📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.2 సున్దరకాణ్డ - ద్వితీయ సర్గః
5.2 Sundarakanda - Dvitiya Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ ద్వితీయస్సర్గః ।
స సాగరమనాదృష్యమతిక్రమ్య మహాబలః ।
త్రికూటశిఖరే లఙ్కాం స్థితాం స్వస్థో దదర్శ హ ॥ 1 ॥
తతః పాదపముక్తేన పుష్పవర్షేణ వీర్యవాన్ ।
అభివృష్టః స్థితస్తత్ర బభౌ పుష్పమయో యథా ॥ 2 ॥
యోజనానాం శతం శ్రీమాంస్తీర్త్వాప్యుత్తమవిక్రమః ।
అనిఃశ్వసన్ కపిస్తత్ర న గ్లానిమధిగచ్ఛతి ॥ 3 ॥
శతాన్యహం యోజనానాం క్రమేయం సుబహూన్యపి ।
కిం పునః సాగరస్యాన్తం సఙ్ఖ్యాతం శతయోజనమ్ ॥ 4 ॥
స తు వీర్యవతాం శ్రేష్ఠః ప్లవతామపి చోత్తమః ।
జగామ వేగవాన్ లఙ్కాం లఙ్ఘయిత్వా మహోదధిమ్ ॥ 5 ॥
శాద్వలాని చ నీలాని గన్ధవన్తి వనాని చ ।
గణ్డవన్తి చ మధ్యేన జగామ నగవన్తి చ ॥ 6 ॥
శైలాంశ్చ తరుసఞ్ఛన్నాన్ వనారాజీశ్చ పుష్పితాః ।
అభిచక్రామ తేజస్వీ హనుమాన్ ప్లవగర్షభః ॥ 7 ॥
స తస్మిన్నచలే తిష్ఠన్వనాన్యుపవనాని చ ।
స నగాగ్రే చ తాం లఙ్కాం దదర్శ పవనాత్మజః ॥ 8 ॥
సరలాన్ కర్ణికారాంశ్చ ఖర్జూరాంశ్చ సుపుష్పితాన్ ।
ప్రియాలూన్ముచులిన్దాంశ్చ కుటజాన్ కేతకానపి ॥ 9 ॥
ప్రియంఙ్గూన్ గన్ధపూర్ణాంశ్చ నీపాన్ సప్తచ్ఛదాంస్తథా ।
ఆసనాన్ కోవిదారాంశ్చ కరవీరాంశ్చ పుష్పితాన్ ॥ 10 ॥
పుష్పభారనిబద్ధాంశ్చ తథా ముకులితానపి ।
పాదపాన్ విహగాకీర్ణాన్ పవనాధూతమస్తకాన్ ॥ 11 ॥
హంసకారణ్డవాకీర్ణా వాపీః పద్మోత్మలాయుతాః ।
ఆక్రీడాన్ వివిధాన్ రమ్యావన్ వివిధాంశ్చ జలాశయాన్ ॥ 12 ॥
సన్తతాన్ వివిధైర్వృక్షైః సర్వర్తుఫలపుష్పితైః ।
ఉద్యానాని చ రమ్యాణి దదర్శ కపికుఞ్జరః ॥ 13 ॥
సమాసాద్య చ లక్ష్మీవాన్ లఙ్కాం రావణపాలితామ్ ।
పరిఖాభిః సపద్మాభిః సోత్పలాభిరలఙ్కృతామ్ ॥ 14 ॥
సీతాపహరణార్థేన రావణేన సురక్షితామ్ ।
సమన్తాద్విచరద్భిశ్చ రాక్షసైరుగ్రధన్విభిః ॥ 15 ॥
కాఞ్చనేనావృతాం రమ్యాం ప్రాకారేణ మహాపురీమ్ ।
గృహైశ్చ గ్రహసఙ్కాశైః శారదామ్బుదసన్నిభైః ॥ 16 ॥
పాణ్డురాభిః ప్రతోలీభిరుచ్చాభిరభిసంవృతామ్ ।
అట్టాలకశతాకీర్ణాం పతాకాధ్వజమాలినీమ్ ॥ 17 ॥
తోరణైః కాఞ్చనైర్దివ్యైర్లతాపఙ్త్కివిచిత్రితైః ।
దదర్శ హనుమాన్ లఙ్కాం దివి దేవపురీం యథా ॥ 18 ॥
గిరిమూర్ధ్నిం స్థితాం లఙ్కాం పాణ్డురైర్భవనైః శుభైః ।
దదర్శ స కపిశ్రేష్ఠః పురమాకాశగం యథా ॥ 19 ॥
పాలితాం రాక్షసేన్ద్రేణ నిర్మితాం విశ్వకర్మణా ।
ప్లవమానమివాకాశే దదర్శ హనుమాన్ పురీమ్ ॥ 20 ॥
వప్రప్రాకారజఘనాం విపులామ్బునవామ్బరామ్ ।
శతఘ్నీశూలకేశాన్తామట్టాలకవతంసకామ్ ॥ 21 ॥
మనసేవ కృతాం లఙ్కాం నిర్మితాం విశ్వకర్మణా ।
ద్వారముత్తరమాసాద్య చిన్తయామాస వానరః ॥ 22 ॥
కైలాసశిఖరప్రఖ్యామాలిఖన్తీమివామ్బరమ్ ।
డీయమానామివాకాశముచ్ఛ్రితైర్భవనోత్తమైః ॥ 23 ॥
సమ్పూర్ణాం రాక్షసైర్ఘోరైర్నాగైర్భోగవతీమివ ।
అచిన్త్యాం సుకృతాం స్పష్టాం కుబేరాధ్యుషితాం పురా ॥ 24 ॥
దంష్ట్రిభిర్బహుభిః శూరైః శూలపట్టసపాణిభిః ।
రక్షితాం రాక్షసైర్ఘోరైర్గుహామాశీవిషైరివ ॥ 25 ॥
తస్యాశ్చ మహతీం గుప్తిం సాగరం చ నిరీక్ష్య సః ।
రావణం చ రిపుం ఘోరం చిన్తయామాస వానరః ॥ 26 ॥
ఆగత్యాపీహ హరయో భవిష్యన్తి నిరర్థకాః ।
న హి యుద్ధేన వై లఙ్కా శక్యా జేతుం సురైరపి ॥ 27 ॥
ఇమాం తు విషమాం దుర్గాం లఙ్కాం రావణపాలితామ్ ।
ప్రాప్యాపి స మహాబాహుః కిం కరిష్యతి రాఘవః ॥ 28 ॥
అవకాశో నసాన్త్వస్య రాక్షసేష్వభిగమ్యతే ।
న దానస్య న భేదస్య నైవ యుద్ధస్య దృశ్యతే ॥ 29 ॥
చతుర్ణామేవ హి గతిర్వానరాణాం మహాత్మనామ్ ।
వాలిపుత్రస్య నీలస్య మమ రాజ్ఞశ్చ ధీమతః ॥ 30 ॥
యావజ్జానామి వైదేహీం యది జీవతి వా న వా ।
తత్రైవ చిన్తయిష్యామి దృష్ట్వా తాం జనకాత్మజామ్ ॥ 31 ॥
తతః స చిన్తయామాస ముహూర్తం కపికుఞ్జరః ।
గిరిశృఙ్గే స్థితస్తస్మిన్ రామస్యాభ్యుదయే రతః ॥ 32 ॥
అనేన రూపేణ మయా న శక్యా రక్షసాం పురీ ।
ప్రవేష్టుం రాక్షసైర్గుప్తా క్రూరైర్బలసమన్వితైః ॥ 33 ॥
ఉగ్రౌజసో మహావీర్యా బలవన్తశ్చ రాక్షసాః ।
వఞ్చనీయా మయా సర్వే జానకీం పరిమార్గతా ॥ 34 ॥
లక్ష్యాలక్ష్యేణ రూపేణ రాత్రౌ లఙ్కా పురీ మయా ।
ప్రవేష్టుం ప్రాప్తకాలం మే కృత్యం సాధయితుం మహత్ ॥ 35 ॥
తాం పురీం తాదృశీం దృష్ట్వా దురాధర్షాం సురాసురైః ।
హనుమాన్ చిన్తయామాస వినిశ్చిత్య ముహుర్ముహుః ॥ 36 ॥
కేనోపాయేన పశ్యేయం మైథిలీం జనకాత్మజామ్ ।
అదృష్టో రాక్షసేన్ద్రేణ రావణేన దురాత్మనా ॥ 37 ॥
న వినశ్యేత్కథం కార్యం రామస్య విదితాత్మనః ।
ఏకామేకశ్చ వశ్యేయం రహితే జనకాత్మజామ్ ॥ 38 ॥
భూతాశ్చార్థా విపద్యన్తే దేశకాలవిరోధితాః ।
విక్లబం దూతమాసాద్య తమః సూర్యోదయే యథా ॥ 39 ॥
అర్థానర్థాన్తరే బుద్ధిర్నిశ్చితాపి న శోభతే ।
ఘాతయన్తి హి కార్యాణి దూతాః పణ్డితమానినః ॥ 40 ॥
న వినశ్యేత్కథం కార్యం వైక్లబ్యం న కథం భవేత్ ।
లఙ్ఘనం చ సముద్రస్య కథం ను న వృథా భవేత్ ॥ 41 ॥
మయి దృష్టే తు రక్షోభీ రామస్య విదితాత్మనః ।
భవేద్వ్యర్థమిదం కార్యం రావణానర్థమిచ్ఛతః ॥ 42 ॥
న హి శక్యం క్వచిత్ స్థాతుమవిజ్ఞాతేన రాక్షసైః ।
అపి రాక్షసరూపేణ కిముతాన్యేన కేనచిత్ ॥ 43 ॥
వాయురప్యత్ర నాజ్ఞాతశ్చరేదితి మతిర్మమ ।
న హ్య స్త్యవిదితం కిఞ్చిద్రాక్షసానాం బలీయసామ్ ॥ 44 ॥
ఇహాహం యది తిష్ఠామి స్వేన రూపేణ సంవృతః ।
వినాశముపయాస్యామి భర్తురర్థశ్చ హీయతే ॥ 45 ॥
తదహం స్వేన రూపేణ రజన్యాం హ్రస్వతాం గతః ।
లఙ్కామభిపతిష్యామి రాఘవస్యార్థసిద్ధయే ॥ 46 ॥
రావణస్య పురీం రాత్రౌ ప్రవిశ్య సుదురాసదామ్ ।
విచిన్వన్ భవనం సర్వం ద్రక్ష్యామి జనకాత్మజామ్ ॥ 47 ॥
ఇతి సఞ్చిన్త్య హనుమాన్ సూర్యస్యాస్తమయం కపిః ।
ఆచకాఙ్క్షే తదా వీరో వైదేహ్యా దర్శనోత్సుకః ॥ 48 ॥
సూర్యే చాస్తం గతే రాత్రౌ దేహం సఙ్క్షిప్య మారుతిః ।
పృషదంశకమాత్రః సన్ బభూవాద్భుతదర్శనః ॥ 49 ॥
ప్రదోషకాలే హనుమాంస్తూర్ణముత్ప్లుత్య వీర్యవాన్ ।
ప్రవివేశ పురీం రమ్యాం సువిభక్తమహాపథామ్ ॥ 50 ॥
ప్రాసాదమాలావితతాం స్తమ్భైః కాఞ్చనరాజతైః ।
శాతకుమ్భమయైర్జాలైర్గన్థర్వనగరోపమామ్ ॥ 51 ॥
సప్తభౌమాష్టభౌమైశ్చ స దదర్శ మహాపురీమ్ ।
తలైః స్ఫాటికసఙ్కీర్ణైః కార్తస్వరవిభూషితైః ॥ 52 ॥
వైడూర్యమణిచిత్రైశ్చ ముక్తాజాలవిభూషితైః ।
తలైః శుశుభిరే తాని భవనాన్యత్ర రక్షసామ్ ॥ 53 ॥
కాఞ్చనాని చ చిత్రాణి తోరణాని చ రక్షసామ్ ।
లఙ్కాముద్యోతయామాసుః సర్వతః సమలఙ్కృతామ్ ॥ 54 ॥
అచిన్త్యామద్భుతాకారాం దృష్టవా లఙ్కాం మహాకపిః ।
ఆసీద్విషణ్ణో హృష్టశ్చ వైదేహ్యా దర్శనోత్సుకః ॥ 55 ॥
స పాణ్డురావిద్ధవిమానమాలినీం మహార్హజామ్బూనదజాలతోరణామ్ ।
యశస్వినీం రావణబాహుపాలితాం క్షపాచరైర్భీమబలైః సమావృతామ్ ॥ 56 ॥
చన్ద్రోఽపి సాచివ్యమివాస్య కుర్వంస్తారాగణైర్మధ్యగతో విరాజన్ ।
జ్యోత్స్నావితానేన వితత్య లోక ముత్తిష్ఠతే నైకసహస్రరశ్మిః ॥ 57 ॥
శఙ్ఖప్రభం క్షీరమృణాలవర్ణ ముద్గచ్ఛమానం వ్యవభాసమానమ్ ।
దదర్శ చన్ద్రం స హరిప్రవీరః పోప్లూయమానం సరసీవ హంసమ్ ॥ 58 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే ద్వితీయస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
sa sāgaramanādṛṣyamatikramya mahābalaḥ |
trikūṭaśikhare laṅkāṃ sthitāṃ svastho dadarśa ha || 1 ||
tataḥ pādapamuktena puṣpavarṣeṇa vīryavān |
abhivṛṣṭaḥ sthitastatra babhau puṣpamayo yathā || 2 ||
yojanānāṃ śataṃ śrīmāṃstīrtvāpyuttamavikramaḥ |
aniḥśvasan kapistatra na glānimadhigacchati || 3 ||
śatānyahaṃ yojanānāṃ krameyaṃ subahūnyapi |
kiṃ punaḥ sāgarasyāntaṃ saṅkhyātaṃ śatayojanam || 4 ||
sa tu vīryavatāṃ śreṣṭhaḥ plavatāmapi cottamaḥ |
jagāma vegavān laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim || 5 ||
śādvalāni ca nīlāni gandhavanti vanāni ca |
gaṇḍavanti ca madhyena jagāma nagavanti ca || 6 ||
śailāṃśca tarusañchannān vanārājīśca puṣpitāḥ |
abhicakrāma tejasvī hanumān plavagarṣabhaḥ || 7 ||
sa tasminnacale tiṣṭhanvanānyupavanāni ca |
sa nagāgre ca tāṃ laṅkāṃ dadarśa pavanātmajaḥ || 8 ||
saralān karṇikārāṃśca kharjūrāṃśca supuṣpitān |
priyālūnmuculindāṃśca kuṭajān ketakānapi || 9 ||
priyaṃṅgūn gandhapūrṇāṃśca nīpān saptacchadāṃstathā |
āsanān kovidārāṃśca karavīrāṃśca puṣpitān || 10 ||
puṣpabhāranibaddhāṃśca tathā mukulitānapi |
pādapān vihagākīrṇān pavanādhūtamastakān || 11 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā vāpīḥ padmotmalāyutāḥ |
ākrīḍān vividhān ramyāvan vividhāṃśca jalāśayān || 12 ||
santatān vividhairvṛkṣaiḥ sarvartuphalapuṣpitaiḥ |
udyānāni ca ramyāṇi dadarśa kapikuñjaraḥ || 13 ||
samāsādya ca lakṣmīvān laṅkāṃ rāvaṇapālitām |
parikhābhiḥ sapadmābhiḥ sotpalābhiralaṅkṛtām || 14 ||
sītāpaharaṇārthena rāvaṇena surakṣitām |
samantādvicaradbhiśca rākṣasairugradhanvibhiḥ || 15 ||
kāñcanenāvṛtāṃ ramyāṃ prākāreṇa mahāpurīm |
gṛhaiśca grahasaṅkāśaiḥ śāradāmbudasannibhaiḥ || 16 ||
pāṇḍurābhiḥ pratolībhiruccābhirabhisaṃvṛtām |
aṭṭālakaśatākīrṇāṃ patākādhvajamālinīm || 17 ||
toraṇaiḥ kāñcanairdivyairlatāpaṅtkivicitritaiḥ |
dadarśa hanumān laṅkāṃ divi devapurīṃ yathā || 18 ||
girimūrdhniṃ sthitāṃ laṅkāṃ pāṇḍurairbhavanaiḥ śubhaiḥ |
dadarśa sa kapiśreṣṭhaḥ puramākāśagaṃ yathā || 19 ||
pālitāṃ rākṣasendreṇa nirmitāṃ viśvakarmaṇā |
plavamānamivākāśe dadarśa hanumān purīm || 20 ||
vapraprākārajaghanāṃ vipulāmbunavāmbarām |
śataghnīśūlakeśāntāmaṭṭālakavataṃsakām || 21 ||
manaseva kṛtāṃ laṅkāṃ nirmitāṃ viśvakarmaṇā |
dvāramuttaramāsādya cintayāmāsa vānaraḥ || 22 ||
