📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
భర్తృహరేః శతక త్రిశతి - శృఙ్గార శతకమ్
Bhartrihareh Shataka Trishati - Shringara Shatakam
Shatakam Bhartrihari Telugu
శమ్భుస్వయమ్భుహరయో హరిణేక్షణానాం
యేనాక్రియన్త సతతం గృహకుమ్భదాసాః ।
వాచాం అగోచరచరిత్రవిచిత్రితాయ
తస్మై నమో భగవతే మకరధ్వజాయ ॥ 2.1 ॥
స్మితేన భావేన చ లజ్జయా భియా
పరాణ్ముఖైరర్ధకటాక్షవీక్షణైః ।
వచోభిరీర్ష్యాకలహేన లీలయా
సమస్తభావైః ఖలు బన్ధనం స్త్రియః ॥ 2.2 ॥
భ్రూచాతుర్యాత్కుష్చితాక్షాః కటాక్షాః
స్నిగ్ధా వాచో లజ్జితాన్తాశ్చ హాసాః ।
లీలామన్దం ప్రస్థితం చ స్థితం చ
స్త్రీణాం ఏతద్భూషణం చాయుధం చ ॥ 2.3 ॥
క్వచిత్సభ్రూభఙ్గైః క్వచిదపి చ లజ్జాపరిగతైః
క్వచిద్భూరిత్రస్తైః క్వచిదపి చ లీలావిలలితైః ।
కుమారీణాం ఏతైర్మదనసుభగైర్నేత్రవలితైః
స్ఫురన్నీలాబ్జానాం ప్రకరపరికీర్ణా ఇవ దిశః ॥ 2.4 ॥
వక్త్రం చన్ద్రవికాసి పఙ్కజపరీహాసక్షమే లోచనే
వర్ణః స్వర్ణం అపాకరిష్ణురలినీజిష్ణుః కచానాం చయః ।
బక్షోజావిభకుమ్భవిభ్రమహరౌ గుర్వీ నితమ్బస్థలీ
వాచాం హారి చ మార్దవం యువతీషు స్వాభావికం మణ్డనమ్ ॥ 2.5 ॥
స్మితకిఞ్చిన్ముగ్ధం సరలతరలో దృష్టివిభవః
పరిస్పన్దో వాచాం అభినవవిలాసోక్తిసరసః ।
గతానాం ఆరమ్భః కిసలయితలీలాపరికరః
స్పృశన్త్యాస్తారుణ్యం కిం ఇవ న హి రమ్యం మృగదృశః ॥ 2.6 ॥
ద్రష్టవ్యేషు కిం ఉత్తమం మృగదృశః ప్రేమప్రసన్నం ముఖం
ఘ్రాతవేష్వపి కిం తద్​ఆస్యపవనః శ్రవ్యేషు కిం తద్వచః ।
కిం స్వాద్యేషు తద్​ఓష్ఠపల్లవరసః స్పృశ్యేషు కిం తద్వపుర్ధ్యేయం
కిం నవయౌవనే సహృదయైః సర్వత్ర తద్విభ్రమాః ॥ 2.7 ॥
ఏతాశ్చలద్వలయసంహతిమేఖలోత్థఝఙ్కార
నూపురపరాజితరాజహంస్యః ।
కుర్వన్తి కస్య న మనో వివశం తరుణ్యో
విత్రస్తముగ్ధహరిణీసదృశైః కటాక్షైః ॥ 2.8 ॥
కుఙ్కుమపఙ్కకలఙ్కితదేహా
గౌరపయోధరకమ్పితహారా ।
నూపురహంసరణత్పద్మా
కం న వశీకురుతే భువి రామా ॥ 2.9 ॥
నూనం హి తే కవివరా విపరీతవాచో
యే నిత్యం ఆహురబలా ఇతి కామినీస్తాః ।
యాభిర్విలోలితరతారకదృష్టిపాతైః
శక్రాదయోఽపి విజితాస్త్వబలాః కథం తాః ॥ 2.10 ॥
నూనం ఆజ్ఞాకరస్తస్యాః సుభ్రువో మకరధ్వజః ।
యతస్తన్నేత్రసఞ్చారసూచితేషు ప్రవర్తతే ॥ 2.11 ॥
కేశాః సంయమినః శ్రుతేరపి పరం పారం గతే లోచనే
అన్తర్వక్త్రం అపి స్వభావశుచిభీః కీర్ణం ద్విజానాం గణైః ।
ముక్తానాం సతతాధివాసరుచిరౌ వక్షోజకుమ్భావిమావిత్థం
తన్వి వపుః ప్రశాన్తం అపి తేరాగం కరోత్యేవ నః ॥ 2.12 ॥
ముగ్ధే ధానుష్కతా కేయం అపూర్వా త్వయి దృశ్యతే ।
యయా విధ్యసి చేతాంసి గుణైరేవ న సాయకైః ॥ 2.13 ॥
సతి ప్రదీపే సత్యగ్నౌ సత్సు తారారవీన్దుషు ।
వినా మే మృగశావాక్ష్యా తమోభూతం ఇదం జగత్ ॥ 2.14 ॥
ఉద్వృత్తః స్తనభార ఏష తరలే నేత్రే చలే భ్రూలతే
రాగాధిష్ఠితం ఓష్ఠపల్లవం ఇదం కుర్వన్తు నామ వ్యథామ్ ।
సౌభాగ్యాక్షరమాలికేవ లిఖితా పుష్పాయుధేన స్వయం
మధ్యస్థాపి కరోతి తాపం అధికం రోమావలిః కేన సా ॥ 2.15 ॥
ముఖేన చన్ద్రకాన్తేన మహానీలైః శిరోరుహైః ।
కరాభ్యాం పద్మరాగాభ్యాం రేజే రత్నమయీవ సా ॥ 2.16 ॥
గురుణా స్తనభారేణ ముఖచన్ద్రేణ భాస్వతా ।
శనైశ్చరాభ్యాం పాదాభ్యాం రేజే గ్రహమయీవ సా ॥ 2.17 ॥
తస్యాః స్తనౌ యది ఘనౌ జఘనం చ హారి
వక్త్రం చ చారు తవ చిత్త కిం ఆకులత్వమ్ ।
పుణ్యం కురుష్వ యది తేషు తవాస్తి వాఞ్ఛా
పుణ్యైర్వినా న హి భవన్తి సమీహితార్థాః ॥ 2.18 ॥
ఇమే తారుణ్యశ్రీనవపరిమలాః ప్రౌఢసురతప్రతాప
ప్రారమ్భాః స్మరవిజయదానప్రతిభువః ।
చిరం చేతశ్చోరా అభినవవికారైకగురవో
విలాసవ్యాపారాః కిం అపి విజయన్తే మృగదృశామ్ ॥ 2.19 ॥
ప్రణయమధురాః ప్రేమోద్గారా రసాశ్రయతాం గతాః
ఫణితిమధురా ముగ్ధప్రాయాః ప్రకాశితసమ్మదాః ।
ప్రకృతిసుభగా విస్రమ్భార్ద్రాః స్మరోదయదాయినీ
రహసి కిం అపి స్వైరాలాపా హరన్తి మృగీదృశామ్ ॥ 2.20 ॥
విశ్రమ్య విశ్రమ్య వనద్రుమాణాం
ఛాయాసు తన్వీ విచచార కాచిత్ ।
స్తనోత్తరీయేణ కరోద్ధృతేన
నివారయన్తీ శశినో మయూఖాన్ ॥ 2.21 ॥
అదర్శనే దర్శనమాత్రకామా
దృష్ట్వా పరిష్వఙ్గసుఖైకలోలా ।
ఆలిఙ్గితాయాం పునరాయతాక్ష్యామాశాస్మహే
విగ్రహయోరభేదమ్ ॥ 2.22 ॥
మాలతీ శిరసి జృమ్భణం ముఖే
చన్దనం వపుషి కుఙ్కుమావిలమ్ ।
వక్షసి ప్రియతమా మదాలసా
స్వర్గ ఏష పరిశిష్ట ఆగమః ॥ 2.23 ॥
ప్రాఙ్మాం ఏతి మనాగనాగతరసం జాతాభిలాషాం తతః
సవ్రీడం తదను శ్లథోద్యమం అథ ప్రధ్వస్తధైర్యం పునః ।
ప్రేమార్ద్రం స్పృహణీయనిర్భరరహః క్రీడాప్రగల్భం తతో
నిఃసఙ్గాఙ్గవికర్షణాధికసుఖరమ్యం కులస్త్రీరతమ్ ॥ 2.24 ॥
ఉరసి నిపతితానాం స్రస్తధమ్మిల్లకానాం
ముకులితనయనానాం కిఞ్చిద్​ఉన్మీలితానామ్ ।
ఉపరి సురతఖేదస్విన్నగణ్డస్థలానామధర
మధు వధూనాం భాగ్యవన్తః పిబన్తి ॥ 2.25 ॥
ఆమీలితనయనానాం యః
సురతరసోఽను సంవిదం భాతి ।
మిథురైర్మిథోఽవధారితమవితథమ్
ఇదం ఏవ కామనిర్బర్హణమ్ ॥ 2.26 ॥
ఇదం అనుచితం అక్రమశ్చ పుంసాం
యదిహ జరాస్వపి మన్మథా వికారాః ।
తదపి చ న కృతం నితమ్బినీనాం
స్తనపతనావధి జీవితం రతం వా ॥ 2.27 ॥
రాజస్తృష్ణామ్బురాశేర్న హి జగతి గతః కశ్చిదేవావసానం
కో వార్థోఽర్థైః ప్రభూతైః స్వవపుషి గలితే యౌవనే సానురాగే ।
గచ్ఛామః సద్మ యావద్వికసితనయనేన్దీవరాలోకినీనామాక్రమ్యాక్రమ్య
రూపం ఝటితి న జరయా లుప్యతే ప్రేయసీనామ్ ॥ 2.28 ॥
