📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.3 కిష్కిన్ధాకాణ్డ - తృతీయ సర్గః
4.3 Kishkindhakanda - Tritiya Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ తృతీయస్సర్గః ।
వచో విజ్ఞాయ హనుమాన్ సుగ్రీవస్య మహాత్మనః ।
పర్వతాదృశ్యమూకాత్తు పుప్లువే యత్ర రాఘవౌ ॥ 1 ॥
కపిరూపం పరిత్యజ్య హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
భిక్షురూపం తతో భేజే శఠబుద్ధితయా కపిః ॥ 2 ॥
తతస్స హనుమాన్వాచా శ్లక్ష్ణయా సుమనోజ్ఞయా ।
వినీతవదుపాగమ్య రాఘవౌ ప్రణిపత్య చ ॥ 3 ॥
ఆబభాషే తదా వీరౌ యథావత్ప్రశశంస చ ।
సమ్పూజ్య విధివద్వీరౌ హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
ఉవాచ కామతో వాక్యం మృదు సత్యపరాక్రమౌ ॥ 4 ॥
రాజర్షిదేవప్రతిమౌ తాపసౌ సంశితవ్రతౌ ।
దేశం కథమిమం ప్రాప్తౌ భవన్తౌ వరవర్ణినౌ ॥ 5 ॥
త్రాసయన్తౌ మృగగణానన్యాంశ్చ వనచారిణః ॥ 6 ॥
పమ్పాతీరరుహాన్వృక్షాన్ వీక్షమాణౌ సమన్తతః ।
ఇమాం నదీం శుభజలాం శోభయన్తౌ తపస్వినౌ ॥ 7 ॥
ధైర్యవన్తౌ సువర్ణాభౌ కౌ యువాం చీరవాససౌ ।
నిఃశ్వసన్తౌ వరభుజౌ పీడయన్తావిమాః ప్రజాః ॥ 8 ॥
సింహవిప్రేక్షితౌ వీరౌ మహాబలవిక్రమౌ ।
శక్రచాపనిభే చాపే గృహీత్వా శత్రుసూదనౌ ॥ 9 ॥
శ్రీమన్తౌ రూపసమ్పన్నౌ వృషభశ్రేష్ఠవిక్రమౌ ।
హస్తిహస్తోపమభుజౌ ద్యుతిమన్తౌ నరర్షభౌ ॥ 10 ॥
ప్రభయా పర్వతేన్ద్రోఽయం యువయోరవభాసితః ।
రాజ్యార్హావమరప్రఖ్యౌ కథం దేశమిహాగతౌ ॥ 11 ॥
పద్మపత్రేక్షణౌ వీరౌ జటామణ్డలధారిణౌ ।
అన్యోన్యసదృశౌ వీరౌ దేవలోకాదివాగతౌ ॥ 12 ॥
యదృచ్ఛయేవ సమ్ప్రాప్తౌ చన్ద్రసూర్యౌ వసున్ధరామ్ ।
విశాలవక్షసౌ వీరౌ మానుషౌ దేవరూపిణౌ ॥ 13 ॥
సింహస్కన్ధౌ మహోత్సాహౌ సమదావివ గోవృషౌ ।
ఆయతాశ్చ సువృత్తాశ్చ బాహవః పరిఘోపమాః ।
సర్వభూషణభూషార్హాః కిమర్థం న విభూషితాః ॥ 14 ॥
ఉభౌ యోగ్యావహం మన్యే రక్షితుం పృథివీమిమామ్ ।
ససాగరవనాం కృత్స్నాం విన్ధ్యమేరువిభూషితామ్ ॥ 15 ॥
ఇమే చ ధనుషీ చిత్రే శ్లష్ణే చిత్రానులేపనే ।
ప్రకాశేతే యథేన్ద్రస్య వజ్రే హేమవిభూషితే ॥ 16 ॥
సమ్పూర్ణా నిశితైర్బాణై స్తూణాశ్చ శుభదర్శనాః ॥ 17 ॥
జీవితాన్తకరైర్ఘోరై శ్శ్వసద్భిరివ పన్నగైః ।
మహాప్రమాణౌ విస్తీర్ణౌ తప్తహాటకభూషితౌ ॥ 18 ॥
ఖడగావేతౌ విరాజేతే నిర్ముక్తావివపన్నగౌ ।
ఏవం మాం పరిభాషన్తం కస్మాద్వై నాభిభాషథః ॥ 19 ॥
సుగ్రీవో నామ ధర్మాత్మా కశ్చిద్వానరయూథపః ।
వీరో వినికృతో భ్రాత్రా జగద్భ్రమతి దుఃఖితః ॥ 20 ॥
ప్రాప్తోఽహం ప్రేషితస్తేన సుగ్రీవేణ మహాత్మనా ।
రాజ్ఞా వానరముఖ్యానాం హనుమాన్నామ వానరః ॥ 21 ॥
యువాభ్యాం సహ ధర్మాత్మా సుగ్రీవస్సఖ్యమిచ్ఛతి ।
తస్య మాం సచివం విత్తం వానరం పవనాత్మజమ్ ॥ 22 ॥
భిక్షురూపప్రతిచ్ఛన్నం సుగ్రీవప్రియకామ్యయా ।
ఋష్యమూకాదిహ ప్రాప్తం కామగం కామరూపిణమ్ ॥ 23 ॥
ఏవముక్త్వా తు హనుమాంస్తౌ వీరౌ రామలక్ష్మణౌ ।
వాక్యజ్ఞౌ వాక్యకుశలః పునర్నోవాచ కిఞ్చన ॥ 24 ॥
ఏతచ్ఛ్రుత్వా వచన్తస్య రామో లక్ష్మణమబ్రవీత్ ।
ప్రహృష్టవదనశ్శ్రీమాన్భ్రాతరం పార్శ్వతః స్థితమ్ ॥ 25 ॥
సచివోఽయం కపీన్ద్రస్య సుగ్రీవస్య మహాత్మనః ।
తమేవ కాఙ్క్షమాణస్య మమాన్తికముపాగతః ॥ 26 ॥
తమభ్యభాష సౌమిత్రే సుగ్రీవసచివం కపిమ్ ।
వాక్యజ్ఞం మధురైర్వాక్యైస్స్నేహయుక్తమరిన్దమ ॥ 27 ॥
నానృగ్వేదవినీతస్య నాయజుర్వేద్ధారిణః ।
నాసామవేదవిదుషశ్శక్యమేవం విభాషితుమ్ ॥ 28 ॥
నూనం వ్యాకరణం కృత్స్నమనేన బహుధా శ్రుతమ్ ।
బహు వ్యాహరతాఽనేన న కిఞ్చిదపశబ్దితమ్ ॥ 29 ॥
న ముఖే నేత్రయోర్వాపి లలాటే చ భ్రువోస్తథా ।
అన్యేష్వపి చ గాత్రేషు దోషస్సంవిదితః క్వచిత్ ॥ 30 ॥
అవిస్తరమసన్దిగ్ధమవిలమ్బితమద్రుతమ్ ।
ఉరస్థం కణ్ఠగం వాక్యం వర్తతే మధ్యమే స్వరే ॥ 31 ॥
సంస్కారక్రమసమ్పన్నామద్రుతామవిలమ్బితామ్ ।
ఉచ్చారయతి కల్యాణీం వాచం హృదయహారిణీమ్ ॥ 32 ॥
అనయా చిత్రయా వాచా త్రిస్థానవ్యఞ్జనస్థయా ।
కస్య నారాధ్యతే చిత్తముద్యతాసేరరేరపి ॥ 33 ॥
ఏవం విధో యస్య దూతో న భవేత్పార్థివస్య తు ।
సిద్ధ్యన్తి హి కథం తస్య కార్యాణాం గతియోఽనఘ ॥ 34 ॥
ఏవం గుణగణైర్యుక్తా యస్య స్యుః కార్యసాధకాః ।
తస్య సిధ్యన్తి సర్వాఽర్థా దూతవాక్యప్రచోదితాః ॥ 35 ॥
ఏవముక్తస్తు సౌమిత్రిస్సుగ్రీవసచివం కపిమ్ ।
అభ్యభాషత వాక్యజ్ఞో వాక్యజ్ఞం పవనాత్మజమ్ ॥ 36 ॥
విదితౌ నౌ గుణా విద్వన్త్సుగ్రీవస్య మహాత్మనః ।
తమేవ చాఽవాం మార్గావస్సుగ్రీవం ప్లవగేశ్వరమ్ ॥ 37 ॥
యథా బ్రవీషి హనుమాన్సుగ్రీవవచనాదిహ ।
తత్తథా హి కరిష్యావో వచనాత్తవ సత్తమ ॥ 38 ॥
తత్తస్య వాక్యం నిపుణం నిశమ్య ప్రహృష్టరూపః పవనాత్మజః కపిః ।
మనస్సమాధాయ జయోపపత్తౌ సఖ్యం తదా కర్తుమియేష తాభ్యామ్ ॥ 39 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే తృతీయస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
vaco vijñāya hanumān sugrīvasya mahātmanaḥ |
parvatādṛśyamūkāttu pupluve yatra rāghavau || 1 ||
