📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.47 సున్దరకాణ్డ - సప్తచత్వారింశ సర్గః
5.47 Sundarakanda - Saptachatvarimsha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తచత్వారింశస్సర్గః ।
సేనాపతీన్పఞ్చ స తు ప్రమాపితాన్ హనూమతా సానుచరాన్సవాహనాన్ ।
సమీక్ష్య రాజా సమరోద్ధతోన్ముఖం కుమారమక్షం ప్రసమైక్షతాగ్రతః ॥ 1 ॥
స తస్య దృష్ట్యర్పణసమ్ప్రచోదితః ప్రతాపవాన్కాఞ్చనచిత్రకార్ముకః ।
సముత్పపాతాథ సదస్యుదీరితో ద్విజాతిముఖ్యైర్హవిషేవ పావకః ॥ 2 ॥
తతో మహద్బాలదివాకరప్రభం ప్రతప్తజామ్బూనదజాలసన్తతమ్ ।
రథం సమాస్థాయ యయౌ స వీర్యవాన్మహాహరిం తం ప్రతి నైరృతర్షభః ॥ 3 ॥
తతస్తపస్సఙ్గ్రహసఞ్చయార్జితం ప్రతప్తజామ్బూనదజాలశోభితమ్ ।
పతాకినం రత్నవిభూషితధ్వజం మనోజవాష్టాశ్వవరైః సుయోజితమ్ ॥ 4 ॥
సురాసురాధృష్యమసఙ్గచారిణం రవిప్రభం వ్యోమచరం సమాహితమ్ ।
సతూణమష్టాసినిబద్ధబన్ధురం యథాక్రమావేశితశక్తితోమరమ్ ॥ 5 ॥
విరాజమానం ప్రతిపూర్ణవస్తునా సహేమదామ్నా శశిసూర్యవర్చసా ।
దివాకరాభం రథమాస్థితస్తతస్స నిర్జగామామరతుల్యవిక్రమః ॥ 6 ॥
స పూరయన్ఖం చ మహీం చ సాచలాం తురఙ్గమాతఙ్గమహారథస్వనైః ।
బలైస్సమేతైస్సహి తోరణస్థితం సమర్థమాసీనముపాగమత్కపిమ్ ॥ 7 ॥
స తం సమాసాద్య హరిం హరీక్షణో యుగాన్తకాలాగ్నిమివ ప్రజాక్షయే ।
అవస్థితం విస్మితజాతసమ్భ్రమ స్సమైక్షతాక్షో బహుమానచక్షుషా ॥ 8 ॥
స తస్య వేగం చ కపేర్మహాత్మనః పరాక్రమం చారిషు పార్థివాత్మజః ।
విచారయన్స్వం చ బలం మహాబలో హిమక్షయే సూర్య ఇవాభివర్ధతే ॥ 9 ॥
స జాతమన్యుః ప్రసమీక్ష్య విక్రమం స్థిరం స్థిరస్సమ్యతి దుర్నివారణమ్ ।
సమాహితాత్మా హనుమన్తమాహవే ప్రచోదయామాస శరైస్త్రిభి శ్శితైః ॥ 10 ॥
తతః కపిం తం ప్రసమీక్ష్య గర్వితం జితశ్రమం శత్రుపరాజయోర్జితమ్ ।
అవైక్షతాక్షస్సముదీర్ణమానసస్సబాణపాణిః ప్రగృహీతకార్ముకః ॥ 11 ॥
స హేమనిష్కాఙ్గదచారుకుణ్డల స్సమాససాదాఽశుపరాక్రమః కపిమ్ ।
తయోర్బభూవాప్రతిమస్సమాగమ స్సురాసురాణామపి సమ్భ్రమప్రదః ॥ 12 ॥
రరాస భూమిర్న తతాప భానుమా న్వనౌ న వాయుః ప్రచాచల చాచలః ।
కపేః కుమారస్య చ వీక్ష్య సంయుగం ననాద చ ద్యౌరుదధిశ్చ చుక్షుభే ॥ 13 ॥
తతస్స వీరస్సుముఖాన్ పతత్రిణస్సువర్ణపుఙ్ఖాన్సవిషానివోరగాన్ ।
సమాధిసమ్యోగవిమోక్షతత్త్వవిచ్ఛరానథ త్రీన్కపిమూర్ధ్న్యపాతయత్ ॥ 14 ॥
స తై శ్శరైర్మూర్ధ్ని సమం నిపాతితైః క్షరన్నసృగ్దిగ్ధవివృత్తలోచనః ।
నవోదితాదిత్యనిభ శ్శరాంశుమాన్ వ్యరాజతాదిత్య ఇవాంశుమాలికః ॥ 15 ॥
తతస్స పిఙ్గాధిపమన్త్రిసత్తమః సమీక్ష్య తం రాజవరాత్మజం రణే ।
ఉదగ్రచిత్రాయుధచిత్రకార్ముకం జహర్ష చాపూర్యత చాహవోన్ముఖః ॥ 16 ॥
స మన్దరాగ్రస్థ ఇవాంశుమాలికో వివృద్ధకోపో బలవీర్యసంయుతః ।
కుమారమక్షం సబలం సవాహనం దదాహ నేత్రాగ్నిమరీచిభిస్తదా ॥ 17 ॥
తతస్స బాణాసనచిత్రకార్ముక శ్శరప్రవర్షో యుధి రాక్షసామ్బుదః ।
శరాన్ముమోచాశు హరీశ్వరాచలే వలాహకో వృష్టిమివాచలోత్తమే ॥ 18 ॥
తతః కపిస్తం రణచణ్డవిక్రమం వివృద్ధతేజోబలవీర్యసంయుతమ్ ।
కుమారమక్షం ప్రసమీక్ష్య సంయుగే ననాద హర్షాద్ ఘనతుల్యవిక్రమమ్ ॥ 19 ॥
స బాలభావాద్యుధి వీర్యదర్పితః ప్రవృద్ధమన్యుః క్షతజోపమేక్షణః ।
సమాససాదాప్రతిమం కపిం రణే గజో మహాకూపమివావృతం తృణైః ॥ 20 ॥
స తేన బాణైః ప్రసభం నిపాతితైశ్చకార నాదం ఘననాదనిస్స్వనః ।
సముత్పపాతాశు నభస్స మారుతిర్భుజోరువిక్షేపణఘోరదర్శనః ॥ 21 ॥
సముత్పతన్తం సమభిద్రవద్బలీ స రాక్షసానాం ప్రవరః ప్రతాపవాన్ ।
