3.50 অরণ্যকাণ্ড - পঞ্চাশ সর্গঃ

3.50 Aranyakanda - Panchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চাশস্সর্গঃ ।
তং শব্দমবসুপ্তস্তু জটাযুরথ শুশ্রুবে ।
নিরীক্ষ্য রাবণং ক্ষিপ্রং বৈদেহীং চ দদর্শ সঃ ॥ 1 ॥
ততঃ পর্বতকূটাভস্তীক্ষ্ণতুণ্ডঃ খগোত্তমঃ ।
বনস্পতিগতশ্শ্রীমান্ব্যাজহার শুভাং গিরম্ ॥ 2 ॥
দশগ্রীব স্থিতো ধর্মে পুরাণে সত্যসংশ্রযঃ ।
জটাযুর্নাম নাম্নাহং গৃধ্ররাজো মহাবলঃ ॥ 3 ॥
রাজা সর্বস্য লোকস্য মহেন্দ্রবরুণোপমঃ ।
লোকানাং চ হিতে যুক্তো রামো দশরথাত্মজঃ ॥ 4 ॥
তস্যৈষা লোকনাথস্য ধর্মপত্নী যশস্বিনী ।
সীতা নাম বরারোহা যাং ত্বং হর্তুমিহেচ্ছসি ॥ 5 ॥
কথং রাজাস্থিতো ধর্মে পরদারান্পরামৃশেত্ ।
রক্ষণীযা বিশেষেণ রাজদারা মহাবল ॥ 6 ॥
নিবর্তয মতিং নীচাং পরদারাভিমর্শনাত্ ।
ন তত্সমাচরেদ্ধীরো যত্পরোঽস্য বিগর্হযেত্ ॥ 7 ॥
যথাত্মনস্তথান্যেষাং দারা রক্ষ্যা বিপশ্চিতা ।
ধর্মমর্থং বা কামং বা শিষ্টাশ্শাস্ত্রেষ্বনাগতম্ ॥ 8 ॥
ব্যবস্যন্ত্যনু রাজানং ধর্মং পৌলস্ত্যনন্দন ।
রাজা ধর্মস্য কামস্য দ্রব্যাণাং চোত্তমো নিধিঃ ॥ 9 ॥
ধর্মশ্শুভং বা পাপং বা রাজমূলং প্রবর্ততে ।
পাপস্বভাবশ্চপলঃ কথং ত্বং রক্ষসাং বর ॥ 10 ॥
ঐশ্বর্যমভিসম্প্রাপ্তো বিমানমিব দুষ্কৃতিঃ ।
কামং স্বভাবো যো যস্য ন শক্যঃ পরিমার্জিতুম্ ॥ 11 ॥
ন হি দুষ্টাত্মনামার্যমাবসত্যালযে চিরম্ ।
বিষযে বা পুরে বা তে যদা রামো মহাবলঃ ॥ 12 ॥
নাপরাধ্যতি ধর্মাত্মা কথং তস্যাপরাধ্যসি ।
যদি শূর্পণখাহেতোর্জনস্থানগতঃ খরঃ ॥ 13 ॥
অতিবৃত্তো হতঃ পূর্বং রামেণাক্লিষ্টকর্মণা ।
অত্র ব্রূহি যথাতত্ত্বং কো রামস্য ব্যতিক্রমঃ ॥ 14 ॥
যস্য ত্বং লোকনাথস্য ভার্যাং হৃত্বা গমিষ্যসি ।
ক্ষিপ্রং বিসৃজ বৈদেহীং মা ত্বা ঘোরেণ চক্ষুষা ॥ 15 ॥
দহেদ্দহনভূতেন বৃত্রমিন্দ্রাশনির্যথা ।
সর্পমাশীবিষং বদ্ধ্বা বস্ত্রান্তে নাববুধ্যসে ॥ 16 ॥
গ্রীবাযাং প্রতিসক্তং চ কালপাশং ন পশ্যসি ।
স ভারস্সৌম্য ভর্তব্যো যো নরং নাবসাদযেত্ ॥ 17 ॥
তদন্নমপি ভোক্তব্যং জীর্যতে যদনামযম্ ।
যত্কৃত্বা ন ভবেদ্ধর্মো ন কীর্তির্ন যশো ভুবি ॥ 18 ॥
শরীরস্য ভবেত্খেদঃ কস্তত্কর্ম সমাচরেত্ ।
ষষ্টির্বর্ষসহস্রাণি মম জাতস্য রাবণ ॥ 19 ॥
পিতৃপৈতামহং রাজ্যং যথাবদনুতিষ্ঠতঃ ।
বৃদ্ধোঽহং ত্বং যুবা ধন্বী সশরঃ কবচী রথী ॥ 20 ॥
তথাপ্যাদায বৈদেহীং কুশলী ন গমিষ্যসি ।
ন শক্তস্ত্বং বলাদ্ধর্তুং বৈদেহীং মম পশ্যতঃ ॥ 21 ॥
হেতুভির্ন্যাযসংসিদ্ধৈদ্ধৃবাং বেদশ্রুতীমিব ।
যুদ্ধ্যস্ব যদি শূরোঽসি মুহূর্তং তিষ্ঠ রাবণ ॥ 22 ॥
শযিষ্যসে হতো ভূমৌ যথাপূর্বং খরস্তথা ।
অসকৃত্সংযুগে যেন নিহতা দৈত্যদানবাঃ ॥ 23 ॥
নচিরাচ্চীরবাসাস্ত্বাং রামো যুধি বধিষ্যতি ।
কিং নু শক্যং মযা কর্তুং গতৌদূরং নৃপাত্মজৌ ॥ 24 ॥
