📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
6.63 ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡ - ତ୍ରିଷଷ୍ଟିତମ ସର୍ଗଃ
6.63 Yuddhakanda - Trishashtitama Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରିଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତସ୍ଯରାକ୍ଷସରାଜସ୍ଯନିଶମ୍ଯପରିଦେଵିତମ୍ ।
କୁମ୍ଭକର୍ଣୋବଭାଷେଦଂଵଚନମ୍ପ୍ରଜହାସ ଚ ॥ 1 ॥
ଦୃଷ୍ଟୋ ଦୋଷୋ ହି ଯୋଽସ୍ମାଭିଃ ପୁରା ମନ୍ତ୍ରଵିନିର୍ଣଯେ ।
ହିତେଷ୍ଵନଭିଯୁକ୍ତେନ ସୋଽଯମାସାଦିତସ୍ତ୍ଵଯା ॥ 2 ॥
ଶୀଘ୍ରଙ୍ଖଲ୍ଵଭ୍ଯୁପେତନ୍ତ୍ଵାମ୍ଫଲମ୍ପାପସ୍ଯକର୍ମଣଃ ।
ନିରଯେଷ୍ଵେଵପତନଂଯଥାଦୁଷ୍କୃତକର୍ମଣଃ ॥ 3 ॥
ପ୍ରଥମଂଵୈମହାରାଜକୃତ୍ଯମେତଦଚିନ୍ତିତମ୍ ।
କେଵଲଂଵୀର୍ଯଦର୍ପେଣନାନୁବନ୍ଧୋଵିଚିନ୍ତିତଃ ॥ 4 ॥
ଯଃପଶ୍ଚାତୂର୍ଵକାର୍ଯାଣିକୁର୍ଯାଦୈଶ୍ଵର୍ଯମାସ୍ଥିତଃ ।
ପୂର୍ଵଞ୍ଚୋତ୍ତରକାର୍ଯାଣି ନ ସ ଵେଦନଯାନଯା ॥ 5 ॥
ଦେଶକାଲଵିହୀନାନିକର୍ମାଣିଵିପରୀତଵତ୍ ।
କ୍ରିଯମାଣାନିଦୁଷ୍ଯନ୍ତିହଵୀଂଷ୍ଯପ୍ରଯତେଷ୍ଵିଵ ॥ 6 ॥
ତ୍ରଯାଣାମ୍ପଞ୍ଚଧାଯୋଗଙ୍କର୍ମଣାଂଯଃପ୍ରପଶ୍ଯତି ।
ସଚିଵୈସ୍ସମଯଙ୍କୃତ୍ଵା ସ ସଭ୍ଯେଵର୍ତତେପଥି ॥ 7 ॥
ଯଥାଗମଂ ଚ ଯୋରାଜାସମଯଂଵିଚିକୀର୍ଷତି ।
ବୁଧ୍ଯତେସଚିଵାନ୍ବଧ୍ଯାସୁହୃଦଶ୍ଚାନୁପଶ୍ଯତି ॥ 8 ॥
ଧର୍ମମର୍ଥଂ ଚ କାମଂ ଚ ସର୍ଵାନ୍ଵାରକ୍ଷସାମ୍ପତେ ।
ଭଜତେପୁରୁଷଃକାଲେତ୍ରୀଣିଦ୍ଵନ୍ଦ୍ଵାନିଵାପୁନଃ ॥ 9 ॥
ତ୍ରିଷୁଚୈତେଷୁଯଚ୍ଛ୍ରେଷ୍ଠଂଶ୍ରୁତ୍ଵାତନ୍ନାଵବୁଧ୍ଯତେ ।
ରାଜାଵାରାଜମାତ୍ରୋଵାଵ୍ଯର୍ଥନ୍ତସ୍ଯବହୁଶ୍ରୁତମ୍ ॥ 10 ॥
ଉପପ୍ରଦାନଂସାନ୍ତ୍ଵଂ ଚ ଭେଦଙ୍କାଲେ ଚ ଵିକ୍ରମମ୍ ।
ଯୋଗଂ ଚ ରକ୍ଷସାଂଶ୍ରେଷ୍ଠତାଵୁଭୌ ଚ ନଯାନଯୌ ॥ 11 ॥
କାଲେଧର୍ମାର୍ଥକାମାନ୍ଯସ୍ସମ୍ମନ୍ତ୍ର଼୍ଯସଚିଵୈଃସହ ।
ନିଷେଵେତାତ୍ମଵାନ୍ଲୋକେ ନ ସ ଵ୍ଯସନମାପ୍ନୁଯାତ୍ ॥ 12 ॥
ହିତାନୁବନ୍ଧମାଲୋଚ୍ଯକାର୍ଯାତ୍କାର୍ଯମିହାତ୍ମନଃ ।