రాగస్యాగారం ఏకం నరకశతమహాదుఃఖసమ్ప్రాప్తిహేతుర్మోహస్యోత్పత్తి
బీజం జలధరపటలం జ్ఞానతారాధిపస్య ।
కన్దర్పస్యైకమిత్రం ప్రకటితవివిధస్పష్టదోషప్రబన్ధం
లోకేఽస్మిన్న హ్యర్థవ్రజకులభవనయౌవనాదన్యదస్తి ॥ 2.29 ॥
శృఙ్గారద్రుమనీరదే ప్రసృమరక్రీడారసస్రోతసి
ప్రద్యుమ్నప్రియబాన్ధవే చతురవాఙ్ముక్తాఫలోదన్వతి ।
తన్వీనేత్రచకోరపావనవిధౌ సౌభాగ్యలక్ష్మీనిధౌ
ధన్యః కోఽపి న విక్రియాం కలయతి ప్రాప్తే నవే యౌవనే ॥ 2.30 ॥
సంసారేఽస్మిన్నసారే కునృపతిభవనద్వారసేవాకలఙ్కవ్యాసఙ్గ
వ్యస్తధైర్యం కథం అమలధియో మానసం సంవిదధ్యుః ।
యద్యేతాః ప్రోద్యద్​ఇన్దుద్యుతినిచయభృతో న స్యురమ్భోజనేత్రాః
ప్రేఙ్ఖత్కాఞ్చీకలాపాః స్తనభరవినమన్మధ్యభాజస్తరుణ్యః ॥ 2.31 ॥
సిద్ధాధ్యాసితకన్దరే హరవృషస్కన్ధావరుగ్ణద్రుమే
గఙ్గాధౌతశిలాతలే హిమవతః స్థానే స్థితే శ్రేయసి ।
కః కుర్వీత శిరః ప్రణామమలినం మ్లానం మనస్వీ జనో
యద్విత్రస్తకురఙ్గశావనయనా న స్యుః స్మరాస్త్రం స్త్రియః ॥ 2.32 ॥
సంసార తవ పర్యన్తపదవీ న దవీయసీ ।
అన్తరా దుస్తరా న స్యుర్యది తే మదిరేక్షణామ్ ॥ 2.33 ॥
దిశ వనహరిణీభ్యో వంశకాణ్డచ్ఛవీనాం
కవలం ఉపలకోటిచ్ఛిన్నమూలం కుశానామ్ ।
శకయువతికపోలాపాణ్డుతామ్బూలవల్లీదలమ్
అరుణనఖాగ్రైః పాటితం వా వధూభ్యః ॥ 2.34 ॥
అసారాః సర్వే తే విరతివిరసాః పాపవిషయా
జుగుప్స్యన్తాం యద్వా నను సకలదోషాస్పదం ఇతి ।
తథాప్యేతద్భూమౌ నహి పరహితాత్పుణ్యం అధికం
న చాస్మిన్సంసారే కువలయదృశో రమ్యం అపరమ్ ॥ 2.35 ॥
ఏతత్కామఫలో లోకే యద్ద్వయోరేకచిత్తతా ।
అన్యచిత్తకృతే కామే శవయోరివ సఙ్గమః ॥ 2.35.1 ॥
మాత్సర్యం ఉత్సార్య విచార్య కార్యమార్యాః
సమర్యాదం ఇదం వదన్తు ।
సేవ్యా నితమ్బాః కిం ఉ భూధరాణామత
స్మరస్మేరవిలాసినీనామ్ ॥ 2.36 ॥
సంసారే స్వప్నసారే పరిణతితరలే ద్వే గతీ పణ్డితానాం
తత్త్వజ్ఞానామృతామ్భఃప్లవలలితధియాం యాతు కాలః కథఞ్చిత్ ।
నో చేన్ముగ్ధాఙ్గనానాం స్తనజఘనఘనాభోగసమ్భోగినీనాం
స్థూలోపస్థస్థలీషు స్థగితకరతలస్పర్శలీలోద్యమానామ్ ॥ 2.37 ॥
ఆవాసః క్రియతాం గఙ్గే పాపహారిణి వారిణి ।
స్తనద్వయే తరుణ్యా వా మనోహారిణి హారిణి ॥ 2.38 ॥
కిం ఇహ బహుభిరుక్తైర్యుక్తిశూన్యైః ప్రలాపైర్ద్వయమ్
ఇహ పురుషాణాం సర్వదా సేవనీయమ్ ।
అభినవమదలీలాలాలసం సున్దరీణాం
స్తనభరపరిఖిన్నం యౌవనం వా వనం వా ॥ 2.39 ॥
సత్యం జనా వచ్మి న పక్షపాతాల్
లోకేషు సప్తస్వపి తథ్యం ఏతత్ ।
నాన్యన్మనోహారి నితమ్బినీభ్యో
దుఃఖైకహేతుర్న చ కశ్చిదన్యః ॥ 2.40 ॥
కాన్తేత్యుత్పలలోచనేతి విపులశ్రోణీభరేత్యున్నమత్పీనోత్తుఙ్గ
పయోధరేతి సముఖామ్భోజేతి సుభ్రూరితి ।
దృష్ట్వా మాద్యతి మోదతేఽభిరమతే ప్రస్తౌతి విద్వానపి
ప్రత్యక్షాశుచిభస్త్రికాం స్త్రియం అహో మోహస్య దుశ్చేష్టితమ్ ॥ 2.41 ॥
స్మృతా భవతి తాపాయ దృష్టా చోన్మాదకారిణీ ।
స్పృష్టా భవతి మోహాయ సా నామ దయితా కథమ్ ॥ 2.42 ॥
తావదేవామృతమయీ యావల్లోచనగోచరా ।
చక్షుష్పథాదతీతా తు విషాదప్యతిరిచ్యతే ॥ 2.43 ॥
నామృతం న విషం కిఞ్చిదేతాం ముక్త్వా నితమ్బినీమ్ ।
సైవామృతలతా రక్తా విరక్తా విషవల్లరీ ॥ 2.44 ॥
ఆవర్తః సంశయానాం అవినయభువనం పట్టణం సాహసానాం
దోషాణాం సన్నిధానం కపటశతమయం క్షేత్రం అప్రత్యయానామ్ ।
స్వర్గద్వారస్య విఘ్నో నరకపురముఖ సర్వమాయాకరణ్డం
స్త్రీయన్త్రం కేన సృష్టం విషం అమృతమయం ప్రాణిలోకస్య పాశః ॥ 2.45 ॥
నో సత్యేన మృగాఙ్క ఏష వదనీభూతో న చేన్దీవరద్వన్ద్వం
లోచనతాం గత న కనకైరప్యఙ్గయష్టిః కృతా ।
కిన్త్వేవం కవిభిః ప్రతారితమనాస్తత్త్వం విజానన్నపి
త్వఙ్మాంసాస్థిమయం వపుర్మృగదృశాం మన్దో జనః సేవతే ॥ 2.46 ॥
లీలావతీనాం సహజా విలాసాస్త
ఏవ మూఢస్య హృది స్ఫురన్తి ।
రాగో నలిన్యా హి నిసర్గసిద్ధస్తత్ర
భ్రమ్త్యేవ వృథా షడ్​అఙ్ఘ్రిః ॥ 2.47 ॥
సమ్మోహయన్తి మదయన్తి విడమ్బయన్తి
నిర్భర్త్స్యన్తి రమయన్తి విషాదయన్తి ।
ఏతాః ప్రవిశ్య సదయం హృదయం నరాణాం
కిం నామ వామనయనా న సమాచరన్తి ॥ 2.47.1 ॥
యదేతత్పూర్ణేన్దుద్యుతిహరం ఉదారాకృతి పరం
ముఖాబ్జం తన్వఙ్గ్యాః కిల వసతి యత్రాధరమధు ।
ఇదం తత్కిం పాకద్రుమఫలం ఇదానీం అతిరసవ్యతీతేఽస్మిన్
కాలే విషం ఇవ భవిష్య్త్యసుఖదమ్ ॥ 2.48 ॥
ఉన్మీలత్త్రివలీతరఙ్గనిలయా ప్రోత్తుఙ్గపీనస్తనద్వన్ద్వేనోద్గత
చక్రవాకయుగలా వక్త్రామ్బుజోద్భాసినీ ।
కాన్తాకారధరా నదీయం అభితః క్రూరాత్ర నాపేక్షతే
సంసారార్ణవమజ్జనం యది తదా దూరేణ సన్త్యజ్యతామ్ ॥ 2.49 ॥
జల్పన్తి సార్ధం అన్యేన పశ్యన్త్యన్యం సవిభ్రమాః ।
హృద్గతం చిన్తయన్త్యన్యం ప్రియః కో నామ యోషితామ్ ॥ 2.50 ॥
మధు తిష్ఠతి వాచి యోషితాం హృది హాలాహలం ఏవ కేవలమ్ ।
అత​ఏవ నిపీయతేఽధరో హృదయం ముష్టిభిరేవ తాడ్యతే ॥ 2.51 ॥
అపసర సఖే దూరాదస్మాత్కటాక్షవిషానలాత్
ప్రకృతివిషమాద్యోషిత్సర్పాద్విలాసఫణాభృతః ।
ఇతరఫణినా దష్టః శక్యశ్చికిత్సితుం ఔషధైశ్చతుర్
వనితాభోగిగ్రస్తం హి మన్త్రిణః ॥ 2.52 ॥
విస్తారితం మకరకేతనధీవరేణ
స్త్రీసఞ్జ్ఞితం బడిశం అత్ర భవామ్బురాశౌ ।
యేనాచిరాత్తద్​అధరామిషలోలమర్త్య
మత్స్యాన్వికృష్య విపచత్యనురాగవహ్నౌ ॥ 2.53 ॥
కామినీకాయకాన్తారే కుచపర్వతదుర్గమే ।
మా సఞ్చర మనః పాన్థ తత్రాస్తే స్మరతస్కరః ॥ 2.54 ॥
వ్యాడీర్ఘేణ చలేన వక్త్రగతినా తేజస్వినా భోగినా
