📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ਉਦ੍ਧਵਗੀਤਾ - ਅਸ੍ਸ਼੍ਟਮੋऽਧ੍ਯਾਯਃ
Uddhavagita - Asshtamo'dhyayah
Gita Gurmukhi
ਅਥਾਸ੍ਸ਼੍ਟਮੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ।
ਸੁਖਂ ਐਨ੍ਦ੍ਰਿਯਕਂ ਰਾਜਨ੍ ਸ੍ਵਰ੍ਗੇ ਨਰਕਃ ਏਵ ਚ ।
ਦੇਹਿਨਃ ਯਤ੍ ਯਥਾ ਦੁਃਖਂ ਤਸ੍ਮਾਤ੍ ਨ ਇਚ੍ਛੇਤ ਤਤ੍ ਬੁਧਾਃ ॥ 1॥
ਗ੍ਰਾਸਂ ਸੁਮृष੍ਟਂ ਵਿਰਸਂ ਮਹਾਨ੍ਤਂ ਸ੍ਤੋਕਂ ਏਵ ਵਾ ।
ਯਦृਚ੍ਛਯਾ ਏਵ ਅਪਤਿਤਂ ਗ੍ਰਸੇਤ੍ ਆਜਗਰਃ ਅਕ੍ਰਿਯਃ ॥ 2॥
ਸ਼ਯੀਤ ਅਹਾਨਿ ਭੂਰੀਣਿ ਨਿਰਾਹਾਰਃ ਅਨੁਪਕ੍ਰਮਃ ।
ਯਦਿ ਨ ਉਪਨਮੇਤ੍ ਗ੍ਰਾਸਃ ਮਹਾਹਿਃ ਇਵ ਦਿष੍ਟਭੁਕ੍ ॥ 3॥
ਓਜਃ ਸਹੋਬਲਯੁਤਂ ਬਿਭ੍ਰਤ੍ ਦੇਹਂ ਅਕਰ੍ਮਕਮ੍ ।
ਸ਼ਯਾਨਃ ਵੀਤਨਿਦ੍ਰਃ ਚ ਨੇਹੇਤ ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਵਾਨ੍ ਅਪਿ ॥ 4॥
ਮੁਨਿਃ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨਗਮ੍ਭੀਰਃ ਦੁਰ੍ਵਿਗਾਹ੍ਯਃ ਦੁਰਤ੍ਯਯਃ ।
ਅਨਨ੍ਤਪਾਰਃ ਹਿ ਅਕ੍षੋਭ੍ਯਃ ਸ੍ਤਿਮਿਤ ਉਦਃ ਇਵ ਅਰ੍ਣਵਃ ॥ 5॥
ਸਮृਦ੍ਧਕਾਮਃ ਹੀਨਃ ਵਾ ਨਾਰਾਯਣਪਰਃ ਮੁਨਿਃ ।
ਨ ਉਤ੍ਸਰ੍ਪੇਤ ਨ ਸ਼ੁष੍ਯੇਤ ਸਰਿਦ੍ਭਿਃ ਇਵ ਸਾਗਰਃ ॥ 6॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਂ ਦੇਵਮਾਯਾਂ ਤਤ੍ ਭਾਵੈਃ ਅਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ।
ਪ੍ਰਲੋਭਿਤਃ ਪਤਤਿ ਅਨ੍ਧੇ ਤਮਸਿ ਅਗ੍ਨੌ ਪਤਙ੍ਗਵਤ੍ ॥ 7॥
ਯੋषਿਤ੍ ਹਿਰਣ੍ਯ ਆਭਰਣ ਅਮ੍ਬਰਾਦਿ
ਦ੍ਰਵ੍ਯੇषੁ ਮਾਯਾਰਚਿਤੇषੁ ਮੂਢਃ ।
ਪ੍ਰਲੋਭਿਤਾਤ੍ਮਾ ਹਿ ਉਪਭੋਗਬੁਦ੍ਧ੍ਯਾ
ਪਤਙ੍ਗਵਤ੍ ਨਸ਼੍ਯਤਿ ਨष੍ਟਦृष੍ਟਿਃ ॥ 8॥
ਸ੍ਤੋਕਂ ਸ੍ਤੋਕਂ ਗ੍ਰਸੇਤ੍ ਗ੍ਰਾਸਂ ਦੇਹਃ ਵਰ੍ਤੇਤ ਯਾਵਤਾ ।
ਗृਹਾਨ੍ ਅਹਿਂਸਤ੍ ਨ ਆਤਿष੍ਠੇਤ੍ ਵृਤ੍ਤਿਂ ਮਾਧੁਕਰੀਂ ਮੁਨਿਃ ॥ 9॥