kailāsaśikharaprakhyāmālikhantīmivāmbaram |
ḍīyamānāmivākāśamucchritairbhavanottamaiḥ || 23 ||
sampūrṇāṃ rākṣasairghorairnāgairbhogavatīmiva |
acintyāṃ sukṛtāṃ spaṣṭāṃ kuberādhyuṣitāṃ purā || 24 ||
daṃṣṭribhirbahubhiḥ śūraiḥ śūlapaṭṭasapāṇibhiḥ |
rakṣitāṃ rākṣasairghorairguhāmāśīviṣairiva || 25 ||
tasyāśca mahatīṃ guptiṃ sāgaraṃ ca nirīkṣya saḥ |
rāvaṇaṃ ca ripuṃ ghoraṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 26 ||
āgatyāpīha harayo bhaviṣyanti nirarthakāḥ |
na hi yuddhena vai laṅkā śakyā jetuṃ surairapi || 27 ||
imāṃ tu viṣamāṃ durgāṃ laṅkāṃ rāvaṇapālitām |
prāpyāpi sa mahābāhuḥ kiṃ kariṣyati rāghavaḥ || 28 ||
avakāśo nasāntvasya rākṣaseṣvabhigamyate |
na dānasya na bhedasya naiva yuddhasya dṛśyate || 29 ||
caturṇāmeva hi gatirvānarāṇāṃ mahātmanām |
vāliputrasya nīlasya mama rājñaśca dhīmataḥ || 30 ||
yāvajjānāmi vaidehīṃ yadi jīvati vā na vā |
tatraiva cintayiṣyāmi dṛṣṭvā tāṃ janakātmajām || 31 ||
tataḥ sa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ |
giriśṛṅge sthitastasmin rāmasyābhyudaye rataḥ || 32 ||
anena rūpeṇa mayā na śakyā rakṣasāṃ purī |
praveṣṭuṃ rākṣasairguptā krūrairbalasamanvitaiḥ || 33 ||
ugraujaso mahāvīryā balavantaśca rākṣasāḥ |
vañcanīyā mayā sarve jānakīṃ parimārgatā || 34 ||
lakṣyālakṣyeṇa rūpeṇa rātrau laṅkā purī mayā |
praveṣṭuṃ prāptakālaṃ me kṛtyaṃ sādhayituṃ mahat || 35 ||
tāṃ purīṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā durādharṣāṃ surāsuraiḥ |
hanumān cintayāmāsa viniścitya muhurmuhuḥ || 36 ||
kenopāyena paśyeyaṃ maithilīṃ janakātmajām |
adṛṣṭo rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā || 37 ||
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ rāmasya viditātmanaḥ |
ekāmekaśca vaśyeyaṃ rahite janakātmajām || 38 ||
bhūtāścārthā vipadyante deśakālavirodhitāḥ |
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā || 39 ||
arthānarthāntare buddhirniścitāpi na śobhate |
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ || 40 ||
