𑌗𑍃𑌤𑍍𑌸𑌮𑌦 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌣𑌿
𑌬𑌨𑍍𑌦𑍀𑌜𑌨𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌗𑌧𑌕𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌗𑌜𑌾𑌨𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍇 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌕𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 ॥ 1 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜-
-𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌬𑌹𑌿𑌰𑍍𑌗𑌣𑍇𑌶𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌨𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍍𑌵𑌾𑌦𑌯𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌹𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌶𑍗𑌚𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌵𑍈 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑍇𑌵𑌮𑍍 ।
𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌖𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂
𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌸𑌭𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 3 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌦𑌿𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌚
𑌶𑍁𑌕𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍋𑌦𑌸𑍁𑌮𑍋𑌦𑌕𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌂
𑌸𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌪𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 4 ॥
𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌂
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕𑌂 𑌚 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂
𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 5 ॥
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜
𑌪𑌾𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌭𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 ।
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌨𑍀𑌰𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌖𑍋𑌷𑍍𑌣𑌭𑌾𑌵𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌮𑌾𑌦𑍗
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑌰𑍍𑌚𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌦𑍀𑌨𑌬𑌨𑍍𑌧𑍋
𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌲𑍀𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌤𑍇 𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑍇 ॥ 7 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌕𑍈𑌲𑌾𑌦𑌿𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍁
𑌸𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍋𑌯𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ।
𑌆𑌚𑌮𑍍𑌯 𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌗𑌜𑌾𑌨𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌯𑌾𑌶𑍁 ॥ 8 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌫𑌲𑌹𑌾𑌟𑌕𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌃
𑌸𑍁𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌰𑌭𑌾𑌵𑌕𑍇𑌨 ।
𑌅𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌮𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌫𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵
𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌰𑌾𑌜 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ॥ 9 ॥
𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌪𑌰𑍍𑌕𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌂
𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ।
𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌚𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍇𑌶 𑌸𑍁𑌰𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌶𑍁 ॥ 10 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌜𑌾𑌤𑌿𑌕𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈-
-𑌸𑍍𑌤𑍈𑌲𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌤𑌵 𑌸𑍇𑌵𑌨𑌾𑌯 ॥ 11 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌖𑍋𑌷𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌜𑌲𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌹-
-𑌮𑌨𑍇𑌕𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌾𑌹𑍃𑌤𑌕𑍇𑌨 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌚 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ॥ 12 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌯𑌃𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌵
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌤𑍋𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌥𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌦𑌧𑌿𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌮𑌨𑌾𑌮𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌜𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍈𑌵 ॥ 13 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌘𑍃𑌤𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌮𑌪𑌾𑌰𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯
𑌸𑍁𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌜𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌹𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍁
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌮𑌥𑍋 𑌜𑌲𑌸𑍍𑌯 ॥ 14 ॥
𑌸𑍁𑌶𑌰𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌜𑌲𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌮𑌘𑌾𑌪𑌹𑌨𑍍𑌤𑍃
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌵𑌾𑌰𑌯𑌾𑌶𑍁 ॥ 15 ॥
𑌸𑍁𑌯𑌕𑍍𑌷𑌪𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌤𑌤𑌶𑍍𑌚 ।
𑌕𑍗𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌜𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵
𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍁 ॥ 16 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌂
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯 𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑌲𑍍𑌪𑌭𑌾𑌵𑍈𑌃 ।
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌕𑍈𑌰𑍍𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌭𑍂𑌤𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮-
-𑌣𑌸𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯𑌕𑍈𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 17 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌞𑍍𑌛𑌨𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌜𑌲𑍇𑌨 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇
𑌹𑍍𑌯𑌾𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜 ॥ 18 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑍗 𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌤𑍁 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇
𑌹𑍍𑌯𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌮𑍗𑌲𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍇 ।
𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌤𑍍𑌮𑌦𑍇𑌹𑌂
𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌯𑍂𑌰𑍇𑌶 𑌜𑌨𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌾𑌲𑌯 ॥ 19 ॥
𑌆𑌚𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌖𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑍀𑌯𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌨𑌮𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌕𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌤𑍁 ॥ 20 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋𑌪𑌵𑍀𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌿𑌨𑌾𑌥𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍 ।
𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌥 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍋𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌯 ॥ 21 ॥
𑌆𑌚𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌜𑌲𑍇𑌨 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ।
𑌪𑍁𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍗𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌕𑍇𑌨 𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 𑌖𑍇𑌲𑌕𑌰𑌂 𑌸𑌦𑌾 𑌤𑍇 ॥ 22 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌦𑌿𑌨𑍇𑌶𑌾𑌭𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌕𑌂 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌸𑌂𑌲𑍇𑌪𑌨𑌮𑌾𑌦𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌚 𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌜𑌂 𑌵𑍈 ।
𑌅𑌨𑍇𑌕𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌖𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌶 𑌤𑍇 𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾𑌯 ॥ 24 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌕𑌨𑌕𑍇𑌨 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇
𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑌰𑍇𑌶 ।
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑌦𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌨𑌿
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌶𑍂𑌰𑍍𑌪𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌯 ॥ 25 ॥
𑌶𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌖𑍇𑌲𑌿𑌨𑍍
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌜𑌂 𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌮𑌾𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ।
𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌯-
-𑌦𑍍𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌫𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 ॥ 26 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇
𑌸𑌦𑍈𑌕𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌕𑍃𑌤𑌯𑍇 𑌪𑌰𑍇𑌶
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌾𑌨𑌿
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌷𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌟𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑍇𑌷𑍁 𑌹𑍍𑌯𑌜 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌹𑌾𑌰𑌿𑌨𑍍 ॥ 28 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌖𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣-
-𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌕𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌥𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌷𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿𑌕𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌶𑍋𑌭𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑍇𑌶 ॥ 29 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌃 𑌖𑌚𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇
𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑌕𑌾𑌣𑌿 𑌹𑍍𑌯𑌥 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 ।
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍁 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌷𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌫𑌲𑌰𑌤𑍍𑌨𑌜𑍈𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌲𑌾
𑌉𑌰𑍋𑌦𑌰𑍇 𑌶𑍋𑌭𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜 ॥ 31 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌲𑌲𑌾𑌟𑍇 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌥 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂
𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌸𑌂𑌶𑍋𑌭𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌰𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌤𑍇
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 ॥ 32 ॥
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌦𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶
𑌹𑍃𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌗𑌂 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 ।
𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌸𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌦𑌂 𑌚
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶 𑌦𑍀𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌦 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌸𑍍𑌵 ॥ 33 ॥
𑌨𑌾𑌭𑍗 𑌫𑌣𑍀𑌶𑌂 𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌂
𑌸𑌂𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌨𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌗𑌣𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌭𑍂𑌷𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌭𑍂𑌷𑌣𑍇𑌨
𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌫𑌲𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶 ॥ 34 ॥
𑌕𑌟𑍀𑌤𑌟𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌂 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌚 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍍𑌗𑌣𑌦𑍀𑌪𑌨𑍀𑌂 𑌤𑍇
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌯𑌾𑌬𑍍𑌧𑍇 ॥ 35 ॥
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇
𑌸𑍁𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌮𑌞𑍍𑌜𑌿𑌰𑌕𑍇 𑌤𑌥𑍈𑌵 ।
𑌸𑍁𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑍀𑌨𑌾𑌦𑌯𑍁𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾
𑌸𑍁𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃 𑌶𑍋𑌭𑌯 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 36 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌭𑍂𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿
𑌤𑌵𑍇𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 ।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌷𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌙𑍍𑌗𑌕𑍇𑌷𑍁
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌧𑌾𑌤𑍁𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ॥ 37 ॥
𑌸𑍁𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌮𑌮𑍋𑌘𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂
𑌸𑍁𑌘𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌷𑍍𑌟𑌕𑌗𑌨𑍍𑌧𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍈𑌃 ।
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑍇𑌕𑌦𑌨𑍍𑌤
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌲𑍇𑌪𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍈𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌮𑌥𑌾𑌷𑍍𑌟𑌗𑌨𑍍𑌧𑍈-
-𑌰𑌙𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌯𑌕 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌵𑌿𑌮𑍇𑌵 𑌫𑌾𑌲𑍇 ॥ 39 ॥
𑌘𑍃𑌤𑍇𑌨 𑌵𑍈 𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑌕𑍇𑌨 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍
𑌸𑍁𑌤𑌣𑍍𑌡𑍁𑌲𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌫𑌾𑌲𑍇 𑌗𑌣𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌪𑌾𑌹𑌿
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌦𑍀𑌨𑌬𑌨𑍍𑌧𑍋 ॥ 40 ॥
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌭𑍋 𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌮𑌾𑌲𑌤𑍀𑌨𑌿
𑌜𑌲𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾𑌨𑌿 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾𑌨𑌿
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌜𑌾𑌨𑌿 ॥ 41 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌶𑌮𑍀𑌦𑌲𑌾𑌨𑌿 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿
𑌹𑍍𑌯𑌪𑌾𑌰𑌕𑌾𑌣𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑌾𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌤𑍁 ॥ 42 ॥
𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑍈 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂-
-𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌞𑍍𑌚𑌪𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌤𑌕𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌹𑍀𑌨𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡 ॥ 43 ॥
𑌦𑌶𑌾𑌙𑍍𑌗𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍇
𑌧𑍂𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌰𑌾𑌜 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌸𑍗𑌰𑌭𑍍𑌯𑌕𑌰𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌪𑌾𑌲 ॥ 44 ॥
𑌦𑍀𑌪𑌂 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌯𑍁𑌤𑌮𑌾𑌦𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑍇
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌕𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌜𑌂 𑌘𑍃𑌤𑌾𑌦𑌿-
-𑌤𑍈𑌲𑌾𑌦𑌿𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌮𑌮𑍋𑌘𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇 ॥ 45 ॥
𑌭𑍋𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌲𑍇𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌣𑌰𑌾𑌜 𑌪𑍇𑌯𑌂
𑌚𑍋𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌷𑌡𑍍𑌰𑌸𑌾𑌢𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌨𑍈𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌮𑌥𑍋 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍇
𑌸𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍍 ॥ 46 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌭𑍋𑌜𑌨𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌜𑌲𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑌥𑍋 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ।
𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍁𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶
𑌪𑌿𑌬𑌸𑍍𑌵 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌕𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌿𑌨𑍍 ॥ 47 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌰𑍋𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑌕𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌖𑌮𑌾𑌰𑍍𑌜𑌨𑌾𑌯 ।
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌸𑍁𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌜𑍇𑌨
𑌸𑍁𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌥 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ॥ 48 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌚𑌮𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌚
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌜𑌲𑌂 𑌪𑌿𑌬𑌸𑍍𑌵 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌤𑍇
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍋𑌞𑍍𑌛𑌨𑌂 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌮𑍁𑌖𑍇 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 ॥ 49 ॥
𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑌿𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌫𑌲𑌚𑍂𑌤𑌕𑌾𑌨𑌿
𑌖𑌾𑌰𑍍𑌜𑍂𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍁𑌕𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑌾𑌨𑌿 ।
𑌸𑍁𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ॥ 50 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌜𑌲𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌕𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌤𑍇
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌾𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍋𑌯𑌮𑌥𑍋 𑌪𑌿𑌬𑌸𑍍𑌵
𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌪𑌰𑍇𑌶 ॥ 51 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌥 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂
𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲𑌕𑌂 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑍈 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂
𑌸𑌦𑌾 𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌶𑍋𑌧𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌕𑍇 𑌗𑌣𑍇𑌶
𑌮𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇 ।
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌕𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈-
-𑌰𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌸𑌞𑍍𑌛𑌾𑌦𑌿𑌤𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 ॥ 53 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍀𑌯𑌾𑌵𑌰𑌣𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌤𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑍋𑌪𑌚𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑌾𑌥𑌬𑌨𑍍𑌧𑍋 ॥ 54 ॥
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍇
𑌹𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌭𑍂𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌭𑌾𑌵𑌾𑌂
𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶 ॥ 55 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍋𑌪𑌚𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑍍𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌹𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌵𑌛𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑌾𑌦𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌥 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇
𑌹𑍍𑌯𑌪𑌾𑌰𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 56 ॥
𑌦𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌰𑍂𑌪𑌕𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑍈 ।
𑌪𑌦𑌾𑌰𑍍𑌥𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌯 𑌮𑍋𑌹𑌭𑌾𑌵𑌾𑌤𑍍 ॥ 57 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌶𑌮𑍀𑌦𑌲𑌾𑌨𑌿
𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌦𑌦𑌾𑌮𑌿 ।
𑌹𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬 𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰 𑌦𑍀𑌨𑌪𑌾𑌲
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌦𑍇 𑌤𑍇 ॥ 58 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌬𑌿𑌰𑌂 𑌗𑍁𑌲𑌾𑌲𑌂
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌕𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌭𑍂𑌤𑍈-
-𑌰𑍍𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍍 ॥ 59 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌶𑍁𑌕𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌯𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 ।
𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌕𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃
𑌸𑌭𑌾𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑌿𑌮𑍍 ॥ 60 ॥
𑌵𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌕𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌤𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌂
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌸𑍇𑌵𑌤𑍇 𑌤𑍁
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌭𑍂𑌤𑌾 ॥ 61 ॥
𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌭𑌾𑌗𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌬𑍋𑌧𑌿𑌕𑌾𑌭𑌿𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵𑌂 𑌭𑌜𑌤𑍇 𑌪𑌰𑍇𑌶
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌸𑍁 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌰𑍂𑌪𑌾𑌃 ॥ 62 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌮𑍋𑌦𑌾𑌦𑌯𑌃 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌭𑌾𑌗𑍇
𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌤𑌾 𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌲𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌶𑍁𑌕𑌾𑌦𑌯𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌮 𑌪𑍁𑌰𑍋 𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥ 63 ॥
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌂 𑌜𑌗𑍁𑌶𑍍𑌚
𑌗𑌣𑍇𑌶𑌗𑍀𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍 ।
𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌲𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌥𑍋 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾-
-𑌚𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑍋 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥ 64 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈𑌃
𑌸𑌂𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌭𑌜𑌾𑌮𑌿 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌵𑍈
𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌦𑍀𑌪𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥ 65 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌧𑌰𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌂
𑌤𑌥𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌂 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌤𑌮𑍇𑌵𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌭𑌯𑌙𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌂
𑌮𑌹𑍋𑌦𑌰𑌂 𑌚𑍈𑌕𑌰𑌦𑌂 𑌗𑌜𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 66 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌪𑍋𑌪𑌵𑍀𑌤𑌂 𑌗𑌜𑌕𑌰𑍍𑌣𑌧𑌾𑌰𑌂
𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑍍 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌦𑍍𑌗𑌣𑍇𑌶𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍈𑌃
𑌸𑍁𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌪𑌰𑍇𑌶𑌮𑍍 ॥ 67 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌜𑌪𑌂 𑌵𑍈 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿
𑌸𑍍𑌵𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌗𑌣𑌰𑌾𑌜 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌢𑍁𑌣𑍍𑌢𑍇 ॥ 68 ॥
𑌆𑌰𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰𑌕𑌾𑌦𑌿𑌭𑍂𑌤𑌾-
-𑌮𑌪𑌾𑌰𑌦𑍀𑌪𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰 𑌤𑌾𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌹𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌘𑌹𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 69 ॥
𑌵𑍇𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌕𑍈𑌃 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃
𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌦𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤-
-𑌮𑌪𑌾𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌥 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑍍 ॥ 70 ॥
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌮𑍇𑌕𑌦𑌨𑍍𑌤𑌂
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌸𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌭𑌵𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍈𑌃
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍇𑌶𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍇 ॥ 71 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾
𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌦𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷 𑌭𑌵𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈 ॥ 72 ॥
𑌨𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌪𑌤𑍇 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣
𑌸𑌾𑌷𑍍𑌟𑌾𑌙𑍍𑌗𑌕𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌹𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍇
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌯𑌾𑌶𑍁 ॥ 73 ॥
𑌨𑍍𑌯𑍂𑌨𑌾𑌤𑌿𑌰𑌿𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌚𑍇-
-𑌤𑍍𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 ।
𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌪𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌪𑍂𑌜𑌨𑌂 𑌮𑍇 ॥ 74 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌮𑌸𑍍𑌵 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌾𑌨𑍍
𑌸𑌦𑌾𑌪𑌰𑌾𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾𑌨𑍍 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌫𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶 ॥ 75 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌗𑌜𑌾𑌨𑌨𑍇𑌨
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾𑌭𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯 ।
𑌸𑍍𑌵𑌮𑌸𑍍𑌤𑌕𑍇 𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌧𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑌾𑌨𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 ॥ 76 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌏𑌵 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾-
-𑌦𑍍𑌗𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌧𑌾𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 ।
𑌶𑌿𑌵𑌾𑌦𑌯𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇
𑌗𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌚 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 77 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌮𑍇𑌵
𑌭𑌜𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌣𑌾𑌧𑌿𑌪𑌂 𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌾𑌗𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍁𑌭𑌾𑌵𑍈-
-𑌰𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌗𑌣𑍇𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌖𑍇𑌲𑌯𑌾𑌮𑌿 ॥ 78 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌗𑌣𑌾𑌧𑌿𑌪𑌂 𑌤𑌂
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌜𑌯𑌾𑌮𑌿 ।
𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑌾𑌤𑍁 𑌭𑌾𑌵𑌂
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 79 ॥
𑌗𑌣𑍇𑌶𑌪𑌾𑌦𑍋𑌦𑌕𑌪𑌾𑌨𑌕𑌂 𑌚
𑌹𑍍𑌯𑍁𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌟𑌗𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌲𑍇𑌪𑌨𑌂 𑌤𑍁 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑌾𑌰𑌣𑌕𑌂 𑌸𑍁𑌭𑍋𑌜𑍍𑌯𑌂
𑌲𑌮𑍍𑌬𑍋𑌦𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌹𑌿 𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌶𑍇𑌷𑌮𑍍 ॥ 80 ॥
𑌯𑌂 𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌮𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾
𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌦𑌾 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌵 𑌪𑌾𑌦𑌭𑌕𑍍𑌤𑌂
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌤𑍇 𑌦𑌯𑌾𑌲𑍋 ॥ 81 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌾𑌸𑌕𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌤𑍇 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌰𑌾𑌜 ॥ 82 ॥
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶
𑌸𑍁𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌤𑌥𑌾𑌹𑌮𑍇𑌵 ।
𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌚 𑌕𑌰𑍋𑌮𑌿 𑌨𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌦𑍀𑌯𑌃 ॥ 83 ॥
𑌏𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌮𑌮𑍋𑌘𑌶𑌕𑍍𑌤𑍇
𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌜𑌂 𑌗𑌣𑍇𑌶 ।
𑌮𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌰𑍂𑌪𑍋
𑌭𑌵𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑌲𑌾𑌲𑌸𑍋𑌽𑌹𑌮𑍍 ॥ 84 ॥
𑌗𑌾𑌰𑍍𑌗𑍍𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌗𑍃𑌤𑍍𑌸𑌮𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌾𑌨𑌸𑍀𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌯𑍋𑌗𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 85 ॥
𑌯 𑌏𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌸𑍀𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌪𑌠𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌗𑌾𑌣𑌪𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 86 ॥
𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌯𑍋 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌭𑌾𑌵𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌾𑌲 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 87 ॥
𑌯𑌂 𑌯𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌤𑌂 𑌤𑌂 𑌵𑍈 𑌸𑌫𑌲𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑌃 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 88 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌮𑍗𑌦𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌣𑍇𑌶𑌮𑌾𑌨𑌸𑌪𑍂𑌜𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
gṛtsamada uvāca |
vighneśavīryāṇi vicitrakāṇi
bandījanairmāgadhakaiḥ smṛtāni |
śrutvā samuttiṣṭha gajānana tvaṃ
brāhme jaganmaṅgalakaṃ kuruṣva || 1 ||
evaṃ mayā prārthita vighnarāja-
-ścittena cotthāya bahirgaṇeśaḥ |
taṃ nirgataṃ vīkṣya namanti devāḥ
śambhvādayo yogimukhāstathāham || 2 ||
śaucādikaṃ te parikalpayāmi
heramba vai dantaviśuddhimevam |
vastreṇa samprokṣya mukhāravindaṃ
devaṃ sabhāyāṃ viniveśayāmi || 3 ||
dvijādisarvairabhivanditaṃ ca
śukādibhirmodasumodakādyaiḥ |
sambhāṣya cālokya samutthitaṃ taṃ
sumaṇḍapaṃ kalpya niveśayāmi || 4 ||
ratnaiḥ sudīptaiḥ pratibimbitaṃ taṃ
paśyāmi cittena vināyakaṃ ca |
tatrāsanaṃ ratnasuvarṇayuktaṃ
saṅkalpya devaṃ viniveśayāmi || 5 ||
siddhyā ca buddhyā saha vighnarāja
pādyaṃ kuru premabhareṇa sarvaiḥ |
suvāsitaṃ nīramatho gṛhāṇa
cittena dattaṃ ca sukhoṣṇabhāvam || 6 ||
tataḥ suvastreṇa gaṇeśamādau
samprokṣya dūrvādibhirarcayāmi |
cittena bhāvapriya dīnabandho
mano vilīnaṃ kuru te padābje || 7 ||
karpūrakailādisuvāsitaṃ tu
sukalpitaṃ toyamatho gṛhāṇa |
ācamya tenaiva gajānana tvaṃ
kṛpākaṭākṣeṇa vilokayāśu || 8 ||
pravālamuktāphalahāṭakādyaiḥ
susaṃskṛtaṃ hyantarabhāvakena |
anarghyamarghyaṃ saphalaṃ kuruṣva
mayā pradattaṃ gaṇarāja ḍhuṇḍhe || 9 ||
saugandhyayuktaṃ madhuparkamādyaṃ
saṅkalpitaṃ bhāvayutaṃ gṛhāṇa |
punastathācamya vināyaka tvaṃ
bhaktāṃśca bhakteśa surakṣayāśu || 10 ||
suvāsitaṃ campakajātikādyai-
-stailaṃ mayā kalpitameva ḍhuṇḍhe |
gṛhāṇa tena pravimardayāmi
sarvāṅgamevaṃ tava sevanāya || 11 ||
tataḥ sukhoṣṇena jalena cāha-
-manekatīrthāhṛtakena ḍhuṇḍhe |
cittena śuddhena ca snāpayāmi
snānaṃ mayā dattamatho gṛhāṇa || 12 ||
tataḥ payaḥsnānamacintyabhāva
gṛhāṇa toyasya tathā gaṇeśa |
punardadhisnānamanāmaya tvaṃ
cittena dattaṃ ca jalasya caiva || 13 ||
tato ghṛtasnānamapāravandya
sutīrthajaṃ vighnahara prasīda |
gṛhāṇa cittena sukalpitaṃ tu
tato madhusnānamatho jalasya || 14 ||
suśarkarāyuktamatho gṛhāṇa
snānaṃ mayā kalpitameva ḍhuṇḍhe |
tato jalasnānamaghāpahantṛ
vighneśa māyābhramaṃ vārayāśu || 15 ||
suyakṣapaṅkasthamatho gṛhāṇa
snānaṃ pareśādhipate tataśca |
kaumaṇḍalīsambhavajaṃ kuruṣva
viśuddhamevaṃ parikalpitaṃ tu || 16 ||
tatastu sūktairmanasā gaṇeśaṃ
sampūjya dūrvādibhiralpabhāvaiḥ |
apārakairmaṇḍalabhūtabrahma-
-ṇaspatyakaistaṃ hyabhiṣecayāmi || 17 ||
