📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
భర్తృహరేః శతక త్రిశతి - వైరాగ్య శతకమ్
Bhartrihareh Shataka Trishati - Vairagya Shatakam
Shatakam Bhartrihari Telugu
చూడోత్తంసితచన్ద్రచారుకలికాచఞ్చచ్ఛిఖాభాస్వరో
లీలాదగ్ధవిలోలకామశలభః శ్రేయోదశాగ్రే స్ఫురన్ ।
అన్తఃస్ఫూర్జద్​అపారమోహతిమిరప్రాగ్భారం ఉచ్చాటయన్
శ్వేతఃసద్మని యోగినాం విజయతే జ్ఞానప్రదీపో హరః ॥ 3.1 ॥
భ్రాన్తం దేశం అనేకదుర్గవిషమం ప్రాప్తం న కిఞ్చిత్ఫలం
త్యక్త్వా జాతికులాభిమానం ఉచితం సేవా కృతా నిష్ఫలా ।
భుక్తం మానవివర్జితం పరగృహేష్వాశఙ్కయా కాకవత్
తృష్ణే జృమ్భసి పాపకర్మపిశునే నాద్యాపి సన్తుష్యసి ॥ 3.2 ॥
ఉత్ఖాతం నిధిశఙ్కయా క్షితితలం ధ్మాతా గిరేర్ధాతవో
నిస్తీర్ణః సరితాం పతిర్నృపతయో యత్నేన సన్తోషితాః ।
మన్త్రారాధనతత్పరేణ మనసా నీతాః శ్మశానే నిశాః
ప్రాప్తః కాణవరాటకోఽపి న మయా తృష్ణే సకామా భవ ॥ 3.3 ॥
ఖలాలాపాః సౌఢాః కథం అపి తద్​ఆరాధనపరైర్నిగృహ్యాన్తర్
బాష్పం హసితం అపి శూన్యేన మనసా ।
కృతో విత్తస్తమ్భప్రతిహతధియాం అఞ్జలిరపి
త్వం ఆశే మోఘాశే కిమ అపరం అతో నర్తయసి మామ్ ॥ 3.4 ॥
అమీషాం ప్రాణానాం తులితవిసినీపత్రపయసాం
కృతే కిం నాస్మాభిర్విగలితవివేకైర్వ్యవసితమ్ ।
యద్​ఆఢ్యానాం అగ్రే ద్రవిణమదనిఃసఞ్జ్ఞమనసాం
కృతం మావవ్రీడైర్నిజగుణకథాపాతకం అపి ॥ 3.5 ॥
క్షాన్తం న క్షమయా గృహోచితసుఖం త్యక్తం న సన్తోషతః
సోఢో దుఃసహశీతతాపపవనక్లేశో న తప్తం తపః ।
ధ్యాతం విత్తం అహర్నిశం నిత్యమితప్రాణైర్న శమ్భోః పదం
తత్తత్కర్మ కృతం యదేవ మునిభిస్తైస్తైః ఫలైర్వఞ్చితాః ॥ 3.6 ॥
భోగా న భుక్తా వయం ఏవ భుక్తాస్
తపో న తప్తం వయం ఏవ తప్తాః ।
కాలో న యాతో వయం ఏవ యాతాస్తృష్ణా
న జీర్ణా వయం ఏవ జీర్ణాః ॥ 3.7 ॥
బలిభిర్ముఖం ఆక్రాన్తం పలితేనాఙ్కితం శిరః ।
గాత్రాణి శిథిలాయన్తే తృష్ణైకా తరుణాయతే ॥ 3.8 ॥
వివేకవ్యాకోశే విదధతి సమే శామ్యతి తృషా
పరిష్వఙ్గే తుఙ్గే ప్రసరతితరాం సా పరిణతా ।
జరాజీర్ణైశ్వర్యగ్రసనగహనాక్షేపకృపణస్తృషాపాత్రం
యస్యాం భవతి మరుతాం అప్యధిపతిః ॥ 3.8.1 ॥
నివృత్తా భోగేచ్ఛా పురుషబహుమానోఽపి గలితః
సమానాః స్వర్యాతాః సపది సుహృదో జీవితసమాః ।
శనైర్యష్ట్యుత్థానం ఘనతిమిరరుద్ధే చ నయనే
అహో మూఢః కాయస్తదపి మరణాపాయచకితః ॥ 3.9 ॥
ఆశా నామ నదీ మనోరథజలా తృష్ణాతరఙ్గాకులా
రాగగ్రాహవతీ వితర్కవిహగా ధైర్యద్రుమధ్వంసినీ ।
మోహావర్తసుదుస్తరాతిగహనా ప్రోత్తుఙ్గచిన్తాతటీ
తస్యాః పరగతా విశుద్ధం అలసో నన్దన్తి యోగీశ్వరాః ॥ 3.10 ॥
న సంసారోత్పన్నం చరితం అనుపశ్యామి కుశలం
విపాకః పుణ్యానాం జనయతి భయం మే విమృశతః ।
మహద్భిః పుణ్యౌఘైశ్చిరపరిగృహీతాశ్చ విషయా
మహాన్తో జాయన్తే వ్యసనం ఇవ దాతుం విషయిణామ్ ॥ 3.11 ॥
అవశ్యం యాతారశ్చిరతరం ఉషిత్వాపి విషయా
వియోగే కో భేదస్త్యజతి న జనో యత్స్వయం అమూన్ ।
వ్రజన్తః స్వాతన్త్ర్యాదతులపరితాపాయ మనసః
స్వయం త్యక్తా హ్యేతే శమసుఖం అనన్తం విదధతి ॥ 3.12 ॥
బ్రహ్మజ్ఞానవివేకనిర్మలధియః కుర్వన్త్యహో దుష్కరం
యన్ముఞ్చన్త్యుపభోగభాఞ్జ్యపి ధనాన్యేకాన్తతో నిఃస్పృహాః ।
సమ్ప్రాతాన్న పురా న సమ్ప్రతి న చ ప్రాప్తౌ దృఢప్రత్యయాన్
వాఞ్ఛామాత్రపరిగ్రహానపి పరం త్యక్తుం న శక్తా వయమ్ ॥ 3.13 ॥
ధన్యానాం గిరికన్దరేషు వసతాం జ్యోతిః పరం ధ్యాయతామానన్దాశ్రు
జలం పిబన్తి శకునా నిఃశఙ్కం అఙ్కేశయాః ।
అస్మాకం తు మనోరథోపరచితప్రాసాదవాపీతటక్రీడా
కాననకేలికౌతుకజుషాం ఆయుః పరం క్షీయతే ॥ 3.14 ॥
భిక్షాశతం తదపి నీరసం ఏకబారం
శయ్యా చ భూః పరిజనో నిజదేహమాత్రమ్ ।
వస్త్రం విశీర్ణశతఖణ్డమయీ చ కన్థా
హా హా తథాపి విషయా న పరిత్యజన్తి ॥ 3.15 ॥
స్తనౌ మాంసగ్రన్థీ కనకకలశావిత్యుపమితీ
ముఖం శ్లేష్మాగారం తదపి చ శశాఙ్కేన తులితమ్ ।
స్రవన్మూత్రక్లిన్నం కరివరశిరస్పర్ధి జఘనం
ముహుర్నిన్ద్యం రూపం కవిజనవిశేషైర్గురుకృతమ్ ॥ 3.16 ॥
ఏకో రాగిషు రాజతే ప్రియతమాదేహార్ధహారీ హరో
నీరాగేషు జనో విముక్తలలనాసఙ్గో న యస్మాత్పరః ।
దుర్వారస్మరబాణపన్నగవిషవ్యాబిద్ధముగ్ధో జనః
శేషః కామవిడమ్బితాన్న విషయాన్భోక్తుం న మోక్తుం క్షమః ॥ 3.17 ॥
అజానన్దాహాత్మ్యం పతతు శలభస్తీవ్రదహనే
స మీనోఽప్యజ్ఞానాద్బడిశయుతం అశ్నాతు పిశితమ్ ।
విజానన్తోఽప్యేతే వయం ఇహ వియజ్జాలజటిలాన్
న ముఞ్చామః కానాం అహహ గహనో మోహమహిమా ॥ 3.18 ॥
తృషా శుష్యత్యాస్యే పిబతి సలిలం శీతమధురం
క్షుధార్తః శాల్యన్నం కవలయతి మాంసాదికలితమ్ ।
ప్రదీప్తే కామాగ్నౌ సుదృఢతరం ఆలిఙ్గతి వధూం
ప్రతీకారం వ్యాధః సుఖం ఇతి విపర్యస్యతి జనః ॥ 3.19 ॥
తుఙ్గం వేశ్మ సుతాః సతాం అభిమతాః సఙ్ఖ్యాతిగాః సమ్పదః
కల్యాణీ దయితా వయశ్చ నవం ఇత్యజ్ఞానమూఢో జనః ।
మత్వా విశ్వం అనశ్వరం నివిశతే సంసారకారాగృహే
సన్దృశ్య క్షణభఙ్గురం తదఖిలం ధన్యస్తు సన్న్యస్యతి ॥ 3.20 ॥
దీనా దీనముఖైః సదైవ శిశుకైరాకృష్టజీర్ణామ్బరా
క్రోశద్భిః క్షుధితైర్నిరన్నవిధురా దృశ్యా న చేద్గేహినీ ।
యాచ్ఞాభఙ్గభయేన గద్గదగలత్రుట్యద్విలీనాక్షరం
కో దేహీతి వదేత్స్వదగ్ధజఠరస్యార్థే మనస్వీ పుమాన్ ॥ 3.21 ॥
అభిమతమహామానగ్రన్థిప్రభేదపటీయసీ
గురుతరగుణగ్రామాభోజస్ఫుటోజ్జ్వలచన్ద్రికా ।
విపులవిలల్లజ్జావల్లీవితానకుఠారికా
జఠరపిఠరీ దుస్పురేయం కరోతి విడమ్బనమ్ ॥ 3.22 ॥
పుణ్యే గ్రామే వనే వా మహతి సితపటచ్ఛన్నపాలీ కపాలిం
హ్యాదాయ న్యాయగర్భద్విజహుతహుతభుగ్ధూమధూమ్రోపకణ్ఠే ।
ద్వారం ద్వారం ప్రవిష్టో వరం ఉదరదరీపూరణాయ క్షుధార్తో
మానీ ప్రాణైః సనాథో న పునరనుదినం తుల్యకుల్యేసు దీనః ॥ 3.23 ॥
గఙ్గాతరఙ్గకణశీకరశీతలాని
విద్యాధరాధ్యుషితచారుశిలాతలాని ।
స్థానాని కిం హిమవతః ప్రలయం గతాని
యత్సావమానపరపిణ్డరతా మనుష్యాః ॥ 3.24 ॥
కిం కన్దాః కన్దరేభ్యః ప్రలయం ఉపగతా నిర్ఝరా వా గిరిభ్యః
ప్రధ్వస్తా వా తరుభ్యః సరసగలభృతో వల్కలిన్యశ్చ శాఖాః ।
వీక్ష్యన్తే యన్ముఖాని ప్రసభం అపగతప్రశ్రయాణాం ఖలానాం
దుఃఖాప్తస్వల్పవిత్తస్మయపవనవశానర్తితభ్రూలతాని ॥ 3.25 ॥
పుణ్యైర్మూలఫలైస్తథా ప్రణయినీం వృత్తిం కురుష్వాధునా
భూశయ్యాం నవపల్లవైరకృపణైరుత్తిష్ఠ యావో వనమ్ ।
క్షుద్రాణాం అవివేకమూఢమనసాం యత్రేశ్వరాణాం సదా
విత్తవ్యాధివికారవిహ్వలగిరాం నామాపి న శ్రూయతే ॥ 3.26 ॥
ఫలం స్వేచ్ఛాలభ్యం ప్రతివనం అఖేదం క్షితిరుహాం
పయః స్థానే స్థానే శిశిరమధురం పుణ్యసరితామ్ ।
మృదుస్పర్శా శయ్యా సులలితలతాపల్లవమయీ
సహన్తే సన్తాపం తదపి ధనినాం ద్వారి కృపణాః ॥ 3.27 ॥
యే వర్తన్తే ధనపతిపురః ప్రార్థనాదుఃఖభాజో
యే చాల్పత్వం దధతి విషయాక్షేపపర్యాప్తబుద్ధేః ।
తేషాం అన్తఃస్ఫురితహసితం వాసరాణి స్మరేయం
ధ్యానచ్ఛేదే శిఖరికుహరగ్రావశయ్యానిషణ్ణః ॥ 3.28 ॥
యే సన్తోషనిరన్తరప్రముదితస్తేషాం న భిన్నా ముదో
యే త్వన్యే ధనలుబ్ధసఙ్కలధియస్తేసాం న తృష్ణాహతా ।
