𑌫𑌲𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂
𑌵𑌿𑌧𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌮 𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌪𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾𑌂।
𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌰𑌵𑌾𑌲 𑌖𑍇𑌟 𑌵𑌿𑌲𑌸𑌦𑍍𑌦𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿 𑌰𑌾𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌂
𑌹𑌸𑍍𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰 𑌗𑌧𑌾𑌸𑌿 𑌖𑍇𑌟 𑌵𑌿𑌶𑌿𑌖𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌂
𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌣 𑌮𑌨𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌧𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌭𑌜𑍇
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚॥1॥
𑌏𑌭𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌂 𑌬𑌾𑌧𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌶𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌮𑍍 ॥2॥
𑌮𑌧𑍁𑌕𑍈𑌟𑌭𑌨𑌾𑌶𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌘𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍।
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍇 𑌤 𑌦𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌧𑌂 𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌨𑌿𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑌯𑍋𑌃 ॥3॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌧𑌶𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌵𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌕𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃।
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚𑍈𑌵 𑌯𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥4॥
𑌨 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾 𑌨 𑌚𑌾𑌪𑌦𑌃।
𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌚𑍈 𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌵𑌿𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥5॥
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨 𑌭𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌸𑍍𑌯𑍁𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌨 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌃।
𑌨 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑌲𑌤𑍋 𑌯𑍗𑌘𑌾𑌤𑍍 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥6॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌮𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌹𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌠𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑍈𑌃।
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌸𑌦𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑌤𑍍 ॥7॥
𑌉𑌪 𑌸𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨 𑌶𑍇𑌷𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍।
𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌧 𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌶𑌮𑌯𑍇𑌨𑍍𑌮𑌮 ॥8॥
𑌯𑌤𑍍𑌰𑍈𑌤 𑌤𑍍𑌪𑌠𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌙𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌯𑌤𑌨𑍇 𑌮𑌮।
𑌸𑌦𑌾 𑌨 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑍇𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥9॥
𑌬𑌲𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑍇 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌯𑌾𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍇।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌮𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌉𑌚𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵𑌚 ॥10॥
