📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.11 ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡ - ਏਕਾਦਸ਼ ਸਰ੍ਗਃ
5.11 Sundarakanda - Ekadasha Sargah
Valmiki Gurmukhi
ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਏਕਾਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਅਵਧੂਯ ਚ ਤਾਂ ਬੁਦ੍ਧਿਂ ਬਭੂਵਾਵਸ੍ਥਿਤਸ੍ਤਦਾ ।
ਜਗਾਮ ਚਾਪਰਾਂ ਚਿਨ੍ਤਾਂ ਸੀਤਾਂ ਪ੍ਰਤਿ ਮਹਾਕਪਿਃ ॥ 1 ॥
ਨ ਰਾਮੇਣ ਵਿਯੁਕ੍ਤਾ ਸਾ ਸ੍ਵਪ੍ਤੁਮਰ੍ਹਤਿ ਭਾਮਿਨੀ ।
ਨ ਭੋਕ੍ਤੁਂ ਵਾਪ੍ਯਲਙ੍ਕਰ੍ਤੁਂ ਨ ਪਾਨਮੁਪਸੇਵਿਤੁਮ੍ ॥ 2 ॥
ਨਾਨ੍ਯਂ ਨਰਮੁਪਸ੍ਥਾਤੁਂ ਸੁਰਾਣਾਮਪਿ ਚੇਸ਼੍ਵਰਮ੍ ।
ਨ ਹਿ ਰਾਮਸਮਃ ਕਸ਼੍ਚਿਦ੍ਵਿਦ੍ਯਤੇ ਤ੍ਰਿਦਸ਼ੇष੍ਵਪਿ ॥ 3 ॥
ਅਨ੍ਯੇਯਮਿਤਿ ਨਿਸ਼੍ਚਿਤ੍ਯ ਪਾਨਭੂਮੌ ਚਚਾਰ ਸਃ ।
ਕ੍ਰੀਡਿਤੇਨਾਪਰਾਃ ਕ੍ਲਾਨ੍ਤਾ ਗੀਤੇਨ ਚ ਤਥਾऽਪਰਾਃ ॥ 4 ॥
ਨृਤ੍ਤੇਨ ਚਾਪਰਾਃ ਕ੍ਲਾਨ੍ਤਾਃ ਪਾਨਵਿਪ੍ਰਹਤਾਸ੍ਤਥਾ ।
ਮੁਰਜੇषੁ ਮृਦਙ੍ਗੇषੁ ਪੀਠਿਕਾਸੁ ਚ ਸਂਸ੍ਥਿਤਾਃ ॥ 5 ॥
ਤਥਾऽऽਸ੍ਤਰਣਮੁਖ੍ਯੇषੁ ਸਂਵਿष੍ਟਾਸ਼੍ਚਾਪਰਾਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਅਙ੍ਗਨਾਨਾਂ ਸਹਸ੍ਰੇਣ ਭੂषਿਤੇਨ ਵਿਭੂषਣੈਃ ॥ 6 ॥
ਰੂਪਸਲ੍ਲਾਪਸ਼ੀਲੇਨ ਯੁਕ੍ਤਗੀਤਾਰ੍ਥਭਾषਿਣਾ ।
ਦੇਸ਼ਕਾਲਾਭਿਯੁਕ੍ਤੇਨ ਯੁਕ੍ਤਵਾਕ੍ਯਾਭਿਧਾਯਿਨਾ ॥ 7 ॥
ਰਤਾਭਿਰਤਸਂਸੁਪ੍ਤਂ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹਰਿਯੂਥਪਃ ।
ਤਾਸਾਂ ਮਧ੍ਯੇ ਮਹਾਬਾਹੁਃ ਸ਼ੁਸ਼ੁਭੇ ਰਾਕ੍षਸੇਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 8 ॥
ਗੋष੍ਠੇ ਮਹਤਿ ਮੁਖ੍ਯਾਨਾਂ ਗਵਾਂ ਮਧ੍ਯੇ ਯਥਾ ਵृषਃ ।
ਸ ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਃ ਸ਼ੁਸ਼ੁਭੇ ਤਾਭਿਃ ਪਰਿਵृਤਸ੍ਸ੍ਵਯਮ੍ ॥ 9 ॥
ਕਰੇਣੁਭਿਰ੍ਯਥਾऽਰਣ੍ਯੇ ਪਰਿਕੀਰ੍ਣੋ ਮਹਾਦ੍ਵਿਪਃ ।