ରାଜାସହାର୍ଥତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞୈସ୍ସଚିଵୈର୍ବୁସ୍ସହିଜୀଵତି ॥ 13 ॥
ଅନଭିଜ୍ଞାଯଶାସ୍ତ୍ରାର୍ଥାନ୍ ପୁରୁଷାଃପଶୁବୁଦ୍ଧଯଃ ।
ପ୍ରାଗଲ୍ଭ୍ଯାଦ୍ଵକ୍ତୁମିଚ୍ଛନ୍ତିମନ୍ତ୍ରେଷ୍ଵଭ୍ଯନ୍ତରୀକୃତାଃ ॥ 14 ॥
ଅଶାସ୍ତ୍ରଵିଦୁଷାନ୍ତେଷାଂ ନ କାର୍ଯମଭିହିତଂଵଚଃ ।
ଅର୍ଥଶାସ୍ତ୍ରାନଭିଜ୍ଞାନାଂଵିପୁଲାଂଶ୍ରିଯମିଚ୍ଛତାମ୍ ॥ 15 ॥
ଅହିତଂ ଚ ହିତାକାରନ୍ଧାର୍ଷ୍ଟ୍ଯାଜ୍ଜଲ୍ପନ୍ତିଯେନରାଃ ।
ଅଵେକ୍ଷ୍ଯମନ୍ତ୍ରବାହ୍ଯାସ୍ତେକର୍ତଵ୍ଯାଃକୃତ୍ଯଦୂଷଣାଃ ॥ 16 ॥
ଵିନାଶଯନ୍ତୋଭର୍ତାରଂସହିତାଶ୍ଶତ୍ରୁଭିର୍ବୁଧୈଃ ।
ଵିପରୀତାନିକୃତ୍ଯାନିକାରଯନ୍ତୀହମନ୍ତ୍ରିଣଃ ॥ 17 ॥
ତାନ୍ଭର୍ତାମିତ୍ରସଙ୍କାଶାନମିତ୍ରାନ୍ମନ୍ତ୍ରନିର୍ଣଯେ ।
ଵ୍ଯଵହାରେଣଜାନୀଯାତ୍ସଚିଵାନୁପସମ୍ହିତାନ୍ ॥ 18 ॥
ଚପଲସ୍ଯେହକୃତ୍ଯାନିସହସାନୁପ୍ରଧାଵତଃ ।
ଛିଦ୍ରମନ୍ଯେପ୍ରପଦ୍ଯନ୍ତେକ୍ରୌଞ୍ଚସ୍ଯ ଖ ମିଵଦ୍ଵିଜାଃ ॥ 19 ॥
ଯୋହିଶତ୍ରୁମଵଜ୍ଞାଯନାତ୍ମାନମଭିରକ୍ଷତି ।
ଅଵାପ୍ନୋତିହିସୋଽନର୍ଥାନ୍ ସ୍ଥାନାଚ୍ଚଵ୍ଯଵରୋପ୍ଯତେ ॥ 20 ॥
ଯଦୁକ୍ତମିହତେପୂର୍ଵଙ୍କ୍ରିଯତାମନୁଜେନ ଚ ।
ତଦେଵନୋହିତଂଵାକ୍ଯଂଯଦିଚ୍ଛସି ଚ ତତ୍କୁରୁ ॥ 21 ॥
ତତ୍ତୁଶ୍ରୁତ୍ଵାଦଶଗ୍ରୀଵଃକୁମ୍ଭକର୍ଣସ୍ଯଭାଷିତମ୍ ।
ଭ୍ରୁକୁଟିଞ୍ଚୈଵସଞ୍ଚକ୍ରେକ୍ରୁଦ୍ଧଶ୍ଚୈନମଭାଷତ ॥ 22 ॥
ମାନ୍ଯୋଗୁରୁଵାରିଚାର୍ଯଃକିମାନ୍ତ୍ଵମନୁଶାସସି ।
କିମେଵଂଵାକ୍ଛ୍ରମଙ୍କୃତ୍ଵାକାଲେଯୁକ୍ତଂଵିଧୀଯତାମ୍ ॥ 23 ॥
ଵିଭ୍ରମାଚ୍ଚିତ୍ତମୋହାଦ୍ଵାବଲଵୀର୍ଯାଶ୍ରଯେଣଵା ।
ନାଭିପନ୍ନମିଦାନୀଂଯଦ୍ଵ୍ଯର୍ଥାତସ୍ଯପୁନଃକଥାଃ ॥ 24 ॥
ଅସ୍ମିନ୍କାଲେତୁଯଦ୍ଯୁକ୍ତନ୍ତଦିଦାନୀଂଵିଧୀଯତାମ୍ ।
ଗତନ୍ତୁନାନୁଶୋଚନ୍ତିଗତନ୍ତୁଗତମେଵହି ॥ 25 ॥
ମମାପନଯଜନ୍ଦୋଷଂଵିକ୍ରମେଣସମୀକୁରୁ ।
ଯଦିଖଲ୍ଵସ୍ତିମେସ୍ନେହୋଵିକ୍ରମଂଵାଽଵଗଚ୍ଛସି ॥ 26 ॥
ଯଦିଵକାର୍ଯମ୍ମେତତ୍ତେହୃଦିକାର୍ଯତମମ୍ମତମ୍ ।
ସ ସୁହୃଦ୍ଯୋଵିପନ୍ନାର୍ଥନ୍ଦୀନମଭ୍ଯଵପଦ୍ଯତେ ॥ 27 ॥
ସ ବନ୍ଧୁର୍ଯୋଽପନୀତେଷୁସାହାଯ୍ଯାଯୋପକଲ୍ପତେ ।
ତମଥୈଵମ୍ବ୍ରୁଵାଣନ୍ତୁଵଚନନ୍ଧୀରଦାରୁଣମ୍ ॥ 28 ॥
