📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.43 అరణ్యకాణ్డ - త్రిచత్వారింశ సర్గః
3.43 Aranyakanda - Trichatvarimsha Sargah
Valmiki Telugu
శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ త్రిచత్వారింశస్సర్గః ।
సా తం సమ్ప్రేక్ష్య సుశ్రోణీ కుసుమాన్యపచిన్వతీ ।
హేమరాజతవర్ణాభ్యాం పార్శ్వాభ్యాముపశోభితమ్ ॥ 1 ॥
ప్రహృష్టా చానవద్యాఙ్గీ మృష్టహాటకవర్ణినీ ।
భర్తారమపి చక్రన్ద లక్ష్మణం చాపి సాయుధమ్ ॥ 2 ॥
తయాఽఽహూతౌ నరవ్యాఘ్రౌ వైదేహ్యా రామలక్ష్మణౌ ।
వీక్షమాణౌ తు తౌ దేశం తదా దదృశతుర్మృగమ్ ॥ 3 ॥
శఙ్కమానస్తు తం దృష్ట్వా లక్ష్మణో రామమబ్రవీత్ ।
తమేవైనమహం మన్యే మారీచం రాక్షసం మృగమ్ ॥ 4 ॥
చరన్తోమృగయాం హృష్టాః పాపేనోపాధినా వనే ।
అనేన నిహతా రాజన్ రాజానః కామరూపిణా ॥ 5 ॥
అస్య మాయావిదో మాయామృగరూపమిదం కృతమ్ ।
భానుమత్పురుషవ్యాఘ్ర గన్ధర్వపురసన్నిభమ్ ॥ 6 ॥
మృగో హ్యేవంవిధో రత్నవిచిత్రో నాస్తి రాఘవ ।
జగత్యాం జగతీనాథ మాయైషా హి న సంశయః ॥ 7 ॥
ఏవం బ్రువాణం కాకుత్స్థం ప్రతివార్య శుచిస్మితా ।
ఉవాచ సీతా సంహృష్టా చర్మణా హృతచేతనా ॥ 8 ॥
ఆర్యపుత్రాభిరామోఽసౌ మృగో హరతి మే మనః ।
ఆనయైనం మహాబాహో క్రీడార్థం నో భవిష్యతి ॥ 9 ॥
ఇహాశ్రమపదేఽస్మాకం బహవః పుణ్యదర్శనాః ।
మృగాశ్చరన్తి సహితాశ్చమరాస్సృమరాస్తథా ॥ 10 ॥
ఋక్షాః పృషతసఙ్ఘాశ్చ వానరాః కిన్నరాస్తథా ।
విచరన్తి మహాబాహో రుపశ్రేష్ఠా మనోహరాః ॥ 11 ॥
న చాస్య సదృశో రాజన్దృష్టపూర్వో మృగో మయా ।
తేజసా క్షమయా దీప్త్యా యథాఽయం మృగసత్తమః ॥ 12 ॥
నానావర్ణవిచిత్రాఙ్గో రత్నబిన్దుసమాచితః ।
ద్యోతయన్వనమవ్యగ్రం శోభతే శశిసన్నిభః ॥ 13 ॥
అహో రూపమహో లక్ష్మీస్స్వరసమ్పచ్చ శోభనా ।
మృగోఽద్భుతో విచిత్రాఙ్గో హృదయం హరతీవ మే ॥ 14 ॥
యది గ్రహణమభ్యేతి జీవన్నేవ మృగస్తవ ।
ఆశ్చర్యభూతం భవతి విస్మయం జనయిష్యతి ॥ 15 ॥
సమాప్తవనవాసానాం రాజ్యస్థానాం చ నః పునః ।
అన్తఃపురవిభూషార్థో మృగ ఏష భవిష్యతి ॥ 16 ॥
భరతస్యార్యపుత్రస్య శ్వశ్రూణాం మమ చ ప్రభో ।
మృగరూపమిదం వ్యక్తం విస్మయం జనయిష్యతి ॥ 17 ॥
జీవన్న యది తేఽభ్యేతి గ్రహణం మృగసత్తమః ।
అజినం నరశార్దూల రుచిరం మే భవిష్యతి ॥ 18 ॥
నిహతస్యాస్య సత్త్వస్య జామ్బూనదమయత్వచి ।
శష్పబృస్యాం వినీతాయామిచ్ఛామ్యహముపాసితుమ్ ॥ 19 ॥
కామవృత్తమిదం రౌద్రం స్త్రీణామసదృశం మతమ్ ।
వపుషా త్వస్య సత్త్వస్య విస్మయో జనితో మమ ॥ 20 ॥
