📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.47 ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡ - ସପ୍ତଚତ୍ଵାରିଂଶ ସର୍ଗଃ
5.47 Sundarakanda - Saptachatvarimsha Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସେନାପତୀନ୍ପଞ୍ଚ ସ ତୁ ପ୍ରମାପିତାନ୍ ହନୂମତା ସାନୁଚରାନ୍ସଵାହନାନ୍ ।
ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ରାଜା ସମରୋଦ୍ଧତୋନ୍ମୁଖଂ କୁମାରମକ୍ଷଂ ପ୍ରସମୈକ୍ଷତାଗ୍ରତଃ ॥ 1 ॥
ସ ତସ୍ଯ ଦୃଷ୍ଟ୍ଯର୍ପଣସମ୍ପ୍ରଚୋଦିତଃ ପ୍ରତାପଵାନ୍କାଞ୍ଚନଚିତ୍ରକାର୍ମୁକଃ ।
ସମୁତ୍ପପାତାଥ ସଦସ୍ଯୁଦୀରିତୋ ଦ୍ଵିଜାତିମୁଖ୍ଯୈର୍ହଵିଷେଵ ପାଵକଃ ॥ 2 ॥
ତତୋ ମହଦ୍ବାଲଦିଵାକରପ୍ରଭଂ ପ୍ରତପ୍ତଜାମ୍ବୂନଦଜାଲସନ୍ତତମ୍ ।
ରଥଂ ସମାସ୍ଥାଯ ଯଯୌ ସ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ମହାହରିଂ ତଂ ପ୍ରତି ନୈରୃତର୍ଷଭଃ ॥ 3 ॥
ତତସ୍ତପସ୍ସଙ୍ଗ୍ରହସଞ୍ଚଯାର୍ଜିତଂ ପ୍ରତପ୍ତଜାମ୍ବୂନଦଜାଲଶୋଭିତମ୍ ।
ପତାକିନଂ ରତ୍ନଵିଭୂଷିତଧ୍ଵଜଂ ମନୋଜଵାଷ୍ଟାଶ୍ଵଵରୈଃ ସୁଯୋଜିତମ୍ ॥ 4 ॥
ସୁରାସୁରାଧୃଷ୍ଯମସଙ୍ଗଚାରିଣଂ ରଵିପ୍ରଭଂ ଵ୍ଯୋମଚରଂ ସମାହିତମ୍ ।
ସତୂଣମଷ୍ଟାସିନିବଦ୍ଧବନ୍ଧୁରଂ ଯଥାକ୍ରମାଵେଶିତଶକ୍ତିତୋମରମ୍ ॥ 5 ॥
ଵିରାଜମାନଂ ପ୍ରତିପୂର୍ଣଵସ୍ତୁନା ସହେମଦାମ୍ନା ଶଶିସୂର୍ଯଵର୍ଚସା ।
ଦିଵାକରାଭଂ ରଥମାସ୍ଥିତସ୍ତତସ୍ସ ନିର୍ଜଗାମାମରତୁଲ୍ଯଵିକ୍ରମଃ ॥ 6 ॥
ସ ପୂରଯନ୍ଖଂ ଚ ମହୀଂ ଚ ସାଚଲାଂ ତୁରଙ୍ଗମାତଙ୍ଗମହାରଥସ୍ଵନୈଃ ।
ବଲୈସ୍ସମେତୈସ୍ସହି ତୋରଣସ୍ଥିତଂ ସମର୍ଥମାସୀନମୁପାଗମତ୍କପିମ୍ ॥ 7 ॥
ସ ତଂ ସମାସାଦ୍ଯ ହରିଂ ହରୀକ୍ଷଣୋ ଯୁଗାନ୍ତକାଲାଗ୍ନିମିଵ ପ୍ରଜାକ୍ଷଯେ ।
ଅଵସ୍ଥିତଂ ଵିସ୍ମିତଜାତସମ୍ଭ୍ରମ ସ୍ସମୈକ୍ଷତାକ୍ଷୋ ବହୁମାନଚକ୍ଷୁଷା ॥ 8 ॥
ସ ତସ୍ଯ ଵେଗଂ ଚ କପେର୍ମହାତ୍ମନଃ ପରାକ୍ରମଂ ଚାରିଷୁ ପାର୍ଥିଵାତ୍ମଜଃ ।
ଵିଚାରଯନ୍ସ୍ଵଂ ଚ ବଲଂ ମହାବଲୋ ହିମକ୍ଷଯେ ସୂର୍ଯ ଇଵାଭିଵର୍ଧତେ ॥ 9 ॥
ସ ଜାତମନ୍ଯୁଃ ପ୍ରସମୀକ୍ଷ୍ଯ ଵିକ୍ରମଂ ସ୍ଥିରଂ ସ୍ଥିରସ୍ସମ୍ଯତି ଦୁର୍ନିଵାରଣମ୍ ।
ସମାହିତାତ୍ମା ହନୁମନ୍ତମାହଵେ ପ୍ରଚୋଦଯାମାସ ଶରୈସ୍ତ୍ରିଭି ଶ୍ଶିତୈଃ ॥ 10 ॥
ତତଃ କପିଂ ତଂ ପ୍ରସମୀକ୍ଷ୍ଯ ଗର୍ଵିତଂ ଜିତଶ୍ରମଂ ଶତ୍ରୁପରାଜଯୋର୍ଜିତମ୍ ।
ଅଵୈକ୍ଷତାକ୍ଷସ୍ସମୁଦୀର୍ଣମାନସସ୍ସବାଣପାଣିଃ ପ୍ରଗୃହୀତକାର୍ମୁକଃ ॥ 11 ॥
ସ ହେମନିଷ୍କାଙ୍ଗଦଚାରୁକୁଣ୍ଡଲ ସ୍ସମାସସାଦାଽଶୁପରାକ୍ରମଃ କପିମ୍ ।
ତଯୋର୍ବଭୂଵାପ୍ରତିମସ୍ସମାଗମ ସ୍ସୁରାସୁରାଣାମପି ସମ୍ଭ୍ରମପ୍ରଦଃ ॥ 12 ॥
ରରାସ ଭୂମିର୍ନ ତତାପ ଭାନୁମା ନ୍ଵନୌ ନ ଵାଯୁଃ ପ୍ରଚାଚଲ ଚାଚଲଃ ।
କପେଃ କୁମାରସ୍ଯ ଚ ଵୀକ୍ଷ୍ଯ ସଂଯୁଗଂ ନନାଦ ଚ ଦ୍ଯୌରୁଦଧିଶ୍ଚ ଚୁକ୍ଷୁଭେ ॥ 13 ॥
ତତସ୍ସ ଵୀରସ୍ସୁମୁଖାନ୍ ପତତ୍ରିଣସ୍ସୁଵର୍ଣପୁଙ୍ଖାନ୍ସଵିଷାନିଵୋରଗାନ୍ ।