ରୁଷ୍ଟୋଽଯମିତିଵିଜ୍ଞାଯଶନୈଶ୍ଶ୍ଲକ୍ଷଣମୁଵାଚ ହ ।
ଅତୀଵହିସମାଲକ୍ଷ୍ଯଭ୍ରାତରଙ୍କ୍ଷୁଭିତେନ୍ଦ୍ରିଯମ୍ ॥ 29 ॥
କୁମ୍ଭକର୍ଣଶ୍ଶନୈର୍ଵାକ୍ଯମ୍ବଭାଷେପରିସାନ୍ତ୍ଵଯନ୍ ।
ଶୃଣୁରାଜନ୍ନଵହିତୋମମଵାକ୍ଯମରିନ୍ଦମ ॥ 30 ॥
ଅଲଂରାକ୍ଷସରାଜେନ୍ଦ୍ର ସନ୍ତାପମୁପପଦ୍ଯତେ ।
ରୋଷଂ ଚ ସମ୍ପରିତ୍ଯଜ୍ଯସ୍ଵସ୍ଥୋଭଵିତୁମର୍ହସି ॥ 31 ॥
ନୈତନ୍ମନସିକର୍ତଵ୍ଯମ୍ମଯିଜୀଵତିପାର୍ଥିଵ ।
ତମହନ୍ନାଶଯିଷ୍ଯାମିଯତ୍କୃତେପରିତପ୍ଯତେ ॥ 32 ॥
ଅଵଶ୍ଯନ୍ତୁହିତଂଵାଚ୍ଯଂସର୍ଵାଵସ୍ଥାନ୍ତଵମଯା ।
ବନ୍ଧୁଭାଵାଦଭିହିତମ୍ଭ୍ରାତୃସ୍ନେହାଚ୍ଛପାର୍ଥିଵ ॥ 33 ॥
ସଦୃଶଂଯତ୍ତୁକାଲେଽସ୍ମିନ୍ କର୍ତୁଂସ୍ନିଗ୍ଧେନବନ୍ଧୁନା ।
ଶତ୍ରୂଣାଙ୍କଦନମ୍ପଶ୍ଯକ୍ରିଯମାଣମ୍ମଯାରଣେ ॥ 34 ॥
ଅଦ୍ଯପଶ୍ଯମହାବାହୋ ମଯାସମରମୂର୍ଧନି ।
ହତେରାମେସହଭ୍ରାତ୍ରାଦ୍ରଵନ୍ତୀଂହରିଵାହିନୀମ୍ ॥ 35 ॥
ଅଦ୍ଯରାମସ୍ଯତଦ୍ଦୃଷ୍ଟଵାମଯାନୀତଂରଣାଚ୍ଛିରଃ ।
ସୁଖୀଭଵମହାବାହୋ ସୀତାଭଵତୁଦୁଃଖିତା ॥ 36 ॥
ଅଦ୍ଯରାମସ୍ଯପଶ୍ଯନ୍ତୁନିଧନଂସୁମହତ୍ପ୍ରିଯମ୍ ।
ଲଙ୍କାଯାଂରାକ୍ଷସାଃସର୍ଵେଯେତେନିହତବାନ୍ଧଵାଃ ॥ 37 ॥
ଅଦ୍ଯଶୋକପରୀତାନାଂସ୍ଵବନ୍ଧୁଵଧକାରଣାତ୍ ।
ଶତ୍ରୋର୍ଯୁଧିଵିନାଶେନକରୋମ୍ଯସ୍ରପ୍ରମାର୍ଜନମ୍ ॥ 38 ॥
ଅଦ୍ଯପର୍ଵତସଙ୍କାଶଂସସୂର୍ଯମିଵତୋଯଦମ୍ ।
ଵିକୀର୍ଣମ୍ପଶ୍ଯସମରେସୁଗ୍ରୀଵମ୍ପ୍ଲଵଗୋତ୍ତମ ॥ 39 ॥
କଥଂ ଚ ରାକ୍ଷସୈରେଭିର୍ମଯା ଚ ପରିରକ୍ଷିତଃ ।
ଜିଘାଂସୁଭିର୍ଦାଶରଥିଂ ଵଧ୍ଯସେ ତ୍ଵମିହାନଘ ॥ 40 ॥
ମାନ୍ନିହତ୍ଯକିଲତ୍ଵାଂହିନିହନିଷ୍ଯତିରାଘଵଃ ।
ନାହମାତ୍ମନିସନ୍ତାପଙ୍ଗଚ୍ଛେଯଂରାକ୍ଷସାଧିପ ॥ 41 ॥
କାମଂଵତିଦାନୀମପିମାଂଵ୍ଯାଦିଶତ୍ଵମ୍ପରନ୍ତପ ।
ନ ପରଃପ୍ରେଷଣୀଯସ୍ତେଯୁଦ୍ଧାଯାତୁଲଵିକ୍ରମ ॥ 42 ॥
ଅହମୁତ୍ସାଦଯିଷ୍ଯାମିଶତ୍ରୂଂସ୍ତଵମହାବଲଃ ।
ଯଦିଶକ୍ରୋଯଦିଯମୋଯଦିପାଵକମାରୁତୌ ॥ 43 ॥
ତାନହଂଯୋଧଯିଷ୍ଯାମିକୁବେରଵରୁଣାଵପି ।
ଗିରିମାତ୍ରଶରୀରସ୍ଯଶିତଶୂଲଧରସ୍ଯମେ ॥ 44 ॥
ନର୍ଦତସ୍ତୀକ୍ଷଣଦଂଷ୍ଟ୍ରସ୍ଯବିଭୀଯାଚ୍ଚପୁରନ୍ଦରଃ ।
ଅଥଵାତ୍ଯକ୍ତଶସ୍ତ୍ରସ୍ଯମୃଦ୍ନତସ୍ତରସାରିପୂନ୍ ॥ 45 ॥
