(𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌂, 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌂, 𑌦𑌶𑌮𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃, , 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨 - 1)
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸 𑌉𑌵𑌾𑌚 –
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌾𑌦𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌃 𑌸 𑌏𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 1 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌧𑌿𑌕𑍋 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑌯𑍈𑌵𑌾𑌯𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌨𑌸𑍇𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 ॥ 2 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑍗 𑌨𑌿𑌜𑌵𑌾𑌸𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍂𑌲𑌭𑍂𑌤𑌯𑌾 ।
𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌾𑌦𑌧𑌿𑌕𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌾𑌦𑌪𑌿 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 3 ॥
𑌗𑍋𑌲𑍋𑌕𑌾𑌦𑌪𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑍋𑌽𑌧𑌿𑌕𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌨𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 4 ॥
𑌛𑌤𑍍𑌰𑍀𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌕𑌮𑍍 ।
𑌛𑌾𑌯𑌾𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 5 ॥
𑌬𑌹𑍁𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌵𑌦𑍇𑌵 𑌹𑌿 ।
𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌧𑍋𑌦𑌧𑌿𑌃 ॥ 6 ॥
𑌮𑌰𑍁𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌘𑌟𑍍𑌟𑌨𑍋𑌤𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗 𑌶𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌚𑍍𑌛𑌵𑌾𑌲𑍁𑌕𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌝𑌷𑌶𑌙𑍍𑌖𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ॥ 7 ॥
𑌵𑍀𑌚𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌰𑍍𑌷𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌲𑌹𑌰𑍀𑌕𑌣𑌶𑍀𑌤𑌲𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍋𑌤𑌗𑌤𑌾𑌗𑌤𑍈𑌃 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑌯𑍋𑌧𑌾𑌤𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌗𑌗𑌨𑍇 𑌤𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌃 ॥ 10 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌮𑍋𑌦𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌪𑌾𑌲𑌶𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 11 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑍃𑌪 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑌿𑌤𑍁𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌗𑌣𑌾 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑌿 ।
𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌶𑌤𑌸𑌙𑍍𑌘𑌰𑍍𑌷𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ॥ 13 ॥
𑌹𑌯𑌹𑍇𑌷𑌾𑌖𑍁𑌰𑌾𑌘𑌾𑌤𑌬𑌧𑌿𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌦𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ।
𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌲𑌕𑌿𑌲𑌾𑌰𑌾𑌵𑍈𑌰𑍍𑌵𑍇𑌤𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌾𑌡𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌸𑍇𑌵𑌕𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌙𑍍𑌕𑍋𑌲𑌾𑌹𑌲𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌨𑌶𑌬𑍍𑌦𑌃 𑌕𑍇𑌨𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌯𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑍇𑌽𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌧𑍍𑌵𑌨𑌿𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌪𑌦𑍇 𑌪𑌦𑍇 𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌿𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌸𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌿 𑌚 ॥ 16 ॥
𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌰𑌧𑌾𑌤𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸𑌾𑌲𑍋𑌽𑌪𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌗𑌗𑌨𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌿 𑌯𑌚𑍍𑌛𑌿𑌰𑌃 ।
𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌚𑍍𑌛𑌤𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌃 ॥ 18 ॥
