📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ఉద్ధవగీతా - షష్ఠోఽధ్యాయః
Uddhavagita - Shashtho'dhyayah
Gita Telugu
అథ షష్ఠోఽధ్యాయః ।
శ్రీశుకః ఉవాచ ।
అథ బ్రహ్మా ఆత్మజైః దేవైః ప్రజేశైః ఆవృతః అభ్యగాత్ ।
భవః చ భూతభవ్యీశః యయౌ భూతగణైః వృతః ॥ 1॥
ఇన్ద్రః మరుద్భిః భగవాన్ ఆదిత్యాః వసవః అశ్వినౌ ।
ఋభవః అఙ్గిరసః రుద్రాః విశ్వే సాధ్యాః చ దేవతాః ॥ 2॥
గన్ధర్వాప్సరసః నాగాః సిద్ధచారణగుహ్యకాః ।
ఋషయః పితరః చ ఏవ సవిద్యాధరకిన్నరాః ॥ 3॥
ద్వారకాం ఉపసఞ్జగ్ముః సర్వే కృష్ణాదిదృక్షవః ।
వపుషా యేన భగవాన్ నరలోకమనోరమః ।
యశః వితేనే లోకేషు సర్వలోకమలాపహమ్ ॥ 4॥
తస్యాం విభ్రాజమానాయాం సమృద్ధాయాం మహర్ధిభిః ।
వ్యచక్షత అవితృప్తాక్షాః కృష్ణం అద్భుతదర్శనమ్ ॥
5॥
స్వర్గౌద్యానౌఅపగైః మాల్యైః ఛాదయన్తః యదు ఉత్తమమ్ ।
గీర్భిః చిత్రపదార్థాభిః తుష్టువుః జగత్ ఈశ్వరమ్ ॥6॥
దేవాః ఊచుః ।
నతాః స్మ తే నాథ పదారవిన్దం
బుద్ధీన్ద్రియప్రాణమనోవచోభిః ।
యత్ చిన్త్యతే అన్తర్హృది భావయుక్తైః
ముముక్షుభిః కర్మమయ ఊరుపాశాత్ ॥ 7॥
త్వం మాయయా త్రిగుణయా ఆత్మని దుర్విభావ్యం
వ్యక్తం సృజసి అవసి లుమ్పసి తత్ గుణస్థః ।
న ఏతైః భవాన్ అజిత కర్మభిః అజ్యతే వై
యత్ స్వే సుఖే అవ్యవహితే అభిరతః అనవద్యః ॥ 8॥
శుద్ధిః నృణాం న తు తథా ఈడ్య దురాశయానాం
విద్యాశ్రుతాధ్యయనదానతపక్రియాభిః ।
సత్త్వాత్మనాం ఋషభ తే యశసి ప్రవృద్ధ
సత్ శ్రద్ధయా శ్రవణసమ్భృతయా యథా స్యాత్ ॥ 9॥
స్యాత్ నః తవ అఙ్ఘ్రిః అశుభాశయధూమకేతుః
క్షేమాయ యః మునిభిః ఆర్ద్రహృదౌహ్యమానః ।
యః సాత్వతైః సమవిభూతయః ఆత్మవద్భిః
వ్యూహే అర్చితః సవనశః స్వః అతిక్రమాయ ॥ 10॥
యః చిన్త్యతే ప్రయతపాణిభిః అధ్వరాగ్నౌ
త్రయ్యా నిరుక్తవిధినా ఈశ హవిః గృహీత్వా ।
అధ్యాత్మయోగః ఉత యోగిభిః ఆత్మమాయాం
జిజ్ఞాసుభిః పరమభాగవతైః పరీష్టః ॥ 11॥
పర్యుష్టయా తవ విభో వనమాలయా ఇయం
సంస్పర్ధినీ భగవతీ ప్రతిపత్నివత్ శ్రీః ।
యః సుప్రణీతం అముయార్హణం ఆదత్ అన్నః
భూయాత్ సదా అఙ్ఘ్రిః అశుభాశయధూమకేతుః ॥ 12॥
కేతుః త్రివిక్రమయుతః త్రిపత్ పతాకః
యః తే భయాభయకరః అసురదేవచమ్వోః ।
స్వర్గాయ సాధుషు ఖలు ఏషు ఇతరాయ భూమన్
పాదః పునాతు భగవన్ భజతాం అధం నః ॥ 13॥
నస్యోతగావః ఇవ యస్య వశే భవన్తి
బ్రహ్మాదయః అనుభృతః మిథురర్ద్యమానాః ।
కాలస్య తే ప్రకృతిపూరుషయోః పరస్య
శం నః తనోతు చరణః పురుషోత్తమస్య ॥ 14॥
అస్య అసి హేతుః ఉదయస్థితిసంయమానాం
అవ్యక్తజీవమహతాం అపి కాలం ఆహుః ।
సః అయం త్రిణాభిః అఖిల అపచయే ప్రవృత్తః
కాలః గభీరరయః ఉత్తమపూరుషః త్వమ్ ॥ 15॥
త్వత్తః పుమాన్ సమధిగమ్య యయా స్వవీర్య
ధత్తే మహాన్తం ఇవ గర్భం అమోఘవీర్యః ।
సః అయం తయా అనుగతః ఆత్మనః ఆణ్డకోశం
హైమం ససర్జ బహిః ఆవరణైః ఉపేతమ్ ॥ 16॥
తత్తస్థుషః చ జగతః చ భవాన్ అధీశః
యత్ మాయయా ఉత్థగుణవిక్రియయా ఉపనీతాన్ ।
అర్థాన్ జుషన్ అపి హృషీకపతే న లిప్తః
యే అన్యే స్వతః పరిహృతాత్ అపి బిభ్యతి స్మ ॥ 17॥
స్మాయా అవలోకలవదర్శితభావహారి
భ్రూమణ్డలప్రహితసౌరతమన్త్రశౌణ్డైః ।
పత్న్యః తు షోడశసహస్రం అనఙ్గబాణైః
యస్య ఇన్ద్రియం విమథితుం కరణైః విభ్వ్యః ॥ 18॥
విభ్వ్యః తవ అమృతకథా ఉదవహాః త్రిలోక్యాః
పాదౌ అనేజసరితః శమలాని హన్తుమ్ ।
ఆనుశ్రవం శ్రుతిభిః అఙ్ఘ్రిజం అఙ్గసఙ్గైః
తీర్థద్వయం శుచిషదస్తః ఉపస్పృశన్తి ॥ 19॥
బాదరాయణిః ఉవాచ ।
ఇతి అభిష్టూయ విబుధైః సేశః శతధృతిః హరిమ్ ।
అభ్యభాషత గోవిన్దం ప్రణమ్య అమ్బరం ఆశ్రితః ॥ 20॥
బ్రహ్మ ఉవాచ ।
భూమేః భార అవతారాయ పురా విజ్ఞాపితః ప్రభో ।
త్వం అస్మాభిః అశేషాత్మన్ తత్ తథా ఏవ ఉపపాదితమ్ ॥ 21॥
ధర్మః చ స్థాపితః సత్సు సత్యసన్ధేషు వై త్వయా ।
కీర్తిః చ దిక్షు విక్షిప్తా సర్వలోకమలాపహా ॥ 22॥
అవతీర్య యదోః వంశే బిభ్రత్ రూపం అనుత్తమమ్ ।
కర్మాణి ఉద్దామవృత్తాని హితాయ జగతః అకృథాః ॥ 23॥
యాని తే చరితాని ఈశ మనుష్యాః సాధవః కలౌ ।
శ‍ఋణ్వన్తః కీర్తయన్తః చ తరిష్యన్తి అఞ్జసా తమః ॥ 24॥
యదువంశే అవతీర్ణస్య భవతః పురుషోత్తమ ।
శరత్ శతం వ్యతీయాయ పఞ్చవింశ అధికం ప్రభోః ॥ 25॥
న అధునా తే అఖిల ఆధార దేవకార్య అవశేషితమ్ ।
కులం చ విప్రశాపేన నష్టప్రాయం అభూత్ ఇదమ్ ॥ 26॥
తతః స్వధామ పరమం విశస్వ యది మన్యసే ।
సలోకాన్ లోకపాలాన్ నః పాహి వైకుణ్ఠకిఙ్కరాన్ ॥ 27॥
శ్రీ భగవాన్ ఉవాచ ।
అవధారితం ఏతత్ మే యదాత్థ విబుధేశ్వర ।
కృతం వః కార్యం అఖిలం భూమేః భారః అవతారితః ॥ 28॥
తత్ ఇదం యాదవకులం వీర్యశౌర్యశ్రియోద్ధతమ్ ।
లోకం జిఘృక్షత్ రుద్ధం మే వేలయా ఇవ మహార్ణవః ॥ 29॥
యది అసంహృత్య దృప్తానాం యదునాం విపులం కులమ్ ।
గన్తాస్మి అనేన లోకః అయం ఉద్వేలేన వినఙ్క్ష్యతి ॥ 30॥
ఇదానీం నాశః ఆరబ్ధః కులస్య ద్విజశాపతః ।
యాస్యామి భవనం బ్రహ్మన్ న ఏతత్ అన్తే తవ ఆనఘ ॥ 31॥
శ్రీ శుకః ఉవాచ ।
ఇతి ఉక్తః లోకనాథేన స్వయమ్భూః ప్రణిపత్య తమ్ ।
సహ దేవగణైః దేవః స్వధామ సమపద్యత ॥ 32॥
అథ తస్యాం మహోత్పాతాన్ ద్వారవత్యాం సముత్థితాన్ ।
విలోక్య భగవాన్ ఆహ యదువృద్ధాన్ సమాగతాన్ ॥ 33॥
శ్రీ భగవాన్ ఉవాచ ।
ఏతే వై సుమహోత్పాతాః వ్యుత్తిష్ఠన్తి ఇహ సర్వతః ।
శాపః చ నః కులస్య ఆసీత్ బ్రాహ్మణేభ్యః దురత్యయః ॥ 34॥
న వస్తవ్యం ఇహ అస్మాభిః జిజీవిషుభిః ఆర్యకాః ।
ప్రభాసం సుమహత్ పుణ్యం యాస్యామః అద్య ఏవ మా చిరమ్ ॥ 35॥
యత్ర స్నాత్వా దక్షశాపాత్ గృహీతః యక్ష్మణౌడురాట్ ।
విముక్తః కిల్బిషాత్ సద్యః భేజే భూయః కలోదయమ్ ॥ 36॥
వయం చ తస్మిన్ ఆప్లుత్య తర్పయిత్వా పితౄన్సురాన్ ।
భోజయిత్వా ఉశిజః విప్రాన్ నానాగుణవతా అన్ధసా ॥ 37॥
తేషు దానాని పాత్రేషు శ్రద్ధయా ఉప్త్వా మహాన్తి వై ।
వృజినాని తరిష్యామః దానైః నౌభిః ఇవ అర్ణవమ్ ॥ 38॥
శ్రీ శుకః ఉవాచ ।
ఏవం భగవతా ఆదిష్టాః యాదవాః కులనన్దన ।
గన్తుం కృతధియః తీర్థం స్యన్దనాన్ సమయూయుజన్ ॥ 39॥
తత్ నిరీక్ష్య ఉద్ధవః రాజన్ శ్రుత్వా భగవతా ఉదితమ్ ।
దృష్ట్వా అరిష్టాని ఘోరాణి నిత్యం కృష్ణం అనువ్రతః ॥ 40॥
వివిక్తః ఉపసఙ్గమ్య జగతాం ఈశ్వరేశ్వరమ్ ।
ప్రణమ్య శిరసా పాదౌ ప్రాఞ్జలిః తం అభాషత ॥ 41॥
ఉద్ధవః ఉవాచ ।
దేవదేవేశ యోగేశ పుణ్యశ్రవణకీర్తన ।
సంహృత్య ఏతత్ కులం నూనం లోకం సన్త్యక్ష్యతే భవాన్ ।
విప్రశాపం సమర్థః అపి ప్రత్యహన్ న యది ఈశ్వరః ॥ 42॥
న అహం తవ అఙ్ఘ్రికమలం క్షణార్ధం అపి కేశవ ।
త్యక్తుం సముత్సహే నాథ స్వధామ నయ మాం అపి ॥ 43॥
తవ విక్రీడితం కృష్ణ నృణాం పరమమఙ్గలమ్ ।
కర్ణపీయూషం ఆస్వాద్య త్యజతి అన్యస్పృహాం జనః ॥ 44॥
శయ్యాసనాటనస్థానస్నానక్రీడాశనాదిషు ।
కథం త్వాం ప్రియం ఆత్మానం వయం భక్తాః త్యజేమహి ॥ 45॥
త్వయా ఉపభుక్తస్రక్గన్ధవాసః అలఙ్కారచర్చితాః ।
ఉచ్ఛిష్టభోజినః దాసాః తవ మాయాం జయేమహి ॥ 46॥
వాతాశనాః యః ఋషయః శ్రమణా ఊర్ధ్వమన్థినః ।
బ్రహ్మాఖ్యం ధామ తే యాన్తి శాన్తాః సన్న్యాసినః అమలాః ॥
47॥
వయం తు ఇహ మహాయోగిన్ భ్రమన్తః కర్మవర్త్మసు ।
త్వత్ వార్తయా తరిష్యామః తావకైః దుస్తరం తమః ॥ 48॥
స్మరన్తః కీర్తయన్తః తే కృతాని గదితాని చ ।
గతిఉత్స్మితీక్షణక్ష్వేలి యత్ నృలోకవిడమ్బనమ్ ॥ 49॥
శ్రీ శుకః ఉవాచ ।
ఏవం విజ్ఞాపితః రాజన్ భగవాన్ దేవకీసుతః ।
ఏకాన్తినం ప్రియం భృత్యం ఉద్ధవం సమభాషత ॥ 50॥
ఇతి శ్రీమద్భాగవతే మహాపురాణే పారమహంస్యాం
సంహితాయామేకాదశస్కన్ధే దేవస్తుత్యుద్ధ్వవిజ్ఞాపనం నామ
షష్ఠోఽధ్యాయః ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha ṣaṣṭho'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
atha brahmā ātmajaiḥ devaiḥ prajeśaiḥ āvṛtaḥ abhyagāt |
bhavaḥ ca bhūtabhavyīśaḥ yayau bhūtagaṇaiḥ vṛtaḥ || 1||
indraḥ marudbhiḥ bhagavān ādityāḥ vasavaḥ aśvinau |
ṛbhavaḥ aṅgirasaḥ rudrāḥ viśve sādhyāḥ ca devatāḥ || 2||
gandharvāpsarasaḥ nāgāḥ siddhacāraṇaguhyakāḥ |
ṛṣayaḥ pitaraḥ ca eva savidyādharakinnarāḥ || 3||
dvārakāṃ upasañjagmuḥ sarve kṛṣṇādidṛkṣavaḥ |
vapuṣā yena bhagavān naralokamanoramaḥ |
yaśaḥ vitene lokeṣu sarvalokamalāpaham || 4||
tasyāṃ vibhrājamānāyāṃ samṛddhāyāṃ mahardhibhiḥ |
vyacakṣata avitṛptākṣāḥ kṛṣṇaṃ adbhutadarśanam ||
5||
svargaudyānauapagaiḥ mālyaiḥ chādayantaḥ yadu uttamam |
gīrbhiḥ citrapadārthābhiḥ tuṣṭuvuḥ jagat īśvaram ||6||
devāḥ ūcuḥ |
natāḥ sma te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yat cintyate antarhṛdi bhāvayuktaiḥ
mumukṣubhiḥ karmamaya ūrupāśāt || 7||
tvaṃ māyayā triguṇayā ātmani durvibhāvyaṃ
vyaktaṃ sṛjasi avasi lumpasi tat guṇasthaḥ |
na etaiḥ bhavān ajita karmabhiḥ ajyate vai
yat sve sukhe avyavahite abhirataḥ anavadyaḥ || 8||
śuddhiḥ nṛṇāṃ na tu tathā īḍya durāśayānāṃ
vidyāśrutādhyayanadānatapakriyābhiḥ |
sattvātmanāṃ ṛṣabha te yaśasi pravṛddha
sat śraddhayā śravaṇasambhṛtayā yathā syāt || 9||
syāt naḥ tava aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ
kṣemāya yaḥ munibhiḥ ārdrahṛdauhyamānaḥ |
yaḥ sātvataiḥ samavibhūtayaḥ ātmavadbhiḥ
vyūhe arcitaḥ savanaśaḥ svaḥ atikramāya || 10||
yaḥ cintyate prayatapāṇibhiḥ adhvarāgnau
trayyā niruktavidhinā īśa haviḥ gṛhītvā |
adhyātmayogaḥ uta yogibhiḥ ātmamāyāṃ
jijñāsubhiḥ paramabhāgavataiḥ parīṣṭaḥ || 11||
paryuṣṭayā tava vibho vanamālayā iyaṃ
saṃspardhinī bhagavatī pratipatnivat śrīḥ |
yaḥ supraṇītaṃ amuyārhaṇaṃ ādat annaḥ
bhūyāt sadā aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ || 12||
ketuḥ trivikramayutaḥ tripat patākaḥ
yaḥ te bhayābhayakaraḥ asuradevacamvoḥ |
svargāya sādhuṣu khalu eṣu itarāya bhūman
pādaḥ punātu bhagavan bhajatāṃ adhaṃ naḥ || 13||
nasyotagāvaḥ iva yasya vaśe bhavanti
brahmādayaḥ anubhṛtaḥ mithurardyamānāḥ |
kālasya te prakṛtipūruṣayoḥ parasya
śaṃ naḥ tanotu caraṇaḥ puruṣottamasya || 14||
asya asi hetuḥ udayasthitisaṃyamānāṃ
avyaktajīvamahatāṃ api kālaṃ āhuḥ |
saḥ ayaṃ triṇābhiḥ akhila apacaye pravṛttaḥ
kālaḥ gabhīrarayaḥ uttamapūruṣaḥ tvam || 15||
tvattaḥ pumān samadhigamya yayā svavīrya
dhatte mahāntaṃ iva garbhaṃ amoghavīryaḥ |
saḥ ayaṃ tayā anugataḥ ātmanaḥ āṇḍakośaṃ
haimaṃ sasarja bahiḥ āvaraṇaiḥ upetam || 16||
tattasthuṣaḥ ca jagataḥ ca bhavān adhīśaḥ
yat māyayā utthaguṇavikriyayā upanītān |
arthān juṣan api hṛṣīkapate na liptaḥ
ye anye svataḥ parihṛtāt api bibhyati sma || 17||
smāyā avalokalavadarśitabhāvahāri
bhrūmaṇḍalaprahitasauratamantraśauṇḍaiḥ |
patnyaḥ tu ṣoḍaśasahasraṃ anaṅgabāṇaiḥ
yasya indriyaṃ vimathituṃ karaṇaiḥ vibhvyaḥ || 18||
vibhvyaḥ tava amṛtakathā udavahāḥ trilokyāḥ
pādau anejasaritaḥ śamalāni hantum |
ānuśravaṃ śrutibhiḥ aṅghrijaṃ aṅgasaṅgaiḥ
tīrthadvayaṃ śuciṣadastaḥ upaspṛśanti || 19||
bādarāyaṇiḥ uvāca |
iti abhiṣṭūya vibudhaiḥ seśaḥ śatadhṛtiḥ harim |
abhyabhāṣata govindaṃ praṇamya ambaraṃ āśritaḥ || 20||
brahma uvāca |
bhūmeḥ bhāra avatārāya purā vijñāpitaḥ prabho |
tvaṃ asmābhiḥ aśeṣātman tat tathā eva upapāditam || 21||
dharmaḥ ca sthāpitaḥ satsu satyasandheṣu vai tvayā |
kīrtiḥ ca dikṣu vikṣiptā sarvalokamalāpahā || 22||
avatīrya yadoḥ vaṃśe bibhrat rūpaṃ anuttamam |
karmāṇi uddāmavṛttāni hitāya jagataḥ akṛthāḥ || 23||
yāni te caritāni īśa manuṣyāḥ sādhavaḥ kalau |
śa‍ṛṇvantaḥ kīrtayantaḥ ca tariṣyanti añjasā tamaḥ || 24||
yaduvaṃśe avatīrṇasya bhavataḥ puruṣottama |
śarat śataṃ vyatīyāya pañcaviṃśa adhikaṃ prabhoḥ || 25||
na adhunā te akhila ādhāra devakārya avaśeṣitam |
kulaṃ ca vipraśāpena naṣṭaprāyaṃ abhūt idam || 26||
tataḥ svadhāma paramaṃ viśasva yadi manyase |
salokān lokapālān naḥ pāhi vaikuṇṭhakiṅkarān || 27||
śrī bhagavān uvāca |
avadhāritaṃ etat me yadāttha vibudheśvara |
kṛtaṃ vaḥ kāryaṃ akhilaṃ bhūmeḥ bhāraḥ avatāritaḥ || 28||
tat idaṃ yādavakulaṃ vīryaśauryaśriyoddhatam |
lokaṃ jighṛkṣat ruddhaṃ me velayā iva mahārṇavaḥ || 29||
yadi asaṃhṛtya dṛptānāṃ yadunāṃ vipulaṃ kulam |
gantāsmi anena lokaḥ ayaṃ udvelena vinaṅkṣyati || 30||
idānīṃ nāśaḥ ārabdhaḥ kulasya dvijaśāpataḥ |
yāsyāmi bhavanaṃ brahman na etat ante tava ānagha || 31||
śrī śukaḥ uvāca |
iti uktaḥ lokanāthena svayambhūḥ praṇipatya tam |
saha devagaṇaiḥ devaḥ svadhāma samapadyata || 32||
atha tasyāṃ mahotpātān dvāravatyāṃ samutthitān |
vilokya bhagavān āha yaduvṛddhān samāgatān || 33||
śrī bhagavān uvāca |
ete vai sumahotpātāḥ vyuttiṣṭhanti iha sarvataḥ |
śāpaḥ ca naḥ kulasya āsīt brāhmaṇebhyaḥ duratyayaḥ || 34||
na vastavyaṃ iha asmābhiḥ jijīviṣubhiḥ āryakāḥ |
prabhāsaṃ sumahat puṇyaṃ yāsyāmaḥ adya eva mā ciram || 35||
yatra snātvā dakṣaśāpāt gṛhītaḥ yakṣmaṇauḍurāṭ |
vimuktaḥ kilbiṣāt sadyaḥ bheje bhūyaḥ kalodayam || 36||
vayaṃ ca tasmin āplutya tarpayitvā pitṝnsurān |
bhojayitvā uśijaḥ viprān nānāguṇavatā andhasā || 37||
teṣu dānāni pātreṣu śraddhayā uptvā mahānti vai |
vṛjināni tariṣyāmaḥ dānaiḥ naubhiḥ iva arṇavam || 38||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ bhagavatā ādiṣṭāḥ yādavāḥ kulanandana |
gantuṃ kṛtadhiyaḥ tīrthaṃ syandanān samayūyujan || 39||
tat nirīkṣya uddhavaḥ rājan śrutvā bhagavatā uditam |
dṛṣṭvā ariṣṭāni ghorāṇi nityaṃ kṛṣṇaṃ anuvrataḥ || 40||
viviktaḥ upasaṅgamya jagatāṃ īśvareśvaram |
praṇamya śirasā pādau prāñjaliḥ taṃ abhāṣata || 41||
uddhavaḥ uvāca |
devadeveśa yogeśa puṇyaśravaṇakīrtana |
saṃhṛtya etat kulaṃ nūnaṃ lokaṃ santyakṣyate bhavān |
vipraśāpaṃ samarthaḥ api pratyahan na yadi īśvaraḥ || 42||
na ahaṃ tava aṅghrikamalaṃ kṣaṇārdhaṃ api keśava |
tyaktuṃ samutsahe nātha svadhāma naya māṃ api || 43||
tava vikrīḍitaṃ kṛṣṇa nṛṇāṃ paramamaṅgalam |
karṇapīyūṣaṃ āsvādya tyajati anyaspṛhāṃ janaḥ || 44||
śayyāsanāṭanasthānasnānakrīḍāśanādiṣu |
kathaṃ tvāṃ priyaṃ ātmānaṃ vayaṃ bhaktāḥ tyajemahi || 45||
tvayā upabhuktasrakgandhavāsaḥ alaṅkāracarcitāḥ |
ucchiṣṭabhojinaḥ dāsāḥ tava māyāṃ jayemahi || 46||
vātāśanāḥ yaḥ ṛṣayaḥ śramaṇā ūrdhvamanthinaḥ |
brahmākhyaṃ dhāma te yānti śāntāḥ sannyāsinaḥ amalāḥ ||
47||
vayaṃ tu iha mahāyogin bhramantaḥ karmavartmasu |
tvat vārtayā tariṣyāmaḥ tāvakaiḥ dustaraṃ tamaḥ || 48||
smarantaḥ kīrtayantaḥ te kṛtāni gaditāni ca |
gatiutsmitīkṣaṇakṣveli yat nṛlokaviḍambanam || 49||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ vijñāpitaḥ rājan bhagavān devakīsutaḥ |
ekāntinaṃ priyaṃ bhṛtyaṃ uddhavaṃ samabhāṣata || 50||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe devastutyuddhvavijñāpanaṃ nāma
ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||