ఇత్థం కస్య కృతే కుతః స విధినా కీదృక్పదం సమ్పదాం
స్వాత్మన్యేవ సమాప్తహేమమహిమా మేరుర్న మే రోచతే ॥ 3.29 ॥
భిక్షాహారం అదైన్యం అప్రతిసుఖం భీతిచ్ఛిదం సర్వతో
దుర్మాత్సర్యమదాభిమానమథనం దుఃఖౌఘవిధ్వంసనమ్ ।
సర్వత్రాన్వహం అప్రయత్నసులభం సాధుప్రియం పావనం
శమ్భోః సత్రం అవాయం అక్షయనిధిం శంసన్తి యోగీశ్వరాః ॥ 3.30 ॥
భోగే రోగభయం కులే చ్యుతిభయం విత్తే నృపాలాద్భయం
మానే దైన్యభయం బలే రిపుభయం రూపే జరాయా భయమ్ ।
శాస్త్రే వాదిభయం గుణే ఖలభయం కాయే కృతాన్తాద్భయం
సర్వం వస్తు భయాన్వితం భువి నృణాం వైరాగ్యమేవాభయమ్ ॥ 3.31 ॥
ఆక్రాన్తం మరణేన జన్మ జరసా చాత్యుజ్జ్వలం యౌవనం
సన్తోషో ధనలిప్సయా శమసుఖం ప్రౌఢాఙ్గనావిభ్రమైః ।
లోకైర్మత్సరిభిర్గుణా వనభువో వ్యాలైర్నృపా దుర్జనైర్
అస్థైర్యేణ విభూతయోఽప్యపహతా గ్రస్తం న కిం కేన వా ॥ 3.32 ॥
ఆధివ్యాధిశతైర్జనస్య వివిధైరారోగ్యం ఉన్మూల్యతే
లక్ష్మీర్యత్ర పతన్తి తత్ర వివృతద్వారా ఇవ వ్యాపదః ।
జాతం జాతం అవశ్యం ఆశు వివశం మృత్యుః కరోత్యాత్మసాత్
తత్కిం తేన నిరఙ్కుశేన విధినా యన్నిర్మితం సుస్థిరమ్ ॥ 3.33 ॥
భోగాస్తుఙ్గతరఙ్గభఙ్గతరలాః ప్రాణాః క్షణధ్వంసినః
స్తోకాన్యేవ దినాని యౌవనసుఖం స్ఫూర్తిః ప్రియాసు స్థితా ।
తత్సంసారం అసారం ఏవ నిఖిలం బుద్ధ్వా బుధా బోధకా
లోకానుగ్రహపేశలేన మనసా యత్నః సమాధీయతామ్ ॥ 3.34 ॥
భోగా మేఘవితానమధ్యవిలసత్సౌదామినీచఞ్చలా
ఆయుర్వాయువిఘట్టితాబ్జపటలీలీనామ్బువద్భఙ్గురమ్ ।
లీలా యౌవనలాలసాస్తనుభృతాం ఇత్యాకలయ్య ద్రుతం
యోగే ధైర్యసమాధిసిద్ధిసులభే బుద్ధిం విదధ్వం బుధాః ॥ 3.35 ॥
ఆయుః కల్లోలలోలం కతిపయదివసస్థాయినీ యౌవనశ్రీః
అర్థాః సఙ్కల్పకల్పా ఘనసమయతడిద్విభ్రమా భోగపూగాః ।
కణ్ఠాశ్లేషోపగూఢం తదపి చ న చిరం యత్ప్రియాభిః ప్రణీతం
బ్రహ్మణ్యాసక్తచిత్తా భవత భవభయామ్భోధిపారం తరీతుమ్ ॥ 3.36 ॥
కృచ్ఛ్రేణామేధ్యమధ్యే నియమితతనుభిః స్థీయతే గర్భవాసే
కాన్తావిశ్లేషదుఃఖవ్యతికరవిషమో యౌవనే చోపభోగః ।
వామాక్షీణాం అవజ్ఞావిహసితవసతిర్వృద్ధభావోఽన్యసాధుః
సంసారే రే మనుష్యా వదత యది సుఖం స్వల్పం అప్యస్తి కిఞ్చిత్ ॥ 3.37 ॥
వ్యాఘ్రీవ తిష్ఠతి జరా పరితర్జయన్తీ
రోగాశ్చ శత్రవ ఇవ ప్రహరన్తి దేహమ్ ।
ఆయుః పరిస్రవన్తి భిన్నఘటాదివామ్భో
లోకస్తథాప్యహితం ఆచరతీతి చిత్రమ్ ॥ 3.38 ॥
భోగా భఙ్గురవృత్తయో బహువిధాస్తైరేవ చాయం భవస్తత్
కస్యేహ కృతే పరిభ్రమత రే లోకాః కృతం చేష్టతైః ।
ఆశాపాశశతాపశాన్తివిశదం చేతఃసమాధీయతాం
కామోత్పత్తివశాత్స్వధామని యది శ్రద్దేయం అస్మద్వచః ॥ 3.39 ॥
సఖే ధన్యాః కేచిత్త్రుటితభవబన్ధవ్యతికరా
వనాన్తే చిత్తాన్తర్విషం అవిషయాశీత్విషగతాః ।
శరచ్చన్ద్రజ్యోత్స్నాధవలగగనాభోగసుభగాం
నయన్తే యే రాత్రిం సుకృతచయచిన్తైకశరణాః ॥ 3.39.1 ॥
బ్రహ్మేన్ద్రాదిమరుద్గణాంస్తృణకణాన్యత్ర స్థితో మన్యతే
యత్స్వాదాద్విరసా భవన్తి విభవాస్త్రైలోక్యరాజ్యాదయః ।
భోగః కోఽపి స ఏవ ఏక పరమో నిత్యోదితో జృమ్భతే
భోః సాధో క్షణభఙ్గురే తదితరే భోగే రతిం మా కృథాః ॥ 3.40 ॥
సా రమ్యా నగరీ మహాన్స నృపతిః సామన్తచక్రం చ తత్
పార్శ్వే తస్య చ సా విదగ్ధపరిషత్తాశ్చన్ద్రబిమ్బాననాః ।
ఉద్వృత్తః స రాజపుత్రనివహస్తే వన్దినస్తాః కథాః
సర్వం యస్య వశాదగాత్స్మృతిపథం కాలాయ తస్మై నమః ॥ 3.41 ॥
యత్రానేకః క్వచిదపి గృహే తత్ర తిష్ఠత్యథైకో
యత్రాప్యేకస్తదను బహవస్తత్ర నైకోఽపి చాన్తే ।
ఇత్థం నేయౌ రజనిదివసౌ లోలయన్ద్వావివాక్షౌ
కాలః కల్యో భువనఫలకే క్రీడతి ప్రాణిశారైః ॥ 3.42 ॥
ఆదిత్యస్య గతాగతైరహరహః సఙ్క్షీయతే జీవితం
వ్యాపారైర్బహుకార్యభారగురుభిః కాలోఽపి న జ్ఞాయతే ।
దృష్ట్వా జన్మజరావిపత్తిమరణం త్రాసశ్చ నోత్పద్యతే
పీత్వా మోహమయీం ప్రమాదమదిరాం ఉన్మత్తభూతం జగత్ ॥ 3.43 ॥
రాత్రిః సైవ పునః స ఏవ దివసో మత్వా ముధా జన్తవో
ధావన్త్యుద్యమినస్తథైవ నిభృతప్రారబ్ధతత్తత్క్రియాః ।
వ్యాపారైః పునర్​ఉక్తభూతవిషయైరిత్థం విధేనామునా
సంసారేణ కదర్థితా వయం అహో మోహాన్న లజ్జామహే ॥ 3.44 ॥
న ధ్యానం పదం ఈశ్వరస్య విధివత్సంసారవిచ్ఛిత్తయే
స్వర్గద్వారకపాటపాటనపటుర్ధర్మోఽపి నోపార్జితః ।
నారీపీనపయోధరోరుయుగలం స్వప్నేఽపి నాలిఙ్గితం
మాతుః కేవలం ఏవ యౌవనవనచ్ఛేదే కుఠారా వయమ్ ॥ 3.45 ॥
నాభ్యస్తా ప్రతివాదివృన్దదమనీ విద్యా వినీతోచితా
ఖడ్గాగ్రైః కరికుమ్భపీఠదలనైర్నాకం న నీతం యశః ।
కాన్తాకౌమ్​అలపల్లవాధరరసః పీతో న చన్ద్రోదయే
తారుణ్యం గతం ఏవ నిష్ఫలం అహో శూన్యాలయే దీపవత్ ॥ 3.46 ॥
విద్యా నాధిగతా కలఙ్కరహితా విత్తం చ నోపార్జితం
శుశ్రూషాపి సమాహితేన మనసా పిత్రోర్న సమ్పాదితా ।
ఆలోలాయతలోచనాః ప్రియతమాః స్వప్నేఽపి నాలిఙ్గితాః
కాలోఽయం పరపిణ్డలోలుపతయా కాకైరివ ప్రేర్యతే ॥ 3.47 ॥
వయం యేభ్యో జాతాశ్చిరపరిగతా ఏవ ఖలు తే
సమం యైః సంవృద్ధాః స్మృతివిషయతాం తేఽపి గమితాః ।
ఇదానీం ఏతే స్మః ప్రతిదివసం ఆసన్నపతనా
గతాస్తుల్యావస్థాం సికతిలనదీతీరతరుభిః ॥ 3.48 ॥
ఆయుర్వర్షశతం నృణాం పరిమితం రాత్రౌ తద్​అర్ధం గతం
తస్యార్ధస్య పరస్య చార్ధం అపరం బాలత్వవృద్ధత్వయోః ।
శేషం వ్యాధివియోగదుఃఖసహితం సేవాదిభిర్నీయతే
జీవే వారితరఙ్గచఞ్చలతరే సౌఖ్యం కుతః ప్రాణినామ్ ॥ 3.49 ॥
క్షణం బాలో భూత్వా క్షణం అపి యువా కామరసికః
క్షణం విత్తైర్హీనః క్షణం అపి చ సమ్పూర్ణవిభవః ।
జరాజీర్ణైరఙ్గైర్నట ఇవ బలీమణ్డితతనూర్
నరః సంసారాన్తే విశతి యమధానీయవనికామ్ ॥ 3.50 ॥
త్వం రాజా వయం అప్యుపాసితగురుప్రజ్ఞాభిమానోన్నతాః
ఖ్యాతస్త్వం విభవైర్యశాంసి కవయో దిక్షు ప్రతన్వన్తి నః ।
ఇత్థం మానధనాతిదూరం ఉభయోరప్యావయోరన్తరం
యద్యస్మాసు పరాఙ్ముఖోఽసి వయం అప్యేకాన్తతో నిఃస్పృహా ॥ 3.51 ॥
అర్థానాం ఈశిషే త్వం వయం అపి చ గిరాం ఈశ్మహే యావదర్థం
శూరస్త్వం వాదిదర్పవ్యుపశమనవిధావక్షయం పాటవం నః ।
సేవన్తే త్వాం ధనాఢ్యా మతిమలహతయే మాం అపి శ్రోతుకామాః ।
మయ్యప్యాస్థా న తే చేత్త్వయి మమ నితరాం ఏవ రాజన్ననాస్థా ॥ 3.52 ॥
వయం ఇహ పరితుష్టా వల్కలైస్త్వం దుకూలైః
సమ ఇహ పరితోషో నిర్విశేషో విశేషః ।
స తు భవతు దరిద్రో యస్య తృష్ణా విశాలా
మనసి చ పరితుష్టే కోఽర్థవాన్కో దరిద్రః ॥ 3.53 ॥
ఫలం అలం అశనాయ స్వాదు పానాయ తోయం
క్షితిరపి శయనార్థం వాససే వల్కలం చ ।
నవధనమధుపానభ్రాన్తసర్వేన్ద్రియాణాం
అవినయం అనుమన్తుం నోత్సహే దుర్జనానామ్ ॥ 3.54 ॥
అశ్నీమహి వయం భిక్షాం ఆశావాసో వసీమహి ।
శయీమహి మహీపృష్ఠే కుర్వీమహి కిం ఈశ్వరైః ॥ 3.55 ॥
న నటా నా విటా న గాయకా న చ సభ్యేతరవాదచుఞ్చవః ।
నృపం ఈక్షితుం అత్ర కే వయం స్తనభారానమితా న యోషితః ॥ 3.56 ॥
విపులహృదయైరీశైరేతజ్జగజ్జనితం పురా
విధృతం అపరైర్దత్తం చాన్యైర్విజిత్య తృణం యథా ।
ఇహ హి భువనాన్యన్యైర్ధీరాశ్చతుర్దశ భుఞ్జతే
కతిపయపురస్వామ్యే పుంసాం క ఏష మదజ్వరః ॥ 3.57 ॥