ਸਰ੍ਵਕਾਮੈਰੁਪੇਤਾਂ ਚ ਪਾਨਭੂਮਿਂ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 10 ॥
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹਰਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਸ੍ਤਸ੍ਯ ਰਕ੍षਃਪਤੇਰ੍ਗृਹੇ ।
ਮृਗਾਣਾਂ ਮਹਿषਾਣਾਂ ਚ ਵਰਾਹਾਣਾਂ ਚ ਭਾਗਸ਼ਃ ॥ 11 ॥
ਤਤ੍ਰ ਨ੍ਯਸ੍ਤਾਨਿ ਮਾਂਸਾਨਿ ਪਾਨਭੂਮੌ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਸਃ ।
ਰੌਕ੍ਮੇषੁ ਚ ਵਿਸ਼ਾਲੇषੁ ਭਾਜਨੇष੍ਵਰ੍ਧਭਕ੍षਿਤਾਨ੍ ॥ 12 ॥
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹਰਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲੋ ਮਯੂਰਾਨ੍ ਕੁਕ੍ਕੁਟਾਂਸ੍ਤਥਾ ।
ਵਰਾਹਵਾਰ੍ਧ੍ਰਾਣਸਕਾਨ੍ ਦਧਿਸੌਵਰ੍ਚਲਾਯੁਤਾਨ੍ ॥ 13 ॥
ਸ਼ਲ੍ਯਾਨ੍ ਮृਗਮਯੂਰਾਂਸ਼੍ਚ ਹਨੁਮਾਨਨ੍ਵਵੈਕ੍षਤ ।
ਕ੍ਰਕਰਾਨ੍ਵਿਵਿਧਾਨ੍ ਸਿਦ੍ਧਾਂਸ਼੍ਚਕੋਰਾਨਰ੍ਧਭਕ੍षਿਤਾਨ੍ ॥ 14 ॥
ਮਹਿषਾਨੇਕਸ਼ਲ੍ਯਾਂਸ਼੍ਚ ਛਾਗਾਂਸ਼੍ਚ ਕृਤਨਿष੍ਠਿਤਾਨ੍ ।
ਲੇਹ੍ਯਾਨੁਚ੍ਚਾਵਚਾਨ੍ਪੇਯਾਨ੍ ਭੋਜ੍ਯਾਨਿ ਵਿਵਿਧਾਨਿ ਚ ॥ 15 ॥
ਤਥਾऽऽਮ੍ਲਲਵਣੋਤ੍ਤਂਸੈਰ੍ਵਿਵਿਧੈਰਾਗषਾਡਬੈਃ ।
ਹਾਰਨੂਪੁਰਕੇਯੂਰੈਰਪਵਿਦ੍ਧੈਰ੍ਮਹਾਧਨੈਃ ॥ 16 ॥
ਪਾਨਭਾਜਨਵਿਕ੍षਿਪ੍ਤੈਃ ਫਲੈਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧੈਰਪਿ ।
ਕृਤਪੁष੍ਪੋਪਹਾਰਾ ਭੂਰਧਿਕਂ ਪੁष੍ਯਤਿ ਸ਼੍ਰਿਯਮ੍ ॥ 17 ॥
ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ਰ ਚ ਵਿਨ੍ਯਸ੍ਤੈਃ ਸੁਸ਼੍ਲਿष੍ਟੈਸ਼੍ਸ਼ਯਨਾਸਨੈਃ ।
ਪਾਨਭੂਮਿਰ੍ਵਿਨਾ ਵਹ੍ਨਿਂ ਪ੍ਰਦੀਪ੍ਤੇਵੋਪਲਕ੍ष੍ਯਤੇ ॥ 18 ॥
ਬਹੁਪ੍ਰਕਾਰੈਰ੍ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਵਰਸਂਸ੍ਕਾਰਸਂਸ੍ਕृਤੈਃ ।
ਮਾਂਸੈਃ ਕੁਸ਼ਲਸਮ੍ਪृਕ੍ਤੈਃ ਪਾਨਭੂਮਿਗਤੈਃ ਪृਥਕ੍ ॥ 19 ॥
ਦਿਵ੍ਯਾਃ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨਾ ਵਿਵਿਧਾਃ ਸੁਰਾਃ ਕृਤਸੁਰਾ ਅਪਿ ।