ਅਣੁਭ੍ਯਃ ਚ ਮਹਦ੍ਭ੍ਯਃ ਚ ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰੇਭ੍ਯਃ ਕੁਸ਼ਲਃ ਨਰਃ ।
ਸਰ੍ਵਤਃ ਸਾਰਂ ਆਦਦ੍ਯਾਤ੍ ਪੁष੍ਪੇਭ੍ਯਃ ਇਵ षਟ੍ਪਦਃ ॥ 10॥
ਸਾਯਨ੍ਤਨਂ ਸ਼੍ਵਸ੍ਤਨਂ ਵਾ ਨ ਸਙ੍ਗृਹ੍ਣੀਤ ਭਿਕ੍षਿਤਮ੍ ।
ਪਾਣਿਪਾਤ੍ਰ ਉਦਰਾਮਤ੍ਰਃ ਮਕ੍षਿਕਾ ਇਵ ਨ ਸਙ੍ਗ੍ਰਹੀ ॥ 11॥
ਸਾਯਨ੍ਤਨਂ ਸ਼੍ਵਸ੍ਤਨਂ ਵਾ ਨ ਸਙ੍ਗृਹ੍ਣੀਤ ਭਿਕ੍षੁਕਃ ।
ਮਕ੍षਿਕਾਃ ਇਵ ਸਙ੍ਗृਹ੍ਣਨ੍ ਸਹ ਤੇਨ ਵਿਨਸ਼੍ਯਤਿ ॥ 12॥
ਪਦ ਅਪਿ ਯੁਵਤੀਂ ਭਿਕ੍षੁਃ ਨ ਸ੍ਪृਸ਼ੇਤ੍ ਦਾਰਵੀਂ ਅਪਿ ।
ਸ੍ਪृਸ਼ਨ੍ ਕਰੀਵ ਬਧ੍ਯੇਤ ਕਰਿਣ੍ਯਾ ਅਙ੍ਗਸਙ੍ਗਤਃ ॥ 13॥
ਨ ਅਧਿਗਚ੍ਛੇਤ੍ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਂ ਪ੍ਰਾਜ੍ਞਃ ਕਰ੍ਹਿਚਿਤ੍ ਮृਤ੍ਯੁਂ ਆਤ੍ਮਨਃ ।
ਬਲ ਅਧਿਕੈਃ ਸ ਹਨ੍ਯੇਤ ਗਜੈਃ ਅਨ੍ਯੈਃ ਗਜਃ ਯਥਾ ॥ 14॥
ਨ ਦੇਯਂ ਨ ਉਪਭੋਗ੍ਯਂ ਚ ਲੁਬ੍ਧੈਃ ਯਤ੍ ਦੁਃਖ ਸਞ੍ਚਿਤਮ੍ ।
ਭੁਙ੍ਕ੍ਤੇ ਤਤ੍ ਅਪਿ ਤਤ੍ ਚ ਅਨ੍ਯਃ ਮਧੁਹੇਵ ਅਰ੍ਥਵਿਤ੍ ਮਧੁ ॥ 15॥
ਸੁਖ ਦੁਃਖ ਉਪਾਰ੍ਜਿਤੈਃ ਵਿਤ੍ਤੈਃ ਆਸ਼ਾਸਾਨਾਂ ਗृਹ ਆਸ਼ਿषਃ ।
ਮਧੁਹੇਵ ਅਗ੍ਰਤਃ ਭੁਙ੍ਕ੍ਤੇ ਯਤਿਃ ਵੈ ਗृਹਮੇਧਿਨਾਮ੍ ॥ 16॥
ਗ੍ਰਾਮ੍ਯਗੀਤਂ ਨ ਸ਼੍ਰੁਣੁਯਾਤ੍ ਯਤਿਃ ਵਨਚਰਃ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ।
ਸ਼ਿਖੇਤ ਹਰਿਣਾਤ੍ ਵਦ੍ਧਾਤ੍ ਮृਗਯੋਃ ਗੀਤਮੋਹਿਤਾਤ੍ ॥ 17॥
ਨृਤ੍ਯਵਾਦਿਤ੍ਰਗੀਤਾਨਿ ਜੁषਨ੍ ਗ੍ਰਾਮ੍ਯਾਣਿ ਯੋषਿਤਾਮ੍ ।
ਆਸਾਂ ਕ੍ਰੀਡਨਕਃ ਵਸ਼੍ਯਃ ऋष੍ਯਸ਼‍ऋਙ੍ਗਃ ਮृਗੀਸੁਤਃ ॥ 18॥
ਜਿਹ੍ਵਯਾ ਅਤਿਪ੍ਰਮਾਥਿਨ੍ਯਾ ਜਨਃ ਰਸਵਿਮੋਹਿਤਃ ।
ਮृਤ੍ਯੁਂ ऋਚ੍ਛਤਿ ਅਸਤ੍ ਬੁਦ੍ਧਿਃ ਮੀਨਃ ਤੁ ਬਡਿਸ਼ੈਃ ਯਥਾ ॥ 19॥
ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਣਿ ਜਯਨ੍ਤਿ ਆਸ਼ੁਃ ਨਿਰਾਹਾਰਾਃ ਮਨੀषਿਣਃ ।
ਵਰ੍ਜਯਿਤ੍ਵਾ ਤੁ ਰਸਨਂ ਤਤ੍ ਨਿਰਨ੍ਨਸ੍ਯ ਵਰ੍ਧਤੇ ॥ 20॥
