📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.39 సున్దరకాణ్డ - ఏకోనచత్వారింశ సర్గః
5.39 Sundarakanda - Ekonachatvarimsha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకోనచత్వారింశస్సర్గః ।
మణిం దత్త్వా తతః సీతా హనూమన్తమథాబ్రవీత్ ।
అభిజ్ఞానమభిజ్ఞాతమేతద్రామస్య తత్త్వతః ॥ 1 ॥
మణిం తు దృష్ట్వా రామో వై త్రయాణాం సంస్మరిష్యతి ।
వీరో జనన్యా మమ చ రాజ్ఞో దశరథస్య చ ॥ 2 ॥
స భూయస్త్వం సముత్సాహే చోదితో హరిసత్తమ ।
అస్మిన్కార్యసమారమ్భే ప్రచిన్తయ యదుత్తరమ్ ॥ 3 ॥
త్వమస్మిన్కార్యనిర్యోగే ప్రమాణం హరిసత్తమ ।
హనుమన్యత్నమాస్థాయ దుఃఖక్షయకరో భవ ॥ 4 ॥
తస్య చిన్తయతో యత్నో దుఃఖక్షయకరో భవేత్ ।
స తథేతి ప్రతిజ్ఞాయ మారుతిర్భీమవిక్రమః ॥ 5 ॥
శిరసా వన్ధ్య వైదేహీం గమనాయోపచక్రమే ।
జ్ఞాత్వా సమ్ప్రస్థితం దేవీ వానరం మారుతాత్మజమ్ ॥ 6 ॥
బాష్పగద్గదయా వాచా మైథిలీ వాక్యమబ్రవీత్ ।
కుశలం హనుమన్బ్రూయాః సహితౌ రామలక్ష్మణౌ ॥ 7 ॥
సుగ్రీవం చ సహామాత్యం వృద్ధాన్ సర్వాంశ్చ వానరాన్ ।
బ్రూయాస్త్వం వానరశ్రేష్ఠ కుశలం ధర్మసంహితమ్ ॥ 8 ॥
యథా స చ మహాబాహుర్మాం తారయతి రాఘవః ।
అస్మాద్ధుఃఖామ్బుసంరోధాత్త్వం సమాధాతుమర్హసి ॥ 9 ॥
జీవన్తీం మాం యథా రామః సమ్భావయతి కీర్తిమాన్ ।
తత్తథా హనుమన్వాచ్యం వాచా ధర్మమవాప్నుహి ॥ 10 ॥
నిత్యముత్సాహయుక్తాశ్చ వాచశ్రుత్వా త్వయేరితాః ।
వర్ధిష్యతే దాశరథేః పౌరుషం మదవాప్తయే ॥ 11 ॥
మత్సన్దేశయుతా వాచస్త్వత్తశ్శ్రుత్వా చ రాఘవః ।
పరాక్రమవిధిం వీరో విధివత్సంవిధాస్యతి ॥ 12 ॥
సీతాయా వచనం శ్రుత్వా హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
శిరస్యఞ్జలిమాధాయ వాక్యముత్తరమబ్రవీత్ ॥ 13 ॥
క్షిప్రమేష్యతి కాకుత్స్థో హార్యృక్షప్రవరైర్వృతః ।
యస్తే యుధి విజిత్యారీన్శోకం వ్యపనయిష్యతి ॥ 14 ॥
న హి పశ్యామి మర్త్యేషు నాసురేషు సురేషు వా ।
యస్తస్య క్షిపతో బాణాన్స్థాతుముత్సహతేఽగ్రతః ॥ 15 ॥
అప్యర్కమపి పర్జన్యమపి వైవస్వతం యమమ్ ।
స హి సోఢుం రణే శక్తస్తవ హేతోర్విశేషతః ॥ 16 ॥
స హి సాగరపర్యన్తాం మహీం శాసితుమీహతి ।
త్వన్నిమిత్తో హి రామస్య జయో జనకనన్దిని ॥ 17 ॥