రథీ రథిశ్రేష్ఠతమః కిరన్శరైః పయోధరశ్శైలమివాశ్మవృష్టిభిః ॥ 22 ॥
స తాన్శరాంస్తస్య హరిర్విమోక్షయంశ్చచార వీరః పథి వాయుసేవితే ।
శరాన్తరే మారుతవద్వినిష్పతన్మనోజవస్సంయతి చణ్డవిక్రమః ॥ 23 ॥
తమాత్తబాణాసనమాహవోన్ముఖం ఖమాస్తృణన్తం విశిఖైశ్శరోత్తమైః ।
అవైక్షతాక్షం బహుమానచక్షుషా జగామ చిన్తాం చ స మారుతాత్మజః ॥ 24 ॥
తతశ్శరైర్భిన్నభుజాన్తరః కపిః కుమారవీరేణ మహాత్మనా నదన్ ।
మహాభుజః కర్మవిశేషతత్త్వవి ద్విచిన్తయామాస రణే పరాక్రమమ్ ॥ 25 ॥
అబాలవద్బాలదివాకరప్రభః కరోత్యయం కర్మ మహన్మహాబలః ।
న చాస్య సర్వాహవకర్మశోభినః ప్రమాపణే మే మతిరత్ర జాయతే ॥ 26 ॥
అయం మహాత్మా చ మహాంశ్చ వీర్యత స్సమాహితశ్చాతిసహశ్చ సంయుగే ।
అసంశయం కర్మగుణోదయాదయం సనాగయక్షైర్మునిభిశ్చ పూజితః ॥ 27 ॥
పరాక్రమోత్సాహవివృద్ధమానస స్సమీక్షతే మాం ప్రముఖాగ్రతఃస్థితః ।
పరాక్రమో హ్యస్య మనాంసి కమ్పయేత్సురాసురాణామపి శీఘ్రగామినః ॥ 28 ॥
న ఖల్వయం నాభిభవేదుపేక్షితః పరాక్రమో హ్యస్య రణే వివర్ధతే ।
ప్రమాపణం త్వేవ మమాద్య రోచతే న వర్ధమానోఽగ్నిరుపేక్షితుం క్షమః ॥ 29 ॥
ఇతి ప్రవేగం తు పరస్య చిన్తయన్స్వకర్మయోగం చ విధాయ వీర్యవాన్ ।
చకార వేగం తు మహాబలస్తదా మతిం చ చక్రేఽస్య వధే మహాకపిః ॥ 30 ॥
స తస్య తానష్టహయాన్మహాజవాన్ సమాహితాన్భారసహాన్వివర్తనే ।
జఘాన వీరః పథి వాయుసేవితే తలప్రహారైః పవనాత్మజః కపిః ॥ 31 ॥
తతస్తలేనాభిహతో మహారథ స్స తస్య పిఙ్గాధిపమన్త్రినిర్జితః ।
ప్రభగ్ననీడః పరిముక్తకూబరః పపాత భూమౌ హతవాజిరమ్బరాత్ ॥ 32 ॥
స తం పరిత్యజ్య మహారథో రథం సకార్ముకః ఖఙ్గధరః ఖముత్పతన్ ।
తపోఽభియోగాదృషిరుగ్రవీర్యవాన్విహాయ దేహం మరుతామివాలయమ్ ॥ 33 ॥
తతః కపిస్తం విచరన్తమమ్బరే పతత్రిరాజానిలసిద్ధసేవితే ।
సమేత్య తం మారుతతుల్యవిక్రమః క్రమేణ జగ్రాహ స పాదయోర్దృఢమ్ ॥ 34 ॥
స తం సమావిధ్య సహస్రశః కపిర్మహోరగం గృహ్య ఇవాణ్డజేశ్వరః ।
ముమోచ వేగాత్పితృతుల్యవిక్రమో మహీతలే సంయతి వానరోత్తమః ॥ 35 ॥
స భగ్నబాహూరుకటీశిరోధరః క్షరన్నసృఙినర్మథితాస్థిలోచనః ।
సమ్భగ్నసన్ధిః ప్రవికీర్ణబన్ధనో హతః క్షితౌ వాయుసుతేన రాక్షసః ॥ 36 ॥
మహాకపిర్భూమితలే నిపీడ్య తం చకార రక్షోధిపతేర్మహద్భయమ్ ।
మహర్షిభిశ్చక్రచరైర్మహావ్రతై స్సమేత్య భూతైశ్చ సయక్షపన్నగైః ॥ 37 ॥
సురైశ్చ సేన్ద్రైర్భృశజాతవిస్మయై ర్హతే కుమారే స కపిర్నిరీక్షితః ।
నిహత్య తం వజ్రిసుతోపమప్రభం కుమారమక్షం క్షతజోపమేక్షణమ్ ।
తమేవ వీరోఽభిజగామ తోరణం కృతక్షణః కాల ఇవ ప్రజాక్షయే ॥ 38 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే సప్తచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
senāpatīnpañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarānsavāhanān |
samīkṣya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāramakṣaṃ prasamaikṣatāgrataḥ || 1 ||
sa tasya dṛṣṭyarpaṇasampracoditaḥ pratāpavānkāñcanacitrakārmukaḥ |
samutpapātātha sadasyudīrito dvijātimukhyairhaviṣeva pāvakaḥ || 2 ||
tato mahadbāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasantatam |
rathaṃ samāsthāya yayau sa vīryavānmahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ || 3 ||
tatastapassaṅgrahasañcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālaśobhitam |
patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam || 4 ||
surāsurādhṛṣyamasaṅgacāriṇaṃ raviprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam |
satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram || 5 ||
virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarcasā |
divākarābhaṃ rathamāsthitastatassa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ || 6 ||
sa pūrayankhaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṅgamātaṅgamahārathasvanaiḥ |
balaissametaissahi toraṇasthitaṃ samarthamāsīnamupāgamatkapim || 7 ||
sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇo yugāntakālāgnimiva prajākṣaye |
avasthitaṃ vismitajātasambhrama ssamaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā || 8 ||
sa tasya vegaṃ ca kapermahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu pārthivātmajaḥ |
vicārayansvaṃ ca balaṃ mahābalo himakṣaye sūrya ivābhivardhate || 9 ||
sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthiraṃ sthirassamyati durnivāraṇam |
samāhitātmā hanumantamāhave pracodayāmāsa śaraistribhi śśitaiḥ || 10 ||
tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayorjitam |
avaikṣatākṣassamudīrṇamānasassabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ || 11 ||
sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍala ssamāsasādā'śuparākramaḥ kapim |
tayorbabhūvāpratimassamāgama ssurāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ || 12 ||
rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumā nvanau na vāyuḥ pracācala cācalaḥ |
kapeḥ kumārasya ca vīkṣya saṃyugaṃ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhe || 13 ||
tatassa vīrassumukhān patatriṇassuvarṇapuṅkhānsaviṣānivoragān |
samādhisamyogavimokṣatattvaviccharānatha trīnkapimūrdhnyapātayat || 14 ||
sa tai śśarairmūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarannasṛgdigdhavivṛttalocanaḥ |
navoditādityanibha śśarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ || 15 ||
tatassa piṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe |
udagracitrāyudhacitrakārmukaṃ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ || 16 ||
sa mandarāgrastha ivāṃśumāliko vivṛddhakopo balavīryasaṃyutaḥ |
kumāramakṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhistadā || 17 ||
tatassa bāṇāsanacitrakārmuka śśarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ |
śarānmumocāśu harīśvarācale valāhako vṛṣṭimivācalottame || 18 ||
tataḥ kapistaṃ raṇacaṇḍavikramaṃ vivṛddhatejobalavīryasaṃyutam |
kumāramakṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyavikramam || 19 ||
sa bālabhāvādyudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ |
samāsasādāpratimaṃ kapiṃ raṇe gajo mahākūpamivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ || 20 ||
sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitaiścakāra nādaṃ ghananādanissvanaḥ |
samutpapātāśu nabhassa mārutirbhujoruvikṣepaṇaghoradarśanaḥ || 21 ||
samutpatantaṃ samabhidravadbalī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān |
rathī rathiśreṣṭhatamaḥ kiranśaraiḥ payodharaśśailamivāśmavṛṣṭibhiḥ || 22 ||
sa tānśarāṃstasya harirvimokṣayaṃścacāra vīraḥ pathi vāyusevite |
śarāntare mārutavadviniṣpatanmanojavassaṃyati caṇḍavikramaḥ || 23 ||
tamāttabāṇāsanamāhavonmukhaṃ khamāstṛṇantaṃ viśikhaiśśarottamaiḥ |
avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ ca sa mārutātmajaḥ || 24 ||
tataśśarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravīreṇa mahātmanā nadan |
mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavi dvicintayāmāsa raṇe parākramam || 25 ||
abālavadbāladivākaraprabhaḥ karotyayaṃ karma mahanmahābalaḥ |
na cāsya sarvāhavakarmaśobhinaḥ pramāpaṇe me matiratra jāyate || 26 ||
ayaṃ mahātmā ca mahāṃśca vīryata ssamāhitaścātisahaśca saṃyuge |
asaṃśayaṃ karmaguṇodayādayaṃ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ || 27 ||
parākramotsāhavivṛddhamānasa ssamīkṣate māṃ pramukhāgrataḥsthitaḥ |
parākramo hyasya manāṃsi kampayetsurāsurāṇāmapi śīghragāminaḥ || 28 ||
na khalvayaṃ nābhibhavedupekṣitaḥ parākramo hyasya raṇe vivardhate |
pramāpaṇaṃ tveva mamādya rocate na vardhamāno'gnirupekṣituṃ kṣamaḥ || 29 ||
iti pravegaṃ tu parasya cintayansvakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān |
cakāra vegaṃ tu mahābalastadā matiṃ ca cakre'sya vadhe mahākapiḥ || 30 ||
sa tasya tānaṣṭahayānmahājavān samāhitānbhārasahānvivartane |
jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ || 31 ||
tatastalenābhihato mahāratha ssa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ |
prabhagnanīḍaḥ parimuktakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt || 32 ||
sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaṅgadharaḥ khamutpatan |
tapo'bhiyogādṛṣirugravīryavānvihāya dehaṃ marutāmivālayam || 33 ||
tataḥ kapistaṃ vicarantamambare patatrirājānilasiddhasevite |
sametya taṃ mārutatulyavikramaḥ krameṇa jagrāha sa pādayordṛḍham || 34 ||
sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapirmahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ |
mumoca vegātpitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ || 35 ||
sa bhagnabāhūrukaṭīśirodharaḥ kṣarannasṛṅinarmathitāsthilocanaḥ |
sambhagnasandhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ || 36 ||
mahākapirbhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣodhipatermahadbhayam |
maharṣibhiścakracarairmahāvratai ssametya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ || 37 ||
suraiśca sendrairbhṛśajātavismayai rhate kumāre sa kapirnirīkṣitaḥ |
nihatya taṃ vajrisutopamaprabhaṃ kumāramakṣaṃ kṣatajopamekṣaṇam |
tameva vīro'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||