📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.57 సున్దరకాణ్డ - సప్తపఞ్చాశ సర్గః
5.57 Sundarakanda - Saptapanchasha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తపఞ్చాశస్సర్గః ।
స చన్ద్రకుముదం రమ్యం సార్కకారణ్డవం శుభమ్ ।
తిష్యశ్రవణకాదమ్బమభ్రశైవాలశాద్వలమ్ ॥ 1 ॥
పునర్వసుమహామీనం లోహితాఙ్గమహాగ్రహమ్ ।
ఐరావతమహాద్వీపం స్వాతిహంసవిలోలితమ్ ॥ 2 ॥
వాతసఙ్ఘాతజాతోర్మి చన్ద్రాంశుశిశిరామ్బుమత్ ।
భుజఙ్గయక్షగన్ధర్వప్రబుద్ధకమలోత్పలమ్ ॥ 3 ॥
హనుమాన్మారుతగతిర్మహానౌరివ సాగరమ్ ।
అపారమపరిశ్రాన్తః పుప్లువే గగనార్ణవమ్ ॥ 4 ॥
గ్రసమాన ఇవాకాశం తారాధిపమివోల్లిఖన్ ।
హరన్నివ సనక్షత్రం గగనం సార్కమణ్డలమ్ ॥ 5 ॥
మారుతస్యాత్మజః శ్రీమాన్కపిర్వ్యోమచరో మహాన్ ।
హనుమాన్మేఘజాలాని వికర్షన్నివ గచ్ఛతి ॥ 6 ॥
పాణ్డురారుణవర్ణాని నీలమాఞ్జిష్ఠకాని చ ।
హరితారుణవర్ణాని మహాభ్రాణి చకాశిరే ॥ 7 ॥
ప్రవిశన్నభ్రజాలాని నిష్పతంశ్చ పునః పునః ।
ప్రచ్ఛన్నశ్చ ప్రకాశశ్చ చన్ద్రమా ఇవ లక్ష్యతే ॥ 8 ॥
వివిధాభ్రఘనాపన్నగోచరో ధవలామ్బరః ।
దృశ్యాదృశ్యతనుర్వీరస్తదా చన్ద్రాయతేఽమ్బరే ॥ 9 ॥
తార్క్ష్యాయమాణో గగనే బభాసే వాయునన్దనః ।
దారయన్మేఘబృన్దాని నిష్పతంశ్చ పునః పునః ॥ 10 ॥
నదన్నాదేన మహతా మేఘస్వనమహాస్వనః ।
ప్రవరాన్రాక్షసాన్ హత్వా నామ విశ్రావ్య చాత్మనః ॥ 11 ॥
ఆకులాం నగరీం కృత్వా వ్యథయిత్వా చ రావణమ్ ।
అర్దయిత్వా బలం ఘోరం వైదేహీమభివాద్య చ ॥ 12 ॥
ఆజగామ మహాతేజాః పునర్మధ్యేన సాగరమ్ ।
పర్వతేన్ద్రం సునాభం చ సముపస్పృశ్య వీర్యవాన్ ॥ 13 ॥
జ్యాముక్త ఇవ నారాచో మహావేగోఽభ్యుపాగతః ।
స కిఞ్చిదనుసమ్ప్రాప్తః సమాలోక్య మహాగిరిమ్ ॥ 14 ॥
మహేన్ద్రం మేఘసఙ్కాశం ననాద హరిపుఙ్గవః ।
స పూరయామాస కపిర్దిశో దశ సమన్తతః ॥ 15 ॥
నదన్నాదేన మహతా మేఘస్వనమహాస్వనః ।
స తం దేశమనుప్రాప్తః సుహృద్ధర్శనలాలసః ॥ 16 ॥
ననాద హరిశార్దూలో లాఙ్గూలం చాప్యకమ్పయత్ ।
తస్య నానద్యమానస్య సుపర్ణచరితే పథి ॥ 17 ॥
ఫలతీవాస్య ఘోషేణ గగనం సార్కమణ్డలమ్ ।
యే తు తత్రోత్తరే తీరే సముద్రస్య మహాబలాః ॥ 18 ॥
పూర్వం సంవిష్ఠితాశ్శూరా వాయుపుత్రదిదృక్షవః ।
మహతో వాతనున్నస్య తోయదస్యేవ గర్జితమ్ ॥ 19 ॥
శుశ్రువుస్తే తదా ఘోషమూరువేగం హనూమతః ।
తే దీనమనసస్సర్వే శుశ్రువుః కాననౌకసః ॥ 20 ॥
వానరేన్ద్రస్య నిర్ఘోషం పర్జన్యనినదోపమమ్ ।
నిశమ్య నదతో నాదం వానరాస్తే సమన్తతః ॥ 21 ॥
బభూవురుత్సుకాస్సర్వే సుహృద్ధర్శనకాఙ్క్షిణః ।
జామ్బవాన్ స హరిశ్రేష్ఠః ప్రీతిసంహృష్టమానసః ॥ 22 ॥
ఉపామన్త్ర్య హరీన్ సర్వానిదం వచనమబ్రవీత్ ।
సర్వథా కృతకార్యోఽసౌ హనుమాన్నాత్ర సంశయః ॥ 23 ॥
న హ్యస్యాకృతకార్యస్య నాద ఏవంవిధో భవేత్ ।
తస్య బాహూరువేగం చ నినాదం చ మహాత్మనః ॥ 24 ॥
నిశమ్య హరయో హృష్టాః సముత్పేతుస్తతస్తతః ।
తే నగాగ్రాన్నగాగ్రాణి శిఖరాచ్ఛిఖరాణి చ ॥ 25 ॥
ప్రహృష్టాః సమపద్యన్త హనూమన్తం దిదృక్షవః ।
తే ప్రీతాః పాదపాగ్రేషు గృహ్య శాఖాః సువిష్ఠితాః ॥ 26 ॥
వాసాంసీవ ప్రశాఖాశ్చ సమావిధ్యన్త వానరాః ।
గిరిగహ్వరసంలీనో యథా గర్జతి మారుతః ॥ 27 ॥
ఏవం జగర్జ బలవాన్ హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
తమభ్రఘనసఙ్కాశమాపతన్తం మహాకపిమ్ ॥ 28 ॥
దృష్ట్వా తే వానరాస్సర్వే తస్థుః ప్రాఞ్జలయస్తదా ।
తతస్తు వేగవాంస్తస్య గిరేర్గిరినిభః కపిః ॥ 29 ॥
నిపపాత మహేన్ద్రస్య శిఖరే పాదపాకులే ।
హర్షేణాపూర్యమాణోఽసౌ రమ్యే పర్వతనిర్ఝరే ॥ 30 ॥
ఛిన్నపక్ష ఇవాఽకాశాత్పపాత ధరణీధరః ।
తతస్తే ప్రీతమనసస్సర్వే వానరపుఙ్గవాః ॥ 31 ॥
హనుమన్తం మహాత్మానం పరివార్యోపతస్థిరే ।
పరివార్య చ తే సర్వే పరాం ప్రీతిముపాగతాః ॥ 32 ॥
ప్రహృష్టవదనా స్సర్వే తమరోగముపాగతమ్ ।
ఉపాయనాని చాదాయ మూలాని చ ఫలాని చ ॥ 33 ॥
ప్రత్యర్చయన్ హరిశ్రేష్ఠం హరయో మారుతాత్మజమ్ ।
హనుమాంస్తు గురూన్ వృద్ధాఞ్జామ్బవత్ప్రముఖాంస్తదా ॥ 34 ॥
కుమారమఙ్గదం చైవ సోఽవన్దత మహాకపిః ।
స తాభ్యాం పూజితః పూజ్యః కపిభిశ్చ ప్రసాదితః ॥ 35 ॥
దృష్టా సీతేతి విక్రాన్త స్సఙ్క్షేపేణ న్యవేదయత్ ।
నిషసాద చ హస్తేన గృహీత్వా వాలినస్సుతమ్ ॥ 36 ॥
రమణీయే వనోద్దేశే మహేన్ద్రస్య గిరేస్తదా ।
హనుమానబ్రవీద్ధృష్టస్తదా తాన్వానరర్షభాన్ ॥ 37 ॥
అశోకవనికాసంస్థా దృష్టా సా జనకాత్మజా ।
రక్షమాణా సుఘోరాభీ రాక్షసీభిరనిన్దితా ॥ 38 ॥
ఏకవేణీధరా బాలా రామదర్శనలాలసా ।
ఉపవాసపరిశ్రాన్తా జటిలా మలినా కృశా ॥ 39 ॥
తతో దృష్టేతి వచనం మహార్థమమృతోపమమ్ ।
నిశమ్య మారుతేస్సర్వే ముదితా వానరాభవన్ ॥ 40 ॥
క్ష్వేలన్త్యన్యే నదన్త్యన్యే గర్జన్త్యన్యే మహాబలాః ।
చక్రుః కిలకిలామన్యే ప్రతిగర్జన్తి చాపరే ॥ 41 ॥
కేచిదుచ్ఛ్రితలాఙ్గూలాః ప్రహృష్టాః కపికుఞ్జరాః ।
ఆయతాఞ్చితదీర్ఘాణి లాఙ్గూలాని ప్రవివ్యధుః ॥ 42 ॥
అపరే చ హనూమన్తం వానరా వారణోపమమ్ ।
ఆప్లుత్య గిరిశృఙ్గేభ్యస్సంస్పృశన్తి స్మ హర్షితాః ॥ 43 ॥
ఉక్తవాక్యం హనూమన్తమఙ్గదస్తమథాబ్రవీత్ ।
సర్వేషాం హరివీరాణాం మధ్యే వచనముత్తమమ్ ॥ 44 ॥
సత్త్వే వీర్యే న తే కశ్చిత్సమో వానర విద్యతే ।
యదవప్లుత్య విస్తీర్ణం సాగరం పునరాగతః ॥ 45 ॥
అహో స్వామిని తే భక్తిరహో వీర్యమహో ధృతిః ।
దిష్ట్యా దృష్టా త్వయా దేవీ రామపత్నీ యశస్వినీ ॥ 46 ॥
దిష్ట్యా త్యక్ష్యతి కాకుత్స్థ శ్శోకం సీతావియోగజమ్ ।
తతోఽఙ్గదం హనూమన్తం జామ్బవన్తం చ వానరాః ॥ 47 ॥
పరివార్య ప్రముదితా భేజిరే విపులాశ్శిలాః ।
శ్రోతుకామాస్సముద్రస్య లఙ్ఘనం వానరోత్తమాః ॥ 48 ॥
దర్శనం చాపి లఙ్కాయాస్సీతాయా రావణస్య చ ।
తస్థుః ప్రాఞ్జలయస్సర్వే హనుమద్వచనోన్ముఖాః ॥ 49 ॥
తస్థౌ తత్రాఙ్గదః శ్రీమాన్ వానరైర్బహుభిర్వృతః ।
ఉపాస్యమానో విబుధైర్దివి దేవపతిర్యథా ॥ 50 ॥
హనూమతా కీర్తిమతా యశస్వినా తథాఙ్గదేనాఙ్గదబద్ధబాహునా ।
ముదా తదాఽధ్యాసితమున్నతం మహన్మహీధరాగ్రం జ్వలితం శ్రియాభవత్ ॥ 51 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే సప్తపఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||