తేన కాఞ్చనవర్ణేన మణిప్రవరశృఙ్గిణా ।
తరుణాదిత్యవర్ణేన నక్షత్రపథవర్చసా ॥ 21 ॥
బభూవ రాఘవస్యాపి మనో విస్మయమాగతమ్ ।
ఏవం సీతావచః శ్రుత్వా తం దృష్ట్వా మృగమద్భుతమ్ ॥ 22 ॥
లోభితస్తేన రూపేణ సీతయా చ ప్రచోదితః ।
ఉవాచ రాఘవో హృష్టో భ్రాతరం లక్ష్మణం వచః ॥ 23 ॥
పశ్య లక్ష్మణ వైదేహ్యాః స్పృహాం మృగగతామిమామ్ ।
రూపశ్రేష్ఠతయా హ్యేష మృగోఽద్య న భవిష్యతి ॥ 24 ॥
న వనే నన్దనోద్ధేశే న చైత్రరథసంశ్రయే ।
కుతఃపృథివ్యాం సౌమిత్రే యోఽస్య కశ్చిత్సమో మృగః ॥ 25 ॥
ప్రతిలోమానులోమాశ్చ రుచిరా రోమరాజయః ।
శోభన్తే మృగమాశ్రిత్య చిత్రాః కనకబిన్దవః ॥ 26 ॥
పశ్యాస్య జృమ్భమాణస్య దీప్తామగ్నిశిఖోపమామ్ ।
జిహ్వాం ముఖాన్నిస్సరన్తీం మేఘాదివ శతహ్రదామ్ ॥ 27 ॥
మసారగల్లర్కముఖశ్శఙ్ఖముక్తానిభోదరః ।
కస్య నామాభిరూప్యోఽసౌ న మనో లోభయేన్మృగః ॥ 28 ॥
కస్య రూపమిదం దృష్ట్వా జామ్బూనద మయప్రభమ్ ।
నానారత్నమయం దివ్యం న మనో విస్మయం వ్రజేత్ ॥ 29 ॥
మాంసహేతోరపి మృగాన్వినోదార్థం చ ధన్వనః ।
ఘ్నన్తి లక్ష్మణ రాజానో మృగయాయాం మహావనే ॥ 30 ॥
ధనాని వ్యవసాయేన విచీయన్తే మహావనే ।
ధాతవో వివిధాశ్చాపి మణిరత్నసువర్ణినః ॥ 31 ॥
తత్సారమఖిలం నృణాం ధనం నిచయవర్ధనమ్ ।
మనసా చిన్తితం సర్వం యథా శుక్రస్య లక్ష్మణ ॥ 32 ॥
అర్థీ యేనార్థకృత్యేన సంవ్రజత్యవిచారయన్ ।
తమర్థమర్థశాస్త్రజ్ఞాః ప్రాహురర్థ్యాశ్చ లక్ష్మణ ॥ 33 ॥
ఏతస్య మృగరత్నస్య పరార్ధ్యే కాఞ్చనత్వచి ।
ఉపవేక్ష్యతి వైదేహీ మయా సహ సుమధ్యమా ॥ 34 ॥
న కాదలీ న ప్రియకీ న ప్రవేణీ న చావికీ ।
భవేదేతస్య సదృశీ స్పర్శనేనేతి మే మతిః ॥ 35 ॥
ఏష చైవ మృగశ్శ్రీమాన్ యశ్చ దివ్యో నభశ్చరః ।
ఉభావేతౌ మృగౌ దివ్యౌ తారామృగమహీమృగౌ ॥ 36 ॥
యది వాఽయం తథా యన్మాం భవేద్వదసి లక్ష్మణ ।
మాయైషా రాక్షసస్యేతి కర్తవ్యోస్య వధో మయా ॥ 37 ॥
ఏతేన హి నృశంసేన మారీచేనాకృతాత్మనా ।
వనే విచరతా పూర్వం హింసితా మునిపుఙ్గవాః ॥ 38 ॥
ఉత్థాయ బహవో యేన మృగయాయాం జనాధిపాః ।
నిహతాః పరమేష్వాసాస్తస్మాద్వధ్యస్త్వయం మృగః ॥ 39 ॥
పురస్తాదిహ వాతాపిః పరిభూయ తపస్వినః ।
ఉదరస్థో ద్విజాన్హన్తిస్వగర్భోఽశ్వతరీమివ ॥ 40 ॥
స కదాచిచ్చిరాల్లోభాదాససాద మహామునిమ్ ।
అగస్త్యం తేజసా యుక్తం భక్షస్తస్య బభూవ హ ॥ 41 ॥
సముత్థానే వ తద్రూపం కర్తుకామం సమీక్ష్య తమ్ ।
ఉత్స్మయిత్వా తు భగవాన్వాతాపిమిదమబ్రవీత్ ॥ 42 ॥
త్వయాఽవిగణ్య వాతాపే పరిభూతాస్స్వతేజసా ।
జీవలోకే ద్విజశ్రేష్ఠాస్తస్మాదసి జరాం గతః ॥ 43 ॥
తదేవం న భవేద్రక్షోవాతాపిరివ లక్ష్మణ ।
మద్విధం యోఽతిమన్యేత ధర్మనిత్యం జితేన్ద్రియమ్ ॥ 44 ॥
భవేద్ధతోఽయం వాతాపిరగస్త్యేనేవ మాం గతః ।
ఇహ త్వం భవ సన్నద్దో యన్త్రితో రక్ష మైథిలీమ్ ॥ 45 ॥
అస్యామాయత్తమస్మాకం యత్కృత్యం రఘునన్దన ।
అహమేనం వధిష్యామి గ్రహీష్యామ్యపి వా మృగమ్ ॥ 46 ॥
యావద్గచ్ఛామి సౌమిత్రే మృగమానయితుం ద్రుతమ్ ।
పశ్య లక్ష్మణ వైదేహీం మృగత్వచి గతస్పృహామ్ ॥ 47 ॥
త్వచా ప్రధానయా హ్యేష మృగోఽద్య న భవిష్యతి ।
అప్రమత్తేన తే భావ్యమాశ్రమస్థేన సీతయా ॥ 48 ॥
యావత్పృషతమేకేన సాయకేన నిహన్మ్యహమ్ ।
హత్వైతచ్చర్మ చాదాయ శీఘ్రమేష్యామి లక్ష్మణ ॥ 49 ॥
ప్రదక్షిణేనాతిబలేన పక్షిణా జటాయుషా బుద్ధిమతా చ లక్ష్మణ ।
భవాప్రమత్తః పరిగృహ్య మైథిలీం ప్రతిక్షణం సర్వత ఏవ శఙ్కితః ॥ 50 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే త్రిచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
sā taṃ samprekṣya suśroṇī kusumānyapacinvatī |
hemarājatavarṇābhyāṃ pārśvābhyāmupaśobhitam || 1 ||
prahṛṣṭā cānavadyāṅgī mṛṣṭahāṭakavarṇinī |
bhartāramapi cakranda lakṣmaṇaṃ cāpi sāyudham || 2 ||
tayā''hūtau naravyāghrau vaidehyā rāmalakṣmaṇau |
vīkṣamāṇau tu tau deśaṃ tadā dadṛśaturmṛgam || 3 ||
śaṅkamānastu taṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇo rāmamabravīt |
tamevainamahaṃ manye mārīcaṃ rākṣasaṃ mṛgam || 4 ||
carantomṛgayāṃ hṛṣṭāḥ pāpenopādhinā vane |
anena nihatā rājan rājānaḥ kāmarūpiṇā || 5 ||
asya māyāvido māyāmṛgarūpamidaṃ kṛtam |
bhānumatpuruṣavyāghra gandharvapurasannibham || 6 ||
mṛgo hyevaṃvidho ratnavicitro nāsti rāghava |
jagatyāṃ jagatīnātha māyaiṣā hi na saṃśayaḥ || 7 ||
evaṃ bruvāṇaṃ kākutsthaṃ prativārya śucismitā |
uvāca sītā saṃhṛṣṭā carmaṇā hṛtacetanā || 8 ||
āryaputrābhirāmo'sau mṛgo harati me manaḥ |
ānayainaṃ mahābāho krīḍārthaṃ no bhaviṣyati || 9 ||
ihāśramapade'smākaṃ bahavaḥ puṇyadarśanāḥ |
mṛgāścaranti sahitāścamarāssṛmarāstathā || 10 ||
ṛkṣāḥ pṛṣatasaṅghāśca vānarāḥ kinnarāstathā |
vicaranti mahābāho rupaśreṣṭhā manoharāḥ || 11 ||
na cāsya sadṛśo rājandṛṣṭapūrvo mṛgo mayā |
tejasā kṣamayā dīptyā yathā'yaṃ mṛgasattamaḥ || 12 ||
nānāvarṇavicitrāṅgo ratnabindusamācitaḥ |
dyotayanvanamavyagraṃ śobhate śaśisannibhaḥ || 13 ||
aho rūpamaho lakṣmīssvarasampacca śobhanā |
mṛgo'dbhuto vicitrāṅgo hṛdayaṃ haratīva me || 14 ||
yadi grahaṇamabhyeti jīvanneva mṛgastava |
āścaryabhūtaṃ bhavati vismayaṃ janayiṣyati || 15 ||
samāptavanavāsānāṃ rājyasthānāṃ ca naḥ punaḥ |
antaḥpuravibhūṣārtho mṛga eṣa bhaviṣyati || 16 ||
bharatasyāryaputrasya śvaśrūṇāṃ mama ca prabho |
mṛgarūpamidaṃ vyaktaṃ vismayaṃ janayiṣyati || 17 ||
jīvanna yadi te'bhyeti grahaṇaṃ mṛgasattamaḥ |
ajinaṃ naraśārdūla ruciraṃ me bhaviṣyati || 18 ||
nihatasyāsya sattvasya jāmbūnadamayatvaci |
śaṣpabṛsyāṃ vinītāyāmicchāmyahamupāsitum || 19 ||
kāmavṛttamidaṃ raudraṃ strīṇāmasadṛśaṃ matam |
vapuṣā tvasya sattvasya vismayo janito mama || 20 ||
tena kāñcanavarṇena maṇipravaraśṛṅgiṇā |
taruṇādityavarṇena nakṣatrapathavarcasā || 21 ||
babhūva rāghavasyāpi mano vismayamāgatam |
evaṃ sītāvacaḥ śrutvā taṃ dṛṣṭvā mṛgamadbhutam || 22 ||
lobhitastena rūpeṇa sītayā ca pracoditaḥ |
uvāca rāghavo hṛṣṭo bhrātaraṃ lakṣmaṇaṃ vacaḥ || 23 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyāḥ spṛhāṃ mṛgagatāmimām |
rūpaśreṣṭhatayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati || 24 ||
na vane nandanoddheśe na caitrarathasaṃśraye |
kutaḥpṛthivyāṃ saumitre yo'sya kaścitsamo mṛgaḥ || 25 ||
pratilomānulomāśca rucirā romarājayaḥ |
śobhante mṛgamāśritya citrāḥ kanakabindavaḥ || 26 ||
paśyāsya jṛmbhamāṇasya dīptāmagniśikhopamām |
jihvāṃ mukhānnissarantīṃ meghādiva śatahradām || 27 ||
masāragallarkamukhaśśaṅkhamuktānibhodaraḥ |
kasya nāmābhirūpyo'sau na mano lobhayenmṛgaḥ || 28 ||
kasya rūpamidaṃ dṛṣṭvā jāmbūnada mayaprabham |
nānāratnamayaṃ divyaṃ na mano vismayaṃ vrajet || 29 ||
māṃsahetorapi mṛgānvinodārthaṃ ca dhanvanaḥ |
ghnanti lakṣmaṇa rājāno mṛgayāyāṃ mahāvane || 30 ||
dhanāni vyavasāyena vicīyante mahāvane |
dhātavo vividhāścāpi maṇiratnasuvarṇinaḥ || 31 ||
tatsāramakhilaṃ nṛṇāṃ dhanaṃ nicayavardhanam |
manasā cintitaṃ sarvaṃ yathā śukrasya lakṣmaṇa || 32 ||
arthī yenārthakṛtyena saṃvrajatyavicārayan |
tamarthamarthaśāstrajñāḥ prāhurarthyāśca lakṣmaṇa || 33 ||
etasya mṛgaratnasya parārdhye kāñcanatvaci |
upavekṣyati vaidehī mayā saha sumadhyamā || 34 ||
na kādalī na priyakī na praveṇī na cāvikī |
bhavedetasya sadṛśī sparśaneneti me matiḥ || 35 ||
eṣa caiva mṛgaśśrīmān yaśca divyo nabhaścaraḥ |
ubhāvetau mṛgau divyau tārāmṛgamahīmṛgau || 36 ||
yadi vā'yaṃ tathā yanmāṃ bhavedvadasi lakṣmaṇa |
māyaiṣā rākṣasasyeti kartavyosya vadho mayā || 37 ||
etena hi nṛśaṃsena mārīcenākṛtātmanā |
vane vicaratā pūrvaṃ hiṃsitā munipuṅgavāḥ || 38 ||
utthāya bahavo yena mṛgayāyāṃ janādhipāḥ |
nihatāḥ parameṣvāsāstasmādvadhyastvayaṃ mṛgaḥ || 39 ||
purastādiha vātāpiḥ paribhūya tapasvinaḥ |
udarastho dvijānhantisvagarbho'śvatarīmiva || 40 ||
sa kadāciccirāllobhādāsasāda mahāmunim |
agastyaṃ tejasā yuktaṃ bhakṣastasya babhūva ha || 41 ||
samutthāne va tadrūpaṃ kartukāmaṃ samīkṣya tam |
utsmayitvā tu bhagavānvātāpimidamabravīt || 42 ||
tvayā'vigaṇya vātāpe paribhūtāssvatejasā |
jīvaloke dvijaśreṣṭhāstasmādasi jarāṃ gataḥ || 43 ||
tadevaṃ na bhavedrakṣovātāpiriva lakṣmaṇa |
madvidhaṃ yo'timanyeta dharmanityaṃ jitendriyam || 44 ||
bhaveddhato'yaṃ vātāpiragastyeneva māṃ gataḥ |
iha tvaṃ bhava sannaddo yantrito rakṣa maithilīm || 45 ||
asyāmāyattamasmākaṃ yatkṛtyaṃ raghunandana |
ahamenaṃ vadhiṣyāmi grahīṣyāmyapi vā mṛgam || 46 ||
yāvadgacchāmi saumitre mṛgamānayituṃ drutam |
paśya lakṣmaṇa vaidehīṃ mṛgatvaci gataspṛhām || 47 ||
tvacā pradhānayā hyeṣa mṛgo'dya na bhaviṣyati |
apramattena te bhāvyamāśramasthena sītayā || 48 ||
yāvatpṛṣatamekena sāyakena nihanmyaham |
hatvaitaccarma cādāya śīghrameṣyāmi lakṣmaṇa || 49 ||
pradakṣiṇenātibalena pakṣiṇā jaṭāyuṣā buddhimatā ca lakṣmaṇa |
bhavāpramattaḥ parigṛhya maithilīṃ pratikṣaṇaṃ sarvata eva śaṅkitaḥ || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||