ਤਾਵਤ੍ ਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ਨ ਸ੍ਯਾਤ੍ ਵਿਜਿਤਾਨਿ ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ਪੁਮਾਨ੍ ।
ਨ ਜਯੇਤ੍ ਰਸਨਂ ਯਾਵਤ੍ ਜਿਤਂ ਸਰ੍ਵਂ ਜਿਤੇ ਰਸੇ ॥ 21॥
ਪਿਙ੍ਗਲਾ ਨਾਮ ਵੇਸ਼੍ਯਾ ਆਸੀਤ੍ ਵਿਦੇਹਨਗਰੇ ਪੁਰਾ ।
ਤਸ੍ਯਾ ਮੇ ਸ਼ਿਕ੍षਿਤਂ ਕਿਞ੍ਚਿਤ੍ ਨਿਬੋਧ ਨृਪਨਨ੍ਦਨ ॥ 22॥
ਸਾ ਸ੍ਵੈਰਿਣ੍ਯੇਕਦਾ ਕਾਨ੍ਤਂ ਸਙ੍ਕੇਤ ਉਪਨੇष੍ਯਤੀ ।
ਅਭੂਤ੍ਕਾਲੇ ਬਹਿਰ੍ਦ੍ਵਾਰਿ ਬਿਭ੍ਰਤੀ ਰੂਪਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 23॥
ਮਾਰ੍ਗ ਆਗਚ੍ਛਤੋ ਵੀਕ੍ष੍ਯ ਪੁਰੁषਾਨ੍ਪੁਰੁषਰ੍षਭ ।
ਤਾਨ੍ ਸ਼ੁਲ੍ਕਦਾਨ੍ਵਿਤ੍ਤਵਤਃ ਕਾਨ੍ਤਾਨ੍ਮੇਨੇऽਰ੍ਥਕਾਮੁਕਾ ॥ 24॥
ਆਗਤੇष੍ਵਪਯਾਤੇषੁ ਸਾ ਸਙ੍ਕੇਤੋਪਜੀਵਨੀ ।
ਅਪ੍ਯਨ੍ਯੋ ਵਿਤ੍ਤਵਾਨ੍ਕੋऽਪਿ ਮਾਮੁਪੈष੍ਯਤਿ ਭੂਰਿਦਃ ॥ 25॥
ਏਅਵਂ ਦੁਰਾਸ਼ਯਾ ਧ੍ਵਸ੍ਤਨਿਦ੍ਰਾ ਦ੍ਵਾਰ੍ਯਵਲਮ੍ਬਤੀ ।
ਨਿਰ੍ਗਚ੍ਛਨ੍ਤੀ ਪ੍ਰਵਿਸ਼ਤੀ ਨਿਸ਼ੀਥਂ ਸਮਪਦ੍ਯਤ ॥ 26॥
ਤਸ੍ਯਾ ਵਿਤ੍ਤਾਸ਼ਯਾ ਸ਼ੁष੍ਯਦ੍ਵਕ੍ਤ੍ਰਾਯਾ ਦੀਨਚੇਤਸਃ ।
ਨਿਰ੍ਵੇਦਃ ਪਰਮੋ ਜਜ੍ਞੇ ਚਿਨ੍ਤਾਹੇਤੁਃ ਸੁਖਾਵਹਃ ॥ 27॥
ਤਸ੍ਯਾ ਨਿਰ੍ਵਿਣ੍ਣਚਿਤ੍ਤਾਯਾ ਗੀਤਂ ਸ਼੍ਰੁਣੁ ਯਥਾ ਮਮ ।
ਨਿਰ੍ਵੇਦ ਆਸ਼ਾਪਾਸ਼ਾਨਾਂ ਪੁਰੁषਸ੍ਯ ਯਥਾ ਹ੍ਯਸਿਃ ॥ 28॥
ਨ ਹਿ ਅਙ੍ਗਾਜਾਤਨਿਰ੍ਵੇਦਃ ਦੇਹਬਨ੍ਧਂ ਜਿਹਾਸਤਿ ।
ਯਥਾ ਵਿਜ੍ਞਾਨਰਹਿਤਃ ਮਨੁਜਃ ਮਮਤਾਂ ਨृਪ ॥ 29॥
ਪਿਙ੍ਗਲਾ ਉਵਾਚ ।
ਅਹੋ ਮੇ ਮੋਹਵਿਤਤਿਂ ਪਸ਼੍ਯਤ ਅਵਿਜਿਤ ਆਤ੍ਮਨਃ ।
ਯਾ ਕਾਨ੍ਤਾਤ੍ ਅਸਤਃ ਕਾਮਂ ਕਾਮਯੇ ਯੇਨ ਬਾਲਿਸ਼ਾ ॥ 30॥
ਸਨ੍ਤਂ ਸਮੀਪੇ ਰਮਣਂ ਰਤਿਪ੍ਰਦਂ
ਵਿਤ੍ਤਪ੍ਰਦਂ ਨਿਤ੍ਯਂ ਇਮਂ ਵਿਹਾਯ ।
ਅਕਾਮਦਂ ਦੁਃਖਭਯ ਆਦਿ ਸ਼ੋਕ
ਮੋਹਪ੍ਰਦਂ ਤੁਚ੍ਛਂ ਅਹਂ ਭਜੇ ਅਜ੍ਞਾ ॥ 31॥
ਅਹੋ ਮਯਾਤ੍ਮਾ ਪਰਿਤਾਪਿਤੋ ਵृਥਾ
ਸਾਙ੍ਕੇਤ੍ਯਵृਤ੍ਤ੍ਯਾऽਤਿਵਿਗਰ੍ਹ੍ਯਵਾਰ੍ਤਯਾ ।
ਸ੍ਤ੍ਰੈਣਾਨ੍ਨਰਾਦ੍ਯਾऽਰ੍ਥਤृषੋऽਨੁਸ਼ੋਚ੍ਯਾ
ਤ੍ਕ੍ਰੀਤੇਨ ਵਿਤ੍ਤਂ ਰਤਿਮਾਤ੍ਮਨੇਚ੍ਛਤੀ ॥ 32॥