ਸ਼ਰ੍ਕਰਾऽਸਵਮਾਧ੍ਵੀਕਪੁष੍ਪਾਸਵਫਲਾਸਵਾਃ ॥ 20 ॥
ਵਾਸਚੂਰ੍ਣੈਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਮृष੍ਟਾਸ੍ਤੈਸ੍ਤੈਃ ਪृਥਕ੍ ਪृਥਕ੍ ।
ਸਨ੍ਤਤਾ ਸ਼ੁਸ਼ੁਭੇ ਭੂਮਿਰ੍ਮਾਲ੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਬਹੁਸਂਸ੍ਥਿਤੈਃ ॥ 21 ॥
ਹਿਰਣ੍ਮਯੈਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧੈਰ੍ਭਾਜਨੈਃ ਸ੍ਫਾਟਿਕੈਰਪਿ ।
ਜਾਮ੍ਬੂਨਦਮਯੈਸ਼੍ਚਾਨ੍ਯੈਃ ਕਰਕੈਰਭਿਸਂਵृਤਾ ॥ 22 ॥
ਰਾਜਤੇषੁ ਚ ਕੁਮ੍ਭੇषੁ ਜਾਮ੍ਬੂਨਦਮਯੇषੁ ਚ ।
ਪਾਨਸ਼੍ਰੇष੍ਠਂ ਤਦਾ ਭੂਰਿ ਕਪਿਸ੍ਤਤ੍ਰ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹ ॥ 23 ॥
ਸੋऽਪਸ਼੍ਯਚ੍ਛਾਤਕੁਮ੍ਭਾਨਿ ਸੀਧੋਰ੍ਮਣਿਮਯਾਨਿ ਚ ।
ਰਾਜਤਾਨਿ ਚ ਪੂਰ੍ਣਾਨਿ ਭਾਜਨਾਨਿ ਮਹਾਕਪਿਃ ॥ 24 ॥
ਕ੍ਵਚਿਦਲ੍ਪਾਵਸ਼ੇषਾਣਿ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਪੀਤਾਨਿ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ।
ਕ੍ਵਚਿਨ੍ਨੈਵ ਪ੍ਰਪੀਤਾਨਿ ਪਾਨਾਨਿ ਸ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹ ॥ 25 ॥
ਕ੍ਵਚਿਦ੍ ਭਕ੍ष੍ਯਾਂਸ਼੍ਚ ਵਿਵਿਧਾਨ੍ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਪਾਨਾਨਿ ਭਾਗਸ਼ਃ ।
ਕ੍ਵਚਿਦਨ੍ਨਾਵਸ਼ੇषਾਣਿ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਵੈ ਵਿਚਚਾਰ ਹ ॥ 26 ॥
ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਪ੍ਰਭਿਨ੍ਨੈਃ ਕਰਕੈਃ ਕ੍ਵਚਿਦਾਲੋਲਿਤੈਰ੍ਘਟੈਃ ।
ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਸਮ੍ਪृਕ੍ਤਮਾਲ੍ਯਾਨਿ ਜਲਾਨਿ ਚ ਫਲਾਨਿ ਚ ॥ 27 ॥
ਸ਼ਯਨਾਨ੍ਯਤ੍ਰ ਨਾਰੀਣਾਂ ਸ਼ੁਭ੍ਰਾਣਿ ਬਹੁਧਾ ਪੁਨਃ ।
ਪਰਸ੍ਪਰਂ ਸਮਾਸ਼੍ਲਿष੍ਯ ਕਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ਸੁਪ੍ਤਾ ਵਰਾਙ੍ਗਨਾਃ ॥ 28 ॥
