📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.25 కిష్కిన్ధాకాణ్డ - పఞ్చవింశ సర్గః
4.25 Kishkindhakanda - Panchavimsha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చవింశస్సర్గః ।
సుగ్రీవం చైవ తారాం చ సాఙ్గదం సహలక్ష్మణః ।
సమానశోకః కాకుత్స్థ స్సాన్త్వయన్నిదమబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
న శోకపరితాపేన శ్రేయసా యుజ్యతే మృతః ।
యదత్రానన్తరం కార్యం తత్సమాధాతుమర్హథ ॥ 2 ॥
లోకవృత్తమనుష్ఠేయం కృతం వో బాష్పమోక్షణమ్ ।
న కాలాదుత్తరం కిఞ్చిత్కర్మ శక్యముపాసితుమ్ ॥ 3 ॥
నియతిః కారణం లోకే నియతిః కర్మసాధనమ్ ।
నియతిస్సర్వభూతానాం నియోగేష్విహ కారణమ్ ॥ 4 ॥
న కర్తా కస్యచిత్కశ్చిన్నియోగే చాపినేశ్వరః ।
స్వభావే వర్తతే లోకస్తస్య కాలః పరాయణమ్ ॥ 5 ॥
న కాలః కాలమత్యేతి న కాలః పరిహీయతే ।
స్వభావం చ సమాసాద్య న కశ్చిదతివర్తతే ॥ 6 ॥
న కాలస్యాస్తి బన్ధుత్వం న హేతుర్న పరాక్రమః ।
న మిత్రజ్ఞాతిసమ్బన్ధః కారణం నాత్మనో వశః ॥ 7 ॥
కిం తు కాలపరీణామో ద్రష్టవ్యస్సాధు పశ్యతా ।
ధర్మశ్చార్థశ్చ కామశ్చ కాలక్రమసమాహితాః ॥ 8 ॥
ఇతస్స్వాం ప్రకృతిం వాలీ గతఃప్రాప్తః క్రియాఫలమ్ ।
ధర్మార్థకామ సంయోగైః పవిత్రం ప్లవగేశ్వరః ॥ 9 ॥
స్వధర్మస్య చ సంయోగాజ్జితస్తేన మహాత్మనా ।
స్వర్గః పరిగృహీతశ్చ ప్రాణానపరిరక్షతా ॥ 10 ॥
ఏషా వై నియతిశ్శేష్ఠా యాం గతో హరియూథపః ।
తదలం పరితాపేన ప్రాప్తకాలముపాస్యతామ్ ॥ 11 ॥
వచనాన్తే తు రామస్య లక్ష్మణః పరవీరహా ।
అవదత్ప్రశ్రితం వాక్యం సుగ్రీవం గతచేతసమ్ ॥ 12 ॥
కురు త్వమస్య సుగ్రీవ ప్రేతకార్యమనన్తరమ్ ।
తారాఙ్గదాభ్యాం సహితో వాలినో దహనం ప్రతి ॥ 13 ॥
సమాజ్ఞాపయ కాష్ఠాని శుష్కాని చ బహూని చ ।
చన్దనాదీని దివ్యాని వాలిసంస్కారకారణాత్ ॥ 14 ॥
సమాశ్వాసయ చైనం త్వమఙ్గదం దీనచేతసమ్ ।
మా భూర్బాలిశబుద్ధిస్త్వం త్వదధీనమిదం పురమ్ ॥ 15 ॥
అఙ్గదస్త్వానయేన్మాల్యం వస్త్రాణి వివిధాని చ ।
ఘృతం తైలమథో గన్ధాన్యచ్చాత్ర సమనన్తరమ్ ॥ 16 ॥
త్వం తార శిబికాం శీఘ్రమాదాయాగచ్ఛ సమ్భ్రమాత్ ।
త్వరా గుణవతీ యుక్తా హ్యస్మిన్కాలే విశేషతః ॥ 17 ॥
సజ్జీభవన్తు ప్లవగాశ్శిబికావాహనోచితాః ।
సమర్థా బలినశ్చైవ నిర్హరిష్యన్తి వాలినమ్ ॥ 18 ॥
ఏవముక్త్వా తు సుగ్రీవం సుమిత్రానన్దవర్ధనః ।
తసౌ భ్రాతృసమీపస్థో లక్ష్మణః పరవీరహా ॥ 19 ॥
లక్ష్మణస్య వచశ్శ్రుత్వా తారస్సమ్భ్రాన్తమానసః ।
ప్రవివేశ గుహాం శీఘ్రం శిబికాసక్తమానసః ॥ 20 ॥
ఆదాయ శిబికాం తారస్స తు పర్యాపతత్పునః ।
వానరైరుహ్యమానాం తాం శూరైరుద్వహనోచితైః ॥ 21 ॥
దివ్యాం భద్రాసనయుతాం శిబికాం స్యన్దనోపమామ్ ।
పక్షికర్మభిరాచిత్రాం ద్రుమకర్మవిభూషితామ్ ॥ 22 ॥
ఆచితాం చిత్రపత్తీభి స్సునివిష్టాం సమన్తతః ।
విమానమివ సిద్ధానాం జాలవాతాయనాన్వితామ్ ॥ 23 ॥
సునియుక్తాం విశాలాం చ సుకృతాం విశ్వకర్మణా ।
దారుపర్వతకోపేతాం చారుకర్మపరిష్కృతామ్ ॥ 24 ॥
వరాభరణహారైశ్చ చిత్రమాల్యోపశోభితామ్ ।
గుహాగహనసఞ్ఛన్నాం రక్తచన్దనభూషితామ్ ॥ 25 ॥
పుష్పౌఘైస్సమభిచ్ఛన్నాం పద్మమాలాభిరేవ చ ।
తరుణాదిత్యవర్ణాభిర్భ్రాజమానాభిరావృతామ్ ॥ 26 ॥
ఈదృశీం శిబికాం దృష్ట్వా రామో లక్ష్మణమబ్రవీత్ ।
క్షిప్రం వినీయతాం వాలీ ప్రేతకార్యం విధీయతామ్ ॥ 27 ॥
తతో వాలినముద్యమ్య సుగ్రీవశ్శిబికాం తదా ।
ఆరోపయత విక్రోశన్నఙ్గదేన సహైవ తు ॥ 28 ॥
ఆరోప్య శిబికాం చైవ వాలినం గతజీవితమ్ ।
అలఙ్కారైశ్చ వివిధైర్మాల్యైర్వస్త్రైశ్చ భూషితమ్ ॥ 29 ॥
ఆజ్ఞాపయత్తదా రాజా సుగ్రీవ ప్లవగేశ్వరః ।
ఔర్ధ్వదైహికమార్యస్య క్రియతామనురూపతః ॥ 30 ॥
విశ్రాణయన్తో రత్నాని వివిధాని బహూన్యపి ।
అగ్రతః ప్లవగా యాన్తు శిబికా సమనన్తరమ్ ॥ 31 ॥
రాజ్ఞామృద్దివిశేషా హి దృశ్యన్తే భువి యాదృశాః ।
తాదృశైరిహ కుర్వన్తు వానరా భర్తృసత్క్రియామ్ ॥ 32 ॥
తాదృశం వాలినః క్షిప్రం ప్రాకుర్వన్నౌర్ధ్వదైహికమ్ ।
అఙ్గదం పరిగృహ్యాఽశు తారప్రభృతయస్తదా ॥ 33 ॥
క్రోశన్తః ప్రయయుస్సర్వే వానరా హతబాన్ధవాః ।
తతః ప్రణిహితాః సర్వా వానర్యోస్య వశానుగాః ॥ 34 ॥
చుక్రుశు ర్వీర వీరేతి భూయః క్రోశన్తి తాః స్త్రీయః ।
తారాప్రభృతయస్సర్వా వానర్యో హరియూథపాః ।
అనుజగ్ముర్హి భర్తారం క్రోశన్త్యః కరుణస్వనాః ॥ 35 ॥
తాసాం రుదితశబ్దేన వానరీణాం వనాన్తరే ।
వనాని గిరయశ్చైవ విక్రోశన్తీవ సర్వతః ॥ 36 ॥
పులినే గిరినద్యాస్తు వివిక్తే జలసంవృతే ॥ 37 ॥
చితాం చక్రుస్సుబహవో వానరాశ్శోకకర్శితాః ।
అవరోప్య తతస్స్కన్ధాచ్ఛిబికాం వాహనోచితాః ।
తస్థురేకాన్తమాశ్రిత్య సర్వే శోకసమన్వితాః ॥ 38 ॥
తతస్తారా పతిం దృష్ట్వా శిబికాతలశాయినమ్ ॥ 39 ॥
ఆరోప్యాఙ్కే శిరస్తస్య విలలాప సుదుఃఖితా ।
హా వానర మహారాజ హా నాథ మమ వత్సల ॥ 40 ॥
హా మహార్హ మహాబాహో హా మమ ప్రియ పశ్య మామ్ ।
జనం న పశ్యసీమం త్వం కస్మాచ్ఛోకాభిపీడితమ్ ॥ 41 ॥
ప్రహృష్టమివ తే వక్త్రం గతాసోరపి మానద ఆస్తార్కసమవర్ణం చ లక్ష్యతే జీవతో యథా ॥ 42 ॥
ఏష త్వాం రామరూపేణ కాలః కర్షతి వానర ।
యేన స్మ విధవాస్సర్వాః కృతా ఏకేషుణా వనే ॥ 43 ॥
ఇమాస్తాస్తవ రాజేన్ద్ర వానర్యోవల్లభాస్సదా ।
పాదైర్వికృష్ట మధ్వానమాగతాః కిం న బుధ్యసే ॥ 44 ॥
తవేష్టా నను నామైతా భార్యాశ్చన్ద్రనిభాననాః ।
ఇదానీం నేక్షసే కస్తాత్సుగ్రీవం ప్లవగేశ్వరమ్ ॥ 45 ॥
ఏతే హి సచివా రాజం స్తారప్రభృతయస్తవ ।
పురవాసీ జనశ్చాయం పరివార్యాసతేఽనఘ ॥ 46 ॥