kapirūpaṃ parityajya hanumānmārutātmajaḥ |
bhikṣurūpaṃ tato bheje śaṭhabuddhitayā kapiḥ || 2 ||
tatassa hanumānvācā ślakṣṇayā sumanojñayā |
vinītavadupāgamya rāghavau praṇipatya ca || 3 ||
ābabhāṣe tadā vīrau yathāvatpraśaśaṃsa ca |
sampūjya vidhivadvīrau hanumānmārutātmajaḥ |
uvāca kāmato vākyaṃ mṛdu satyaparākramau || 4 ||
rājarṣidevapratimau tāpasau saṃśitavratau |
deśaṃ kathamimaṃ prāptau bhavantau varavarṇinau || 5 ||
trāsayantau mṛgagaṇānanyāṃśca vanacāriṇaḥ || 6 ||
pampātīraruhānvṛkṣān vīkṣamāṇau samantataḥ |
imāṃ nadīṃ śubhajalāṃ śobhayantau tapasvinau || 7 ||
dhairyavantau suvarṇābhau kau yuvāṃ cīravāsasau |
niḥśvasantau varabhujau pīḍayantāvimāḥ prajāḥ || 8 ||
siṃhaviprekṣitau vīrau mahābalavikramau |
śakracāpanibhe cāpe gṛhītvā śatrusūdanau || 9 ||
śrīmantau rūpasampannau vṛṣabhaśreṣṭhavikramau |
hastihastopamabhujau dyutimantau nararṣabhau || 10 ||
prabhayā parvatendro'yaṃ yuvayoravabhāsitaḥ |
rājyārhāvamaraprakhyau kathaṃ deśamihāgatau || 11 ||
padmapatrekṣaṇau vīrau jaṭāmaṇḍaladhāriṇau |
anyonyasadṛśau vīrau devalokādivāgatau || 12 ||
yadṛcchayeva samprāptau candrasūryau vasundharām |
viśālavakṣasau vīrau mānuṣau devarūpiṇau || 13 ||
siṃhaskandhau mahotsāhau samadāviva govṛṣau |
āyatāśca suvṛttāśca bāhavaḥ parighopamāḥ |
sarvabhūṣaṇabhūṣārhāḥ kimarthaṃ na vibhūṣitāḥ || 14 ||
ubhau yogyāvahaṃ manye rakṣituṃ pṛthivīmimām |
sasāgaravanāṃ kṛtsnāṃ vindhyameruvibhūṣitām || 15 ||
ime ca dhanuṣī citre ślaṣṇe citrānulepane |
prakāśete yathendrasya vajre hemavibhūṣite || 16 ||
sampūrṇā niśitairbāṇai stūṇāśca śubhadarśanāḥ || 17 ||
jīvitāntakarairghorai śśvasadbhiriva pannagaiḥ |
mahāpramāṇau vistīrṇau taptahāṭakabhūṣitau || 18 ||
khaḍagāvetau virājete nirmuktāvivapannagau |
evaṃ māṃ paribhāṣantaṃ kasmādvai nābhibhāṣathaḥ || 19 ||
sugrīvo nāma dharmātmā kaścidvānarayūthapaḥ |
vīro vinikṛto bhrātrā jagadbhramati duḥkhitaḥ || 20 ||
prāpto'haṃ preṣitastena sugrīveṇa mahātmanā |
