📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.17 కిష్కిన్ధాకాణ్డ - సప్తదశ సర్గః
4.17 Kishkindhakanda - Saptadasha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తదశస్సర్గః ।
తతశ్శరేణాభిహతో రామేణ రణకర్కశః ।
పపాత సహసా వాలీ నికృత్త ఇవ పాదపః ॥ 1 ॥
స భూమౌ న్యస్తసర్వాఙ్గస్తప్తకాఞ్చనభూషణః ।
అపతద్దేవరాజస్య ముక్తరశ్మిరివ ధ్వజః ॥ 2 ॥
తస్మిన్నిపతితే భూమౌ వానరాణాం గణేశ్వరే ।
నష్టచన్ద్రమివ వ్యోమ న వ్యరాజత భూతలమ్ ॥ 3 ॥
భూమౌ నిపతితస్యాపి తస్య దేహం మహాత్మనః ।
న శ్రీర్జహాతి న ప్రాణా న తేజో న పరాక్రమః ॥ 4 ॥
శక్రదత్తా వరా మాలా కాఞ్చనీ వజ్రభూషితా ।
దధార హరిముఖ్యస్య ప్రాణాంస్తేజ్శియం చ సా ॥ 5 ॥
స తయా మాలయా వీరో హేమయా హరియూథపః ।
సన్ధ్యానుగతపర్యన్తః పయోధర ఇవాభవత్ ॥ 6 ॥
తస్య మాలా చ దేహశ్చ మర్మఘాతీ చ యశ్శరః ।
త్రిధేవ రచితా లక్ష్మీః పతితస్యాపి శోభతే ॥ 7 ॥
తదస్త్రం తస్య వీరస్య స్వర్గమార్గప్రభావనమ్ ।
రామబాణాసనక్షిప్తమావహత్పరమాం గతిమ్ ॥ 8 ॥
తం తదా పతితం సఙ్ఖ్యే గతార్చిషమివానలమ్ ।
బహుమాన్య చ తం వీర వీక్షమాణం శనైరివ ॥ 9 ॥
యయాతిమివ పుణ్యాన్తే దేవలోకాదిహచ్యుతమ్ ।
ఆదిత్యమివ కాలేన యుగాన్తే భువి పాతితమ్ ॥ 10 ॥
మహేన్ద్రమివ దుర్ధర్షమ్ముపేన్ద్రమివ దుస్సహమ్ ।
మహేన్ద్రపుత్రం పతితం వాలినం హేమమాలినమ్ ॥ 11 ॥
సింహోరస్కం మహాబాహుం దీప్తాస్యం హరిలోచనమ్ ।
లక్ష్మణానుగతో రామో దదర్శోపససర్ప చ ॥ 12 ॥
తం దృష్ట్వా రాఘవం వాలీ లక్ష్మణం చ మహాబలమ్ ।
అబ్రవీత్ప్రశ్రితం వాక్యం పరుషం ధర్మసంహితమ్ ॥ 13 ॥
త్వం నరాధిపతేః పుత్రః ప్రథితః ప్రియదర్శనః కులీనస్సత్త్వసమ్పన్న స్తేజస్వీ చరితవ్రతః ॥ 14 ॥
పరాఙ్ముఖవధం కృత్వా కోఽత్ర ప్రాప్తస్త్వయా గుణః ।
యదహం యుద్ధసంరబ్ధశ్శరేణోరసి తాడితః ॥ 15 ॥
రామః కరుణవేదీ చ ప్రజానాం చ హితే రతః ।
సానుక్రోశో జితోత్సాహస్సమయజ్ఞో దృఢవ్రతః ॥ 16 ॥
ఇతి తే సర్వభూతాని కథయన్తి యశో భువి ॥ 17 ॥
దమశ్శమః క్షమా ధర్మో ధృతిస్సత్యం పరాక్రమః ।
పార్థివానాం గుణా రాజన్దణ్డశ్చాప్యపరాధిషు ॥ 18 ॥
తాన్గుణాన్సమ్ప్రధార్యాహమగ్ర్యం చాభిజనం తవ ।
తారయా ప్రతిషిద్ధోఽపి సుగ్రీవేణ సమాగతః ॥ 19 ॥
న మామన్యేన సమ్రబ్ధం ప్రమత్తం యోద్ధు మర్హసి ।
ఇతి మే బుద్ధిరుత్పన్నా బభూవాదర్శనే తవ ॥ 20 ॥
న త్వాం వినిహతాత్మానం ధర్మధ్వజమధార్మికమ్ ।
జానే పాపసమాచారం తృణైః కూపమివావృతమ్ ॥ 21 ॥
సతాం వేషధరం పాపం ప్రచ్ఛన్నమివ పావకమ్ ।
నాహం త్వామభిజానామి ధర్మచ్ఛద్మాభిసంవృతమ్ ॥ 22 ॥
విషయే వా పురే వా తే యదా పాపం కరోమ్యహమ్ ।
న చ త్వామవజానే చ కస్మాత్త్వం హంస్యకిల్బిషమ్ ॥ 23 ॥
ఫలమూలాశనం నిత్యం వానరం వనగోచరమ్ ।
మామిహాప్రతియుధ్యన్తమన్యేన చ సమాగతమ్ ॥ 24 ॥
త్వం నరాధిపతేః పుత్రః ప్రతీతః ప్రియదర్శనః ।
లిఙ్గమప్యస్తి తే రాజనన్దృశ్యతే ధర్మసంహితమ్ ॥ 25 ॥
కః క్షత్రియకులే జాత్శృతవాన్నష్టసంశయః ।
ధర్మలిఙ్గప్రతిచ్ఛన్న క్రూరం కర్మ సమాచరేత్ ॥ 26 ॥
రామ రాజకులే జాతో ధర్మవానితి విశ్రుతః ॥ 27 ॥
అభవ్యో భవ్యరూపేణ కిమర్థం పరిధావసి ।
సామ దానం క్షమా ధర్మస్సత్యం ధృతిపరాక్రమౌ ।
పార్థివానాం గుణా రాజన్ దణ్డశ్చాప్యపరాధిషు ॥ 28 ॥
వయం వనచరా రామ మృగా మూలఫలాశనాః ।
ఏషా ప్రకృతిరస్మాకం పురుషస్త్వం నరేశ్వరః ॥ 29 ॥
భూమిర్హిరణ్యం రూప్యం చ విగ్రహే కారణాని చ ।
అత్ర కస్తే వనే లోభో మదీయేషు ఫలేషు వా ॥ 30 ॥
