kāmākṣi me ||9||
śvetāpi prakaṭaṃ niśākararucāṃ mālinyamātanvatī
śītāpi smarapāvakaṃ paśupateḥ sandhukṣayantī sadā |
svābhāvyādadharāśritāpi namatāmuccairdiśantī gatiṃ
kāmākṣi sphuṭamantarā sphuratu nastvanmandahāsaprabhā ||10||
vaktraśrīsarasījale taralitabhrūvallikallolite
kālimnā dadhatī kaṭākṣajanuṣā mādhuvratīṃ vyāpṛtim |
nirnidrāmalapuṇḍarīkakuhanāpāṇḍityamābibhratī
kāmākṣyāḥ smitacāturī mama manaḥ kātaryamunmūlayet ||11||
nityaṃ bādhitabandhujīvamadharaṃ maitrījuṣaṃ pallavaiḥ
śuddhasya dvijamaṇḍalasya ca tiraskartāramapyāśritā |
yā vaimalyavatī sadaiva namatāṃ cetaḥ punītetarāṃ
kāmākṣyā hṛdayaṃ prasādayatu me sā mandahāsaprabhā ||12||
druhyantī tamase muhuḥ kumudinīsāhāyyamābibhratī
yāntī candrakiśoraśekharavapuḥsaudhāṅgaṇe preṅkhaṇam |
jñānāmbhonidhivīcikāṃ sumanasāṃ kūlaṅkaṣāṃ kurvatī
kāmākṣyāḥ smitakaumudī haratu me saṃsāratāpodayam ||13||
kāśmīradravadhātukardamarucā kalmāṣatāṃ bibhratī
haṃsaudhairiva kurvatī paricitiṃ hārīkṛtairmauktikaiḥ |
vakṣojanmatuṣāraśailakaṭake sañcāramātanvatī
kāmākṣyā mṛdulasmitadyutimayī bhāgīrathī bhāsate ||14||
kamborvaṃśaparamparā iva kṛpāsantānavallībhuvaḥ
samphullastabakā iva prasṛmarā mūrtāḥ prasādā iva |
vākpīyūṣakaṇā iva tripathagāparyāyabhedā iva
bhrājante tava mandahāsakiraṇāḥ kāñcīpurīnāyike ||15||
vakṣoje ghanasārapatraracanābhaṅgīsapatnāyitā
kaṇṭhe mauktikahārayaṣṭikiraṇavyāpāramudrāyitā |
oṣṭhaśrīnikurumbapallavapuṭe preṅkhatprasūnāyitā
kāmākṣi sphuratāṃ madīyahṛdaye tvanmandahāsaprabhā ||16||
yeṣāṃ bindurivopari pracalito nāsāgramuktāmaṇiḥ
yeṣāṃ dīna ivādhikaṇṭhamayate hāraḥ karālambanam |
yeṣāṃ bandhurivoṣṭhayoraruṇimā dhatte svayaṃ rañjanaṃ
kāmākṣyāḥ prabhavantu te mama śivollāsāya hāsāṅkurāḥ ||17||
yā jāḍyāmbunidhiṃ kṣiṇoti bhajatāṃ vairāyate kairavaiḥ
nityaṃ yāṃ niyamena yā ca yatate kartuṃ triṇetrotsavam |
bimbaṃ cāndramasaṃ ca vañcayati yā garveṇa sā tādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ jyotsnetyasau kīrtyate ||18||
āruḍhā rabhasātpuraḥ purariporāśleṣaṇopakrame
yā te mātarupaiti divyataṭinīśaṅkākarī tatkṣaṇam |
oṣṭhau vepayati bhruvau kuṭilayatyānamrayatyānanaṃ
tāṃ vande mṛduhāsapūrasuṣamāmekāmranāthapriye ||19||
vaktrendostava candrikā smitatatirvalgu sphurantī satāṃ
syāccedyuktimidaṃ cakoramanasāṃ kāmākṣi kautūhalam |
etaccitramaharniśaṃ yadadhikāmeṣā ruciṃ gāhate
bimboṣṭhadyumaṇiprabhāsvapi ca yadbibbokamālambate ||20||
sādṛśyaṃ kalaśāmbudhervahati yatkāmākṣi mandasmitaṃ
śobhāmoṣṭharucāmba vidrumabhavāmetādbhidāṃ brūmahe |