𑌗𑍋𑌪𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌯𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌜𑌾𑌤𑌯𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 19 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌯𑍁𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌫𑌲𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌵𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌸𑍗𑌰𑌭𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌪𑌨𑌸𑌾 𑌬𑌕𑍁𑌲𑌾 𑌲𑍋𑌧𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌿𑌂𑌶𑌪𑌾𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌰𑍁𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌰𑌾 𑌆𑌮𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑍁𑌮𑍇𑌰𑌵𑌃 ॥ 21 ॥
𑌲𑌿𑌕𑍁𑌚𑌾 𑌹𑌿𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌲𑌾 𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌕𑌟𑍍𑌫𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾 𑌮𑍁𑌚𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌫𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌘𑌨𑍇𑌫𑌲𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌤𑌾𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑌮𑌾𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌙𑍍𑌕𑍋𑌲𑌾 𑌨𑌾𑌗𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌃 ।
𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌾𑌃 𑌪𑍀𑌲𑌵𑌃 𑌸𑌾𑌲𑍍𑌵𑌕𑌾 𑌵𑍈 𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌶𑌾𑌖𑌿𑌨𑌃 ॥ 23 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌪𑌰𑍍𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑌾𑌃 ।
𑌗𑌣𑌿𑌕𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌜𑍀𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌮𑍍𑌬𑍀𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍁𑌰𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌃 ॥ 24 ॥
𑌚𑌾𑌮𑍍𑌪𑍇𑌯𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌜𑍀𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌵𑍈 𑌕𑌨𑌕𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍁𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌥𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌖𑌰𑍍𑌜𑍂𑌰𑌾 𑌯𑍂𑌥𑌿𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌪𑌰𑍍𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌥𑍇𑌕𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌖𑌦𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌞𑍍𑌚𑌾𑌭𑌲𑍍𑌲𑌾𑌤𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 26 ॥
𑌰𑍁𑌚𑌕𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌟𑌜𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌬𑌿𑌲𑍍𑌵𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌤𑍁𑌲𑌸𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 27 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑌰𑍁𑌜𑌾𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌾𑌪𑍀𑌶𑌤𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌧𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪 ॥ 28 ॥
𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌾𑌰𑌾𑌵𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌨𑍍𑌜𑌦𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌣𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑍂𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 29 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌋𑌤𑍁𑌭𑌵𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌸𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌣𑍀𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌦𑍀𑌭𑌿𑌰𑌤𑌿𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 30 ॥
𑌪𑌾𑌰𑌾𑌵𑌤𑌶𑍁𑌕𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑌸𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾𑌪𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍈𑌃 ।
𑌹𑌂𑌸𑌪𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑍂𑌤 𑌵𑌾𑌤𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌲𑌦𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿𑌪𑌵𑌨𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌣𑍀𑌯𑍂𑌥𑍈𑌰𑍍𑌧𑌾𑌵𑌮𑌾𑌨𑍈𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 32 ॥
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍇𑌕𑌾𑌰𑌾𑌵𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌦𑍈𑌃 ।
𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌕𑌾𑌂𑌸𑍍𑌯𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌸𑌾𑌲𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑌸𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌉𑌨𑍍𑌨𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌃 ॥ 34 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌾𑌲𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾 ।
𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌤𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌭𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ॥ 35 ॥
𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌭𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌬𑍀𑌜𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌗𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑍍𑌪𑌤𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨𑌰𑍍𑌤𑍁𑌨𑌾𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑌾𑌸𑍀𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 37 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌭𑍂𑌷𑌾𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌸𑌵𑌵𑌿𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑌧𑍁𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌮𑌾𑌧𑌵𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑍇 ॥ 38 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰𑌵𑌦𑌨𑍇 𑌸𑍁𑌮𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌕𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑍈𑌃 ।
𑌅𑌤𑍀𑌵 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 39 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌮𑍋𑌦𑌵𑌾𑌯𑍁𑌨𑌾 ।
𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑍈𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑌲𑍋𑌲𑍁𑌪𑍈𑌃 ॥ 40 ॥
𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍀𑌸𑌸𑌾𑌲𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌾𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑌾 ॥ 42 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌾𑌲𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍍𑌵𑌯𑍋𑌰𑍍𑌨𑍃𑌪 ।
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌗𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 43 ॥
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌭𑌾𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌦𑍍𑌰𑌵𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ॥ 44 ॥
𑌗𑍍𑌰𑍀𑌷𑍍𑌮𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌾𑌯𑌕𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾 𑌨𑍃𑌪𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑍇 ॥ 45 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌲𑍋𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑍂𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑍇𑌵𑍈𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 46 ॥
𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌦𑍍𑌰𑌵𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑍈𑌃 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑌾𑌲𑌾𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌾𑌲𑌵𑍃𑌨𑍍𑌤𑌕𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑍈𑌃 ॥ 47 ॥
[𑌪𑌾𑌠𑌭𑍇𑌦𑌃- 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃]
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑍋 𑌏𑌜𑌚𑍍𑌛𑍀𑌤𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌸𑍀𑌸𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌾𑌰𑌕𑍂𑌟𑌮𑌯𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌃 ॥ 48 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌮𑍁𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑌰𑌿𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌟𑍀 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌯𑍋𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 ॥ 49 ॥
𑌸𑌾𑌲𑌯𑍋𑌰𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇𑌘𑌵𑌾𑌹𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌲𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌕𑌵𑌚𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ॥ 50 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌮𑍁𑌖𑌰𑌶𑍍𑌚𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌧𑌨𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌗𑌣𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 51 ॥
𑌨𑌭𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌭𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ।
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌦𑍁𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌤𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌮𑍇𑌘𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾 ॥ 52 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌚𑌿𑌬𑍁𑌣𑌿𑌕𑌾 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌚 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌾𑌃 ।
𑌵𑌰𑍍𑌷𑌰𑍍𑌤𑍋𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑍋 𑌮𑌦𑌵𑌿𑌹𑍍𑌵𑌲𑌾𑌃 ॥ 53 ॥
𑌨𑌵𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌵𑍀𑌨𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌹𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍃𑌣𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌾 𑌯𑍈𑌰𑍍𑌧𑌰𑌾𑌽𑌖𑌿𑌲𑌾 ॥ 54 ॥
𑌨𑌦𑍀𑌨𑌦𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 𑌵𑍇𑌗𑌤𑌃 ।
𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌕𑌲𑍁𑌷𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌗𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌸𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 55 ॥
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌵𑌾𑌪𑍀𑌕𑍂𑌪𑌤𑌡𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 56 ॥
𑌤𑍇 𑌗𑌣𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 ।
𑌆𑌰𑌕𑍂𑌟𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 57 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌲𑍋𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 𑌸𑌾𑌲𑍋 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌵𑌾𑌟𑌿𑌕𑌾 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌲𑌤𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾 ॥ 58 ॥
𑌅𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌤𑌾𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌰𑌦𑍃𑌤𑍁𑌰𑌨𑌾𑌮𑌯𑌃 ।
𑌇𑌷𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍂𑌰𑍍𑌜𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑍇 ॥ 59 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 𑌸𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑌾𑌃 ।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌲𑍋𑌹𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 60 ॥
𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌰𑍗𑌪𑍍𑌯𑌸𑌾𑌲𑌕𑌃 ।
𑌪𑌾𑌰𑌿𑌜𑌾𑌤𑌾𑌟𑌵𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ॥ 61 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌗𑌨𑍍𑌧𑍀𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌮𑍋𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 62 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌹𑍇𑌮𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌃 ।
𑌸𑌗𑌣𑌃 𑌸𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌗𑌿𑌣𑍋 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌨𑌪𑌃 ॥ 63 ॥
𑌸𑌹𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑍇 ।
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌵𑍍𑌰𑌤𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 64 ॥
𑌰𑍗𑌪𑍍𑌯𑌸𑌾𑌲𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑌾𑌲𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌹𑌾𑌟𑌕𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌃 ॥ 65 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌟𑍀 𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾 ।
𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑌦𑌿𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ॥ 66 ॥
𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌪𑍀𑌤𑌪𑍀𑌤𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋𑌽𑌨𑍁𑌭𑍂𑌯𑌤𑍇 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍈𑌶𑌿𑌰𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍋𑌦𑌯𑌃 ॥ 67 ॥
𑌤𑌪𑌃𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑍇 ।
𑌮𑍋𑌦𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌸𑌹𑍈𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 68 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌗𑌣𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌯𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌦𑌾𑌨𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 69 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌭𑍋𑌗𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌮𑌹𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌙𑍍𑌘𑌶𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 70 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑌾𑌲𑌮𑌯𑌾𑌦𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌨𑌦𑍈𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌃 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 71 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑍀 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌵𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 72 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌰𑌤𑍍𑌨𑌰𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 ।