𑌜𑌾𑌨𑌤𑌾𑌜𑌾𑌨𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌬𑌲𑌿 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿 𑌹𑍋𑌮𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥11॥
𑌶𑌰𑌤𑍍𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍂𑌜𑌾 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌾𑌚 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌷𑌿𑌕𑍀।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌮𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥12॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌬𑌾𑌧𑌾𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃।
𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃॥13॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌯𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌃।
𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌚 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇𑌷𑍁 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍॥14॥
𑌰𑌿𑌪𑌵𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚𑍋𑌪𑌪𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑍇 𑌚 𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌮𑌶𑍃𑌣𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍॥15॥
𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌥𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇।
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌪𑍀𑌡𑌾𑌸𑍁 𑌚𑍋𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍃𑌣𑍁𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌮॥16॥
𑌉𑌪𑌸𑌰𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌶𑌮𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌪𑍀𑌡𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾𑌃
𑌦𑍁𑌃𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌂 𑌚 𑌨𑍃𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌮𑍁𑌪𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇॥17॥
𑌬𑌾𑌲𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌂 𑌬𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍।
𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑌭𑍇𑌦𑍇 𑌚 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀𑌕𑌰𑌣𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍॥18॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌶𑍇𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌬𑌲𑌹𑌾𑌨𑌿𑌕𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍍।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍂𑌤𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌠𑌨𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍॥19॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌮𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌮 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌿𑌕𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍।
𑌪𑌶𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯𑌧𑍂𑌪𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌦𑍀𑌪𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍈𑌃॥20॥
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌭𑍋𑌜𑌨𑍈𑌰𑍍𑌹𑍋𑌮𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍀𑌯𑍈𑌰𑌹𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌭𑍋𑌗𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑍈𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑍇𑌣 𑌯𑌾॥21॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌸𑌕𑍃𑌦𑍁𑌚𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍇।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌂 𑌹𑌰𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌥𑌾𑌰𑍋𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿॥22॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌂 𑌮𑌮।