ਯਦਸ੍ਥਿਭਿਰ੍ਨਿਰ੍ਮਿਤਵਂਸ਼ਵਂਸ਼੍ਯ
ਸ੍ਥੂਣਂ ਤ੍ਵਚਾ ਰੋਮਨਖੈਃ ਪਿਨਦ੍ਧਮ੍ ।
ਕ੍षਰਨ੍ਨਵਦ੍ਵਾਰਮਗਾਰਮੇਤਦ੍
ਵਿਣ੍ਮੂਤ੍ਰਪੂਰ੍ਣਂ ਮਦੁਪੈਤਿ ਕਾਨ੍ਯਾ ॥ 33॥
ਵਿਦੇਹਾਨਾਂ ਪੁਰੇ ਹ੍ਯਸ੍ਮਿਨ੍ਨਹਮੇਕੈਵ ਮੂਢਧੀਃ ।
ਯਾऽਨ੍ਯਸ੍ਮਿਚ੍ਛਨ੍ਤ੍ਯਸਤ੍ਯਸ੍ਮਾਦਾਤ੍ਮਦਾਤ੍ਕਾਮਮਚ੍ਯੁਤਾਤ੍ ॥ 34॥
ਸੁਹृਤ੍ਪ੍ਰੇष੍ਠਤਮੋ ਨਾਥ ਆਤ੍ਮਾ ਚਾਯਂ ਸ਼ਰੀਰਿਣਾਮ੍ ।
ਤਂ ਵਿਕ੍ਰੀਯਾਤ੍ਮਨੈਵਾਹਂ ਰਮੇऽਨੇਨ ਯਥਾ ਰਮਾ ॥ 35॥
ਕਿਯਤ੍ਪ੍ਰਿਯਂ ਤੇ ਵ੍ਯਭਜਨ੍ਕਾਮਾ ਯੇ ਕਾਮਦਾ ਨਰਾਃ ।
ਆਦ੍ਯਨ੍ਤਵਨ੍ਤੋ ਭਾਰ੍ਯਾਯਾ ਦੇਵਾ ਵਾ ਕਾਲਵਿਦ੍ਰੁਤਾਃ ॥ 36॥
ਨੂਨਂ ਮੇ ਭਗਵਾਨ੍ ਪ੍ਰੀਤਃ ਵਿष੍ਣੁਃ ਕੇਨ ਅਪਿ ਕਰ੍ਮਣਾ ।
ਨਿਰ੍ਵੇਦਃ ਅਯਂ ਦੁਰਾਸ਼ਾਯਾ ਯਤ੍ ਮੇ ਜਾਤਃ ਸੁਖਾਵਹਃ ॥ 37॥
ਮੈਵਂ ਸ੍ਯੁਰ੍ਮਨ੍ਦਭਗ੍ਯਾਯਾਃ ਕ੍ਲੇਸ਼ਾ ਨਿਰ੍ਵੇਦਹੇਤਵਃ ।
ਯੇਨਾਨੁਬਨ੍ਧਂ ਨਿਹृਤ੍ਯ ਪੁਰੁषਃ ਸ਼ਮਮृਚ੍ਛਤਿ ॥ 38॥
ਤੇਨ ਉਪਕृਤਂ ਆਦਾਯ ਸ਼ਿਰਸਾ ਗ੍ਰਾਮ੍ਯਸਙ੍ਗਤਾਃ ।
ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾ ਦੁਰਾਸ਼ਾਃ ਸ਼ਰਣਂ ਵ੍ਰਜਾਮਿ ਤਂ ਅਧੀਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥ 39॥
ਸਨ੍ਤੁष੍ਟਾ ਸ਼੍ਰਦ੍ਦਧਤ੍ਯੇਤਦ੍ਯਥਾਲਾਭੇਨ ਜੀਵਤੀ ।
ਵਿਹਰਾਮ੍ਯਮੁਨੈਵਾਹਮਾਤ੍ਮਨਾ ਰਮਣੇਨ ਵੈ ॥ 40॥
ਸਂਸਾਰਕੂਪੇ ਪਤਿਤਂ ਵਿषਯੈਰ੍ਮੁषਿਤੇਕ੍षਣਮ੍ ।
ਗ੍ਰਸ੍ਤਂ ਕਾਲਾਹਿਨਾऽऽਤ੍ਮਾਨਂ ਕੋऽਨ੍ਯਸ੍ਤ੍ਰਾਤੁਮਧੀਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 41॥
ਆਤ੍ਮਾ ਏਵ ਹਿ ਆਤ੍ਮਨਃ ਗੋਪ੍ਤਾ ਨਿਰ੍ਵਿਦ੍ਯੇਤ ਯਦਾਖਿਲਾਤ੍ ।
ਅਪ੍ਰਮਤ੍ਤਃ ਇਦਂ ਪਸ਼੍ਯਤ੍ ਗ੍ਰਸ੍ਤਂ ਕਾਲਾਹਿਨਾ ਜਗਤ੍ ॥ 42॥
ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣ ਉਵਾਚ ।
ਏਅਵਂ ਵ੍ਯਵਸਿਤਮਤਿਰ੍ਦੁਰਾਸ਼ਾਂ ਕਾਨ੍ਤਤਰ੍षਜਾਮ੍ ।
ਛਿਤ੍ਵੋਪਸ਼ਮਮਾਸ੍ਥਾਯ ਸ਼ਯ੍ਯਾਮੁਪਵਿਵੇਸ਼ ਸਾ ॥ 43॥