𑌵𑌨𑌭𑍂𑌃 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌰𑍍𑌣𑌜𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 73 ॥
𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌾 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌾𑌃 𑌸𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌿 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 74 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌭𑌾𑌷𑍇𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑌾𑌲𑌾𑌦𑌿𑌷𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ।
𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌲𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌸𑌾𑌲𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑍋 𑌨𑍃𑌪 ॥ 75 ॥
𑌦𑌿𑌕𑍍𑌪𑌾𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌡𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌿𑌕𑍍𑌪𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌜𑌦𑍍𑌵𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌃 ॥ 76 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌶𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌪𑍂𑌰𑌮𑌰𑌾𑌵𑌤𑍀 ।
𑌨𑌾𑌨𑍋𑌪𑌵𑌨𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 77 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌶𑍋𑌭𑌾 𑌚 𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌯𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍋𑌽𑌧𑌿𑌕𑌾 ।
𑌸𑌮𑌷𑍍𑌟𑌿𑌶𑌤𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌗𑍁𑌣𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 ॥ 78 ॥
𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌶𑌤𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌃 ॥ 79 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌗𑌣𑌯𑍁𑌤𑌾 𑌶𑌚𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌪𑍁𑌰𑍀 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌪𑍂𑌃 𑌸𑌦𑍃𑌶𑍀 𑌨𑍃𑌪 ॥ 80 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌨𑌿𑌜𑌵𑌾𑌹𑌨𑌭𑍂𑌷𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌦𑍇𑌵𑌗𑌣𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 81 ॥
𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾𑌶𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌮𑌪𑍁𑌰𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌧𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌟𑍈𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌪𑍁𑌰𑍋𑌗𑌮𑍈𑌃 ॥ 82 ॥
𑌨𑌿𑌜𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌤𑍋 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌨𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌮𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑍈𑌰𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 83 ॥
𑌖𑌡𑍍𑌗𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌰𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌜𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍 ।
𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑌾𑌶𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 84 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌝𑌶𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑍋 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀𑌮𑌧𑍁𑌵𑌿𑌹𑍍𑌵𑌲𑌃 ।
𑌨𑌿𑌜𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌯𑌾𑌦𑍋𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 85 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍇 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌨𑍀𑌰𑌤𑌾𑌕𑍁𑌲𑌃 ।
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌧𑌿𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 86 ॥
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑌾𑌧𑌨𑌸𑌂𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍋𑌗𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌧𑍍𑌵𑌜𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑍃𑌗𑌵𑌾𑌹𑌨𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 87 ॥
𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌲𑍋𑌕𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪 ॥ 88 ॥
𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌧𑌿𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌽𑌽𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌋𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌨𑌵𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌧𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌨𑍍𑌦𑌿𑌲𑍋 𑌧𑌨𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 89 ॥