tataḥ suvastreṇa tu proñchanaṃ tvaṃ
gṛhāṇa cittena mayā sukalpitam |
tato viśuddhena jalena ḍhuṇḍhe
hyācāntamevaṃ kuru vighnarāja || 18 ||
agnau viśuddhe tu gṛhāṇa vastre
hyanarghyamaulye manasā mayā te |
datte paricchādya nijātmadehaṃ
tābhyāṃ mayūreśa janāṃśca pālaya || 19 ||
ācamya vighneśa punastathaiva
cittena dattaṃ mukhamuttarīyam |
gṛhāṇa bhaktapratipālaka tvaṃ
namo yathā tārakasaṃyutaṃ tu || 20 ||
yajñopavītaṃ triguṇasvarūpaṃ
sauvarṇamevaṃ hyahināthabhūtam |
bhāvena dattaṃ gaṇanātha tattvaṃ
gṛhāṇa bhaktoddhṛtikāraṇāya || 21 ||
ācāntamevaṃ manasā pradattaṃ
kuruṣva śuddhena jalena ḍhuṇḍhe |
punaśca kaumaṇḍalakena pāhi viśvaṃ
prabho khelakaraṃ sadā te || 22 ||
udyaddineśābhamatho gṛhāṇa
sindūrakaṃ te manasā pradattam |
sarvāṅgasaṃlepanamādarādvai
kuruṣva heramba ca tena pūrṇam || 23 ||
sahasraśīrṣaṃ manasā mayā tvaṃ
dattaṃ kirīṭaṃ tu suvarṇajaṃ vai |
anekaratnaiḥ khacitaṃ gṛhāṇa
brahmeśa te mastakaśobhanāya || 24 ||
vicitraratnaiḥ kanakena ḍhuṇḍhe
yutāni cittena mayā pareśa |
dattāni nānāpadakuṇḍalāni
gṛhāṇa śūrpaśrutibhūṣaṇāya || 25 ||
śuṇḍāvibhūṣārthamanantakhelin
suvarṇajaṃ kañcukamāgṛhāṇa |
ratnaiśca yuktaṃ manasā mayā ya-
-ddattaṃ prabho tatsaphalaṃ kuruṣva || 26 ||
suvarṇaratnaiśca yutāni ḍhuṇḍhe
sadaikadantābharaṇāni kalpya |
gṛhāṇa cūḍākṛtaye pareśa
dattāni dantasya ca śobhanārtham || 27 ||
ratnaiḥ suvarṇena kṛtāni tāni
gṛhāṇa catvāri mayā prakalpya |
sambhūṣaya tvaṃ kaṭakāni nātha
caturbhujeṣu hyaja vighnahārin || 28 ||
vicitraratnaiḥ khacitaṃ suvarṇa-
-sambhūtakaṃ gṛhya mayā pradattam |
tathāṅgulīṣvaṅgulikaṃ gaṇeśa
cittena saṃśobhaya tatpareśa || 29 ||
vicitraratnaiḥ khacitāni ḍhuṇḍhe
keyūrakāṇi hyatha kalpitāni |
suvarṇajāni pramathādhinātha
gṛhāṇa dattāni tu bāhuṣu tvam || 30 ||
pravālamuktāphalaratnajaistvaṃ
suvarṇasūtraiśca gṛhāṇa kaṇṭhe |
cittena dattā vividhāśca mālā
urodare śobhaya vighnarāja || 31 ||
candraṃ lalāṭe gaṇanātha pūrṇaṃ
vṛddhikṣayābhyāṃ tu vihīnamādyam |
saṃśobhaya tvaṃ varasaṃyutaṃ te
bhaktipriyatvaṃ prakaṭīkuruṣva || 32 ||
cintāmaṇiṃ cintitadaṃ pareśa
hṛddeśagaṃ jyotirmayaṃ kuruṣva |
maṇiṃ sadānandasukhapradaṃ ca
vighneśa dīnārthada pālayasva || 33 ||
nābhau phaṇīśaṃ ca sahasraśīrṣaṃ
saṃveṣṭanenaiva gaṇādhinātha |
bhaktaṃ subhūṣaṃ kuru bhūṣaṇena
varapradānaṃ saphalaṃ pareśa || 34 ||
kaṭītaṭe ratnasuvarṇayuktāṃ
kāñcīṃ sucittena ca dhārayāmi |
vighneśa jyotirgaṇadīpanīṃ te
prasīda bhaktaṃ kuru māṃ dayābdhe || 35 ||
heramba te ratnasuvarṇayukte
sunūpure mañjirake tathaiva |
sukiṅkiṇīnādayute subuddhyā
supādayoḥ śobhaya me pradatte || 36 ||
ityādi nānāvidhabhūṣaṇāni
tavecchayā mānasakalpitāni |
sambhūṣayāmyeva tvadaṅgakeṣu
vicitradhātuprabhavāni ḍhuṇḍhe || 37 ||
sucandanaṃ raktamamoghavīryaṃ
sugharṣitaṃ hyaṣṭakagandhamukhyaiḥ |
yuktaṃ mayā kalpitamekadanta
gṛhāṇa te tvaṅgavilepanārtham || 38 ||
lipteṣu vaicitryamathāṣṭagandhai-
-raṅgeṣu te'haṃ prakaromi citram |
prasīda cittena vināyaka tvaṃ
tataḥ suraktaṃ ravimeva phāle || 39 ||
ghṛtena vai kuṅkumakena raktān
sutaṇḍulāṃste parikalpayāmi |
phāle gaṇādhyakṣa gṛhāṇa pāhi
bhaktān subhaktipriya dīnabandho || 40 ||
gṛhāṇa bho campakamālatīni
jalapaṅkajāni sthalapaṅkajāni |
cittena dattāni ca mallikāni
puṣpāṇi nānāvidhavṛkṣajāni || 41 ||
puṣpopari tvaṃ manasā gṛhāṇa
heramba mandāraśamīdalāni |
mayā sucittena prakalpitāni
hyapārakāṇi praṇavākṛte tu || 42 ||
dūrvāṅkurānvai manasā pradattāṃ-
-stripañcapatrairyutakāṃśca snigdhān |
gṛhāṇa vighneśvara saṅkhyayā tvaṃ
hīnāṃśca sarvopari vakratuṇḍa || 43 ||
daśāṅgabhūtaṃ manasā mayā te
dhūpaṃ pradattaṃ gaṇarāja ḍhuṇḍhe |
gṛhāṇa saurabhyakaraṃ pareśa
siddhyā ca buddhyā saha bhaktapāla || 44 ||
dīpaṃ suvartyā yutamādarātte
dattaṃ mayā mānasakaṃ gaṇeśa |
gṛhāṇa nānāvidhajaṃ ghṛtādi-
-tailādisambhūtamamoghadṛṣṭe || 45 ||
bhojyaṃ ca lehyaṃ gaṇarāja peyaṃ
coṣyaṃ ca nānāvidhaṣaḍrasāḍhyam |
gṛhāṇa naivedyamatho mayā te
sukalpitaṃ puṣṭipate mahātman || 46 ||
suvāsitaṃ bhojanamadhyabhāge
jalaṃ mayā dattamatho gṛhāṇa |
kamaṇḍalusthaṃ manasā gaṇeśa
pibasva viśvādikatṛptikārin || 47 ||
tataḥ karodvartanakaṃ gṛhāṇa
saugandhyayuktaṃ mukhamārjanāya |
suvāsitenaiva sutīrthajena
sukalpitaṃ nātha gṛhāṇa ḍhuṇḍhe || 48 ||
punastathācamya suvāsitaṃ ca
dattaṃ mayā tīrthajalaṃ pibasva |
prakalpya vighneśa tataḥ paraṃ te
samproñchanaṃ hastamukhe karomi || 49 ||
drākṣādirambhāphalacūtakāni
khārjūrakārkandhukadāḍimāni |
susvādayuktāni mayā prakalpya
gṛhāṇa dattāni phalāni ḍhuṇḍhe || 50 ||
punarjalenaiva karādikaṃ te
saṅkṣālayāmi manasā gaṇeśa |
suvāsitaṃ toyamatho pibasva
mayā pradattaṃ manasā pareśa || 51 ||
aṣṭāṅgayuktaṃ gaṇanātha dattaṃ
tāmbūlakaṃ te manasā mayā vai |
gṛhāṇa vighneśvara bhāvayuktaṃ
sadā sakṛttuṇḍaviśodhanārtham || 52 ||
tato mayā kalpitake gaṇeśa
mahāsane ratnasuvarṇayukte |
mandārakārpāsakayuktavastrai-
-ranarghyasañchāditake prasīda || 53 ||
tatastvadīyāvaraṇaṃ pareśa
sampūjayāmi manasā yathāvat |
nānopacāraiḥ paramapriyaistu
tvatprītikāmārthamanāthabandho || 54 ||
gṛhāṇa lambodara dakṣiṇāṃ te
hyasaṅkhyabhūtāṃ manasā pradattām |
sauvarṇamudrādikamukhyabhāvāṃ
pāhi prabho viśvamidaṃ gaṇeśa || 55 ||
rājopacārānvividhāngṛhāṇa
hastyaśvachatrādikamādarādvai |
cittena dattān gaṇanātha ḍhuṇḍhe
hyapārasaṅkhyān sthirajaṅgamāṃste || 56 ||
dānāya nānāvidharūpakāṃste
gṛhāṇa dattānmanasā mayā vai |
padārthabhūtān sthirajaṅgamāṃśca
heramba māṃ tāraya mohabhāvāt || 57 ||
mandārapuṣpāṇi śamīdalāni
dūrvāṅkurāṃste manasā dadāmi |
heramba lambodara dīnapāla
gṛhāṇa bhaktaṃ kuru māṃ pade te || 58 ||
tato haridrāmabiraṃ gulālaṃ
sindūrakaṃ te parikalpayāmi |
suvāsitaṃ vastu suvāsabhūtai-
-rgṛhāṇa brahmeśvara śobhanārtham || 59 ||
tataḥ śukādyāḥ śivaviṣṇumukhyā
indrādayaḥ śeṣamukhāstathānye |
munīndrakāḥ sevakabhāvayuktāḥ
sabhāsanasthaṃ praṇamanti ḍhuṇḍhim || 60 ||
vāmāṅgake śaktiyutā gaṇeśaṃ
siddhistu nānāvidhasiddhibhistam |
atyantabhāvena susevate tu
māyāsvarūpā paramārthabhūtā || 61 ||
gaṇeśvaraṃ dakṣiṇabhāgasaṃsthā
buddhiḥ kalābhiśca subodhikābhiḥ |
vidyābhirevaṃ bhajate pareśa
māyāsu sāṅkhyapradacittarūpāḥ || 62 ||
pramodamodādayaḥ pṛṣṭhabhāge
gaṇeśvaraṃ bhāvayutā bhajante |
bhakteśvarā mudgalaśambhumukhyāḥ
śukādayastaṃ sma puro bhajante || 63 ||
gandharvamukhyā madhuraṃ jaguśca
gaṇeśagītaṃ vividhasvarūpam |
nṛtyaṃ kalāyuktamatho purastā-
-ccakrustathā hyapsaraso vicitram || 64 ||
ityādinānāvidhabhāvayuktaiḥ
saṃsevitaṃ vighnapatiṃ bhajāmi |
cittena dhyātvā tu nirañjanaṃ vai
karomi nānāvidhadīpayuktam || 65 ||
caturbhujaṃ pāśadharaṃ gaṇeśaṃ
tathāṅkuśaṃ dantayutaṃ tamevam |
trinetrayuktaṃ tvabhayaṅkaraṃ taṃ
mahodaraṃ caikaradaṃ gajāsyam || 66 ||
sarpopavītaṃ gajakarṇadhāraṃ
vibhūtibhiḥ sevitapādapadmam |
dhyāyedgaṇeśaṃ vividhaprakāraiḥ
supūjitaṃ śaktiyutaṃ pareśam || 67 ||
tato japaṃ vai manasā karomi
svamūlamantrasya vidhānayuktam |
asaṅkhyabhūtaṃ gaṇarāja haste
samarpayāmyeva gṛhāṇa ḍhuṇḍhe || 68 ||
ārārtikāṃ karpūrakādibhūtā-
-mapāradīpāṃ prakaromi pūrṇām |
cittena lambodara tāṃ gṛhāṇa
hyajñānadhvāntāghaharāṃ nijānām || 69 ||
vedeṣu vighneśvarakaiḥ sumantraiḥ
sumantritaṃ puṣpadalaṃ prabhūtam |
gṛhāṇa cittena mayā pradatta-
-mapāravṛttyā tvatha mantrapuṣpam || 70 ||
apāravṛtyā stutimekadantaṃ
gṛhāṇa cittena kṛtāṃ gaṇeśa |
yuktāṃ śrutismārtabhavaiḥ purāṇaiḥ
sarvaiḥ pareśādhipate mayā te || 71 ||
pradakṣiṇā mānasakalpitāstā
gṛhāṇa lambodara bhāvayuktāḥ |
saṅkhyāvihīnā vividhasvarūpā
bhaktān sadā rakṣa bhavārṇavādvai || 72 ||
natiṃ tato vighnapate gṛhāṇa
sāṣṭāṅgakādyāṃ vividhasvarūpām |
saṅkhyāvihīnāṃ manasā kṛtāṃ te
siddhyā ca buddhyā paripālayāśu || 73 ||
nyūnātiriktaṃ tu mayā kṛtaṃ ce-
-ttadarthamante manasā gṛhāṇa |
dūrvāṅkurānvighnapate pradattān
sampūrṇamevaṃ kuru pūjanaṃ me || 74 ||
kṣamasva vighnādhipate madīyān
sadāparādhān vividhasvarūpān |
bhaktiṃ madīyāṃ saphalāṃ kuruṣva
samprārthayāmi manasā gaṇeśa || 75 ||
tataḥ prasannena gajānanena
dattaṃ prasādaṃ śirasābhivandya |
svamastake taṃ paridhārayāmi
cittena vighneśvaramānato'smi || 76 ||