ekasmāduditaṃ purā kila papau śarvaḥ purāṇaḥ pumān
etanmadhyasamudbhavaṃ rasayate mādhuryarūpaṃ rasam ||21||
uttuṅgastanakumbhaśailakaṭake vistārikastūrikā-
patraśrījuṣi cañcalāḥ smitarucaḥ kāmākṣi te komalāḥ |
sandhyādīdhitirañjitā iva muhuḥ sāndrādharajyotiṣā
vyālolāmalaśāradābhraśakalavyāpāramātanvate ||22||
kṣīraṃ dūrata eva tiṣṭhatu kathaṃ vaimalyamātrādidaṃ
mātaste sahapāṭhavīthimayatāṃ mandasmitairmañjulaiḥ |
kiṃ ceyaṃ tu bhidāsti dohanavaśādekaṃ tu sañjāyate
kāmākṣi svayamarthitaṃ praṇamatāmanyattu doduhyate ||23||
karpūrairamṛtairjagajjanani te kāmākṣi candrātapaiḥ
muktāhāraguṇairmṛṇālavalayairmugdhasmitaśrīriyam |
śrīkāñcīpuranāyike samatayā saṃstūyate sajjanaiḥ
tattādṛṅmama tāpaśāntividhaye kiṃ devi mandāyate ||24||
madhyegarbhitamañjuvākyalaharīmādhvījharīśītalā
mandārastabakāyate janani te mandasmitāṃśucchaṭā |
yasyā vardhayituṃ muhurvikasanaṃ kāmākṣi kāmadruho
valgurvīkṣaṇavibhramavyatikaro vāsantamāsāyate ||25||
bimboṣṭhadyutipuñjarañjitarucistvanmandahāsacchaṭā |
kalyāṇaṃ girisārvabhaumatanaye kallolayatvāśu me |
phullanmallipinaddhahallakamayī māleva yā peśalā
śrīkāñcīśvari māramarditururomadhye muhurlambate ||26||
bibhrāṇā śaradabhravibhramadaśāṃ vidyotamānāpyaso
kāmākṣi smitamañjarī kirati te kāruṇyadhārārasam |
āścaryaṃ śiśirīkaroti jagatīścālokya caināmaho
kāmaṃ khelati nīlakaṇṭhahṛdayaṃ kautūhalāndolitam ||27||
preṅkhatprauḍhakaṭākṣakuñjakuhareṣvatyacchagucchāyitaṃ
vaktrenducchavisindhuvīcinicaye phenapratānāyitam |
nairantaryavijṛmbhitastanataṭe naicolapaṭṭāyitaṃ
kāluṣyaṃ kabalīkarotu mama te kāmākṣi mandasmitam ||28||
pīyūṣaṃ tava mantharasmitamiti vyarthaiva sāpaprathā
kāmākṣi dhruvamīdṛśaṃ yadi bhavedetatkathaṃ vā śive |
mandārasya kathālavaṃ na sahate mathnāti mandākinī-
minduṃ nindati kīrtite'pi kalaśīpāthodhimīrṣyāyate ||29||
viśveṣāṃ nayanotsavaṃ vitanutāṃ vidyotatāṃ candramā
vikhyāto madanāntakena mukuṭīmadhye ca sammānyatām |
āḥ kiṃ jātamanena hāsasuṣamāmālokya kāmākṣi te
kālaṅkīmavalambate khalu daśāṃ kalmāṣahīno'pyasau ||30||
cetaḥ śītalayantu naḥ paśupaterānandajīvātavo
namrāṇāṃ nayanādhvasīmasu śaraccandrātapopakramāḥ |
saṃsārākhyasaroruhākarakhalīkāre tuṣārotkarāḥ
kāmākṣi smarakīrtibījanikarāstvanmandahāsāṅkurāḥ ||31||
karmaughākhyatamaḥkacākacikarānkāmākṣi sañcintaye
tvanmandasmitarociṣāṃ tribhuvanakṣemaṅkarānaṅkurān |
ye vaktraṃ śiśiraśriyo vikasitaṃ candrātapāmbhoruha-
dveṣoddheṣoṇacāturīmiva tiraskartuṃ pariṣkurvate ||32||
kuryurnaḥ kulaśailarājatanaye kūlaṅkaṣaṃ maṅgalaṃ