అభుక్తాయాం యస్యాం క్షణం అపి న యాతం నృపశతైర్
భువస్తస్యా లాభే క ఇవ బహుమానః క్షితిభృతామ్ ।
తద్​అంశస్యాప్యంశే తద్​అవయలేశేఽపి పతయో
విషాదే కర్తవ్యే విదధతి జడాః ప్రత్యుత ముదమ్ ॥ 3.58 ॥
మృత్పిణ్డో జలరేఖయా వలయితః సర్వోఽప్యయం నన్వణుః
స్వాంశీకృత్య స ఏవ సఙ్గరశతై రాజ్ఞాం గణా భుఞ్జతే ।
యే దద్యుర్దదతోఽథవా కిం అపరం క్షుద్రా దరిద్రం భృశం
ధిగ్ధిక్తాన్పురుషాధమాన్ధనకణాన్వాఞ్ఛన్తి తేభ్యోఽపి యే ॥ 3.59 ॥
స జాతః కోఽప్యాసీన్మదనరిపుణా మూర్ధ్ని ధవలం
కపాలం యస్యోచ్చైర్వినిహితం అలఙ్కారవిధయే ।
నృభిః ప్రాణత్రాణప్రవణమతిభిః కైశ్చిదధునా
నమద్భిః కః పుంసాం అయం అతులదర్పజ్వరభరః ॥ 3.60 ॥
పరేషాం చేతాంసి ప్రతిదివసం ఆరాధ్య బహుధా
ప్రసాదం కిం నేతుం విశసి హృదయ క్లేశకలితమ్ ।
ప్రసన్నే త్వయ్యన్తఃసవయముదితచిన్తామణిగణో
వివిక్తః సఙ్కల్పః కిం అభిలషితం పుష్యతి న తే ॥ 3.61 ॥
సత్యాం ఏవ త్రిలోకీసరితి హరశిరశ్చుమ్బినీవచ్ఛటాయాం
సద్వృత్తిం కల్పయన్త్యాం బటవిటపభవైర్వల్కలైః సత్ఫలైశ్చ ।
కోఽయం విద్వాన్విపత్తిజ్వరజనితరుజాతీవదుఃఖాసికానాం
వక్త్రం వీక్షేత దుఃస్థే యది హి న విభృయాత్స్వే కుటుమ్బేఽనుకమ్పామ్ ॥ 3.61.1 ॥
పరిభ్రమసి కిం ముధా క్వచన చిత్త విశ్రామ్యతాం
స్వయం భవతి యద్యథా భవతి తత్తథా నాన్యథా ।
అతీతం అననుస్మరన్నపి చ భావ్యసఙ్కల్పయన్నతర్కిత
సమాగమానుభవామి భోగనాహమ్ ॥ 3.62 ॥
ఏతస్మాద్విరమేన్ద్రియార్థగహనాదాయాసకాదాశ్రయశ్రేయో
మార్గం అశేషదుఃఖశమనవ్యాపారదక్షం క్షణాత్ ।
స్వాత్మీభావం ఉపైహి సన్త్యజ నిజాం కల్లోలలోలం గతిం
మా భూయో భజ భఙ్గురాం భవరతిం చేతః ప్రసీదాధునా ॥ 3.63 ॥
మోహం మార్జయ తాం ఉపార్జయ రతిం చన్ద్రార్ధచూడామణౌ
చేతః స్వర్గతరఙ్గిణీతటభువాం ఆసఙ్గం అఙ్గీకురు ।
కో వా వీచిషు బుద్బుదేషు చ తడిల్లేఖాసు చ శ్రీషు చ
జ్వాలాగ్రేషు చ పన్నగేషు సరిద్వేగేషు చ చప్రత్యయః ॥ 3.64 ॥
చేతశ్చిన్తయ మా రమాం సకృదిమాం అస్థాయినీం ఆస్థయా
భూపాలభ్రుకుటీకుటీవిహరణవ్యాపారపణ్యాఙ్గనామ్ ।
కన్థాకఞ్చుకినః ప్రవిశ్య భవనద్వారాణి వారాణసీరథ్యా
పఙ్క్తిషు పాణిపాత్రపతితాం భిక్షాం అపేక్షామహే ॥ 3.65 ॥
అగ్రే గీతం సరసకవయః పార్శ్వయోర్దాక్షిణాత్యాః
పశ్చాల్లీలావలయరణితం చామరగ్రాహిణీనామ్ ।
యద్యస్త్యేవం కురు భవరసాస్వాదనే లమ్పటత్వం
నో చేచ్చేతః ప్రవిశ సహసా నిర్వికల్పే సమాధౌ ॥ 3.66 ॥
ప్రాప్తాః శ్రియః సకలకామదుధాస్తతః కిం
న్యస్తం పదం శిరసి విద్విషతాం తతః కిమ్ ।
సమ్పాదితాః ప్రణయినో విభవైస్తతః కిం
కల్పం స్థితాస్తనుభృతాం తనవస్తతః కిమ్ ॥ 3.67 ॥
భక్తిర్భవే మరణజన్మభయం హృదిస్థం
స్నేహో న బన్ధుషు న మన్మథజా వికారాః ।
సంసర్జ దోషరహితా విజయా వనాన్తా
వైరాగ్యం అస్తి కిం ఇతః పరమర్థనీయమ్ ॥ 3.68 ॥
తస్మాదనన్తం అజరం పరమం వికాసి
తద్బ్రహ్మ చిన్తయ కిం ఏభిరసద్వికల్పైః ।
యస్యానుషఙ్గిణ ఇమే భువనాధిపత్యభోగాదయః
కృపణలోకమతా భవన్తి ॥ 3.69 ॥
పాతాలం ఆవిశసి యాసి నభో విలఙ్ఘ్య
దిఙ్మణ్డలం భ్రమసి మానస చాపలేన ।
భ్రాన్త్యాపి జాతు విమలం కథం ఆత్మనీనం
న బ్రహ్మ సంసరసి నిర్వృతిం ఏషి యేన ॥ 3.70 ॥
కిం వేదైః స్మృతిభిః పురాణపఠనైః శాస్త్రైర్మహావిస్తరైః
స్వర్గగ్రామకుటీనివాసఫలదైః కర్మక్రియావిభ్రమైః ।
ముక్త్వైకం భవదుఃఖభారరచనావిధ్వంసకాలానలం
స్వాత్మానన్దపదప్రవేశకలనం శేసైర్వాణిగ్వృత్తిభిః ॥ 3.71 ॥
నాయం తే సమయో రహస్యం అధునా నిద్రాతి నాథో యది
స్థిత్వా ద్రక్ష్యతి కుప్యతి ప్రభురితి ద్వారేషు యేషాం వచః ।
చేతస్తానపహాయ యాహి భవనం దేవస్య విశ్వేశితుర్
నిర్దౌవారికనిర్దయోక్త్య్​అపరుషం నిఃసౌమ్​అశర్మప్రదమ్ ॥ 3.71.1 ॥
యతో మేరుః శ్రీమాన్నిపతతి యుగాన్తాగ్నివలితః
సముద్రాః శుష్యన్తి ప్రచురమకరగ్రాహనిలయాః ।
ధరా గచ్ఛత్యన్తం ధరణిధరపాదైరపి ధృతా
శరీరే కా వార్తా కరికలభకర్ణాగ్రచపలే ॥ 3.72 ॥
గాత్రం సఙ్కుచితం గతిర్విగలితా భ్రష్టా చ దన్తావలిర్
దృష్టిర్నక్ష్యతి వర్ధతే బధిరతా వక్త్రం చ లాలాయతే ।
వాక్యం నాద్రియతే చ బాన్ధవజనో భార్యా న శుశ్రూషతే
హా కష్టం పురుషస్య జీర్ణవయసః పుత్రోఽప్యమిత్రాయతే ॥ 3.73 ॥
వర్ణం సితం శిరసి వీక్ష్య శిరోరుహాణాం
స్థానం జరాపరిభవస్య తదా పుమాంసమ్ ।
ఆరోపితాంస్థిశతకం పరిహృత్య యాన్తి
చణ్డాలకూపం ఇవ దూరతరం తరుణ్యః ॥ 3.74 ॥
యావత్స్వస్థం ఇదం శరీరం అరుజం యావచ్చ దూరే జరా
యావచ్చేన్ద్రియశక్తిరప్రతిహతా యావత్క్షయో నాయుషః ।
ఆత్మశ్రేయసి తావదేవ విదుషా కార్యః ప్రయత్నో మహాన్
సన్దీప్తే భవనే తు కూపఖననం ప్రత్యుద్యమః కీదృశః ॥ 3.75 ॥
తపస్యన్తః సన్తః కిం అధినివసామః సురనదీం
గుణోదారాన్దారానుత పరిచరామః సవినయమ్ ।
పిబామః శాస్త్రౌఘానుతవివిధకావ్యామృతరసాన్
న విద్మః కిం కుర్మః కతిపయనిమేషాయుషి జనే ॥ 3.76 ॥
దురారాధ్యాశ్చామీ తురగచలచిత్తాః క్షితిభుజో
వయం తు స్థూలేచ్ఛాః సుమహతి ఫలే బద్ధమనసః ।
జరా దేహం మృత్యుర్హరతి దయితం జీవితం ఇదం
సఖే నాన్యచ్ఛ్రేయో జగతి విదుషేఽన్యత్ర తపసః ॥ 3.77 ॥
మానే మ్లాయిని ఖణ్డితే చ వసుని వ్యర్థే ప్రయాతేఽర్థిని
క్షీణే బన్ధుజనే గతే పరిజనే నష్టే శనైర్యౌవనే ।
యుక్తం కేవలం ఏతదేవ సుధియాం యజ్జహ్నుకన్యాపయఃపూతాగ్రావ
గిరీన్ద్రకన్దరతటీకుఞ్జే నివాసః క్వచిత్ ॥ 3.78 ॥
రమ్యాశ్చన్ద్రమరీచయస్తృణవతీ రమ్యా వనాన్తస్థలీ
రమ్యం సాధుసమాగమాగతసుఖం కావ్యేషు రమ్యాః కథాః ।
కోపోపాహితబాష్పబిన్దుతరలం రమ్యం ప్రియాయా ముఖం
సర్వం రమ్యం అనిత్యతాం ఉపగతే చిత్తే న కిఞ్చిత్పునః ॥ 3.79 ॥
రమ్యం హర్మ్యతలం న కిం వసతయే శ్రవ్యం న గేయాదికం
కిం వా ప్రాణసమాసమాగమసుఖం నైవాధికప్రీతయే ।
కిన్తు భ్రాన్తపతఙ్గక్షపవనవ్యాలోలదీపాఙ్కురచ్ఛాయా
చఞ్చలం ఆకలయ్య సకలం సన్తో వనాన్తం గతాః ॥ 3.80 ॥
ఆ సంసారాత్త్రిభువనం ఇదం చిన్వతాం తాత్తాదృఙ్నైవాస్మాకం
నయనపదవీం శ్రోత్రమార్గం గతో వా ।
యోఽయం ధత్తే విషయకరిణో గాఢగూఢాభిమానక్షీవస్యాన్తః
కరణకరిణః సంయమాలానలీలామ్ ॥ 3.81 ॥
యదేతత్స్వచ్ఛన్దం విహరణం అకార్పణ్యం అశనం
సహార్యైః సంవాసః శ్రుతం ఉపశమైకవ్రతఫలమ్ ।
మనో మన్దస్పన్దం బహిరపి చిరస్యాపి విమృశన్న
జానే కస్యైషా పరిణతిరుదారస్య తపసః ॥ 3.82 ॥
జీర్ణా ఏవ మనోరథాశ్చ హృదయే యాతం చ తద్యౌవనం
హన్తాఙ్గేషు గుణాశ్బన్ధ్యఫలతాం యాతా గుణజ్ఞైర్వినా ।
కిం యుక్తం సహసాభ్యుపైతి బలవాన్కాలః కృతాన్తోఽక్షమీ
హా జ్ఞాతం మదనాన్తకాఙ్ఘ్రియుగలం ముక్త్వాస్తి నాన్యో గతిః ॥ 3.83 ॥
మహేశ్వరే వా జగతాం అధీశ్వరే
జనార్దనే వా జగద్​అన్తరాత్మని ।
న వస్తుభేదప్రతిపత్తిరస్తి మే
తథాపి భక్తిస్తరుణేన్దుశేఖరే ॥ 3.84 ॥
స్ఫురత్స్ఫారజ్యోత్స్నాధవలితతలే క్వాపి పులినే
సుఖాసీనాః శాన్తధ్వన్తిసు రజనీషు ద్యుసరితః ।
భవాభోగోద్విగ్నాః శివ శివ శివేత్యుచ్చవచసః
కదా యాస్యామోఽతర్గతబహులబాష్పాకులదశామ్ ॥ 3.85 ॥
మహాదేవో దేవః సరిదపి చ సైషా సురసరిద్గుహా
ఏవాగారం వసనం అపి తా ఏవ హరితః ।
సుహృదా కాలోఽయం వ్రతం ఇదం అదైన్యవ్రతం ఇదం
కియద్వా వక్ష్యామో వటవిటప ఏవాస్తు దయితా ॥ 3.85.1 ॥
వితీర్ణే సర్వస్వే తరుణకరుణాపూర్ణహృదయాః
స్మరన్తః సంసారే విగుణపరిణామాం విధిగతిమ్ ।
వయం పుణ్యారణ్యే పరిణతశరచ్చన్ద్రకిరణాస్
త్రియామా నేస్యామో హరచరణచిన్తైకశరణాః ॥ 3.86 ॥
కదా వారాణస్యాం అమరతటినీరోధసి వసన్
వసానః కౌపీనం శిరసి నిదధానోఽఞ్జలిపుటమ్ ।
అయే గౌరీనాథ త్రిపురహర శమ్భో త్రినయన
ప్రసీదేత్యాక్రోశన్నిమిషం ఇవ నేష్యామి దివసాన్ ॥ 3.87 ॥
ఉద్యానేషు విచిత్రభోజనవిధిస్తీవ్రాతితీవ్రం తపః
కౌపీనావరణం సువస్త్రం అమితం భిక్షాటనం మణ్డనమ్ ।
ఆసన్నం మరణం చ మఙ్గలసమం యస్యాం సముత్పద్యతే
తాం కాశీం పరిహృత్య హన్త విబుధైరన్యత్ర కిం స్థీయతే ॥ 3.87.1 ॥
స్నాత్వా గాఙ్గైః పయోభిః శుచికుసుమఫలైరర్చయిత్వా విభో త్వా
ధ్యేయే ధ్యానం నివేశ్య క్షితిధరకుహరగ్రావపర్యఙ్కమూలే ।
ఆత్మారామః ఫలాశీ గురువచనరతస్త్వత్ప్రసాదాత్స్మరారే
దుఃఖం మోక్ష్యే కదాహం సమకరచరణే పుంసి సేవాసముత్థమ్ ॥ 3.88 ॥
ఏకాకీ నిఃస్పృహః శాన్తః పాణిపాత్రో దిగమ్బరః ।
కదా శమ్భో భవిష్యామి కర్మనిర్మూలనక్షమః ॥ 3.89 ॥
పాణిం పాత్రయతాం నిసర్గశుచినా భైక్షేణ సన్తుష్యతాం
యత్ర క్వాపి నిషీదతాం బహుతృణం విశ్వం ముహుః పశ్యతామ్ ।
అత్యాగేఽపి తనోరఖణ్డపరమానన్దావబోధస్పృశా
మధ్వా కోఽపి శివప్రసాదసులభః సమ్పత్స్యతే యోగినామ్ ॥ 3.90 ॥
కౌపీనం శతఖణ్డజర్జరతరం కన్థా పునస్తాదృశీ
నైశ్చిన్త్యం నిరపేక్షభైక్ష్యం అశనం నిద్రా శ్మశానే వనే ।
స్వాతన్త్ర్యేణ నిరఙ్కుశం విహరణం స్వాన్తం ప్రశాన్తం సదా
స్థైర్యం యోగమహోత్సవేఽపి చ యది త్రైలోక్యరాజ్యేన కిమ్ ॥ 3.91 ॥
బ్రహ్మాణ్డం మణ్డలీమాత్రం కిం లోభాయ మనస్వినః ।
శఫరీస్ఫుర్తేనాబ్ధిః క్షుబ్ధో న ఖలు జాయతే ॥ 3.92 ॥
మాతర్లక్ష్మి భజస్వ కఞ్చిదపరం మత్కాఙ్క్షిణీ మా స్మ భూర్
భోగేషు స్పృహయాలవస్తవ వశే కా నిఃస్పృహాణాం అసి ।
సద్యః స్యూతపలాశపత్రపుటికాపాత్రైః పవిత్రీకృతైర్
భిక్షావస్తుభిరేవ సమ్ప్రతి వయం వృత్తిం సమీహామహే ॥ 3.93 ॥
మహాశయ్యా పృథ్వీ విపులం ఉపధానం భుజలతాం
వితానం చాకాశం వ్యజనం అనుకూలోఽయం అనిలః ।
శరచ్చన్ద్రో దీపో విరతివనితాసఙ్గముదితః
సుఖీ శాన్తః శేతే మునిరతనుభూతిర్నృప ఇవ ॥ 3.94 ॥
భిక్షాసీ జనమధ్యసఙ్గరహితః స్వాయత్తచేష్టః సదా
హానాదానవిరక్తమార్గనిరతః కశ్చిత్తపస్వీ స్థితః ।
రథ్యాకీర్ణవిశీర్ణజీర్ణవసనః సమ్ప్రాప్తకన్థాసనో
నిర్మానో నిరహఙ్కృతిః శమసుఖాభోగైకబద్ధస్పృహః ॥ 3.95 ॥
చణ్డాలః కిం అయం ద్విజాతిరథవా శూద్రోఽథ కిం తాపసః
కిం వా తత్త్వవివేకపేశలమతిర్యోగీశ్వరః కోఽపి కిమ్ ।
ఇత్యుత్పన్నవికల్పజల్పముఖరైరాభాష్యమాణా జనైర్
న క్రుద్ధాః పథి నైవ తుష్టమనసో యాన్తి స్వయం యోగినః ॥ 3.96 ॥
హింసాశూన్యం అయత్నలభ్యం అశనం ధాత్రా మరుత్కల్పితం
వ్యాలానం పశవస్తృణాఙ్కురభుజస్తుష్టాః స్థలీశాయినః ।
సంసారార్ణవలఙ్ఘనక్షమధియాం వృత్తిః కృతా సా నృణాం
తాం అన్వేషయతాం ప్రయాన్తి సతతం సర్వం సమాప్తిం గుణాః ॥ 3.97 ॥
గఙ్గాతీరే హిమగిరిశిలాబద్ధపద్మాసనస్య
బ్రహ్మధ్యానాభ్యసనవిధినా యోగనిద్రాం గతస్య ।
కిం తైర్భావ్యం మమ సుదివసైర్యత్ర తే నిర్విశఙ్కాః
కణ్డూయన్తే జరఠహరిణాః స్వాఙ్గం అఙ్గే మదీయే ॥ 3.98 ॥
జీర్ణాః కన్థా తతః కిం సితం అమలపటం పట్టసూత్రం తతః కిం
ఏకా భార్యా తతః కిం హయకరిసుగణైరావృతో వా తతః కిమ్ ।
భక్తం భుక్తం తతః కిం కదశనం అథవా వాసరాన్తే తతః కిం
వ్యక్తజ్యోతిర్న వాన్తర్మథితభవభయం వైభవం వా తతః కిమ్ ॥ 3.98.1 ॥
పాణిః పాత్రం పవిత్రం భ్రమణపరిగతం భైక్ష్యం అక్షయ్యం అన్నం
విస్తీర్ణం వస్త్రం ఆశాదశకం అచపలం తల్పం అస్వల్పం ఉర్వీమ్ ।
యేషాం నిఃసఙ్గతాఙ్గీకరణపరిణతస్వాన్తసన్తోషిణస్తే
ధన్యాః సన్న్యస్తదైన్యవ్యతికరనికరాః కర్మ నిర్మూలయన్తి ॥ 3.99 ॥
త్రైలోక్యాధిపతిత్వం ఏవ విరసం యస్మిన్మహాశాసనే
తల్లబ్ధ్వాసనవస్త్రమానఘటనే భోగే రతిం మా కృథాః ।
భోగః కోఽపి స ఏక ఏవ పరమో నిత్యోదితా జృమ్భనే
యత్స్వాదాద్విరసా భవన్తి విసయాస్త్రైలోక్యరాజ్యాదయః ॥ 3.99.1 ॥
మాతర్మేదిని తాత మారుతి సఖే తేజః సుబన్ధో జల
భ్రాతర్వ్యౌమ్​అ నిబద్ధ ఏష భవతాం అన్త్యః ప్రణామాఞ్జలిః ।
యుష్మత్సఙ్గవశోపజాతసుకృతస్ఫారస్ఫురన్నిర్మలజ్ఞానాపాస్త
సమస్తమోహమహిమా లీనే పరబ్రహ్మణి ॥ 3.100 ॥
శయ్యా శైలశిలాగృహం గిరిగుహా వస్త్రం తరుణాం త్వచః
సారఙ్గాః సుహృదో నను క్షితిరుహాం వృత్తిః ఫలైః కౌమ్​అలైః ।
యేసాం నిర్ఝరం అమ్బుపానం ఉచితం రత్యై తు విద్యాఙ్గనా
మన్యే తే పరమేశ్వరాః శిరసి యరి బద్ధో న సేవాఞ్జలిః ॥ 3.101 ॥
ధైర్యం యస్య పితా క్షమా చ జననీ శాన్తిశ్చిరం గేహినీ
సత్యం మిత్రం ఇదం దయా చ భగినీ భ్రాతా మనఃసంయమః ।
శయ్యా భూమితలం దిశోఽపి వసనం జ్ఞానామృతం భోజనం
హ్యేతే యస్య కుటుమ్బినో వద సఖే కస్మాద్భయం యోగినః ॥ 3.102 ॥
అహో వా హారే వా బలవతి రిపౌ వా సుహృది వా
మణౌ వా లోష్ఠే వా కుసుమశయనే వా దృషది వా ।
తృణే వా స్త్రైణే వా మమ సమదృశో యాన్తి దివసాః
క్వచిత్పుణ్యారణ్యే శివ శివ శివేతి ప్రలపతః ॥ 3.103 ॥
Roman (IAST) Transliteration
cūḍottaṃsitacandracārukalikācañcacchikhābhāsvaro
līlādagdhavilolakāmaśalabhaḥ śreyodaśāgre sphuran |
antaḥsphūrjad​apāramohatimiraprāgbhāraṃ uccāṭayan
śvetaḥsadmani yogināṃ vijayate jñānapradīpo haraḥ || 3.1 ||
bhrāntaṃ deśaṃ anekadurgaviṣamaṃ prāptaṃ na kiñcitphalaṃ
tyaktvā jātikulābhimānaṃ ucitaṃ sevā kṛtā niṣphalā |
bhuktaṃ mānavivarjitaṃ paragṛheṣvāśaṅkayā kākavat
tṛṣṇe jṛmbhasi pāpakarmapiśune nādyāpi santuṣyasi || 3.2 ||
utkhātaṃ nidhiśaṅkayā kṣititalaṃ dhmātā girerdhātavo
nistīrṇaḥ saritāṃ patirnṛpatayo yatnena santoṣitāḥ |
mantrārādhanatatpareṇa manasā nītāḥ śmaśāne niśāḥ
prāptaḥ kāṇavarāṭako'pi na mayā tṛṣṇe sakāmā bhava || 3.3 ||
khalālāpāḥ sauḍhāḥ kathaṃ api tad​ārādhanaparairnigṛhyāntar
bāṣpaṃ hasitaṃ api śūnyena manasā |
kṛto vittastambhapratihatadhiyāṃ añjalirapi
tvaṃ āśe moghāśe kima aparaṃ ato nartayasi mām || 3.4 ||
amīṣāṃ prāṇānāṃ tulitavisinīpatrapayasāṃ
kṛte kiṃ nāsmābhirvigalitavivekairvyavasitam |
yad​āḍhyānāṃ agre draviṇamadaniḥsañjñamanasāṃ
kṛtaṃ māvavrīḍairnijaguṇakathāpātakaṃ api || 3.5 ||
kṣāntaṃ na kṣamayā gṛhocitasukhaṃ tyaktaṃ na santoṣataḥ
soḍho duḥsahaśītatāpapavanakleśo na taptaṃ tapaḥ |
dhyātaṃ vittaṃ aharniśaṃ nityamitaprāṇairna śambhoḥ padaṃ
tattatkarma kṛtaṃ yadeva munibhistaistaiḥ phalairvañcitāḥ || 3.6 ||