ਕਾਸ਼੍ਚਿਚ੍ਚ ਵਸ੍ਤ੍ਰਮਨ੍ਯਸ੍ਯਾਸ੍ਸ੍ਵਪਨ੍ਤ੍ਯਾਃ ਪਰਿਧਾਯ ਚ ।
ਆਹृਤ੍ਯ ਚਾਬਲਾਃ ਸੁਪ੍ਤਾ ਨਿਦ੍ਰਾਬਲਪਰਾਜਿਤਾਃ ॥ 29 ॥
ਤਾਸਾਮੁਚ੍ਛਵਾਸਵਾਤੇਨ ਵਸ੍ਤ੍ਰਂ ਮਾਲ੍ਯਂ ਚ ਗਾਤ੍ਰਜਮ੍ ।
ਨਾਤ੍ਯਰ੍ਥਂ ਸ੍ਪਨ੍ਦਤੇ ਚਿਤ੍ਰਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਮਨ੍ਦਮਿਵਾਨਿਲਮ੍ ॥ 30 ॥
ਚਨ੍ਦਨਸ੍ਯ ਚ ਸ਼ੀਤਸ੍ਯ ਸ਼ੀਧੋਰ੍ਮਧੁਰਸਸ੍ਯ ਚ ।
ਵਿਵਿਧਸ੍ਯ ਚ ਮਾਲ੍ਯਸ੍ਯ ਧੂਪਸ੍ਯ ਵਿਵਿਧਸ੍ਯ ਚ ॥ 31 ॥
ਬਹੁਧਾ ਮਾਰੁਤਸ੍ਤਤ੍ਰ ਗਨ੍ਧਂ ਵਿਵਿਧਮੁਦ੍ਵਹਨ੍ ।
ਸ੍ਨਾਨਾਨਾਂ ਚਨ੍ਦਨਾਨਾਂ ਚ ਧੂਪਾਨਾਂ ਚੈਵ ਮੂਰ੍ਛਿਤਃ ॥ 32 ॥
ਪ੍ਰਵਵੌ ਸੁਰਭਿਰ੍ਗਨ੍ਧੋ ਵਿਮਾਨੇ ਪੁष੍ਪਕੇ ਤਦਾ ।
ਸ਼੍ਯਾਮਾਵਦਾਤਾਸ੍ਤਤ੍ਰਾਨ੍ਯਾਃ ਕਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ਕृष੍ਣਾ ਵਰਾਙ੍ਗਨਾਃ ॥ 33 ॥
ਕਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ ਕਾਞ੍ਚਨਵਰ੍ਣਾਙ੍ਗ੍ਯਃ ਪ੍ਰਮਦਾ ਰਾਕ੍षਸਾਲਯੇ ।
ਤਾਸਾਂ ਨਿਦ੍ਰਾਵਸ਼ਤ੍ਵਾਚ੍ਚ ਮਦਨੇਨ ਵਿਮੂਰ੍ਛਿਤਮ੍ ॥ 34 ॥
ਪਦ੍ਮਿਨੀਨਾਂ ਪ੍ਰਸੁਪ੍ਤਾਨਾਂ ਰੂਪਮਾਸੀਦ੍ਯਥੈਵ ਹਿ ।
ਏਵਂ ਸਰ੍ਵਮਸ਼ੇषੇਣ ਰਾਵਣਾਨ੍ਤਃ ਪੁਰਂ ਕਪਿਃ ॥ 35 ॥
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਸੁਮਹਾਤੇਜਾਃ ਨ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਚ ਜਾਨਕੀਮ੍ ।
ਨਿਰੀਕ੍षਮਾਣਸ਼੍ਚ ਤਦਾ ਤਾਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ਸ ਮਹਾਕਪਿਃ ॥ 36 ॥
ਜਗਾਮ ਮਹਤੀਂ ਚਿਨ੍ਤਾਂ ਧਰ੍ਮਸਾਧ੍ਵਸਸ਼ਙ੍ਕਿਤਃ ।
ਪਰਦਾਰਾਵਰੋਧਸ੍ਯ ਪ੍ਰਸੁਪ੍ਤਸ੍ਯ ਨਿਰੀਕ੍षਣਮ੍ ॥ 37 ॥
ਇਦਂ ਖਲੁ ਮਮਾਤ੍ਯਰ੍ਥਂ ਧਰ੍ਮਲੋਪਂ ਕਰਿष੍ਯਤਿ ।
ਨ ਹਿ ਮੇ ਪਰਦਾਰਾਣਾਂ ਦृष੍ਟਿਰ੍ਵਿषਯਵਰ੍ਤਿਨੀ ॥ 38 ॥
ਅਯਂ ਚਾਤ੍ਰ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਃ ਪਰਦਾਰਾਪਰਿਗ੍ਰਹਃ ।
ਤਸ੍ਯ ਪ੍ਰਾਦੁਰਭੂਚ੍ਚਿਨ੍ਤਾ ਪੁਨਰਨ੍ਯਾ ਮਨਸ੍ਵਿਨਃ ॥ 39 ॥
