📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.11 సున్దరకాణ్డ - ఏకాదశ సర్గః
5.11 Sundarakanda - Ekadasha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకాదశస్సర్గః ।
అవధూయ చ తాం బుద్ధిం బభూవావస్థితస్తదా ।
జగామ చాపరాం చిన్తాం సీతాం ప్రతి మహాకపిః ॥ 1 ॥
న రామేణ వియుక్తా సా స్వప్తుమర్హతి భామినీ ।
న భోక్తుం వాప్యలఙ్కర్తుం న పానముపసేవితుమ్ ॥ 2 ॥
నాన్యం నరముపస్థాతుం సురాణామపి చేశ్వరమ్ ।
న హి రామసమః కశ్చిద్విద్యతే త్రిదశేష్వపి ॥ 3 ॥
అన్యేయమితి నిశ్చిత్య పానభూమౌ చచార సః ।
క్రీడితేనాపరాః క్లాన్తా గీతేన చ తథాఽపరాః ॥ 4 ॥
నృత్తేన చాపరాః క్లాన్తాః పానవిప్రహతాస్తథా ।
మురజేషు మృదఙ్గేషు పీఠికాసు చ సంస్థితాః ॥ 5 ॥
తథాఽఽస్తరణముఖ్యేషు సంవిష్టాశ్చాపరాః స్త్రియః ।
అఙ్గనానాం సహస్రేణ భూషితేన విభూషణైః ॥ 6 ॥
రూపసల్లాపశీలేన యుక్తగీతార్థభాషిణా ।
దేశకాలాభియుక్తేన యుక్తవాక్యాభిధాయినా ॥ 7 ॥
రతాభిరతసంసుప్తం దదర్శ హరియూథపః ।
తాసాం మధ్యే మహాబాహుః శుశుభే రాక్షసేశ్వరః ॥ 8 ॥
గోష్ఠే మహతి ముఖ్యానాం గవాం మధ్యే యథా వృషః ।
స రాక్షసేన్ద్రః శుశుభే తాభిః పరివృతస్స్వయమ్ ॥ 9 ॥
కరేణుభిర్యథాఽరణ్యే పరికీర్ణో మహాద్విపః ।
సర్వకామైరుపేతాం చ పానభూమిం మహాత్మనః ॥ 10 ॥
దదర్శ హరిశార్దూలస్తస్య రక్షఃపతేర్గృహే ।
మృగాణాం మహిషాణాం చ వరాహాణాం చ భాగశః ॥ 11 ॥
తత్ర న్యస్తాని మాంసాని పానభూమౌ దదర్శ సః ।
రౌక్మేషు చ విశాలేషు భాజనేష్వర్ధభక్షితాన్ ॥ 12 ॥
దదర్శ హరిశార్దూలో మయూరాన్ కుక్కుటాంస్తథా ।
వరాహవార్ధ్రాణసకాన్ దధిసౌవర్చలాయుతాన్ ॥ 13 ॥
శల్యాన్ మృగమయూరాంశ్చ హనుమానన్వవైక్షత ।
క్రకరాన్వివిధాన్ సిద్ధాంశ్చకోరానర్ధభక్షితాన్ ॥ 14 ॥
మహిషానేకశల్యాంశ్చ ఛాగాంశ్చ కృతనిష్ఠితాన్ ।
లేహ్యానుచ్చావచాన్పేయాన్ భోజ్యాని వివిధాని చ ॥ 15 ॥
తథాఽఽమ్లలవణోత్తంసైర్వివిధైరాగషాడబైః ।
హారనూపురకేయూరైరపవిద్ధైర్మహాధనైః ॥ 16 ॥
పానభాజనవిక్షిప్తైః ఫలైశ్చ వివిధైరపి ।
కృతపుష్పోపహారా భూరధికం పుష్యతి శ్రియమ్ ॥ 17 ॥
తత్ర తత్ర చ విన్యస్తైః సుశ్లిష్టైశ్శయనాసనైః ।
పానభూమిర్వినా వహ్నిం ప్రదీప్తేవోపలక్ష్యతే ॥ 18 ॥
బహుప్రకారైర్వివిధైర్వరసంస్కారసంస్కృతైః ।
మాంసైః కుశలసమ్పృక్తైః పానభూమిగతైః పృథక్ ॥ 19 ॥
దివ్యాః ప్రసన్నా వివిధాః సురాః కృతసురా అపి ।
శర్కరాఽసవమాధ్వీకపుష్పాసవఫలాసవాః ॥ 20 ॥
వాసచూర్ణైశ్చ వివిధైర్మృష్టాస్తైస్తైః పృథక్ పృథక్ ।
సన్తతా శుశుభే భూమిర్మాల్యైశ్చ బహుసంస్థితైః ॥ 21 ॥
హిరణ్మయైశ్చ వివిధైర్భాజనైః స్ఫాటికైరపి ।
జామ్బూనదమయైశ్చాన్యైః కరకైరభిసంవృతా ॥ 22 ॥
రాజతేషు చ కుమ్భేషు జామ్బూనదమయేషు చ ।
పానశ్రేష్ఠం తదా భూరి కపిస్తత్ర దదర్శ హ ॥ 23 ॥
సోఽపశ్యచ్ఛాతకుమ్భాని సీధోర్మణిమయాని చ ।