నీలాబ్జద్యుతినాహినా పరం అహం దృష్టో న తచ్చక్షుషా ।
దృష్టే సన్తి చికిత్సకా దిశి దిశి ప్రాయేణ ధనార్థినో
ముగ్ధాక్షక్షణవీక్షితస్య న హి మే వైద్యో న చాప్యౌషధమ్ ॥ 2.55 ॥
ఇహ హి మధురగీతం నృత్యం ఏతద్రసోఽయం
స్ఫురతి పరిమలోఽసౌ స్పర్శ ఏష స్తనానామ్ ।
ఇతి హతపరమార్థైరిన్ద్రియైర్భ్రామ్యమాణః
స్వహితకరణధూర్తైః పఞ్చభిర్వఞ్చితోఽస్మి ॥ 2.56 ॥
న గమ్యో మన్త్రాణాం న చ భవతి భైషజ్యవిషయో
న చాపి ప్రధ్వంసం వ్రజతి వివిధైః శాన్తికశతైః ।
భ్రమావేశాదఙ్గే కం అపి విదధద్భఙ్గం అసకృత్
స్మరాపస్మారోఽయం భ్రమయతి దృశం ఘూర్ణయతి చ ॥ 2.57 ॥
జాత్య్​అన్ధాయ చ దుర్ముఖాయ చ జరాజీర్ణా ఖిలాఙ్గాయ చ
గ్రామీణాయ చ దుష్కులాయ చ గలత్కుష్ఠాభిభూతాయ చ ।
యచ్ఛన్తీషు మనోహరం నిజవపులక్ష్మీలవశ్రద్ధయా
పణ్యస్త్రీషు వివేకకల్పలతికాశస్త్రీషు రాజ్యేత కః ॥ 2.58 ॥
వేశ్యాసౌ మదనజ్వాలా
రూపేఽన్ధనవివర్ధితా ।
కామిభిర్యత్ర హూయన్తే
యౌవనాని ధనాని చ ॥ 2.59 ॥
కశ్చుమ్బతి కులపురుషో వేశ్యాధరపల్లవం మనోజ్ఞం అపి ।
చారభటచోరచేటకనటవిటనిష్ఠీవనశరావమ్ ॥ 2.60 ॥
ధన్యాస్త ఏవ ధవలాయతలోచనానాం
తారుణ్యదర్పఘనపీనపయోధరాణామ్ ।
క్షామోదరోపరి లసత్త్రివలీలతానాం
దృష్ట్వాకృతిం వికృతిం ఏతి మనో న యేషామ్ ॥ 2.61 ॥
బాలే లీలాముకులితం అమీ మన్థరా దృష్టిపాతాః
కిం క్షిప్యన్తే విరమవిరమ వ్యర్థ ఏష శ్రమస్తే ।
సమ్ప్రత్యన్యే వయం ఉపరతం బాల్యం ఆస్థా వనాన్తే
క్షీణో మోహస్తృణం ఇవ జగజ్జాలం ఆలోకయామః ॥ 2.62 ॥
ఇయం బాలా మాం ప్రత్యనవరతం ఇన్దీవరదలప్రభా
చీరం చక్షుః క్షిపతి కిం అభిప్రేతం అనయా ।
గతో మోహోఽస్మాకం స్మరశబరబాణవ్యతికరజ్వర
జ్వాలా శాన్తా తదపి న వరాకీ విరమతి ॥ 2.63 ॥
కిం కన్దర్ప కరం కదర్థయసి రే కోదణ్డటఙ్కారితం
రే రే కోకిల కోమలం కలరవం కిం వా వృథా జల్పసి ।
ముగ్ధే స్నిగ్ధవిదగ్ధచారుమధురైర్లోలైః కటాక్షైరలం
చేతశ్చుమ్బితచన్ద్రచూడచరణధ్యానామృతం వర్తతే ॥ 2.64 ॥
విరహేఽపి సఙ్గమః ఖలు
పరస్పరం సఙ్గతం మనో యేషామ్ ।
హృదయం అపి విఘట్టితం చేత్
సఙ్గీ విరహం విశేషయతి ॥ 2.65 ॥
కిం గతేన యది సా న జీవతి
ప్రాణితి ప్రియతమా తథాపి కిమ్ ।
ఇత్యుదీక్ష్య నవమేఘమాలికాం
న ప్రయాతి పథికః స్వమన్దిరమ్ ॥ 2.66 ॥
విరమత బుధా యోషిత్సఙ్గాత్సుఖాత్క్షణభఙ్గురాత్
కురుత కరుణామైత్రీప్రజ్ఞావధూజనసఙ్గమమ్ ।
న ఖలు నరకే హారాక్రాన్తం ఘనస్తనమణ్డలం
శరణం అథవా శ్రోణీబిమ్బం రణన్మణిమేఖలమ్ ॥ 2.67 ॥
యదా యోగాభ్యాసవ్యసనకృశయోరాత్మమనసోరవిచ్ఛిన్నా
మైత్రీ స్ఫురతి కృతినస్తస్య కిం ఉ తైః ।
ప్రియాణాం ఆలాపైరధరమధుభిర్వక్త్రవిధుభిః
సనిశ్వాసామోదైః సకుచకలశాశ్లేషసురతైః ॥ 2.68 ॥
యదాసీదజ్ఞానం స్మరతిమిరసఞ్చారజనితం
తదా దృష్టనారీమయం ఇదం అశేషం జగదితి ।
ఇదానీం అస్మాకం పటుతరవివేకాఞ్జనజుషాం
సమీభూతా దృష్టిస్త్రిభువనం అపి బ్రహ్మ మనుతే ॥ 2.69 ॥
తావదేవ కృతినాం అపి స్ఫురత్యేష
నిర్మలవివేకదీపకః ।
యావదేవ న కురఙ్గచక్షుషాం
తాడ్యతే చటులలోచనాఞ్చలైః ॥ 2.70 ॥
వచసి భవతి సఙ్గత్యాగం ఉద్దిశ్య వార్తా
శ్రుతిముఖరముఖానాం కేవలం పణ్డితానామ్ ।
జఘనం అరుణరత్నగ్రన్థికాఞ్చీకలాపం
కువలయనయనానాం కో విహాతుం సమర్థః ॥ 2.71 ॥
స్వపరప్రతారకోఽసౌ
నిన్దతి యోఽలీకపణ్డితో యువతీః ।
యస్మాత్తపసోఽపి ఫలం
స్వర్గః స్వర్గేఽపి చాప్సరసః ॥ 2.72 ॥
మత్తేభకుమ్భదలనే భువి సన్తి ధీరాః
కేచిత్ప్రచణ్డమృగరాజవధేఽపి దక్షాః ।
కిన్తు బ్రవీమి బలినాం పురతః ప్రసహ్య
కన్దర్పదర్పదలనే విరలా మనుష్యాః ॥ 2.73 ॥
సన్మార్గే తావదాస్తే ప్రభవతి చ నరస్తావదేవేన్ద్రియాణాం
లజ్జాం తావద్విధత్తే వినయం అపి సమాలమ్బతే తావదేవ ।
భ్రూచాపాకృష్టముక్తాః శ్రవణపథగతా నీలపక్ష్మాణ ఏతే
యావల్లీలావతీనాం హృది న ధృతిముషో దృష్టిబాణాః పతన్తి ॥ 2.74 ॥
ఉన్మత్తప్రేమసంరమ్భాద్
ఆరభన్తే యద్​అఙ్గనాః ।
తత్ర ప్రత్యూహం ఆధాతుం
బ్రహ్మాపి ఖలు కాతరః ॥ 2.75 ॥
తావన్మహత్త్వం పాణ్డిత్యం
కులీనత్వం వివేకితా ।
యావజ్జ్వలతి నాఙ్గేషు
హతః పఞ్చేషుపావకః ॥ 2.76 ॥
శాస్త్రజ్ఞోఽపి ప్రథితవినయోఽప్యాత్మబోధోఽపి బాఢం
సంసారేఽస్మిన్భవతి విరలో భాజనం సద్గతీనామ్ ।
యేనైతస్మిన్నిరయనగరద్వారం ఉద్ఘాటయన్తీ
వామాక్షీణాం భవతి కుటిలా భ్రూలతా కుఞ్చికేవ ॥ 2.77 ॥
కృశః కాణః ఖఞ్జః శ్రవణరహితః పుచ్ఛవికలో
వ్రణీ పూయక్లిన్నః కృమికులశతైరావృతతనుః ।
క్షుధా క్షామో జీర్ణః పిఠరకకపాలార్పితగలః
శునీం అన్వేతి శ్వా హతం అపి చ హన్త్యేవ మదనః ॥ 2.78 ॥
స్త్రీముద్రాం కుసుమాయుధస్య జయినీం సర్వార్థసమ్పత్కరీం
యే మూఢాః ప్రవిహాయ యాన్తి కుధియో మిథ్యాఫలాన్వేషిణః ।
తే తేనైవ నిహత్య నిర్దయతరం నగ్నీకృతా ముణ్డితాః
కేచిత్పఞ్చశిఖీకృతాశ్చ జటిలాః కాపాలికాశ్చాపరే ॥ 2.79 ॥
విశ్వామిత్రపరాశరప్రభృతయో వాతామ్బుపర్ణాశనాస్తేఽపి
స్త్రీముఖపఙ్కజం సులలితం దృష్ట్వైవ మోహం గతాః ।
శాల్యన్నం సఘృతం పయోదధియుతం యే భుఞ్జతే మానవాస్తేషామ్
ఇన్ద్రియనిగ్రహో యది భవేద్విన్ధ్యః ప్లవేత్సాగరే ॥ 2.80 ॥
పరిమలభృతో వాతాః శాఖా నవాఙ్కురకోటయో
మధురవిరుతోత్కణ్ఠా వాచః ప్రియాః పికపక్షిణామ్ ।
విరలసురతస్వేదోద్గారా వధూవదనేన్దవః
ప్రసరతి మధౌ రాత్ర్యాం జాతో న కస్య గుణోదయః ॥ 2.81 ॥
మధురయం మధురైరపి కోకిలా
కలరవైర్మలయస్య చ వాయుభిః ।
విరహిణః ప్రహిణస్తి శరీరిణో
విపది హన్త సుధాపి విషాయతే ॥ 2.82 ॥