తస్య తద్వచనం శ్రుత్వా సమ్యక్సత్యం సుభాషితమ్ ।
జానకీ బహుమేనేఽథ వచనం చేదమబ్రవీత్ ॥ 18 ॥
తతస్తం ప్రస్థితం సీతా వీక్షమాణా పునః పునః ।
భర్తృస్నేహాన్వితం వాక్యం సౌహార్దాదనుమానయత్ ॥ 19 ॥
యది వా మన్యసే వీర వసైకాహమరిన్దమ ।
కస్మింశ్చిత్సంవృతే దేశే విశ్రాన్తఃశ్వో గమిష్యసి ॥ 20 ॥
మమ చేదల్పభాగ్యాయా సాన్నిధ్యాత్తవ వానర ।
అస్య శోకస్య మహతో ముహూర్తం మోక్షణం భవేత్ ॥ 21 ॥
గతే హి హరిశార్దూల పునరాగమనాయ తు ।
ప్రాణానామపి సన్దేహో మమ స్యాన్నాత్ర సంశయః ॥ 22 ॥
తవాదర్శనజః శోకో భూయో మాం పరితాపయేత్ ।
దుఃఖాద్ధుఃఖపరామృష్టాం దీపయన్నివ వానర ॥ 23 ॥
అయం చ వీర సన్దేహస్తిష్ఠతీవ మమాగ్రతః ।
సుమహాంస్త్వత్సహాయేషు హర్యృక్షేషు హరీశ్వరః ॥ 24 ॥
కథం ను ఖలు దుష్పారం తరిష్యన్తి మహోదధిమ్ ।
తాని హర్యృక్షసైన్యాని తౌ వా నరవరాత్మజౌ ॥ 25 ॥
త్రయాణామేవ భూతానాం సాగరస్యాస్య లఙ్ఘనే ।
శక్తిస్స్యాద్వైనతేయస్య తవ వా మారుతస్య వా ॥ 26 ॥
తదస్మిన్కార్యనిర్యోగే వీరైవం దురతిక్రమే ।
కిం పశ్యసి సమాధానం త్వం హి కార్యవిదాం వరః ॥ 27 ॥
కామమస్య త్వమేవైకః కార్యస్య పరిసాధనే ।
పర్యాప్తః పరవీరఘ్న యశస్యస్తే ఫలోదయః ॥ 28 ॥
బలైస్సమగ్రైర్యది మాం రావణం జిత్య సంయుగే ।
విజయీ స్వపురం యాయాత్తత్తస్య సదృశం భవేత్ ॥ 29 ॥
శరైస్తు సఙ్కులాం కృత్వా లఙ్కాం పరబలార్దనః ।
మాం నయేద్యది కాకుత్స్థః తత్తస్య సదృశం భవేత్ ॥ 30 ॥
తద్యథా తస్య విక్రాన్తమనురూపం మహాత్మనః ।
భవేదాహవశూరస్య తథా త్వముపపాదయ ॥ 31 ॥
తదర్థోపహితం వాక్యం ప్రశ్రితం హేతుసంహితమ్ ।
నిశమ్య హనుమాన్శేషం వాక్యముత్తరమబ్రవీత్ ॥ 32 ॥
దేవి హర్యృక్షసైన్యానామీశ్వరః ప్లవతాం వరః ।
సుగ్రీవస్సత్త్వసమ్పన్నస్తవార్థే కృతనిశ్చయః ॥ 33 ॥
స వానరసహస్రాణాం కోటీభిరభిసంవృతః ।
క్షిప్రమేష్యతి వైదేహి రాక్షసానాం నిబర్హణః ॥ 34 ॥
తస్య విక్రమసమ్పన్నాస్సత్త్వవన్తో మహాబలాః ।
మనస్సఙ్కల్పసమ్పాతా నిదేశే హరయః స్థితాః ॥ 35 ॥
యేషాం నోపరి నాధస్తాన్న తిర్యక్సజ్జతే గతిః ।
న చ కర్మసు సీదన్తి మహత్స్వమితతేజసః ॥ 36 ॥
అసకృత్తైర్మహోత్సాహైస్ససాగరధరాధరా ।
ప్రదక్షిణీకృతా భూమిర్వాయుమార్గానుసారిభిః ॥ 37 ॥
మద్విశిష్టాశ్చ తుల్యాశ్చ సన్తి తత్ర వనౌకసః ।
మత్తః ప్రత్యవరః కశ్చిన్నాస్తి సుగ్రీవసన్నిధౌ ॥ 38 ॥
అహం తావదిహ ప్రాప్తః కిం పునస్తే మహాబలాః ।
న హి ప్రకృష్టాః ప్రేష్యన్తే ప్రేష్యన్తే హీతరే జనాః ॥ 39 ॥
తదలం పరితాపేన దేవి శోకో వ్యపైతు తే ।
ఏకోత్పాతేన తే లఙ్కామేష్యన్తి హరియూథపాః ॥ 40 ॥
మమ పృష్ఠగతౌ తౌ చ చన్ద్రసూర్యావివోదితౌ ।
త్వత్సకాశం మహాసత్త్వౌ నృసింహావాగమిష్యతః ॥ 41 ॥
తతో వీరౌ నరవరౌ సహితౌ రామలక్ష్మణౌ ।
ఆగమ్య నగరీం లఙ్కాం సాయకైర్విధమిష్యతః ॥ 42 ॥
సగణం రావణం హత్త్వా రాఘవో రఘునన్దనః ।
త్వామాదాయ వరారోహే స్వపురీం ప్రతియాస్యతి ॥ 43 ॥
తదాశ్వసిహి భద్రం తే భవ త్వం కాలకాఙ్క్షిణీ ।
నచిరాద్ద్రక్ష్యసే రామం ప్రజ్వలన్తమివానలమ్ ॥ 44 ॥
నిహతే రాక్షసేన్ద్రేఽస్మిన్సపుత్రామాత్యబాన్ధవే ।
త్వం సమేష్వసి రామేణ శశాఙ్కేనేవ రోహిణీ ॥ 45 ॥
క్షిప్రం త్వం దేవి శోకస్య పారం యాస్యసి మైథిలి ।
రావణం చైవ రామేణ నిహతం ద్రక్ష్యసేఽచిరాత్ ॥ 46 ॥
ఏవమాశ్వాస్య వైదేహీం హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
గమనాయ మతిం కృత్వా వైదేహీం పునరబ్రవీత్ ॥ 47 ॥
తమరిఘ్నం కృతాత్మానం క్షిప్రం ద్రక్ష్యసి రాఘవమ్ ।
లక్ష్మణం చ ధనుష్పాణిం లఙ్కాద్వారముపాగతమ్ ॥ 48 ॥
నఖదంష్ట్రాయుధాన్వీరాన్సిమ్హశార్దూలవిక్రమాన్ ।
వానరాన్వారణేన్ద్రాభాన్క్షిప్రం ద్రక్ష్యసి సఙ్గతాన్ ॥ 49 ॥
శైలామ్బుదనికాశానాం లఙ్కామలయసానుషు ।
నర్దతాం కపిముఖ్యానామార్యే యూధాన్యనేకశః ॥ 50 ॥
స తు మర్మణి ఘోరేణ తాడితో మన్మథేషుణా ।
న శర్మ లభతే రామస్సింహార్ధిత ఇవ ద్విపః ॥ 51 ॥
మా రుదో దేవి శోకేన మాభూత్తే మనసోఽప్రియమ్ ।
శచీవ పత్యా శక్రేణ భర్త్రా నాథవతీ హ్యసి ॥ 52 ॥
రామాద్విశిష్టః కోఽన్యోఽస్తి కశ్చిత్సౌమిత్రిణా సమః ।
అగ్నిమారుతకల్పౌ తౌ భ్రాతరౌ తవ సంశ్రయౌ ॥ 53 ॥
నాస్మింశ్చిరం వత్స్యసి దేవి దేశే రక్షోగణైరధ్యుషితేఽతిరౌద్రే ।
న తే చిరాదామగమనం ప్రియస్య క్షమస్వ మత్సఙ్గమకాలమాత్రమ్ ॥ 54 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే ఏకోనచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||