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet |
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet || 41 ||
mayi dṛṣṭe tu rakṣobhī rāmasya viditātmanaḥ |
bhavedvyarthamidaṃ kāryaṃ rāvaṇānarthamicchataḥ || 42 ||
na hi śakyaṃ kvacit sthātumavijñātena rākṣasaiḥ |
api rākṣasarūpeṇa kimutānyena kenacit || 43 ||
vāyurapyatra nājñātaścarediti matirmama |
na hya styaviditaṃ kiñcidrākṣasānāṃ balīyasām || 44 ||
ihāhaṃ yadi tiṣṭhāmi svena rūpeṇa saṃvṛtaḥ |
vināśamupayāsyāmi bharturarthaśca hīyate || 45 ||
tadahaṃ svena rūpeṇa rajanyāṃ hrasvatāṃ gataḥ |
laṅkāmabhipatiṣyāmi rāghavasyārthasiddhaye || 46 ||
rāvaṇasya purīṃ rātrau praviśya sudurāsadām |
vicinvan bhavanaṃ sarvaṃ drakṣyāmi janakātmajām || 47 ||
iti sañcintya hanumān sūryasyāstamayaṃ kapiḥ |
ācakāṅkṣe tadā vīro vaidehyā darśanotsukaḥ || 48 ||
sūrye cāstaṃ gate rātrau dehaṃ saṅkṣipya mārutiḥ |
pṛṣadaṃśakamātraḥ san babhūvādbhutadarśanaḥ || 49 ||
pradoṣakāle hanumāṃstūrṇamutplutya vīryavān |
praviveśa purīṃ ramyāṃ suvibhaktamahāpathām || 50 ||
prāsādamālāvitatāṃ stambhaiḥ kāñcanarājataiḥ |
śātakumbhamayairjālairgantharvanagaropamām || 51 ||
saptabhaumāṣṭabhaumaiśca sa dadarśa mahāpurīm |
talaiḥ sphāṭikasaṅkīrṇaiḥ kārtasvaravibhūṣitaiḥ || 52 ||
vaiḍūryamaṇicitraiśca muktājālavibhūṣitaiḥ |
talaiḥ śuśubhire tāni bhavanānyatra rakṣasām || 53 ||
kāñcanāni ca citrāṇi toraṇāni ca rakṣasām |
laṅkāmudyotayāmāsuḥ sarvataḥ samalaṅkṛtām || 54 ||
acintyāmadbhutākārāṃ dṛṣṭavā laṅkāṃ mahākapiḥ |
āsīdviṣaṇṇo hṛṣṭaśca vaidehyā darśanotsukaḥ || 55 ||
sa pāṇḍurāviddhavimānamālinīṃ mahārhajāmbūnadajālatoraṇām |
yaśasvinīṃ rāvaṇabāhupālitāṃ kṣapācarairbhīmabalaiḥ samāvṛtām || 56 ||
candro'pi sācivyamivāsya kurvaṃstārāgaṇairmadhyagato virājan |
jyotsnāvitānena vitatya loka muttiṣṭhate naikasahasraraśmiḥ || 57 ||
śaṅkhaprabhaṃ kṣīramṛṇālavarṇa mudgacchamānaṃ vyavabhāsamānam |
dadarśa candraṃ sa haripravīraḥ poplūyamānaṃ sarasīva haṃsam || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||