ఆవాసః కిలకిఞ్చితస్య దయితాపార్శ్వే విలాసాలసాః
కర్ణే కోకిలకామినీకలరవః స్మేరో లతామణ్డపః ।
గోష్ఠీ సత్కవిభిః సమం కతిపయైర్ముగ్ధాః సుధాంశోః కరాః
కేషాఞ్చిత్సుఖయన్తి చాత్ర హృదయం చైత్రే విచిత్రాః క్షపాః ॥ 2.83 ॥
పాన్థ స్త్రీవిరహానలాహుతికలాం ఆతన్వతీ మఞ్జరీమాకన్దేషు
పికాఙ్గనాభిరధునా సోత్కణ్ఠం ఆలోక్యతే ।
అప్యేతే నవపాటలాపరిమలప్రాగ్భారపాటచ్చరా
వాన్తిక్లాన్తివితానతానవకృతః శ్రీఖణ్డశైలానిలాః ॥ 2.84 ॥
ప్రథితః ప్రణయవతీనాం
తావత్పదం ఆతనోతు హృది మానః ।
భవతి న యావచ్చన్దనతరు
సురభిర్మలయపవమానః ॥ 2.85 ॥
సహకారకుసుమకేసరనికర
భరామోదమూర్చ్ఛితదిగ్​అన్తే ।
మధురమధురవిధురమధుపే
మధౌ భవేత్కస్య నోత్కణ్ఠా ॥ 2.86 ॥
అచ్ఛాచ్ఛచన్దనరసార్ద్రతరా మృగాక్ష్యో
ధారాగృహాణి కుసుమాని చ కౌముదీ చ ।
మన్దో మరుత్సుమనసః శుచి హర్మ్యపృష్ఠం
గ్రీష్మే మదం చ మదనం చ వివర్ధయన్తి ॥ 2.87 ॥
స్రజో హృద్యామోదా వ్యజనపవనశ్చన్ద్రకిరణాః
పరాగః కాసారో మలయజరజః శీధు విశదమ్ ।
శుచిః సౌధోత్సఙ్గః ప్రతను వసనం పఙ్కజదృశో
నిదాఘఋతావేతద్విలసతి లభన్తే సుకృతినః ॥ 2.88 ॥
సుధాశుభ్రం ధామ స్ఫురద్​అమలరశ్మిః శశధరః
ప్రియావక్త్రామ్భోజం మలయజరజశ్చాతిసురభిః ।
స్రజో హృద్యామోదాస్తదిదం అఖిలం రాగిణి జనే
కరోత్యన్తః క్షోభం న తు విషయసంసర్గవిముఖే ॥ 2.89 ॥
తరుణీవేషోద్దీపితకామా
వికసజ్జాతీపుష్పసుగన్ధిః ।
ఉన్నతపీనపయోధరభారా
ప్రావృట్తనుతే కస్య న హర్షమ్ ॥ 2.90 ॥
వియద్​ఉపచితమేఘం భూమయః కన్దలిన్యో
నవకుటజకదమ్బామోదినో గన్ధవాహాః ।
శిఖికులకలకేకారావరమ్యా వనాన్తాః
సుఖినం అసుఖినం వా సర్వం ఉత్కణ్ఠయన్తి ॥ 2.91 ॥
ఉపరి ఘనం ఘనపటలం
తిర్యగ్గిరయోఽపి నర్తితమయూరాః ।
క్షితిరపి కన్దలధవలా
దృష్టిం పథికః క్వ పాతయతి ॥ 2.92 ॥
ఇతో విద్యుద్వల్లీవిలసితం ఇతః కేతకితరోః
స్ఫురన్గన్ధః ప్రోద్యజ్జలదనినదస్ఫూర్జితం ఇతః ।
ఇతః కేకిక్రీడాకలకలరవః పక్ష్మలదృశాం
కథం యాస్యన్త్యేతే విరహదివసాః సమ్భృతరసాః ॥ 2.93 ॥
అసూచిసఞ్చారే తమసి నభసి ప్రౌఢజలదధ్వనిప్రయే
తస్మిన్ పతతి దృశదాం నీరనిచయే ।
ఇదం సౌదామిన్యాః కనకకమనీయం విలసితం
ముదం చ గ్లానిం చ ప్రథయతి పథిష్వేవ సుదృశామ్ ॥ 2.94 ॥
ఆసారేణ న హర్మ్యతః ప్రియతమైర్యాతుం బహిః శక్యతే
శీతోత్కమ్పనిమిత్తం ఆయతదృశా గాఢం సమాలిఙ్గ్యతే ।
జాతాః శీకరశీతలాశ్చ మరుతోరత్యన్తఖేదచ్ఛిదో
ధన్యానాం బత దుర్దినం సుదినతాం యాతి ప్రియాసఙ్గమే ॥ 2.95 ॥
అర్ధం సుప్త్వా నిశాయాః సరభససురతాయాససన్నశ్లథాఙ్గప్రోద్భూతాసహ్య
తృష్ణో మధుమదనిరతో హర్మ్యపృష్ఠే వివిక్తే ।
సమ్భోగక్లాన్తకాన్తాశిథిలభుజలతావర్జితం కర్కరీతో
జ్యోత్స్నాభిన్నాచ్ఛధారం పిబతి న సలిలం శారదం మన్దపుణ్యః ॥ 2.96 ॥
హేమన్తే దధిదుగ్ధసర్పిరశనా మాఞ్జిష్ఠవాసోభృతః
కాశ్మీరద్రవసాన్ద్రదిగ్ధవపుషశ్ఛిన్నా విచిత్రై రతైః ।
వృత్తోరుస్తనకామినోజనకృతాశ్లేషా గృహాభ్యన్తరే
తామ్బూలీదలపూగపూరితముఖా ధన్యాః సుఖం శేరతే ॥ 2.97 ॥
ప్రదుయత్ప్రౌఢప్రియఙ్గుద్యుతిభృతి వికసత్కున్దమాద్యద్ద్విరేఫే
కాలే ప్రాలేయవాతప్రచలవిలసితోదారమన్దారధామ్ని ।
యేషాం నో కణ్ఠలగ్నా క్షణం అపి తుహినక్షోదదక్షా మృగాక్షీ
తేసాం ఆయామయామా యమసదనసమా యామినీ యాతి యూనామ్ ॥ 2.98 ॥
చుమ్బన్తో గణ్డభిత్తీరలకవతి ముఖే సీత్కృతాన్యాదధానా
వక్షఃసూత్కఞ్చుకేషు స్తనభరపులకోద్భేదం ఆపాదయన్తః ।
ఊరూనాకమ్పయన్తః పృథుజఘనతటాత్స్రంసయన్తోఽంశుకాని
వ్యక్తం కాన్తాజనానాం విటచరితభృతః శైశిరా వాన్తి వాతాః ॥ 2.99 ॥
కేశానాకులయన్దృశో ముకులయన్వాసో బలాదాక్షిపన్నాతన్వన్
పులకోద్గమం ప్రకటయన్నావేగకమ్పం శనైః ।
బారం బారం ఉదారసీత్కృతకృతో దన్తచ్ఛదాన్పీడయన్
ప్రాయః శైశిర ఏష సమ్ప్రతి మరుత్కాన్తాసు కాన్తాయతే ॥ 2.100 ॥
యద్యస్య నాస్తి రుచిరం తస్మింస్తస్య స్పృహా మనోజ్ఞేఽపి ।
రమణీయేఽపి సుధాంశౌ న మనఃకామః సరోజిన్యాః ॥ 2.101 ॥
వైరాగ్యే సఞ్చరత్యేకో నీతౌ భ్రమతి చాపరః ।
శృఙ్గారే రమతే కశ్చిద్భువి భేదాః పరస్పరమ్ ॥ 2.102 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śambhusvayambhuharayo hariṇekṣaṇānāṃ
yenākriyanta satataṃ gṛhakumbhadāsāḥ |
vācāṃ agocaracaritravicitritāya
tasmai namo bhagavate makaradhvajāya || 2.1 ||
smitena bhāvena ca lajjayā bhiyā
parāṇmukhairardhakaṭākṣavīkṣaṇaiḥ |
vacobhirīrṣyākalahena līlayā
samastabhāvaiḥ khalu bandhanaṃ striyaḥ || 2.2 ||
bhrūcāturyātkuṣcitākṣāḥ kaṭākṣāḥ
snigdhā vāco lajjitāntāśca hāsāḥ |
līlāmandaṃ prasthitaṃ ca sthitaṃ ca
strīṇāṃ etadbhūṣaṇaṃ cāyudhaṃ ca || 2.3 ||
kvacitsabhrūbhaṅgaiḥ kvacidapi ca lajjāparigataiḥ
kvacidbhūritrastaiḥ kvacidapi ca līlāvilalitaiḥ |
kumārīṇāṃ etairmadanasubhagairnetravalitaiḥ
sphurannīlābjānāṃ prakaraparikīrṇā iva diśaḥ || 2.4 ||
vaktraṃ candravikāsi paṅkajaparīhāsakṣame locane
varṇaḥ svarṇaṃ apākariṣṇuralinījiṣṇuḥ kacānāṃ cayaḥ |
bakṣojāvibhakumbhavibhramaharau gurvī nitambasthalī
vācāṃ hāri ca mārdavaṃ yuvatīṣu svābhāvikaṃ maṇḍanam || 2.5 ||
smitakiñcinmugdhaṃ saralataralo dṛṣṭivibhavaḥ
parispando vācāṃ abhinavavilāsoktisarasaḥ |