𑌯𑍁𑌦𑍍𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌬𑌰𑍍𑌹𑌣𑌮𑍍॥23॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌞𑍍𑌛𑍃𑌤𑍇 𑌵𑍈𑌰𑌿𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌭𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌂𑌸𑌾𑌂 𑌨 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇।
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌯𑍋 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃॥24॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌚 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍍।
𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌦𑌾𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃॥25॥
𑌦𑌸𑍍𑌯𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌶𑌤𑍃𑌭𑌿𑌃।
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌵𑌨𑍇𑌵𑌾 𑌵𑌨 𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃॥26॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌨𑍍𑌦 𑌗𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿𑌵𑌾।
𑌆𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍋𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇॥27॥
𑌪𑌤𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑍇।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌬𑌾𑌧𑌾𑌶𑍁 𑌘𑍋𑌰𑌾𑌸𑍁 𑌵𑍇𑌦𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿𑌵𑌾॥28॥
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍 𑌮𑌮𑍈𑌤𑌚𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌰𑍋 𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑍇𑌤 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑌾𑌤𑍍।
𑌮𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌾𑌤𑍍𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌸𑍍𑌯𑌵𑍋 𑌵𑍈𑌰𑌿𑌣 𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾॥29॥
𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌪𑌲𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌤𑌶𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌮॥30॥
𑌋𑌷𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚॥31॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾।
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌧𑍀𑌯𑌤॥32॥
𑌤𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌤𑌙𑍍𑌕𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌪𑍁𑌰𑌾।
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌭𑌾𑌗𑌭𑍁𑌜𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌰𑌯𑌃॥33॥
𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌹𑌤𑍇 𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌰𑌿𑌪𑌽𑌉 𑌯𑍁𑌧𑌿
𑌜𑌗𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌕𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌮𑌹𑍋𑌗𑍍𑌰𑍇𑌽𑌤𑍁𑌲 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇॥34॥
𑌨𑌿𑌶𑍁𑌮𑍍𑌭𑍇 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍇𑌷𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌮𑌾𑌯𑌯𑍁𑌃॥35॥
𑌏𑌵𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃।
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌯 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌭𑍂𑌪 𑌜𑌗𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌨𑌮𑍍॥36॥
𑌤𑌯𑍈𑌤𑌨𑍍𑌮𑍋𑌹𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌯𑌤𑍇।
𑌸𑌾𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌚 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌋𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿॥37॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌯𑍈𑌤𑌤𑍍𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌮𑌨𑍁𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰।
𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌯𑌾॥38॥
𑌸𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌸𑍈𑌵 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌜𑌾।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌂 𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑍀॥39॥
𑌭𑌵𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌸𑍈𑌵 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌗𑍃𑌹𑍇।
𑌸𑍈𑌵𑌾𑌭𑌾𑌵𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀 𑌰𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯𑍋𑌪𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇॥40॥
𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍈𑌰𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌧𑍂𑌪𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾।
𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌂॥41॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍇𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌸𑌾𑌵𑌰𑍍𑌨𑌿𑌕𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌫𑌲𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥
𑌆𑌹𑍁𑌤𑌿
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌯𑍈 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑍈 𑌅𑌹𑌾𑌹𑍁𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌮𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ॥
Roman (IAST) Transliteration
phalaśrutirnāma dvādaśo'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ
vidhyuddhāma samaprabhāṃ mṛgapati skandha sthitāṃ bhīṣaṇāṃ|
kanyābhiḥ karavāla kheṭa vilasaddastābhi rāsevitāṃ
hastaiścakra gadhāsi kheṭa viśikhāṃ guṇaṃ tarjanīṃ
vibhrāṇa manalātmikāṃ śiśidharāṃ durgāṃ trinetrāṃ bhaje
devyuvāca||1||
ebhiḥ stavaiśca mā nityaṃ stoṣyate yaḥ samāhitaḥ|
tasyāhaṃ sakalāṃ bādhāṃ nāśayiṣyāmya saṃśayam ||2||
madhukaiṭabhanāśaṃ ca mahiṣāsuraghātanam|
kīrtiyiṣyanti ye ta dvadvadhaṃ śumbhaniśumbhayoḥ ||3||
aṣṭamyāṃ ca caturdhaśyāṃ navamyāṃ caikacetasaḥ|
śroṣyanti caiva ye bhaktyā mama māhātmyamuttamam ||4||
na teṣāṃ duṣkṛtaṃ kiñcid duṣkṛtotthā na cāpadaḥ|
bhaviṣyati na dāridryaṃ na cai veṣṭaviyojanam ||5||
śatrubhyo na bhayaṃ tasya dasyuto vā na rājataḥ|
na śastrānalato yaughāt kadācit sambhaviṣyati ||6||
tasmānmamaitanmāhatmyaṃ paṭhitavyaṃ samāhitaiḥ|
śrotavyaṃ ca sadā bhaktyā paraṃ svastyayanaṃ hi tat ||7||
upa sargāna śeṣāṃstu mahāmārī samudbhavān|
tathā trividha mutpātaṃ māhātmyaṃ śamayenmama ||8||
yatraita tpaṭhyate samyaṅnityamāyatane mama|
sadā na tadvimokṣyāmi sānnidhyaṃ tatra mesthitam ||9||
bali pradāne pūjāyāmagni kārye mahotsave|
sarvaṃ mamaitanmāhātmyaṃ uccāryaṃ śrāvyamevaca ||10||
jānatājānatā vāpi bali pūjāṃ tathā kṛtām|
pratīkṣiṣyāmyahaṃ prītyā vahni homaṃ tathā kṛtam ||11||
śaratkāle mahāpūjā kriyate yāca vārṣikī|
tasyāṃ mamaitanmāhātmyaṃ śrutvā bhaktisamanvitaḥ ||12||
sarvabādhāvinirmukto dhanadhānyasamanvitaḥ|
manuṣyo matprasādena bhaviṣyati na saṃśayaḥ||13||
śrutvā mamaitanmāhātmyaṃ tathā cotpattayaḥ śubhāḥ|
parākramaṃ ca yuddheṣu jāyate nirbhayaḥ pumān||14||
ripavaḥ saṅkṣayaṃ yānti kalyāṇāṃ copapadhyate|
nandate ca kulaṃ puṃsāṃ mahātmyaṃ mamaśṛṇvatām||15||
śāntikarmāṇi sarvatra tathā duḥsvapnadarśane|
grahapīḍāsu cogrāsu mahātmyaṃ śṛṇuyānmama||16||
upasargāḥ śamaṃ yānti grahapīḍāśca dāruṇāḥ
duḥsvapnaṃ ca nṛbhirdṛṣṭaṃ susvapnamupajāyate||17||
bālagrahābhibhūtānaṃ bālānāṃ śāntikārakam|
saṅghātabhede ca nṛṇāṃ maitrīkaraṇamuttamam||18||
durvṛttānāmaśeṣāṇāṃ balahānikaraṃ param|
rakṣobhūtapiśācānāṃ paṭhanādeva nāśanam||19||