ନ ମେପ୍ରତିମୁଖେସ୍ଥାତୁଙ୍କଶ୍ଚିତ୍ ଶକ୍ତୋଜିଜୀଵିଷୁଃ ।
ନୈଵଶକ୍ତ୍ଯା ନ ଗଦଯାନାସିନାନିଶିତୈଶ୍ଶରୈଃ ॥ 46 ॥
ହସ୍ତାଭ୍ଯାମେଵସମ୍ରବ୍ଦୋହନିଷ୍ଯାମ୍ଯପିଵଜ୍ରିଣମ୍ ।
ଯଦିମେମୁଷ୍ଟିଵେଗଂ ସ ରାଘଵୋଽଦ୍ଯସହିଷ୍ଯତେ ॥ 47 ॥
ତତଃପାଶ୍ଯନ୍ତିବାଣୌଘାରୁଧିରଂରାଘଵସ୍ଯତୁ ।
ଚିନ୍ତଯାବାଧ୍ଯସେରାଜନ୍କିମର୍ଥମ୍ମଯିତିଷ୍ଠତି ॥ 48 ॥
ସୋଽହଂଶତ୍ରୁଵିନାଶାଯ ତଵ ନିର୍ଯାତୁମୁଦ୍ଯତଃ ।
ମୁଞ୍ଚରାମାଦ୍ଭଯଂରାଜ ନ୍ହନିଷ୍ଯାମୀହସମ୍ଯୁଗେ ॥ 49 ॥
ରାଘଵଂଲକ୍ଷ୍ମଣଞ୍ଚୈଵସୁଗ୍ରୀଵଂ ଚ ମହାବଲମ୍ ।
ହନୂମନ୍ତଂ ଚ ରକ୍ଷୋଘ୍ନଂଲଙ୍କାଯେନପ୍ରଦୀପିତା ॥ 50 ॥
ହରୀଂଶ୍ଚାପିହନିଯିଷ୍ଯାମିସଂଯୁଗେସମଵାସ୍ଥିଵାନ୍ ।
ଅସାଧାରଣମିଚ୍ଛାମିନଦାତୁମ୍ମହଦ୍ଯଶଃ ॥ 51 ॥
ଯଦିଚେନ୍ଦ୍ରାଦ୍ଭଯଂ ରାଜନ୍ଯଦି ଚାପି ସ୍ଵଯମ୍ଭୁଵଃ ।
ତତୋଽହଂ ନାଶଯିଷ୍ଯାମି ନୈଶଂ ତମ ଇଵାଂଶୁମାନ୍ ॥ 52 ॥
ଅପିଦେଵାଶ୍ଶଯିଷ୍ଯନ୍ତେକ୍ରୁଦ୍ଧେମଯିମହୀତଲେ ।
ଯମଂ ଚ ଶମଯିଷ୍ଯାମିଭକ୍ଷଯିଷ୍ଯାମିପାଵକମ୍ ॥ 53 ॥
ଆଦିତ୍ଯମ୍ପାତଯିଷ୍ଯାମିସନକ୍ଷତ୍ରମ୍ମହୀତଲେ ।
ଶତକ୍ରତୁଂଵଧିଷ୍ଯାମିପାସ୍ଯାମିଵରୁଣାଲଯମ୍ ॥ 54 ॥
ପର୍ଵତାଂଶ୍ଚୂର୍ଣଯିଷ୍ଯାମିଦାରଯିଷ୍ଯାମିମେଦିନୀମ୍ ।
ଦୀର୍ଘକାଲମ୍ପ୍ରସୁପ୍ତସ୍ଯକୁମ୍ଭକର୍ଣସ୍ଯଵିକ୍ରମମ୍ ॥ 55 ॥
ଅଦ୍ଯପଶ୍ଯନ୍ତୁଭୂତାନିଭକ୍ଷ୍ଯମାଣାନିସର୍ଵଶଃ ।
ନନ୍ଵିଦନ୍ତ୍ରିଦିଵଂସର୍ଵମାହାରସ୍ଯ ନ ପୂର୍ଯତେ ॥ 56 ॥
ଵଧେନତେଦାଶରଥେଃସୁଖାର୍ହଂସୁଖଂସମାହର୍ତୁମହଂଵ୍ରଜାମି ।
ନିହତ୍ଯରାମଂସହଲକ୍ଷ୍ମଣେନଖାଦାମିନ୍ହରିଯୂଥମୁଖ୍ଯାନ୍ ॥ 57 ॥
ରମସ୍ଵରାଜନ୍ ପିବଚାଦ୍ଯଵାରୁଣୀଙ୍କୁରୁଷ୍ଵକୃତ୍ଯାନିଵିନୀଯତାମ୍ମ୍ ।
ମଯାଦ୍ଯରାମେଗମିତେଯମକ୍ଷ୍ଯଞ୍ଚିରାଯସୀତାଵଶଗାତି ॥ 58 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ତ୍ରିଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tasyarākṣasarājasyaniśamyaparidevitam |
kumbhakarṇobabhāṣedaṃvacanamprajahāsa ca || 1 ||