𑌮𑌣𑌿𑌭𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌭𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌣𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌣𑌿𑌕𑌨𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌮𑌣𑌿𑌭𑍂𑌷𑍋 𑌮𑌣𑌿𑌸𑍍𑌰𑌗𑍍𑌵𑍀 𑌮𑌣𑌿𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌧𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 90 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌯𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑌾𑌨𑍀𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍 ।
𑌈𑌶𑌾𑌨𑌕𑍋𑌣𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑌰𑌃 ॥ 91 ॥
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌰𑌤𑍍𑌨𑌖𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌧𑌿𑌦𑍈𑌵𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌨𑌯𑌨𑍋 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌮𑌹𑍇𑌷𑍁𑌧𑌿𑌃 ॥ 92 ॥
𑌸𑍍𑌫𑍂𑌰𑍍𑌜𑌦𑍍𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌹𑌸𑍍𑌤𑍋𑌽𑌧𑌿𑌜𑍍𑌯𑌧𑌨𑍍𑌵𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑌮𑌾𑌨𑍈𑌰𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌶𑍂𑌲𑌵𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑍈𑌃 ॥ 93 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌕𑌰𑌾𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌮𑌦𑍍𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌭𑌿𑌰𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌦𑌶𑌹𑌸𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌶𑌤𑌕𑌰𑍈𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌭𑍁𑌜𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑍈𑌃 ॥ 94 ॥
𑌦𑌶𑌪𑌾𑌦𑍈𑌰𑍍𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍈𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍁𑌗𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌚𑌰𑌾 𑌯𑍇 𑌚 𑌯𑍇 𑌚 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌚𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥ 95 ॥
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑍀𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌮𑌾𑌤𑍃𑌭𑌿𑌃 ॥ 96 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌡𑌾𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌗𑌣𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌵𑍀𑌰𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ॥ 97 ॥
𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌲𑌾𑌧𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌗𑌵𑌲𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌗𑌕𑌨𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌚𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑍀𑌧𑌾𑌨𑍋 𑌗𑌜𑌚𑌰𑍍𑌮𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍀𑌯𑌕𑌃 ॥ 98 ॥
𑌚𑌿𑌤𑌾𑌭𑌸𑍍𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌾𑌦𑌿𑌗𑌣𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌨𑌿𑌨𑌦𑌡𑍍𑌡𑌮𑌰𑍁𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌬𑌧𑌿𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌦𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 99 ॥
𑌅𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑌾𑌸𑍍𑌫𑍋𑌟𑌶𑌬𑍍𑌦𑍈𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌿𑌤𑌨𑌭𑌸𑍍𑌤𑌲𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌸𑌙𑍍𑌘𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 100 ॥
𑌈𑌶𑌾𑌨𑌦𑌿𑌕𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌚𑍇𑌶𑌾𑌨 𑌏𑌵 𑌚 ॥ 101 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍀𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌵𑌰𑍍𑌣𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌦𑌶𑌮𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
(श्रीदेवीभागवतं, द्वादश स्कन्धं, दशमोऽध्यायः, , मणिद्वीप वर्णन - 1)
व्यास उवाच –
ब्रह्मलोकादूर्ध्वभागे सर्वलोकोऽस्ति यः श्रुतः ।
मणिद्वीपः स एवास्ति यत्र देवी विराजते ॥ 1 ॥
सर्वस्मादधिको यस्मात्सर्वलोकस्ततः स्मृतः ।
पुरा पराम्बयैवायं कल्पितो मनसेच्छया ॥ 2 ॥
सर्वादौ निजवासार्थं प्रकृत्या मूलभूतया ।
कैलासादधिको लोको वैकुण्ठादपि चोत्तमः ॥ 3 ॥
गोलोकादपि सर्वस्मात्सर्वलोकोऽधिकः स्मृतः ।
नैतत्समं त्रिलोक्यां तु सुन्दरं विद्यते क्वचित् ॥ 4 ॥
छत्रीभूतं त्रिजगतो भवसन्तापनाशकम् ।
छायाभूतं तदेवास्ति ब्रह्माण्डानां तु सत्तम ॥ 5 ॥
बहुयोजनविस्तीर्णो गम्भीरस्तावदेव हि ।
मणिद्वीपस्य परितो वर्तते तु सुधोदधिः ॥ 6 ॥
मरुत्सङ्घट्टनोत्कीर्णतरङ्ग शतसङ्कुलः ।
रत्नाच्छवालुकायुक्तो झषशङ्खसमाकुलः ॥ 7 ॥
वीचिसङ्घर्षसञ्जातलहरीकणशीतलः ।
नानाध्वजसमायुक्ता नानापोतगतागतैः ॥ 8 ॥
विराजमानः परितस्तीररत्नद्रुमो महान् ।
तदुत्तरमयोधातुनिर्मितो गगने ततः ॥ 9 ॥
सप्तयोजनविस्तीर्णः प्राकारो वर्तते महान् ।
नानाशस्त्रप्रहरणा नानायुद्धविशारदाः ॥ 10 ॥
रक्षका निवसन्त्यत्र मोदमानाः समन्ततः ।
चतुर्द्वारसमायुक्तो द्वारपालशतान्वितः ॥ 11 ॥
नानागणैः परिवृतो देवीभक्तियुतैर्नृप ।
दर्शनार्थं समायान्ति ये देवा जगदीशितुः ॥ 12 ॥
तेषां गणा वसन्त्यत्र वाहनानि च तत्र हि ।
विमानशतसङ्घर्षघण्टास्वनसमाकुलः ॥ 13 ॥
हयहेषाखुराघातबधिरीकृतदिम्मुखः ।
गणैः किलकिलारावैर्वेत्रहस्तैश्च ताडिताः ॥ 14 ॥
सेवका देवसङ्गानां भ्राजन्ते तत्र भूमिप ।
तस्मिङ्कोलाहले राजन्नशब्दः केनचित्क्वचित् ॥ 15 ॥
कस्यचिच्छ्रूयतेऽत्यन्तं नानाध्वनिसमाकुले ।
पदे पदे मिष्टवारिपरिपूर्णसरान्सि च ॥ 16 ॥
वाटिका विविधा राजन् रत्नद्रुमविराजिताः ।
तदुत्तरं महासारधातुनिर्मितमण्डलः ॥ 17 ॥
सालोऽपरो महानस्ति गगनस्पर्शि यच्छिरः ।
तेजसा स्याच्छतगुणः पूर्वसालादयं परः ॥ 18 ॥
गोपुरद्वारसहितो बहुवृक्षसमन्वितः ।
या वृक्षजातयः सन्ति सर्वास्तास्तत्र सन्ति च ॥ 19 ॥
निरन्तरं पुष्पयुताः सदा फलसमन्विताः ।
नवपल्लवसंयुक्ताः परसौरभसङ्कुलाः ॥ 20 ॥
पनसा बकुला लोध्राः कर्णिकाराश्च शिंशपाः ।
देवदारुकाञ्चनारा आम्राश्चैव सुमेरवः ॥ 21 ॥
लिकुचा हिङ्गुलाश्चैला लवङ्गाः कट्फलास्तथा ।
पाटला मुचुकुन्दाश्च फलिन्यो जघनेफलाः ॥ 22 ॥
तालास्तमालाः सालाश्च कङ्कोला नागभद्रकाः ।
पुन्नागाः पीलवः साल्वका वै कर्पूरशाखिनः ॥ 23 ॥
अश्वकर्णा हस्तिकर्णास्तालपर्णाश्च दाडिमाः ।
गणिका बन्धुजीवाश्च जम्बीराश्च कुरण्डकाः ॥ 24 ॥
चाम्पेया बन्धुजीवाश्च तथा वै कनकद्रुमाः ।
कालागुरुद्रुमाश्चैव तथा चन्दनपादपाः ॥ 25 ॥
खर्जूरा यूथिकास्तालपर्ण्यश्चैव तथेक्षवः ।
क्षीरवृक्षाश्च खदिराश्चिञ्चाभल्लातकास्तथा ॥ 26 ॥
रुचकाः कुटजा वृक्षा बिल्ववृक्षास्तथैव च ।
तुलसीनां वनान्येवं मल्लिकानां तथैव च ॥ 27 ॥
इत्यादितरुजातीनां वनान्युपवनानि च ।
नानावापीशतैर्युक्तान्येवं सन्ति धराधिप ॥ 28 ॥
कोकिलारावसंयुक्ता गुन्जद्भ्रमरभूषिताः ।
निर्यासस्राविणः सर्वे स्निग्धच्छायास्तरूत्तमाः ॥ 29 ॥
नानाऋतुभवा वृक्षा नानापक्षिसमाकुलाः ।
नानारसस्राविणीभिर्नदीभिरतिशोभिताः ॥ 30 ॥
पारावतशुकव्रातसारिकापक्षमारुतैः ।
हंसपक्षसमुद्भूत वातव्रातैश्चलद्द्रुमम् ॥ 31 ॥
सुगन्धग्राहिपवनपूरितं तद्वनोत्तमम् ।
सहितं हरिणीयूथैर्धावमानैरितस्ततः ॥ 32 ॥
नृत्यद्बर्हिकदम्बस्य केकारावैः सुखप्रदैः ।
नादितं तद्वनं दिव्यं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 33 ॥
कांस्यसालादुत्तरे तु ताम्रसालः प्रकीर्तितः ।
चतुरस्रसमाकार उन्नत्या सप्तयोजनः ॥ 34 ॥
द्वयोस्तु सालयोर्मध्ये सम्प्रोक्ता कल्पवाटिका ।
येषां तरूणां पुष्पाणि काञ्चनाभानि भूमिप ॥ 35 ॥
पत्राणि काञ्चनाभानि रत्नबीजफलानि च ।
दशयोजनगन्धो हि प्रसर्पति समन्ततः ॥ 36 ॥
तद्वनं रक्षितं राजन्वसन्तेनर्तुनानिशम् ।
पुष्पसिंहासनासीनः पुष्पच्छत्रविराजितः ॥ 37 ॥
पुष्पभूषाभूषितश्च पुष्पासवविघूर्णितः ।
मधुश्रीर्माधवश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 38 ॥
क्रीडतः स्मेरवदने सुमस्तबककन्दुकैः ।
अतीव रम्यं विपिनं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 39 ॥
दशयोजनपर्यन्तं कुसुमामोदवायुना ।
पूरितं दिव्यगन्धर्वैः साङ्गनैर्गानलोलुपैः ॥ 40 ॥
शोभितं तद्वनं दिव्यं मत्तकोकिलनादितम् ।
वसन्तलक्ष्मीसंयुक्तं कामिकामप्रवर्धनम् ॥ 41 ॥
ताम्रसालादुत्तरत्र सीससालः प्रकीर्तितः ।
समुच्छ्रायः स्मृतोऽप्यस्य सप्तयोजनसङ्ख्यया ॥ 42 ॥
सन्तानवाटिकामध्ये सालयोस्तु द्वयोर्नृप ।
दशयोजनगन्धस्तु प्रसूनानां समन्ततः ॥ 43 ॥
हिरण्याभानि कुसुमान्युत्फुल्लानि निरन्तरम् ।
अमृतद्रवसंयुक्तफलानि मधुराणि च ॥ 44 ॥
ग्रीष्मर्तुर्नायकस्तस्या वाटिकाया नृपोत्तम ।
शुक्रश्रीश्च शुचिश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 45 ॥
सन्तापत्रस्तलोकास्तु वृक्षमूलेषु संस्थिताः ।
नानासिद्धैः परिवृतो नानादेवैः समन्वितः ॥ 46 ॥
विलासिनीनां बृन्दैस्तु चन्दनद्रवपङ्किलैः ।
पुष्पमालाभूषितैस्तु तालवृन्तकराम्बुजैः ॥ 47 ॥
[पाठभेदः- प्राकारः]
प्रकारः शोभितो एजच्छीतलाम्बुनिषेविभिः ।
सीससालादुत्तरत्राप्यारकूटमयः शुभः ॥ 48 ॥
प्राकारो वर्तते राजन्मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
हरिचन्दनवृक्षाणां वाटी मध्ये तयोः स्मृता ॥ 49 ॥
सालयोरधिनाथस्तु वर्षर्तुर्मेघवाहनः ।
विद्युत्पिङ्गलनेत्रश्च जीमूतकवचः स्मृतः ॥ 50 ॥
वज्रनिर्घोषमुखरश्चेन्द्रधन्वा समन्ततः ।
सहस्रशो वारिधारा मुञ्चन्नास्ते गणावृतः ॥ 51 ॥
नभः श्रीश्च नभस्यश्रीः स्वरस्या रस्यमालिनी ।
अम्बा दुला निरत्निश्चाभ्रमन्ती मेघयन्तिका ॥ 52 ॥
वर्षयन्ती चिबुणिका वारिधारा च सम्मताः ।
वर्षर्तोर्द्वादश प्रोक्ताः शक्तयो मदविह्वलाः ॥ 53 ॥
नवपल्लववृक्षाश्च नवीनलतिकान्विताः ।
हरितानि तृणान्येव वेष्टिता यैर्धराऽखिला ॥ 54 ॥
नदीनदप्रवाहाश्च प्रवहन्ति च वेगतः ।
सरांसि कलुषाम्बूनि रागिचित्तसमानि च ॥ 55 ॥
वसन्ति देवाः सिद्धाश्च ये देवीकर्मकारिणः ।
वापीकूपतडागाश्च ये देव्यर्थं समर्पिताः ॥ 56 ॥
ते गणा निवसन्त्यत्र सविलासाश्च साङ्गनाः ।
आरकूटमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 57 ॥
पञ्चलोहात्मकः सालो मध्ये मन्दारवाटिका ।
नानापुष्पलताकीर्णा नानापल्लवशोभिता ॥ 58 ॥
अधिष्ठाताऽत्र सम्प्रोक्तः शरदृतुरनामयः ।
इषलक्ष्मीरूर्जलक्ष्मीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 59 ॥
नानासिद्धा वसन्त्यत्र साङ्गनाः सपरिच्छदाः ।
पञ्चलोहमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 60 ॥
दीप्यमानो महाशृङ्गैर्वर्तते रौप्यसालकः ।
पारिजाताटवीमध्ये प्रसूनस्तबकान्विता ॥ 61 ॥
दशयोजनगन्धीनि कुसुमानि समन्ततः ।
मोदयन्ति गणान्सर्वान्ये देवीकर्मकारिणः ॥ 62 ॥
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तो हेमन्तर्तुर्महोज्ज्वलः ।
सगणः सायुधः सर्वान् रागिणो रञ्जयन्नपः ॥ 63 ॥
सहश्रीश्च सहस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
वसन्ति तत्र सिद्धाश्च ये देवीव्रतकारिणः ॥ 64 ॥
रौप्यसालमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ।
सौवर्णसालः सम्प्रोक्तस्तप्तहाटककल्पितः ॥ 65 ॥
मध्ये कदम्बवाटी तु पुष्पपल्लवशोभिता ।
कदम्बमदिराधाराः प्रवर्तन्ते सहस्रशः ॥ 66 ॥
याभिर्निपीतपीताभिर्निजानन्दोऽनुभूयते ।
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तः शैशिरर्तुर्महोदयः ॥ 67 ॥
तपःश्रीश्च तपस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
मोदमानः सहैताभ्यां वर्तते शिशिराकृतिः ॥ 68 ॥
नानाविलाससंयुक्तो नानागणसमावृतः ।
निवसन्ति महासिद्धा ये देवीदानकारिणः ॥ 69 ॥
नानाभोगसमुत्पन्नमहानन्दसमन्विताः ।
साङ्गनाः परिवारैस्तु सङ्घशः परिवारिताः ॥ 70 ॥
स्वर्णसालमयादग्रे मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
पुष्परागमयः सालः कुङ्कुमारुणविग्रहः ॥ 71 ॥
पुष्परागमयी भूमिर्वनान्युपवनानि च ।
रत्नवृक्षालवालाश्च पुष्परागमयाः स्मृताः ॥ 72 ॥
प्राकारो यस्य रत्नस्य तद्रत्नरचिता द्रुमाः ।
वनभूः पक्षिनश्चैव रत्नवर्णजलानि च ॥ 73 ॥
मण्डपा मण्डपस्तम्भाः सरान्सि कमलानि च ।
प्राकारे तत्र यद्यत्स्यात्तत्सर्वं तत्समं भवेत् ॥ 74 ॥
परिभाषेयमुद्दिष्टा रत्नसालादिषु प्रभो ।
तेजसा स्याल्लक्षगुणः पूर्वसालात्परो नृप ॥ 75 ॥
दिक्पाला निवसन्त्यत्र प्रतिब्रह्मान्डवर्तिनाम् ।
दिक्पालानां समष्ट्यात्मरूपाः स्फूर्जद्वरायुधाः ॥ 76 ॥
पूर्वाशायां समुत्तुङ्गशृङ्गा पूरमरावती ।
नानोपवनसंयुक्ता महेन्द्रस्तत्र राजते ॥ 77 ॥
स्वर्गशोभा च या स्वर्गे यावती स्यात्ततोऽधिका ।
समष्टिशतनेत्रस्य सहस्रगुणतः स्मृता ॥ 78 ॥
ऐरावतसमारूढो वज्रहस्तः प्रतापवान् ।
देवसेनापरिवृतो राजतेऽत्र शतक्रतुः ॥ 79 ॥
देवाङ्गनागणयुता शची तत्र विराजते ।
वह्निकोणे वह्निपुरी वह्निपूः सदृशी नृप ॥ 80 ॥
स्वाहास्वधासमायुक्तो वह्निस्तत्र विराजते ।
निजवाहनभूषाढ्यो निजदेवगणैर्वृतः ॥ 81 ॥
याम्याशायां यमपुरी तत्र दण्डधरो महान् ।
स्वभटैर्वेष्टितो राजन् चित्रगुप्तपुरोगमैः ॥ 82 ॥
निजशक्तियुतो भास्वत्तनयोऽस्ति यमो महान् ।
नैरृत्यां दिशि राक्षस्यां राक्षसैः परिवारितः ॥ 83 ॥
खड्गधारी स्फुरन्नास्ते निरृतिर्निजशक्तियुक् ।
वारुण्यां वरुणो राजा पाशधारी प्रतापवान् ॥ 84 ॥
महाझशसमारूढो वारुणीमधुविह्वलः ।
निजशक्तिसमायुक्तो निजयादोगणान्वितः ॥ 85 ॥
समास्ते वारुणे लोके वरुणानीरताकुलः ।
वायुकोणे वायुलोको वायुस्तत्राधितिष्ठति ॥ 86 ॥
वायुसाधनसंसिद्धयोगिभिः परिवारितः ।
ध्वजहस्तो विशालाक्षो मृगवाहनसंस्थितः ॥ 87 ॥
मरुद्गणैः परिवृतो निजशक्तिसमन्वितः ।
उत्तरस्यां दिशि महान्यक्षलोकोऽस्ति भूमिप ॥ 88 ॥
यक्षाधिराजस्तत्राऽऽस्ते वृद्धिऋद्ध्यादिशक्तिभिः ।
नवभिर्निधिभिर्युक्तस्तुन्दिलो धननायकः ॥ 89 ॥
मणिभद्रः पूर्णभद्रो मणिमान्मणिकन्धरः ।
मणिभूषो मणिस्रग्वी मणिकार्मुकधारकः ॥ 90 ॥
इत्यादियक्षसेनानीसहितो निजशक्तियुक् ।
ईशानकोणे सम्प्रोक्तो रुद्रलोको महत्तरः ॥ 91 ॥
अनर्घ्यरत्नखचितो यत्र रुद्रोऽधिदैवतम् ।
मन्युमान्दीप्तनयनो बद्धपृष्ठमहेषुधिः ॥ 92 ॥
स्फूर्जद्धनुर्वामहस्तोऽधिज्यधन्वभिरावृतः ।
स्वसमानैरसङ्ख्यातरुद्रैः शूलवरायुधैः ॥ 93 ॥
विकृतास्यैः करालास्यैर्वमद्वह्निभिरास्यतः ।
दशहस्तैः शतकरैः सहस्रभुजसंयुतैः ॥ 94 ॥
दशपादैर्दशग्रीवैस्त्रिनेत्रैरुग्रमूर्तिभिः ।
अन्तरिक्षचरा ये च ये च भूमिचराः स्मृताः ॥ 95 ॥
रुद्राध्याये स्मृता रुद्रास्तैः सर्वैश्च समावृतः ।
रुद्राणीकोटिसहितो भद्रकाल्यादिमातृभिः ॥ 96 ॥
नानाशक्तिसमाविष्टडामर्यादिगणावृतः ।
वीरभद्रादिसहितो रुद्रो राजन्विराजते ॥ 97 ॥
मुण्डमालाधरो नागवलयो नागकन्धरः ।
व्याघ्रचर्मपरीधानो गजचर्मोत्तरीयकः ॥ 98 ॥
चिताभस्माङ्गलिप्ताङ्गः प्रमथादिगणावृतः ।
निनदड्डमरुध्वानैर्बधिरीकृतदिम्मुखः ॥ 99 ॥
अट्टहासास्फोटशब्दैः सन्त्रासितनभस्तलः ।
भूतसङ्घसमाविष्टो भूतावासो महेश्वरः ॥ 100 ॥
ईशानदिक्पतिः सोऽयं नाम्ना चेशान एव च ॥ 101 ॥
इति श्रीदेवीभागवते महापुराणे द्वादशस्कन्धे मणिद्वीपवर्णनं नाम दशमोऽध्यायः ॥
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.