gatānāṃ ārambhaḥ kisalayitalīlāparikaraḥ
spṛśantyāstāruṇyaṃ kiṃ iva na hi ramyaṃ mṛgadṛśaḥ || 2.6 ||
draṣṭavyeṣu kiṃ uttamaṃ mṛgadṛśaḥ premaprasannaṃ mukhaṃ
ghrātaveṣvapi kiṃ tad​āsyapavanaḥ śravyeṣu kiṃ tadvacaḥ |
kiṃ svādyeṣu tad​oṣṭhapallavarasaḥ spṛśyeṣu kiṃ tadvapurdhyeyaṃ
kiṃ navayauvane sahṛdayaiḥ sarvatra tadvibhramāḥ || 2.7 ||
etāścaladvalayasaṃhatimekhalotthajhaṅkāra
nūpuraparājitarājahaṃsyaḥ |
kurvanti kasya na mano vivaśaṃ taruṇyo
vitrastamugdhahariṇīsadṛśaiḥ kaṭākṣaiḥ || 2.8 ||
kuṅkumapaṅkakalaṅkitadehā
gaurapayodharakampitahārā |
nūpurahaṃsaraṇatpadmā
kaṃ na vaśīkurute bhuvi rāmā || 2.9 ||
nūnaṃ hi te kavivarā viparītavāco
ye nityaṃ āhurabalā iti kāminīstāḥ |
yābhirvilolitaratārakadṛṣṭipātaiḥ
śakrādayo'pi vijitāstvabalāḥ kathaṃ tāḥ || 2.10 ||
nūnaṃ ājñākarastasyāḥ subhruvo makaradhvajaḥ |
yatastannetrasañcārasūciteṣu pravartate || 2.11 ||
keśāḥ saṃyaminaḥ śruterapi paraṃ pāraṃ gate locane
antarvaktraṃ api svabhāvaśucibhīḥ kīrṇaṃ dvijānāṃ gaṇaiḥ |
muktānāṃ satatādhivāsarucirau vakṣojakumbhāvimāvitthaṃ
tanvi vapuḥ praśāntaṃ api terāgaṃ karotyeva naḥ || 2.12 ||
mugdhe dhānuṣkatā keyaṃ apūrvā tvayi dṛśyate |
yayā vidhyasi cetāṃsi guṇaireva na sāyakaiḥ || 2.13 ||
sati pradīpe satyagnau satsu tārāravīnduṣu |
vinā me mṛgaśāvākṣyā tamobhūtaṃ idaṃ jagat || 2.14 ||
udvṛttaḥ stanabhāra eṣa tarale netre cale bhrūlate
rāgādhiṣṭhitaṃ oṣṭhapallavaṃ idaṃ kurvantu nāma vyathām |
saubhāgyākṣaramālikeva likhitā puṣpāyudhena svayaṃ
madhyasthāpi karoti tāpaṃ adhikaṃ romāvaliḥ kena sā || 2.15 ||
mukhena candrakāntena mahānīlaiḥ śiroruhaiḥ |
karābhyāṃ padmarāgābhyāṃ reje ratnamayīva sā || 2.16 ||
guruṇā stanabhāreṇa mukhacandreṇa bhāsvatā |
śanaiścarābhyāṃ pādābhyāṃ reje grahamayīva sā || 2.17 ||
tasyāḥ stanau yadi ghanau jaghanaṃ ca hāri
vaktraṃ ca cāru tava citta kiṃ ākulatvam |
puṇyaṃ kuruṣva yadi teṣu tavāsti vāñchā
puṇyairvinā na hi bhavanti samīhitārthāḥ || 2.18 ||
ime tāruṇyaśrīnavaparimalāḥ prauḍhasuratapratāpa
prārambhāḥ smaravijayadānapratibhuvaḥ |
ciraṃ cetaścorā abhinavavikāraikaguravo
vilāsavyāpārāḥ kiṃ api vijayante mṛgadṛśām || 2.19 ||
praṇayamadhurāḥ premodgārā rasāśrayatāṃ gatāḥ
phaṇitimadhurā mugdhaprāyāḥ prakāśitasammadāḥ |
prakṛtisubhagā visrambhārdrāḥ smarodayadāyinī
rahasi kiṃ api svairālāpā haranti mṛgīdṛśām || 2.20 ||
viśramya viśramya vanadrumāṇāṃ
chāyāsu tanvī vicacāra kācit |
stanottarīyeṇa karoddhṛtena
nivārayantī śaśino mayūkhān || 2.21 ||
adarśane darśanamātrakāmā
dṛṣṭvā pariṣvaṅgasukhaikalolā |
āliṅgitāyāṃ punarāyatākṣyāmāśāsmahe
vigrahayorabhedam || 2.22 ||
mālatī śirasi jṛmbhaṇaṃ mukhe
candanaṃ vapuṣi kuṅkumāvilam |
vakṣasi priyatamā madālasā
svarga eṣa pariśiṣṭa āgamaḥ || 2.23 ||
prāṅmāṃ eti manāganāgatarasaṃ jātābhilāṣāṃ tataḥ
savrīḍaṃ tadanu ślathodyamaṃ atha pradhvastadhairyaṃ punaḥ |
premārdraṃ spṛhaṇīyanirbhararahaḥ krīḍāpragalbhaṃ tato
niḥsaṅgāṅgavikarṣaṇādhikasukharamyaṃ kulastrīratam || 2.24 ||
urasi nipatitānāṃ srastadhammillakānāṃ
mukulitanayanānāṃ kiñcid​unmīlitānām |
upari suratakhedasvinnagaṇḍasthalānāmadhara
madhu vadhūnāṃ bhāgyavantaḥ pibanti || 2.25 ||
āmīlitanayanānāṃ yaḥ
surataraso'nu saṃvidaṃ bhāti |
mithurairmitho'vadhāritamavitatham
idaṃ eva kāmanirbarhaṇam || 2.26 ||
idaṃ anucitaṃ akramaśca puṃsāṃ
yadiha jarāsvapi manmathā vikārāḥ |
tadapi ca na kṛtaṃ nitambinīnāṃ
stanapatanāvadhi jīvitaṃ rataṃ vā || 2.27 ||
rājastṛṣṇāmburāśerna hi jagati gataḥ kaścidevāvasānaṃ
ko vārtho'rthaiḥ prabhūtaiḥ svavapuṣi galite yauvane sānurāge |
gacchāmaḥ sadma yāvadvikasitanayanendīvarālokinīnāmākramyākramya
rūpaṃ jhaṭiti na jarayā lupyate preyasīnām || 2.28 ||
rāgasyāgāraṃ ekaṃ narakaśatamahāduḥkhasamprāptiheturmohasyotpatti
bījaṃ jaladharapaṭalaṃ jñānatārādhipasya |
kandarpasyaikamitraṃ prakaṭitavividhaspaṣṭadoṣaprabandhaṃ
loke'sminna hyarthavrajakulabhavanayauvanādanyadasti || 2.29 ||
śṛṅgāradrumanīrade prasṛmarakrīḍārasasrotasi
pradyumnapriyabāndhave caturavāṅmuktāphalodanvati |
tanvīnetracakorapāvanavidhau saubhāgyalakṣmīnidhau
dhanyaḥ ko'pi na vikriyāṃ kalayati prāpte nave yauvane || 2.30 ||
saṃsāre'sminnasāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅga
vyastadhairyaṃ kathaṃ amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ |
yadyetāḥ prodyad​indudyutinicayabhṛto na syurambhojanetrāḥ
preṅkhatkāñcīkalāpāḥ stanabharavinamanmadhyabhājastaruṇyaḥ || 2.31 ||
siddhādhyāsitakandare haravṛṣaskandhāvarugṇadrume
gaṅgādhautaśilātale himavataḥ sthāne sthite śreyasi |
kaḥ kurvīta śiraḥ praṇāmamalinaṃ mlānaṃ manasvī jano
yadvitrastakuraṅgaśāvanayanā na syuḥ smarāstraṃ striyaḥ || 2.32 ||
saṃsāra tava paryantapadavī na davīyasī |
antarā dustarā na syuryadi te madirekṣaṇām || 2.33 ||
diśa vanahariṇībhyo vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ
kavalaṃ upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām |
śakayuvatikapolāpāṇḍutāmbūlavallīdalam
aruṇanakhāgraiḥ pāṭitaṃ vā vadhūbhyaḥ || 2.34 ||
asārāḥ sarve te virativirasāḥ pāpaviṣayā
jugupsyantāṃ yadvā nanu sakaladoṣāspadaṃ iti |
tathāpyetadbhūmau nahi parahitātpuṇyaṃ adhikaṃ
na cāsminsaṃsāre kuvalayadṛśo ramyaṃ aparam || 2.35 ||
etatkāmaphalo loke yaddvayorekacittatā |
anyacittakṛte kāme śavayoriva saṅgamaḥ || 2.35.1 ||
mātsaryaṃ utsārya vicārya kāryamāryāḥ
samaryādaṃ idaṃ vadantu |
sevyā nitambāḥ kiṃ u bhūdharāṇāmata
smarasmeravilāsinīnām || 2.36 ||
saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathañcit |
no cenmugdhāṅganānāṃ stanajaghanaghanābhogasambhoginīnāṃ
sthūlopasthasthalīṣu sthagitakaratalasparśalīlodyamānām || 2.37 ||
āvāsaḥ kriyatāṃ gaṅge pāpahāriṇi vāriṇi |
stanadvaye taruṇyā vā manohāriṇi hāriṇi || 2.38 ||
kiṃ iha bahubhiruktairyuktiśūnyaiḥ pralāpairdvayam
iha puruṣāṇāṃ sarvadā sevanīyam |
abhinavamadalīlālālasaṃ sundarīṇāṃ
stanabharaparikhinnaṃ yauvanaṃ vā vanaṃ vā || 2.39 ||
satyaṃ janā vacmi na pakṣapātāl
lokeṣu saptasvapi tathyaṃ etat |
nānyanmanohāri nitambinībhyo
duḥkhaikaheturna ca kaścidanyaḥ || 2.40 ||
kāntetyutpalalocaneti vipulaśroṇībharetyunnamatpīnottuṅga
payodhareti samukhāmbhojeti subhrūriti |
dṛṣṭvā mādyati modate'bhiramate prastauti vidvānapi
pratyakṣāśucibhastrikāṃ striyaṃ aho mohasya duśceṣṭitam || 2.41 ||
smṛtā bhavati tāpāya dṛṣṭā conmādakāriṇī |
spṛṣṭā bhavati mohāya sā nāma dayitā katham || 2.42 ||
tāvadevāmṛtamayī yāvallocanagocarā |
cakṣuṣpathādatītā tu viṣādapyatiricyate || 2.43 ||
nāmṛtaṃ na viṣaṃ kiñcidetāṃ muktvā nitambinīm |
saivāmṛtalatā raktā viraktā viṣavallarī || 2.44 ||
āvartaḥ saṃśayānāṃ avinayabhuvanaṃ paṭṭaṇaṃ sāhasānāṃ
doṣāṇāṃ sannidhānaṃ kapaṭaśatamayaṃ kṣetraṃ apratyayānām |
svargadvārasya vighno narakapuramukha sarvamāyākaraṇḍaṃ
strīyantraṃ kena sṛṣṭaṃ viṣaṃ amṛtamayaṃ prāṇilokasya pāśaḥ || 2.45 ||
no satyena mṛgāṅka eṣa vadanībhūto na cendīvaradvandvaṃ
locanatāṃ gata na kanakairapyaṅgayaṣṭiḥ kṛtā |
kintvevaṃ kavibhiḥ pratāritamanāstattvaṃ vijānannapi
tvaṅmāṃsāsthimayaṃ vapurmṛgadṛśāṃ mando janaḥ sevate || 2.46 ||
līlāvatīnāṃ sahajā vilāsāsta
eva mūḍhasya hṛdi sphuranti |
rāgo nalinyā hi nisargasiddhastatra
bhramtyeva vṛthā ṣaḍ​aṅghriḥ || 2.47 ||
sammohayanti madayanti viḍambayanti
nirbhartsyanti ramayanti viṣādayanti |
etāḥ praviśya sadayaṃ hṛdayaṃ narāṇāṃ
kiṃ nāma vāmanayanā na samācaranti || 2.47.1 ||
yadetatpūrṇendudyutiharaṃ udārākṛti paraṃ
mukhābjaṃ tanvaṅgyāḥ kila vasati yatrādharamadhu |
idaṃ tatkiṃ pākadrumaphalaṃ idānīṃ atirasavyatīte'smin
kāle viṣaṃ iva bhaviṣytyasukhadam || 2.48 ||
unmīlattrivalītaraṅganilayā prottuṅgapīnastanadvandvenodgata
cakravākayugalā vaktrāmbujodbhāsinī |
kāntākāradharā nadīyaṃ abhitaḥ krūrātra nāpekṣate
saṃsārārṇavamajjanaṃ yadi tadā dūreṇa santyajyatām || 2.49 ||
jalpanti sārdhaṃ anyena paśyantyanyaṃ savibhramāḥ |
hṛdgataṃ cintayantyanyaṃ priyaḥ ko nāma yoṣitām || 2.50 ||
madhu tiṣṭhati vāci yoṣitāṃ hṛdi hālāhalaṃ eva kevalam |
ata​eva nipīyate'dharo hṛdayaṃ muṣṭibhireva tāḍyate || 2.51 ||
apasara sakhe dūrādasmātkaṭākṣaviṣānalāt
prakṛtiviṣamādyoṣitsarpādvilāsaphaṇābhṛtaḥ |
itaraphaṇinā daṣṭaḥ śakyaścikitsituṃ auṣadhaiścatur
vanitābhogigrastaṃ hi mantriṇaḥ || 2.52 ||
vistāritaṃ makaraketanadhīvareṇa
strīsañjñitaṃ baḍiśaṃ atra bhavāmburāśau |
yenācirāttad​adharāmiṣalolamartya
matsyānvikṛṣya vipacatyanurāgavahnau || 2.53 ||
kāminīkāyakāntāre kucaparvatadurgame |
mā sañcara manaḥ pāntha tatrāste smarataskaraḥ || 2.54 ||
vyāḍīrgheṇa calena vaktragatinā tejasvinā bhoginā
nīlābjadyutināhinā paraṃ ahaṃ dṛṣṭo na taccakṣuṣā |