విసర్జయైతాన్ ప్లవగాన్యథోచితమరిన్దమ ।
తతః క్రీడామహే సర్వా వనేషు మదనోత్కటాః ॥ 47 ॥
ఏవం విలపతీం తారాం పతిశోకపరిప్లుతామ్ ।
ఉత్థాపయన్తి స్మ తదా వానర్యశ్శోకకర్శితాః ॥ 48 ॥
సుగ్రీవేణ తతస్సార్ధమ్మఙ్గదః పితరం రుదన్ ।
చితామారోపయామాస శోకేనాభిహతేన్ద్రియః ॥ 49 ॥
తతోఽగ్నిం విధివద్దత్త్వా సోఽపసవ్యం చకార హ ।
పితరం దీర్ఘమధ్వానం ప్రస్థితం వ్యాకులేన్ద్రియః ॥ 50 ॥
సంస్కృత్య వాలినం తే తు విధిపూర్వం ప్లవఙ్గమాః ।
ఆజగ్మురుదకం కర్తుం నదీం శుభజలాం శివామ్ ॥ 51 ॥
తతస్తే సహితాస్తత్ర హ్యఙ్గదం స్థాప్య చాగ్రతః ।
సుగ్రీవతారాసహితాస్సిషిచుర్వాలినే జలమ్ ॥ 52 ॥
సుగ్రీవేణేవ దీనేన దీనో భూత్వా మహాబలః ।
సమానశోకః కాకుత్స్థః ప్రేతకార్యాణ్యకారయత్ ॥ 53 ॥
తతస్తు తం వాలినమగ్ర్యపౌరుషం ప్రకాశమిక్ష్వాకువరేషుణా హతమ్ ।
ప్రదీప్య దీప్తాగ్నిసమౌజసం తదా సలక్ష్మణం రామముపేయివాన్హరిః ॥ 54 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే పఞ్చవింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sugrīvaṃ caiva tārāṃ ca sāṅgadaṃ sahalakṣmaṇaḥ |
samānaśokaḥ kākutstha ssāntvayannidamabravīt || 1 ||
na śokaparitāpena śreyasā yujyate mṛtaḥ |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ tatsamādhātumarhatha || 2 ||
lokavṛttamanuṣṭheyaṃ kṛtaṃ vo bāṣpamokṣaṇam |
na kālāduttaraṃ kiñcitkarma śakyamupāsitum || 3 ||
niyatiḥ kāraṇaṃ loke niyatiḥ karmasādhanam |
niyatissarvabhūtānāṃ niyogeṣviha kāraṇam || 4 ||
na kartā kasyacitkaścinniyoge cāpineśvaraḥ |
svabhāve vartate lokastasya kālaḥ parāyaṇam || 5 ||
na kālaḥ kālamatyeti na kālaḥ parihīyate |
svabhāvaṃ ca samāsādya na kaścidativartate || 6 ||
na kālasyāsti bandhutvaṃ na heturna parākramaḥ |
na mitrajñātisambandhaḥ kāraṇaṃ nātmano vaśaḥ || 7 ||
kiṃ tu kālaparīṇāmo draṣṭavyassādhu paśyatā |
dharmaścārthaśca kāmaśca kālakramasamāhitāḥ || 8 ||
itassvāṃ prakṛtiṃ vālī gataḥprāptaḥ kriyāphalam |
dharmārthakāma saṃyogaiḥ pavitraṃ plavageśvaraḥ || 9 ||
svadharmasya ca saṃyogājjitastena mahātmanā |
svargaḥ parigṛhītaśca prāṇānaparirakṣatā || 10 ||
eṣā vai niyatiśśeṣṭhā yāṃ gato hariyūthapaḥ |
tadalaṃ paritāpena prāptakālamupāsyatām || 11 ||
vacanānte tu rāmasya lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
avadatpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ gatacetasam || 12 ||