rājñā vānaramukhyānāṃ hanumānnāma vānaraḥ || 21 ||
yuvābhyāṃ saha dharmātmā sugrīvassakhyamicchati |
tasya māṃ sacivaṃ vittaṃ vānaraṃ pavanātmajam || 22 ||
bhikṣurūpapraticchannaṃ sugrīvapriyakāmyayā |
ṛṣyamūkādiha prāptaṃ kāmagaṃ kāmarūpiṇam || 23 ||
evamuktvā tu hanumāṃstau vīrau rāmalakṣmaṇau |
vākyajñau vākyakuśalaḥ punarnovāca kiñcana || 24 ||
etacchrutvā vacantasya rāmo lakṣmaṇamabravīt |
prahṛṣṭavadanaśśrīmānbhrātaraṃ pārśvataḥ sthitam || 25 ||
sacivo'yaṃ kapīndrasya sugrīvasya mahātmanaḥ |
tameva kāṅkṣamāṇasya mamāntikamupāgataḥ || 26 ||
tamabhyabhāṣa saumitre sugrīvasacivaṃ kapim |
vākyajñaṃ madhurairvākyaissnehayuktamarindama || 27 ||
nānṛgvedavinītasya nāyajurveddhāriṇaḥ |
nāsāmavedaviduṣaśśakyamevaṃ vibhāṣitum || 28 ||
nūnaṃ vyākaraṇaṃ kṛtsnamanena bahudhā śrutam |
bahu vyāharatā'nena na kiñcidapaśabditam || 29 ||
na mukhe netrayorvāpi lalāṭe ca bhruvostathā |
anyeṣvapi ca gātreṣu doṣassaṃviditaḥ kvacit || 30 ||
avistaramasandigdhamavilambitamadrutam |
urasthaṃ kaṇṭhagaṃ vākyaṃ vartate madhyame svare || 31 ||
saṃskārakramasampannāmadrutāmavilambitām |
uccārayati kalyāṇīṃ vācaṃ hṛdayahāriṇīm || 32 ||
anayā citrayā vācā tristhānavyañjanasthayā |
kasya nārādhyate cittamudyatāserarerapi || 33 ||
evaṃ vidho yasya dūto na bhavetpārthivasya tu |
siddhyanti hi kathaṃ tasya kāryāṇāṃ gatiyo'nagha || 34 ||
evaṃ guṇagaṇairyuktā yasya syuḥ kāryasādhakāḥ |
tasya sidhyanti sarvā'rthā dūtavākyapracoditāḥ || 35 ||
evamuktastu saumitrissugrīvasacivaṃ kapim |
abhyabhāṣata vākyajño vākyajñaṃ pavanātmajam || 36 ||
viditau nau guṇā vidvantsugrīvasya mahātmanaḥ |
tameva cā'vāṃ mārgāvassugrīvaṃ plavageśvaram || 37 ||
yathā bravīṣi hanumānsugrīvavacanādiha |
tattathā hi kariṣyāvo vacanāttava sattama || 38 ||
tattasya vākyaṃ nipuṇaṃ niśamya prahṛṣṭarūpaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
manassamādhāya jayopapattau sakhyaṃ tadā kartumiyeṣa tābhyām || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||