ਨਿਸ਼੍ਚਿਤੈਕਾਨ੍ਤਚਿਤ੍ਤਸ੍ਯ ਕਾਰ੍ਯਨਿਸ਼੍ਚਯਦਰ੍ਸ਼ਿਨੀ ।
ਕਾਮਂ ਦृष੍ਟਾ ਮਯਾ ਸਰ੍ਵਾ ਵਿਸ਼੍ਵਸ੍ਤਾ ਰਾਵਣਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ॥ 40 ॥
ਨ ਹਿ ਮੇ ਮਨਸਃ ਕਿਞ੍ਚਿਦ੍ਵੈਕृਤ੍ਯਮੁਪਜਾਯਤੇ ।
ਮਨੋ ਹਿ ਹੇਤੁਃ ਸਰ੍ਵੇषਾਮਿਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣਾਂ ਪ੍ਰਵਰ੍ਤਨੇ ॥ 41 ॥
ਸ਼ੁਭਾਸ਼ੁਭਾਸ੍ਵਵਸ੍ਥਾਸੁ ਤਚ੍ਚ ਮੇ ਸੁਵ੍ਯਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਨਾਨ੍ਯਤ੍ਰ ਹਿ ਮਯਾ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਵੈਦੇਹੀ ਪਰਿਮਾਰ੍ਗਿਤੁਮ੍ ॥ 42 ॥
ਸ੍ਤ੍ਰਿਯੋ ਹਿ ਸ੍ਤ੍ਰੀषੁ ਦृਸ਼੍ਯਨ੍ਤੇ ਸਦਾ ਸਮ੍ਪਰਿਮਾਰ੍ਗਣੇ ।
ਯਸ੍ਯ ਸਤ੍ਤ੍ਵਸ੍ਯ ਯਾ ਯੋਨਿਸ੍ਤਸ੍ਯਾਂ ਤਤ੍ਪਰਿਮਾਰ੍ਗ੍ਯਤੇ ।
ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਪ੍ਰਮਦਾ ਨष੍ਟਾ ਮृਗੀषੁ ਪਰਿਮਾਰ੍ਗਿਤੁਮ੍ ॥ 43 ॥
ਤਦਿਦਂ ਮਾਰ੍ਗਿਤਂ ਤਾਵਚ੍ਛੁਦ੍ਧੇਨ ਮਨਸਾ ਮਯਾ ॥ 44 ॥
ਰਾਵਣਾਨ੍ਤਃਪੁਰਂ ਸਰ੍ਵਂ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਨ ਤੁ ਜਾਨਕੀ ।
ਦੇਵਗਨ੍ਧਰ੍ਵਕਨ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਨਾਗਕਨ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 45 ॥
ਅਵੇਕ੍षਮਾਣੋ ਹਨੁਮਾਨ੍ਨੈਵਾਪਸ਼੍ਯਤ ਜਾਨਕੀਮ੍ ।
ਤਾਮਪਸ਼੍ਯਨ੍ਕਪਿਸ੍ਤਤ੍ਰ ਪਸ਼੍ਯਞ੍ਸ਼੍ਚਾਨ੍ਯਾ ਪਰਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ॥ 46 ॥
ਅਪਕ੍ਰਮ੍ਯ ਤਦਾ ਵੀਰਃ ਪ੍ਰਧ੍ਯਾਤੁਮੁਪਚਕ੍ਰਮੇ ।
ਸ ਭੂਯਸ੍ਤੁ ਪਰਂ ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਿਰ੍ਯਤ੍ਨਮਾਸ੍ਥਿਤਃ ॥ 47 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡੇ ਏਕਾਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||