kundaspardhanacuñcavastava śive mandasmitaprakramāḥ |
ye kāmākṣi samastasākṣinayanaṃ santoṣayantīśvaraṃ
karpūraprakarā iva prasṛmarāḥ puṃsāmasādhāraṇāḥ ||33||
kamreṇa snapayasva karmakuhanācoreṇa mārāgama-
vyākhyāśikṣaṇadīkṣitena viduṣāmakṣīṇalakṣmīpuṣā |
kāmākṣi smitakandalena kaluṣasphoṭakriyācuñcunā
kāruṇyāmṛtavīcikāviharaṇaprācuryadhuryeṇa mām ||34||
tvanmandasmitakandalasya niyataṃ kāmākṣi śaṅkāmahe
bimbaḥ kaścana nūtanaḥ pracalito naiśākaraḥ śīkaraḥ |
kiñca kṣīrapayonidhiḥ pratinidhiḥ svarvāhinīvīcikā-
bibvoko'pi viḍamba eva kuhanā mallīmatallīrucaḥ ||35||
duṣkarmārkanisargakarkaśamahassamparkatapataṃ mila-
tpaṅkaṃ śaṅkaravallabhe mama manaḥ kāñcīpurālaṅkriye |
amba tvanmṛdulasmitāmṛtarase maṅktvā vidhūya vyathā-
mānandodayasaudhaśṛṅgapadavīmāroḍhumākāṅkṣati ||36||
namrāṇāṃ nagarājaśekharasute nākālayānāṃ puraḥ
kāmākṣi tvarayā vipatpraśamena kāruṇyadhārāḥ kiran |
āgacchantamanugrahaṃ prakaṭayannānandabījāni te
nāsīre mṛduhāsa eva tanute nāthe sudhāśītalaḥ ||37||
kāmākṣi prathamānavibhramanidhiḥ kandarpadarpaprasūḥ
mugdhaste mṛduhāsa eva girije muṣṇātu me kilbiṣam |
yaṃ draṣṭuṃ vihite karagraha ume śambhustrapāmīlitaṃ
svairaṃ kārayati sma tāṇḍavavinodānandinā taṇḍunā ||38||
kṣuṇṇaṃ kenacideva dhīramanasā kutrāpi nānājanaiḥ
karmagranthiniyantritairasugamaṃ kāmākṣi sāmānyataḥ |
mugdhairdruṣṭumaśakyameva manasā mūḍhasaya me mauktikaṃ
mārgaṃ darśayatu pradīpa iva te mandasmitaśrīriyam ||39||
jyotsnākāntibhireva nirmalataraṃ naiśākaraṃ maṇḍalaṃ
haṃsaireva śaradvilāsasamaye vyākocamambhoruham |
svacchaireva vikasvarairuḍuguṇaiḥ kāmākṣi bimbaṃ divaḥ
puṇyaireva mṛdusmitaistava mukhaṃ puṣṇāti śobhābharam ||40||
mānagranthividhuntudena rabhasādāsvādyamāne nava-
premāḍambarapūrṇimāhimakare kāmākṣi te tatkṣaṇam |
ālokya smitacandrikāṃ punarimāmunmīlanaṃ jagmuṣīṃ
cetaḥ śīlayate cakoracaritaṃ candrārdhacūḍāmaṇeḥ ||41||
kāmākṣi smitamañjarīṃ tava bhaje yasyāstviṣāmaṅkurā-
nāpīnastanapānalālasatayā niśśaṅkamaṅkeśayaḥ |
ūrdhvaṃ vīkṣya vikarṣati prasṛmarānuddāmayā śuṇḍayā
sūnusute bisaśaṅkayāśu kuhanādantāvalagrāmaṇīḥ ||42||
gāḍhāśleṣavimardasambhramavaśāduddāmamuktāguṇa-
prālambe kucakumbhayorvigalite dakṣadviṣo vakṣasi |
yā sakhyena pinahyati pracurayā bhāsā tadīyāṃ daśāṃ
sā me khelatu kāmakoṭi hṛdaye sāndrasmitāṃśucchaṭā ||43||
mandāre tava mantharasmitarucāṃ mātsaryamālokyate
kāmākṣi smaraśāsane ca niyato rāgodayo lakṣyate |
cāndrīṣu dyutimañjarīṣu ca mahāndveṣāṅkuro dṛśyate