ক্ষিপ্রং ত্বং নশ্যসে নীচ তযোর্ভীতো ন সংশযঃ ।
ন হি মে জীবমানস্য নযিষ্যসি শুভামিমাম্ ॥ 25 ॥
সীতাং কমলপত্রাক্ষীং রামস্য মহিষীং প্রিযাম্ ।
অবশ্যং তু মযা কার্যং প্রিযং তস্য মহাত্মনঃ ॥ 26 ॥
জীবিতেনাপি রামস্য তথা দশরথস্য চ ।
তিষ্ঠ তিষ্ঠ দশগ্রীব মুহূর্তং পশ্য রাবণ ॥ 27 ॥
যুদ্ধাতিথ্যং প্রদাস্যামি যথাপ্রাণং নিশাচর ।
বৃন্তাদিব ফলং ত্বাং তু পাতযেযং রথোত্তমাত্ ॥ 28 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে পঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
taṃ śabdamavasuptastu jaṭāyuratha śuśruve |
nirīkṣya rāvaṇaṃ kṣipraṃ vaidehīṃ ca dadarśa saḥ || 1 ||
tataḥ parvatakūṭābhastīkṣṇatuṇḍaḥ khagottamaḥ |
vanaspatigataśśrīmānvyājahāra śubhāṃ giram || 2 ||
daśagrīva sthito dharme purāṇe satyasaṃśrayaḥ |
jaṭāyurnāma nāmnāhaṃ gṛdhrarājo mahābalaḥ || 3 ||
rājā sarvasya lokasya mahendravaruṇopamaḥ |
lokānāṃ ca hite yukto rāmo daśarathātmajaḥ || 4 ||
tasyaiṣā lokanāthasya dharmapatnī yaśasvinī |
sītā nāma varārohā yāṃ tvaṃ hartumihecchasi || 5 ||
kathaṃ rājāsthito dharme paradārānparāmṛśet |
rakṣaṇīyā viśeṣeṇa rājadārā mahābala || 6 ||
nivartaya matiṃ nīcāṃ paradārābhimarśanāt |
na tatsamācareddhīro yatparo'sya vigarhayet || 7 ||
yathātmanastathānyeṣāṃ dārā rakṣyā vipaścitā |
dharmamarthaṃ vā kāmaṃ vā śiṣṭāśśāstreṣvanāgatam || 8 ||
vyavasyantyanu rājānaṃ dharmaṃ paulastyanandana |
rājā dharmasya kāmasya dravyāṇāṃ cottamo nidhiḥ || 9 ||
dharmaśśubhaṃ vā pāpaṃ vā rājamūlaṃ pravartate |
pāpasvabhāvaścapalaḥ kathaṃ tvaṃ rakṣasāṃ vara || 10 ||
aiśvaryamabhisamprāpto vimānamiva duṣkṛtiḥ |
kāmaṃ svabhāvo yo yasya na śakyaḥ parimārjitum || 11 ||
na hi duṣṭātmanāmāryamāvasatyālaye ciram |
viṣaye vā pure vā te yadā rāmo mahābalaḥ || 12 ||
nāparādhyati dharmātmā kathaṃ tasyāparādhyasi |
yadi śūrpaṇakhāhetorjanasthānagataḥ kharaḥ || 13 ||
ativṛtto hataḥ pūrvaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
atra brūhi yathātattvaṃ ko rāmasya vyatikramaḥ || 14 ||
yasya tvaṃ lokanāthasya bhāryāṃ hṛtvā gamiṣyasi |
kṣipraṃ visṛja vaidehīṃ mā tvā ghoreṇa cakṣuṣā || 15 ||
daheddahanabhūtena vṛtramindrāśaniryathā |
sarpamāśīviṣaṃ baddhvā vastrānte nāvabudhyase || 16 ||
grīvāyāṃ pratisaktaṃ ca kālapāśaṃ na paśyasi |
sa bhārassaumya bhartavyo yo naraṃ nāvasādayet || 17 ||
tadannamapi bhoktavyaṃ jīryate yadanāmayam |