kuru tvamasya sugrīva pretakāryamanantaram |
tārāṅgadābhyāṃ sahito vālino dahanaṃ prati || 13 ||
samājñāpaya kāṣṭhāni śuṣkāni ca bahūni ca |
candanādīni divyāni vālisaṃskārakāraṇāt || 14 ||
samāśvāsaya cainaṃ tvamaṅgadaṃ dīnacetasam |
mā bhūrbāliśabuddhistvaṃ tvadadhīnamidaṃ puram || 15 ||
aṅgadastvānayenmālyaṃ vastrāṇi vividhāni ca |
ghṛtaṃ tailamatho gandhānyaccātra samanantaram || 16 ||
tvaṃ tāra śibikāṃ śīghramādāyāgaccha sambhramāt |
tvarā guṇavatī yuktā hyasminkāle viśeṣataḥ || 17 ||
sajjībhavantu plavagāśśibikāvāhanocitāḥ |
samarthā balinaścaiva nirhariṣyanti vālinam || 18 ||
evamuktvā tu sugrīvaṃ sumitrānandavardhanaḥ |
tasau bhrātṛsamīpastho lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 19 ||
lakṣmaṇasya vacaśśrutvā tārassambhrāntamānasaḥ |
praviveśa guhāṃ śīghraṃ śibikāsaktamānasaḥ || 20 ||
ādāya śibikāṃ tārassa tu paryāpatatpunaḥ |
vānarairuhyamānāṃ tāṃ śūrairudvahanocitaiḥ || 21 ||
divyāṃ bhadrāsanayutāṃ śibikāṃ syandanopamām |
pakṣikarmabhirācitrāṃ drumakarmavibhūṣitām || 22 ||
ācitāṃ citrapattībhi ssuniviṣṭāṃ samantataḥ |
vimānamiva siddhānāṃ jālavātāyanānvitām || 23 ||
suniyuktāṃ viśālāṃ ca sukṛtāṃ viśvakarmaṇā |
dāruparvatakopetāṃ cārukarmapariṣkṛtām || 24 ||
varābharaṇahāraiśca citramālyopaśobhitām |
guhāgahanasañchannāṃ raktacandanabhūṣitām || 25 ||
puṣpaughaissamabhicchannāṃ padmamālābhireva ca |
taruṇādityavarṇābhirbhrājamānābhirāvṛtām || 26 ||
īdṛśīṃ śibikāṃ dṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt |
kṣipraṃ vinīyatāṃ vālī pretakāryaṃ vidhīyatām || 27 ||
tato vālinamudyamya sugrīvaśśibikāṃ tadā |
āropayata vikrośannaṅgadena sahaiva tu || 28 ||
āropya śibikāṃ caiva vālinaṃ gatajīvitam |
alaṅkāraiśca vividhairmālyairvastraiśca bhūṣitam || 29 ||
ājñāpayattadā rājā sugrīva plavageśvaraḥ |
aurdhvadaihikamāryasya kriyatāmanurūpataḥ || 30 ||
viśrāṇayanto ratnāni vividhāni bahūnyapi |
agrataḥ plavagā yāntu śibikā samanantaram || 31 ||
rājñāmṛddiviśeṣā hi dṛśyante bhuvi yādṛśāḥ |
tādṛśairiha kurvantu vānarā bhartṛsatkriyām || 32 ||
tādṛśaṃ vālinaḥ kṣipraṃ prākurvannaurdhvadaihikam |
aṅgadaṃ parigṛhyā'śu tāraprabhṛtayastadā || 33 ||
krośantaḥ prayayussarve vānarā hatabāndhavāḥ |
tataḥ praṇihitāḥ sarvā vānaryosya vaśānugāḥ || 34 ||
cukruśu rvīra vīreti bhūyaḥ krośanti tāḥ strīyaḥ |
tārāprabhṛtayassarvā vānaryo hariyūthapāḥ |
anujagmurhi bhartāraṃ krośantyaḥ karuṇasvanāḥ || 35 ||
tāsāṃ ruditaśabdena vānarīṇāṃ vanāntare |
vanāni girayaścaiva vikrośantīva sarvataḥ || 36 ||
puline girinadyāstu vivikte jalasaṃvṛte || 37 ||
citāṃ cakrussubahavo vānarāśśokakarśitāḥ |
avaropya tatasskandhācchibikāṃ vāhanocitāḥ |
tasthurekāntamāśritya sarve śokasamanvitāḥ || 38 ||
tatastārā patiṃ dṛṣṭvā śibikātalaśāyinam || 39 ||
āropyāṅke śirastasya vilalāpa suduḥkhitā |
hā vānara mahārāja hā nātha mama vatsala || 40 ||
hā mahārha mahābāho hā mama priya paśya mām |
janaṃ na paśyasīmaṃ tvaṃ kasmācchokābhipīḍitam || 41 ||
prahṛṣṭamiva te vaktraṃ gatāsorapi mānada āstārkasamavarṇaṃ ca lakṣyate jīvato yathā || 42 ||
eṣa tvāṃ rāmarūpeṇa kālaḥ karṣati vānara |
yena sma vidhavāssarvāḥ kṛtā ekeṣuṇā vane || 43 ||
imāstāstava rājendra vānaryovallabhāssadā |
pādairvikṛṣṭa madhvānamāgatāḥ kiṃ na budhyase || 44 ||
taveṣṭā nanu nāmaitā bhāryāścandranibhānanāḥ |
idānīṃ nekṣase kastātsugrīvaṃ plavageśvaram || 45 ||
ete hi sacivā rājaṃ stāraprabhṛtayastava |
puravāsī janaścāyaṃ parivāryāsate'nagha || 46 ||
visarjayaitān plavagānyathocitamarindama |
tataḥ krīḍāmahe sarvā vaneṣu madanotkaṭāḥ || 47 ||
evaṃ vilapatīṃ tārāṃ patiśokapariplutām |
utthāpayanti sma tadā vānaryaśśokakarśitāḥ || 48 ||
sugrīveṇa tatassārdhammaṅgadaḥ pitaraṃ rudan |
citāmāropayāmāsa śokenābhihatendriyaḥ || 49 ||
tato'gniṃ vidhivaddattvā so'pasavyaṃ cakāra ha |
pitaraṃ dīrghamadhvānaṃ prasthitaṃ vyākulendriyaḥ || 50 ||
saṃskṛtya vālinaṃ te tu vidhipūrvaṃ plavaṅgamāḥ |
ājagmurudakaṃ kartuṃ nadīṃ śubhajalāṃ śivām || 51 ||
tataste sahitāstatra hyaṅgadaṃ sthāpya cāgrataḥ |
sugrīvatārāsahitāssiṣicurvāline jalam || 52 ||
sugrīveṇeva dīnena dīno bhūtvā mahābalaḥ |
samānaśokaḥ kākutsthaḥ pretakāryāṇyakārayat || 53 ||
tatastu taṃ vālinamagryapauruṣaṃ prakāśamikṣvākuvareṣuṇā hatam |
pradīpya dīptāgnisamaujasaṃ tadā salakṣmaṇaṃ rāmamupeyivānhariḥ || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||