ਆਸ਼ਾ ਹਿ ਪਰਮਂ ਦੁਃਖਂ ਨੈਰਾਸ਼੍ਯਂ ਪਰਮਂ ਸੁਖਮ੍ ।
ਯਥਾ ਸਞ੍ਛਿਦ੍ਯ ਕਾਨ੍ਤਾਸ਼ਾਂ ਸੁਖਂ ਸੁष੍ਵਾਪ ਪਿਙ੍ਗਲਾ ॥ 44॥
ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਭਾਗਵਤੇ ਮਹਾਪੁਰਾਣੇ ਪਾਰਮਹਂਸ੍ਯਾਂ
ਸਂਹਿਤਾਯਾਮੇਕਾਦਸ਼ਸ੍ਕਨ੍ਧੇ ਪਿਙ੍ਗਲੋਪਾਖ੍ਯਾऽਨੇष੍ਟਮੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
athāsśṭamo'dhyāyaḥ |
sukhaṃ aindriyakaṃ rājan svarge narakaḥ eva ca |
dehinaḥ yat yathā duḥkhaṃ tasmāt na iccheta tat budhāḥ || 1||
grāsaṃ sumṛṣṭaṃ virasaṃ mahāntaṃ stokaṃ eva vā |
yadṛcchayā eva apatitaṃ graset ājagaraḥ akriyaḥ || 2||
śayīta ahāni bhūrīṇi nirāhāraḥ anupakramaḥ |
yadi na upanamet grāsaḥ mahāhiḥ iva diṣṭabhuk || 3||
ojaḥ sahobalayutaṃ bibhrat dehaṃ akarmakam |
śayānaḥ vītanidraḥ ca neheta indriyavān api || 4||
muniḥ prasannagambhīraḥ durvigāhyaḥ duratyayaḥ |
anantapāraḥ hi akṣobhyaḥ stimita udaḥ iva arṇavaḥ || 5||
samṛddhakāmaḥ hīnaḥ vā nārāyaṇaparaḥ muniḥ |
na utsarpeta na śuṣyeta saridbhiḥ iva sāgaraḥ || 6||
dṛṣṭvā striyaṃ devamāyāṃ tat bhāvaiḥ ajitendriyaḥ |
pralobhitaḥ patati andhe tamasi agnau pataṅgavat || 7||
yoṣit hiraṇya ābharaṇa ambarādi
dravyeṣu māyāraciteṣu mūḍhaḥ |
pralobhitātmā hi upabhogabuddhyā
pataṅgavat naśyati naṣṭadṛṣṭiḥ || 8||
stokaṃ stokaṃ graset grāsaṃ dehaḥ varteta yāvatā |
gṛhān ahiṃsat na ātiṣṭhet vṛttiṃ mādhukarīṃ muniḥ || 9||
aṇubhyaḥ ca mahadbhyaḥ ca śāstrebhyaḥ kuśalaḥ naraḥ |
sarvataḥ sāraṃ ādadyāt puṣpebhyaḥ iva ṣaṭpadaḥ || 10||
sāyantanaṃ śvastanaṃ vā na saṅgṛhṇīta bhikṣitam |
pāṇipātra udarāmatraḥ makṣikā iva na saṅgrahī || 11||
sāyantanaṃ śvastanaṃ vā na saṅgṛhṇīta bhikṣukaḥ |
makṣikāḥ iva saṅgṛhṇan saha tena vinaśyati || 12||
pada api yuvatīṃ bhikṣuḥ na spṛśet dāravīṃ api |
spṛśan karīva badhyeta kariṇyā aṅgasaṅgataḥ || 13||
na adhigacchet striyaṃ prājñaḥ karhicit mṛtyuṃ ātmanaḥ |
bala adhikaiḥ sa hanyeta gajaiḥ anyaiḥ gajaḥ yathā || 14||
na deyaṃ na upabhogyaṃ ca lubdhaiḥ yat duḥkha sañcitam |
bhuṅkte tat api tat ca anyaḥ madhuheva arthavit madhu || 15||
sukha duḥkha upārjitaiḥ vittaiḥ āśāsānāṃ gṛha āśiṣaḥ |
madhuheva agrataḥ bhuṅkte yatiḥ vai gṛhamedhinām || 16||
grāmyagītaṃ na śruṇuyāt yatiḥ vanacaraḥ kvacit |
śikheta hariṇāt vaddhāt mṛgayoḥ gītamohitāt || 17||
nṛtyavāditragītāni juṣan grāmyāṇi yoṣitām |
āsāṃ krīḍanakaḥ vaśyaḥ ṛṣyaśa‍ṛṅgaḥ mṛgīsutaḥ || 18||
jihvayā atipramāthinyā janaḥ rasavimohitaḥ |
mṛtyuṃ ṛcchati asat buddhiḥ mīnaḥ tu baḍiśaiḥ yathā || 19||
indriyāṇi jayanti āśuḥ nirāhārāḥ manīṣiṇaḥ |
varjayitvā tu rasanaṃ tat nirannasya vardhate || 20||
tāvat jitendriyaḥ na syāt vijitāni indriyaḥ pumān |
na jayet rasanaṃ yāvat jitaṃ sarvaṃ jite rase || 21||