yatkṛtvā na bhaveddharmo na kīrtirna yaśo bhuvi || 18 ||
śarīrasya bhavetkhedaḥ kastatkarma samācaret |
ṣaṣṭirvarṣasahasrāṇi mama jātasya rāvaṇa || 19 ||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ yathāvadanutiṣṭhataḥ |
vṛddho'haṃ tvaṃ yuvā dhanvī saśaraḥ kavacī rathī || 20 ||
tathāpyādāya vaidehīṃ kuśalī na gamiṣyasi |
na śaktastvaṃ balāddhartuṃ vaidehīṃ mama paśyataḥ || 21 ||
hetubhirnyāyasaṃsiddhaiddhṛvāṃ vedaśrutīmiva |
yuddhyasva yadi śūro'si muhūrtaṃ tiṣṭha rāvaṇa || 22 ||
śayiṣyase hato bhūmau yathāpūrvaṃ kharastathā |
asakṛtsaṃyuge yena nihatā daityadānavāḥ || 23 ||
nacirāccīravāsāstvāṃ rāmo yudhi vadhiṣyati |
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ gataudūraṃ nṛpātmajau || 24 ||
kṣipraṃ tvaṃ naśyase nīca tayorbhīto na saṃśayaḥ |
na hi me jīvamānasya nayiṣyasi śubhāmimām || 25 ||
sītāṃ kamalapatrākṣīṃ rāmasya mahiṣīṃ priyām |
avaśyaṃ tu mayā kāryaṃ priyaṃ tasya mahātmanaḥ || 26 ||
jīvitenāpi rāmasya tathā daśarathasya ca |
tiṣṭha tiṣṭha daśagrīva muhūrtaṃ paśya rāvaṇa || 27 ||
yuddhātithyaṃ pradāsyāmi yathāprāṇaṃ niśācara |
vṛntādiva phalaṃ tvāṃ tu pātayeyaṃ rathottamāt || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चाशस्सर्गः ।
तं शब्दमवसुप्तस्तु जटायुरथ शुश्रुवे ।
निरीक्ष्य रावणं क्षिप्रं वैदेहीं च ददर्श सः ॥ 1 ॥
ततः पर्वतकूटाभस्तीक्ष्णतुण्डः खगोत्तमः ।
वनस्पतिगतश्श्रीमान्व्याजहार शुभां गिरम् ॥ 2 ॥
दशग्रीव स्थितो धर्मे पुराणे सत्यसंश्रयः ।
जटायुर्नाम नाम्नाहं गृध्रराजो महाबलः ॥ 3 ॥
राजा सर्वस्य लोकस्य महेन्द्रवरुणोपमः ।
लोकानां च हिते युक्तो रामो दशरथात्मजः ॥ 4 ॥
तस्यैषा लोकनाथस्य धर्मपत्नी यशस्विनी ।
सीता नाम वरारोहा यां त्वं हर्तुमिहेच्छसि ॥ 5 ॥
कथं राजास्थितो धर्मे परदारान्परामृशेत् ।
रक्षणीया विशेषेण राजदारा महाबल ॥ 6 ॥
निवर्तय मतिं नीचां परदाराभिमर्शनात् ।
न तत्समाचरेद्धीरो यत्परोऽस्य विगर्हयेत् ॥ 7 ॥
यथात्मनस्तथान्येषां दारा रक्ष्या विपश्चिता ।
धर्ममर्थं वा कामं वा शिष्टाश्शास्त्रेष्वनागतम् ॥ 8 ॥
व्यवस्यन्त्यनु राजानं धर्मं पौलस्त्यनन्दन ।
राजा धर्मस्य कामस्य द्रव्याणां चोत्तमो निधिः ॥ 9 ॥
धर्मश्शुभं वा पापं वा राजमूलं प्रवर्तते ।
पापस्वभावश्चपलः कथं त्वं रक्षसां वर ॥ 10 ॥
ऐश्वर्यमभिसम्प्राप्तो विमानमिव दुष्कृतिः ।
कामं स्वभावो यो यस्य न शक्यः परिमार्जितुम् ॥ 11 ॥
न हि दुष्टात्मनामार्यमावसत्यालये चिरम् ।
विषये वा पुरे वा ते यदा रामो महाबलः ॥ 12 ॥
नापराध्यति धर्मात्मा कथं तस्यापराध्यसि ।
यदि शूर्पणखाहेतोर्जनस्थानगतः खरः ॥ 13 ॥
अतिवृत्तो हतः पूर्वं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ।
अत्र ब्रूहि यथातत्त्वं को रामस्य व्यतिक्रमः ॥ 14 ॥
यस्य त्वं लोकनाथस्य भार्यां हृत्वा गमिष्यसि ।
क्षिप्रं विसृज वैदेहीं मा त्वा घोरेण चक्षुषा ॥ 15 ॥
दहेद्दहनभूतेन वृत्रमिन्द्राशनिर्यथा ।
सर्पमाशीविषं बद्ध्वा वस्त्रान्ते नावबुध्यसे ॥ 16 ॥
ग्रीवायां प्रतिसक्तं च कालपाशं न पश्यसि ।
स भारस्सौम्य भर्तव्यो यो नरं नावसादयेत् ॥ 17 ॥
तदन्नमपि भोक्तव्यं जीर्यते यदनामयम् ।
यत्कृत्वा न भवेद्धर्मो न कीर्तिर्न यशो भुवि ॥ 18 ॥
शरीरस्य भवेत्खेदः कस्तत्कर्म समाचरेत् ।
षष्टिर्वर्षसहस्राणि मम जातस्य रावण ॥ 19 ॥
पितृपैतामहं राज्यं यथावदनुतिष्ठतः ।
वृद्धोऽहं त्वं युवा धन्वी सशरः कवची रथी ॥ 20 ॥
तथाप्यादाय वैदेहीं कुशली न गमिष्यसि ।
न शक्तस्त्वं बलाद्धर्तुं वैदेहीं मम पश्यतः ॥ 21 ॥
हेतुभिर्न्यायसंसिद्धैद्धृवां वेदश्रुतीमिव ।
युद्ध्यस्व यदि शूरोऽसि मुहूर्तं तिष्ठ रावण ॥ 22 ॥
शयिष्यसे हतो भूमौ यथापूर्वं खरस्तथा ।
असकृत्संयुगे येन निहता दैत्यदानवाः ॥ 23 ॥
नचिराच्चीरवासास्त्वां रामो युधि वधिष्यति ।
किं नु शक्यं मया कर्तुं गतौदूरं नृपात्मजौ ॥ 24 ॥
क्षिप्रं त्वं नश्यसे नीच तयोर्भीतो न संशयः ।
न हि मे जीवमानस्य नयिष्यसि शुभामिमाम् ॥ 25 ॥
सीतां कमलपत्राक्षीं रामस्य महिषीं प्रियाम् ।
अवश्यं तु मया कार्यं प्रियं तस्य महात्मनः ॥ 26 ॥
जीवितेनापि रामस्य तथा दशरथस्य च ।
तिष्ठ तिष्ठ दशग्रीव मुहूर्तं पश्य रावण ॥ 27 ॥
युद्धातिथ्यं प्रदास्यामि यथाप्राणं निशाचर ।
वृन्तादिव फलं त्वां तु पातयेयं रथोत्तमात् ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcāśassargaḥ |
taṃ śabdamavasuptastu jaṭāyuratha śuśruve |
nirīkṣya rāvaṇaṃ kṣipraṃ vaidehīṃ ca dadarśa saḥ || 1 ||
tataḥ parvatakūṭābhastīkṣṇatuṇḍaḥ khagottamaḥ |
vanaspatigataśśrīmānvyājahāra śubhāṃ giram || 2 ||
daśagrīva sthito dharme purāṇe satyasaṃśrayaḥ |
jaṭāyurnāma nāmnāhaṃ gṛdhrarājo mahābalaḥ || 3 ||
rājā sarvasya lokasya mahendravaruṇopamaḥ |
lokānāṃ ca hite yukto rāmo daśarathātmajaḥ || 4 ||
tasyaiṣā lokanāthasya dharmapatnī yaśasvinī |
sītā nāma varārohā yāṃ tvaṃ hartumihecchasi || 5 ||
kathaṃ rājāsthito dharme paradārānparāmṛśet |
rakṣaṇīyā viśeṣeṇa rājadārā mahābala || 6 ||
nivartaya matiṃ nīcāṃ paradārābhimarśanāt |
na tatsamācareddhīro yatparo'sya vigarhayet || 7 ||
yathātmanastathānyeṣāṃ dārā rakṣyā vipaścitā |
dharmamarthaṃ vā kāmaṃ vā śiṣṭāśśāstreṣvanāgatam || 8 ||
vyavasyantyanu rājānaṃ dharmaṃ paulastyanandana |
rājā dharmasya kāmasya dravyāṇāṃ cottamo nidhiḥ || 9 ||
dharmaśśubhaṃ vā pāpaṃ vā rājamūlaṃ pravartate |
pāpasvabhāvaścapalaḥ kathaṃ tvaṃ rakṣasāṃ vara || 10 ||
aiśvaryamabhisamprāpto vimānamiva duṣkṛtiḥ |
kāmaṃ svabhāvo yo yasya na śakyaḥ parimārjitum || 11 ||
na hi duṣṭātmanāmāryamāvasatyālaye ciram |
viṣaye vā pure vā te yadā rāmo mahābalaḥ || 12 ||
nāparādhyati dharmātmā kathaṃ tasyāparādhyasi |
yadi śūrpaṇakhāhetorjanasthānagataḥ kharaḥ || 13 ||
ativṛtto hataḥ pūrvaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
atra brūhi yathātattvaṃ ko rāmasya vyatikramaḥ || 14 ||
yasya tvaṃ lokanāthasya bhāryāṃ hṛtvā gamiṣyasi |
kṣipraṃ visṛja vaidehīṃ mā tvā ghoreṇa cakṣuṣā || 15 ||
daheddahanabhūtena vṛtramindrāśaniryathā |
sarpamāśīviṣaṃ baddhvā vastrānte nāvabudhyase || 16 ||
grīvāyāṃ pratisaktaṃ ca kālapāśaṃ na paśyasi |
sa bhārassaumya bhartavyo yo naraṃ nāvasādayet || 17 ||
tadannamapi bhoktavyaṃ jīryate yadanāmayam |
yatkṛtvā na bhaveddharmo na kīrtirna yaśo bhuvi || 18 ||
śarīrasya bhavetkhedaḥ kastatkarma samācaret |
ṣaṣṭirvarṣasahasrāṇi mama jātasya rāvaṇa || 19 ||
pitṛpaitāmahaṃ rājyaṃ yathāvadanutiṣṭhataḥ |
vṛddho'haṃ tvaṃ yuvā dhanvī saśaraḥ kavacī rathī || 20 ||
tathāpyādāya vaidehīṃ kuśalī na gamiṣyasi |
na śaktastvaṃ balāddhartuṃ vaidehīṃ mama paśyataḥ || 21 ||
hetubhirnyāyasaṃsiddhaiddhṛvāṃ vedaśrutīmiva |
yuddhyasva yadi śūro'si muhūrtaṃ tiṣṭha rāvaṇa || 22 ||
śayiṣyase hato bhūmau yathāpūrvaṃ kharastathā |
asakṛtsaṃyuge yena nihatā daityadānavāḥ || 23 ||
nacirāccīravāsāstvāṃ rāmo yudhi vadhiṣyati |
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartuṃ gataudūraṃ nṛpātmajau || 24 ||
kṣipraṃ tvaṃ naśyase nīca tayorbhīto na saṃśayaḥ |
na hi me jīvamānasya nayiṣyasi śubhāmimām || 25 ||
sītāṃ kamalapatrākṣīṃ rāmasya mahiṣīṃ priyām |
avaśyaṃ tu mayā kāryaṃ priyaṃ tasya mahātmanaḥ || 26 ||
jīvitenāpi rāmasya tathā daśarathasya ca |
tiṣṭha tiṣṭha daśagrīva muhūrtaṃ paśya rāvaṇa || 27 ||
yuddhātithyaṃ pradāsyāmi yathāprāṇaṃ niśācara |
vṛntādiva phalaṃ tvāṃ tu pātayeyaṃ rathottamāt || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in