bhogā na bhuktā vayaṃ eva bhuktās
tapo na taptaṃ vayaṃ eva taptāḥ |
kālo na yāto vayaṃ eva yātāstṛṣṇā
na jīrṇā vayaṃ eva jīrṇāḥ || 3.7 ||
balibhirmukhaṃ ākrāntaṃ palitenāṅkitaṃ śiraḥ |
gātrāṇi śithilāyante tṛṣṇaikā taruṇāyate || 3.8 ||
vivekavyākośe vidadhati same śāmyati tṛṣā
pariṣvaṅge tuṅge prasaratitarāṃ sā pariṇatā |
jarājīrṇaiśvaryagrasanagahanākṣepakṛpaṇastṛṣāpātraṃ
yasyāṃ bhavati marutāṃ apyadhipatiḥ || 3.8.1 ||
nivṛttā bhogecchā puruṣabahumāno'pi galitaḥ
samānāḥ svaryātāḥ sapadi suhṛdo jīvitasamāḥ |
śanairyaṣṭyutthānaṃ ghanatimiraruddhe ca nayane
aho mūḍhaḥ kāyastadapi maraṇāpāyacakitaḥ || 3.9 ||
āśā nāma nadī manorathajalā tṛṣṇātaraṅgākulā
rāgagrāhavatī vitarkavihagā dhairyadrumadhvaṃsinī |
mohāvartasudustarātigahanā prottuṅgacintātaṭī
tasyāḥ paragatā viśuddhaṃ alaso nandanti yogīśvarāḥ || 3.10 ||
na saṃsārotpannaṃ caritaṃ anupaśyāmi kuśalaṃ
vipākaḥ puṇyānāṃ janayati bhayaṃ me vimṛśataḥ |
mahadbhiḥ puṇyaughaiściraparigṛhītāśca viṣayā
mahānto jāyante vyasanaṃ iva dātuṃ viṣayiṇām || 3.11 ||
avaśyaṃ yātāraścirataraṃ uṣitvāpi viṣayā
viyoge ko bhedastyajati na jano yatsvayaṃ amūn |
vrajantaḥ svātantryādatulaparitāpāya manasaḥ
svayaṃ tyaktā hyete śamasukhaṃ anantaṃ vidadhati || 3.12 ||
brahmajñānavivekanirmaladhiyaḥ kurvantyaho duṣkaraṃ
yanmuñcantyupabhogabhāñjyapi dhanānyekāntato niḥspṛhāḥ |
samprātānna purā na samprati na ca prāptau dṛḍhapratyayān
vāñchāmātraparigrahānapi paraṃ tyaktuṃ na śaktā vayam || 3.13 ||
dhanyānāṃ girikandareṣu vasatāṃ jyotiḥ paraṃ dhyāyatāmānandāśru
jalaṃ pibanti śakunā niḥśaṅkaṃ aṅkeśayāḥ |
asmākaṃ tu manorathoparacitaprāsādavāpītaṭakrīḍā
kānanakelikautukajuṣāṃ āyuḥ paraṃ kṣīyate || 3.14 ||
bhikṣāśataṃ tadapi nīrasaṃ ekabāraṃ
śayyā ca bhūḥ parijano nijadehamātram |
vastraṃ viśīrṇaśatakhaṇḍamayī ca kanthā
hā hā tathāpi viṣayā na parityajanti || 3.15 ||
stanau māṃsagranthī kanakakalaśāvityupamitī
mukhaṃ śleṣmāgāraṃ tadapi ca śaśāṅkena tulitam |
sravanmūtraklinnaṃ karivaraśiraspardhi jaghanaṃ
muhurnindyaṃ rūpaṃ kavijanaviśeṣairgurukṛtam || 3.16 ||
eko rāgiṣu rājate priyatamādehārdhahārī haro
nīrāgeṣu jano vimuktalalanāsaṅgo na yasmātparaḥ |
durvārasmarabāṇapannagaviṣavyābiddhamugdho janaḥ
śeṣaḥ kāmaviḍambitānna viṣayānbhoktuṃ na moktuṃ kṣamaḥ || 3.17 ||
ajānandāhātmyaṃ patatu śalabhastīvradahane
sa mīno'pyajñānādbaḍiśayutaṃ aśnātu piśitam |
vijānanto'pyete vayaṃ iha viyajjālajaṭilān
na muñcāmaḥ kānāṃ ahaha gahano mohamahimā || 3.18 ||
tṛṣā śuṣyatyāsye pibati salilaṃ śītamadhuraṃ
kṣudhārtaḥ śālyannaṃ kavalayati māṃsādikalitam |
pradīpte kāmāgnau sudṛḍhataraṃ āliṅgati vadhūṃ
pratīkāraṃ vyādhaḥ sukhaṃ iti viparyasyati janaḥ || 3.19 ||
tuṅgaṃ veśma sutāḥ satāṃ abhimatāḥ saṅkhyātigāḥ sampadaḥ
kalyāṇī dayitā vayaśca navaṃ ityajñānamūḍho janaḥ |
matvā viśvaṃ anaśvaraṃ niviśate saṃsārakārāgṛhe
sandṛśya kṣaṇabhaṅguraṃ tadakhilaṃ dhanyastu sannyasyati || 3.20 ||
dīnā dīnamukhaiḥ sadaiva śiśukairākṛṣṭajīrṇāmbarā
krośadbhiḥ kṣudhitairnirannavidhurā dṛśyā na cedgehinī |
yācñābhaṅgabhayena gadgadagalatruṭyadvilīnākṣaraṃ
ko dehīti vadetsvadagdhajaṭharasyārthe manasvī pumān || 3.21 ||
abhimatamahāmānagranthiprabhedapaṭīyasī
gurutaraguṇagrāmābhojasphuṭojjvalacandrikā |
vipulavilallajjāvallīvitānakuṭhārikā
jaṭharapiṭharī duspureyaṃ karoti viḍambanam || 3.22 ||
puṇye grāme vane vā mahati sitapaṭacchannapālī kapāliṃ
hyādāya nyāyagarbhadvijahutahutabhugdhūmadhūmropakaṇṭhe |
dvāraṃ dvāraṃ praviṣṭo varaṃ udaradarīpūraṇāya kṣudhārto
mānī prāṇaiḥ sanātho na punaranudinaṃ tulyakulyesu dīnaḥ || 3.23 ||
gaṅgātaraṅgakaṇaśīkaraśītalāni
vidyādharādhyuṣitacāruśilātalāni |
sthānāni kiṃ himavataḥ pralayaṃ gatāni
yatsāvamānaparapiṇḍaratā manuṣyāḥ || 3.24 ||
kiṃ kandāḥ kandarebhyaḥ pralayaṃ upagatā nirjharā vā giribhyaḥ
pradhvastā vā tarubhyaḥ sarasagalabhṛto valkalinyaśca śākhāḥ |
vīkṣyante yanmukhāni prasabhaṃ apagatapraśrayāṇāṃ khalānāṃ
duḥkhāptasvalpavittasmayapavanavaśānartitabhrūlatāni || 3.25 ||
puṇyairmūlaphalaistathā praṇayinīṃ vṛttiṃ kuruṣvādhunā
bhūśayyāṃ navapallavairakṛpaṇairuttiṣṭha yāvo vanam |
kṣudrāṇāṃ avivekamūḍhamanasāṃ yatreśvarāṇāṃ sadā
vittavyādhivikāravihvalagirāṃ nāmāpi na śrūyate || 3.26 ||
phalaṃ svecchālabhyaṃ prativanaṃ akhedaṃ kṣitiruhāṃ
payaḥ sthāne sthāne śiśiramadhuraṃ puṇyasaritām |
mṛdusparśā śayyā sulalitalatāpallavamayī
sahante santāpaṃ tadapi dhanināṃ dvāri kṛpaṇāḥ || 3.27 ||
ye vartante dhanapatipuraḥ prārthanāduḥkhabhājo
ye cālpatvaṃ dadhati viṣayākṣepaparyāptabuddheḥ |
teṣāṃ antaḥsphuritahasitaṃ vāsarāṇi smareyaṃ
dhyānacchede śikharikuharagrāvaśayyāniṣaṇṇaḥ || 3.28 ||
ye santoṣanirantarapramuditasteṣāṃ na bhinnā mudo
ye tvanye dhanalubdhasaṅkaladhiyastesāṃ na tṛṣṇāhatā |
itthaṃ kasya kṛte kutaḥ sa vidhinā kīdṛkpadaṃ sampadāṃ
svātmanyeva samāptahemamahimā merurna me rocate || 3.29 ||
bhikṣāhāraṃ adainyaṃ apratisukhaṃ bhīticchidaṃ sarvato
durmātsaryamadābhimānamathanaṃ duḥkhaughavidhvaṃsanam |
sarvatrānvahaṃ aprayatnasulabhaṃ sādhupriyaṃ pāvanaṃ
śambhoḥ satraṃ avāyaṃ akṣayanidhiṃ śaṃsanti yogīśvarāḥ || 3.30 ||
bhoge rogabhayaṃ kule cyutibhayaṃ vitte nṛpālādbhayaṃ
māne dainyabhayaṃ bale ripubhayaṃ rūpe jarāyā bhayam |
śāstre vādibhayaṃ guṇe khalabhayaṃ kāye kṛtāntādbhayaṃ
sarvaṃ vastu bhayānvitaṃ bhuvi nṛṇāṃ vairāgyamevābhayam || 3.31 ||
ākrāntaṃ maraṇena janma jarasā cātyujjvalaṃ yauvanaṃ
santoṣo dhanalipsayā śamasukhaṃ prauḍhāṅganāvibhramaiḥ |
lokairmatsaribhirguṇā vanabhuvo vyālairnṛpā durjanair
asthairyeṇa vibhūtayo'pyapahatā grastaṃ na kiṃ kena vā || 3.32 ||
ādhivyādhiśatairjanasya vividhairārogyaṃ unmūlyate
lakṣmīryatra patanti tatra vivṛtadvārā iva vyāpadaḥ |
jātaṃ jātaṃ avaśyaṃ āśu vivaśaṃ mṛtyuḥ karotyātmasāt
tatkiṃ tena niraṅkuśena vidhinā yannirmitaṃ susthiram || 3.33 ||
bhogāstuṅgataraṅgabhaṅgataralāḥ prāṇāḥ kṣaṇadhvaṃsinaḥ
stokānyeva dināni yauvanasukhaṃ sphūrtiḥ priyāsu sthitā |
tatsaṃsāraṃ asāraṃ eva nikhilaṃ buddhvā budhā bodhakā
lokānugrahapeśalena manasā yatnaḥ samādhīyatām || 3.34 ||
bhogā meghavitānamadhyavilasatsaudāminīcañcalā
āyurvāyuvighaṭṭitābjapaṭalīlīnāmbuvadbhaṅguram |
līlā yauvanalālasāstanubhṛtāṃ ityākalayya drutaṃ
yoge dhairyasamādhisiddhisulabhe buddhiṃ vidadhvaṃ budhāḥ || 3.35 ||
āyuḥ kallolalolaṃ katipayadivasasthāyinī yauvanaśrīḥ
arthāḥ saṅkalpakalpā ghanasamayataḍidvibhramā bhogapūgāḥ |
kaṇṭhāśleṣopagūḍhaṃ tadapi ca na ciraṃ yatpriyābhiḥ praṇītaṃ
brahmaṇyāsaktacittā bhavata bhavabhayāmbhodhipāraṃ tarītum || 3.36 ||
kṛcchreṇāmedhyamadhye niyamitatanubhiḥ sthīyate garbhavāse
kāntāviśleṣaduḥkhavyatikaraviṣamo yauvane copabhogaḥ |
vāmākṣīṇāṃ avajñāvihasitavasatirvṛddhabhāvo'nyasādhuḥ
saṃsāre re manuṣyā vadata yadi sukhaṃ svalpaṃ apyasti kiñcit || 3.37 ||
vyāghrīva tiṣṭhati jarā paritarjayantī
rogāśca śatrava iva praharanti deham |
āyuḥ parisravanti bhinnaghaṭādivāmbho
lokastathāpyahitaṃ ācaratīti citram || 3.38 ||
bhogā bhaṅguravṛttayo bahuvidhāstaireva cāyaṃ bhavastat
kasyeha kṛte paribhramata re lokāḥ kṛtaṃ ceṣṭataiḥ |
āśāpāśaśatāpaśāntiviśadaṃ cetaḥsamādhīyatāṃ
kāmotpattivaśātsvadhāmani yadi śraddeyaṃ asmadvacaḥ || 3.39 ||
sakhe dhanyāḥ kecittruṭitabhavabandhavyatikarā
vanānte cittāntarviṣaṃ aviṣayāśītviṣagatāḥ |
śaraccandrajyotsnādhavalagaganābhogasubhagāṃ
nayante ye rātriṃ sukṛtacayacintaikaśaraṇāḥ || 3.39.1 ||
brahmendrādimarudgaṇāṃstṛṇakaṇānyatra sthito manyate
yatsvādādvirasā bhavanti vibhavāstrailokyarājyādayaḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eva eka paramo nityodito jṛmbhate
bhoḥ sādho kṣaṇabhaṅgure taditare bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ || 3.40 ||
sā ramyā nagarī mahānsa nṛpatiḥ sāmantacakraṃ ca tat
pārśve tasya ca sā vidagdhapariṣattāścandrabimbānanāḥ |
udvṛttaḥ sa rājaputranivahaste vandinastāḥ kathāḥ
sarvaṃ yasya vaśādagātsmṛtipathaṃ kālāya tasmai namaḥ || 3.41 ||
yatrānekaḥ kvacidapi gṛhe tatra tiṣṭhatyathaiko
yatrāpyekastadanu bahavastatra naiko'pi cānte |
itthaṃ neyau rajanidivasau lolayandvāvivākṣau
kālaḥ kalyo bhuvanaphalake krīḍati prāṇiśāraiḥ || 3.42 ||
ādityasya gatāgatairaharahaḥ saṅkṣīyate jīvitaṃ
vyāpārairbahukāryabhāragurubhiḥ kālo'pi na jñāyate |
dṛṣṭvā janmajarāvipattimaraṇaṃ trāsaśca notpadyate
pītvā mohamayīṃ pramādamadirāṃ unmattabhūtaṃ jagat || 3.43 ||
rātriḥ saiva punaḥ sa eva divaso matvā mudhā jantavo
dhāvantyudyaminastathaiva nibhṛtaprārabdhatattatkriyāḥ |
vyāpāraiḥ punar​uktabhūtaviṣayairitthaṃ vidhenāmunā
saṃsāreṇa kadarthitā vayaṃ aho mohānna lajjāmahe || 3.44 ||
na dhyānaṃ padaṃ īśvarasya vidhivatsaṃsāravicchittaye
svargadvārakapāṭapāṭanapaṭurdharmo'pi nopārjitaḥ |
nārīpīnapayodharoruyugalaṃ svapne'pi nāliṅgitaṃ
mātuḥ kevalaṃ eva yauvanavanacchede kuṭhārā vayam || 3.45 ||
nābhyastā prativādivṛndadamanī vidyā vinītocitā
khaḍgāgraiḥ karikumbhapīṭhadalanairnākaṃ na nītaṃ yaśaḥ |
kāntākaum​alapallavādhararasaḥ pīto na candrodaye
tāruṇyaṃ gataṃ eva niṣphalaṃ aho śūnyālaye dīpavat || 3.46 ||
vidyā nādhigatā kalaṅkarahitā vittaṃ ca nopārjitaṃ
śuśrūṣāpi samāhitena manasā pitrorna sampāditā |
ālolāyatalocanāḥ priyatamāḥ svapne'pi nāliṅgitāḥ
kālo'yaṃ parapiṇḍalolupatayā kākairiva preryate || 3.47 ||
vayaṃ yebhyo jātāściraparigatā eva khalu te
samaṃ yaiḥ saṃvṛddhāḥ smṛtiviṣayatāṃ te'pi gamitāḥ |
idānīṃ ete smaḥ pratidivasaṃ āsannapatanā
gatāstulyāvasthāṃ sikatilanadītīratarubhiḥ || 3.48 ||
āyurvarṣaśataṃ nṛṇāṃ parimitaṃ rātrau tad​ardhaṃ gataṃ
tasyārdhasya parasya cārdhaṃ aparaṃ bālatvavṛddhatvayoḥ |
śeṣaṃ vyādhiviyogaduḥkhasahitaṃ sevādibhirnīyate
jīve vāritaraṅgacañcalatare saukhyaṃ kutaḥ prāṇinām || 3.49 ||
kṣaṇaṃ bālo bhūtvā kṣaṇaṃ api yuvā kāmarasikaḥ
kṣaṇaṃ vittairhīnaḥ kṣaṇaṃ api ca sampūrṇavibhavaḥ |
jarājīrṇairaṅgairnaṭa iva balīmaṇḍitatanūr
naraḥ saṃsārānte viśati yamadhānīyavanikām || 3.50 ||
tvaṃ rājā vayaṃ apyupāsitaguruprajñābhimānonnatāḥ
khyātastvaṃ vibhavairyaśāṃsi kavayo dikṣu pratanvanti naḥ |
itthaṃ mānadhanātidūraṃ ubhayorapyāvayorantaraṃ
yadyasmāsu parāṅmukho'si vayaṃ apyekāntato niḥspṛhā || 3.51 ||
arthānāṃ īśiṣe tvaṃ vayaṃ api ca girāṃ īśmahe yāvadarthaṃ
śūrastvaṃ vādidarpavyupaśamanavidhāvakṣayaṃ pāṭavaṃ naḥ |
sevante tvāṃ dhanāḍhyā matimalahataye māṃ api śrotukāmāḥ |
mayyapyāsthā na te cettvayi mama nitarāṃ eva rājannanāsthā || 3.52 ||
vayaṃ iha parituṣṭā valkalaistvaṃ dukūlaiḥ
sama iha paritoṣo nirviśeṣo viśeṣaḥ |
sa tu bhavatu daridro yasya tṛṣṇā viśālā
manasi ca parituṣṭe ko'rthavānko daridraḥ || 3.53 ||
phalaṃ alaṃ aśanāya svādu pānāya toyaṃ
kṣitirapi śayanārthaṃ vāsase valkalaṃ ca |
navadhanamadhupānabhrāntasarvendriyāṇāṃ
avinayaṃ anumantuṃ notsahe durjanānām || 3.54 ||
aśnīmahi vayaṃ bhikṣāṃ āśāvāso vasīmahi |
śayīmahi mahīpṛṣṭhe kurvīmahi kiṃ īśvaraiḥ || 3.55 ||
na naṭā nā viṭā na gāyakā na ca sabhyetaravādacuñcavaḥ |
nṛpaṃ īkṣituṃ atra ke vayaṃ stanabhārānamitā na yoṣitaḥ || 3.56 ||
vipulahṛdayairīśairetajjagajjanitaṃ purā
vidhṛtaṃ aparairdattaṃ cānyairvijitya tṛṇaṃ yathā |
iha hi bhuvanānyanyairdhīrāścaturdaśa bhuñjate
katipayapurasvāmye puṃsāṃ ka eṣa madajvaraḥ || 3.57 ||
abhuktāyāṃ yasyāṃ kṣaṇaṃ api na yātaṃ nṛpaśatair
bhuvastasyā lābhe ka iva bahumānaḥ kṣitibhṛtām |
tad​aṃśasyāpyaṃśe tad​avayaleśe'pi patayo
viṣāde kartavye vidadhati jaḍāḥ pratyuta mudam || 3.58 ||
mṛtpiṇḍo jalarekhayā valayitaḥ sarvo'pyayaṃ nanvaṇuḥ
svāṃśīkṛtya sa eva saṅgaraśatai rājñāṃ gaṇā bhuñjate |
ye dadyurdadato'thavā kiṃ aparaṃ kṣudrā daridraṃ bhṛśaṃ
dhigdhiktānpuruṣādhamāndhanakaṇānvāñchanti tebhyo'pi ye || 3.59 ||
sa jātaḥ ko'pyāsīnmadanaripuṇā mūrdhni dhavalaṃ
kapālaṃ yasyoccairvinihitaṃ alaṅkāravidhaye |
nṛbhiḥ prāṇatrāṇapravaṇamatibhiḥ kaiścidadhunā
namadbhiḥ kaḥ puṃsāṃ ayaṃ atuladarpajvarabharaḥ || 3.60 ||
pareṣāṃ cetāṃsi pratidivasaṃ ārādhya bahudhā
prasādaṃ kiṃ netuṃ viśasi hṛdaya kleśakalitam |
prasanne tvayyantaḥsavayamuditacintāmaṇigaṇo
viviktaḥ saṅkalpaḥ kiṃ abhilaṣitaṃ puṣyati na te || 3.61 ||
satyāṃ eva trilokīsariti haraśiraścumbinīvacchaṭāyāṃ
sadvṛttiṃ kalpayantyāṃ baṭaviṭapabhavairvalkalaiḥ satphalaiśca |
ko'yaṃ vidvānvipattijvarajanitarujātīvaduḥkhāsikānāṃ
vaktraṃ vīkṣeta duḥsthe yadi hi na vibhṛyātsve kuṭumbe'nukampām || 3.61.1 ||
paribhramasi kiṃ mudhā kvacana citta viśrāmyatāṃ
svayaṃ bhavati yadyathā bhavati tattathā nānyathā |
atītaṃ ananusmarannapi ca bhāvyasaṅkalpayannatarkita
samāgamānubhavāmi bhoganāham || 3.62 ||
etasmādviramendriyārthagahanādāyāsakādāśrayaśreyo
mārgaṃ aśeṣaduḥkhaśamanavyāpāradakṣaṃ kṣaṇāt |
svātmībhāvaṃ upaihi santyaja nijāṃ kallolalolaṃ gatiṃ
mā bhūyo bhaja bhaṅgurāṃ bhavaratiṃ cetaḥ prasīdādhunā || 3.63 ||
mohaṃ mārjaya tāṃ upārjaya ratiṃ candrārdhacūḍāmaṇau
cetaḥ svargataraṅgiṇītaṭabhuvāṃ āsaṅgaṃ aṅgīkuru |
ko vā vīciṣu budbudeṣu ca taḍillekhāsu ca śrīṣu ca
jvālāgreṣu ca pannageṣu saridvegeṣu ca capratyayaḥ || 3.64 ||
cetaścintaya mā ramāṃ sakṛdimāṃ asthāyinīṃ āsthayā
bhūpālabhrukuṭīkuṭīviharaṇavyāpārapaṇyāṅganām |
kanthākañcukinaḥ praviśya bhavanadvārāṇi vārāṇasīrathyā
paṅktiṣu pāṇipātrapatitāṃ bhikṣāṃ apekṣāmahe || 3.65 ||
agre gītaṃ sarasakavayaḥ pārśvayordākṣiṇātyāḥ
paścāllīlāvalayaraṇitaṃ cāmaragrāhiṇīnām |
yadyastyevaṃ kuru bhavarasāsvādane lampaṭatvaṃ
no ceccetaḥ praviśa sahasā nirvikalpe samādhau || 3.66 ||
prāptāḥ śriyaḥ sakalakāmadudhāstataḥ kiṃ
nyastaṃ padaṃ śirasi vidviṣatāṃ tataḥ kim |
sampāditāḥ praṇayino vibhavaistataḥ kiṃ
kalpaṃ sthitāstanubhṛtāṃ tanavastataḥ kim || 3.67 ||
bhaktirbhave maraṇajanmabhayaṃ hṛdisthaṃ
sneho na bandhuṣu na manmathajā vikārāḥ |
saṃsarja doṣarahitā vijayā vanāntā
vairāgyaṃ asti kiṃ itaḥ paramarthanīyam || 3.68 ||
tasmādanantaṃ ajaraṃ paramaṃ vikāsi
tadbrahma cintaya kiṃ ebhirasadvikalpaiḥ |
yasyānuṣaṅgiṇa ime bhuvanādhipatyabhogādayaḥ
kṛpaṇalokamatā bhavanti || 3.69 ||
pātālaṃ āviśasi yāsi nabho vilaṅghya
diṅmaṇḍalaṃ bhramasi mānasa cāpalena |
bhrāntyāpi jātu vimalaṃ kathaṃ ātmanīnaṃ
na brahma saṃsarasi nirvṛtiṃ eṣi yena || 3.70 ||
kiṃ vedaiḥ smṛtibhiḥ purāṇapaṭhanaiḥ śāstrairmahāvistaraiḥ
svargagrāmakuṭīnivāsaphaladaiḥ karmakriyāvibhramaiḥ |
muktvaikaṃ bhavaduḥkhabhāraracanāvidhvaṃsakālānalaṃ
svātmānandapadapraveśakalanaṃ śesairvāṇigvṛttibhiḥ || 3.71 ||
nāyaṃ te samayo rahasyaṃ adhunā nidrāti nātho yadi
sthitvā drakṣyati kupyati prabhuriti dvāreṣu yeṣāṃ vacaḥ |
cetastānapahāya yāhi bhavanaṃ devasya viśveśitur
nirdauvārikanirdayokty​aparuṣaṃ niḥsaum​aśarmapradam || 3.71.1 ||
yato meruḥ śrīmānnipatati yugāntāgnivalitaḥ
samudrāḥ śuṣyanti pracuramakaragrāhanilayāḥ |
dharā gacchatyantaṃ dharaṇidharapādairapi dhṛtā
śarīre kā vārtā karikalabhakarṇāgracapale || 3.72 ||
gātraṃ saṅkucitaṃ gatirvigalitā bhraṣṭā ca dantāvalir
dṛṣṭirnakṣyati vardhate badhiratā vaktraṃ ca lālāyate |
vākyaṃ nādriyate ca bāndhavajano bhāryā na śuśrūṣate
hā kaṣṭaṃ puruṣasya jīrṇavayasaḥ putro'pyamitrāyate || 3.73 ||
varṇaṃ sitaṃ śirasi vīkṣya śiroruhāṇāṃ
sthānaṃ jarāparibhavasya tadā pumāṃsam |
āropitāṃsthiśatakaṃ parihṛtya yānti
caṇḍālakūpaṃ iva dūrataraṃ taruṇyaḥ || 3.74 ||
yāvatsvasthaṃ idaṃ śarīraṃ arujaṃ yāvacca dūre jarā
yāvaccendriyaśaktirapratihatā yāvatkṣayo nāyuṣaḥ |
ātmaśreyasi tāvadeva viduṣā kāryaḥ prayatno mahān
sandīpte bhavane tu kūpakhananaṃ pratyudyamaḥ kīdṛśaḥ || 3.75 ||
tapasyantaḥ santaḥ kiṃ adhinivasāmaḥ suranadīṃ
guṇodārāndārānuta paricarāmaḥ savinayam |
pibāmaḥ śāstraughānutavividhakāvyāmṛtarasān
na vidmaḥ kiṃ kurmaḥ katipayanimeṣāyuṣi jane || 3.76 ||
durārādhyāścāmī turagacalacittāḥ kṣitibhujo
vayaṃ tu sthūlecchāḥ sumahati phale baddhamanasaḥ |
jarā dehaṃ mṛtyurharati dayitaṃ jīvitaṃ idaṃ
sakhe nānyacchreyo jagati viduṣe'nyatra tapasaḥ || 3.77 ||
māne mlāyini khaṇḍite ca vasuni vyarthe prayāte'rthini
kṣīṇe bandhujane gate parijane naṣṭe śanairyauvane |
yuktaṃ kevalaṃ etadeva sudhiyāṃ yajjahnukanyāpayaḥpūtāgrāva
girīndrakandarataṭīkuñje nivāsaḥ kvacit || 3.78 ||
ramyāścandramarīcayastṛṇavatī ramyā vanāntasthalī
ramyaṃ sādhusamāgamāgatasukhaṃ kāvyeṣu ramyāḥ kathāḥ |
kopopāhitabāṣpabindutaralaṃ ramyaṃ priyāyā mukhaṃ
sarvaṃ ramyaṃ anityatāṃ upagate citte na kiñcitpunaḥ || 3.79 ||
ramyaṃ harmyatalaṃ na kiṃ vasataye śravyaṃ na geyādikaṃ
kiṃ vā prāṇasamāsamāgamasukhaṃ naivādhikaprītaye |
kintu bhrāntapataṅgakṣapavanavyāloladīpāṅkuracchāyā
cañcalaṃ ākalayya sakalaṃ santo vanāntaṃ gatāḥ || 3.80 ||
ā saṃsārāttribhuvanaṃ idaṃ cinvatāṃ tāttādṛṅnaivāsmākaṃ
nayanapadavīṃ śrotramārgaṃ gato vā |
yo'yaṃ dhatte viṣayakariṇo gāḍhagūḍhābhimānakṣīvasyāntaḥ
karaṇakariṇaḥ saṃyamālānalīlām || 3.81 ||