śuddhānāṃ kathamīdṛśī girisute'tiśuddhā daśā kathyatām ||44||
pīyūṣaṃ khalu pīyate surajanairdugdhāmbudhirmathyate
māheśaiśca jaṭākalāpanigaḍairmandākinī nahyate |
śītāṃśuḥ paribhūyate ca tamasā tasmādanetādṛśī
kāmākṣi smitamañjarī tava vacovaidagdhyamullaṅghate ||45||
āśaṅke tava mandahāsalaharīmanyādṛśīṃ candrikā-
mekāmreśakuṭumbini pratipadaṃ yasyāḥ prabhāsaṅgame |
vakṣojāmburuhe na te racayataḥ kāñciddaśāṃ kauṅmalī-
māsyāmbhoruhamamba kiñca śanakairālambate phullatām ||46||
āstīrṇādharakāntipallavacaye pātaṃ muhurjagmuṣī
māradrohiṇi kandalatsmaraśarajvālāvalīrvyañjatī |
nindantī ghanasārahāravalayajyotsnāmṛṇālāni te
kāmākṣi smitacāturī virahiṇīrītiṃ jagāhetarām ||47||
sūryālokavidhau vikāsamadhikaṃ yāntī harantī tama-
ssandohaṃ namatāṃ nijasmaraṇato doṣākaradveṣiṇī |
niryāntī vadanāravindakuharānnirdhūtajāḍyā nṛṇāṃ
śrīkāmākṣi tava smitadyutimayī citrīyate candrikā ||48||
kuṇṭhīkuryuramī kubodhaghaṭanāmasmanmanomāthinīṃ
śrīkāmākṣi śivaṅkarāstava śive śrīmandahāsāṅkurāḥ |
ye tanvanti nirantaraṃ taruṇimastamberamagrāmaṇī-
kumbhadvandvaviḍambini stanataṭe muktākuthāḍambaram ||49||
preṅkhantaḥ śaradambudā iva śanaiḥ premānilaiḥ preritā
majjanto mandanārikaṇṭhasuṣamāsindhau muhurmantharam |
śrīkāmākṣi tava smitāṃśunikarāḥ śyāmāyamānaśriyo
nīlāmbhodharanaipuṇīṃ tata ito nirnidrayantyañjasā ||50||
vyāpāraṃ caturānanaikavihṛtau vyākurvatī kurvatī
rudrākṣagrahaṇaṃ maheśi satataṃ vāgūrmikallolitā |
utphullaṃ dhavalāravindamadharīkṛtya sphurantī sadā
śrīkāmākṣi sarasvatī vijayate tvanmandahāsaprabhā ||51||
karpūradyutitaskareṇa mahasā kalmāṣayatyānanaṃ
śrīkāñcīpuranāyike patiriva śrīmandahāso'pi te |
āliṅgatyatipīvarāṃ stanataṭīṃ bimbādharaṃ cumbati
prauḍhaṃ rāgabharaṃ vyanakti manaso dhairyaṃ dhunītetarām ||52||
vaiśadyena ca viśvatāpaharaṇakrīḍāpaṭīyastayā
pāṇḍityena pacelimena jagatāṃ netrotsavotpādena |
kāmākṣi smitakandalaistava tulāmāroḍhumudyoginī
jyotsnāsau jalarāśipoṣaṇatayā dūṣyāṃ prapannā daśām ||53||
lāvaṇyāmbujinīmṛṇālavalayaiḥ śṛṅgāragandhadvipa-
grāmaṇyaḥ śruticāmaraistaruṇimasvārājyatejoṅkuraiḥ |
ānandāmṛtasindhuvīcipṛṣatairāsyābjahaṃsaistava
śrīkāmākṣi mathāna mandahasitairmatkaṃ manaḥkalmaṣam ||54||
uttuṅgastanamaṇḍalīparicalanmāṇikyahāracchaṭā-
cañcacchoṇimapuñjamadhyasaraṇiṃ mātaḥ pariṣkurvatī |
yā vaidagdhyamupaiti śaṅkarajaṭākāntāravāṭīpata-
tsvarvāpīpayasaḥ smitadyutirasau kāmākṣi te mañjulā ||55||
sannāmaikajuṣā janena sulabhaṃ saṃsūcayantī śanai-
ruttuṅgasya cirādanugrahatarorutpatsyamānaṃ phalam |
prāthamyena vikasvarā kusumavatprāgalbhyamabhyeyuṣī
kāmākṣi smitacāturī tava mama kṣemaṅkarī kalpatām ||56||
dhānuṣkāgrasarasya lolakuṭilabhrūlekhayā bibhrato
līlālokaśilīmukhaṃ navavayassāmrājyalakṣmīpuṣaḥ |
jetuṃ manmathamardinaṃ janani te kāmākṣi hāsaḥ svayaṃ
valgurvibhramabhūbhṛto vitanute senāpatiprakriyām ||57||
yannākampata kālakūṭakabalīkāre cucumbe na yad-
glānyā cakṣuṣi rūṣitānalaśikhe rudrasya tattādṛśam |
ceto yatprasabhaṃ smarajvaraśikhijvālena lelihyate
tatkāmākṣi tava smitāṃśukalikāhelābhavaṃ prābhavam ||58||
sambhinneva suparvalokataṭinī vīcīcayairyāmunaiḥ
sammiśreva śaśāṅkadīptilaharī nīlairmahānīradaiḥ |
kāmākṣi sphuritā tava smitaruciḥ kālāñjanaspardhinā
kālimnā kacarociṣāṃ vyatikare kāñciddaśāmaśnute ||59||
jānīmo jagadīśvarapraṇayini tvanmandahāsaprabhāṃ
śrīkāmākṣi sarojinīmabhinavāmeṣā yataḥ sarvadā |
āsyendoravalokena paśupaterabhyeti samphullatāṃ
tandrālustadabhāva eva tanute tadvaiparītyakramam ||60||
yāntī lohitimānamabhrataṭinī dhātucchaṭākardamaiḥ
bhāntī bālagabhastimālikiraṇairmeghāvalī śāradī |
bimboṣṭhadyutipuñjacumbanakalāśoṇāyamānena te
kāmākṣi smitarociṣā samadaśāmāroḍhumākāṅkṣate ||61||
śrīkāmākṣi mukhendubhūṣaṇamidaṃ mandasmitaṃ tāvakaṃ
netrānandakaraṃ tathā himakaro gacchedyathā tigmatām |
śītaṃ devi tathā yathā himajalaṃ santāpamudrāspadaṃ
śvetaṃ kiñca tathā yathā malinatāṃ dhatte ca muktāmaṇiḥ ||62||
tvanmandasmitamañjarīṃ prasṛmarāṃ kāmākṣi candrātapaṃ
santaḥ santatamāmanantyamalatā tallakṣaṇaṃ lakṣyate |
asmākaṃ na dhunoti tāpakamadhikaṃ dhūnoti nābhyantaraṃ
dhvāntaṃ tatkhalu duḥkhino vayamidaṃ kenoti no vidmahe ||63||
namrasya praṇayaprarūḍhakalahacchedāya pādābjayoḥ
mandaṃ candrakiśoraśekharamaṇeḥ kāmākṣi rāgeṇa te |
bandhūkaprasavaśriyaṃ jitavato baṃhīyasīṃ tādṛśīṃ
bimboṣṭhasya ruciṃ nirasya hasitajyotsnā vayasyāyate ||64||
muktānāṃ parimocanaṃ vidadhatastatprītiniṣpādinī
bhūyo dūrata eva dhūtamarutastatpālanaṃ tanvatī |
udbhūtasya jalāntarādavirataṃ taddūratāṃ jagmuṣī
kāmākṣi smitamañjarī tava kathaṃ kambostulāmaśnute ||65||
śrīkāmākṣi tava smitadyutijharīvaidagdhyalīlāyitaṃ
paśyanto'pi nirantaraṃ suvimalammanyā jaganmaṇḍale |
lokaṃ hāsayituṃ kimarthamaniśaṃ prākāśyamātanvate
mandākṣaṃ virahayya maṅgalataraṃ mandāracandrādayaḥ ||66||
kṣīrābdherapi śailarājatanaye tvanmandahāsasya ca
śrīkāmākṣi valakṣimodayanidheḥ kiñcidbhidāṃ brūmahe |
ekasmai puruṣāya devi sa dadau lakṣmīṃ kadācitpurā
sarvebhyo'pi dadātyasau tu satataṃ lakṣmīṃ ca vāgīśvarīm ||67||
śrīkāñcīpuraratnadīpakalike tānyeva menātmaje
cākorāṇi kulāni devi sutarāṃ dhanyāni manyāmahe |
kampātīrakuṭumbacaṅkramakalācuñcūni cañcūpuṭaiḥ
nityaṃ yāni tava smitendumahasāmāsvādamātanvate ||68||
śaityaprakramamāśrito'pi namatāṃ jāḍyaprathāṃ dhūnayan
nairmalyaṃ paramaṃ gato'pi giriśaṃ rāgākulaṃ cārayan |
līlālāpapurassaro'pi satataṃ vācaṃyamānprīṇayan
kāmākṣi smitarociṣāṃ tava samullāsaḥ kathaṃ varṇyate ||69||
śroṇīcañcalamekhalāmukharitaṃ līlāgataṃ mantharaṃ
bhrūvallīcalanaṃ kaṭākṣavalanaṃ mandākṣavīkṣācaṇam |
yadvaidagdhyamukhena manmatharipuṃ sammohayantyañjasā
śrīkāmākṣi tava smitāya satataṃ tasmai namsakurmahe ||70||
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣprarohe tava
sphītaśvetimasārvabhaumasaraṇiprāgalbhyamabhyeyuṣi |
candro'yaṃ yuvarājatāṃ kalayate ceṭīdhuraṃ candrikā
śuddhā sā ca sudhājharī sahacarīsādharmyamālambate ||71||
jyotsnā kiṃ tanute phalaṃ tanumatāmauṣṇyapraśāntiṃ vinā
tvanmandasmitarociṣā tanumatāṃ kāmākṣi rociṣṇunā |
santāpo vinivāryate navavayaḥprācuryamaṅkūryate
saundaryaṃ paripūryate jagati sā kīrtiśca sañcāryate ||72||
vaimalyaṃ kumudaśriyāṃ himarucaḥ kāntyaiva sandhukṣyate
jyotsnārocirapi pradoṣasamayaṃ prāpyaiva sampadyate |
svacchatvaṃ navamauktikasya paramaṃ saṃskārato dṛśyate
kāmākṣyāḥ smitadīdhiterviśadimā naisargiko bhāsate ||73||
prākāśyaṃ parameśvarapraṇayini tvanmandahāsaśriyaḥ
śrīkāmākṣi mama kṣiṇotu mamatāvaicakṣaṇīmakṣayām |
yadbhītyeva nilīyate himakaro meghodare śuktikā-
garbhe mauktikamaṇḍalī ca sarasīmadhye mṛṇālī ca sā ||74||
herambe ca guhe harṣabharitaṃ vātsalyamaṅkūrayat
māradrohiṇi pūruṣe sahabhuvaṃ premāṅkuraṃ vyañjayat |
ānamreṣu janeṣu pūrṇakaruṇāvaidagdhyamuttālayat
kāmākṣi smitamañjasā tava kathaṅkāraṃ mayā kathyate ||75||
saṅkruddhadvijarājako'pyavirataṃ kurvandvijaiḥ saṅgamaṃ
vāṇīpaddhatidūrago'pi satataṃ tatsāhacaryaṃ vahan |
aśrāntaṃ paśudurlabho'pi kalayanpatyau paśūnāṃ ratiṃ
śrīkāmākṣi tava smitāmṛtarasasyando mayi spandatām ||76||
śrīkāmākṣi maheśvare nirupamapremāṅkuraprakramamaṃ
nityaṃ yaḥ prakaṭīkaroti sahajāmunnidrayanmādhurīm |
tattādṛktava mandahāsamahimā mātaḥ kathaṃ mānitāṃ
tanmūrdhnā suranimnagāṃ ca kalikāmindośca tāṃ nindati ||77||
ye mādhuryavihāramaṇṭapabhuvo ye śaityamudrākarā
ye vaiśadyadaśāviśeṣasubhagāste mandahāsāṅkurāḥ |
kāmākṣyāḥ sahajaṃ guṇatrayamidaṃ paryāyataḥ kurvatāṃ
vāṇīgumphanaḍambare ca hṛdaye kīrtiprarohe ca me ||78||
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśunikarā dakṣāntake vīkṣaṇe
mandākṣagrahilā himadyutimayūkhākṣepadīkṣāṅkurāḥ |
dākṣyaṃ pakṣmalayantu mākṣikaguḍadrākṣābhavaṃ vākṣu me
sūkṣmaṃ mokṣapathaṃ nirīkṣitumapi prakṣālayeyurmanaḥ ||79||
jātyā śītaśītalāni madhurāṇyetāni pūtāni te
gāṅgānīva payāṃsi devi paṭalānyalpasmitajyotiṣām |
enaḥpaṅkaparamparāmalinitāmekāmranāthapriye
prajñānātsutarāṃ madīyadhiṣaṇāṃ prakṣālayantu kṣaṇāt ||80||
aśrāntaṃ paratantritaḥ paśupatistvanmandahāsāṅkuraiḥ
śrīkāmākṣi tadīyavarṇasamatāsaṅgena śaṅkāmahe |
induṃ nākadhunīṃ ca śekharayate mālāṃ ca dhatte navaiḥ
vaikuṇṭhairavakuṇṭhanaṃ ca kurute dhūlīcayairbhāsmanaiḥ ||81||
śrīkāñcīpuradevate mṛduvacassaurabhyamudrāspadaṃ
prauḍhapremalatānavīnakusumaṃ mandasmitaṃ tāvakam |
mandaṃ kandalati priyasya vadanāloke samābhāṣaṇe
ślakṣṇe kuṅmalati prarūḍhapulake cāśloṣaṇe phullati ||82||
kiṃ traisrotasamambike pariṇataṃ srotaścaturthaṃ navaṃ
pīyūṣasya samastatāpaharaṇaṃ kiṃvā dvitīyaṃ vapuḥ |
kiṃsvittvannikaṭaṃ gataṃ madhurimābhyāsāya gavyaṃ payaḥ
śrīkāñcīpuranāyakapriyatame mandasmitaṃ tāvakam ||83||
bhūṣā vaktrasaroruhasya sahajā vācāṃ sakhī śāśvatī
nīvī vibhramasantateḥ paśupateḥ saudhī dṛśāṃ pāraṇā |
jīvāturmadanaśriyaḥ śaśiruceruccāṭanī devatā
śrīkāmākṣi girāmabhūmimayate hāsaprabhāmañjarī ||84||
sūtiḥ śvetimakandalasya vasatiḥ śṛṅgārasāraśriyaḥ
pūrtiḥ sūktijharīrasasya laharī kāruṇyapāthonidheḥ |
vāṭī kācana kausumī madhurimasvārājyalakṣmyāstava
śrīkāmākṣi mamāstu maṅgalakarī hāsaprabhācāturī ||85||
jantūnāṃ janiduḥkhamṛtyulaharīsantāpanaṃ kṛntataḥ
prauḍhānugrahapūrṇaśītalaruco nityodayaṃ bibhrataḥ |
śrīkāmākṣi visṛtvarā iva karā hāsāṅkurāste haṭhā-
dālokena nihanyurandhatamasastomasya me santatim ||86||
uttuṅgastanamaṇḍalasya vilasallāvaṇyalīlānaṭī-
raṅgasya sphuṭamūrdhvasīmani muhuḥ prākāśyamabhyeyuṣī |
śrīkāmākṣi tava smitadyutitatirbimboṣṭhakāntyaṅkuraiḥ
citrāṃ vidrumamudritāṃ vitanute mauktīṃ vitānaśriyam ||87||
svābhāvyāttava vaktrameva lalitaṃ santoṣasampādanaṃ
śambhoḥ kiṃ punarañcitasmitarucaḥ pāṇḍityapātrīkṛtam |
ambhojaṃ svata eva sarvajagatāṃ cakṣuḥpriyambhāvukaṃ
kāmākṣi sphurite śaradvikasite kīdṛgvidhaṃ bhrājate ||88||
pumbhirnirmalamānasaurvidadhate maitrīṃ dṛḍhaṃ nirmalāṃ
labdhvā karmalayaṃ ca nirmalatarāṃ kīrtiṃ labhantetarām |
sūktiṃ pakṣmalayanti nirmalatamāṃ yattāvakāḥ sevakāḥ
tatkāmākṣi tava smitasya kalayā nairmalyasīmānidheḥ ||89||
ākarṣannayanāni nākisadasāṃ śaityena saṃstambhaya-
nninduṃ kiñca vimohayanpaśupatiṃ viśvārtimuccāṭayan |
hiṃsatsaṃsṛtiḍambaraṃ tava śive hāsāhvayo māntrikaḥ
śrīkāmākṣi madīyamānasatamovidveṣaṇe ceṣṭatām ||90||
kṣepīyaḥ kṣapayantu kalmaṣabhayānyasmākamalpasmita-
jyotirmaṇḍalacaṅkramāstava śive kāmākṣi rociṣṇavaḥ |
pīḍākarmaṭhakarmagharmasamayavyāpāratāpānala-
śrīpātā navaharṣavarṣaṇasudhāsrotasvinīśīkarāḥ ||91||
śrīkāmākṣi tava smitaindavamahaḥpūre parimphūrjati
prauḍhāṃ vāridhicāturīṃ kalayate bhaktātmanāṃ prātibham |
daurgatyaprasarāstamaḥpaṭalikāsādharmyamābibhrate
sarvaṃ kairavasāhacaryapadavīrītiṃ vidhatte param ||92||
mandārādiṣu manmathārimahiṣi prākāśyarītiṃ nijāṃ
kādācitkatayā viśaṅkya bahuśo vaiśadyamudrāguṇaḥ |
sātatyena tava smite vitanute svairāsanāvāsanām ||93||
indhāne bhavavītihotranivahe karmaughacaṇḍānila-
prauḍhimnā bahulīkṛte nipatitaṃ santāpacintākulam |
mātarmāṃ pariṣiñca kiñcidamalaiḥ pīyūṣavarṣairiva
śrīkāmākṣi tava smitadyutikaṇaiḥ śaiśiryalīlākaraiḥ ||94||
bhāṣāyā rasanāgrakhelanajuṣaḥ śṛṅgāramudrāsakhī-
līlājātarateḥ sukhena niyamasnānāya menātmaje |
śrīkāmākṣi sudhāmayīva śiśirā srotasvinī tāvakī
gāḍhānandataraṅgitā vijayate hāsaprabhācāturī ||95||
santāpaṃ viralīkarotu sakalaṃ kāmākṣi maccetanā
majjantī madhurasmitāmaradhunīkallolajāleṣu te |
nairantaryamupetya manmathamarulloleṣu yeṣu sphuṭaṃ
premenduḥ pratibimbito vitanute kautūhalaṃ dhūrjaṭeḥ ||96||
cetaḥkṣīrapayodhimantharacaladrāgākhyamanthācala-
kṣobhavyāpṛtisambhavāṃ janani te mandasmitaśrīsudhām |
svādaṃsvādamudītakautukarasā netratrayī śāṅkarī
śrīkāmākṣi nirantaraṃ pariṇamatyānandavīcīmayī ||97||
āloke tava pañcasāyakariporuddāmakautūhala-
preṅkhanmārutaghaṭṭanapracalitādānandadugdhāmbudheḥ |
kācidvīcirudañcati pratinavā saṃvitprarohātmikā
tāṃ kāmākṣi kavīśvarāḥ smitamiti vyākurvate sarvadā ||98||
sūktiḥ śīlayate kimadritanaye mandasmitātte muhuḥ
mādhuryāgamasampradāyamathavā sūkternu mandasmitam |
itthaṃ kāmapi gāhate mama manaḥ sandehamārgabhramiṃ
śrīkāmākṣi na pāramārthyasaraṇisphūrtau nidhatte padam ||99||
krīḍālolakṛpāsaroruhamukhīsaudhāṅgaṇebhyaḥ kavi-
śreṇīvākparipāṭikāmṛtajharīsūtīgṛhebhyaḥ śive |
nirvāṇāṅkurasārvabhaumapadavīsiṃhāsanebhyastava
śrīkāmākṣi manojñamandahasitajyotiṣkaṇebhyo namaḥ ||100||
āryāmeva vibhāvayanmanasi yaḥ pādāravindaṃ puraḥ
paśyannārabhate stutiṃ sa niyataṃ labdhvā kaṭākṣacchavim |
kāmākṣyā mṛdulasmitāṃśulaharījyotsnāvayasyānvitām
ārohatyapavargasaudhavalabhīmānandavīcīmayīm ||101||
|| iti mandasmitaśatakaṃ sampūrṇam ||
|| iti śrī mūkapañcaśatī sampūrṇā ||
||auṃ tat sat ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.