రాజతాని చ పూర్ణాని భాజనాని మహాకపిః ॥ 24 ॥
క్వచిదల్పావశేషాణి క్వచిత్పీతాని సర్వశః ।
క్వచిన్నైవ ప్రపీతాని పానాని స దదర్శ హ ॥ 25 ॥
క్వచిద్ భక్ష్యాంశ్చ వివిధాన్ క్వచిత్పానాని భాగశః ।
క్వచిదన్నావశేషాణి పశ్యన్వై విచచార హ ॥ 26 ॥
క్వచిత్ప్రభిన్నైః కరకైః క్వచిదాలోలితైర్ఘటైః ।
క్వచిత్సమ్పృక్తమాల్యాని జలాని చ ఫలాని చ ॥ 27 ॥
శయనాన్యత్ర నారీణాం శుభ్రాణి బహుధా పునః ।
పరస్పరం సమాశ్లిష్య కాశ్చిత్సుప్తా వరాఙ్గనాః ॥ 28 ॥
కాశ్చిచ్చ వస్త్రమన్యస్యాస్స్వపన్త్యాః పరిధాయ చ ।
ఆహృత్య చాబలాః సుప్తా నిద్రాబలపరాజితాః ॥ 29 ॥
తాసాముచ్ఛవాసవాతేన వస్త్రం మాల్యం చ గాత్రజమ్ ।
నాత్యర్థం స్పన్దతే చిత్రం ప్రాప్య మన్దమివానిలమ్ ॥ 30 ॥
చన్దనస్య చ శీతస్య శీధోర్మధురసస్య చ ।
వివిధస్య చ మాల్యస్య ధూపస్య వివిధస్య చ ॥ 31 ॥
బహుధా మారుతస్తత్ర గన్ధం వివిధముద్వహన్ ।
స్నానానాం చన్దనానాం చ ధూపానాం చైవ మూర్ఛితః ॥ 32 ॥
ప్రవవౌ సురభిర్గన్ధో విమానే పుష్పకే తదా ।
శ్యామావదాతాస్తత్రాన్యాః కాశ్చిత్కృష్ణా వరాఙ్గనాః ॥ 33 ॥
కాశ్చిత్ కాఞ్చనవర్ణాఙ్గ్యః ప్రమదా రాక్షసాలయే ।
తాసాం నిద్రావశత్వాచ్చ మదనేన విమూర్ఛితమ్ ॥ 34 ॥
పద్మినీనాం ప్రసుప్తానాం రూపమాసీద్యథైవ హి ।
ఏవం సర్వమశేషేణ రావణాన్తః పురం కపిః ॥ 35 ॥
దదర్శ సుమహాతేజాః న దదర్శ చ జానకీమ్ ।
నిరీక్షమాణశ్చ తదా తాః స్త్రియః స మహాకపిః ॥ 36 ॥
జగామ మహతీం చిన్తాం ధర్మసాధ్వసశఙ్కితః ।
పరదారావరోధస్య ప్రసుప్తస్య నిరీక్షణమ్ ॥ 37 ॥
ఇదం ఖలు మమాత్యర్థం ధర్మలోపం కరిష్యతి ।
న హి మే పరదారాణాం దృష్టిర్విషయవర్తినీ ॥ 38 ॥
అయం చాత్ర మయా దృష్టః పరదారాపరిగ్రహః ।
తస్య ప్రాదురభూచ్చిన్తా పునరన్యా మనస్వినః ॥ 39 ॥
నిశ్చితైకాన్తచిత్తస్య కార్యనిశ్చయదర్శినీ ।
కామం దృష్టా మయా సర్వా విశ్వస్తా రావణస్త్రియః ॥ 40 ॥
న హి మే మనసః కిఞ్చిద్వైకృత్యముపజాయతే ।
మనో హి హేతుః సర్వేషామిన్ద్రియాణాం ప్రవర్తనే ॥ 41 ॥
శుభాశుభాస్వవస్థాసు తచ్చ మే సువ్యవస్థితమ్ ।
నాన్యత్ర హి మయా శక్యా వైదేహీ పరిమార్గితుమ్ ॥ 42 ॥
స్త్రియో హి స్త్రీషు దృశ్యన్తే సదా సమ్పరిమార్గణే ।
యస్య సత్త్వస్య యా యోనిస్తస్యాం తత్పరిమార్గ్యతే ।
న శక్యా ప్రమదా నష్టా మృగీషు పరిమార్గితుమ్ ॥ 43 ॥
తదిదం మార్గితం తావచ్ఛుద్ధేన మనసా మయా ॥ 44 ॥
రావణాన్తఃపురం సర్వం దృశ్యతే న తు జానకీ ।
దేవగన్ధర్వకన్యాశ్చ నాగకన్యాశ్చ వీర్యవాన్ ॥ 45 ॥
అవేక్షమాణో హనుమాన్నైవాపశ్యత జానకీమ్ ।
తామపశ్యన్కపిస్తత్ర పశ్యఞ్శ్చాన్యా పరస్త్రియః ॥ 46 ॥
అపక్రమ్య తదా వీరః ప్రధ్యాతుముపచక్రమే ।
స భూయస్తు పరం శ్రీమాన్ మారుతిర్యత్నమాస్థితః ॥ 47 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే ఏకాదశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||