yadetatsvacchandaṃ viharaṇaṃ akārpaṇyaṃ aśanaṃ
sahāryaiḥ saṃvāsaḥ śrutaṃ upaśamaikavrataphalam |
mano mandaspandaṃ bahirapi cirasyāpi vimṛśanna
jāne kasyaiṣā pariṇatirudārasya tapasaḥ || 3.82 ||
jīrṇā eva manorathāśca hṛdaye yātaṃ ca tadyauvanaṃ
hantāṅgeṣu guṇāśbandhyaphalatāṃ yātā guṇajñairvinā |
kiṃ yuktaṃ sahasābhyupaiti balavānkālaḥ kṛtānto'kṣamī
hā jñātaṃ madanāntakāṅghriyugalaṃ muktvāsti nānyo gatiḥ || 3.83 ||
maheśvare vā jagatāṃ adhīśvare
janārdane vā jagad​antarātmani |
na vastubhedapratipattirasti me
tathāpi bhaktistaruṇenduśekhare || 3.84 ||
sphuratsphārajyotsnādhavalitatale kvāpi puline
sukhāsīnāḥ śāntadhvantisu rajanīṣu dyusaritaḥ |
bhavābhogodvignāḥ śiva śiva śivetyuccavacasaḥ
kadā yāsyāmo'targatabahulabāṣpākuladaśām || 3.85 ||
mahādevo devaḥ saridapi ca saiṣā surasaridguhā
evāgāraṃ vasanaṃ api tā eva haritaḥ |
suhṛdā kālo'yaṃ vrataṃ idaṃ adainyavrataṃ idaṃ
kiyadvā vakṣyāmo vaṭaviṭapa evāstu dayitā || 3.85.1 ||
vitīrṇe sarvasve taruṇakaruṇāpūrṇahṛdayāḥ
smarantaḥ saṃsāre viguṇapariṇāmāṃ vidhigatim |
vayaṃ puṇyāraṇye pariṇataśaraccandrakiraṇās
triyāmā nesyāmo haracaraṇacintaikaśaraṇāḥ || 3.86 ||
kadā vārāṇasyāṃ amarataṭinīrodhasi vasan
vasānaḥ kaupīnaṃ śirasi nidadhāno'ñjalipuṭam |
aye gaurīnātha tripurahara śambho trinayana
prasīdetyākrośannimiṣaṃ iva neṣyāmi divasān || 3.87 ||
udyāneṣu vicitrabhojanavidhistīvrātitīvraṃ tapaḥ
kaupīnāvaraṇaṃ suvastraṃ amitaṃ bhikṣāṭanaṃ maṇḍanam |
āsannaṃ maraṇaṃ ca maṅgalasamaṃ yasyāṃ samutpadyate
tāṃ kāśīṃ parihṛtya hanta vibudhairanyatra kiṃ sthīyate || 3.87.1 ||
snātvā gāṅgaiḥ payobhiḥ śucikusumaphalairarcayitvā vibho tvā
dhyeye dhyānaṃ niveśya kṣitidharakuharagrāvaparyaṅkamūle |
ātmārāmaḥ phalāśī guruvacanaratastvatprasādātsmarāre
duḥkhaṃ mokṣye kadāhaṃ samakaracaraṇe puṃsi sevāsamuttham || 3.88 ||
ekākī niḥspṛhaḥ śāntaḥ pāṇipātro digambaraḥ |
kadā śambho bhaviṣyāmi karmanirmūlanakṣamaḥ || 3.89 ||
pāṇiṃ pātrayatāṃ nisargaśucinā bhaikṣeṇa santuṣyatāṃ
yatra kvāpi niṣīdatāṃ bahutṛṇaṃ viśvaṃ muhuḥ paśyatām |
atyāge'pi tanorakhaṇḍaparamānandāvabodhaspṛśā
madhvā ko'pi śivaprasādasulabhaḥ sampatsyate yoginām || 3.90 ||
kaupīnaṃ śatakhaṇḍajarjarataraṃ kanthā punastādṛśī
naiścintyaṃ nirapekṣabhaikṣyaṃ aśanaṃ nidrā śmaśāne vane |
svātantryeṇa niraṅkuśaṃ viharaṇaṃ svāntaṃ praśāntaṃ sadā
sthairyaṃ yogamahotsave'pi ca yadi trailokyarājyena kim || 3.91 ||
brahmāṇḍaṃ maṇḍalīmātraṃ kiṃ lobhāya manasvinaḥ |
śapharīsphurtenābdhiḥ kṣubdho na khalu jāyate || 3.92 ||
mātarlakṣmi bhajasva kañcidaparaṃ matkāṅkṣiṇī mā sma bhūr
bhogeṣu spṛhayālavastava vaśe kā niḥspṛhāṇāṃ asi |
sadyaḥ syūtapalāśapatrapuṭikāpātraiḥ pavitrīkṛtair
bhikṣāvastubhireva samprati vayaṃ vṛttiṃ samīhāmahe || 3.93 ||
mahāśayyā pṛthvī vipulaṃ upadhānaṃ bhujalatāṃ
vitānaṃ cākāśaṃ vyajanaṃ anukūlo'yaṃ anilaḥ |
śaraccandro dīpo virativanitāsaṅgamuditaḥ
sukhī śāntaḥ śete muniratanubhūtirnṛpa iva || 3.94 ||
bhikṣāsī janamadhyasaṅgarahitaḥ svāyattaceṣṭaḥ sadā
hānādānaviraktamārganirataḥ kaścittapasvī sthitaḥ |
rathyākīrṇaviśīrṇajīrṇavasanaḥ samprāptakanthāsano
nirmāno nirahaṅkṛtiḥ śamasukhābhogaikabaddhaspṛhaḥ || 3.95 ||
caṇḍālaḥ kiṃ ayaṃ dvijātirathavā śūdro'tha kiṃ tāpasaḥ
kiṃ vā tattvavivekapeśalamatiryogīśvaraḥ ko'pi kim |
ityutpannavikalpajalpamukharairābhāṣyamāṇā janair
na kruddhāḥ pathi naiva tuṣṭamanaso yānti svayaṃ yoginaḥ || 3.96 ||
hiṃsāśūnyaṃ ayatnalabhyaṃ aśanaṃ dhātrā marutkalpitaṃ
vyālānaṃ paśavastṛṇāṅkurabhujastuṣṭāḥ sthalīśāyinaḥ |
saṃsārārṇavalaṅghanakṣamadhiyāṃ vṛttiḥ kṛtā sā nṛṇāṃ
tāṃ anveṣayatāṃ prayānti satataṃ sarvaṃ samāptiṃ guṇāḥ || 3.97 ||
gaṅgātīre himagiriśilābaddhapadmāsanasya
brahmadhyānābhyasanavidhinā yoganidrāṃ gatasya |
kiṃ tairbhāvyaṃ mama sudivasairyatra te nirviśaṅkāḥ
kaṇḍūyante jaraṭhahariṇāḥ svāṅgaṃ aṅge madīye || 3.98 ||
jīrṇāḥ kanthā tataḥ kiṃ sitaṃ amalapaṭaṃ paṭṭasūtraṃ tataḥ kiṃ
ekā bhāryā tataḥ kiṃ hayakarisugaṇairāvṛto vā tataḥ kim |
bhaktaṃ bhuktaṃ tataḥ kiṃ kadaśanaṃ athavā vāsarānte tataḥ kiṃ
vyaktajyotirna vāntarmathitabhavabhayaṃ vaibhavaṃ vā tataḥ kim || 3.98.1 ||
pāṇiḥ pātraṃ pavitraṃ bhramaṇaparigataṃ bhaikṣyaṃ akṣayyaṃ annaṃ
vistīrṇaṃ vastraṃ āśādaśakaṃ acapalaṃ talpaṃ asvalpaṃ urvīm |
yeṣāṃ niḥsaṅgatāṅgīkaraṇapariṇatasvāntasantoṣiṇaste
dhanyāḥ sannyastadainyavyatikaranikarāḥ karma nirmūlayanti || 3.99 ||
trailokyādhipatitvaṃ eva virasaṃ yasminmahāśāsane
tallabdhvāsanavastramānaghaṭane bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eka eva paramo nityoditā jṛmbhane
yatsvādādvirasā bhavanti visayāstrailokyarājyādayaḥ || 3.99.1 ||
mātarmedini tāta māruti sakhe tejaḥ subandho jala
bhrātarvyaum​a nibaddha eṣa bhavatāṃ antyaḥ praṇāmāñjaliḥ |
yuṣmatsaṅgavaśopajātasukṛtasphārasphurannirmalajñānāpāsta
samastamohamahimā līne parabrahmaṇi || 3.100 ||
śayyā śailaśilāgṛhaṃ giriguhā vastraṃ taruṇāṃ tvacaḥ
sāraṅgāḥ suhṛdo nanu kṣitiruhāṃ vṛttiḥ phalaiḥ kaum​alaiḥ |
yesāṃ nirjharaṃ ambupānaṃ ucitaṃ ratyai tu vidyāṅganā
manye te parameśvarāḥ śirasi yari baddho na sevāñjaliḥ || 3.101 ||
dhairyaṃ yasya pitā kṣamā ca jananī śāntiściraṃ gehinī
satyaṃ mitraṃ idaṃ dayā ca bhaginī bhrātā manaḥsaṃyamaḥ |
śayyā bhūmitalaṃ diśo'pi vasanaṃ jñānāmṛtaṃ bhojanaṃ
hyete yasya kuṭumbino vada sakhe kasmādbhayaṃ yoginaḥ || 3.102 ||
aho vā hāre vā balavati ripau vā suhṛdi vā
maṇau vā loṣṭhe vā kusumaśayane vā dṛṣadi vā |
tṛṇe vā straiṇe vā mama samadṛśo yānti divasāḥ
kvacitpuṇyāraṇye śiva śiva śiveti pralapataḥ || 3.103 ||