dṛṣṭo doṣo hi yo'smābhiḥ purā mantravinirṇaye |
hiteṣvanabhiyuktena so'yamāsāditastvayā || 2 ||
śīghraṅkhalvabhyupetantvāmphalampāpasyakarmaṇaḥ |
nirayeṣvevapatanaṃyathāduṣkṛtakarmaṇaḥ || 3 ||
prathamaṃvaimahārājakṛtyametadacintitam |
kevalaṃvīryadarpeṇanānubandhovicintitaḥ || 4 ||
yaḥpaścātūrvakāryāṇikuryādaiśvaryamāsthitaḥ |
pūrvañcottarakāryāṇi na sa vedanayānayā || 5 ||
deśakālavihīnānikarmāṇiviparītavat |
kriyamāṇāniduṣyantihavīṃṣyaprayateṣviva || 6 ||
trayāṇāmpañcadhāyogaṅkarmaṇāṃyaḥprapaśyati |
sacivaissamayaṅkṛtvā sa sabhyevartatepathi || 7 ||
yathāgamaṃ ca yorājāsamayaṃvicikīrṣati |
budhyatesacivānbadhyāsuhṛdaścānupaśyati || 8 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca sarvānvārakṣasāmpate |
bhajatepuruṣaḥkāletrīṇidvandvānivāpunaḥ || 9 ||
triṣucaiteṣuyacchreṣṭhaṃśrutvātannāvabudhyate |
rājāvārājamātrovāvyarthantasyabahuśrutam || 10 ||
upapradānaṃsāntvaṃ ca bhedaṅkāle ca vikramam |
yogaṃ ca rakṣasāṃśreṣṭhatāvubhau ca nayānayau || 11 ||
kāledharmārthakāmānyassammantṟyasacivaiḥsaha |
niṣevetātmavānloke na sa vyasanamāpnuyāt || 12 ||
hitānubandhamālocyakāryātkāryamihātmanaḥ |
rājāsahārthatattvajñaissacivairbussahijīvati || 13 ||
anabhijñāyaśāstrārthān puruṣāḥpaśubuddhayaḥ |
prāgalbhyādvaktumicchantimantreṣvabhyantarīkṛtāḥ || 14 ||
aśāstraviduṣānteṣāṃ na kāryamabhihitaṃvacaḥ |
arthaśāstrānabhijñānāṃvipulāṃśriyamicchatām || 15 ||
ahitaṃ ca hitākārandhārṣṭyājjalpantiyenarāḥ |
avekṣyamantrabāhyāstekartavyāḥkṛtyadūṣaṇāḥ || 16 ||
vināśayantobhartāraṃsahitāśśatrubhirbudhaiḥ |
viparītānikṛtyānikārayantīhamantriṇaḥ || 17 ||
tānbhartāmitrasaṅkāśānamitrānmantranirṇaye |
vyavahāreṇajānīyātsacivānupasamhitān || 18 ||
capalasyehakṛtyānisahasānupradhāvataḥ |
chidramanyeprapadyantekrauñcasya kha mivadvijāḥ || 19 ||
yohiśatrumavajñāyanātmānamabhirakṣati |
avāpnotihiso'narthān sthānāccavyavaropyate || 20 ||
yaduktamihatepūrvaṅkriyatāmanujena ca |
tadevanohitaṃvākyaṃyadicchasi ca tatkuru || 21 ||
tattuśrutvādaśagrīvaḥkumbhakarṇasyabhāṣitam |
bhrukuṭiñcaivasañcakrekruddhaścainamabhāṣata || 22 ||
mānyoguruvāricāryaḥkimāntvamanuśāsasi |
kimevaṃvākchramaṅkṛtvākāleyuktaṃvidhīyatām || 23 ||
vibhramāccittamohādvābalavīryāśrayeṇavā |
nābhipannamidānīṃyadvyarthātasyapunaḥkathāḥ || 24 ||
asminkāletuyadyuktantadidānīṃvidhīyatām |
gatantunānuśocantigatantugatamevahi || 25 ||
mamāpanayajandoṣaṃvikrameṇasamīkuru |
yadikhalvastimesnehovikramaṃvā'vagacchasi || 26 ||
yadivakāryammetattehṛdikāryatamammatam |
sa suhṛdyovipannārthandīnamabhyavapadyate || 27 ||
sa bandhuryo'panīteṣusāhāyyāyopakalpate |
tamathaivambruvāṇantuvacanandhīradāruṇam || 28 ||
ruṣṭo'yamitivijñāyaśanaiśślakṣaṇamuvāca ha |
atīvahisamālakṣyabhrātaraṅkṣubhitendriyam || 29 ||
kumbhakarṇaśśanairvākyambabhāṣeparisāntvayan |