నయశ్చ వినయశ్చోభౌ నిగ్రహానుగ్రహావపి ॥ 31 ॥
రాజవృత్తిరసఙ్కీర్ణా న నృపాః కామవృత్తయః ।
త్వం తు కామప్రధానశ్చ కోపనశ్చానవస్థితః ॥ 32 ॥
రాజవృత్తేశ్చ సఙ్కీణశ్శరాసనపరాయణః ।
న తేఽస్త్యపచితిర్ధర్మే నార్థే బుద్ధిరవస్థితా ॥ 33 ॥
ఇన్ద్రియైః కామవృత్తస్సన్కృష్యసే మనుజేశ్వర ।
హత్వా బాణేన కాకుత్స్థ మామిహానపరాధినమ్ ॥ 34 ॥
కిం వక్ష్యసి సతాం మధ్యే కర్మ కృత్వా జుగుప్సితమ్ ।
రాజహా బ్రహ్మహా గోఘ్నశ్చోరః ప్రాణివధే రతః ॥ 35 ॥
నాస్తికః పరివేత్తా చ సర్వే నిరయగామినః ।
సూచకశ్చ కదర్యశ్చ మిత్రఘ్నో గురుతల్పగః ॥ 36 ॥
లోకం పాపాత్మనామేతే గచ్ఛన్తే నాత్ర సంశయః ।
అధార్యం చర్మ మే సద్భీ రోమాణ్యస్థి చ వర్జితమ్ ।
అభక్ష్యాణి చ మాంసాని త్వద్విధైర్ధర్మచారిభిః ॥ 37 ॥
పఞ్చ పఞ్చ నఖా భక్ష్యా బ్రహ్మక్షత్రేణ రాఘవ ॥ 38 ॥
శల్యక శ్శ్వావిధో గోధా శశః కూర్మశ్చ పఞ్చమః ।
చర్మ చాస్థి చ మే రాజన్ నస్పృశన్తి మనీషిణః ॥ 39 ॥
అభక్ష్యాణి చ మాంసాని సోఽహం పఞ్చనఖో హతః ।
తారయా వాక్యముక్తోఽహం సత్యం సర్వజ్ఞయా హితమ్ ॥ 40 ॥
తదతిక్రమ్య మోహేన కాలస్య వశమాగతః ।
త్వయా నాథేన కాకుత్స్థ న సనాథా వసున్ధరా ।
ప్రమదా శీలసమ్పన్నా ధూర్తేన పతినా యథా ॥ 41 ॥
శఠో నైకృతికః క్షుద్రో మిథ్యాప్రశ్రితమానసః ।
కథం దశరథేన త్వం జాతః పాపో మహాత్మనా ॥ 42 ॥
ఛిన్నచారిత్రకక్ష్యేణ సతాం ధర్మాతివర్తినా ।
త్యక్తధర్మాఙ్కుశేనాహం నిహతో రామహస్తినా ॥ 43 ॥
అశుభం చాప్యయుక్తం చ సతాం చైవ విగర్హితమ్ ।
వక్ష్యసే చేదృశం కృత్వా సద్భిస్సహ సమాగతః ॥ 44 ॥
ఉదాసీనేషు యోఽస్మాసు విక్రమఽస్తే ప్రకాశితః ।
అపకారిషు తే రాజన్నహి పశ్యామి విక్రమమ్ ॥ 45 ॥
దృశ్యమానస్తు యుద్ధ్యేథా మయా యది నృపాత్మజ ।
అద్య వైవస్వతం దేవం పశ్యేస్త్వం నిహతో మయా ॥ 46 ॥
త్వయాఽదృశ్యేన తు రణే నిహతోఽహం దురాసదః ।
ప్రసుప్తః పన్నగేనేవ నరః పానవశం గతః ॥ 47 ॥
మామేవ యది పూర్వం త్వమేతదర్థమచోదయః ॥ 48 ॥
మైథిలీమహమేకాహ్నా తవ చానీతవాన్భవేత్ ।
సుగ్రీవప్రియకామేన యదహం నిహతస్త్వయా ।
కణ్ఠే బద్ధ్వా ప్రదద్యాం తే నిహతం రావణం రణే ॥ 49 ॥
న్యస్తాం సాగరతోయే వా పాతాలే వాపి మైథిలీమ్ ।
ఆనయేయం తవాదేశాచ్ఛ్వేతామశ్వతరీమివ ॥ 50 ॥
యుక్తం యత్ప్రాప్నుయాద్రాజ్యం సుగ్రీవస్స్వర్గతే మయి ।
అయుక్తం యదధర్మేణ త్వయాఽహం నిహతో రణే ॥ 51 ॥
కామమేవం విధో లోకః కాలేన వినియుజ్యతే ।
క్షమం చేద్భవతా ప్రాప్తముత్తరం సాధు చిన్త్యతామ్ ॥ 52 ॥
ఇత్యేవముక్త్వా పరిశుష్కవక్త్రః శరాభిఘాతాద్వ్యథితో మహాత్మా ।
సమీక్ష్య రామం రవిసన్నికాశం తూష్ణీం బభూవామరరాజసూనుః ॥ 53 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే సప్తదశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
tataśśareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ |
papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ || 1 ||
sa bhūmau nyastasarvāṅgastaptakāñcanabhūṣaṇaḥ |
apataddevarājasya muktaraśmiriva dhvajaḥ || 2 ||
tasminnipatite bhūmau vānarāṇāṃ gaṇeśvare |
naṣṭacandramiva vyoma na vyarājata bhūtalam || 3 ||
bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ |
na śrīrjahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ || 4 ||
śakradattā varā mālā kāñcanī vajrabhūṣitā |
dadhāra harimukhyasya prāṇāṃstejśiyaṃ ca sā || 5 ||