sarvaṃ mamaitanmāhātmyaṃ mama sannidhikārakam|
paśupuṣpārghyadhūpaiśca gandhadīpaistathottamaiḥ||20||
viprāṇāṃ bhojanairhomaiḥ pròkṣaṇīyairaharniśam|
anyaiśca vividhairbhogaiḥ pradānairvatsareṇa yā||21||
prītirme kriyate sāsmin sakṛduccarite śrute|
śrutaṃ harati pāpāni tathārogyaṃ prayacchati||22||
rakṣāṃ karoti bhūtebhyo janmanāṃ kīrtinaṃ mama|
yuddeṣu caritaṃ yanme duṣṭa daitya nibarhaṇam||23||
tasmiñchṛte vairikṛtaṃ bhayaṃ puṃsāṃ na jāyate|
yuṣmābhiḥ stutayo yāśca yāśca brahmarṣibhiḥ kṛtāḥ||24||
brahmaṇā ca kṛtāstāstu prayacchantu śubhāṃ matim|
araṇye prāntare vāpi dāvāgni parivāritaḥ||25||
dasyubhirvā vṛtaḥ śūnye gṛhīto vāpi śatṛbhiḥ|
siṃhavyāghrānuyāto vā vanevā vana hastibhiḥ||26||
rājñā kruddena cājñapto vadhyo banda gato'pivā|
āghūrṇito vā vātena sthitaḥ pote mahārṇave||27||
patatsu cāpi śastreṣu saṅgrāme bhṛśadāruṇe|
sarvābādhāśu ghorāsu vedanābhyardito'pivā||28||
smaran mamaitaccaritaṃ naro mucyeta saṅkaṭāt|
mama prabhāvātsiṃhādyā dasyavo vairiṇa stathā||29||
dūrādeva palāyante smarataścaritaṃ mama||30||
ṛṣiruvāca||31||
ityuktvā sā bhagavatī caṇḍikā caṇḍavikramā|
paśyatāṃ sarva devānāṃ tatraivāntaradhīyata||32||
te'pi devā nirātaṅkāḥ svādhikārānyathā purā|
yajñabhāgabhujaḥ sarve cakrurvi nihatārayaḥ||33||
daityāśca devyā nihate śumbhe devaripa'u yudhi
jagadvidhvaṃsake tasmin mahogre'tula vikrame||34||
niśumbhe ca mahāvīrye śeṣāḥ pātālamāyayuḥ||35||
evaṃ bhagavatī devī sā nityāpi punaḥ punaḥ|
sambhūya kurute bhūpa jagataḥ paripālanam||36||
tayaitanmohyate viśvaṃ saiva viśvaṃ prasūyate|
sāyācitā ca vijñānaṃ tuṣṭā ṛddhiṃ prayacchati||37||
vyāptaṃ tayaitatsakalaṃ brahmāṇḍaṃ manujeśvara|
mahādevyā mahākālī mahāmārī svarūpayā||38||
saiva kāle mahāmārī saiva sṛṣtirbhavatyajā|
sthitiṃ karoti bhūtānāṃ saiva kāle sanātanī||39||
bhavakāle nṛṇāṃ saiva lakṣmīrvṛddhipradā gṛhe|
saivābhāve tathā lakṣmī rvināśāyopajāyate||40||
stutā sampūjitā puṣpairgandhadhūpādibhistathā|
dadāti vittaṃ putrāṃśca matiṃ dharme gatiṃ śubhāṃ||41||
|| iti śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devī mahatmye phalaśrutirnāma dvādaśo'dhyāya samāptam ||
āhuti
oṃ klīṃ jayantī sāṅgāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai varapradhāyai vaiṣṇavī devyai ahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
फलश्रुतिर्नाम द्वादशोऽध्यायः ॥
ध्यानं
विध्युद्धाम समप्रभां मृगपति स्कन्ध स्थितां भीषणां।
कन्याभिः करवाल खेट विलसद्दस्ताभि रासेवितां
हस्तैश्चक्र गधासि खेट विशिखां गुणं तर्जनीं
विभ्राण मनलात्मिकां शिशिधरां दुर्गां त्रिनेत्रां भजे
देव्युवाच॥1॥
एभिः स्तवैश्च मा नित्यं स्तोष्यते यः समाहितः।
तस्याहं सकलां बाधां नाशयिष्याम्य संशयम् ॥2॥
मधुकैटभनाशं च महिषासुरघातनम्।
कीर्तियिष्यन्ति ये त द्वद्वधं शुम्भनिशुम्भयोः ॥3॥
अष्टम्यां च चतुर्धश्यां नवम्यां चैकचेतसः।
श्रोष्यन्ति चैव ये भक्त्या मम माहात्म्यमुत्तमम् ॥4॥
न तेषां दुष्कृतं किञ्चिद् दुष्कृतोत्था न चापदः।
भविष्यति न दारिद्र्यं न चै वेष्टवियोजनम् ॥5॥
शत्रुभ्यो न भयं तस्य दस्युतो वा न राजतः।
न शस्त्रानलतो यौघात् कदाचित् सम्भविष्यति ॥6॥
तस्मान्ममैतन्माहत्म्यं पठितव्यं समाहितैः।
श्रोतव्यं च सदा भक्त्या परं स्वस्त्ययनं हि तत् ॥7॥
उप सर्गान शेषांस्तु महामारी समुद्भवान्।
तथा त्रिविध मुत्पातं माहात्म्यं शमयेन्मम ॥8॥
यत्रैत त्पठ्यते सम्यङ्नित्यमायतने मम।
सदा न तद्विमोक्ष्यामि सान्निध्यं तत्र मेस्थितम् ॥9॥
बलि प्रदाने पूजायामग्नि कार्ये महोत्सवे।
सर्वं ममैतन्माहात्म्यं उच्चार्यं श्राव्यमेवच ॥10॥
जानताजानता वापि बलि पूजां तथा कृताम्।
प्रतीक्षिष्याम्यहं प्रीत्या वह्नि होमं तथा कृतम् ॥11॥
शरत्काले महापूजा क्रियते याच वार्षिकी।
तस्यां ममैतन्माहात्म्यं श्रुत्वा भक्तिसमन्वितः ॥12॥