piṅgalā nāma veśyā āsīt videhanagare purā |
tasyā me śikṣitaṃ kiñcit nibodha nṛpanandana || 22||
sā svairiṇyekadā kāntaṃ saṅketa upaneṣyatī |
abhūtkāle bahirdvāri bibhratī rūpamuttamam || 23||
mārga āgacchato vīkṣya puruṣānpuruṣarṣabha |
tān śulkadānvittavataḥ kāntānmene'rthakāmukā || 24||
āgateṣvapayāteṣu sā saṅketopajīvanī |
apyanyo vittavānko'pi māmupaiṣyati bhūridaḥ || 25||
eavaṃ durāśayā dhvastanidrā dvāryavalambatī |
nirgacchantī praviśatī niśīthaṃ samapadyata || 26||
tasyā vittāśayā śuṣyadvaktrāyā dīnacetasaḥ |
nirvedaḥ paramo jajñe cintāhetuḥ sukhāvahaḥ || 27||
tasyā nirviṇṇacittāyā gītaṃ śruṇu yathā mama |
nirveda āśāpāśānāṃ puruṣasya yathā hyasiḥ || 28||
na hi aṅgājātanirvedaḥ dehabandhaṃ jihāsati |
yathā vijñānarahitaḥ manujaḥ mamatāṃ nṛpa || 29||
piṅgalā uvāca |
aho me mohavitatiṃ paśyata avijita ātmanaḥ |
yā kāntāt asataḥ kāmaṃ kāmaye yena bāliśā || 30||
santaṃ samīpe ramaṇaṃ ratipradaṃ
vittapradaṃ nityaṃ imaṃ vihāya |
akāmadaṃ duḥkhabhaya ādi śoka
mohapradaṃ tucchaṃ ahaṃ bhaje ajñā || 31||
aho mayātmā paritāpito vṛthā
sāṅketyavṛttyā'tivigarhyavārtayā |
straiṇānnarādyā'rthatṛṣo'nuśocyā
tkrītena vittaṃ ratimātmanecchatī || 32||
yadasthibhirnirmitavaṃśavaṃśya
sthūṇaṃ tvacā romanakhaiḥ pinaddham |
kṣarannavadvāramagārametad
viṇmūtrapūrṇaṃ madupaiti kānyā || 33||
videhānāṃ pure hyasminnahamekaiva mūḍhadhīḥ |
yā'nyasmicchantyasatyasmādātmadātkāmamacyutāt || 34||
suhṛtpreṣṭhatamo nātha ātmā cāyaṃ śarīriṇām |
taṃ vikrīyātmanaivāhaṃ rame'nena yathā ramā || 35||
kiyatpriyaṃ te vyabhajankāmā ye kāmadā narāḥ |
ādyantavanto bhāryāyā devā vā kālavidrutāḥ || 36||
nūnaṃ me bhagavān prītaḥ viṣṇuḥ kena api karmaṇā |
nirvedaḥ ayaṃ durāśāyā yat me jātaḥ sukhāvahaḥ || 37||
maivaṃ syurmandabhagyāyāḥ kleśā nirvedahetavaḥ |
yenānubandhaṃ nihṛtya puruṣaḥ śamamṛcchati || 38||
tena upakṛtaṃ ādāya śirasā grāmyasaṅgatāḥ |
tyaktvā durāśāḥ śaraṇaṃ vrajāmi taṃ adhīśvaram || 39||
santuṣṭā śraddadhatyetadyathālābhena jīvatī |
viharāmyamunaivāhamātmanā ramaṇena vai || 40||
saṃsārakūpe patitaṃ viṣayairmuṣitekṣaṇam |
grastaṃ kālāhinā''tmānaṃ ko'nyastrātumadhīśvaraḥ || 41||
ātmā eva hi ātmanaḥ goptā nirvidyeta yadākhilāt |
apramattaḥ idaṃ paśyat grastaṃ kālāhinā jagat || 42||
brāhmaṇa uvāca |
eavaṃ vyavasitamatirdurāśāṃ kāntatarṣajām |
chitvopaśamamāsthāya śayyāmupaviveśa sā || 43||
āśā hi paramaṃ duḥkhaṃ nairāśyaṃ paramaṃ sukham |
yathā sañchidya kāntāśāṃ sukhaṃ suṣvāpa piṅgalā || 44||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe piṅgalopākhyā'neṣṭamo'dhyāyaḥ ||