utthāya vighneśvara eva tasmā-
-dgatastatastvantaradhānaśaktyā |
śivādayastaṃ praṇipatya sarve
gatāḥ sucittena ca cintayāmi || 77 ||
sarvānnamaskṛtya tato'hameva
bhajāmi cittena gaṇādhipaṃ tam |
svasthānamāgatya mahānubhāvai-
-rbhaktairgaṇeśasya ca khelayāmi || 78 ||
evaṃ trikāleṣu gaṇādhipaṃ taṃ
cittena nityaṃ paripūjayāmi |
tenaiva tuṣṭaḥ pradadātu bhāvaṃ
viśveśvaro bhaktimayaṃ tu mahyam || 79 ||
gaṇeśapādodakapānakaṃ ca
hyucchiṣṭagandhasya sulepanaṃ tu |
nirmālyasandhāraṇakaṃ subhojyaṃ
lambodarasyāstu hi bhuktaśeṣam || 80 ||
yaṃ yaṃ karomyeva tadeva dīkṣā
gaṇeśvarasyāstu sadā gaṇeśa |
prasīda nityaṃ tava pādabhaktaṃ
kuruṣva māṃ brahmapate dayālo || 81 ||
tatastu śayyāṃ parikalpayāmi
mandārakārpāsakavastrayuktām |
suvāsapuṣpādibhirarcitāṃ
te gṛhāṇa nidrāṃ kuru vighnarāja || 82 ||
siddhyā ca buddhyā sahitaṃ gaṇeśa
sunidritaṃ vīkṣya tathāhameva |
gatvā svavāsaṃ ca karomi nidrāṃ
dhyātvā hṛdi brahmapatiṃ tadīyaḥ || 83 ||
etādṛśaṃ saukhyamamoghaśakte
dehi prabho mānasajaṃ gaṇeśa |
mahyaṃ ca tenaiva kṛtārtharūpo
bhavāmi bhaktirasalālaso'ham || 84 ||
gārgya uvāca |
evaṃ nityaṃ mahārāja gṛtsamado mahāyaśāḥ |
cakāra mānasīṃ pūjāṃ yogīndrāṇāṃ guruḥ svayam || 85 ||
ya etāṃ mānasīṃ pūjāṃ kariṣyati narottamaḥ |
paṭhiṣyati sadā so'pi gāṇapatyo bhaviṣyati || 86 ||
śrāvayiṣyati yo martyaḥ śroṣyate bhāvasaṃyutaḥ |
sa krameṇa mahīpāla brahmabhūto bhaviṣyati || 87 ||
yaṃ yamicchati taṃ taṃ vai saphalaṃ tasya jāyate |
ante svānandagaḥ so'pi yogivandyo bhaviṣyati || 88 ||
iti śrīmadāntye maudgalye gaṇeśamānasapūjā sampūrṇam |
Sanskrit — Devanagari (original)
गृत्समद उवाच ।
विघ्नेशवीर्याणि विचित्रकाणि
बन्दीजनैर्मागधकैः स्मृतानि ।
श्रुत्वा समुत्तिष्ठ गजानन त्वं
ब्राह्मे जगन्मङ्गलकं कुरुष्व ॥ 1 ॥
एवं मया प्रार्थित विघ्नराज-
-श्चित्तेन चोत्थाय बहिर्गणेशः ।
तं निर्गतं वीक्ष्य नमन्ति देवाः
शम्भ्वादयो योगिमुखास्तथाहम् ॥ 2 ॥
शौचादिकं ते परिकल्पयामि
हेरम्ब वै दन्तविशुद्धिमेवम् ।
वस्त्रेण सम्प्रोक्ष्य मुखारविन्दं
देवं सभायां विनिवेशयामि ॥ 3 ॥
द्विजादिसर्वैरभिवन्दितं च
शुकादिभिर्मोदसुमोदकाद्यैः ।
सम्भाष्य चालोक्य समुत्थितं तं
सुमण्डपं कल्प्य निवेशयामि ॥ 4 ॥
रत्नैः सुदीप्तैः प्रतिबिम्बितं तं
पश्यामि चित्तेन विनायकं च ।
तत्रासनं रत्नसुवर्णयुक्तं
सङ्कल्प्य देवं विनिवेशयामि ॥ 5 ॥
सिद्ध्या च बुद्ध्या सह विघ्नराज
पाद्यं कुरु प्रेमभरेण सर्वैः ।
सुवासितं नीरमथो गृहाण
चित्तेन दत्तं च सुखोष्णभावम् ॥ 6 ॥
ततः सुवस्त्रेण गणेशमादौ
सम्प्रोक्ष्य दूर्वादिभिरर्चयामि ।
चित्तेन भावप्रिय दीनबन्धो
मनो विलीनं कुरु ते पदाब्जे ॥ 7 ॥
कर्पूरकैलादिसुवासितं तु
सुकल्पितं तोयमथो गृहाण ।
आचम्य तेनैव गजानन त्वं
कृपाकटाक्षेण विलोकयाशु ॥ 8 ॥
प्रवालमुक्ताफलहाटकाद्यैः
सुसंस्कृतं ह्यन्तरभावकेन ।
अनर्घ्यमर्घ्यं सफलं कुरुष्व
मया प्रदत्तं गणराज ढुण्ढे ॥ 9 ॥
सौगन्ध्ययुक्तं मधुपर्कमाद्यं
सङ्कल्पितं भावयुतं गृहाण ।
पुनस्तथाचम्य विनायक त्वं
भक्तांश्च भक्तेश सुरक्षयाशु ॥ 10 ॥
सुवासितं चम्पकजातिकाद्यै-
-स्तैलं मया कल्पितमेव ढुण्ढे ।
गृहाण तेन प्रविमर्दयामि
सर्वाङ्गमेवं तव सेवनाय ॥ 11 ॥
ततः सुखोष्णेन जलेन चाह-
-मनेकतीर्थाहृतकेन ढुण्ढे ।
चित्तेन शुद्धेन च स्नापयामि
स्नानं मया दत्तमथो गृहाण ॥ 12 ॥
ततः पयःस्नानमचिन्त्यभाव
गृहाण तोयस्य तथा गणेश ।
पुनर्दधिस्नानमनामय त्वं
चित्तेन दत्तं च जलस्य चैव ॥ 13 ॥
ततो घृतस्नानमपारवन्द्य
सुतीर्थजं विघ्नहर प्रसीद ।
गृहाण चित्तेन सुकल्पितं तु
ततो मधुस्नानमथो जलस्य ॥ 14 ॥
सुशर्करायुक्तमथो गृहाण
स्नानं मया कल्पितमेव ढुण्ढे ।
ततो जलस्नानमघापहन्तृ
विघ्नेश मायाभ्रमं वारयाशु ॥ 15 ॥
सुयक्षपङ्कस्थमथो गृहाण
स्नानं परेशाधिपते ततश्च ।
कौमण्डलीसम्भवजं कुरुष्व
विशुद्धमेवं परिकल्पितं तु ॥ 16 ॥
ततस्तु सूक्तैर्मनसा गणेशं
सम्पूज्य दूर्वादिभिरल्पभावैः ।
अपारकैर्मण्डलभूतब्रह्म-
-णस्पत्यकैस्तं ह्यभिषेचयामि ॥ 17 ॥
ततः सुवस्त्रेण तु प्रोञ्छनं त्वं
गृहाण चित्तेन मया सुकल्पितम् ।
ततो विशुद्धेन जलेन ढुण्ढे
ह्याचान्तमेवं कुरु विघ्नराज ॥ 18 ॥
अग्नौ विशुद्धे तु गृहाण वस्त्रे
ह्यनर्घ्यमौल्ये मनसा मया ते ।
दत्ते परिच्छाद्य निजात्मदेहं
ताभ्यां मयूरेश जनांश्च पालय ॥ 19 ॥
आचम्य विघ्नेश पुनस्तथैव
चित्तेन दत्तं मुखमुत्तरीयम् ।
गृहाण भक्तप्रतिपालक त्वं
नमो यथा तारकसंयुतं तु ॥ 20 ॥
यज्ञोपवीतं त्रिगुणस्वरूपं
सौवर्णमेवं ह्यहिनाथभूतम् ।
भावेन दत्तं गणनाथ तत्त्वं
गृहाण भक्तोद्धृतिकारणाय ॥ 21 ॥
आचान्तमेवं मनसा प्रदत्तं
कुरुष्व शुद्धेन जलेन ढुण्ढे ।
पुनश्च कौमण्डलकेन पाहि विश्वं
प्रभो खेलकरं सदा ते ॥ 22 ॥
उद्यद्दिनेशाभमथो गृहाण
सिन्दूरकं ते मनसा प्रदत्तम् ।
सर्वाङ्गसंलेपनमादराद्वै
कुरुष्व हेरम्ब च तेन पूर्णम् ॥ 23 ॥
सहस्रशीर्षं मनसा मया त्वं
दत्तं किरीटं तु सुवर्णजं वै ।
अनेकरत्नैः खचितं गृहाण
ब्रह्मेश ते मस्तकशोभनाय ॥ 24 ॥
विचित्ररत्नैः कनकेन ढुण्ढे
युतानि चित्तेन मया परेश ।
दत्तानि नानापदकुण्डलानि
गृहाण शूर्पश्रुतिभूषणाय ॥ 25 ॥
शुण्डाविभूषार्थमनन्तखेलिन्
सुवर्णजं कञ्चुकमागृहाण ।
रत्नैश्च युक्तं मनसा मया य-
-द्दत्तं प्रभो तत्सफलं कुरुष्व ॥ 26 ॥
सुवर्णरत्नैश्च युतानि ढुण्ढे
सदैकदन्ताभरणानि कल्प्य ।
गृहाण चूडाकृतये परेश
दत्तानि दन्तस्य च शोभनार्थम् ॥ 27 ॥
रत्नैः सुवर्णेन कृतानि तानि
गृहाण चत्वारि मया प्रकल्प्य ।
सम्भूषय त्वं कटकानि नाथ
चतुर्भुजेषु ह्यज विघ्नहारिन् ॥ 28 ॥
विचित्ररत्नैः खचितं सुवर्ण-
-सम्भूतकं गृह्य मया प्रदत्तम् ।
तथाङ्गुलीष्वङ्गुलिकं गणेश
चित्तेन संशोभय तत्परेश ॥ 29 ॥
विचित्ररत्नैः खचितानि ढुण्ढे
केयूरकाणि ह्यथ कल्पितानि ।
सुवर्णजानि प्रमथाधिनाथ
गृहाण दत्तानि तु बाहुषु त्वम् ॥ 30 ॥
प्रवालमुक्ताफलरत्नजैस्त्वं
सुवर्णसूत्रैश्च गृहाण कण्ठे ।
चित्तेन दत्ता विविधाश्च माला
उरोदरे शोभय विघ्नराज ॥ 31 ॥
चन्द्रं ललाटे गणनाथ पूर्णं
वृद्धिक्षयाभ्यां तु विहीनमाद्यम् ।
संशोभय त्वं वरसंयुतं ते
भक्तिप्रियत्वं प्रकटीकुरुष्व ॥ 32 ॥
चिन्तामणिं चिन्तितदं परेश
हृद्देशगं ज्योतिर्मयं कुरुष्व ।
मणिं सदानन्दसुखप्रदं च
विघ्नेश दीनार्थद पालयस्व ॥ 33 ॥
नाभौ फणीशं च सहस्रशीर्षं
संवेष्टनेनैव गणाधिनाथ ।
भक्तं सुभूषं कुरु भूषणेन
वरप्रदानं सफलं परेश ॥ 34 ॥
कटीतटे रत्नसुवर्णयुक्तां
काञ्चीं सुचित्तेन च धारयामि ।
विघ्नेश ज्योतिर्गणदीपनीं ते
प्रसीद भक्तं कुरु मां दयाब्धे ॥ 35 ॥
हेरम्ब ते रत्नसुवर्णयुक्ते
सुनूपुरे मञ्जिरके तथैव ।
सुकिङ्किणीनादयुते सुबुद्ध्या
सुपादयोः शोभय मे प्रदत्ते ॥ 36 ॥
इत्यादि नानाविधभूषणानि
तवेच्छया मानसकल्पितानि ।
सम्भूषयाम्येव त्वदङ्गकेषु
विचित्रधातुप्रभवानि ढुण्ढे ॥ 37 ॥
सुचन्दनं रक्तममोघवीर्यं
सुघर्षितं ह्यष्टकगन्धमुख्यैः ।
युक्तं मया कल्पितमेकदन्त
गृहाण ते त्वङ्गविलेपनार्थम् ॥ 38 ॥
लिप्तेषु वैचित्र्यमथाष्टगन्धै-
-रङ्गेषु तेऽहं प्रकरोमि चित्रम् ।
प्रसीद चित्तेन विनायक त्वं
ततः सुरक्तं रविमेव फाले ॥ 39 ॥
घृतेन वै कुङ्कुमकेन रक्तान्
सुतण्डुलांस्ते परिकल्पयामि ।
फाले गणाध्यक्ष गृहाण पाहि
भक्तान् सुभक्तिप्रिय दीनबन्धो ॥ 40 ॥
गृहाण भो चम्पकमालतीनि
जलपङ्कजानि स्थलपङ्कजानि ।
चित्तेन दत्तानि च मल्लिकानि
पुष्पाणि नानाविधवृक्षजानि ॥ 41 ॥
पुष्पोपरि त्वं मनसा गृहाण
हेरम्ब मन्दारशमीदलानि ।
मया सुचित्तेन प्रकल्पितानि
ह्यपारकाणि प्रणवाकृते तु ॥ 42 ॥
दूर्वाङ्कुरान्वै मनसा प्रदत्तां-
-स्त्रिपञ्चपत्रैर्युतकांश्च स्निग्धान् ।
गृहाण विघ्नेश्वर सङ्ख्यया त्वं
हीनांश्च सर्वोपरि वक्रतुण्ड ॥ 43 ॥
दशाङ्गभूतं मनसा मया ते
धूपं प्रदत्तं गणराज ढुण्ढे ।
गृहाण सौरभ्यकरं परेश
सिद्ध्या च बुद्ध्या सह भक्तपाल ॥ 44 ॥
दीपं सुवर्त्या युतमादरात्ते
दत्तं मया मानसकं गणेश ।
गृहाण नानाविधजं घृतादि-
-तैलादिसम्भूतममोघदृष्टे ॥ 45 ॥
भोज्यं च लेह्यं गणराज पेयं
चोष्यं च नानाविधषड्रसाढ्यम् ।
गृहाण नैवेद्यमथो मया ते
सुकल्पितं पुष्टिपते महात्मन् ॥ 46 ॥
सुवासितं भोजनमध्यभागे
जलं मया दत्तमथो गृहाण ।
कमण्डलुस्थं मनसा गणेश
पिबस्व विश्वादिकतृप्तिकारिन् ॥ 47 ॥
ततः करोद्वर्तनकं गृहाण
सौगन्ध्ययुक्तं मुखमार्जनाय ।
सुवासितेनैव सुतीर्थजेन
सुकल्पितं नाथ गृहाण ढुण्ढे ॥ 48 ॥
पुनस्तथाचम्य सुवासितं च
दत्तं मया तीर्थजलं पिबस्व ।
प्रकल्प्य विघ्नेश ततः परं ते
सम्प्रोञ्छनं हस्तमुखे करोमि ॥ 49 ॥
द्राक्षादिरम्भाफलचूतकानि
खार्जूरकार्कन्धुकदाडिमानि ।
सुस्वादयुक्तानि मया प्रकल्प्य
गृहाण दत्तानि फलानि ढुण्ढे ॥ 50 ॥
पुनर्जलेनैव करादिकं ते
सङ्क्षालयामि मनसा गणेश ।
सुवासितं तोयमथो पिबस्व
मया प्रदत्तं मनसा परेश ॥ 51 ॥
अष्टाङ्गयुक्तं गणनाथ दत्तं
ताम्बूलकं ते मनसा मया वै ।
गृहाण विघ्नेश्वर भावयुक्तं
सदा सकृत्तुण्डविशोधनार्थम् ॥ 52 ॥
ततो मया कल्पितके गणेश
महासने रत्नसुवर्णयुक्ते ।
मन्दारकार्पासकयुक्तवस्त्रै-
-रनर्घ्यसञ्छादितके प्रसीद ॥ 53 ॥
ततस्त्वदीयावरणं परेश
सम्पूजयामि मनसा यथावत् ।
नानोपचारैः परमप्रियैस्तु
त्वत्प्रीतिकामार्थमनाथबन्धो ॥ 54 ॥
गृहाण लम्बोदर दक्षिणां ते
ह्यसङ्ख्यभूतां मनसा प्रदत्ताम् ।
सौवर्णमुद्रादिकमुख्यभावां
पाहि प्रभो विश्वमिदं गणेश ॥ 55 ॥
राजोपचारान्विविधान्गृहाण
हस्त्यश्वछत्रादिकमादराद्वै ।
चित्तेन दत्तान् गणनाथ ढुण्ढे
ह्यपारसङ्ख्यान् स्थिरजङ्गमांस्ते ॥ 56 ॥
दानाय नानाविधरूपकांस्ते
गृहाण दत्तान्मनसा मया वै ।
पदार्थभूतान् स्थिरजङ्गमांश्च
हेरम्ब मां तारय मोहभावात् ॥ 57 ॥
मन्दारपुष्पाणि शमीदलानि
दूर्वाङ्कुरांस्ते मनसा ददामि ।
हेरम्ब लम्बोदर दीनपाल
गृहाण भक्तं कुरु मां पदे ते ॥ 58 ॥
ततो हरिद्रामबिरं गुलालं
सिन्दूरकं ते परिकल्पयामि ।
सुवासितं वस्तु सुवासभूतै-
-र्गृहाण ब्रह्मेश्वर शोभनार्थम् ॥ 59 ॥
ततः शुकाद्याः शिवविष्णुमुख्या
इन्द्रादयः शेषमुखास्तथान्ये ।
मुनीन्द्रकाः सेवकभावयुक्ताः
सभासनस्थं प्रणमन्ति ढुण्ढिम् ॥ 60 ॥
वामाङ्गके शक्तियुता गणेशं
सिद्धिस्तु नानाविधसिद्धिभिस्तम् ।
अत्यन्तभावेन सुसेवते तु
मायास्वरूपा परमार्थभूता ॥ 61 ॥
गणेश्वरं दक्षिणभागसंस्था
बुद्धिः कलाभिश्च सुबोधिकाभिः ।
विद्याभिरेवं भजते परेश
मायासु साङ्ख्यप्रदचित्तरूपाः ॥ 62 ॥
प्रमोदमोदादयः पृष्ठभागे
गणेश्वरं भावयुता भजन्ते ।
भक्तेश्वरा मुद्गलशम्भुमुख्याः
शुकादयस्तं स्म पुरो भजन्ते ॥ 63 ॥
गन्धर्वमुख्या मधुरं जगुश्च
गणेशगीतं विविधस्वरूपम् ।
नृत्यं कलायुक्तमथो पुरस्ता-
-च्चक्रुस्तथा ह्यप्सरसो विचित्रम् ॥ 64 ॥
इत्यादिनानाविधभावयुक्तैः
संसेवितं विघ्नपतिं भजामि ।
चित्तेन ध्यात्वा तु निरञ्जनं वै
करोमि नानाविधदीपयुक्तम् ॥ 65 ॥
चतुर्भुजं पाशधरं गणेशं
तथाङ्कुशं दन्तयुतं तमेवम् ।
त्रिनेत्रयुक्तं त्वभयङ्करं तं
महोदरं चैकरदं गजास्यम् ॥ 66 ॥
सर्पोपवीतं गजकर्णधारं
विभूतिभिः सेवितपादपद्मम् ।
ध्यायेद्गणेशं विविधप्रकारैः
सुपूजितं शक्तियुतं परेशम् ॥ 67 ॥
ततो जपं वै मनसा करोमि
स्वमूलमन्त्रस्य विधानयुक्तम् ।
असङ्ख्यभूतं गणराज हस्ते
समर्पयाम्येव गृहाण ढुण्ढे ॥ 68 ॥
आरार्तिकां कर्पूरकादिभूता-
-मपारदीपां प्रकरोमि पूर्णाम् ।
चित्तेन लम्बोदर तां गृहाण
ह्यज्ञानध्वान्ताघहरां निजानाम् ॥ 69 ॥
वेदेषु विघ्नेश्वरकैः सुमन्त्रैः
सुमन्त्रितं पुष्पदलं प्रभूतम् ।
गृहाण चित्तेन मया प्रदत्त-
-मपारवृत्त्या त्वथ मन्त्रपुष्पम् ॥ 70 ॥
अपारवृत्या स्तुतिमेकदन्तं
गृहाण चित्तेन कृतां गणेश ।
युक्तां श्रुतिस्मार्तभवैः पुराणैः
सर्वैः परेशाधिपते मया ते ॥ 71 ॥
प्रदक्षिणा मानसकल्पितास्ता
गृहाण लम्बोदर भावयुक्ताः ।
सङ्ख्याविहीना विविधस्वरूपा
भक्तान् सदा रक्ष भवार्णवाद्वै ॥ 72 ॥
नतिं ततो विघ्नपते गृहाण
साष्टाङ्गकाद्यां विविधस्वरूपाम् ।
सङ्ख्याविहीनां मनसा कृतां ते
सिद्ध्या च बुद्ध्या परिपालयाशु ॥ 73 ॥
न्यूनातिरिक्तं तु मया कृतं चे-
-त्तदर्थमन्ते मनसा गृहाण ।
दूर्वाङ्कुरान्विघ्नपते प्रदत्तान्
सम्पूर्णमेवं कुरु पूजनं मे ॥ 74 ॥
क्षमस्व विघ्नाधिपते मदीयान्
सदापराधान् विविधस्वरूपान् ।
भक्तिं मदीयां सफलां कुरुष्व
सम्प्रार्थयामि मनसा गणेश ॥ 75 ॥
ततः प्रसन्नेन गजाननेन
दत्तं प्रसादं शिरसाभिवन्द्य ।
स्वमस्तके तं परिधारयामि
चित्तेन विघ्नेश्वरमानतोऽस्मि ॥ 76 ॥
उत्थाय विघ्नेश्वर एव तस्मा-
-द्गतस्ततस्त्वन्तरधानशक्त्या ।
शिवादयस्तं प्रणिपत्य सर्वे
गताः सुचित्तेन च चिन्तयामि ॥ 77 ॥
सर्वान्नमस्कृत्य ततोऽहमेव
भजामि चित्तेन गणाधिपं तम् ।
स्वस्थानमागत्य महानुभावै-
-र्भक्तैर्गणेशस्य च खेलयामि ॥ 78 ॥
एवं त्रिकालेषु गणाधिपं तं
चित्तेन नित्यं परिपूजयामि ।
तेनैव तुष्टः प्रददातु भावं
विश्वेश्वरो भक्तिमयं तु मह्यम् ॥ 79 ॥
गणेशपादोदकपानकं च
ह्युच्छिष्टगन्धस्य सुलेपनं तु ।
निर्माल्यसन्धारणकं सुभोज्यं
लम्बोदरस्यास्तु हि भुक्तशेषम् ॥ 80 ॥
यं यं करोम्येव तदेव दीक्षा
गणेश्वरस्यास्तु सदा गणेश ।
प्रसीद नित्यं तव पादभक्तं
कुरुष्व मां ब्रह्मपते दयालो ॥ 81 ॥
ततस्तु शय्यां परिकल्पयामि
मन्दारकार्पासकवस्त्रयुक्ताम् ।
सुवासपुष्पादिभिरर्चितां
ते गृहाण निद्रां कुरु विघ्नराज ॥ 82 ॥
सिद्ध्या च बुद्ध्या सहितं गणेश
सुनिद्रितं वीक्ष्य तथाहमेव ।
गत्वा स्ववासं च करोमि निद्रां
ध्यात्वा हृदि ब्रह्मपतिं तदीयः ॥ 83 ॥
एतादृशं सौख्यममोघशक्ते
देहि प्रभो मानसजं गणेश ।
मह्यं च तेनैव कृतार्थरूपो
भवामि भक्तिरसलालसोऽहम् ॥ 84 ॥
गार्ग्य उवाच ।
एवं नित्यं महाराज गृत्समदो महायशाः ।
चकार मानसीं पूजां योगीन्द्राणां गुरुः स्वयम् ॥ 85 ॥
य एतां मानसीं पूजां करिष्यति नरोत्तमः ।
पठिष्यति सदा सोऽपि गाणपत्यो भविष्यति ॥ 86 ॥
श्रावयिष्यति यो मर्त्यः श्रोष्यते भावसंयुतः ।
स क्रमेण महीपाल ब्रह्मभूतो भविष्यति ॥ 87 ॥
यं यमिच्छति तं तं वै सफलं तस्य जायते ।
अन्ते स्वानन्दगः सोऽपि योगिवन्द्यो भविष्यति ॥ 88 ॥
इति श्रीमदान्त्ये मौद्गल्ये गणेशमानसपूजा सम्पूर्णम् ।
gṛtsamada uvāca |
vighneśavīryāṇi vicitrakāṇi
bandījanairmāgadhakaiḥ smṛtāni |
śrutvā samuttiṣṭha gajānana tvaṃ
brāhme jaganmaṅgalakaṃ kuruṣva || 1 ||
evaṃ mayā prārthita vighnarāja-
-ścittena cotthāya bahirgaṇeśaḥ |
taṃ nirgataṃ vīkṣya namanti devāḥ
śambhvādayo yogimukhāstathāham || 2 ||
śaucādikaṃ te parikalpayāmi
heramba vai dantaviśuddhimevam |
vastreṇa samprokṣya mukhāravindaṃ
devaṃ sabhāyāṃ viniveśayāmi || 3 ||
dvijādisarvairabhivanditaṃ ca
śukādibhirmodasumodakādyaiḥ |
sambhāṣya cālokya samutthitaṃ taṃ
sumaṇḍapaṃ kalpya niveśayāmi || 4 ||
ratnaiḥ sudīptaiḥ pratibimbitaṃ taṃ
paśyāmi cittena vināyakaṃ ca |
tatrāsanaṃ ratnasuvarṇayuktaṃ
saṅkalpya devaṃ viniveśayāmi || 5 ||
siddhyā ca buddhyā saha vighnarāja
pādyaṃ kuru premabhareṇa sarvaiḥ |
suvāsitaṃ nīramatho gṛhāṇa
cittena dattaṃ ca sukhoṣṇabhāvam || 6 ||
tataḥ suvastreṇa gaṇeśamādau
samprokṣya dūrvādibhirarcayāmi |
cittena bhāvapriya dīnabandho
mano vilīnaṃ kuru te padābje || 7 ||
karpūrakailādisuvāsitaṃ tu
sukalpitaṃ toyamatho gṛhāṇa |
ācamya tenaiva gajānana tvaṃ
kṛpākaṭākṣeṇa vilokayāśu || 8 ||
pravālamuktāphalahāṭakādyaiḥ
susaṃskṛtaṃ hyantarabhāvakena |
anarghyamarghyaṃ saphalaṃ kuruṣva
mayā pradattaṃ gaṇarāja ḍhuṇḍhe || 9 ||
saugandhyayuktaṃ madhuparkamādyaṃ
saṅkalpitaṃ bhāvayutaṃ gṛhāṇa |
punastathācamya vināyaka tvaṃ
bhaktāṃśca bhakteśa surakṣayāśu || 10 ||
suvāsitaṃ campakajātikādyai-
-stailaṃ mayā kalpitameva ḍhuṇḍhe |
gṛhāṇa tena pravimardayāmi
sarvāṅgamevaṃ tava sevanāya || 11 ||
tataḥ sukhoṣṇena jalena cāha-
-manekatīrthāhṛtakena ḍhuṇḍhe |
cittena śuddhena ca snāpayāmi
snānaṃ mayā dattamatho gṛhāṇa || 12 ||
tataḥ payaḥsnānamacintyabhāva
gṛhāṇa toyasya tathā gaṇeśa |
punardadhisnānamanāmaya tvaṃ
cittena dattaṃ ca jalasya caiva || 13 ||
tato ghṛtasnānamapāravandya
sutīrthajaṃ vighnahara prasīda |
gṛhāṇa cittena sukalpitaṃ tu
tato madhusnānamatho jalasya || 14 ||
suśarkarāyuktamatho gṛhāṇa
snānaṃ mayā kalpitameva ḍhuṇḍhe |
tato jalasnānamaghāpahantṛ
vighneśa māyābhramaṃ vārayāśu || 15 ||
suyakṣapaṅkasthamatho gṛhāṇa
snānaṃ pareśādhipate tataśca |
kaumaṇḍalīsambhavajaṃ kuruṣva
viśuddhamevaṃ parikalpitaṃ tu || 16 ||
tatastu sūktairmanasā gaṇeśaṃ
sampūjya dūrvādibhiralpabhāvaiḥ |
apārakairmaṇḍalabhūtabrahma-
-ṇaspatyakaistaṃ hyabhiṣecayāmi || 17 ||
tataḥ suvastreṇa tu proñchanaṃ tvaṃ
gṛhāṇa cittena mayā sukalpitam |
tato viśuddhena jalena ḍhuṇḍhe
hyācāntamevaṃ kuru vighnarāja || 18 ||
agnau viśuddhe tu gṛhāṇa vastre
hyanarghyamaulye manasā mayā te |
datte paricchādya nijātmadehaṃ
tābhyāṃ mayūreśa janāṃśca pālaya || 19 ||
ācamya vighneśa punastathaiva
cittena dattaṃ mukhamuttarīyam |
gṛhāṇa bhaktapratipālaka tvaṃ
namo yathā tārakasaṃyutaṃ tu || 20 ||
yajñopavītaṃ triguṇasvarūpaṃ
sauvarṇamevaṃ hyahināthabhūtam |
bhāvena dattaṃ gaṇanātha tattvaṃ
gṛhāṇa bhaktoddhṛtikāraṇāya || 21 ||
ācāntamevaṃ manasā pradattaṃ
kuruṣva śuddhena jalena ḍhuṇḍhe |
punaśca kaumaṇḍalakena pāhi viśvaṃ
prabho khelakaraṃ sadā te || 22 ||
udyaddineśābhamatho gṛhāṇa
sindūrakaṃ te manasā pradattam |
sarvāṅgasaṃlepanamādarādvai
kuruṣva heramba ca tena pūrṇam || 23 ||
sahasraśīrṣaṃ manasā mayā tvaṃ
dattaṃ kirīṭaṃ tu suvarṇajaṃ vai |
anekaratnaiḥ khacitaṃ gṛhāṇa
brahmeśa te mastakaśobhanāya || 24 ||
vicitraratnaiḥ kanakena ḍhuṇḍhe
yutāni cittena mayā pareśa |
dattāni nānāpadakuṇḍalāni
gṛhāṇa śūrpaśrutibhūṣaṇāya || 25 ||
śuṇḍāvibhūṣārthamanantakhelin
suvarṇajaṃ kañcukamāgṛhāṇa |
ratnaiśca yuktaṃ manasā mayā ya-
-ddattaṃ prabho tatsaphalaṃ kuruṣva || 26 ||
suvarṇaratnaiśca yutāni ḍhuṇḍhe
sadaikadantābharaṇāni kalpya |
gṛhāṇa cūḍākṛtaye pareśa
dattāni dantasya ca śobhanārtham || 27 ||
ratnaiḥ suvarṇena kṛtāni tāni
gṛhāṇa catvāri mayā prakalpya |
sambhūṣaya tvaṃ kaṭakāni nātha
caturbhujeṣu hyaja vighnahārin || 28 ||
vicitraratnaiḥ khacitaṃ suvarṇa-
-sambhūtakaṃ gṛhya mayā pradattam |
tathāṅgulīṣvaṅgulikaṃ gaṇeśa
cittena saṃśobhaya tatpareśa || 29 ||
vicitraratnaiḥ khacitāni ḍhuṇḍhe
keyūrakāṇi hyatha kalpitāni |
suvarṇajāni pramathādhinātha
gṛhāṇa dattāni tu bāhuṣu tvam || 30 ||
pravālamuktāphalaratnajaistvaṃ
suvarṇasūtraiśca gṛhāṇa kaṇṭhe |
cittena dattā vividhāśca mālā
urodare śobhaya vighnarāja || 31 ||
candraṃ lalāṭe gaṇanātha pūrṇaṃ
vṛddhikṣayābhyāṃ tu vihīnamādyam |
saṃśobhaya tvaṃ varasaṃyutaṃ te
bhaktipriyatvaṃ prakaṭīkuruṣva || 32 ||
cintāmaṇiṃ cintitadaṃ pareśa
hṛddeśagaṃ jyotirmayaṃ kuruṣva |
maṇiṃ sadānandasukhapradaṃ ca
vighneśa dīnārthada pālayasva || 33 ||
nābhau phaṇīśaṃ ca sahasraśīrṣaṃ
saṃveṣṭanenaiva gaṇādhinātha |
bhaktaṃ subhūṣaṃ kuru bhūṣaṇena
varapradānaṃ saphalaṃ pareśa || 34 ||
kaṭītaṭe ratnasuvarṇayuktāṃ
kāñcīṃ sucittena ca dhārayāmi |
vighneśa jyotirgaṇadīpanīṃ te
prasīda bhaktaṃ kuru māṃ dayābdhe || 35 ||
heramba te ratnasuvarṇayukte
sunūpure mañjirake tathaiva |
sukiṅkiṇīnādayute subuddhyā
supādayoḥ śobhaya me pradatte || 36 ||
ityādi nānāvidhabhūṣaṇāni
tavecchayā mānasakalpitāni |
sambhūṣayāmyeva tvadaṅgakeṣu
vicitradhātuprabhavāni ḍhuṇḍhe || 37 ||
sucandanaṃ raktamamoghavīryaṃ
sugharṣitaṃ hyaṣṭakagandhamukhyaiḥ |
yuktaṃ mayā kalpitamekadanta
gṛhāṇa te tvaṅgavilepanārtham || 38 ||
lipteṣu vaicitryamathāṣṭagandhai-
-raṅgeṣu te'haṃ prakaromi citram |
prasīda cittena vināyaka tvaṃ
tataḥ suraktaṃ ravimeva phāle || 39 ||
ghṛtena vai kuṅkumakena raktān
sutaṇḍulāṃste parikalpayāmi |
phāle gaṇādhyakṣa gṛhāṇa pāhi
bhaktān subhaktipriya dīnabandho || 40 ||
gṛhāṇa bho campakamālatīni
jalapaṅkajāni sthalapaṅkajāni |
cittena dattāni ca mallikāni
puṣpāṇi nānāvidhavṛkṣajāni || 41 ||
puṣpopari tvaṃ manasā gṛhāṇa
heramba mandāraśamīdalāni |
mayā sucittena prakalpitāni
hyapārakāṇi praṇavākṛte tu || 42 ||
dūrvāṅkurānvai manasā pradattāṃ-
-stripañcapatrairyutakāṃśca snigdhān |
gṛhāṇa vighneśvara saṅkhyayā tvaṃ
hīnāṃśca sarvopari vakratuṇḍa || 43 ||
daśāṅgabhūtaṃ manasā mayā te
dhūpaṃ pradattaṃ gaṇarāja ḍhuṇḍhe |
gṛhāṇa saurabhyakaraṃ pareśa
siddhyā ca buddhyā saha bhaktapāla || 44 ||
dīpaṃ suvartyā yutamādarātte
dattaṃ mayā mānasakaṃ gaṇeśa |
gṛhāṇa nānāvidhajaṃ ghṛtādi-
-tailādisambhūtamamoghadṛṣṭe || 45 ||
bhojyaṃ ca lehyaṃ gaṇarāja peyaṃ
coṣyaṃ ca nānāvidhaṣaḍrasāḍhyam |
gṛhāṇa naivedyamatho mayā te
sukalpitaṃ puṣṭipate mahātman || 46 ||
suvāsitaṃ bhojanamadhyabhāge
jalaṃ mayā dattamatho gṛhāṇa |
kamaṇḍalusthaṃ manasā gaṇeśa
pibasva viśvādikatṛptikārin || 47 ||
tataḥ karodvartanakaṃ gṛhāṇa
saugandhyayuktaṃ mukhamārjanāya |
suvāsitenaiva sutīrthajena
sukalpitaṃ nātha gṛhāṇa ḍhuṇḍhe || 48 ||
punastathācamya suvāsitaṃ ca
dattaṃ mayā tīrthajalaṃ pibasva |
prakalpya vighneśa tataḥ paraṃ te
samproñchanaṃ hastamukhe karomi || 49 ||
drākṣādirambhāphalacūtakāni
khārjūrakārkandhukadāḍimāni |
susvādayuktāni mayā prakalpya
gṛhāṇa dattāni phalāni ḍhuṇḍhe || 50 ||
punarjalenaiva karādikaṃ te
saṅkṣālayāmi manasā gaṇeśa |
suvāsitaṃ toyamatho pibasva
mayā pradattaṃ manasā pareśa || 51 ||
aṣṭāṅgayuktaṃ gaṇanātha dattaṃ
tāmbūlakaṃ te manasā mayā vai |
gṛhāṇa vighneśvara bhāvayuktaṃ
sadā sakṛttuṇḍaviśodhanārtham || 52 ||
tato mayā kalpitake gaṇeśa
mahāsane ratnasuvarṇayukte |
mandārakārpāsakayuktavastrai-
-ranarghyasañchāditake prasīda || 53 ||
tatastvadīyāvaraṇaṃ pareśa
sampūjayāmi manasā yathāvat |
nānopacāraiḥ paramapriyaistu
tvatprītikāmārthamanāthabandho || 54 ||
gṛhāṇa lambodara dakṣiṇāṃ te
hyasaṅkhyabhūtāṃ manasā pradattām |
sauvarṇamudrādikamukhyabhāvāṃ
pāhi prabho viśvamidaṃ gaṇeśa || 55 ||
rājopacārānvividhāngṛhāṇa
hastyaśvachatrādikamādarādvai |
cittena dattān gaṇanātha ḍhuṇḍhe
hyapārasaṅkhyān sthirajaṅgamāṃste || 56 ||
dānāya nānāvidharūpakāṃste
gṛhāṇa dattānmanasā mayā vai |
padārthabhūtān sthirajaṅgamāṃśca
heramba māṃ tāraya mohabhāvāt || 57 ||
mandārapuṣpāṇi śamīdalāni
dūrvāṅkurāṃste manasā dadāmi |
heramba lambodara dīnapāla
gṛhāṇa bhaktaṃ kuru māṃ pade te || 58 ||
tato haridrāmabiraṃ gulālaṃ
sindūrakaṃ te parikalpayāmi |
suvāsitaṃ vastu suvāsabhūtai-
-rgṛhāṇa brahmeśvara śobhanārtham || 59 ||
tataḥ śukādyāḥ śivaviṣṇumukhyā
indrādayaḥ śeṣamukhāstathānye |
munīndrakāḥ sevakabhāvayuktāḥ
sabhāsanasthaṃ praṇamanti ḍhuṇḍhim || 60 ||
vāmāṅgake śaktiyutā gaṇeśaṃ
siddhistu nānāvidhasiddhibhistam |
atyantabhāvena susevate tu
māyāsvarūpā paramārthabhūtā || 61 ||
gaṇeśvaraṃ dakṣiṇabhāgasaṃsthā
buddhiḥ kalābhiśca subodhikābhiḥ |
vidyābhirevaṃ bhajate pareśa
māyāsu sāṅkhyapradacittarūpāḥ || 62 ||
pramodamodādayaḥ pṛṣṭhabhāge
gaṇeśvaraṃ bhāvayutā bhajante |
bhakteśvarā mudgalaśambhumukhyāḥ
śukādayastaṃ sma puro bhajante || 63 ||
gandharvamukhyā madhuraṃ jaguśca
gaṇeśagītaṃ vividhasvarūpam |
nṛtyaṃ kalāyuktamatho purastā-
-ccakrustathā hyapsaraso vicitram || 64 ||
ityādinānāvidhabhāvayuktaiḥ
saṃsevitaṃ vighnapatiṃ bhajāmi |
cittena dhyātvā tu nirañjanaṃ vai
karomi nānāvidhadīpayuktam || 65 ||
caturbhujaṃ pāśadharaṃ gaṇeśaṃ
tathāṅkuśaṃ dantayutaṃ tamevam |
trinetrayuktaṃ tvabhayaṅkaraṃ taṃ
mahodaraṃ caikaradaṃ gajāsyam || 66 ||
sarpopavītaṃ gajakarṇadhāraṃ
vibhūtibhiḥ sevitapādapadmam |
dhyāyedgaṇeśaṃ vividhaprakāraiḥ
supūjitaṃ śaktiyutaṃ pareśam || 67 ||
tato japaṃ vai manasā karomi
svamūlamantrasya vidhānayuktam |
asaṅkhyabhūtaṃ gaṇarāja haste
samarpayāmyeva gṛhāṇa ḍhuṇḍhe || 68 ||
ārārtikāṃ karpūrakādibhūtā-
-mapāradīpāṃ prakaromi pūrṇām |
cittena lambodara tāṃ gṛhāṇa
hyajñānadhvāntāghaharāṃ nijānām || 69 ||
vedeṣu vighneśvarakaiḥ sumantraiḥ
sumantritaṃ puṣpadalaṃ prabhūtam |
gṛhāṇa cittena mayā pradatta-
-mapāravṛttyā tvatha mantrapuṣpam || 70 ||
apāravṛtyā stutimekadantaṃ
gṛhāṇa cittena kṛtāṃ gaṇeśa |
yuktāṃ śrutismārtabhavaiḥ purāṇaiḥ
sarvaiḥ pareśādhipate mayā te || 71 ||
pradakṣiṇā mānasakalpitāstā
gṛhāṇa lambodara bhāvayuktāḥ |
saṅkhyāvihīnā vividhasvarūpā
bhaktān sadā rakṣa bhavārṇavādvai || 72 ||
natiṃ tato vighnapate gṛhāṇa
sāṣṭāṅgakādyāṃ vividhasvarūpām |
saṅkhyāvihīnāṃ manasā kṛtāṃ te
siddhyā ca buddhyā paripālayāśu || 73 ||
nyūnātiriktaṃ tu mayā kṛtaṃ ce-
-ttadarthamante manasā gṛhāṇa |
dūrvāṅkurānvighnapate pradattān
sampūrṇamevaṃ kuru pūjanaṃ me || 74 ||
kṣamasva vighnādhipate madīyān
sadāparādhān vividhasvarūpān |
bhaktiṃ madīyāṃ saphalāṃ kuruṣva
samprārthayāmi manasā gaṇeśa || 75 ||
tataḥ prasannena gajānanena
dattaṃ prasādaṃ śirasābhivandya |
svamastake taṃ paridhārayāmi
cittena vighneśvaramānato'smi || 76 ||
utthāya vighneśvara eva tasmā-
-dgatastatastvantaradhānaśaktyā |
śivādayastaṃ praṇipatya sarve
gatāḥ sucittena ca cintayāmi || 77 ||
sarvānnamaskṛtya tato'hameva
bhajāmi cittena gaṇādhipaṃ tam |
svasthānamāgatya mahānubhāvai-
-rbhaktairgaṇeśasya ca khelayāmi || 78 ||
evaṃ trikāleṣu gaṇādhipaṃ taṃ
cittena nityaṃ paripūjayāmi |
tenaiva tuṣṭaḥ pradadātu bhāvaṃ
viśveśvaro bhaktimayaṃ tu mahyam || 79 ||
gaṇeśapādodakapānakaṃ ca
hyucchiṣṭagandhasya sulepanaṃ tu |
nirmālyasandhāraṇakaṃ subhojyaṃ
lambodarasyāstu hi bhuktaśeṣam || 80 ||
yaṃ yaṃ karomyeva tadeva dīkṣā
gaṇeśvarasyāstu sadā gaṇeśa |
prasīda nityaṃ tava pādabhaktaṃ
kuruṣva māṃ brahmapate dayālo || 81 ||
tatastu śayyāṃ parikalpayāmi
mandārakārpāsakavastrayuktām |
suvāsapuṣpādibhirarcitāṃ
te gṛhāṇa nidrāṃ kuru vighnarāja || 82 ||
siddhyā ca buddhyā sahitaṃ gaṇeśa
sunidritaṃ vīkṣya tathāhameva |
gatvā svavāsaṃ ca karomi nidrāṃ
dhyātvā hṛdi brahmapatiṃ tadīyaḥ || 83 ||
etādṛśaṃ saukhyamamoghaśakte
dehi prabho mānasajaṃ gaṇeśa |
mahyaṃ ca tenaiva kṛtārtharūpo
bhavāmi bhaktirasalālaso'ham || 84 ||
gārgya uvāca |
evaṃ nityaṃ mahārāja gṛtsamado mahāyaśāḥ |
cakāra mānasīṃ pūjāṃ yogīndrāṇāṃ guruḥ svayam || 85 ||
ya etāṃ mānasīṃ pūjāṃ kariṣyati narottamaḥ |
paṭhiṣyati sadā so'pi gāṇapatyo bhaviṣyati || 86 ||
śrāvayiṣyati yo martyaḥ śroṣyate bhāvasaṃyutaḥ |
sa krameṇa mahīpāla brahmabhūto bhaviṣyati || 87 ||
yaṃ yamicchati taṃ taṃ vai saphalaṃ tasya jāyate |
ante svānandagaḥ so'pi yogivandyo bhaviṣyati || 88 ||
iti śrīmadāntye maudgalye gaṇeśamānasapūjā sampūrṇam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.