sa tayā mālayā vīro hemayā hariyūthapaḥ |
sandhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat || 6 ||
tasya mālā ca dehaśca marmaghātī ca yaśśaraḥ |
tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate || 7 ||
tadastraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam |
rāmabāṇāsanakṣiptamāvahatparamāṃ gatim || 8 ||
taṃ tadā patitaṃ saṅkhye gatārciṣamivānalam |
bahumānya ca taṃ vīra vīkṣamāṇaṃ śanairiva || 9 ||
yayātimiva puṇyānte devalokādihacyutam |
ādityamiva kālena yugānte bhuvi pātitam || 10 ||
mahendramiva durdharṣammupendramiva dussaham |
mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam || 11 ||
siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam |
lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca || 12 ||
taṃ dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam || 13 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ prathitaḥ priyadarśanaḥ kulīnassattvasampanna stejasvī caritavrataḥ || 14 ||
parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko'tra prāptastvayā guṇaḥ |
yadahaṃ yuddhasaṃrabdhaśśareṇorasi tāḍitaḥ || 15 ||
rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ |
sānukrośo jitotsāhassamayajño dṛḍhavrataḥ || 16 ||
iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi || 17 ||
damaśśamaḥ kṣamā dharmo dhṛtissatyaṃ parākramaḥ |
pārthivānāṃ guṇā rājandaṇḍaścāpyaparādhiṣu || 18 ||
tānguṇānsampradhāryāhamagryaṃ cābhijanaṃ tava |
tārayā pratiṣiddho'pi sugrīveṇa samāgataḥ || 19 ||
na māmanyena samrabdhaṃ pramattaṃ yoddhu marhasi |
iti me buddhirutpannā babhūvādarśane tava || 20 ||
na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajamadhārmikam |
jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpamivāvṛtam || 21 ||
satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannamiva pāvakam |
nāhaṃ tvāmabhijānāmi dharmacchadmābhisaṃvṛtam || 22 ||
viṣaye vā pure vā te yadā pāpaṃ karomyaham |
na ca tvāmavajāne ca kasmāttvaṃ haṃsyakilbiṣam || 23 ||
phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram |
māmihāpratiyudhyantamanyena ca samāgatam || 24 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ |
liṅgamapyasti te rājanandṛśyate dharmasaṃhitam || 25 ||
kaḥ kṣatriyakule jātśṛtavānnaṣṭasaṃśayaḥ |
dharmaliṅgapraticchanna krūraṃ karma samācaret || 26 ||
rāma rājakule jāto dharmavāniti viśrutaḥ || 27 ||
abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi |
sāma dānaṃ kṣamā dharmassatyaṃ dhṛtiparākramau |
pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaścāpyaparādhiṣu || 28 ||
vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ |
eṣā prakṛtirasmākaṃ puruṣastvaṃ nareśvaraḥ || 29 ||
bhūmirhiraṇyaṃ rūpyaṃ ca vigrahe kāraṇāni ca |
atra kaste vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā || 30 ||