śṛṇurājannavahitomamavākyamarindama || 30 ||
alaṃrākṣasarājendra santāpamupapadyate |
roṣaṃ ca samparityajyasvasthobhavitumarhasi || 31 ||
naitanmanasikartavyammayijīvatipārthiva |
tamahannāśayiṣyāmiyatkṛteparitapyate || 32 ||
avaśyantuhitaṃvācyaṃsarvāvasthāntavamayā |
bandhubhāvādabhihitambhrātṛsnehācchapārthiva || 33 ||
sadṛśaṃyattukāle'smin kartuṃsnigdhenabandhunā |
śatrūṇāṅkadanampaśyakriyamāṇammayāraṇe || 34 ||
adyapaśyamahābāho mayāsamaramūrdhani |
haterāmesahabhrātrādravantīṃharivāhinīm || 35 ||
adyarāmasyataddṛṣṭavāmayānītaṃraṇācchiraḥ |
sukhībhavamahābāho sītābhavatuduḥkhitā || 36 ||
adyarāmasyapaśyantunidhanaṃsumahatpriyam |
laṅkāyāṃrākṣasāḥsarveyetenihatabāndhavāḥ || 37 ||
adyaśokaparītānāṃsvabandhuvadhakāraṇāt |
śatroryudhivināśenakaromyasrapramārjanam || 38 ||
adyaparvatasaṅkāśaṃsasūryamivatoyadam |
vikīrṇampaśyasamaresugrīvamplavagottama || 39 ||
kathaṃ ca rākṣasairebhirmayā ca parirakṣitaḥ |
jighāṃsubhirdāśarathiṃ vadhyase tvamihānagha || 40 ||
mānnihatyakilatvāṃhinihaniṣyatirāghavaḥ |
nāhamātmanisantāpaṅgaccheyaṃrākṣasādhipa || 41 ||
kāmaṃvatidānīmapimāṃvyādiśatvamparantapa |
na paraḥpreṣaṇīyasteyuddhāyātulavikrama || 42 ||
ahamutsādayiṣyāmiśatrūṃstavamahābalaḥ |
yadiśakroyadiyamoyadipāvakamārutau || 43 ||
tānahaṃyodhayiṣyāmikuberavaruṇāvapi |
girimātraśarīrasyaśitaśūladharasyame || 44 ||
nardatastīkṣaṇadaṃṣṭrasyabibhīyāccapurandaraḥ |
athavātyaktaśastrasyamṛdnatastarasāripūn || 45 ||
na mepratimukhesthātuṅkaścit śaktojijīviṣuḥ |
naivaśaktyā na gadayānāsināniśitaiśśaraiḥ || 46 ||
hastābhyāmevasamrabdohaniṣyāmyapivajriṇam |
yadimemuṣṭivegaṃ sa rāghavo'dyasahiṣyate || 47 ||
tataḥpāśyantibāṇaughārudhiraṃrāghavasyatu |
cintayābādhyaserājankimarthammayitiṣṭhati || 48 ||
so'haṃśatruvināśāya tava niryātumudyataḥ |
muñcarāmādbhayaṃrāja nhaniṣyāmīhasamyuge || 49 ||
rāghavaṃlakṣmaṇañcaivasugrīvaṃ ca mahābalam |
hanūmantaṃ ca rakṣoghnaṃlaṅkāyenapradīpitā || 50 ||
harīṃścāpihaniyiṣyāmisaṃyugesamavāsthivān |
asādhāraṇamicchāminadātummahadyaśaḥ || 51 ||
yadicendrādbhayaṃ rājanyadi cāpi svayambhuvaḥ |
tato'haṃ nāśayiṣyāmi naiśaṃ tama ivāṃśumān || 52 ||
apidevāśśayiṣyantekruddhemayimahītale |
yamaṃ ca śamayiṣyāmibhakṣayiṣyāmipāvakam || 53 ||
ādityampātayiṣyāmisanakṣatrammahītale |
śatakratuṃvadhiṣyāmipāsyāmivaruṇālayam || 54 ||
parvatāṃścūrṇayiṣyāmidārayiṣyāmimedinīm |
dīrghakālamprasuptasyakumbhakarṇasyavikramam || 55 ||
adyapaśyantubhūtānibhakṣyamāṇānisarvaśaḥ |
nanvidantridivaṃsarvamāhārasya na pūryate || 56 ||
vadhenatedāśaratheḥsukhārhaṃsukhaṃsamāhartumahaṃvrajāmi |
nihatyarāmaṃsahalakṣmaṇenakhādāminhariyūthamukhyān || 57 ||
ramasvarājan pibacādyavāruṇīṅkuruṣvakṛtyānivinīyatāmm |
mayādyarāmegamiteyamakṣyañcirāyasītāvaśagāti || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||