📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.2 ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡ - ଦ୍ଵିତୀଯ ସର୍ଗଃ
5.2 Sundarakanda - Dvitiya Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦ୍ଵିତୀଯସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସ ସାଗରମନାଦୃଷ୍ଯମତିକ୍ରମ୍ଯ ମହାବଲଃ ।
ତ୍ରିକୂଟଶିଖରେ ଲଙ୍କାଂ ସ୍ଥିତାଂ ସ୍ଵସ୍ଥୋ ଦଦର୍ଶ ହ ॥ 1 ॥
ତତଃ ପାଦପମୁକ୍ତେନ ପୁଷ୍ପଵର୍ଷେଣ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଅଭିଵୃଷ୍ଟଃ ସ୍ଥିତସ୍ତତ୍ର ବଭୌ ପୁଷ୍ପମଯୋ ଯଥା ॥ 2 ॥
ଯୋଜନାନାଂ ଶତଂ ଶ୍ରୀମାଂସ୍ତୀର୍ତ୍ଵାପ୍ଯୁତ୍ତମଵିକ୍ରମଃ ।
ଅନିଃଶ୍ଵସନ୍ କପିସ୍ତତ୍ର ନ ଗ୍ଲାନିମଧିଗଚ୍ଛତି ॥ 3 ॥
ଶତାନ୍ଯହଂ ଯୋଜନାନାଂ କ୍ରମେଯଂ ସୁବହୂନ୍ଯପି ।
କିଂ ପୁନଃ ସାଗରସ୍ଯାନ୍ତଂ ସଙ୍ଖ୍ଯାତଂ ଶତଯୋଜନମ୍ ॥ 4 ॥
ସ ତୁ ଵୀର୍ଯଵତାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠଃ ପ୍ଲଵତାମପି ଚୋତ୍ତମଃ ।
ଜଗାମ ଵେଗଵାନ୍ ଲଙ୍କାଂ ଲଙ୍ଘଯିତ୍ଵା ମହୋଦଧିମ୍ ॥ 5 ॥
ଶାଦ୍ଵଲାନି ଚ ନୀଲାନି ଗନ୍ଧଵନ୍ତି ଵନାନି ଚ ।
ଗଣ୍ଡଵନ୍ତି ଚ ମଧ୍ଯେନ ଜଗାମ ନଗଵନ୍ତି ଚ ॥ 6 ॥
ଶୈଲାଂଶ୍ଚ ତରୁସଞ୍ଛନ୍ନାନ୍ ଵନାରାଜୀଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତାଃ ।
ଅଭିଚକ୍ରାମ ତେଜସ୍ଵୀ ହନୁମାନ୍ ପ୍ଲଵଗର୍ଷଭଃ ॥ 7 ॥
ସ ତସ୍ମିନ୍ନଚଲେ ତିଷ୍ଠନ୍ଵନାନ୍ଯୁପଵନାନି ଚ ।
ସ ନଗାଗ୍ରେ ଚ ତାଂ ଲଙ୍କାଂ ଦଦର୍ଶ ପଵନାତ୍ମଜଃ ॥ 8 ॥
ସରଲାନ୍ କର୍ଣିକାରାଂଶ୍ଚ ଖର୍ଜୂରାଂଶ୍ଚ ସୁପୁଷ୍ପିତାନ୍ ।
ପ୍ରିଯାଲୂନ୍ମୁଚୁଲିନ୍ଦାଂଶ୍ଚ କୁଟଜାନ୍ କେତକାନପି ॥ 9 ॥
ପ୍ରିଯଂଙ୍ଗୂନ୍ ଗନ୍ଧପୂର୍ଣାଂଶ୍ଚ ନୀପାନ୍ ସପ୍ତଚ୍ଛଦାଂସ୍ତଥା ।
ଆସନାନ୍ କୋଵିଦାରାଂଶ୍ଚ କରଵୀରାଂଶ୍ଚ ପୁଷ୍ପିତାନ୍ ॥ 10 ॥
ପୁଷ୍ପଭାରନିବଦ୍ଧାଂଶ୍ଚ ତଥା ମୁକୁଲିତାନପି ।
ପାଦପାନ୍ ଵିହଗାକୀର୍ଣାନ୍ ପଵନାଧୂତମସ୍ତକାନ୍ ॥ 11 ॥
ହଂସକାରଣ୍ଡଵାକୀର୍ଣା ଵାପୀଃ ପଦ୍ମୋତ୍ମଲାଯୁତାଃ ।
ଆକ୍ରୀଡାନ୍ ଵିଵିଧାନ୍ ରମ୍ଯାଵନ୍ ଵିଵିଧାଂଶ୍ଚ ଜଲାଶଯାନ୍ ॥ 12 ॥
ସନ୍ତତାନ୍ ଵିଵିଧୈର୍ଵୃକ୍ଷୈଃ ସର୍ଵର୍ତୁଫଲପୁଷ୍ପିତୈଃ ।
ଉଦ୍ଯାନାନି ଚ ରମ୍ଯାଣି ଦଦର୍ଶ କପିକୁଞ୍ଜରଃ ॥ 13 ॥
ସମାସାଦ୍ଯ ଚ ଲକ୍ଷ୍ମୀଵାନ୍ ଲଙ୍କାଂ ରାଵଣପାଲିତାମ୍ ।
ପରିଖାଭିଃ ସପଦ୍ମାଭିଃ ସୋତ୍ପଲାଭିରଲଙ୍କୃତାମ୍ ॥ 14 ॥
ସୀତାପହରଣାର୍ଥେନ ରାଵଣେନ ସୁରକ୍ଷିତାମ୍ ।
ସମନ୍ତାଦ୍ଵିଚରଦ୍ଭିଶ୍ଚ ରାକ୍ଷସୈରୁଗ୍ରଧନ୍ଵିଭିଃ ॥ 15 ॥
କାଞ୍ଚନେନାଵୃତାଂ ରମ୍ଯାଂ ପ୍ରାକାରେଣ ମହାପୁରୀମ୍ ।
ଗୃହୈଶ୍ଚ ଗ୍ରହସଙ୍କାଶୈଃ ଶାରଦାମ୍ବୁଦସନ୍ନିଭୈଃ ॥ 16 ॥
ପାଣ୍ଡୁରାଭିଃ ପ୍ରତୋଲୀଭିରୁଚ୍ଚାଭିରଭିସଂଵୃତାମ୍ ।
ଅଟ୍ଟାଲକଶତାକୀର୍ଣାଂ ପତାକାଧ୍ଵଜମାଲିନୀମ୍ ॥ 17 ॥
ତୋରଣୈଃ କାଞ୍ଚନୈର୍ଦିଵ୍ଯୈର୍ଲତାପଙ୍ତ୍କିଵିଚିତ୍ରିତୈଃ ।
ଦଦର୍ଶ ହନୁମାନ୍ ଲଙ୍କାଂ ଦିଵି ଦେଵପୁରୀଂ ଯଥା ॥ 18 ॥
ଗିରିମୂର୍ଧ୍ନିଂ ସ୍ଥିତାଂ ଲଙ୍କାଂ ପାଣ୍ଡୁରୈର୍ଭଵନୈଃ ଶୁଭୈଃ ।
ଦଦର୍ଶ ସ କପିଶ୍ରେଷ୍ଠଃ ପୁରମାକାଶଗଂ ଯଥା ॥ 19 ॥
ପାଲିତାଂ ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରେଣ ନିର୍ମିତାଂ ଵିଶ୍ଵକର୍ମଣା ।
ପ୍ଲଵମାନମିଵାକାଶେ ଦଦର୍ଶ ହନୁମାନ୍ ପୁରୀମ୍ ॥ 20 ॥
ଵପ୍ରପ୍ରାକାରଜଘନାଂ ଵିପୁଲାମ୍ବୁନଵାମ୍ବରାମ୍ ।
ଶତଘ୍ନୀଶୂଲକେଶାନ୍ତାମଟ୍ଟାଲକଵତଂସକାମ୍ ॥ 21 ॥
ମନସେଵ କୃତାଂ ଲଙ୍କାଂ ନିର୍ମିତାଂ ଵିଶ୍ଵକର୍ମଣା ।
ଦ୍ଵାରମୁତ୍ତରମାସାଦ୍ଯ ଚିନ୍ତଯାମାସ ଵାନରଃ ॥ 22 ॥
କୈଲାସଶିଖରପ୍ରଖ୍ଯାମାଲିଖନ୍ତୀମିଵାମ୍ବରମ୍ ।
ଡୀଯମାନାମିଵାକାଶମୁଚ୍ଛ୍ରିତୈର୍ଭଵନୋତ୍ତମୈଃ ॥ 23 ॥
ସମ୍ପୂର୍ଣାଂ ରାକ୍ଷସୈର୍ଘୋରୈର୍ନାଗୈର୍ଭୋଗଵତୀମିଵ ।
ଅଚିନ୍ତ୍ଯାଂ ସୁକୃତାଂ ସ୍ପଷ୍ଟାଂ କୁବେରାଧ୍ଯୁଷିତାଂ ପୁରା ॥ 24 ॥
ଦଂଷ୍ଟ୍ରିଭିର୍ବହୁଭିଃ ଶୂରୈଃ ଶୂଲପଟ୍ଟସପାଣିଭିଃ ।
ରକ୍ଷିତାଂ ରାକ୍ଷସୈର୍ଘୋରୈର୍ଗୁହାମାଶୀଵିଷୈରିଵ ॥ 25 ॥
ତସ୍ଯାଶ୍ଚ ମହତୀଂ ଗୁପ୍ତିଂ ସାଗରଂ ଚ ନିରୀକ୍ଷ୍ଯ ସଃ ।
ରାଵଣଂ ଚ ରିପୁଂ ଘୋରଂ ଚିନ୍ତଯାମାସ ଵାନରଃ ॥ 26 ॥
ଆଗତ୍ଯାପୀହ ହରଯୋ ଭଵିଷ୍ଯନ୍ତି ନିରର୍ଥକାଃ ।
ନ ହି ଯୁଦ୍ଧେନ ଵୈ ଲଙ୍କା ଶକ୍ଯା ଜେତୁଂ ସୁରୈରପି ॥ 27 ॥
ଇମାଂ ତୁ ଵିଷମାଂ ଦୁର୍ଗାଂ ଲଙ୍କାଂ ରାଵଣପାଲିତାମ୍ ।
ପ୍ରାପ୍ଯାପି ସ ମହାବାହୁଃ କିଂ କରିଷ୍ଯତି ରାଘଵଃ ॥ 28 ॥
ଅଵକାଶୋ ନସାନ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ରାକ୍ଷସେଷ୍ଵଭିଗମ୍ଯତେ ।
ନ ଦାନସ୍ଯ ନ ଭେଦସ୍ଯ ନୈଵ ଯୁଦ୍ଧସ୍ଯ ଦୃଶ୍ଯତେ ॥ 29 ॥
ଚତୁର୍ଣାମେଵ ହି ଗତିର୍ଵାନରାଣାଂ ମହାତ୍ମନାମ୍ ।
ଵାଲିପୁତ୍ରସ୍ଯ ନୀଲସ୍ଯ ମମ ରାଜ୍ଞଶ୍ଚ ଧୀମତଃ ॥ 30 ॥
ଯାଵଜ୍ଜାନାମି ଵୈଦେହୀଂ ଯଦି ଜୀଵତି ଵା ନ ଵା ।
ତତ୍ରୈଵ ଚିନ୍ତଯିଷ୍ଯାମି ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତାଂ ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ॥ 31 ॥
ତତଃ ସ ଚିନ୍ତଯାମାସ ମୁହୂର୍ତଂ କପିକୁଞ୍ଜରଃ ।
ଗିରିଶୃଙ୍ଗେ ସ୍ଥିତସ୍ତସ୍ମିନ୍ ରାମସ୍ଯାଭ୍ଯୁଦଯେ ରତଃ ॥ 32 ॥
ଅନେନ ରୂପେଣ ମଯା ନ ଶକ୍ଯା ରକ୍ଷସାଂ ପୁରୀ ।
ପ୍ରଵେଷ୍ଟୁଂ ରାକ୍ଷସୈର୍ଗୁପ୍ତା କ୍ରୂରୈର୍ବଲସମନ୍ଵିତୈଃ ॥ 33 ॥
ଉଗ୍ରୌଜସୋ ମହାଵୀର୍ଯା ବଲଵନ୍ତଶ୍ଚ ରାକ୍ଷସାଃ ।
ଵଞ୍ଚନୀଯା ମଯା ସର୍ଵେ ଜାନକୀଂ ପରିମାର୍ଗତା ॥ 34 ॥
ଲକ୍ଷ୍ଯାଲକ୍ଷ୍ଯେଣ ରୂପେଣ ରାତ୍ରୌ ଲଙ୍କା ପୁରୀ ମଯା ।
ପ୍ରଵେଷ୍ଟୁଂ ପ୍ରାପ୍ତକାଲଂ ମେ କୃତ୍ଯଂ ସାଧଯିତୁଂ ମହତ୍ ॥ 35 ॥
ତାଂ ପୁରୀଂ ତାଦୃଶୀଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଦୁରାଧର୍ଷାଂ ସୁରାସୁରୈଃ ।
ହନୁମାନ୍ ଚିନ୍ତଯାମାସ ଵିନିଶ୍ଚିତ୍ଯ ମୁହୁର୍ମୁହୁଃ ॥ 36 ॥
କେନୋପାଯେନ ପଶ୍ଯେଯଂ ମୈଥିଲୀଂ ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ।
ଅଦୃଷ୍ଟୋ ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରେଣ ରାଵଣେନ ଦୁରାତ୍ମନା ॥ 37 ॥
ନ ଵିନଶ୍ଯେତ୍କଥଂ କାର୍ଯଂ ରାମସ୍ଯ ଵିଦିତାତ୍ମନଃ ।
ଏକାମେକଶ୍ଚ ଵଶ୍ଯେଯଂ ରହିତେ ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ॥ 38 ॥
ଭୂତାଶ୍ଚାର୍ଥା ଵିପଦ୍ଯନ୍ତେ ଦେଶକାଲଵିରୋଧିତାଃ ।
ଵିକ୍ଲବଂ ଦୂତମାସାଦ୍ଯ ତମଃ ସୂର୍ଯୋଦଯେ ଯଥା ॥ 39 ॥
ଅର୍ଥାନର୍ଥାନ୍ତରେ ବୁଦ୍ଧିର୍ନିଶ୍ଚିତାପି ନ ଶୋଭତେ ।
ଘାତଯନ୍ତି ହି କାର୍ଯାଣି ଦୂତାଃ ପଣ୍ଡିତମାନିନଃ ॥ 40 ॥
ନ ଵିନଶ୍ଯେତ୍କଥଂ କାର୍ଯଂ ଵୈକ୍ଲବ୍ଯଂ ନ କଥଂ ଭଵେତ୍ ।
ଲଙ୍ଘନଂ ଚ ସମୁଦ୍ରସ୍ଯ କଥଂ ନୁ ନ ଵୃଥା ଭଵେତ୍ ॥ 41 ॥
ମଯି ଦୃଷ୍ଟେ ତୁ ରକ୍ଷୋଭୀ ରାମସ୍ଯ ଵିଦିତାତ୍ମନଃ ।
ଭଵେଦ୍ଵ୍ଯର୍ଥମିଦଂ କାର୍ଯଂ ରାଵଣାନର୍ଥମିଚ୍ଛତଃ ॥ 42 ॥
ନ ହି ଶକ୍ଯଂ କ୍ଵଚିତ୍ ସ୍ଥାତୁମଵିଜ୍ଞାତେନ ରାକ୍ଷସୈଃ ।
ଅପି ରାକ୍ଷସରୂପେଣ କିମୁତାନ୍ଯେନ କେନଚିତ୍ ॥ 43 ॥
ଵାଯୁରପ୍ଯତ୍ର ନାଜ୍ଞାତଶ୍ଚରେଦିତି ମତିର୍ମମ ।
ନ ହ୍ଯ ସ୍ତ୍ଯଵିଦିତଂ କିଞ୍ଚିଦ୍ରାକ୍ଷସାନାଂ ବଲୀଯସାମ୍ ॥ 44 ॥
ଇହାହଂ ଯଦି ତିଷ୍ଠାମି ସ୍ଵେନ ରୂପେଣ ସଂଵୃତଃ ।
ଵିନାଶମୁପଯାସ୍ଯାମି ଭର୍ତୁରର୍ଥଶ୍ଚ ହୀଯତେ ॥ 45 ॥
ତଦହଂ ସ୍ଵେନ ରୂପେଣ ରଜନ୍ଯାଂ ହ୍ରସ୍ଵତାଂ ଗତଃ ।
ଲଙ୍କାମଭିପତିଷ୍ଯାମି ରାଘଵସ୍ଯାର୍ଥସିଦ୍ଧଯେ ॥ 46 ॥
ରାଵଣସ୍ଯ ପୁରୀଂ ରାତ୍ରୌ ପ୍ରଵିଶ୍ଯ ସୁଦୁରାସଦାମ୍ ।
ଵିଚିନ୍ଵନ୍ ଭଵନଂ ସର୍ଵଂ ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯାମି ଜନକାତ୍ମଜାମ୍ ॥ 47 ॥
ଇତି ସଞ୍ଚିନ୍ତ୍ଯ ହନୁମାନ୍ ସୂର୍ଯସ୍ଯାସ୍ତମଯଂ କପିଃ ।
ଆଚକାଙ୍କ୍ଷେ ତଦା ଵୀରୋ ଵୈଦେହ୍ଯା ଦର୍ଶନୋତ୍ସୁକଃ ॥ 48 ॥
ସୂର୍ଯେ ଚାସ୍ତଂ ଗତେ ରାତ୍ରୌ ଦେହଂ ସଙ୍କ୍ଷିପ୍ଯ ମାରୁତିଃ ।
ପୃଷଦଂଶକମାତ୍ରଃ ସନ୍ ବଭୂଵାଦ୍ଭୁତଦର୍ଶନଃ ॥ 49 ॥
ପ୍ରଦୋଷକାଲେ ହନୁମାଂସ୍ତୂର୍ଣମୁତ୍ପ୍ଲୁତ୍ଯ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ପ୍ରଵିଵେଶ ପୁରୀଂ ରମ୍ଯାଂ ସୁଵିଭକ୍ତମହାପଥାମ୍ ॥ 50 ॥
ପ୍ରାସାଦମାଲାଵିତତାଂ ସ୍ତମ୍ଭୈଃ କାଞ୍ଚନରାଜତୈଃ ।
ଶାତକୁମ୍ଭମଯୈର୍ଜାଲୈର୍ଗନ୍ଥର୍ଵନଗରୋପମାମ୍ ॥ 51 ॥
ସପ୍ତଭୌମାଷ୍ଟଭୌମୈଶ୍ଚ ସ ଦଦର୍ଶ ମହାପୁରୀମ୍ ।
ତଲୈଃ ସ୍ଫାଟିକସଙ୍କୀର୍ଣୈଃ କାର୍ତସ୍ଵରଵିଭୂଷିତୈଃ ॥ 52 ॥
ଵୈଡୂର୍ଯମଣିଚିତ୍ରୈଶ୍ଚ ମୁକ୍ତାଜାଲଵିଭୂଷିତୈଃ ।
ତଲୈଃ ଶୁଶୁଭିରେ ତାନି ଭଵନାନ୍ଯତ୍ର ରକ୍ଷସାମ୍ ॥ 53 ॥
କାଞ୍ଚନାନି ଚ ଚିତ୍ରାଣି ତୋରଣାନି ଚ ରକ୍ଷସାମ୍ ।
ଲଙ୍କାମୁଦ୍ଯୋତଯାମାସୁଃ ସର୍ଵତଃ ସମଲଙ୍କୃତାମ୍ ॥ 54 ॥
ଅଚିନ୍ତ୍ଯାମଦ୍ଭୁତାକାରାଂ ଦୃଷ୍ଟଵା ଲଙ୍କାଂ ମହାକପିଃ ।
ଆସୀଦ୍ଵିଷଣ୍ଣୋ ହୃଷ୍ଟଶ୍ଚ ଵୈଦେହ୍ଯା ଦର୍ଶନୋତ୍ସୁକଃ ॥ 55 ॥
ସ ପାଣ୍ଡୁରାଵିଦ୍ଧଵିମାନମାଲିନୀଂ ମହାର୍ହଜାମ୍ବୂନଦଜାଲତୋରଣାମ୍ ।
ଯଶସ୍ଵିନୀଂ ରାଵଣବାହୁପାଲିତାଂ କ୍ଷପାଚରୈର୍ଭୀମବଲୈଃ ସମାଵୃତାମ୍ ॥ 56 ॥
ଚନ୍ଦ୍ରୋଽପି ସାଚିଵ୍ଯମିଵାସ୍ଯ କୁର୍ଵଂସ୍ତାରାଗଣୈର୍ମଧ୍ଯଗତୋ ଵିରାଜନ୍ ।
ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାଵିତାନେନ ଵିତତ୍ଯ ଲୋକ ମୁତ୍ତିଷ୍ଠତେ ନୈକସହସ୍ରରଶ୍ମିଃ ॥ 57 ॥
ଶଙ୍ଖପ୍ରଭଂ କ୍ଷୀରମୃଣାଲଵର୍ଣ ମୁଦ୍ଗଚ୍ଛମାନଂ ଵ୍ଯଵଭାସମାନମ୍ ।
ଦଦର୍ଶ ଚନ୍ଦ୍ରଂ ସ ହରିପ୍ରଵୀରଃ ପୋପ୍ଲୂଯମାନଂ ସରସୀଵ ହଂସମ୍ ॥ 58 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଦ୍ଵିତୀଯସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
sa sāgaramanādṛṣyamatikramya mahābalaḥ |
trikūṭaśikhare laṅkāṃ sthitāṃ svastho dadarśa ha || 1 ||
tataḥ pādapamuktena puṣpavarṣeṇa vīryavān |
abhivṛṣṭaḥ sthitastatra babhau puṣpamayo yathā || 2 ||
yojanānāṃ śataṃ śrīmāṃstīrtvāpyuttamavikramaḥ |
aniḥśvasan kapistatra na glānimadhigacchati || 3 ||
śatānyahaṃ yojanānāṃ krameyaṃ subahūnyapi |
kiṃ punaḥ sāgarasyāntaṃ saṅkhyātaṃ śatayojanam || 4 ||
sa tu vīryavatāṃ śreṣṭhaḥ plavatāmapi cottamaḥ |
jagāma vegavān laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim || 5 ||
śādvalāni ca nīlāni gandhavanti vanāni ca |
gaṇḍavanti ca madhyena jagāma nagavanti ca || 6 ||
śailāṃśca tarusañchannān vanārājīśca puṣpitāḥ |
abhicakrāma tejasvī hanumān plavagarṣabhaḥ || 7 ||
sa tasminnacale tiṣṭhanvanānyupavanāni ca |
sa nagāgre ca tāṃ laṅkāṃ dadarśa pavanātmajaḥ || 8 ||
saralān karṇikārāṃśca kharjūrāṃśca supuṣpitān |
priyālūnmuculindāṃśca kuṭajān ketakānapi || 9 ||
priyaṃṅgūn gandhapūrṇāṃśca nīpān saptacchadāṃstathā |
āsanān kovidārāṃśca karavīrāṃśca puṣpitān || 10 ||
puṣpabhāranibaddhāṃśca tathā mukulitānapi |
pādapān vihagākīrṇān pavanādhūtamastakān || 11 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā vāpīḥ padmotmalāyutāḥ |
ākrīḍān vividhān ramyāvan vividhāṃśca jalāśayān || 12 ||
santatān vividhairvṛkṣaiḥ sarvartuphalapuṣpitaiḥ |
udyānāni ca ramyāṇi dadarśa kapikuñjaraḥ || 13 ||
samāsādya ca lakṣmīvān laṅkāṃ rāvaṇapālitām |
parikhābhiḥ sapadmābhiḥ sotpalābhiralaṅkṛtām || 14 ||
sītāpaharaṇārthena rāvaṇena surakṣitām |
samantādvicaradbhiśca rākṣasairugradhanvibhiḥ || 15 ||
kāñcanenāvṛtāṃ ramyāṃ prākāreṇa mahāpurīm |
gṛhaiśca grahasaṅkāśaiḥ śāradāmbudasannibhaiḥ || 16 ||
pāṇḍurābhiḥ pratolībhiruccābhirabhisaṃvṛtām |
aṭṭālakaśatākīrṇāṃ patākādhvajamālinīm || 17 ||
toraṇaiḥ kāñcanairdivyairlatāpaṅtkivicitritaiḥ |
dadarśa hanumān laṅkāṃ divi devapurīṃ yathā || 18 ||
girimūrdhniṃ sthitāṃ laṅkāṃ pāṇḍurairbhavanaiḥ śubhaiḥ |
dadarśa sa kapiśreṣṭhaḥ puramākāśagaṃ yathā || 19 ||
pālitāṃ rākṣasendreṇa nirmitāṃ viśvakarmaṇā |
plavamānamivākāśe dadarśa hanumān purīm || 20 ||
vapraprākārajaghanāṃ vipulāmbunavāmbarām |
śataghnīśūlakeśāntāmaṭṭālakavataṃsakām || 21 ||
manaseva kṛtāṃ laṅkāṃ nirmitāṃ viśvakarmaṇā |
dvāramuttaramāsādya cintayāmāsa vānaraḥ || 22 ||
kailāsaśikharaprakhyāmālikhantīmivāmbaram |
ḍīyamānāmivākāśamucchritairbhavanottamaiḥ || 23 ||
sampūrṇāṃ rākṣasairghorairnāgairbhogavatīmiva |
acintyāṃ sukṛtāṃ spaṣṭāṃ kuberādhyuṣitāṃ purā || 24 ||
daṃṣṭribhirbahubhiḥ śūraiḥ śūlapaṭṭasapāṇibhiḥ |
rakṣitāṃ rākṣasairghorairguhāmāśīviṣairiva || 25 ||
tasyāśca mahatīṃ guptiṃ sāgaraṃ ca nirīkṣya saḥ |
rāvaṇaṃ ca ripuṃ ghoraṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 26 ||
āgatyāpīha harayo bhaviṣyanti nirarthakāḥ |
na hi yuddhena vai laṅkā śakyā jetuṃ surairapi || 27 ||
imāṃ tu viṣamāṃ durgāṃ laṅkāṃ rāvaṇapālitām |
prāpyāpi sa mahābāhuḥ kiṃ kariṣyati rāghavaḥ || 28 ||
avakāśo nasāntvasya rākṣaseṣvabhigamyate |
na dānasya na bhedasya naiva yuddhasya dṛśyate || 29 ||
caturṇāmeva hi gatirvānarāṇāṃ mahātmanām |
vāliputrasya nīlasya mama rājñaśca dhīmataḥ || 30 ||
yāvajjānāmi vaidehīṃ yadi jīvati vā na vā |
tatraiva cintayiṣyāmi dṛṣṭvā tāṃ janakātmajām || 31 ||
tataḥ sa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ |
giriśṛṅge sthitastasmin rāmasyābhyudaye rataḥ || 32 ||
anena rūpeṇa mayā na śakyā rakṣasāṃ purī |
praveṣṭuṃ rākṣasairguptā krūrairbalasamanvitaiḥ || 33 ||
ugraujaso mahāvīryā balavantaśca rākṣasāḥ |
vañcanīyā mayā sarve jānakīṃ parimārgatā || 34 ||
lakṣyālakṣyeṇa rūpeṇa rātrau laṅkā purī mayā |
praveṣṭuṃ prāptakālaṃ me kṛtyaṃ sādhayituṃ mahat || 35 ||
tāṃ purīṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā durādharṣāṃ surāsuraiḥ |
hanumān cintayāmāsa viniścitya muhurmuhuḥ || 36 ||
kenopāyena paśyeyaṃ maithilīṃ janakātmajām |
adṛṣṭo rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā || 37 ||
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ rāmasya viditātmanaḥ |
ekāmekaśca vaśyeyaṃ rahite janakātmajām || 38 ||
bhūtāścārthā vipadyante deśakālavirodhitāḥ |
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā || 39 ||
arthānarthāntare buddhirniścitāpi na śobhate |
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ || 40 ||
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet |
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet || 41 ||
mayi dṛṣṭe tu rakṣobhī rāmasya viditātmanaḥ |
bhavedvyarthamidaṃ kāryaṃ rāvaṇānarthamicchataḥ || 42 ||
na hi śakyaṃ kvacit sthātumavijñātena rākṣasaiḥ |
api rākṣasarūpeṇa kimutānyena kenacit || 43 ||
vāyurapyatra nājñātaścarediti matirmama |
na hya styaviditaṃ kiñcidrākṣasānāṃ balīyasām || 44 ||
ihāhaṃ yadi tiṣṭhāmi svena rūpeṇa saṃvṛtaḥ |
vināśamupayāsyāmi bharturarthaśca hīyate || 45 ||
tadahaṃ svena rūpeṇa rajanyāṃ hrasvatāṃ gataḥ |
laṅkāmabhipatiṣyāmi rāghavasyārthasiddhaye || 46 ||
rāvaṇasya purīṃ rātrau praviśya sudurāsadām |
vicinvan bhavanaṃ sarvaṃ drakṣyāmi janakātmajām || 47 ||
iti sañcintya hanumān sūryasyāstamayaṃ kapiḥ |
ācakāṅkṣe tadā vīro vaidehyā darśanotsukaḥ || 48 ||
sūrye cāstaṃ gate rātrau dehaṃ saṅkṣipya mārutiḥ |
pṛṣadaṃśakamātraḥ san babhūvādbhutadarśanaḥ || 49 ||
pradoṣakāle hanumāṃstūrṇamutplutya vīryavān |
praviveśa purīṃ ramyāṃ suvibhaktamahāpathām || 50 ||
prāsādamālāvitatāṃ stambhaiḥ kāñcanarājataiḥ |
śātakumbhamayairjālairgantharvanagaropamām || 51 ||
saptabhaumāṣṭabhaumaiśca sa dadarśa mahāpurīm |
talaiḥ sphāṭikasaṅkīrṇaiḥ kārtasvaravibhūṣitaiḥ || 52 ||
vaiḍūryamaṇicitraiśca muktājālavibhūṣitaiḥ |
talaiḥ śuśubhire tāni bhavanānyatra rakṣasām || 53 ||
kāñcanāni ca citrāṇi toraṇāni ca rakṣasām |
laṅkāmudyotayāmāsuḥ sarvataḥ samalaṅkṛtām || 54 ||
acintyāmadbhutākārāṃ dṛṣṭavā laṅkāṃ mahākapiḥ |
āsīdviṣaṇṇo hṛṣṭaśca vaidehyā darśanotsukaḥ || 55 ||
sa pāṇḍurāviddhavimānamālinīṃ mahārhajāmbūnadajālatoraṇām |
yaśasvinīṃ rāvaṇabāhupālitāṃ kṣapācarairbhīmabalaiḥ samāvṛtām || 56 ||
candro'pi sācivyamivāsya kurvaṃstārāgaṇairmadhyagato virājan |
jyotsnāvitānena vitatya loka muttiṣṭhate naikasahasraraśmiḥ || 57 ||
śaṅkhaprabhaṃ kṣīramṛṇālavarṇa mudgacchamānaṃ vyavabhāsamānam |
dadarśa candraṃ sa haripravīraḥ poplūyamānaṃ sarasīva haṃsam || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvitīyassargaḥ ||