𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌵𑍈𑌖𑌾𑌨𑌸𑌾 𑌵𑌾𑌲𑌖𑌿𑌲𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌾 𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌪𑌾𑌃 ।
𑌅𑌶𑍍𑌮𑌕𑍁𑌟𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌹𑌵𑌃 𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌾𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌃 ॥ 2 ॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑍋𑌲𑍂𑌖𑌲𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌥𑍈𑌵𑍋𑌨𑍍𑌮𑌜𑍍𑌜𑌕𑌾𑌃 𑌪𑌰𑍇 ।
𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌅𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌵𑌕𑌾𑌶𑌕𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌮𑍁𑌨𑌯𑌸𑍍𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌹𑌾𑌰𑌾𑌵𑌾𑌯𑍁𑌭𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ।
𑌆𑌕𑌾𑌶𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌥𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑌃 ॥ 4 ॥
𑌵𑍍𑌰𑌤𑍋𑌪𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌽𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑌟𑌵𑌾𑌸𑌸𑌃 ।
𑌸𑌜𑌪𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌪𑍋𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑌪𑍋𑌽𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌦𑍃𑌢𑌯𑍋𑌗𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌶𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌭𑌿𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌃 ॥ 6 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌭𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌊𑌚𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌮𑍃𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥 ।
𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑌿 𑌨𑌾𑌥𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌘𑌵𑌾𑌨𑌿𑌵 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌯𑌶𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌚 ।
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌲𑌃 ॥ 9 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌮𑍍 ।
𑌅𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 10 ॥
𑌅𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑍇𑌃 ।
𑌯𑍋 𑌹𑌰𑍇𑌦𑍍𑌬𑌲𑌿𑌷𑌡𑍍𑌭𑌾𑌗𑌾𑌂 𑌨 𑌚 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍 ॥ 11 ॥
𑌯𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌨𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍈𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾𑌨𑌿𑌵 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌸 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌾𑌰𑍍𑌷𑌿𑌕𑍀𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌹𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 13 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌭𑍂𑌯𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌗𑌣𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑍋𑌽𑌨𑌾𑌥𑌵𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌵𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌏𑌹𑌿 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌹𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌘𑍋𑌰𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾 𑌵𑌨𑍇 ॥ 16 ॥
𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌨𑌦𑍀𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌮𑌪𑌿 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑌾𑌲𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌦𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 17 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌯𑌂 𑌨 𑌮𑍃𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌵𑌨𑍇 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌶𑌰𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌯 𑌨𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑍈𑌃 ॥ 19 ॥
𑌪𑌰𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑍋𑌪𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌯 𑌨 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ॥ 20 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍇𑌵 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 21 ॥
𑌨𑍈𑌵𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍇𑌵𑌲𑍇𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌮𑌪𑌾𑌕𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑌿𑌮𑌮𑍍 ।
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌶𑌕𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌹𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌗𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌯𑌦𑍃𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇𑌽𑌯𑌂 𑌵𑌨𑍇 𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌫𑌲𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌣𑍇 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌨𑍍𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑍃𑌷𑌯𑌸𑍍𑌸𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌭𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌧𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌹 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 ।
𑌤𑌪𑍋𑌧𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌭𑌾𑌜𑍍𑌯𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑍀𑌰𑌃 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्ठस्सर्गः ।
शरभङ्गे दिवं प्राप्ते मुनिसङ्घास्समागताः ।
अभ्यगच्छन्त काकुत्स्थं रामं ज्वलिततेजसम् ॥ 1 ॥
वैखानसा वालखिल्यास्सम्प्रक्षाला मरीचिपाः ।
अश्मकुट्टाश्च बहवः पत्राहाराश्च तापसाः ॥ 2 ॥
दन्तोलूखलिनश्चैव तथैवोन्मज्जकाः परे ।
गात्रशय्या अशय्याश्च तथैवाभ्रावकाशकाः ॥ 3 ॥
मुनयस्सलिलाहारावायुभक्षा स्तथापरे ।
आकाशनिलयाश्चैव तथा स्थण्डिलशायिनः ॥ 4 ॥
व्रतोपवासिनो दान्तास्तथाऽर्द्रपटवाससः ।
सजपाश्च तपोनित्यास्तथा पञ्चतपोऽन्विताः ॥ 5 ॥
सर्वे ब्राह्म्या श्रिया जुष्टा दृढयोगास्समाहिताः ।
शरभङ्गाश्रमे राममभिजग्मुश्च तापसाः ॥ 6 ॥
अभिगम्य च धर्मज्ञा रामं धर्मभृतां वरम् ।
ऊचुः परमधर्मज्ञमृषिसङ्घास्समाहिताः ॥ 7 ॥
त्वमिक्ष्वाकुकुलस्यास्य पृथिव्याश्च महारथ ।
प्रधानश्चासि नाथश्च देवानां मघवानिव ॥ 8 ॥
विश्रुतस्त्रिषु लोकेषु यशसा विक्रमेण च ।
पितृभक्तिश्च सत्यं च त्वयि धर्मश्च पुष्कलः ॥ 9 ॥
त्वामासाद्य महात्मानं धर्मज्ञं धर्मवत्सलम् ।
अर्थित्वान्नाथ वक्ष्यामस्तच्च नः क्षन्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
अधर्मस्सुमहांस्तात भवेत्तस्य महीपतेः ।
यो हरेद्बलिषड्भागां न च रक्षति पुत्रवत् ॥ 11 ॥
युञ्जानस्स्वानिव प्राणान्प्राणैरिष्टान्सुतानिव ।
नित्ययुक्तस्सदा रक्षन्सर्वान्विषयवासिनः ॥ 12 ॥
प्राप्नोति शाश्वतीं राम कीर्तिं स बहुवार्षिकीम् ।
ब्रह्मणस्स्थानमासाद्य तत्र चापि महीयते ॥ 13 ॥
यत्करोति परं धर्म मुनिर्मूलफलाशनः ।
तत्र राज्ञश्चतुर्भाग प्रजा धर्मेण रक्षितः ॥ 14 ॥
सोऽयं ब्राह्मणभूयिष्ठो वानप्रस्थगणो महान् ।
त्वन्नाथोऽनाथवद्राम राक्षसैर्वध्यते भृशम् ॥ 15 ॥
एहि पश्य शरीराणि मुनीनां भावितात्मनाम् ।
हतानां राक्षसैर्घोरैर्बहूनां बहुधा वने ॥ 16 ॥
पम्पानदीनिवासानामनुमन्दाकिनीमपि ।
चित्रकूटालयानां च क्रियते कदनं महत् ॥ 17 ॥
एवं वयं न मृष्यामो विप्रकारं तपस्विनाम् ।
क्रियमाणं वने घोरं रक्षोभिर्भीमकर्मभिः ॥ 18 ॥
ततस्त्वां शरणार्थं च शरण्यं समुपस्थिताः ।
परिपालय नो राम वध्यमानान्निशाचरैः ॥ 19 ॥
परा त्वत्तो गतिर्वीर पृथिव्यां नोपपद्यते ।
परिपालय न स्सर्वान्राक्षसेभ्यो नृपात्मज ॥ 20 ॥
एतच्छ्रुत्वा तु काकुत्स्थस्तापसानां तपस्विनाम् ।
इदं प्रोवाच धर्मात्मा सर्वानेव तपस्विनः ॥ 21 ॥
नैवमर्हथ मां वक्तुमाज्ञाप्योऽहं तपस्विनाम् ।
केवलेनात्मकार्येण प्रवेष्टव्यं मया वनम् ॥ 22 ॥
विप्रकारमपाक्रष्टुं राक्षसैर्भवतामिमम् ।
पितुस्तु निर्देशकरः प्रविष्टोऽहमिदं वनम् ॥ 23 ॥
भवतामर्थसिद्ध्यर्थमागतोऽहं यदृच्छया ।
तस्य मेऽयं वने वासो भविष्यति महाफलः ॥ 24 ॥
तपस्विनां रणे शत्रून्हन्तुमिच्छामि राक्षसान् ।
पश्यन्तु वीर्यमृषयस्सभ्रातुर्मे तपोधनाः ॥ 25 ॥
दत्त्वाऽभयं चापि तपोधनानां धर्मे धृतात्मा सह लक्ष्मणेन ।
तपोधनैश्चापि सभाज्यवृत्तः सुतीक्ष्णमेवाभिजगाम वीरः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्ठस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.