dṛṣṭe santi cikitsakā diśi diśi prāyeṇa dhanārthino
mugdhākṣakṣaṇavīkṣitasya na hi me vaidyo na cāpyauṣadham || 2.55 ||
iha hi madhuragītaṃ nṛtyaṃ etadraso'yaṃ
sphurati parimalo'sau sparśa eṣa stanānām |
iti hataparamārthairindriyairbhrāmyamāṇaḥ
svahitakaraṇadhūrtaiḥ pañcabhirvañcito'smi || 2.56 ||
na gamyo mantrāṇāṃ na ca bhavati bhaiṣajyaviṣayo
na cāpi pradhvaṃsaṃ vrajati vividhaiḥ śāntikaśataiḥ |
bhramāveśādaṅge kaṃ api vidadhadbhaṅgaṃ asakṛt
smarāpasmāro'yaṃ bhramayati dṛśaṃ ghūrṇayati ca || 2.57 ||
jāty​andhāya ca durmukhāya ca jarājīrṇā khilāṅgāya ca
grāmīṇāya ca duṣkulāya ca galatkuṣṭhābhibhūtāya ca |
yacchantīṣu manoharaṃ nijavapulakṣmīlavaśraddhayā
paṇyastrīṣu vivekakalpalatikāśastrīṣu rājyeta kaḥ || 2.58 ||
veśyāsau madanajvālā
rūpe'ndhanavivardhitā |
kāmibhiryatra hūyante
yauvanāni dhanāni ca || 2.59 ||
kaścumbati kulapuruṣo veśyādharapallavaṃ manojñaṃ api |
cārabhaṭacoraceṭakanaṭaviṭaniṣṭhīvanaśarāvam || 2.60 ||
dhanyāsta eva dhavalāyatalocanānāṃ
tāruṇyadarpaghanapīnapayodharāṇām |
kṣāmodaropari lasattrivalīlatānāṃ
dṛṣṭvākṛtiṃ vikṛtiṃ eti mano na yeṣām || 2.61 ||
bāle līlāmukulitaṃ amī mantharā dṛṣṭipātāḥ
kiṃ kṣipyante viramavirama vyartha eṣa śramaste |
sampratyanye vayaṃ uparataṃ bālyaṃ āsthā vanānte
kṣīṇo mohastṛṇaṃ iva jagajjālaṃ ālokayāmaḥ || 2.62 ||
iyaṃ bālā māṃ pratyanavarataṃ indīvaradalaprabhā
cīraṃ cakṣuḥ kṣipati kiṃ abhipretaṃ anayā |
gato moho'smākaṃ smaraśabarabāṇavyatikarajvara
jvālā śāntā tadapi na varākī viramati || 2.63 ||
kiṃ kandarpa karaṃ kadarthayasi re kodaṇḍaṭaṅkāritaṃ
re re kokila komalaṃ kalaravaṃ kiṃ vā vṛthā jalpasi |
mugdhe snigdhavidagdhacārumadhurairlolaiḥ kaṭākṣairalaṃ
cetaścumbitacandracūḍacaraṇadhyānāmṛtaṃ vartate || 2.64 ||
virahe'pi saṅgamaḥ khalu
parasparaṃ saṅgataṃ mano yeṣām |
hṛdayaṃ api vighaṭṭitaṃ cet
saṅgī virahaṃ viśeṣayati || 2.65 ||
kiṃ gatena yadi sā na jīvati
prāṇiti priyatamā tathāpi kim |
ityudīkṣya navameghamālikāṃ
na prayāti pathikaḥ svamandiram || 2.66 ||
viramata budhā yoṣitsaṅgātsukhātkṣaṇabhaṅgurāt
kuruta karuṇāmaitrīprajñāvadhūjanasaṅgamam |
na khalu narake hārākrāntaṃ ghanastanamaṇḍalaṃ
śaraṇaṃ athavā śroṇībimbaṃ raṇanmaṇimekhalam || 2.67 ||
yadā yogābhyāsavyasanakṛśayorātmamanasoravicchinnā
maitrī sphurati kṛtinastasya kiṃ u taiḥ |
priyāṇāṃ ālāpairadharamadhubhirvaktravidhubhiḥ
saniśvāsāmodaiḥ sakucakalaśāśleṣasurataiḥ || 2.68 ||
yadāsīdajñānaṃ smaratimirasañcārajanitaṃ
tadā dṛṣṭanārīmayaṃ idaṃ aśeṣaṃ jagaditi |
idānīṃ asmākaṃ paṭutaravivekāñjanajuṣāṃ
samībhūtā dṛṣṭistribhuvanaṃ api brahma manute || 2.69 ||
tāvadeva kṛtināṃ api sphuratyeṣa
nirmalavivekadīpakaḥ |
yāvadeva na kuraṅgacakṣuṣāṃ
tāḍyate caṭulalocanāñcalaiḥ || 2.70 ||
vacasi bhavati saṅgatyāgaṃ uddiśya vārtā
śrutimukharamukhānāṃ kevalaṃ paṇḍitānām |
jaghanaṃ aruṇaratnagranthikāñcīkalāpaṃ
kuvalayanayanānāṃ ko vihātuṃ samarthaḥ || 2.71 ||
svaparapratārako'sau
nindati yo'līkapaṇḍito yuvatīḥ |
yasmāttapaso'pi phalaṃ
svargaḥ svarge'pi cāpsarasaḥ || 2.72 ||
mattebhakumbhadalane bhuvi santi dhīrāḥ
kecitpracaṇḍamṛgarājavadhe'pi dakṣāḥ |
kintu bravīmi balināṃ purataḥ prasahya
kandarpadarpadalane viralā manuṣyāḥ || 2.73 ||
sanmārge tāvadāste prabhavati ca narastāvadevendriyāṇāṃ
lajjāṃ tāvadvidhatte vinayaṃ api samālambate tāvadeva |
bhrūcāpākṛṣṭamuktāḥ śravaṇapathagatā nīlapakṣmāṇa ete
yāvallīlāvatīnāṃ hṛdi na dhṛtimuṣo dṛṣṭibāṇāḥ patanti || 2.74 ||
unmattapremasaṃrambhād
ārabhante yad​aṅganāḥ |
tatra pratyūhaṃ ādhātuṃ
brahmāpi khalu kātaraḥ || 2.75 ||
tāvanmahattvaṃ pāṇḍityaṃ
kulīnatvaṃ vivekitā |
yāvajjvalati nāṅgeṣu
hataḥ pañceṣupāvakaḥ || 2.76 ||
śāstrajño'pi prathitavinayo'pyātmabodho'pi bāḍhaṃ
saṃsāre'sminbhavati viralo bhājanaṃ sadgatīnām |
yenaitasminnirayanagaradvāraṃ udghāṭayantī
vāmākṣīṇāṃ bhavati kuṭilā bhrūlatā kuñcikeva || 2.77 ||
kṛśaḥ kāṇaḥ khañjaḥ śravaṇarahitaḥ pucchavikalo
vraṇī pūyaklinnaḥ kṛmikulaśatairāvṛtatanuḥ |
kṣudhā kṣāmo jīrṇaḥ piṭharakakapālārpitagalaḥ
śunīṃ anveti śvā hataṃ api ca hantyeva madanaḥ || 2.78 ||
strīmudrāṃ kusumāyudhasya jayinīṃ sarvārthasampatkarīṃ
ye mūḍhāḥ pravihāya yānti kudhiyo mithyāphalānveṣiṇaḥ |
te tenaiva nihatya nirdayataraṃ nagnīkṛtā muṇḍitāḥ
kecitpañcaśikhīkṛtāśca jaṭilāḥ kāpālikāścāpare || 2.79 ||
viśvāmitraparāśaraprabhṛtayo vātāmbuparṇāśanāste'pi
strīmukhapaṅkajaṃ sulalitaṃ dṛṣṭvaiva mohaṃ gatāḥ |
śālyannaṃ saghṛtaṃ payodadhiyutaṃ ye bhuñjate mānavāsteṣām
indriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare || 2.80 ||
parimalabhṛto vātāḥ śākhā navāṅkurakoṭayo
madhuravirutotkaṇṭhā vācaḥ priyāḥ pikapakṣiṇām |
viralasuratasvedodgārā vadhūvadanendavaḥ
prasarati madhau rātryāṃ jāto na kasya guṇodayaḥ || 2.81 ||
madhurayaṃ madhurairapi kokilā
kalaravairmalayasya ca vāyubhiḥ |
virahiṇaḥ prahiṇasti śarīriṇo
vipadi hanta sudhāpi viṣāyate || 2.82 ||
āvāsaḥ kilakiñcitasya dayitāpārśve vilāsālasāḥ
karṇe kokilakāminīkalaravaḥ smero latāmaṇḍapaḥ |
goṣṭhī satkavibhiḥ samaṃ katipayairmugdhāḥ sudhāṃśoḥ karāḥ
keṣāñcitsukhayanti cātra hṛdayaṃ caitre vicitrāḥ kṣapāḥ || 2.83 ||
pāntha strīvirahānalāhutikalāṃ ātanvatī mañjarīmākandeṣu
pikāṅganābhiradhunā sotkaṇṭhaṃ ālokyate |
apyete navapāṭalāparimalaprāgbhārapāṭaccarā
vāntiklāntivitānatānavakṛtaḥ śrīkhaṇḍaśailānilāḥ || 2.84 ||
prathitaḥ praṇayavatīnāṃ
tāvatpadaṃ ātanotu hṛdi mānaḥ |
bhavati na yāvaccandanataru
surabhirmalayapavamānaḥ || 2.85 ||
sahakārakusumakesaranikara
bharāmodamūrcchitadig​ante |
madhuramadhuravidhuramadhupe
madhau bhavetkasya notkaṇṭhā || 2.86 ||
acchācchacandanarasārdratarā mṛgākṣyo
dhārāgṛhāṇi kusumāni ca kaumudī ca |
mando marutsumanasaḥ śuci harmyapṛṣṭhaṃ
grīṣme madaṃ ca madanaṃ ca vivardhayanti || 2.87 ||
srajo hṛdyāmodā vyajanapavanaścandrakiraṇāḥ
parāgaḥ kāsāro malayajarajaḥ śīdhu viśadam |
śuciḥ saudhotsaṅgaḥ pratanu vasanaṃ paṅkajadṛśo
nidāghaṛtāvetadvilasati labhante sukṛtinaḥ || 2.88 ||
sudhāśubhraṃ dhāma sphurad​amalaraśmiḥ śaśadharaḥ
priyāvaktrāmbhojaṃ malayajarajaścātisurabhiḥ |
srajo hṛdyāmodāstadidaṃ akhilaṃ rāgiṇi jane
karotyantaḥ kṣobhaṃ na tu viṣayasaṃsargavimukhe || 2.89 ||
taruṇīveṣoddīpitakāmā
vikasajjātīpuṣpasugandhiḥ |
unnatapīnapayodharabhārā
prāvṛṭtanute kasya na harṣam || 2.90 ||
viyad​upacitameghaṃ bhūmayaḥ kandalinyo
navakuṭajakadambāmodino gandhavāhāḥ |
śikhikulakalakekārāvaramyā vanāntāḥ
sukhinaṃ asukhinaṃ vā sarvaṃ utkaṇṭhayanti || 2.91 ||
upari ghanaṃ ghanapaṭalaṃ
tiryaggirayo'pi nartitamayūrāḥ |
kṣitirapi kandaladhavalā
dṛṣṭiṃ pathikaḥ kva pātayati || 2.92 ||
ito vidyudvallīvilasitaṃ itaḥ ketakitaroḥ
sphurangandhaḥ prodyajjaladaninadasphūrjitaṃ itaḥ |
itaḥ kekikrīḍākalakalaravaḥ pakṣmaladṛśāṃ
kathaṃ yāsyantyete virahadivasāḥ sambhṛtarasāḥ || 2.93 ||
asūcisañcāre tamasi nabhasi prauḍhajaladadhvanipraye
tasmin patati dṛśadāṃ nīranicaye |
idaṃ saudāminyāḥ kanakakamanīyaṃ vilasitaṃ
mudaṃ ca glāniṃ ca prathayati pathiṣveva sudṛśām || 2.94 ||
āsāreṇa na harmyataḥ priyatamairyātuṃ bahiḥ śakyate
śītotkampanimittaṃ āyatadṛśā gāḍhaṃ samāliṅgyate |
jātāḥ śīkaraśītalāśca marutoratyantakhedacchido
dhanyānāṃ bata durdinaṃ sudinatāṃ yāti priyāsaṅgame || 2.95 ||
ardhaṃ suptvā niśāyāḥ sarabhasasuratāyāsasannaślathāṅgaprodbhūtāsahya
tṛṣṇo madhumadanirato harmyapṛṣṭhe vivikte |
sambhogaklāntakāntāśithilabhujalatāvarjitaṃ karkarīto
jyotsnābhinnācchadhāraṃ pibati na salilaṃ śāradaṃ mandapuṇyaḥ || 2.96 ||
hemante dadhidugdhasarpiraśanā māñjiṣṭhavāsobhṛtaḥ
kāśmīradravasāndradigdhavapuṣaśchinnā vicitrai rataiḥ |
vṛttorustanakāminojanakṛtāśleṣā gṛhābhyantare
tāmbūlīdalapūgapūritamukhā dhanyāḥ sukhaṃ śerate || 2.97 ||
praduyatprauḍhapriyaṅgudyutibhṛti vikasatkundamādyaddvirephe
kāle prāleyavātapracalavilasitodāramandāradhāmni |
yeṣāṃ no kaṇṭhalagnā kṣaṇaṃ api tuhinakṣodadakṣā mṛgākṣī
tesāṃ āyāmayāmā yamasadanasamā yāminī yāti yūnām || 2.98 ||
cumbanto gaṇḍabhittīralakavati mukhe sītkṛtānyādadhānā
vakṣaḥsūtkañcukeṣu stanabharapulakodbhedaṃ āpādayantaḥ |
ūrūnākampayantaḥ pṛthujaghanataṭātsraṃsayanto'ṃśukāni
vyaktaṃ kāntājanānāṃ viṭacaritabhṛtaḥ śaiśirā vānti vātāḥ || 2.99 ||
keśānākulayandṛśo mukulayanvāso balādākṣipannātanvan
pulakodgamaṃ prakaṭayannāvegakampaṃ śanaiḥ |
bāraṃ bāraṃ udārasītkṛtakṛto dantacchadānpīḍayan
prāyaḥ śaiśira eṣa samprati marutkāntāsu kāntāyate || 2.100 ||
yadyasya nāsti ruciraṃ tasmiṃstasya spṛhā manojñe'pi |
ramaṇīye'pi sudhāṃśau na manaḥkāmaḥ sarojinyāḥ || 2.101 ||
vairāgye sañcaratyeko nītau bhramati cāparaḥ |
śṛṅgāre ramate kaścidbhuvi bhedāḥ parasparam || 2.102 ||