ସମାଧିସମ୍ଯୋଗଵିମୋକ୍ଷତତ୍ତ୍ଵଵିଚ୍ଛରାନଥ ତ୍ରୀନ୍କପିମୂର୍ଧ୍ନ୍ଯପାତଯତ୍ ॥ 14 ॥
ସ ତୈ ଶ୍ଶରୈର୍ମୂର୍ଧ୍ନି ସମଂ ନିପାତିତୈଃ କ୍ଷରନ୍ନସୃଗ୍ଦିଗ୍ଧଵିଵୃତ୍ତଲୋଚନଃ ।
ନଵୋଦିତାଦିତ୍ଯନିଭ ଶ୍ଶରାଂଶୁମାନ୍ ଵ୍ଯରାଜତାଦିତ୍ଯ ଇଵାଂଶୁମାଲିକଃ ॥ 15 ॥
ତତସ୍ସ ପିଙ୍ଗାଧିପମନ୍ତ୍ରିସତ୍ତମଃ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ତଂ ରାଜଵରାତ୍ମଜଂ ରଣେ ।
ଉଦଗ୍ରଚିତ୍ରାଯୁଧଚିତ୍ରକାର୍ମୁକଂ ଜହର୍ଷ ଚାପୂର୍ଯତ ଚାହଵୋନ୍ମୁଖଃ ॥ 16 ॥
ସ ମନ୍ଦରାଗ୍ରସ୍ଥ ଇଵାଂଶୁମାଲିକୋ ଵିଵୃଦ୍ଧକୋପୋ ବଲଵୀର୍ଯସଂଯୁତଃ ।
କୁମାରମକ୍ଷଂ ସବଲଂ ସଵାହନଂ ଦଦାହ ନେତ୍ରାଗ୍ନିମରୀଚିଭିସ୍ତଦା ॥ 17 ॥
ତତସ୍ସ ବାଣାସନଚିତ୍ରକାର୍ମୁକ ଶ୍ଶରପ୍ରଵର୍ଷୋ ଯୁଧି ରାକ୍ଷସାମ୍ବୁଦଃ ।
ଶରାନ୍ମୁମୋଚାଶୁ ହରୀଶ୍ଵରାଚଲେ ଵଲାହକୋ ଵୃଷ୍ଟିମିଵାଚଲୋତ୍ତମେ ॥ 18 ॥
ତତଃ କପିସ୍ତଂ ରଣଚଣ୍ଡଵିକ୍ରମଂ ଵିଵୃଦ୍ଧତେଜୋବଲଵୀର୍ଯସଂଯୁତମ୍ ।
କୁମାରମକ୍ଷଂ ପ୍ରସମୀକ୍ଷ୍ଯ ସଂଯୁଗେ ନନାଦ ହର୍ଷାଦ୍ ଘନତୁଲ୍ଯଵିକ୍ରମମ୍ ॥ 19 ॥
ସ ବାଲଭାଵାଦ୍ଯୁଧି ଵୀର୍ଯଦର୍ପିତଃ ପ୍ରଵୃଦ୍ଧମନ୍ଯୁଃ କ୍ଷତଜୋପମେକ୍ଷଣଃ ।
ସମାସସାଦାପ୍ରତିମଂ କପିଂ ରଣେ ଗଜୋ ମହାକୂପମିଵାଵୃତଂ ତୃଣୈଃ ॥ 20 ॥
ସ ତେନ ବାଣୈଃ ପ୍ରସଭଂ ନିପାତିତୈଶ୍ଚକାର ନାଦଂ ଘନନାଦନିସ୍ସ୍ଵନଃ ।
ସମୁତ୍ପପାତାଶୁ ନଭସ୍ସ ମାରୁତିର୍ଭୁଜୋରୁଵିକ୍ଷେପଣଘୋରଦର୍ଶନଃ ॥ 21 ॥
ସମୁତ୍ପତନ୍ତଂ ସମଭିଦ୍ରଵଦ୍ବଲୀ ସ ରାକ୍ଷସାନାଂ ପ୍ରଵରଃ ପ୍ରତାପଵାନ୍ ।
ରଥୀ ରଥିଶ୍ରେଷ୍ଠତମଃ କିରନ୍ଶରୈଃ ପଯୋଧରଶ୍ଶୈଲମିଵାଶ୍ମଵୃଷ୍ଟିଭିଃ ॥ 22 ॥
ସ ତାନ୍ଶରାଂସ୍ତସ୍ଯ ହରିର୍ଵିମୋକ୍ଷଯଂଶ୍ଚଚାର ଵୀରଃ ପଥି ଵାଯୁସେଵିତେ ।
ଶରାନ୍ତରେ ମାରୁତଵଦ୍ଵିନିଷ୍ପତନ୍ମନୋଜଵସ୍ସଂଯତି ଚଣ୍ଡଵିକ୍ରମଃ ॥ 23 ॥
ତମାତ୍ତବାଣାସନମାହଵୋନ୍ମୁଖଂ ଖମାସ୍ତୃଣନ୍ତଂ ଵିଶିଖୈଶ୍ଶରୋତ୍ତମୈଃ ।
ଅଵୈକ୍ଷତାକ୍ଷଂ ବହୁମାନଚକ୍ଷୁଷା ଜଗାମ ଚିନ୍ତାଂ ଚ ସ ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ॥ 24 ॥
ତତଶ୍ଶରୈର୍ଭିନ୍ନଭୁଜାନ୍ତରଃ କପିଃ କୁମାରଵୀରେଣ ମହାତ୍ମନା ନଦନ୍ ।
ମହାଭୁଜଃ କର୍ମଵିଶେଷତତ୍ତ୍ଵଵି ଦ୍ଵିଚିନ୍ତଯାମାସ ରଣେ ପରାକ୍ରମମ୍ ॥ 25 ॥
ଅବାଲଵଦ୍ବାଲଦିଵାକରପ୍ରଭଃ କରୋତ୍ଯଯଂ କର୍ମ ମହନ୍ମହାବଲଃ ।
ନ ଚାସ୍ଯ ସର୍ଵାହଵକର୍ମଶୋଭିନଃ ପ୍ରମାପଣେ ମେ ମତିରତ୍ର ଜାଯତେ ॥ 26 ॥
ଅଯଂ ମହାତ୍ମା ଚ ମହାଂଶ୍ଚ ଵୀର୍ଯତ ସ୍ସମାହିତଶ୍ଚାତିସହଶ୍ଚ ସଂଯୁଗେ ।
ଅସଂଶଯଂ କର୍ମଗୁଣୋଦଯାଦଯଂ ସନାଗଯକ୍ଷୈର୍ମୁନିଭିଶ୍ଚ ପୂଜିତଃ ॥ 27 ॥
ପରାକ୍ରମୋତ୍ସାହଵିଵୃଦ୍ଧମାନସ ସ୍ସମୀକ୍ଷତେ ମାଂ ପ୍ରମୁଖାଗ୍ରତଃସ୍ଥିତଃ ।
ପରାକ୍ରମୋ ହ୍ଯସ୍ଯ ମନାଂସି କମ୍ପଯେତ୍ସୁରାସୁରାଣାମପି ଶୀଘ୍ରଗାମିନଃ ॥ 28 ॥
ନ ଖଲ୍ଵଯଂ ନାଭିଭଵେଦୁପେକ୍ଷିତଃ ପରାକ୍ରମୋ ହ୍ଯସ୍ଯ ରଣେ ଵିଵର୍ଧତେ ।