सर्वबाधाविनिर्मुक्तो धनधान्यसमन्वितः।
मनुष्यो मत्प्रसादेन भविष्यति न संशयः॥13॥
श्रुत्वा ममैतन्माहात्म्यं तथा चोत्पत्तयः शुभाः।
पराक्रमं च युद्धेषु जायते निर्भयः पुमान्॥14॥
रिपवः सङ्क्षयं यान्ति कल्याणां चोपपध्यते।
नन्दते च कुलं पुंसां महात्म्यं ममशृण्वताम्॥15॥
शान्तिकर्माणि सर्वत्र तथा दुःस्वप्नदर्शने।
ग्रहपीडासु चोग्रासु महात्म्यं शृणुयान्मम॥16॥
उपसर्गाः शमं यान्ति ग्रहपीडाश्च दारुणाः
दुःस्वप्नं च नृभिर्दृष्टं सुस्वप्नमुपजायते॥17॥
बालग्रहाभिभूतानं बालानां शान्तिकारकम्।
सङ्घातभेदे च नृणां मैत्रीकरणमुत्तमम्॥18॥
दुर्वृत्तानामशेषाणां बलहानिकरं परम्।
रक्षोभूतपिशाचानां पठनादेव नाशनम्॥19॥
सर्वं ममैतन्माहात्म्यं मम सन्निधिकारकम्।
पशुपुष्पार्घ्यधूपैश्च गन्धदीपैस्तथोत्तमैः॥20॥
विप्राणां भोजनैर्होमैः प्रॊक्षणीयैरहर्निशम्।
अन्यैश्च विविधैर्भोगैः प्रदानैर्वत्सरेण या॥21॥
प्रीतिर्मे क्रियते सास्मिन् सकृदुच्चरिते श्रुते।
श्रुतं हरति पापानि तथारोग्यं प्रयच्छति॥22॥
रक्षां करोति भूतेभ्यो जन्मनां कीर्तिनं मम।
युद्देषु चरितं यन्मे दुष्ट दैत्य निबर्हणम्॥23॥
तस्मिञ्छृते वैरिकृतं भयं पुंसां न जायते।
युष्माभिः स्तुतयो याश्च याश्च ब्रह्मर्षिभिः कृताः॥24॥
ब्रह्मणा च कृतास्तास्तु प्रयच्छन्तु शुभां मतिम्।
अरण्ये प्रान्तरे वापि दावाग्नि परिवारितः॥25॥
दस्युभिर्वा वृतः शून्ये गृहीतो वापि शतृभिः।
सिंहव्याघ्रानुयातो वा वनेवा वन हस्तिभिः॥26॥
राज्ञा क्रुद्देन चाज्ञप्तो वध्यो बन्द गतोऽपिवा।
आघूर्णितो वा वातेन स्थितः पोते महार्णवे॥27॥
पतत्सु चापि शस्त्रेषु सङ्ग्रामे भृशदारुणे।
सर्वाबाधाशु घोरासु वेदनाभ्यर्दितोऽपिवा॥28॥
स्मरन् ममैतच्चरितं नरो मुच्येत सङ्कटात्।
मम प्रभावात्सिंहाद्या दस्यवो वैरिण स्तथा॥29॥
दूरादेव पलायन्ते स्मरतश्चरितं मम॥30॥
ऋषिरुवाच॥31॥
इत्युक्त्वा सा भगवती चण्डिका चण्डविक्रमा।
पश्यतां सर्व देवानां तत्रैवान्तरधीयत॥32॥
तेऽपि देवा निरातङ्काः स्वाधिकारान्यथा पुरा।
यज्ञभागभुजः सर्वे चक्रुर्वि निहतारयः॥33॥
दैत्याश्च देव्या निहते शुम्भे देवरिपऽउ युधि
जगद्विध्वंसके तस्मिन् महोग्रेऽतुल विक्रमे॥34॥
निशुम्भे च महावीर्ये शेषाः पातालमाययुः॥35॥
एवं भगवती देवी सा नित्यापि पुनः पुनः।
सम्भूय कुरुते भूप जगतः परिपालनम्॥36॥
तयैतन्मोह्यते विश्वं सैव विश्वं प्रसूयते।
सायाचिता च विज्ञानं तुष्टा ऋद्धिं प्रयच्छति॥37॥
व्याप्तं तयैतत्सकलं ब्रह्माण्डं मनुजेश्वर।
महादेव्या महाकाली महामारी स्वरूपया॥38॥
सैव काले महामारी सैव सृष्तिर्भवत्यजा।
स्थितिं करोति भूतानां सैव काले सनातनी॥39॥
भवकाले नृणां सैव लक्ष्मीर्वृद्धिप्रदा गृहे।
सैवाभावे तथा लक्ष्मी र्विनाशायोपजायते॥40॥
स्तुता सम्पूजिता पुष्पैर्गन्धधूपादिभिस्तथा।
ददाति वित्तं पुत्रांश्च मतिं धर्मे गतिं शुभां॥41॥
॥ इति श्री मार्कण्डेय पुराणे सावर्निके मन्वन्तरे देवी महत्म्ये फलश्रुतिर्नाम द्वादशोऽध्याय समाप्तम् ॥
आहुति
ॐ क्लीं जयन्ती साङ्गायै सशक्तिकायै सपरिवारायै सवाहनायै वरप्रधायै वैष्णवी देव्यै अहाहुतिं समर्पयामि नमः स्वाहा ॥
phalaśrutirnāma dvādaśo'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ
vidhyuddhāma samaprabhāṃ mṛgapati skandha sthitāṃ bhīṣaṇāṃ|
kanyābhiḥ karavāla kheṭa vilasaddastābhi rāsevitāṃ
hastaiścakra gadhāsi kheṭa viśikhāṃ guṇaṃ tarjanīṃ
vibhrāṇa manalātmikāṃ śiśidharāṃ durgāṃ trinetrāṃ bhaje
devyuvāca||1||
ebhiḥ stavaiśca mā nityaṃ stoṣyate yaḥ samāhitaḥ|
tasyāhaṃ sakalāṃ bādhāṃ nāśayiṣyāmya saṃśayam ||2||
madhukaiṭabhanāśaṃ ca mahiṣāsuraghātanam|
kīrtiyiṣyanti ye ta dvadvadhaṃ śumbhaniśumbhayoḥ ||3||
aṣṭamyāṃ ca caturdhaśyāṃ navamyāṃ caikacetasaḥ|
śroṣyanti caiva ye bhaktyā mama māhātmyamuttamam ||4||
na teṣāṃ duṣkṛtaṃ kiñcid duṣkṛtotthā na cāpadaḥ|
bhaviṣyati na dāridryaṃ na cai veṣṭaviyojanam ||5||
śatrubhyo na bhayaṃ tasya dasyuto vā na rājataḥ|
na śastrānalato yaughāt kadācit sambhaviṣyati ||6||
tasmānmamaitanmāhatmyaṃ paṭhitavyaṃ samāhitaiḥ|
śrotavyaṃ ca sadā bhaktyā paraṃ svastyayanaṃ hi tat ||7||
upa sargāna śeṣāṃstu mahāmārī samudbhavān|
tathā trividha mutpātaṃ māhātmyaṃ śamayenmama ||8||
yatraita tpaṭhyate samyaṅnityamāyatane mama|
sadā na tadvimokṣyāmi sānnidhyaṃ tatra mesthitam ||9||
bali pradāne pūjāyāmagni kārye mahotsave|
sarvaṃ mamaitanmāhātmyaṃ uccāryaṃ śrāvyamevaca ||10||
jānatājānatā vāpi bali pūjāṃ tathā kṛtām|
pratīkṣiṣyāmyahaṃ prītyā vahni homaṃ tathā kṛtam ||11||
śaratkāle mahāpūjā kriyate yāca vārṣikī|
tasyāṃ mamaitanmāhātmyaṃ śrutvā bhaktisamanvitaḥ ||12||
sarvabādhāvinirmukto dhanadhānyasamanvitaḥ|
manuṣyo matprasādena bhaviṣyati na saṃśayaḥ||13||
śrutvā mamaitanmāhātmyaṃ tathā cotpattayaḥ śubhāḥ|
parākramaṃ ca yuddheṣu jāyate nirbhayaḥ pumān||14||
ripavaḥ saṅkṣayaṃ yānti kalyāṇāṃ copapadhyate|
nandate ca kulaṃ puṃsāṃ mahātmyaṃ mamaśṛṇvatām||15||
śāntikarmāṇi sarvatra tathā duḥsvapnadarśane|
grahapīḍāsu cogrāsu mahātmyaṃ śṛṇuyānmama||16||
upasargāḥ śamaṃ yānti grahapīḍāśca dāruṇāḥ
duḥsvapnaṃ ca nṛbhirdṛṣṭaṃ susvapnamupajāyate||17||
bālagrahābhibhūtānaṃ bālānāṃ śāntikārakam|
saṅghātabhede ca nṛṇāṃ maitrīkaraṇamuttamam||18||
durvṛttānāmaśeṣāṇāṃ balahānikaraṃ param|
rakṣobhūtapiśācānāṃ paṭhanādeva nāśanam||19||
sarvaṃ mamaitanmāhātmyaṃ mama sannidhikārakam|
paśupuṣpārghyadhūpaiśca gandhadīpaistathottamaiḥ||20||
viprāṇāṃ bhojanairhomaiḥ pròkṣaṇīyairaharniśam|
anyaiśca vividhairbhogaiḥ pradānairvatsareṇa yā||21||
prītirme kriyate sāsmin sakṛduccarite śrute|
śrutaṃ harati pāpāni tathārogyaṃ prayacchati||22||
rakṣāṃ karoti bhūtebhyo janmanāṃ kīrtinaṃ mama|
yuddeṣu caritaṃ yanme duṣṭa daitya nibarhaṇam||23||
tasmiñchṛte vairikṛtaṃ bhayaṃ puṃsāṃ na jāyate|
yuṣmābhiḥ stutayo yāśca yāśca brahmarṣibhiḥ kṛtāḥ||24||
brahmaṇā ca kṛtāstāstu prayacchantu śubhāṃ matim|
araṇye prāntare vāpi dāvāgni parivāritaḥ||25||
dasyubhirvā vṛtaḥ śūnye gṛhīto vāpi śatṛbhiḥ|
siṃhavyāghrānuyāto vā vanevā vana hastibhiḥ||26||
rājñā kruddena cājñapto vadhyo banda gato'pivā|
āghūrṇito vā vātena sthitaḥ pote mahārṇave||27||
patatsu cāpi śastreṣu saṅgrāme bhṛśadāruṇe|
sarvābādhāśu ghorāsu vedanābhyardito'pivā||28||
smaran mamaitaccaritaṃ naro mucyeta saṅkaṭāt|
mama prabhāvātsiṃhādyā dasyavo vairiṇa stathā||29||
dūrādeva palāyante smarataścaritaṃ mama||30||
ṛṣiruvāca||31||
ityuktvā sā bhagavatī caṇḍikā caṇḍavikramā|
paśyatāṃ sarva devānāṃ tatraivāntaradhīyata||32||
te'pi devā nirātaṅkāḥ svādhikārānyathā purā|
yajñabhāgabhujaḥ sarve cakrurvi nihatārayaḥ||33||
daityāśca devyā nihate śumbhe devaripa'u yudhi
jagadvidhvaṃsake tasmin mahogre'tula vikrame||34||
niśumbhe ca mahāvīrye śeṣāḥ pātālamāyayuḥ||35||
evaṃ bhagavatī devī sā nityāpi punaḥ punaḥ|
sambhūya kurute bhūpa jagataḥ paripālanam||36||
tayaitanmohyate viśvaṃ saiva viśvaṃ prasūyate|
sāyācitā ca vijñānaṃ tuṣṭā ṛddhiṃ prayacchati||37||
vyāptaṃ tayaitatsakalaṃ brahmāṇḍaṃ manujeśvara|
mahādevyā mahākālī mahāmārī svarūpayā||38||
saiva kāle mahāmārī saiva sṛṣtirbhavatyajā|
sthitiṃ karoti bhūtānāṃ saiva kāle sanātanī||39||
bhavakāle nṛṇāṃ saiva lakṣmīrvṛddhipradā gṛhe|
saivābhāve tathā lakṣmī rvināśāyopajāyate||40||
stutā sampūjitā puṣpairgandhadhūpādibhistathā|
dadāti vittaṃ putrāṃśca matiṃ dharme gatiṃ śubhāṃ||41||
|| iti śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devī mahatmye phalaśrutirnāma dvādaśo'dhyāya samāptam ||
āhuti
oṃ klīṃ jayantī sāṅgāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai varapradhāyai vaiṣṇavī devyai ahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.