𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌾𑌚𑌲𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌵𑌹𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌂
𑌵𑌾𑌮𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌜𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌂 𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌕𑍁𑌲𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌚 𑌯𑌾
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾𑌽𑌧𑍁𑌨𑌾 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑌵𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍇 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌂
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌮𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑍁𑌖𑌦𑌂 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌦𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌵𑌧𑍂𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌮𑌹𑌿𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌯𑍁-
-𑌕𑍍𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌨𑌨𑍇 𑌮𑌮 𑌰𑌿𑌪𑍂𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 ॥ 2 ॥
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌪𑌦𑌂 𑌚 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌯𑍁𑌗𑌲𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌂
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾𑌧𑌯 𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌯𑍁𑌕𑍍𑌛𑌿𑌵𑌵𑌧𑍂 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌨𑍁𑌃 ।
𑌕𑌂𑌸𑌾𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑌨𑌯𑌂 𑌚 𑌬𑍀𑌜𑌮𑌪𑌰𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌣𑍀 𑌤𑌥𑌾
𑌕𑍀𑌲𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌭𑍈𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌸𑍍𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌯𑍇
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌗𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌯𑍇 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌨𑌨𑌾𑌮𑌨𑍁𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌪𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌕𑌂
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑍈𑌃 𑌷𑌟𑍍𑌕𑌯𑍁𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌹𑌿𑌲𑌾𑌬𑍀𑌜𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌕𑍇 ॥ 4 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌸𑌨𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑌯𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑍋𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀𑌂
𑌹𑍇𑌮𑌾𑌭𑌾𑌙𑍍𑌗𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌰𑌕𑍍𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌸𑍍𑌰𑌗𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌹𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌦𑍍𑌗𑌰𑌪𑌾𑌶𑌬𑌦𑍍𑌧𑌰𑌸𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀𑌂 𑌭𑍂𑌷𑌣-
-𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌂 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑍇 ॥ 5 ॥
𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑍐 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍈𑌰𑌵 𑌋𑌷𑌿𑌃 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌬𑍀𑌜𑌂 𑌐𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂 𑌮𑌮 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌨𑍋𑌭𑌿𑌲𑌷𑌿𑌤𑍇𑌷𑍍𑌟𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑌋𑌷𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑌭𑍈𑌰𑌵 𑌋𑌷𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 ।
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌸𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌮𑍁𑌖𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌯𑍈 𑌨𑌮𑌃 𑌹𑍃𑌦𑌿 ।
𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌬𑍀𑌜𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍇 ।
𑌐𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇 ।
𑌕𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍂𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍈𑌂 𑌅𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍗𑌂 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍂𑌂 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍈𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌮𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍗𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑌃 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌫𑌟𑍍 ।
𑌭𑍂𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑌰𑍋𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑌃 ।
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌐𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌨𑌨𑍇 𑌮𑌮 𑌰𑌿𑌪𑍂𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌯 𑌨𑌾𑌶𑌯 𑌮𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾𑌧𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌧𑌯𑌃 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑌕𑌵𑌚𑌮𑍍 ।
𑌶𑌿𑌰𑍋 𑌮𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌐𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌲𑌲𑌾𑌟𑌕𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑍍𑌬𑍋𑌧𑌨𑌪𑌦𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 1 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍗 𑌮𑌮 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌗𑌣𑍍𑌡𑍗 𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌾𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌚𑍋 𑌮𑌮 ।
𑌕𑌣𑍍𑌠𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌮𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌂 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌮𑍂𑌲𑌕𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾𑌧𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌰𑍗 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌮 ।
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ॥ 4 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌧𑌿𑌕𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰 𑌗𑍃𑌹𑍇𑌽𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌮 ॥ 5 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌨𑍁𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌷𑍁 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌮𑌮 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 ॥ 6 ॥
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌕𑌟𑌿𑌂 𑌮𑍇 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌽𑌵𑌤𑍁 ।
𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌮𑍇 𑌮𑍁𑌷𑍍𑌕𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌕𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌚𑌂 𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌦𑌂 𑌷𑌡𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 8 ॥
𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌬𑌗𑌲𑌾 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌪𑌦𑌂 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌤𑍍𑌰𑌯𑌂 𑌮𑌮 ॥ 9 ॥
𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌗𑍁𑌲𑍍𑌫𑍗 𑌮𑍇 𑌕𑍀𑌲𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌪𑌾𑌦𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌤𑌲𑍇 𑌮𑌮 ॥ 10 ॥
𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌯 𑌪𑌦𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪𑌾𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑍋𑌰𑍍𑌨𑌖𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍇 ।
𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌬𑍀𑌜𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌚𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌮𑍇 ॥ 11 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌰𑍋𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌮𑍇𑌽𑌵𑌤𑍁 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍀 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌦𑌲𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑍇𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾 ॥ 12 ॥
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍀 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌽𑌵𑌤𑍁 ।
𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌯𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ॥ 13 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍀 𑌶𑌿𑌵𑍇𑌽𑌵𑌤𑍁 ।
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑍇 𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌽𑌵𑌤𑍁 ॥ 14 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 15 ॥
𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑍇 𑌜𑌲𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌭𑍈𑌰𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌦𑌾𑌽𑌵𑌤𑍁 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑍁𑌜𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌸𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌦𑌾 𑌮𑌮 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌵𑌿𑌜𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌜𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌧𑍀𑌰𑌂 𑌶𑍂𑌰𑌂 𑌶𑌤𑌾𑌯𑍁𑌷𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌧𑌨𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌠𑌤𑌃 ।
𑌜𑌪𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌤𑍁 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌪𑌠𑍇𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌹𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌯𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌯𑌃 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 20 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌽𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ।
𑌯𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌪𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍 ॥ 22 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌵𑌶𑌂 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌂 𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌃 𑌸𑌤𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌹𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾 ॥ 23 ॥
𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌦𑌿 𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌤𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌪𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍁𑌮𑍍 ।
𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌦𑌿𑌨𑌂 𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌜𑌪𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌂 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾 ॥ 25 ॥
𑌵𑌿𑌵𑌾𑌦𑍇 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌜𑌯𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑍇 𑌚 𑌭𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌤𑌃 ॥ 26 ॥
𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌭𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ।
𑌵𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌬𑌲𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌶𑍍𑌮𑌶𑌾𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌭𑍗𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌶𑌨𑌾𑌵𑌥 ।
𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌲𑌿𑌖𑍇𑌲𑍍𑌲𑍋𑌹𑌶𑌲𑌾𑌕𑌯𑌾 ॥ 28 ॥
𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌚 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌨𑌾𑌮 𑌸𑌮𑌾𑌲𑌿𑌖𑍇𑌤𑍍 ।
𑌹𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌧𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌦𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌤𑌿𑌥𑌿𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌜𑌪𑍇𑌨𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌨𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌤𑌃 ।
𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌜𑍍𑌵𑌰𑌦𑌾𑌹𑍇𑌨 𑌦𑌶𑌮𑍇𑌽𑌹𑍍𑌨𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 30 ॥
𑌭𑍂𑌰𑍍𑌜𑌪𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌷𑍍𑌟𑌗𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌲𑌿𑌖𑍇𑌤𑍍 ।
𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌦𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌹𑍗 𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌵𑌾𑌮𑌭𑍁𑌜𑍇 𑌤𑌥𑌾 ॥ 31 ॥
𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌜𑌯𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑍀 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑍀𑌨𑌿 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌨𑍈𑌵 𑌕𑍃𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌫𑌲𑌮𑌾𑌲𑌭𑍇𑌤𑍍 ।
𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌸𑌮𑍋 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌭𑌵𑍇 𑌧𑌨𑌦𑍋𑌪𑌮𑌃 ॥ 33 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌯𑌮𑍋𑌪𑌮𑌃 ।
𑌕𑌵𑌿𑌤𑌾𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌵𑌤𑍍 ॥ 34 ॥
𑌗𑌦𑍍𑌯𑌪𑌦𑍍𑌯𑌮𑌯𑍀 𑌵𑌾𑌣𑍀 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑍀𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌤𑌃 ।
𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑌶𑌤𑌂 𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 35 ॥
𑌪𑍁𑌰𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌨 𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌫𑌲𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌦𑍇𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑍇𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌦𑍇𑌯𑌂 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌯 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚𑌾𑌽𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌮𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌜𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀𑌮𑍍 ।
𑌶𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌜𑌪𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ॥ 37 ॥
𑌦𑌾𑌰𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌨𑍁𑌜𑍋𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌜𑌪𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌂
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌜𑌯𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑍁𑌨𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌧𑍀𑌰𑌂 𑌚 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑌮𑌨𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌿𑌖𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌰𑍍𑌜𑍇𑌷𑍍𑌟𑌗𑌨𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌵𑍈
𑌧𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌖𑌲𑍁 𑌯𑍇 𑌦𑌾𑌸𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌃 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑌾𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍇 𑌬𑌗𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
kailāsācalamadhyagaṃ puravahaṃ śāntaṃ trinetraṃ śivaṃ
vāmasthā kavacaṃ praṇamya girijā bhūtipradaṃ pṛcchati |
devī śrībagalāmukhī ripukulāraṇyāgnirūpā ca yā
tasyāścāpavimukta mantrasahitaṃ prītyā'dhunā brūhi mām || 1 ||
śrīśaṅkara uvāca |
devī śrībhavavallabhe śṛṇu mahāmantraṃ vibhūtipradaṃ
devyā varmayutaṃ samastasukhadaṃ sāmrājyadaṃ muktidam |
tāraṃ rudravadhūṃ viriñcimahilā viṣṇupriyā kāmayu-
-kkānte śrībagalānane mama ripūnnāśāya yugmantviti || 2 ||
aiśvaryāṇi padaṃ ca dehi yugalaṃ śīghraṃ manovāñchitaṃ
kāryaṃ sādhaya yugmayukchivavadhū vahnipriyānto manuḥ |
kaṃsārestanayaṃ ca bījamaparāśaktiśca vāṇī tathā
kīlaṃ śrīmiti bhairavarṣisahitaṃ chando virāṭ saṃyutam || 3 ||
sveṣṭārthasya parasya vetti nitarāṃ kāryasya samprāptaye
nānāsādhyamahāgadasya niyatannāśāya vīryāptaye |
dhyātvā śrībagalānanāmanuvaraṃ japtvā sahasrākhyakaṃ
dīrghaiḥ ṣaṭkayutaiśca rudramahilābījairvinyāsyāṅgake || 4 ||
dhyānam |
sauvarṇāsanasaṃsthitāṃ trinayanāṃ pītāṃśukolāsinīṃ
hemābhāṅgaruciṃ śaśāṅkamukuṭāṃ srakcampakasragyutām |
hastairmadgarapāśabaddharasanāṃ sambibhratīṃ bhūṣaṇa-
-vyāptāṅgīṃ bagalāmukhīṃ trijagatāṃ saṃstambhinīṃ cintaye || 5 ||
viniyogaḥ |
oṃ asya śrībagalāmukhī brahmāstramantra kavacasya bhairava ṛṣiḥ virāṭ chandaḥ śrībagalāmukhī devatā klīṃ bījaṃ aiṃ śaktiḥ śrīṃ kīlakaṃ mama parasya ca manobhilaṣiteṣṭakāryasiddhaye viniyogaḥ |
ṛṣyādinyāsaḥ |
bhairava ṛṣaye namaḥ śirasi |
virāṭ chandase namaḥ mukhe |
śrī bagalāmukhī devatāyai namaḥ hṛdi |
klīṃ bījāya namaḥ guhye |
aiṃ śaktaye namaḥ pādayoḥ |
śrīṃ kīlakāya namaḥ sarvāṅge |
karanyāsaḥ |
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
aṅganyāsaḥ |
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
bhūrbhuvassuvaromiti digbandhaḥ |
mantroddhāraḥ |
oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ śrībagalānane mama ripūnnāśaya nāśaya mamaiśvaryāṇi dehi dehi śīghraṃ manovāñchitakāryaṃ sādhayaḥ sādhayaḥ hrīṃ svāhā |
kavacam |
śiro me pātu oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ pātu lalāṭakam |
sambodhanapadaṃ pātu netre śrībagalānane || 1 ||
śrutau mama ripuṃ pātu nāsikānnāśaya dvayam |
pātu gaṇḍau sadā māmaiśvaryāṇyaṃ taṃ tu mastakam || 2 ||
dehi dvandvaṃ sadā jihvāṃ pātu śīghraṃ vaco mama |
kaṇṭhadeśaṃ manaḥ pātu vāñchitaṃ bāhumūlakam || 3 ||
kāryaṃ sādhaya dvandvantu karau pātu sadā mama |
māyāyuktā tathā svāhā hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
aṣṭādhikacatvāriṃśaddaṇḍāḍhyā bagalāmukhī |
rakṣāṃ karotu sarvatra gṛhe'raṇye sadā mama || 5 ||
brahmāstrākhyo manuḥ pātu sarvāṅge sarvasandhiṣu |
mantrarājaḥ sadā rakṣāṃ karotu mama sarvadā || 6 ||
oṃ hrīṃ pātu nābhideśaṃ kaṭiṃ me bagalā'vatu |
mukhī varṇadvayaṃ pātu liṅgaṃ me muṣkayugmakam || 7 ||
jānunī sarvaduṣṭānāṃ pātu me varṇapañcakam |
vācaṃ mukhaṃ tathā padaṃ ṣaḍvarṇā parameśvarī || 8 ||
jaṅghāyugme sadā pātu bagalā ripumohinī |
stambhayeti padaṃ pṛṣṭhaṃ pātu varṇatrayaṃ mama || 9 ||
jihvāṃ varṇadvayaṃ pātu gulphau me kīlayeti ca |
pādordhvaṃ sarvadā pātu buddhiṃ pādatale mama || 10 ||
vināśaya padaṃ pātu pādāṅgulyornakhāni me |
hrīṃ bījaṃ sarvadā pātu buddhīndriyavacāṃsi me || 11 ||
sarvāṅgaṃ praṇavaḥ pātu svāhā romāṇi me'vatu |
brāhmī pūrvadale pātu cāgneyāṃ viṣṇuvallabhā || 12 ||
māheśī dakṣiṇe pātu cāmuṇḍā rākṣase'vatu |
kaumārī paścime pātu vāyavye cāparājitā || 13 ||
vārāhī cottare pātu nārasiṃhī śive'vatu |
ūrdhvaṃ pātu mahālakṣmīḥ pātāle śāradā'vatu || 14 ||
ityaṣṭau śaktayaḥ pāntu sāyudhāśca savāhanāḥ |
rājadvāre mahādurge pātu māṃ gaṇanāyakaḥ || 15 ||
śmaśāne jalamadhye ca bhairavaśca sadā'vatu |
dvibhujā raktavasanāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 16 ||
yoginyaḥ sarvadā pātu mahāraṇye sadā mama |
iti te kathitaṃ devi kavacaṃ paramādbhutam || 17 ||
śrīviśvavijayannāma kīrtiśrīvijayapradam |
aputro labhate putraṃ dhīraṃ śūraṃ śatāyuṣam || 18 ||
nirdhano dhanamāpnoti kavacasyāsya pāṭhataḥ |
japitvā mantrarājaṃ tu dhyātvā śrībagalāmukhīm || 19 ||
paṭhedidaṃ hi kavacaṃ niśāyāṃ niyamāttu yaḥ |
yadyatkāmayate kāmaṃ sādhyāsādhye mahītale || 20 ||
tattatkāmamavāpnoti saptarātreṇa śaṅkarī |
guruṃ dhyātvā surāṃ pītvā rātrau śaktisamanvitaḥ || 21 ||
kavacaṃ yaḥ paṭheddevi tasyā'sādhyaṃ na kiñcana |
yaṃ dhyātvā prajapenmantraṃ sahasraṃ kavacaṃ paṭhet || 22 ||
trirātreṇa vaśaṃ yāti mṛtyuṃ taṃ nātra saṃśayaḥ |
likhitvā pratimāṃ śatroḥ satālena haridrayā || 23 ||
likhitvā hyadi taṃ nāma taṃ dhyātvā prajapenmanum |
ekaviṃśaddinaṃ yāvatpratyahaṃ ca sahasrakam || 24 ||
japtvā paṭhettu kavacaṃ caturviṃśativārakam |
saṃstambhaṃ jāyate śatrornātra kāryā vicāraṇā || 25 ||
vivāde vijayaṃ tasya saṅgrāme jayamāpnuyāt |
śmaśāne ca bhayaṃ nāsti kavacasya prabhāvataḥ || 26 ||
navanītaṃ cābhimantrya strīṇāṃ dadyānmaheśvari |
vandhyāyāṃ jāyate putro vidyābalasamanvitaḥ || 27 ||
śmaśānāṅgāramādāya bhaume rātrau śanāvatha |
pādodakena spṛṣṭvā ca likhellohaśalākayā || 28 ||
bhūmau śatroḥ svarūpaṃ ca hṛdi nāma samālikhet |
hastaṃ taddhṛdaye datvā kavacaṃ tithivārakam || 29 ||
dhyātvā japenmantrarājaṃ navarātraṃ prayatnataḥ |
mriyate jvaradāhena daśame'hni na saṃśayaḥ || 30 ||
bhūrjapatreṣvidaṃ stotramaṣṭagandhena saṃlikhet |
dhārayeddakṣiṇe bāhau nārī vāmabhuje tathā || 31 ||
saṅgrāme jayamāpnoti nārī putravatī bhavet |
brahmāstrādīni śastrāṇi naiva kṛntanti taṃ janam || 32 ||
sampūjya kavacaṃ nityaṃ pūjāyāḥ phalamālabhet |
bṛhaspatisamo vāpi vibhave dhanadopamaḥ || 33 ||
kāmatulyaśca nārīṇāṃ śatrūṇāṃ ca yamopamaḥ |
kavitālaharī tasya bhavedgaṅgāpravāhavat || 34 ||
gadyapadyamayī vāṇī bhaveddevīprasādataḥ |
ekādaśaśataṃ yāvatpuraścaraṇamucyate || 35 ||
puraścaryāvihīnaṃ tu na cedaṃ phaladāyakam |
na deyaṃ paraśiṣyebhyo duṣṭebhyaśca viśeṣataḥ || 36 ||
deyaṃ śiṣyāya bhaktāya pañcatvaṃ cā'nyathāpnuyāt |
idaṃ kavacamajñātvā bhajedyo bagalāmukhīm |
śatakoṭi japitvā tu tasya siddhirna jāyate || 37 ||
dārāḍhyo manujosya lakṣajapataḥ prāpnoti siddhiṃ parāṃ
vidyāṃ śrīvijayaṃ tathā suniyataṃ dhīraṃ ca vīraṃ varam |
brahmāstrākhyamanuṃ vilikhya nitarāṃ bhūrjeṣṭagandhena vai
dhṛtvā rājapuraṃ vrajanti khalu ye dāso'sti teṣāṃ nṛpaḥ || 38 ||
iti viśvasāroddhāratantre pārvatīśvarasaṃvāde bagalāmukhīkavacaṃ sampūrṇam |
Sanskrit — Devanagari (original)
कैलासाचलमध्यगं पुरवहं शान्तं त्रिनेत्रं शिवं
वामस्था कवचं प्रणम्य गिरिजा भूतिप्रदं पृच्छति ।
देवी श्रीबगलामुखी रिपुकुलारण्याग्निरूपा च या
तस्याश्चापविमुक्त मन्त्रसहितं प्रीत्याऽधुना ब्रूहि माम् ॥ 1 ॥
श्रीशङ्कर उवाच ।
देवी श्रीभववल्लभे शृणु महामन्त्रं विभूतिप्रदं
देव्या वर्मयुतं समस्तसुखदं साम्राज्यदं मुक्तिदम् ।
तारं रुद्रवधूं विरिञ्चिमहिला विष्णुप्रिया कामयु-
-क्कान्ते श्रीबगलानने मम रिपून्नाशाय युग्मन्त्विति ॥ 2 ॥
ऐश्वर्याणि पदं च देहि युगलं शीघ्रं मनोवाञ्छितं
कार्यं साधय युग्मयुक्छिववधू वह्निप्रियान्तो मनुः ।
कंसारेस्तनयं च बीजमपराशक्तिश्च वाणी तथा
कीलं श्रीमिति भैरवर्षिसहितं छन्दो विराट् संयुतम् ॥ 3 ॥
स्वेष्टार्थस्य परस्य वेत्ति नितरां कार्यस्य सम्प्राप्तये
नानासाध्यमहागदस्य नियतन्नाशाय वीर्याप्तये ।
ध्यात्वा श्रीबगलाननामनुवरं जप्त्वा सहस्राख्यकं
दीर्घैः षट्कयुतैश्च रुद्रमहिलाबीजैर्विन्यास्याङ्गके ॥ 4 ॥
ध्यानम् ।
सौवर्णासनसंस्थितां त्रिनयनां पीतांशुकोलासिनीं
हेमाभाङ्गरुचिं शशाङ्कमुकुटां स्रक्चम्पकस्रग्युताम् ।
हस्तैर्मद्गरपाशबद्धरसनां सम्बिभ्रतीं भूषण-
-व्याप्ताङ्गीं बगलामुखीं त्रिजगतां संस्तम्भिनीं चिन्तये ॥ 5 ॥
विनियोगः ।
ॐ अस्य श्रीबगलामुखी ब्रह्मास्त्रमन्त्र कवचस्य भैरव ऋषिः विराट् छन्दः श्रीबगलामुखी देवता क्लीं बीजं ऐं शक्तिः श्रीं कीलकं मम परस्य च मनोभिलषितेष्टकार्यसिद्धये विनियोगः ।
ऋष्यादिन्यासः ।
भैरव ऋषये नमः शिरसि ।
विराट् छन्दसे नमः मुखे ।
श्री बगलामुखी देवतायै नमः हृदि ।
क्लीं बीजाय नमः गुह्ये ।
ऐं शक्तये नमः पादयोः ।
श्रीं कीलकाय नमः सर्वाङ्गे ।
करन्यासः ।
ॐ ह्रां अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रीं तर्जनीभ्यां नमः ।
ॐ ह्रूं मध्यमाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रैं अनामिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रौं कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रः करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः ।
अङ्गन्यासः ।
ॐ ह्रां हृदयाय नमः ।
ॐ ह्रीं शिरसे स्वाहा ।
ॐ ह्रूं शिखायै वषट् ।
ॐ ह्रैं कवचाय हुम् ।
ॐ ह्रौं नेत्रत्रयाय वौषट् ।
ॐ ह्रः अस्त्राय फट् ।
भूर्भुवस्सुवरोमिति दिग्बन्धः ।
मन्त्रोद्धारः ।
ॐ ह्रीं ऐं श्रीं क्लीं श्रीबगलानने मम रिपून्नाशय नाशय ममैश्वर्याणि देहि देहि शीघ्रं मनोवाञ्छितकार्यं साधयः साधयः ह्रीं स्वाहा ।
कवचम् ।
शिरो मे पातु ॐ ह्रीं ऐं श्रीं क्लीं पातु ललाटकम् ।
सम्बोधनपदं पातु नेत्रे श्रीबगलानने ॥ 1 ॥
श्रुतौ मम रिपुं पातु नासिकान्नाशय द्वयम् ।
पातु गण्डौ सदा मामैश्वर्याण्यं तं तु मस्तकम् ॥ 2 ॥
देहि द्वन्द्वं सदा जिह्वां पातु शीघ्रं वचो मम ।
कण्ठदेशं मनः पातु वाञ्छितं बाहुमूलकम् ॥ 3 ॥
कार्यं साधय द्वन्द्वन्तु करौ पातु सदा मम ।
मायायुक्ता तथा स्वाहा हृदयं पातु सर्वदा ॥ 4 ॥
अष्टाधिकचत्वारिंशद्दण्डाढ्या बगलामुखी ।
रक्षां करोतु सर्वत्र गृहेऽरण्ये सदा मम ॥ 5 ॥
ब्रह्मास्त्राख्यो मनुः पातु सर्वाङ्गे सर्वसन्धिषु ।
मन्त्रराजः सदा रक्षां करोतु मम सर्वदा ॥ 6 ॥
ॐ ह्रीं पातु नाभिदेशं कटिं मे बगलाऽवतु ।
मुखी वर्णद्वयं पातु लिङ्गं मे मुष्कयुग्मकम् ॥ 7 ॥
जानुनी सर्वदुष्टानां पातु मे वर्णपञ्चकम् ।
वाचं मुखं तथा पदं षड्वर्णा परमेश्वरी ॥ 8 ॥
जङ्घायुग्मे सदा पातु बगला रिपुमोहिनी ।
स्तम्भयेति पदं पृष्ठं पातु वर्णत्रयं मम ॥ 9 ॥
जिह्वां वर्णद्वयं पातु गुल्फौ मे कीलयेति च ।
पादोर्ध्वं सर्वदा पातु बुद्धिं पादतले मम ॥ 10 ॥
विनाशय पदं पातु पादाङ्गुल्योर्नखानि मे ।
ह्रीं बीजं सर्वदा पातु बुद्धीन्द्रियवचांसि मे ॥ 11 ॥
सर्वाङ्गं प्रणवः पातु स्वाहा रोमाणि मेऽवतु ।
ब्राह्मी पूर्वदले पातु चाग्नेयां विष्णुवल्लभा ॥ 12 ॥
माहेशी दक्षिणे पातु चामुण्डा राक्षसेऽवतु ।
कौमारी पश्चिमे पातु वायव्ये चापराजिता ॥ 13 ॥
वाराही चोत्तरे पातु नारसिंही शिवेऽवतु ।
ऊर्ध्वं पातु महालक्ष्मीः पाताले शारदाऽवतु ॥ 14 ॥
इत्यष्टौ शक्तयः पान्तु सायुधाश्च सवाहनाः ।
राजद्वारे महादुर्गे पातु मां गणनायकः ॥ 15 ॥
श्मशाने जलमध्ये च भैरवश्च सदाऽवतु ।
द्विभुजा रक्तवसनाः सर्वाभरणभूषिताः ॥ 16 ॥
योगिन्यः सर्वदा पातु महारण्ये सदा मम ।
इति ते कथितं देवि कवचं परमाद्भुतम् ॥ 17 ॥
श्रीविश्वविजयन्नाम कीर्तिश्रीविजयप्रदम् ।
अपुत्रो लभते पुत्रं धीरं शूरं शतायुषम् ॥ 18 ॥
निर्धनो धनमाप्नोति कवचस्यास्य पाठतः ।
जपित्वा मन्त्रराजं तु ध्यात्वा श्रीबगलामुखीम् ॥ 19 ॥
पठेदिदं हि कवचं निशायां नियमात्तु यः ।
यद्यत्कामयते कामं साध्यासाध्ये महीतले ॥ 20 ॥
तत्तत्काममवाप्नोति सप्तरात्रेण शङ्करी ।
गुरुं ध्यात्वा सुरां पीत्वा रात्रौ शक्तिसमन्वितः ॥ 21 ॥
कवचं यः पठेद्देवि तस्याऽसाध्यं न किञ्चन ।
यं ध्यात्वा प्रजपेन्मन्त्रं सहस्रं कवचं पठेत् ॥ 22 ॥
त्रिरात्रेण वशं याति मृत्युं तं नात्र संशयः ।
लिखित्वा प्रतिमां शत्रोः सतालेन हरिद्रया ॥ 23 ॥
लिखित्वा ह्यदि तं नाम तं ध्यात्वा प्रजपेन्मनुम् ।
एकविंशद्दिनं यावत्प्रत्यहं च सहस्रकम् ॥ 24 ॥
जप्त्वा पठेत्तु कवचं चतुर्विंशतिवारकम् ।
संस्तम्भं जायते शत्रोर्नात्र कार्या विचारणा ॥ 25 ॥
विवादे विजयं तस्य सङ्ग्रामे जयमाप्नुयात् ।
श्मशाने च भयं नास्ति कवचस्य प्रभावतः ॥ 26 ॥
नवनीतं चाभिमन्त्र्य स्त्रीणां दद्यान्महेश्वरि ।
वन्ध्यायां जायते पुत्रो विद्याबलसमन्वितः ॥ 27 ॥
श्मशानाङ्गारमादाय भौमे रात्रौ शनावथ ।
पादोदकेन स्पृष्ट्वा च लिखेल्लोहशलाकया ॥ 28 ॥
भूमौ शत्रोः स्वरूपं च हृदि नाम समालिखेत् ।
हस्तं तद्धृदये दत्वा कवचं तिथिवारकम् ॥ 29 ॥
ध्यात्वा जपेन्मन्त्रराजं नवरात्रं प्रयत्नतः ।
म्रियते ज्वरदाहेन दशमेऽह्नि न संशयः ॥ 30 ॥
भूर्जपत्रेष्विदं स्तोत्रमष्टगन्धेन संलिखेत् ।
धारयेद्दक्षिणे बाहौ नारी वामभुजे तथा ॥ 31 ॥
सङ्ग्रामे जयमाप्नोति नारी पुत्रवती भवेत् ।
ब्रह्मास्त्रादीनि शस्त्राणि नैव कृन्तन्ति तं जनम् ॥ 32 ॥
सम्पूज्य कवचं नित्यं पूजायाः फलमालभेत् ।
बृहस्पतिसमो वापि विभवे धनदोपमः ॥ 33 ॥
कामतुल्यश्च नारीणां शत्रूणां च यमोपमः ।
कवितालहरी तस्य भवेद्गङ्गाप्रवाहवत् ॥ 34 ॥
गद्यपद्यमयी वाणी भवेद्देवीप्रसादतः ।
एकादशशतं यावत्पुरश्चरणमुच्यते ॥ 35 ॥
पुरश्चर्याविहीनं तु न चेदं फलदायकम् ।
न देयं परशिष्येभ्यो दुष्टेभ्यश्च विशेषतः ॥ 36 ॥
देयं शिष्याय भक्ताय पञ्चत्वं चाऽन्यथाप्नुयात् ।
इदं कवचमज्ञात्वा भजेद्यो बगलामुखीम् ।
शतकोटि जपित्वा तु तस्य सिद्धिर्न जायते ॥ 37 ॥
दाराढ्यो मनुजोस्य लक्षजपतः प्राप्नोति सिद्धिं परां
विद्यां श्रीविजयं तथा सुनियतं धीरं च वीरं वरम् ।
ब्रह्मास्त्राख्यमनुं विलिख्य नितरां भूर्जेष्टगन्धेन वै
धृत्वा राजपुरं व्रजन्ति खलु ये दासोऽस्ति तेषां नृपः ॥ 38 ॥
इति विश्वसारोद्धारतन्त्रे पार्वतीश्वरसंवादे बगलामुखीकवचं सम्पूर्णम् ।
kailāsācalamadhyagaṃ puravahaṃ śāntaṃ trinetraṃ śivaṃ
vāmasthā kavacaṃ praṇamya girijā bhūtipradaṃ pṛcchati |
devī śrībagalāmukhī ripukulāraṇyāgnirūpā ca yā
tasyāścāpavimukta mantrasahitaṃ prītyā'dhunā brūhi mām || 1 ||
śrīśaṅkara uvāca |
devī śrībhavavallabhe śṛṇu mahāmantraṃ vibhūtipradaṃ
devyā varmayutaṃ samastasukhadaṃ sāmrājyadaṃ muktidam |
tāraṃ rudravadhūṃ viriñcimahilā viṣṇupriyā kāmayu-
-kkānte śrībagalānane mama ripūnnāśāya yugmantviti || 2 ||
aiśvaryāṇi padaṃ ca dehi yugalaṃ śīghraṃ manovāñchitaṃ
kāryaṃ sādhaya yugmayukchivavadhū vahnipriyānto manuḥ |
kaṃsārestanayaṃ ca bījamaparāśaktiśca vāṇī tathā
kīlaṃ śrīmiti bhairavarṣisahitaṃ chando virāṭ saṃyutam || 3 ||
sveṣṭārthasya parasya vetti nitarāṃ kāryasya samprāptaye
nānāsādhyamahāgadasya niyatannāśāya vīryāptaye |
dhyātvā śrībagalānanāmanuvaraṃ japtvā sahasrākhyakaṃ
dīrghaiḥ ṣaṭkayutaiśca rudramahilābījairvinyāsyāṅgake || 4 ||
dhyānam |
sauvarṇāsanasaṃsthitāṃ trinayanāṃ pītāṃśukolāsinīṃ
hemābhāṅgaruciṃ śaśāṅkamukuṭāṃ srakcampakasragyutām |
hastairmadgarapāśabaddharasanāṃ sambibhratīṃ bhūṣaṇa-
-vyāptāṅgīṃ bagalāmukhīṃ trijagatāṃ saṃstambhinīṃ cintaye || 5 ||
viniyogaḥ |
oṃ asya śrībagalāmukhī brahmāstramantra kavacasya bhairava ṛṣiḥ virāṭ chandaḥ śrībagalāmukhī devatā klīṃ bījaṃ aiṃ śaktiḥ śrīṃ kīlakaṃ mama parasya ca manobhilaṣiteṣṭakāryasiddhaye viniyogaḥ |
ṛṣyādinyāsaḥ |
bhairava ṛṣaye namaḥ śirasi |
virāṭ chandase namaḥ mukhe |
śrī bagalāmukhī devatāyai namaḥ hṛdi |
klīṃ bījāya namaḥ guhye |
aiṃ śaktaye namaḥ pādayoḥ |
śrīṃ kīlakāya namaḥ sarvāṅge |
karanyāsaḥ |
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
aṅganyāsaḥ |
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
bhūrbhuvassuvaromiti digbandhaḥ |
mantroddhāraḥ |
oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ śrībagalānane mama ripūnnāśaya nāśaya mamaiśvaryāṇi dehi dehi śīghraṃ manovāñchitakāryaṃ sādhayaḥ sādhayaḥ hrīṃ svāhā |
kavacam |
śiro me pātu oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ pātu lalāṭakam |
sambodhanapadaṃ pātu netre śrībagalānane || 1 ||
śrutau mama ripuṃ pātu nāsikānnāśaya dvayam |
pātu gaṇḍau sadā māmaiśvaryāṇyaṃ taṃ tu mastakam || 2 ||
dehi dvandvaṃ sadā jihvāṃ pātu śīghraṃ vaco mama |
kaṇṭhadeśaṃ manaḥ pātu vāñchitaṃ bāhumūlakam || 3 ||
kāryaṃ sādhaya dvandvantu karau pātu sadā mama |
māyāyuktā tathā svāhā hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
aṣṭādhikacatvāriṃśaddaṇḍāḍhyā bagalāmukhī |
rakṣāṃ karotu sarvatra gṛhe'raṇye sadā mama || 5 ||
brahmāstrākhyo manuḥ pātu sarvāṅge sarvasandhiṣu |
mantrarājaḥ sadā rakṣāṃ karotu mama sarvadā || 6 ||
oṃ hrīṃ pātu nābhideśaṃ kaṭiṃ me bagalā'vatu |
mukhī varṇadvayaṃ pātu liṅgaṃ me muṣkayugmakam || 7 ||
jānunī sarvaduṣṭānāṃ pātu me varṇapañcakam |
vācaṃ mukhaṃ tathā padaṃ ṣaḍvarṇā parameśvarī || 8 ||
jaṅghāyugme sadā pātu bagalā ripumohinī |
stambhayeti padaṃ pṛṣṭhaṃ pātu varṇatrayaṃ mama || 9 ||
jihvāṃ varṇadvayaṃ pātu gulphau me kīlayeti ca |
pādordhvaṃ sarvadā pātu buddhiṃ pādatale mama || 10 ||
vināśaya padaṃ pātu pādāṅgulyornakhāni me |
hrīṃ bījaṃ sarvadā pātu buddhīndriyavacāṃsi me || 11 ||
sarvāṅgaṃ praṇavaḥ pātu svāhā romāṇi me'vatu |
brāhmī pūrvadale pātu cāgneyāṃ viṣṇuvallabhā || 12 ||
māheśī dakṣiṇe pātu cāmuṇḍā rākṣase'vatu |
kaumārī paścime pātu vāyavye cāparājitā || 13 ||
vārāhī cottare pātu nārasiṃhī śive'vatu |
ūrdhvaṃ pātu mahālakṣmīḥ pātāle śāradā'vatu || 14 ||
ityaṣṭau śaktayaḥ pāntu sāyudhāśca savāhanāḥ |
rājadvāre mahādurge pātu māṃ gaṇanāyakaḥ || 15 ||
śmaśāne jalamadhye ca bhairavaśca sadā'vatu |
dvibhujā raktavasanāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 16 ||
yoginyaḥ sarvadā pātu mahāraṇye sadā mama |
iti te kathitaṃ devi kavacaṃ paramādbhutam || 17 ||
śrīviśvavijayannāma kīrtiśrīvijayapradam |
aputro labhate putraṃ dhīraṃ śūraṃ śatāyuṣam || 18 ||
nirdhano dhanamāpnoti kavacasyāsya pāṭhataḥ |
japitvā mantrarājaṃ tu dhyātvā śrībagalāmukhīm || 19 ||
paṭhedidaṃ hi kavacaṃ niśāyāṃ niyamāttu yaḥ |
yadyatkāmayate kāmaṃ sādhyāsādhye mahītale || 20 ||
tattatkāmamavāpnoti saptarātreṇa śaṅkarī |
guruṃ dhyātvā surāṃ pītvā rātrau śaktisamanvitaḥ || 21 ||
kavacaṃ yaḥ paṭheddevi tasyā'sādhyaṃ na kiñcana |
yaṃ dhyātvā prajapenmantraṃ sahasraṃ kavacaṃ paṭhet || 22 ||
trirātreṇa vaśaṃ yāti mṛtyuṃ taṃ nātra saṃśayaḥ |
likhitvā pratimāṃ śatroḥ satālena haridrayā || 23 ||
likhitvā hyadi taṃ nāma taṃ dhyātvā prajapenmanum |
ekaviṃśaddinaṃ yāvatpratyahaṃ ca sahasrakam || 24 ||
japtvā paṭhettu kavacaṃ caturviṃśativārakam |
saṃstambhaṃ jāyate śatrornātra kāryā vicāraṇā || 25 ||
vivāde vijayaṃ tasya saṅgrāme jayamāpnuyāt |
śmaśāne ca bhayaṃ nāsti kavacasya prabhāvataḥ || 26 ||
navanītaṃ cābhimantrya strīṇāṃ dadyānmaheśvari |
vandhyāyāṃ jāyate putro vidyābalasamanvitaḥ || 27 ||
śmaśānāṅgāramādāya bhaume rātrau śanāvatha |
pādodakena spṛṣṭvā ca likhellohaśalākayā || 28 ||
bhūmau śatroḥ svarūpaṃ ca hṛdi nāma samālikhet |
hastaṃ taddhṛdaye datvā kavacaṃ tithivārakam || 29 ||
dhyātvā japenmantrarājaṃ navarātraṃ prayatnataḥ |
mriyate jvaradāhena daśame'hni na saṃśayaḥ || 30 ||
bhūrjapatreṣvidaṃ stotramaṣṭagandhena saṃlikhet |
dhārayeddakṣiṇe bāhau nārī vāmabhuje tathā || 31 ||
saṅgrāme jayamāpnoti nārī putravatī bhavet |
brahmāstrādīni śastrāṇi naiva kṛntanti taṃ janam || 32 ||
sampūjya kavacaṃ nityaṃ pūjāyāḥ phalamālabhet |
bṛhaspatisamo vāpi vibhave dhanadopamaḥ || 33 ||
kāmatulyaśca nārīṇāṃ śatrūṇāṃ ca yamopamaḥ |
kavitālaharī tasya bhavedgaṅgāpravāhavat || 34 ||
gadyapadyamayī vāṇī bhaveddevīprasādataḥ |
ekādaśaśataṃ yāvatpuraścaraṇamucyate || 35 ||
puraścaryāvihīnaṃ tu na cedaṃ phaladāyakam |
na deyaṃ paraśiṣyebhyo duṣṭebhyaśca viśeṣataḥ || 36 ||
deyaṃ śiṣyāya bhaktāya pañcatvaṃ cā'nyathāpnuyāt |
idaṃ kavacamajñātvā bhajedyo bagalāmukhīm |
śatakoṭi japitvā tu tasya siddhirna jāyate || 37 ||
dārāḍhyo manujosya lakṣajapataḥ prāpnoti siddhiṃ parāṃ
vidyāṃ śrīvijayaṃ tathā suniyataṃ dhīraṃ ca vīraṃ varam |
brahmāstrākhyamanuṃ vilikhya nitarāṃ bhūrjeṣṭagandhena vai
dhṛtvā rājapuraṃ vrajanti khalu ye dāso'sti teṣāṃ nṛpaḥ || 38 ||
iti viśvasāroddhāratantre pārvatīśvarasaṃvāde bagalāmukhīkavacaṃ sampūrṇam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.