ପ୍ରମାପଣଂ ତ୍ଵେଵ ମମାଦ୍ଯ ରୋଚତେ ନ ଵର୍ଧମାନୋଽଗ୍ନିରୁପେକ୍ଷିତୁଂ କ୍ଷମଃ ॥ 29 ॥
ଇତି ପ୍ରଵେଗଂ ତୁ ପରସ୍ଯ ଚିନ୍ତଯନ୍ସ୍ଵକର୍ମଯୋଗଂ ଚ ଵିଧାଯ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଚକାର ଵେଗଂ ତୁ ମହାବଲସ୍ତଦା ମତିଂ ଚ ଚକ୍ରେଽସ୍ଯ ଵଧେ ମହାକପିଃ ॥ 30 ॥
ସ ତସ୍ଯ ତାନଷ୍ଟହଯାନ୍ମହାଜଵାନ୍ ସମାହିତାନ୍ଭାରସହାନ୍ଵିଵର୍ତନେ ।
ଜଘାନ ଵୀରଃ ପଥି ଵାଯୁସେଵିତେ ତଲପ୍ରହାରୈଃ ପଵନାତ୍ମଜଃ କପିଃ ॥ 31 ॥
ତତସ୍ତଲେନାଭିହତୋ ମହାରଥ ସ୍ସ ତସ୍ଯ ପିଙ୍ଗାଧିପମନ୍ତ୍ରିନିର୍ଜିତଃ ।
ପ୍ରଭଗ୍ନନୀଡଃ ପରିମୁକ୍ତକୂବରଃ ପପାତ ଭୂମୌ ହତଵାଜିରମ୍ବରାତ୍ ॥ 32 ॥
ସ ତଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ମହାରଥୋ ରଥଂ ସକାର୍ମୁକଃ ଖଙ୍ଗଧରଃ ଖମୁତ୍ପତନ୍ ।
ତପୋଽଭିଯୋଗାଦୃଷିରୁଗ୍ରଵୀର୍ଯଵାନ୍ଵିହାଯ ଦେହଂ ମରୁତାମିଵାଲଯମ୍ ॥ 33 ॥
ତତଃ କପିସ୍ତଂ ଵିଚରନ୍ତମମ୍ବରେ ପତତ୍ରିରାଜାନିଲସିଦ୍ଧସେଵିତେ ।
ସମେତ୍ଯ ତଂ ମାରୁତତୁଲ୍ଯଵିକ୍ରମଃ କ୍ରମେଣ ଜଗ୍ରାହ ସ ପାଦଯୋର୍ଦୃଢମ୍ ॥ 34 ॥
ସ ତଂ ସମାଵିଧ୍ଯ ସହସ୍ରଶଃ କପିର୍ମହୋରଗଂ ଗୃହ୍ଯ ଇଵାଣ୍ଡଜେଶ୍ଵରଃ ।
ମୁମୋଚ ଵେଗାତ୍ପିତୃତୁଲ୍ଯଵିକ୍ରମୋ ମହୀତଲେ ସଂଯତି ଵାନରୋତ୍ତମଃ ॥ 35 ॥
ସ ଭଗ୍ନବାହୂରୁକଟୀଶିରୋଧରଃ କ୍ଷରନ୍ନସୃଙିନର୍ମଥିତାସ୍ଥିଲୋଚନଃ ।
ସମ୍ଭଗ୍ନସନ୍ଧିଃ ପ୍ରଵିକୀର୍ଣବନ୍ଧନୋ ହତଃ କ୍ଷିତୌ ଵାଯୁସୁତେନ ରାକ୍ଷସଃ ॥ 36 ॥
ମହାକପିର୍ଭୂମିତଲେ ନିପୀଡ୍ଯ ତଂ ଚକାର ରକ୍ଷୋଧିପତେର୍ମହଦ୍ଭଯମ୍ ।
ମହର୍ଷିଭିଶ୍ଚକ୍ରଚରୈର୍ମହାଵ୍ରତୈ ସ୍ସମେତ୍ଯ ଭୂତୈଶ୍ଚ ସଯକ୍ଷପନ୍ନଗୈଃ ॥ 37 ॥
ସୁରୈଶ୍ଚ ସେନ୍ଦ୍ରୈର୍ଭୃଶଜାତଵିସ୍ମଯୈ ର୍ହତେ କୁମାରେ ସ କପିର୍ନିରୀକ୍ଷିତଃ ।
ନିହତ୍ଯ ତଂ ଵଜ୍ରିସୁତୋପମପ୍ରଭଂ କୁମାରମକ୍ଷଂ କ୍ଷତଜୋପମେକ୍ଷଣମ୍ ।
ତମେଵ ଵୀରୋଽଭିଜଗାମ ତୋରଣଂ କୃତକ୍ଷଣଃ କାଲ ଇଵ ପ୍ରଜାକ୍ଷଯେ ॥ 38 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptacatvāriṃśassargaḥ |
senāpatīnpañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarānsavāhanān |
samīkṣya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāramakṣaṃ prasamaikṣatāgrataḥ || 1 ||
sa tasya dṛṣṭyarpaṇasampracoditaḥ pratāpavānkāñcanacitrakārmukaḥ |
samutpapātātha sadasyudīrito dvijātimukhyairhaviṣeva pāvakaḥ || 2 ||
tato mahadbāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasantatam |
rathaṃ samāsthāya yayau sa vīryavānmahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ || 3 ||
tatastapassaṅgrahasañcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālaśobhitam |
patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam || 4 ||
surāsurādhṛṣyamasaṅgacāriṇaṃ raviprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam |
satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram || 5 ||
virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarcasā |
divākarābhaṃ rathamāsthitastatassa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ || 6 ||
sa pūrayankhaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṅgamātaṅgamahārathasvanaiḥ |
balaissametaissahi toraṇasthitaṃ samarthamāsīnamupāgamatkapim || 7 ||
sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇo yugāntakālāgnimiva prajākṣaye |
avasthitaṃ vismitajātasambhrama ssamaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā || 8 ||
sa tasya vegaṃ ca kapermahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu pārthivātmajaḥ |
vicārayansvaṃ ca balaṃ mahābalo himakṣaye sūrya ivābhivardhate || 9 ||
sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthiraṃ sthirassamyati durnivāraṇam |
samāhitātmā hanumantamāhave pracodayāmāsa śaraistribhi śśitaiḥ || 10 ||
tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayorjitam |
avaikṣatākṣassamudīrṇamānasassabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ || 11 ||
sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍala ssamāsasādā'śuparākramaḥ kapim |
tayorbabhūvāpratimassamāgama ssurāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ || 12 ||
rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumā nvanau na vāyuḥ pracācala cācalaḥ |
kapeḥ kumārasya ca vīkṣya saṃyugaṃ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhe || 13 ||
tatassa vīrassumukhān patatriṇassuvarṇapuṅkhānsaviṣānivoragān |
samādhisamyogavimokṣatattvaviccharānatha trīnkapimūrdhnyapātayat || 14 ||
sa tai śśarairmūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarannasṛgdigdhavivṛttalocanaḥ |