nayaśca vinayaścobhau nigrahānugrahāvapi || 31 ||
rājavṛttirasaṅkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ |
tvaṃ tu kāmapradhānaśca kopanaścānavasthitaḥ || 32 ||
rājavṛtteśca saṅkīṇaśśarāsanaparāyaṇaḥ |
na te'styapacitirdharme nārthe buddhiravasthitā || 33 ||
indriyaiḥ kāmavṛttassankṛṣyase manujeśvara |
hatvā bāṇena kākutstha māmihānaparādhinam || 34 ||
kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam |
rājahā brahmahā goghnaścoraḥ prāṇivadhe rataḥ || 35 ||
nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ |
sūcakaśca kadaryaśca mitraghno gurutalpagaḥ || 36 ||
lokaṃ pāpātmanāmete gacchante nātra saṃśayaḥ |
adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇyasthi ca varjitam |
abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhairdharmacāribhiḥ || 37 ||
pañca pañca nakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava || 38 ||
śalyaka śśvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaśca pañcamaḥ |
carma cāsthi ca me rājan naspṛśanti manīṣiṇaḥ || 39 ||
abhakṣyāṇi ca māṃsāni so'haṃ pañcanakho hataḥ |
tārayā vākyamukto'haṃ satyaṃ sarvajñayā hitam || 40 ||
tadatikramya mohena kālasya vaśamāgataḥ |
tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasundharā |
pramadā śīlasampannā dhūrtena patinā yathā || 41 ||
śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyāpraśritamānasaḥ |
kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā || 42 ||
chinnacāritrakakṣyeṇa satāṃ dharmātivartinā |
tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā || 43 ||
aśubhaṃ cāpyayuktaṃ ca satāṃ caiva vigarhitam |
vakṣyase cedṛśaṃ kṛtvā sadbhissaha samāgataḥ || 44 ||
udāsīneṣu yo'smāsu vikrama'ste prakāśitaḥ |
apakāriṣu te rājannahi paśyāmi vikramam || 45 ||
dṛśyamānastu yuddhyethā mayā yadi nṛpātmaja |
adya vaivasvataṃ devaṃ paśyestvaṃ nihato mayā || 46 ||
tvayā'dṛśyena tu raṇe nihato'haṃ durāsadaḥ |
prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ || 47 ||
māmeva yadi pūrvaṃ tvametadarthamacodayaḥ || 48 ||
maithilīmahamekāhnā tava cānītavānbhavet |
sugrīvapriyakāmena yadahaṃ nihatastvayā |
kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe || 49 ||
nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm |
ānayeyaṃ tavādeśācchvetāmaśvatarīmiva || 50 ||
yuktaṃ yatprāpnuyādrājyaṃ sugrīvassvargate mayi |
ayuktaṃ yadadharmeṇa tvayā'haṃ nihato raṇe || 51 ||
kāmamevaṃ vidho lokaḥ kālena viniyujyate |
kṣamaṃ cedbhavatā prāptamuttaraṃ sādhu cintyatām || 52 ||
ityevamuktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātādvyathito mahātmā |
samīkṣya rāmaṃ ravisannikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ || 53 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptadaśassargaḥ ||