📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.53 కిష్కిన్ధాకాణ్డ - త్రిపఞ్చాశ సర్గః
4.53 Kishkindhakanda - Tripanchasha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ త్రిపఞ్చాశస్సర్గః ।
ఏవముక్తశ్శుభం వాక్యం తాపస్యా ధర్మసంహితమ్ ।
ఉవాచ హనుమాన్వాక్యం తామనిన్దితచేష్టితామ్ ॥ 1 ॥
శరణం త్వాం ప్రపన్నా స్మ సర్వే వై ధర్మచారిణీమ్ ।
యః కృతస్సమయోఽస్మాకం సుగ్రీవేణ మహాత్మనా ॥ 2 ॥
స చ కాలో హ్యతిక్రాన్తో బిలే చ పరివర్తతామ్ ।
సా త్వమస్మాద్బిలాద్ఘోరాదుత్తారయితుమర్హసి ॥ 3 ॥
తస్మాత్సుగ్రీవవచనాదతిక్రాన్తాన్గతాయుషః ।
త్రాతుమర్హసి నస్సర్వాన్సుగ్రీవభయకర్శితాన్ ॥ 4 ॥
మహచ్చకార్యమస్మాభిః కర్తవ్యం ధర్మచారిణి ।
తచ్చాపి న కృతం కార్యమస్మాభిరిహ వాసిభిః ॥ 5 ॥
ఏవముక్తా హనుమతా తాపసీ వాక్యమబ్రవీత్ ।
జీవతా దుష్కరం మన్యే ప్రవిష్టేన నివర్తితుమ్ ॥ 6 ॥
తపసస్తు ప్రభావేన నియమోపార్జితేన చ ।
సర్వానేవ బిలాదస్మాదుద్ధరిష్యామి వానరాన్ ॥ 7 ॥
నిమీలయత చక్షూంషి సర్వే వానరపుఙ్గవాః ।
న హి నిష్క్రమితుం శక్యమనిమీలితలోచనైః ॥ 8 ॥
తతస్సమ్మీలితాస్సర్వే సుకుమారాఙ్గులైః కరైః ।
సహసాఽపిదధుర్దృష్టిం హృష్టా గమనకాఙ్క్షయా ॥ 9 ॥
వానరాస్తు మహాత్మానో హస్తరుద్ధముఖాస్తదా ।
నిమేషాన్తరమాత్రేణ బిలాదుత్తారితాస్తయా ॥ 10 ॥
తతస్తాన్వానరాన్సర్వాంస్తాపసీ ధర్మచారిణీ ।
నిస్సృతాన్విషమాత్తస్మాత్సమాశ్వాస్యేదమబ్రవీత్ ॥ 11 ॥
ఏష విన్ధ్యో గిరిశ్శ్రీమాన్నానాద్రుమలతాకులః ।
ఏష ప్రస్రవణశ్శైలస్సాగరోఽయం మహోదధిః ॥ 12 ॥
స్వస్తి వోఽస్తు గమిష్యామి భవనం వానరర్షభాః ।
ఇత్యుక్త్వా తద్బిలం శ్రీమత్ప్రవివేశ స్వయమ్ప్రభా ॥ 13 ॥
తతస్తే దదృశుర్ఘోరం సాగరం వరుణాలయమ్ ।
అపారమభిగర్జన్తం ఘోరైరూర్మిభిరావృతమ్ ॥ 14 ॥
మయస్య మాయావిహితం గిరిదుర్గం విచిన్వతామ్ ।
తేషాం మాసో వ్యతిక్రాన్తో యో రాజ్ఞా సమయః కృతః ॥ 15 ॥
విన్ధ్యస్య తు గిరేః పాదే సమ్ప్రపుష్పితపాదపే ।
ఉపవిశ్య మహాభాగాశ్చిన్తామాపేదిరే తదా ॥ 16 ॥
తతః పుష్పాతిభారాగ్రాన్ లతాశతసమావృతాన్ ।
ద్రుమాన్వాసన్తికాన్దృష్టవా బభూవుర్భయశఙ్కితాః ॥ 17 ॥
తే వసన్తమనుప్రాప్తం ప్రతిబుద్ధ్వా పరస్పరమ్ ।
నష్టసన్దేశకాలార్థా నిపేతుర్ధరణీతలే ॥ 18 ॥
తతస్తాన్కపివృద్ధాంస్తు శిష్టాంశ్చైవ వనౌకసః ।
వాచా మధురయాఽభాష్య యథావదనుమాన్య చ ॥ 19 ॥
స తు సింహవృషస్కన్ధః పీనాయతభుజః కపిః ।
యువరాజో మహాప్రాజ్ఞః అఙ్గదో వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 20 ॥
శాసనాత్కపిరాజస్య వయం సర్వే వినిర్గతాః ।
మాసః పూర్ణో బిలస్థానాం హరయః కిం న బుద్ధ్యతే ॥ 21 ॥
వయమాశ్వయుజే మాసి కాలసఙ్ఖ్యావ్యవస్థితాః ।
ప్రస్థితాస్సోఽపి చాతీతః కిమతః కార్యముత్తరమ్ ॥ 22 ॥
భవన్తః ప్రత్యయం ప్రాప్తాః నీతిమార్గవిశారదాః ।
హితేష్వభిరతా భర్తుర్నిసృష్టాస్సర్వకర్మసు ॥ 23 ॥
కర్మస్వప్రతిమాస్సర్వే దిక్షు విశ్రుతపౌరుషాః ।
మాం పురస్కృత్య నిర్యాతాః పిఙ్గాక్షప్రతిచోదితాః ॥ 24 ॥
ఇదానీమకృతార్థానాం మర్తవ్యం నాత్ర సంశయః ।
హరిరాజస్య సన్దేశమకృత్వా కస్సుఖీ భవేత్ ॥ 25 ॥
తస్మిన్నతీతే కాలే తు సుగ్రీవేణ కృతే స్వయమ్ ।
ప్రాయోపవేశనం యుక్తం సర్వేషాం చ వనౌకసామ్ ॥ 26 ॥
తీక్ష్ణః ప్రకృత్యా సుగ్రీవస్స్వామిభావే వ్యవస్థితః ।
న క్షమిష్యతి నస్సర్వానపరాధకృతో గతాన్ ॥ 27 ॥
అప్రవృత్తౌ చ సీతాయాః పాపమేవ కరిష్యతి ।
తస్మాత్ క్షమమిహాద్యైవ గన్తుం ప్రాయోపవేశనం హి నః ॥ 28 ॥
త్యక్త్వా పుత్రాంశ్చ దారాంశ్చ ధనాని చ గృహాణి చ ।
ధృవం నో హింసితా రాజా సర్వాన్ప్రతిగతానితః ॥ 29 ॥
వధేనాప్రతిరూపేణ శ్రేయాన్మృత్యురిహైవ నః ।
న చాహం యౌవరాజ్యేన సుగ్రీవేణాభిషేచితః ॥ 30 ॥
నరేన్ద్రేణాభిషిక్తోఽస్మి రామేణాక్లిష్టకర్మణా ।
స పూర్వం బద్ధవైరో మాం రాజా దృష్ట్వా వ్యతిక్రమమ్ ॥ 31 ॥
ఘాతయిష్యతి దణ్డేన తీక్ష్ణేన కృతనిశ్చయః ।
కిం మే సుహృదభిర్వ్యసనం పశ్యద్భిర్జీవితాన్తరే ॥ 32 ॥
ఇహైవ ప్రాయమాసిష్యే పుణ్యే సాగరరోధసి ।
ఏతచ్ఛ్రుత్వా కుమారేణ యువరాజేన భాషితమ్ ॥ 33 ॥
సర్వే తే వానరశ్రేష్ఠాః కరుణం వాక్యమబ్రువన్ ।
తీక్ష్ణః ప్రకృత్యా సుగ్రీవః ప్రియాసక్తశ్చ రాఘవః ॥ 34 ॥
అదృష్టాయాం తు వైదేహ్యాం దృష్ట్వాఽస్మాంశ్త సమాగతాన్ ।
రాఘవప్రియకామార్థం ఘాతయిష్యత్యసంశయమ్ ॥ 35 ॥
న క్షమం చాపరాద్ధానాం గమనం స్వామిపార్శ్వతః ।
ఇహైవ సీతామన్విష్య ప్రవృత్తిముపలభ్య వా ॥ 36 ॥
నో చేద్గచ్ఛామ తం వీరం గమిష్యామో యమక్షయమ్ ।
ప్లవఙ్గమానాం తు భయార్దితానాం శ్రుత్వా వచస్తార ఇదం బభాషే ।
అలం విషాదేన బిలం ప్రవిశ్య వసామ సర్వే యది రోచతే వః ॥ 37 ॥
ఇదం హి మాయావిహితం సుదుర్గమం ప్రభూతవృక్షోదకభోజ్యపేయకమ్ ।
ఇహాస్తి నో నైవ భయం పురన్దరా న్న రాఘవాద్వానరరాజతోఽపి వా ॥ 38 ॥
శ్రుత్వాఽఙ్గదస్యాపి వచోఽనుకూల మూచుశ్చ సర్వే హరయః ప్రతీతాః ।
యథా న హింస్యేమ తథా విధాన మసక్తమద్యైవ విధీయతాం నః ॥ 39 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే త్రిపఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tripañcāśassargaḥ |
evamuktaśśubhaṃ vākyaṃ tāpasyā dharmasaṃhitam |
uvāca hanumānvākyaṃ tāmaninditaceṣṭitām || 1 ||
śaraṇaṃ tvāṃ prapannā sma sarve vai dharmacāriṇīm |
yaḥ kṛtassamayo'smākaṃ sugrīveṇa mahātmanā || 2 ||
sa ca kālo hyatikrānto bile ca parivartatām |
sā tvamasmādbilādghorāduttārayitumarhasi || 3 ||
tasmātsugrīvavacanādatikrāntāngatāyuṣaḥ |
trātumarhasi nassarvānsugrīvabhayakarśitān || 4 ||
mahaccakāryamasmābhiḥ kartavyaṃ dharmacāriṇi |
taccāpi na kṛtaṃ kāryamasmābhiriha vāsibhiḥ || 5 ||
evamuktā hanumatā tāpasī vākyamabravīt |
jīvatā duṣkaraṃ manye praviṣṭena nivartitum || 6 ||
tapasastu prabhāvena niyamopārjitena ca |
sarvāneva bilādasmāduddhariṣyāmi vānarān || 7 ||
nimīlayata cakṣūṃṣi sarve vānarapuṅgavāḥ |
na hi niṣkramituṃ śakyamanimīlitalocanaiḥ || 8 ||
tatassammīlitāssarve sukumārāṅgulaiḥ karaiḥ |
sahasā'pidadhurdṛṣṭiṃ hṛṣṭā gamanakāṅkṣayā || 9 ||
vānarāstu mahātmāno hastaruddhamukhāstadā |
nimeṣāntaramātreṇa bilāduttāritāstayā || 10 ||
tatastānvānarānsarvāṃstāpasī dharmacāriṇī |
nissṛtānviṣamāttasmātsamāśvāsyedamabravīt || 11 ||
eṣa vindhyo giriśśrīmānnānādrumalatākulaḥ |
eṣa prasravaṇaśśailassāgaro'yaṃ mahodadhiḥ || 12 ||
svasti vo'stu gamiṣyāmi bhavanaṃ vānararṣabhāḥ |
ityuktvā tadbilaṃ śrīmatpraviveśa svayamprabhā || 13 ||
tataste dadṛśurghoraṃ sāgaraṃ varuṇālayam |
apāramabhigarjantaṃ ghorairūrmibhirāvṛtam || 14 ||
mayasya māyāvihitaṃ giridurgaṃ vicinvatām |
teṣāṃ māso vyatikrānto yo rājñā samayaḥ kṛtaḥ || 15 ||
vindhyasya tu gireḥ pāde samprapuṣpitapādape |
upaviśya mahābhāgāścintāmāpedire tadā || 16 ||
tataḥ puṣpātibhārāgrān latāśatasamāvṛtān |
drumānvāsantikāndṛṣṭavā babhūvurbhayaśaṅkitāḥ || 17 ||
te vasantamanuprāptaṃ pratibuddhvā parasparam |
naṣṭasandeśakālārthā nipeturdharaṇītale || 18 ||
tatastānkapivṛddhāṃstu śiṣṭāṃścaiva vanaukasaḥ |
vācā madhurayā'bhāṣya yathāvadanumānya ca || 19 ||
sa tu siṃhavṛṣaskandhaḥ pīnāyatabhujaḥ kapiḥ |
yuvarājo mahāprājñaḥ aṅgado vākyamabravīt || 20 ||
śāsanātkapirājasya vayaṃ sarve vinirgatāḥ |
māsaḥ pūrṇo bilasthānāṃ harayaḥ kiṃ na buddhyate || 21 ||
vayamāśvayuje māsi kālasaṅkhyāvyavasthitāḥ |
prasthitāsso'pi cātītaḥ kimataḥ kāryamuttaram || 22 ||
bhavantaḥ pratyayaṃ prāptāḥ nītimārgaviśāradāḥ |
hiteṣvabhiratā bharturnisṛṣṭāssarvakarmasu || 23 ||
karmasvapratimāssarve dikṣu viśrutapauruṣāḥ |
māṃ puraskṛtya niryātāḥ piṅgākṣapraticoditāḥ || 24 ||
idānīmakṛtārthānāṃ martavyaṃ nātra saṃśayaḥ |
harirājasya sandeśamakṛtvā kassukhī bhavet || 25 ||
tasminnatīte kāle tu sugrīveṇa kṛte svayam |
prāyopaveśanaṃ yuktaṃ sarveṣāṃ ca vanaukasām || 26 ||
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvassvāmibhāve vyavasthitaḥ |
na kṣamiṣyati nassarvānaparādhakṛto gatān || 27 ||
apravṛttau ca sītāyāḥ pāpameva kariṣyati |
tasmāt kṣamamihādyaiva gantuṃ prāyopaveśanaṃ hi naḥ || 28 ||
tyaktvā putrāṃśca dārāṃśca dhanāni ca gṛhāṇi ca |
dhṛvaṃ no hiṃsitā rājā sarvānpratigatānitaḥ || 29 ||
vadhenāpratirūpeṇa śreyānmṛtyurihaiva naḥ |
na cāhaṃ yauvarājyena sugrīveṇābhiṣecitaḥ || 30 ||
narendreṇābhiṣikto'smi rāmeṇākliṣṭakarmaṇā |
sa pūrvaṃ baddhavairo māṃ rājā dṛṣṭvā vyatikramam || 31 ||
ghātayiṣyati daṇḍena tīkṣṇena kṛtaniścayaḥ |
kiṃ me suhṛdabhirvyasanaṃ paśyadbhirjīvitāntare || 32 ||
ihaiva prāyamāsiṣye puṇye sāgararodhasi |
etacchrutvā kumāreṇa yuvarājena bhāṣitam || 33 ||
sarve te vānaraśreṣṭhāḥ karuṇaṃ vākyamabruvan |
tīkṣṇaḥ prakṛtyā sugrīvaḥ priyāsaktaśca rāghavaḥ || 34 ||
adṛṣṭāyāṃ tu vaidehyāṃ dṛṣṭvā'smāṃśta samāgatān |
rāghavapriyakāmārthaṃ ghātayiṣyatyasaṃśayam || 35 ||
na kṣamaṃ cāparāddhānāṃ gamanaṃ svāmipārśvataḥ |
ihaiva sītāmanviṣya pravṛttimupalabhya vā || 36 ||
no cedgacchāma taṃ vīraṃ gamiṣyāmo yamakṣayam |
plavaṅgamānāṃ tu bhayārditānāṃ śrutvā vacastāra idaṃ babhāṣe |
alaṃ viṣādena bilaṃ praviśya vasāma sarve yadi rocate vaḥ || 37 ||
idaṃ hi māyāvihitaṃ sudurgamaṃ prabhūtavṛkṣodakabhojyapeyakam |
ihāsti no naiva bhayaṃ purandarā nna rāghavādvānararājato'pi vā || 38 ||
śrutvā'ṅgadasyāpi vaco'nukūla mūcuśca sarve harayaḥ pratītāḥ |
yathā na hiṃsyema tathā vidhāna masaktamadyaiva vidhīyatāṃ naḥ || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tripañcāśassargaḥ ||