navoditādityanibha śśarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ || 15 ||
tatassa piṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe |
udagracitrāyudhacitrakārmukaṃ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ || 16 ||
sa mandarāgrastha ivāṃśumāliko vivṛddhakopo balavīryasaṃyutaḥ |
kumāramakṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhistadā || 17 ||
tatassa bāṇāsanacitrakārmuka śśarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ |
śarānmumocāśu harīśvarācale valāhako vṛṣṭimivācalottame || 18 ||
tataḥ kapistaṃ raṇacaṇḍavikramaṃ vivṛddhatejobalavīryasaṃyutam |
kumāramakṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyavikramam || 19 ||
sa bālabhāvādyudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ |
samāsasādāpratimaṃ kapiṃ raṇe gajo mahākūpamivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ || 20 ||
sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitaiścakāra nādaṃ ghananādanissvanaḥ |
samutpapātāśu nabhassa mārutirbhujoruvikṣepaṇaghoradarśanaḥ || 21 ||
samutpatantaṃ samabhidravadbalī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān |
rathī rathiśreṣṭhatamaḥ kiranśaraiḥ payodharaśśailamivāśmavṛṣṭibhiḥ || 22 ||
sa tānśarāṃstasya harirvimokṣayaṃścacāra vīraḥ pathi vāyusevite |
śarāntare mārutavadviniṣpatanmanojavassaṃyati caṇḍavikramaḥ || 23 ||
tamāttabāṇāsanamāhavonmukhaṃ khamāstṛṇantaṃ viśikhaiśśarottamaiḥ |
avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ ca sa mārutātmajaḥ || 24 ||
tataśśarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravīreṇa mahātmanā nadan |
mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavi dvicintayāmāsa raṇe parākramam || 25 ||
abālavadbāladivākaraprabhaḥ karotyayaṃ karma mahanmahābalaḥ |
na cāsya sarvāhavakarmaśobhinaḥ pramāpaṇe me matiratra jāyate || 26 ||
ayaṃ mahātmā ca mahāṃśca vīryata ssamāhitaścātisahaśca saṃyuge |
asaṃśayaṃ karmaguṇodayādayaṃ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ || 27 ||
parākramotsāhavivṛddhamānasa ssamīkṣate māṃ pramukhāgrataḥsthitaḥ |
parākramo hyasya manāṃsi kampayetsurāsurāṇāmapi śīghragāminaḥ || 28 ||
na khalvayaṃ nābhibhavedupekṣitaḥ parākramo hyasya raṇe vivardhate |
pramāpaṇaṃ tveva mamādya rocate na vardhamāno'gnirupekṣituṃ kṣamaḥ || 29 ||
iti pravegaṃ tu parasya cintayansvakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān |
cakāra vegaṃ tu mahābalastadā matiṃ ca cakre'sya vadhe mahākapiḥ || 30 ||
sa tasya tānaṣṭahayānmahājavān samāhitānbhārasahānvivartane |
jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ || 31 ||
tatastalenābhihato mahāratha ssa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ |
prabhagnanīḍaḥ parimuktakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt || 32 ||
sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaṅgadharaḥ khamutpatan |
tapo'bhiyogādṛṣirugravīryavānvihāya dehaṃ marutāmivālayam || 33 ||
tataḥ kapistaṃ vicarantamambare patatrirājānilasiddhasevite |
sametya taṃ mārutatulyavikramaḥ krameṇa jagrāha sa pādayordṛḍham || 34 ||
sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapirmahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ |
mumoca vegātpitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ || 35 ||
sa bhagnabāhūrukaṭīśirodharaḥ kṣarannasṛṅinarmathitāsthilocanaḥ |
sambhagnasandhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ || 36 ||
mahākapirbhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣodhipatermahadbhayam |
maharṣibhiścakracarairmahāvratai ssametya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ || 37 ||
suraiśca sendrairbhṛśajātavismayai rhate kumāre sa kapirnirīkṣitaḥ |
nihatya taṃ vajrisutopamaprabhaṃ kumāramakṣaṃ kṣatajopamekṣaṇam |
tameva vīro'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptacatvāriṃśassargaḥ ||